Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam rau.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (109):

Atrasts normatīvajos komentāros (17):

Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizlidot Aizbraukt.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
badīgs Alkatīgs; mantrausīgs.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
apkrāmēt Apkraut.
nokrauties Apkrauties (2).
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
noraudāties Apraudāties.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
aptrūkt Aprauties.
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).

Atrasts piemēros (200):

kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, Kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
pastingrs ..uz pastingri nobrauktā ceļa dipēja viņas pašas soļi.
sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
raudze 925. raudzes sudrabs.
šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
kraupis Ābeļu kraupis.
līdzvainīgs Abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
vienaudzis Abi draugi ir vienaudži.
apskauties Abi draugi sirsnīgi apskāvās.
sapasēt Abi motobraucēji labi sapas trasē.
abižot Abižot draugu.
briest Āboli, graudi, vārpas briest.
raugs Ābolos dzīvo līdz 45 000 rauga šūnu gramā.
iegrauzt Ābolu iegrauzis tārps.
abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
nulle Absolūta nulle motobraukšanā.
miežgrauds Acī iemeties miežgrauds.
aizpampt Acis aizpampušas no raudāšanas.
iezvēroties Acis draudīgi iezvērojas.
zibsnīt Acīs zibsnī satraukums.
raustīties Acu plakstiņi raustās.
acumirklīgs Acumirklīga aizraušanās.
raupjš Āda uz elkoņiem sasprēgājusi, raupja.
sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
strauss Āfrikas strauss.
uzraut Agrā rītā visi ir uzrauti kājās.
trauksme Agrākā trauksme un vēlēšanās mācīties viņā ir apdzisusi.
stils Agresīvs braukšanas stils.
agrs Agri braucēji, gājēji.
sālsmaize Aicināt draugus uz sālsmaizi.
sevis Aicināt pie sevis ciemos draugus.
airēšana Airēšana pret straumi.
strautmala Aitas ganās grāvmalās un strautmalās.
smalce Aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
tur Aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
valdīt Aiz kulisēm pirms koncerta valda priecīgs satraukums.
raudāt Aiz loga raud vējš.
izliekties Aiz meža ceļš strauji izliecas uz ezera pusi.
neziņa Aiz neziņas un satraukuma sākt raudāt.
pārsteigums Aiz pārsteiguma aizraujas elpa.
apraudāties Aiz prieka pat apraudāties.
uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
mesties Aiz satraukuma vaigi metās sārti.
nosvīst Aiz uztraukuma nosvīst.
samulst Aiz uztraukuma samulst.
lupata Aizbāzt spraugas ar lupatām.
vīkšķis Aizbāzt spraugu starp baļķiem ar pakulu vīkšķi.
aizbraukt Aizbrauc mopēds.
tepat Aizbrauc tepat uz laukiem!
pamalties Aizbraucām trijatā pamalties pa Latgali.
atvadīties Aizbraucot atvadīties no ģimenes.
pārvākt Aizbraucu strādāt uz pilsētu un arī visu iedzīvi nācās pārvākt.
aiz- Aizbraukt (ciemos).
gadījums Aizbraukt ar gadījuma automašīnu.
aizbraukt Aizbraukt ar tramvaju.
aizbraukt Aizbraukt atpūsties.
aizbraukt Aizbraukt automašīnu.
aizbraukt Aizbraukt ekskursijā.
aizbraukt Aizbraukt iepirkties.
aizbraukt Aizbraukt jahtu līdz regates sākuma vietai.
trīs Aizbraukt komandējumā uz trim gadiem.
kur Aizbraukt kur atpūsties.
aizbraukt Aizbraukt līdz ezeram.
aizbraukt Aizbraukt mašīnu aiz mājas.
padzīvoties Aizbraukt padzīvoties vasarnīcā.
