Paplašinātā meklēšana

Meklējam rau.

Atrasts vārdos (500):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4666):

(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizlidot Aizbraukt.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
badīgs Alkatīgs; mantrausīgs.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
apkrāmēt Apkraut.
nokrauties Apkrauties (2).
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
noraudāties Apraudāties.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
aptrūkt Aprauties.
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
tirināties Atkāroti, strauji kustēties.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
urna Atkritumu trauks.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
ātri Ātrā tempā, strauji.
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
notvert Atrast, izraudzīties.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
atsvešinātība Atrautība, atsvešināšanās.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
atskriet Ātri atnākt, atbraukt u. tml.
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
nesties Ātri braukt.
vālēt Ātri braukt.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
izmaukt Ātri iziet, izbraukt.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
steigt Ātri virzīties, braukt.
steigties Ātri virzīties, braukt.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
nomesties Ātri, strauji noģērbties.
nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
nojozt Ātri, strauji noskriet (lejā).
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
paķert Ātri, strauji paņemt (ko).
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
šaut Ātri, strauji virzīt, grūst.
traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
ņemt Atzīt par paraugu.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
brēkulis Bērns, kas bieži raud.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
nonstops Bez apstāšanās, bez pārtraukuma.
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
rima Bez pārtraukuma, bez apstāšanās.
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
ar mierīgu sirdi bez uztraukuma, bažām.
ar mierīgu prātu Bez uztraukuma, bažām.
vēsā mierā bez uztraukuma, mierīgi.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
raudulība Bieža raudāšana; raudulīgums.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
auzu motors braucamais zirgs.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
kuģojums Brauciens ar kuģi.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
šurpbraucot Braucot šurp.
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
braukšus Braucot.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
piebraukāt Braukājot pieblīvēt.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
riteņbraukšana Braukšana ar velosipēdu.
ledus spīdvejs braukšana pa ledus celiņu.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braukšus ierasties.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbraukt Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
maukt Braukt (parasti ātri).
kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
laivot Braukt ar laivu.
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
smaiļot Braukt ar smailīti.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
braukt par zaķi braukt bez biļetes.
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
rullēt Braukt.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
tīties pa kājām būt par traucēkli.
kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
burka Cilindrisks stikla trauks.
šeikers Cilindrisks trauks dzērienu jaukšanai (to kratot).
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
pinkšķis Cilvēks, kas bieži raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
vagars Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
pusdraudzene Daļēja draudzene.
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
pusdraugs Daļējs draugs.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
grāvējs Darītājs --> graut.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
nobraukāt Daudz braukājot, notērēt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
visas acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
mirkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
degsme Dedzība, aizrautība.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
lēkt Dejot (strauju deju).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
spraudīte Dem. --> spraude.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
rādīt dūri kabatā draudēt.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums.
meitene Draudzene (vīrietim).
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
nodeva Draudzes locekļu maksājums baznīcai.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
būt draugos Draudzēties (ar kādu).
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
čupoties Draudzēties, brāļoties.
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
brālība Draudzība, vienotība.
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
brālīgs Draudzīgs, tuvs.
čomisks Draudzīgs.
pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
čoms Draugs, paziņa.
nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
nodunēt Dunot aizbraukt.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
ceļš Gājiens, brauciens; ceļojums.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
basmati Gargraudu rīsu paveids.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
grauds Graudaugu auglis.
klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
trijers Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
stiebrzāle Graudzāle.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
taukšķēt Grauzdēt taukos.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
šķibīt Grauzt; ēst.
skribināt Grauzt.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ienākt Iebraukt (kur iekšā).
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
špūre Iebraukta sliede, gramba.
sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
aizraudāties Ieraudāties.
ievēkšķēties Ieraudāties.
ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
saredzēties Ieraudzīt vienam otru.
pamanīt Ieraudzīt, saskatīt.
ierakt Ieraust.
ietrausties Ierausties.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
grauzdētājs Ierīce (kā) grauzdēšanai.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai ārā.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
lobītājs Ierīce kā (piem., graudu) apvalku atdalīšanai.
tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un pārstāt.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
ieraudāties Iesākt raudāt un pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
iestumties Iespraukties.
ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens.
cilpot Iet viegliem, straujiem soļiem (par cilvēku).
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
maisīties Iet, braukt (kur, pa dažādām vietām).
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
vilkties kā gliemezim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
vilkties kā vēzim iet, braukt ļoti lēni, gausi.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
iegaudoties Ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
rotadata Īpaša adata apģērba saspraušanai un greznošanai.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
ziepju trauks īpašs trauks ziepju gabala novietošanai vai šķidro ziepju ieliešanai.
ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
šautra Īslaicīga, strauja (zibens) virzība.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
izvagot Izbraukāt ar kuģi.
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
izdzert sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
izmest sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
elptests Izelpas paraugu analīze.
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
izlādēt Izkraut.
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
izskalot Izmest, izsviest krastā ar straumi, viļņiem.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
pacilāt Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
izkaukties Izraudāties.
izpinkšķēties Izraudāties.
izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
svaidīt Izraudzīt un iecelt.
deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
iztrausties Izrausties.
izravēt Izraut, izraustīt.
ekstrahēt Izraut, izvilkt.
Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs.
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
Mīļo stundiņ! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
izzvejot Izsmelt, izvilkt (no trauka).
izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
izmalt Izstaigāt, izbraukāt.
izvandīt Izstaigāt, izbraukāt.
izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
satraucēt Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
iztrūcināt Iztraucēt; izbaidīt, arī satraukt.
aiztraucēt Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
iztraukt Iztraukties.
atbrīvot Iztukšot (piem., trauku).
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
kā to ņem kā uz to raugās, kā to uztver.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
ultimāts Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
martenkrāsns Kausēšanas krāsns tērauda ražošanai.
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
bremzēt Kavēt, traucēt (kā darbību, attīstību, norisi).
nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
stāvēt ceļā Kavēt, traucēt.
vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
bļaut Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
noskaidroties Kļūt mierīgam (piem., pēc satraukuma).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
izlēkt vai no ādas ārā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
sarepēt Kļūt raupjam, negludam.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
uztraukties Kļūt uztrauktam.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
kokgrauzis Koksngrauzis; ķirmis.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
pakratīt dūri kratot dūri, piedraudēt (kam).
aizkratīties Kratoties aizbraukt.
nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
nokraukāties Kraukāties un pārstāt kraukāties.
čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
nokraukšķināt Kraukšķinot apēst, noēst (ko).
sējas vārna krauķis.
kraupains Kraupjains.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
dakšot Kraut ar dakšām.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdot Kraut, likt zārdā.
gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
nokuģot Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
labība Kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
kultūras augi kultūraugi.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
graudaugi Kultūraugu grupa, ko audzē graudu ieguvei.
augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
tīrkūlējs Kuļmašīna, kas graudus attīra no pelavām.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
piekult Kuļot labību, piepildīt (ar graudiem ko).
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
ledusjahta Laiva ar burām un vairākām slidām braukšanai pa ledu.
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
kuļmašīna Lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
toniski krampji lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
lēnā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
mierīgā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
čukāt Lēni braukt, pārvietoties.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
šāle Lēzens trauks ar zemām malām.
kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
līdz jaunai maizei līdz jaunai graudu ražai.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
kaisme Liela aizrautība, dedzība.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
ātrums Lielā steigā, uztraukumā.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
trakts Liels braucamais ceļš.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
lēciens Liels, straujš solis.
emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
bojāt nervus likt uztraukties, nervozēt.
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc.
kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
rijīgs Ļoti alkatīgs, mantrausīgs.
aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
nozibināt Ļoti ātri, strauji pakustināt.
šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
kā dēle ļoti cieši, neatraujami.
abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
kā zole ļoti ciets, sīksts; raupjš, sarepējis.
lēkt vai no ādas laukā Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
kā Dieva ausī ļoti labi; netraucēti, ērti.
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
bezprātīgs Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
nobrēkties Ļoti noraudāties.
ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
noraudāties Ļoti raudāt (kādu laiku).
liet (rūgtas, gaužas) asaras ļoti raudāt, parasti nožēlā.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
visā galvā ļoti spēcīgi, skaļi (raudāt, kliegt).
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, saniknot (dzīvnieku).
raudāt visā galvā ļoti stipri, skaļi raudāt.
raudāt pilnā galvā ļoti stipri, skaļi raudāt.
raudāt visā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
lavīnveidā Ļoti strauji palielinoties.
uzsprāgt Ļoti strauji piecelties.
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
šaudīties Ļoti strauji vērsties dažādos virzienos (par acīm, skatienu).
ņirbēt gar acīm ļoti strauji virzīties garām.
šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
kā zibens ļoti strauji, ātri.
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
milzu soļiem ļoti strauji.
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms.
nevaldāms Ļoti straujš, spēcīgs (par dabas parādībām).
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
mantrausis Mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks.
badakāsis Mantrausīgs skopulis.
badmira Mantrausīgs skopulis.
rausējs Mantrausis.
rāvējs Mantrausis.
velomaršruts Maršruts, pa kuru brauc ar velosipēdu.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
mērs Mēraukla; arī kritērijs.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
restes Metāla vai plastmasas izstrādājums ar spraugām gaisa plūsmai.
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
mīties Minot pedāļus, braukt (ar velosipēdu).
nomīt Minot pedāļus, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
noknābāt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
noknābt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
tarāns Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt, neiegūt, nesasniegt u. tml.
sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
medusaugi Nektāraugi.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
krūzīte Neliels (porcelāna, fajansa u. tml.) dzeramais trauks ar osu; tase.
pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
tase Neliels dzeramais trauks ar osu.
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
jahta Neliels kuģis (piem., atpūtas braucienam, tūrismam).
baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
skārdene Neliels plāna metāla trauks škidrum uzglabāšanai; skārda kārba.
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
mēriņš Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
pipartrauks Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
ķocis Neliels trauks.
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
īss Neliels, bet straujš (par kustību).
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
mita Nepārtraukti, bez apstājas.
kā pa konveijeru nepārtraukti, bez pārtraukuma.
ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
vienā gabalā nepārtraukti.
visu laiku nepārtraukti.
kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
pastāvīgs Nepārtraukts, arī biežs.
kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
nelāgs Nepatīkams, traucējošs.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
par spīti Neraugoties uz (ko).
neskatoties Neraugoties, neņemot vērā (ko).
fibrilācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
ūpis Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
ņuņņa Nevarīgs, raudulīgs cilvēks.
uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
nomaukt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
norullēt Nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
noripināt Nobraukt (kādu attālumu).
noripot Nobraukt (kādu attālumu).
nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
nolaisties Nobraukt lejā.
noskrējiens Nobraukums.
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
nolēkt Nodejot (strauju deju).
sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
nodrose Nodrošināšanās (pret zaudējumiem, darbības traucējumiem u. tml.).
nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
nomērot Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
nokūlums Nokultā labība, izkulto graudu kopums.
nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
sadraudzēties Nonākt draudzīgās attiecībās (ar kādu).
satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
māja Norāda, ka augs ir kultūraugs.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
stādīt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
likt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
stādīt par paraugu norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nokaukt Noraudāt (kādu laikposmu).
nopinkšķēt Noraudāt (kādu laiku).
nobaurot Noraudāt.
nobimbāties Noraudāties.
nopinkšķēties Noraudāties.
apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
notraust Noraust, notraukt.
notrausties Norausties.
apraut Noraut (daudzus vai visus).
ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
uzteikt Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
parullēt Pabraukāt.
pagāzt Pabraukt, pabraukāties.
paripināt Pabraukt.
pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
paskatīties pasauli paceļot, pabraukāt pa pasauli.
pamaisīties Paceļot, pabraukāt.
pamalties Paceļot, pabraukāt.
pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
činkstēt Paklusu apnicīgi raudāt; čīkstēt (2).
iečīkstēties Paklusu ieraudāties.
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
ņerkstēt Paklusu raudāt; raudulīgā balsī čīkstēt.
čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
palikt kājniekos palikt bez braucamā.
atpalikt Palikt iepakaļ (gājienā, braucienā u. tml.).
paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
raut Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās satraukums.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
raudināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds raud.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
apstādināt Panākt, ka (kāds) pārtrauc, izbeidz (rīcību, darbību).
mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
atsvabināt Panākt, ka nav vairs saistīts, traucēts u. tml.
paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
atvairīt Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
iejūsmināt Panākt, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
tīrā papuve papuve, kurā kultūraugus neaudzē visu gadu.
klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
garkaklains Par traukiem.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
iebraucams Parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
parau Paraug.
etalons Paraugmērs, parauga mēraparāts.
kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
etalons Paraugs salīdzināšanai.
modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
pārtrausties Pārrausties.
pārsniegt ātrumu pārsniegt pieļaujamo braukšanas ātrumu.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
noņemt no krūts pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
apstāties Pārtraukt (darbību).
atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
noslāpēt Pārtraukt (kā) darbību.
slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
mest mieru pārtraukt (kādu darbību).
apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
nomest ieročus pārtraukt cīņu, padoties.
stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
nomest masku pārtraukt izlikšanos, parādīt savu īsto dabu, būtību.
atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
pamodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt dzīvības procesus (par parādībām dabā).
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
nokāpt no kuģa Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt krastā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt malā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
nošķirt bērnu no (mātes) krūts pārtraukt zīdīt bērnu ar krūti.
apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
mest pie malas Pārtraukt, beigt (darbību).
stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
lauzt Pārtraukt, izbeigt.
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
beigt Pārtraukt, neturpināt.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
pusdienlaiks Pārtraukums (darba vietā) pusdienošanai.
pauze Pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā).
apstāja Pārtraukums (piem., darbībā, procesā); apstāšanās.
taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
pārrāvums Pārtraukums.
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot u. tml.), šķērsot (ko).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u. tml.).
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
ekskavators Pašgājēja zemes darbu mašīna grunts rakšanai un kraušanai.
aerokamanas Pašgājējkamanas ar propelleri braukšanai pa sniegu vai ledu.
nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
aizmiglot Pavājināt, traucēt (acīm) iespēju saredzēt.
kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt.
uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
aizlūzt Pēkšņi aprauties.
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
pāršķelt Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
izraut Pēkšņi iztraucēt.
aizdegties Pēkšņi kļūt ļoti satrauktam, saniknotam.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (mainot straujas kustības virzienu).
aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt; pāršķelt.
pārraut Pēkšņi pārtraukt.
sacirsties Pēkšņi saslieties, arī strauji mainīt pozu.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
aizsvilties dusmās pēkšņi un strauji sadusmoties.
aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
nogriezt kā ar nazi Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
cirsties Pēkšņi, strauji doties mesties, griezties.
aizsvilties Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
izsprāgt Pēkšņi, strauji parādīties.
pacirsties Pēkšņi, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
kā linga pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
kā lingas sviests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
ar švunku pēkšņi, strauji.
aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
krass Pēkšņs, ļoti straujš; arī ļoti liels, nozīmīgs.
čagas Pelavas; sīkie, nederīgie graudi.
žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
kadrs Persona; draugs vai draudzene.
harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
ekspedīcija Pētnieciskā nolūkā veikts brauciens.
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
pieripot Piebraukt.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
pielādēt Piekraut.
uzlādēt Piekraut.
piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu).
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
pietrausties Pierausties.
skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
(pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
noganīt Pieskatīt, uzraudzīt.
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēts priekšmets.
piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
piespraust Piestiprināt (pie kā, kam klāt, piem., ar spraudītēm).
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
izpilināt Pilinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
rafināde Pilnīgi attīrīts cukurs; attīrīts graudu cukurs.
noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
stepe Plašs bezmežu līdzenums, kurā aug graudzāles un citi lakstaugi.
slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
pārsprāgt Plaukstot strauji atvērties (par pumpuriem).
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
noplucināt Plucinot noraut.
noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
noplūkāt Plūkājot noraut.
noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
nākt pāri Plūst pāri (piem., trauka malām).
brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
acot Potēt, iespraužot pumpurus aiz auga mizas.
tara Preces iesaiņojums, trauks.
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
(ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
(būt) (kā) spārnos priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem.
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
protestants Protestantisma piekritējs; attiecīgās kristīgās draudzes loceklis.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
psihotrauma Psihiska trauma.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
džeks Puisis; draugs.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
nopukšķināt Pukšķinot pabraukt (garām kam).
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
punduris Pundurauguma cilvēks.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
vārnu dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt.
parūcināt Radot rūkoņu, pabraukāt.
nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
asaras Raudāšana, raudas.
raudiens Raudāšana, raudas.
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
izraudāties Raudāt un beigt raudāt.
desu zāle raudene (oregano), arī dārza majorāns.
caur asarām (sacīt, smaidīt) raudot (sacīt, smaidīt).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
raudzīties ar kārām acīm raudzīties (uz ko) ar iekāri.
raudzīties ar kāru aci raudzīties (uz ko) ar iekāri.
raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
raudzīties ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
raudzīties ar baltu aci raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
speķa rausis rausis ar speķa pildījumu.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izravēt Ravējot izraut.
melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
sarausties Refl. --> saraust (2).
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
cits caur citu reizē, viens otru pārtraucot.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
izretināt Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
vizitācija Revīzija (baznīcās un draudzēs).
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
velosportists Riteņbraucējs (2).
hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
velobraukšana Riteņbraukšana.
aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
podnieka ripa rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
ņaudēt Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
rupjgraudu Rupjgraudains (1).
pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
dunīts Rupjgraudains magmatisks iezis tumšā krāsā.
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
rallijkross Sacensības – braukšana ar sporta automobiļiem slēgtā trasē ar mainīgu asfalta un grunts segumu.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
airēšanas slaloms sacensības straujās, krāčainās upēs vai kanālos ar dabiskiem vai mākslīgiem šķēršļiem.
kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
sašķaidīt Sadragāt; sagraut.
sačomoties Sadraudzēties.
sačupoties Sadraudzēties.
sadraudze Sadraudzība.
apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
aizrepēt Sadzīstot pārklāties ar negludu, raupju kreveli.
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
savīkstīties Sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
nopostīt Sagraut, iznīcināt (ko).
noslaucīt Sagraut, iznīcināt.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
ruinēt Sagraut; likvidēt.
nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās, draudzēties.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
amoka skrējiens Saka par intensīvu lielā steigā un satraukumā veiktu darbību.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
kājas paliek aukstas saka par lielām bailēm, uztraukumu.
nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acīs ņirb saka par redzes traucējumiem.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
karstas asinis saka par strauju, temperamentīgu cilvēku.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
(kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
Vai manu dieniņ! saka satraukumā, izbailēs.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, draudot atmaksāt.
tu to pieminēsi saka, draudot atriebties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
tirpas skrien pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas skrien pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
(var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties konflikts.
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
kamols sakāpj kaklā saka, ja gribas raudāt.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
strīpa pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
svītra pāri saka, ja izbeidz (ko), ja izbeidzas, arī tiek pārtraukts (kas).
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
skudriņas skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudras skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
sirds kut saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
kā ar roku atņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
kā ar roku noņemt saka, ja kas pēkšņi, strauji pazūd, tiek likvidēts.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
kā ar svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
drebuļi (pār)iet pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)iet pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
Kas te ko cepties? saka, ja uztraukumam nav pamata.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
raugies ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
skaties ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
sadakšot Sakraut ar dakšām.
sagubot Sakraut gubās.
iekrauties Sakraut sev apkārt.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
saraudāties Sākt raudāt un stipri, ilgāku laiku raudāt.
izplūst asarās sākt raudāt.
saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
kā mātes klēpī saldā miegā, netraucēti (gulēt).
kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
ielocīties Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
patrausls Samērā, diezgan trausls.
paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
sajaukt prātu samulsināt, saviļņot, satraukt.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
sabrēcināt Saraudināt.
rūgušpiens Saraudzēts piens; rūpnieciski raudzēts skābpiena produkts.
savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) – par vielām.
sašķiebt Saraukt (seju, tās daļu).
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
saraut Saraukt.
sašķiebties Saraukties (par seju, tās daļu).
pieraust Saraust (naudu, mantu) lielākā daudzumā; saraust tā, ka piepilda (ko).
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
lauska Sasista priekšmeta (piem., trauka) gabals.
tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
kā elektrizēts saspringts; satraukts.
atrast Sastapt (kur); ieraudzīt, ka (kāds, kas) atrodas (kur, kādā stāvoklī).
atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
sprāgt Sašķīst gabalos, eksplodēt (piem., pēc trieciena strauji mainoties tilpumam).
miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mierīgs Saticīgs, draudzīgs.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt.
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
satrauksme Satraukums.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
uztrūkties Satrūkstoties strauji piecelties.
purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
nodaba Savienojumā: "savā nodabā": netraucēti, bez steigas, esot vienam pašam.
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piem., muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
sarauties Savilkties (3); strauji sakustēties.
jaukt prātu saviļņot, satraukt.
jaukt mieru saviļņot, satraukt.
jaukt domas saviļņot, satraukt.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
melnplauka Sēņu ierosināta graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
sīkgraudu Sīkgraudains (1).
glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
pusteciņus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
pusrikšus Sīkiem, straujiem soļiem; gandrīz rikšus.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
silīcijtērauds Silicēts tērauds.
kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
sirds draudzene sirdsdraudzene.
sirds draugs sirdsdraugs.
knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
kefīrs Skābpiena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
jogurts Skābpiena produkts, kas raudzēts ar īpašu baktēriju ieraugu.
rjaženka Skābpiena produkts, ko iegūst, raudzējot karsētu pilnpienu.
glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
iebrēkties Skaļi ieraudāties; skaļi iekliegties.
nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
baurot Skaļi raudāt, kliegt.
raudāt balsī skaļi raudāt.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
stabulēt Skaļi, stiepjot skaņas, raudāt.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
epentēze Skaņas iespraudums vārdā.
ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
pagarinātās dienas grupa skolēnu grupa, kas sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
sprints Skrējiens, slidojums, brauciens u. tml. īsu distanču sacensībās.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
saskrubināt Skrubinot sagrauzt.
salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
apslaucīt Slaukot noraust.
vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās (parasti, braucot ar kuģi).
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
ardenis Smago braucamo zirgu (vezumnieku) šķirnes zirgs.
veseris Smags, parasti liels, tērauda āmurs.
smaidīt caur asarām smaidīt raudot.
smalkgraudu Smalkgraudains.
rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
šmiuksts Smalks, svelpjoši šņācošs troksnis, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu.
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
iesmelt Smeļot ievirzīt (traukā); smeļot (ar ko) iepildīt (traukā).
diakonija Sociālās aprūpes darbs baznīcas draudzē vai ārpus tās.
brīdinājums Soda piedraudējums, draudi.
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
švuncīgs Sparīgs; ātrs, straujš.
drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
mehāniķis Speciālists, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
sniega dēlis speciāls dēlis braukšanai no kalna pa sniegu; snovbords.
mērtrauks Speciāls trauks (kā) mērīšanai.
misija Speciāls uzdevums; ceļojums, brauciens šā uzdevuma izpildei.
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
dedzināt Spēcīgi satraukt, mocīt.
sabangot Spēcīgi saviļņot, satraukt.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
dauzīties Spēcīgi, strauji pukstēt, pulsēt.
spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
apraut Spēji pārtraukt.
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
tūbiņa Spiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba [1].
izspiest Spiežot (piem., pedāli, slēdzi), pārtraukt ierīces, mehānisma darbību.
aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
skibobs Sporta un atpūtas veids – braukšana ar šādu rīku.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
kartings Sporta veids – braukšana ar gokartu jeb kartu.
ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
ūdens motosports sporta veids – braukšana ar motorlaivām.
autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
skeitbords Sporta veids – braukšana ar skrituļdēli.
skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
skeletons Sporta veids – braukšana ar šādām kamaniņām.
bobslejs Sporta veids – braukšana ar vadāmām kamanām no kalna pa speciālu ledus trasi ar asiem pagriezieniem.
velosports Sporta veids – braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
kamaniņu sports sporta veids – nobraucieni ar kamaniņām.
velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
snovbords Sporta, atpūtas veids – braukšana no kalna ar speciāliem dēļiem.
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
gokartists Sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu; kartingists.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paspraukties Spraucoties pavirzīties.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
piespraude Spraudīte (2).
štepselis Spraudkontakts.
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
nospraudīt Spraudot iezīmēt (ko).
aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
atvere Sprauga, atvērums (organismā, atsevišķā orgānā).
logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
šķeltne Sprauga, plaisa (piem., priekšmetā).
šķirba Sprauga; arī plaisa.
līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
līst Spraukties, virzīties (pa ko neērtu, šauru).
nosprauslāties Sprauslājot nosmiet, nosmieties.
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā.
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), norobežot, aplikt (ar ko).
nospraust Spraužot (ko zemē), iezīmēt.
saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
aizspraust Spraužot aizdarīt.
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
iespraust Spraužot ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nospraust Spraužot noklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
aizspraust Spraužot novietot, aizbāzt (aiz kā, kam priekšā).
piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
vandīties Staigāt, braukāt u. tml.
ikonostass Starpsiena ar svētbildēm (ikonām) pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no draudzes telpas.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
klifs Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā darbībā, norisē) ir pārtraukumi.
atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
pārtraukums Stāvoklis, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piem., skrējiena, brauciena pašā priekšgalā.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
krants Stāvs krasts; stāva nogāze; krauja.
stāvkrasts Stāvs, kraujš krasts.
invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
ciets Stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
saraudāt Stipri raudot, samērcēt (ko).
sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
uzvaras gājiens Strauja augšupeja, gūstot panākumus.
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
izrāviens Strauja izvirzīšanās; attīstība.
kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
lēciens Strauja pāreja citā kvalitātē.
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
konvulsijas Strauja, atkārtota muskuļu saraušanās, intensīvi krampji.
lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
lēkme Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
šalts Strauja, spēcīga (gaisa) plūsma.
jonis Strauja, spēcīga kustība; spars.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
kloniski krampji strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
šķīst Strauji (ar šalti) virzīties.
iecirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
ātri Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
žigli Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
aizlidot Strauji aizritēt, paiet.
aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
aizskriet Strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
aizkrist Strauji aizvērties.
aizšaut Strauji aizvirzīt (ķermeņa daļu kam priekšā).
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
aizlidot Strauji aizvirzīties (pa gaisu).
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apcirst Strauji apgriezt.
apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
apcirsties Strauji apgriezties.
apmesties Strauji apgriezties.
apcirst Strauji aplikt (rokas).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apkrist ap kaklu strauji apskaut.
apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
bēgt Strauji atkāpties (par karavīriem).
atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
atmest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
atsviest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
atspurgt Strauji atnākt, ierasties.
palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atrauties Strauji atvērties, attaisīties.
izsprāgt Strauji atvērties, izplaukt.
atlēkt Strauji atvērties.
atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko).
brukt Strauji doties uzbrukumā.
atelpoties Strauji elpot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
kampt Strauji elpot, parasti cīnoties ar elpas trūkumu.
atelsties Strauji elsot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
griezt pirueti strauji griezties sev apkārt.
izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
šaudīt galvu strauji grozīt galvu (parasti par putniem).
badīt Strauji grūst, triekt (ar ragiem, pieri).
likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
tvert Strauji ieelpot (ko).
iekrist Strauji iegāzties, ievirzīties (kur iekšā).
iemesties Strauji iekāpt, iesēsties, iegulties u. tml. (kur iekšā).
iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
ieklupt Strauji ieķerties (ar roku).
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
iemest Strauji ielikt.
iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
ieskriet Strauji ieplūst, ievirzīties.
gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
ielauzties Strauji ieviesties, iedarboties u. tml. (par parādībām sabiedrībā).
ieraut Strauji ievilkt.
ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā).
iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
iesviest Strauji ievirzīt (piem., par vēju).
iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
raut Strauji ievirzīt.
iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
ieklupt Strauji ievirzīties (kur iekšā).
ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iebrukt Strauji ievirzīties (parasti trokšņaini).
iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
ieklupt Strauji ievirzīties, pēkšņi parādīties (kur).
iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
izraut Strauji izdarīt (ko).
izsperties Strauji iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
izskriet Strauji izplatīties.
uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izgāzties Strauji izplūst.
izkampt Strauji izraut.
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
saslieties Strauji iztaisnot savu augumu; strauji iztaisnoties.
izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
izraut Strauji izvilkt, izņemt.
izmest Strauji izvirzīt (ko).
izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izšaut Strauji izvirzīt (piem., bultu).
izšaut Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
kratīt Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
pikēt Strauji laisties lejup (par putniem).
uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
ņirba Strauji mainīgu gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
ņirboņa Strauji mainīgu sīku gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
šaudīt Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
rauties Strauji mainīt kustības virzienu.
mētāties Strauji mainīt objektu, attieksmi pret to.
krist Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
kult sviestu strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
piekult Strauji maisot, kuļot pievienot.
uzkult Strauji maisot, panākt, ka izveidojas.
iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
uzkult Strauji maisot, uzputot.
gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
nosviest Strauji nogāzt (kādu) zemē.
nokrist Strauji nogulties, atlaisties.
krist pie zemes strauji nogulties, nomesties zemē.
mest Strauji noģērbt, novilkt.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolidot Strauji nokrist, nogāzties.
iecirst galvu krūtīs strauji noliekt galvu pie krūtīm, atrasties šādā stāvoklī.
iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt galvu, piespiežot zodu pie krūtīm.
nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
nokrist Strauji nomesties zemē.
iekrist Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus).
nolidot Strauji novirzīties (no ceļa, trases) un nonākt (kur).
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
uzlēkt Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
pacirst Strauji pagriezt, pacelt (ķermeņa daļu).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
pārmesties Strauji pagriezties, apgriezties.
spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
augt augumā strauji palielināties.
šķīst Strauji parādīties, kļūt redzamam.
šaudīties Strauji parādīties, mainīties.
nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
pārcirst Strauji pārtraukt.
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
pašaut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā ķermeņa daļu, priekšmetu).
pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasisties Strauji pavirzīties, pagriezties.
pieraut kājās strauji piecelt.
traukties augšā strauji piecelties kājās.
pielēkt Strauji piecelties, mainīt ķermeņa stāvokli.
saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
pierauties kājās strauji piecelties.
traukt kājās strauji piecelties.
traukties kājās strauji piecelties.
piešauties Strauji piecelties.
uzšauties Strauji piecelties.
piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
piegāzt Strauji pieliet.
piemest Strauji pielikt, pievirzīt (ko pie kā, kam klāt).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
piešaut Strauji pievirzīt, pielikt klāt.
piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
skriet Strauji plūst, tecēt.
burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
aizraut Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
steigt Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
steigties Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
līt Strauji ritēt, pilēt.
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
saslieties Strauji sacelties stāvus.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
sakulstīt Strauji samaisīt (ko).
sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
saskriet Strauji saplūst, sariesties, satecēt.
sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
piesist papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus, radot troksni.
uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
saķert Strauji satvert, sakampt.
sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
šaut Strauji sist.
sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
iegrūst dunku strauji skart ar elkoni vai dūri.
ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
ucināt Strauji šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
šķīst Strauji tecēt, plūst.
krist Strauji tikt virzītam, virzīties lejup (par ķermeņa daļu).
cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
kampt Strauji tvert (ar muti) – par dzīvniekiem.
kampt Strauji tvert, ņemt; grābt.
ķert Strauji tvert, ņemt.
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
pagrābt Strauji un stingri satvert (ko).
sagrābt Strauji un stingri satvert (ko).
nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert.
grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
uzcirst apkakli strauji uzcelt apkakli.
uzsist apkakli strauji uzcelt apkakli.
uzraut Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
uzraut Strauji uzģērbt, uzvilkt.
uzšauties Strauji uzlidot.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
atrauties Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
raut Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsisties Strauji uzvirzīties augšā (par parādībām dabā).
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā.
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
raut Strauji vērt (piem., durvis, logu).
krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
raut Strauji virzīt (ķermeņa daļu).
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
sviesties Strauji virzīties (par priekšmetiem); strauji virzoties, triekties (pret ko).
grūt Strauji virzīties (par pūli, ļaužu drūzmu).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
klupt Strauji virzīties, mesties klāt.
šļākties Strauji virzīties, plūst (par šķidrumu).
sprāgt Strauji virzīties, šķīst, šķelties u. tml. (piem., par dzirkstelēm).
dzīties Strauji virzīties, traukties.
plēst Strauji virzīties.
ieraut Strauji virzot (piem., roku), neviļus iedurt (ādā).
iesisties Strauji virzoties, atsisties, ietriekties (kur).
nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
pieklupt Strauji, ar sparu cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt).
cirst zobus strauji, ar sparu ēst.
iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
piecirst Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
piespert Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
piešaut Strauji, ar sparu pievienot.
piesviest Strauji, ar sparu pievirzīt.
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
cirst Strauji, ar sparu vērt.
apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
piešļākt Strauji, ar šalti pieliet.
sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
iekampt Strauji, arī steigā iedzert (ko).
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
mudīgs Strauji, ātri.
atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
aizgūties Strauji, intensīvi, bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
gāzties Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
kā apsvilis strauji, lielā steigā, bez apdoma.
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
grūst Strauji, nevērīgi likt.
dauzīt Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
lēkt Strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
sasprāgt Strauji, pēkšņi ieplūst (par asarām).
iešaut Strauji, pēkšņi iesist.
ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties.
uzmutuļot Strauji, pēkšņi izraisīt (ko).
izrauties Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
izsprāgt Strauji, pēkšņi izvirzīties.
izsisties Strauji, pēkšņi parādīties.
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
uzlēkt Strauji, pēkšņi piecelties.
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
krist Strauji, sāpīgi skart.
aizelsties Strauji, smagi elpot.
iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
mutuļot Strauji, spēcīgi izpausties.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst.
kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
kulstīt Strauji, spēcīgi maisīt, jaukt.
piegrūst Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
piesist Strauji, spēcīgi pievirzīt, pielikt.
gāzties Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
grūst Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
kūsāt Strauji, spraigi norisināties.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
piesprukt Strauji, steigā piekļūt, tikt klāt – par dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
iespurgt Strauji, vieglā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
piespurgt Strauji, vieglā gaitā piesteigties.
spurgt Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
ar joni strauji; ļoti ātri.
pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus.
bums Straujš (ekonomisks) uzplaukums; straujš kāpums.
uzrāviens Straujš (kā) attīstības pieaugums.
temperamentīgs Straujš (par dzīvnieku).
steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu).
laidiens Straujš brauciens, skrējiens, arī liels lēciens.
triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
šerps Straujš, ātrs.
ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spurts Straujš, īslaicīgs ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu).
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
ātrums Straujuma pakāpe (norisei, procesam, darbībai).
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums.
nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
nostūrēt Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
piestūrēt Stūrējot piebraukt.
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
izsūknēt Sūknējot iztukšot (piem., trauku).
salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
pasviest Sviežot, ar strauju kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
griķi Šā auga sēklas, graudi.
kukurūza Šā auga sēklas, graudi.
kvieši Šā auga sēklas, graudi.
prosa Šā auga sēklas, graudi.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
glāze Šāda trauka saturs.
katls Šāda trauka saturs.
šķīvis Šāda trauka saturs.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
sēne Šāds organisms (sporaugs) ar gaļīgu augļķermeni.
mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
glāze Šāds trauks kā tilpuma mērs.
krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
bļoda Šāds trauks kopā ar tā saturu; šī trauka saturs.
ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu.
muca Šāds trauks kopā ar tā saturu.
šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
viendīgļlapju klase šādu augu klase, pie kuras pieder, piem., graudzāļu dzimta, palmu dzimta, orhideju dzimta, grīšļu dzimta, skalbju dzimta.
pentakosti Šai draudzei piederīgais.
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
mazbānītis Šaursliežu dzelzceļa vilciens, kas brauc pa īpaši šaurām sliedēm; bānītis.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
traversēt Šķērsot (upi), virzoties šķērsām straumei.
padibenes Šķidruma nogulsnes (piem., trauka dibenā).
šalts Šķidruma vai šķidras masas kopums, kas strauji, spēcīgi plūst vai tiek raidīts (kādā virzienā).
misa Šķidrums, ko iegūst no iesala un ko izmanto alus raudzēšanai.
sašķiebt Šķiebjot traumēt (ķermeņa daļu).
spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
labība Šo augu graudi.
rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
auzas Šo augu sēklas, graudi.
mieži Šo augu sēklas, graudi.
brūnītis Šokolādes kēksiņš; braunijs.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju.
starpā Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunā, momentāni pārtraucot slēgumu.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
platkakla Tāds (parasti) trauks, kam ir plats kakls.
izbraucams Tāds (piem., ceļš), pa ko var izbraukt; tāds, ko iespējams šķērsot braukšus.
bezvīzu Tāds (piem., iebraukšana kādā valstī), kam nav nepieciešama vīza.
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (piem., ar slēpēm, velosipēdu) brauc aiz motocikla.
raudulīgs Tāds (stāvoklis), kad gribas raudāt.
mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
tāls Tāds, ar ko vairs nav saiknes, tuvības, arī tāds, par ko nav vairs intereses, satraukuma u. tml.
pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
saraustīts Tāds, kā ritumā ir pārtraukumi, bieža darbības maiņa u. tml.
tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
nāvei nolemts tāds, kam draud samērā drīza nāve.
graudains Tāds, kam ir daudz graudu; graudiem bagāts.
spraugains Tāds, kam ir daudz spraugu.
dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
uztraukts Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
lēcienveida Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja (par procesu, parādību).
lēcienveidīgs Tāds, kam ir krasas, straujas pārmaiņas, strauja augšupeja.
caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
lēzens Tāds, kam ir neliels padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
ārprātīgs Tāds, kam ir psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas ārprāts.
nenormāls Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
satraukts Tāds, kam ir radies satraukums.
sadraudzīgs Tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
kraupjains Tāds, kam ir raupja, sarepējusi āda; raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par ķermeņa daļām).
raits Tāds, kam ir samērā ātrs temps; tāds, kas norisinās veikli, bez traucējumiem, kavējumiem.
rupjgraudains Tāds, kam ir samērā lieli graudi (par augiem).
sīkgraudains Tāds, kam ir sīki graudi (par augiem).
sīkgraudu Tāds, kam ir sīki graudi; sīkgraudains (2).
spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
vājprātīgs Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; ārprātīgs.
karsts Tāds, kam ir straujš raksturs; temperamentīgs, kaislīgs.
tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
tālbraucējs Tāds, kam ir tiesības veikt, vadīt tālus braucienus.
grūts Tāds, kam ir traucējumi, apgrūtinājumi.
nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
nevainojams Tāds, kam nav traucējumu, noviržu.
intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma.
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, no reaktīvas sprauslas izplūstot gāzes strūklai.
nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
liels Tāds, kas aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
pietuvināt Tāds, kas atrodas tuvās, draudzīgās attiecībās.
brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērnu).
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (piem., par bērnu).
čīkstīgs Tāds, kas bieži raud, gaužas, žēlojas.
čīkstulīgs Tāds, kas bieži raud, žēlojas, gaužas.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā.
niķīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē ar traucējumiem.
nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā; ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs (par dzīvniekiem).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
pussprādzis Tāds, kas funkcionē lēni, ar traucējumiem; tāds, kas ir gandrīz pārtraucis darbību.
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
uzstājīgs Tāds, kas ir ilgstošs, intensīvs, traucējošs.
izmisis Tāds, kas ir izmisumā; ļoti satraukts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, apdraud dzīvību.
nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
vājš Tāds, kas ir vārgs, trausls, nenobriedis, slikti attīstījies (par augiem, to daļām).
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi.
naidīgs Tāds, kas izraisa briesmu sajūtu; draudīgs.
pacilājošs Tāds, kas izraisa emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
baismīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, rada drūmas, nomācošas izjūtas; briesmīgs, drausmīgs.
trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu.
satraucošs Tāds, kas izraisa satraukumu.
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
uztraucošs Tāds, kas izraisa uztraukumu.
iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
biedrisks Tāds, kas izturas kā labs biedrs (draudzīgi, izpalīdzīgi u. tml.).
mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
kraukšķīgs Tāds, kas kraukšķ; tāds, kas labi apcepts, sacepts.
kriukšķīgs Tāds, kas kriukšķ; kraukšķīgs.
staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam).
kliedzošs Tāds, kas ļoti satrauc, izraisa sašutumu, ir pilnīgi nepieņemams.
lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās un nav apturams.
zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
maskējošs Tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu.
neapvaldīts Tāds, kas mēdz nevaldīt pār sevi, ir pārāk straujš.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
rets Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
nedraudzīgs Tāds, kas nav draudzīgs, labvēlīgs, ir naidīgs (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neraudzēts Tāds, kas nav raudzēts.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
lēns Tāds, kas nav straujš, ar mierīgu tempu.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
nepārejošs Tāds, kas nebeidzas, turpinās bez pārtraukuma.
vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas; arī trausls (1).
izlase Tāds, kas nenotiek vienlaidus, bet izvēloties, izraugoties (no kāda kopuma).
nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam; straujš, neaprēķināms (par dzīvnieku).
nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spraigs Tāds, kas noris aktīvi, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
spriegs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); spraigs (1).
smags Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
nepārtraukts Tāds, kas noris bez pārtraukuma, visu laiku.
mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti.
nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
pēctraumas Tāds, kas noris, pastāv pēc traumas.
žigls Tāds, kas norisinās straujā tempā, strauji.
aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
paramilitārs Tāds, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma.
šaursliežu Tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām sliedēm.
šoseja Tāds, kas paredzēts braukšanai pa šoseju.
izbraucams Tāds, kas paredzēts izbraukšanai (no kurienes).
izlejams Tāds, kas paredzēts izliešanai, pildīšanai traukos (par šķidrumu).
nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; pretstats: hronisks.
brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi.
draudzīgs Tāds, kas raksturīgs draugiem.
raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
karstgalvīgs Tāds, kas rīkojas strauji, pārsteidzīgi, nepārdomāti.
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām.
smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
graudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām; tāds, kurā ir redzamas sīkas graudveida daļiņas.
sīkgraudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām.
skraukšķīgs Tāds, kas skraukšķ; tāds, kas labi apcepts, sacepts; kraukšķīgs.
kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi – par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja bojājumi.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
šaudīgs Tāds, kas strauji maina vēršanās virzienu (par acīm, skatienu).
ātrs Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
žigls Tāds, kas strauji padara, paveic (ko).
barojošs Tāds, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos.
zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
ekspansīvs Tāds, kas uz visu strauji reaģē; nesavaldīgs.
ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
hrestomātisks Tāds, kas var būt par paraugu; parasts, tipisks.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
ātrs Tāds, kas viegli sadusmojas, iekaist; straujš.
nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
nemanāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pamanīt, ieraudzīt.
tālbraucējs Tāds, ko izmanto tāliem braucieniem pa jūras un sauszemes ceļiem.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
rāms Tāds, ko nekas netraucē (par stāvokli).
neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
bīstams Tāds, kur draud nelaime, briesmas.
grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
draudzīgs Tāds, kur pastāv draudzība.
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
rustots Tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti; nelīdzens, raupjš.
vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
labvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir vēlīga, laipna, draudzīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
blīvs Tāds, kura daļas atrodas cieši kopā; bez spraugām, starpām.
ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
asarains Tāds, kurā dzirdamas raudas; raudulīgs; žēlabains.
nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas; saraudāts.
saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
pseidoklasisks Tāds, kurā izmantoti klasikas paraugi.
dinamisks Tāds, kurā izpaužas darbības, norises spraigums; straujš, enerģisks.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
draudošs Tāds, kurā izpaužas draudi, draudīgs.
draudīgs Tāds, kurā izpaužas draudi.
draudzīgs Tāds, kurā izpaužas draudzība, labvēlība.
nelabs Tāds, kurā izpaužas kas nelabvēlīgs, draudīgs, naidīgs.
glūnīgs Tāds, kurā izpaužas nedraudzīgums, slēpts ļaunums, naidīgums u. tml.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (par psihisku stāvokli).
satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju.
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu; tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piem., par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
rupjgraudu Tāds, kura sastāvā ir nemalti labības graudi (par pārtikas produktiem).
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
mazbraukts Tāds, pa kuru reti, maz brauc.
ātrgaitas Tāds, pa kuru var braukt lielā ātrumā.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
traucēklis Tas (fakts, apstāklis), kas traucē, kavē (kā) norisi, realizēšanu.
tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
rumaks Tas, ar ko var pārvietoties; braucamais.
interese Tas, kam pievērš sevišķu uzmanību; tieksmes, aizraušanās.
atbiras Tas, kas atbirst (piem., sīkie graudi, vētījot labību).
saturs Tas, kas atrodas (kur, piem., traukā, apvalkā).
atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
detonators Tas, kas izraisa kādu notikumu strauju attīstību.
kavēklis Tas, kas kavē; traucēklis.
ikona Tas, kas simbolizē, pārstāv (ko); paraugs, etalons.
sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
sārņi Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piem., personībā, parādībās sabiedrībā).
kā pineklis pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
kā pinekļi pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
pineklis Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
graudēdājs Tas, kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
iztecināt Tecinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
iztecēt Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
kalte Telpa, arī celtne ar iekārtu (piem., graudu) kaltēšanai; attiecīgā iekārta.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
tēraudlietuve Tērauda lietuve.
martenprocess Tērauda ražošana martenkrāsnī.
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
tēraudlējums Tēraudliešanas procesā iegūts izstrādājums.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
bulgurs Termiski apstrādāti, smalcināti kviešu graudi.
lajs Ticīgais, kristīgās draudzes loceklis bez teoloģiskās izglītības.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
norauties Tikt norautam.
izbeigties Tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam.
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
nojukt Tikt pārtrauktam, nerealizēties (piem., par domām, psihiskām norisēm).
pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
pajukt Tikt pārtrauktam; nenotikt, netikt realizētam.
aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piem., par elpu).
pakļūt zem riteņiem tikt sabrauktam.
saraukties Tikt sarauktam (par sejas daļu).
saskaloties Tikt saskalotam, sašūpotam, kustinot trauku, tilpni u. tml.
piegāzties Tikt strauji piepildītam (ar cilvēkiem).
piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
piešķīst Tikt strauji, pēkšņi piepildītam (ar ko).
sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
lunomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
kamanas Transportlīdzeklis braukšanai pa sniega vai ledus ceļiem.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
jaukt Traucēt, kavēt (piem., kā norisi); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek traucēts, kavēts.
likt šķēršļus traucēt, kavēt, ierobežot.
stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
būt pa kājām traucēt.
notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu dibenā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu pamatnē) istabas puķu audzēšanai; puķu pods.
šņabis Trauks (piem., glāze vai pudele) ar degvīnu.
žigulis Trauks (piem., pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
slauktuve Trauks (spainis) piena ieslaukšanai; slaucene.
slaucene Trauks (spainis) piena ieslaukšanai; slauktuve.
mērglāze Trauks ar iedaļām šķidruma vai beramu vielu tilpuma mērīšanai.
kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
kāstuve Trauks ar sieta dibenu šķidruma kāšanai; ierīce šķidruma kāšanai; auduma gabals šķidruma (piena) kāšanai.
krūka Trauks ar šauru augšdaļu (šķidrumu glabāšanai); arī krūze.
pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
vārāms Trauks, kas paredzēts vārīšanai.
piesta Trauks, kurā ar stampu jeb piestalu sagrūž, saspaida (piem., garšvielas).
urna Trauks, kurā glabā kremēta mirušā pelnus.
elektrolītiskā vanna trauks, kurā izdara elektrolīzi.
divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
padube Trauks, kuru novieto zem guļoša slimnieka dabisko vajadzību kārtošanai.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
miesas bojājums trauma, ievainojums.
sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
traumatologs Traumatoloģijas speciālists.
caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
subtils Trausls, smalks (par cilvēku, tā augumu).
liegs Trausls, vārs.
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
no skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
atsākt Turpināt pēc pārtraukuma, sākt atkal.
pūra mērs tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski hidrauliskie triecieni.
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
ķīļūdens Ūdens straume, viļņojuma pēdas (aiz braucoša kuģa, laivas u. tml.).
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
traverss Upes šķērsošana, virzoties šķērsām straumei.
alūvijs Upju straumju sanesti nogulumi.
izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
uzdzīt Uzbraukt.
uzdzīties Uzbraukt.
uzrullēt Uzbraukt.
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kur).
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
izlīst Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
dīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt; (paklusu) raudāt, činkstēt.
pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
stividors Uzņēmums, kas nodarbojas ar kuģu iekraušanas un izkraušanas darbiem.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
pavadība Uzraudzība (piem., sniedzot palīdzību, atbalstu).
pārziņa Uzraudzība, atbildības joma.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
pārraudzība Uzraudzība.
vagarēt Uzraudzīt (kādu) darbību.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru).
pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
uztrausties Uzrausties (1).
uztrausties Uzrausties (2).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
lēkt uz ecēšām Uztraukties, dusmoties.
šūmēties Uztraukties, nervozēt.
kreņķēties Uztraukties, raizēties.
sakreņķēties Uztraukties, raizēties.
iekaist Uztraukties, sadusmoties.
iekarst Uztraukties, sadusmoties.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
mandrāža Uztraukums; lampu drudzis.
pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
sist Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).
izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
šļūkāt Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
malties Vairākkārt, ilgstoši staigāt, braukāt (kur); ilgstoši atrasties (kur).
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
krupis Vardei līdzīgs bezastains abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
pabraukt Varēt (spēt) braukt.
paraudāt Varēt (spēt) raudāt.
kusls Vārgs, nespēcīgs; trausls, nīkulīgs.
vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
kā līdaka veikli, strauji, izveicīgi, lokani.
rodeo Veiklības demonstrējumi braukšanā (piem., ar motocikliem).
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu).
mežģīties Veikt savas funkcijas nepilnīgi, ar traucējumiem (par orgāniem).
gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
vētra ūdens glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
vētra tējas glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
novaktēt Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem.
šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
siena Vertikālā sānu daļa (traukam, priekšmetam).
grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
droška Viegli izbraucamie rati.
saskalināt Viegli sakustināt (šķidrumu traukā).
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
pelde Viena trauka iegremdēšana otrā traukā, kas pildīts ar ūdeni.
monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
auzas Viengadīgi labības augi ar graudiem skarās.
griķi Viengadīgi labības augi ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta.
ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1); brauciens lejup.
pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
brauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> braukt.
rāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> raut.
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
uzsprauslot Vienu vai vairākas reizes sprauslot.
motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
miera osta vieta, kur nekas netraucē.
miera sala vieta, kur nekas netraucē.
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
kārdinošs Vilinošs, aizraujošs.
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
pārmete Vingrošanas elements – straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
caurduris Virtuves piederums – trauks ar caurumiem kā izkāšanai.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
vērt Virzīt (ko) cauri (caurumam, spraugai u. tml.).
mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, arī traukā ar šķidrumu.
sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piem., priekšmetu).
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
izmalt Viscaur izbraukt, izdangāt.
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē; ļoti daudz.
augs Viss, nepārtraukts (par kādu laika posmu).
arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti.
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti.
arvienu vēl visu laiku, nepārtraukti.
izvizināt Vizinot izbraukāties; vizinot aizvest (uz kādu vietu).
obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
dispepsija Zarnu darbības traucējumi.
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
agrotehnika Zemes apstrādes un kultūraugu audzēšanas paņēmienu kopums.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
apakšstraume Zemstraume.
apakšstrāva Zemstraume.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
upurtrauks Ziedojumu trauks baznīcā.
zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
braucamie zirgi zirgi, kurus izmanto tikai braukšanai.
stadula Zirgu un pajūgu novietne pie kroga; iebraucamā vieta.
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
ņaudulīgs Žēlabains, raudulīgs.
raudāt gaužas asaras žēli raudāt.
raudāt rūgtas asaras žēli raudāt.

rau citās vārdnīcās:

Tēzaurs

rau

LLVV

rau

MEV

raũ