aizbraukt Aizbraukt prom uz īsu laiku.
palīgot Aizbraukt uz laukiem palīgot.
lauki Aizbraukt uz laukiem.
mežaparks Aizbraukt uz Mežaparku.
izslēpoties Aizbraukt uz mežu izslēpoties.
palustēties Aizbraukt uz pilsētu palustēties.
vairāki Aizbraukt uz vairākām dienām.
nopeldēties Aizbraukt uz Vecāķiem nopeldēties.
vīkends Aizbraukt vīkendā uz laukiem.
atslēgties Aizbraukt, lai atslēgtos no visa.
aizdarināt Aizdarināt žurku izgrauztos caurumus.
ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
saasiņojums Aizdomas par saasiņojumu galvā traumas dēļ.
aizdrīvēt Aizdrīvēt logu spraugas.
aizdzīt Aizdzīt prom draugu.
aizgrauzt Aizgrauzts ābols.
aizgūtnēm Aizgūtnēm raudāt, smieties.
būvobjekts Aizkrauklē pabeigts šogad lielākais būvobjekts.
aizkraut Aizkraut visus logus ar puķu podiem.
aizkust Aizkust no straujā nāciena.
aizķitēt Aizķitēt spraugas.
aizlīdzināt Aizlīdzināt spraugas grīdā ar tepi.
aizliet Aizliet spraugas starp plāksnēm ar šķidru cementa javu.
aizmirst Aizmirst nomazgāt traukus.
aizmotora Aizmotora brauciens.
aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
aizpludināt Aizpludināt nolauzto zaru pa straumi.
aizrakstīt Aizrakstīt draugam apsveikuma kartīti.
dēka Aizraujoša dēka.
detektīvliteratūra Aizraujoša detektīvliteratūra.
aizraujošs Aizraujoša filma.
aizraujošs Aizraujoši stāstīt.
aizraujošs Aizraujošs romāns.
aizraust Aizraust ar slotu gružus pie krāsns.
aizraust Aizraust maizes druskas no galda.
aizraust Aizraust vagu.
aizrausties Aizrausties līdz gultai.
gigantomānija Aizraušanās ar gigantomāniju.
aizraušanās Aizraušanās ar līnijdejām.
mistika Aizraušanās ar mistiku.
sektantisms Aizraušanās ar noteiktu diētu mēdz būt kā sektantisms – tikpat fanātiska.
paranormāls Aizraušanās ar paranormālām parādībām.
aizraut Aizraut aizkarus logam priekšā.
auditorija Aizraut auditoriju ar saistošo referātu.
aizraut Aizraut durvis.
iejūsma Aizraut iejūsmā.
aizraut Aizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
aizraut Aizraut somas rāvējslēdzēju.
breiks Aizrauties ar breiku.
deltaplanierisms Aizrauties ar deltaplanierismu.
detaļa Aizrauties ar detaļām.
kikbokss Aizrauties ar kikboksu.
makramē Aizrauties ar makramē.
misticisms Aizrauties ar misticismu.
radioamatierisms Aizrauties ar radioamatierismu.
sirdslieta Aizrauties ar savu sirdslietu.
speleoloģija Aizrauties ar speleoloģiju.
aizrauties Aizrauties ar sportu.
ar Aizrauties ar sportu.
ultramodernisms Aizrauties ar ultramodernismu.
aizrautīgs Aizrautīga deja.
uzmirdzēt Aizrautīgā sarunā viņas acis uzmirdz.
aizrautīgs Aizrautīgi dziedāt.
dejot Aizrautīgi, viegli dejot.
biologs Aizrautīgs biologs.
aizrautīgs Aizrautīgs grāmatu lasītājs.
aizrautīgs Aizrautīgs sportists.
aizrautīgs Aizrautīgs stāstījums.
aizrautīgs Aizrautīgs zinātnieks.
satraukums Aizskatuvē jūtams satraukums, jo daļai dziedātāju šī ir pirmā debija uz lielās skatuves.
aizsnausties Aizsnausties, braucot vilcienā.
aizspraudīt Aizspraudīt zarus aiz sijas.
aizspraukties Aizspraukties citiem garām.
aizspraukties Aizspraukties līdz priekšējiem soliem.
aizspraust Aizspraust blūzi ar saspraudi.
aizspraust Aizspraust puķi aiz cepures.
aizspraust Aizspraust sev priekšā salveti.
aizstāvēt Aizstāvēt draugu pret apmelojumiem.
aizšpaktelēt Aizšpaktelēt spraugas grīdas dēļos.
aiztraukties Aiztraucas diena pēc dienas.
aiztraucēt Aiztraucēt miegu.
aiztraucēt Aiztraucēt zagļus.
aiztraukt Aiztraukt odu no pieres.

rau citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV