Paplašinātā meklēšana

Meklējam jā.

Atrasts vārdos (122):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Ak jā!

Atrasts skaidrojumos (5596):

starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
izputēt no pasaules aiziet bojā.
aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
tribūns Amatpersona Senajā Romā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakškārta Apakšējā kārta.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
ārkabata Apģērba ārējā kabata.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
baskājains Ar basām kājām.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
līnija Ārējā forma, kontūras.
modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
ārmala Ārējā mala.
apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
ārsiena Ārējā siena.
āriene Ārējā vide (kam).
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
apveids Ārējais izskats, ārējās kontūras.
gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
nojozt Ātri, strauji noskriet (lejā).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
istaba Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
Goda leģions atzinības zīme Francijā.
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
augšdaļa Augšējā daļa.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
augšlūpa Augšējā lūpa.
augšmala Augšējā mala.
augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
augšgals Augšējais gals, augšējā daļa.
lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
auļot Aulekšot; jāt auļos.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
bajāriene Bajāra sieva.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
kapracis Bojā ejas izraisītājs.
reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
bojā eja bojāeja.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
kropļot Bojāt.
maitāt Bojāt.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
maitāties Bojāties.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
dzīvot pavārtē būt bez mājām, pajumtes.
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
parādība Būtības ārējā izpausme.
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
štamms Celms (mikrobioloģijā).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
pamats Celtnes apakšējā daļa.
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
papuasi Cilšu grupa Jaungvinejā.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
jāšana Darbība --> jāt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
daudzdimensionāls Daudzējāds.
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
degungals Deguna priekšējā daļa, gals.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
krievi Dienests PSRS armijā.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
duālisms Divdabība, divējādība.
duālistisks Divdabīgs, divējāds.
divatnējs Divdabīgs; divējāds.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
dubultstandarts Divējāda pieeja.
ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
pensionēšanās Došanās pensijā.
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
iziet Doties ceļā kājām.
pensionēties Doties pensijā.
pacelt buras doties projām, pamest (ko).
pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
ārlogs Dubultloga ārējā daļa; ārējais logs.
mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
caurums Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
pasūtīt pie velna dzīt projām, padzīt (kādu).
pasūtīt pie visiem velniem dzīt projām, padzīt (kādu).
pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
pasūtīt ratā dzīt projām, padzīt (kādu).
(aiz)triekt ratā dzīt projām.
dzīt ratā dzīt projām.
triekt uz elli dzīt projām.
dzīt uz elli dzīt projām.
(aiz)triekt pie velna dzīt projām.
dzīt pie velna dzīt projām.
trenkt ratā dzīt projām.
aiztriekt ellē Dzīt projām.
stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
apdzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(ap)dzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
aklā siena ēkas ārējā siena bez logiem.
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
balsene Elpošanas un balss orgāns – elpvada augšējā daļa.
ēna Emocionālā stāvokļa, kā negatīva izpausme (sejā u. tml.).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
izvējot Gaisa plūsmā, vējā izpūst.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
pakausis Galvas mugurējā daļa.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
pamatvilciens Galvenokārt, galvenajās līnijās, pamatos.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
siet jāņusieru gatavot jāņusieru.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
vidus Iekšējā (kā) daļa.
viducis Iekšējā kā daļa.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
iekšmala Iekšējā mala.
endoprotēze Iekšējā protēze.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
vēlēšanās Iekšējā tieksme pēc kā.
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
viņdien Iepriekšējā dienā; todien.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
iemest vārtus ieraidīt (ripu) vārtos, tā iegūstot punktu (hokejā).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
vizitēt Ierasties vizitācijā.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
samaksāt ar (savu) galvu iet bojā (savas rīcības dēļ).
samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības dēļ).
grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
zaudēt galvu Iet bojā, krist kaujā.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (Senajā Romā).
istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
izcūkot Izbojāt, sabojāt.
izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
salaist šreijā izbojāt.
izmaitāt Izbojāt.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
iziet ielās iziet demonstrācijā.
izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
dzēst obligāciju izmaksāt obligācijā minēto summu.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
apņemt Izpausties (sejā).
iegult Izpausties (sejā).
iegulties Izpausties (sejā).
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
uzplaukt Izraisīties (sejā).
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
izmeijot Izrotāt ar meijām.
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
jāņu bērni jāņubērni.
jāņu dziesmas jāņudziesmas; līgodziesmas.
jāņu siers jāņusiers.
jāņu zāles jāņuzāles.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
kājnieks Kājāmgājējs.
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
rīkle Kakla iekšējā daļa.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
iezis Klintij līdzīgs iežu atsegums (parasti upju ielejās).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
sarosīties Kļūt intensīvākam, aktīvākam (par domām, idejām u. tml.).
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, atšķiramam no pārējā.
nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
grimt tumsā kļūt vājāk redzamam tumsas dēļ.
aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
liesēt Kļūt vājākam.
novājēt Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
izkristies Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
saknābāt Knābājot sabojāt.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (piem., šahtās, ejās).
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
urēmiskā koma koma, ko izraisa nieru bojājums.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpas.
lietderīgā platība kopējā (mājas, dzīvokļa) platība.
kopsumma Kopējā summa.
koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopnoskaņa Kopējā, vispārīgā noskaņa.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
atkravāt Kravājot novietot iepriekšējā vietā.
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
pa kreisi kreisajā pusē; uz kreiso pusi.
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
atkrist Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
baks Kuģa telpa, kur dzīvo jūrnieki; kuģa augšējā klāja priekšgals.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
kult riju kult labību, kas atrodas rijā.
priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
darbietilpīgas lauksaimniecības kultūras kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
gājiens Kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa.
dekoltē Ķermeņa plecu, augšējā krūšu un muguras daļa.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
pa labi labajā pusē; uz labo pusi.
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
sēsties Laisties lejā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt lejā, zemē.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
biedrs Loceklis (partijā, biedrībā u. tml.).
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
klanīties Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
beigt Ļoti bojāt.
kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
naktsmaiņa Maiņa, kas jāstrādā naktī.
tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
animālists Mākslinieks, kas strādā animālistiskajā žanrā.
batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
rukt Mazināties (tilpumā, izmērā, skaitliskajā vērtībā u. tml.).
apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
nomīdīt Mīdot ar kājām, nonāvēt.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gs. sākumā.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
landsknehts Muižkungs (Livonijā).
šļahta Muižniecība (Polijā).
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
citudien Nākamajā dienā; citā dienā.
citugad Nākamajā gadā; citā gadā.
rītnakt Nākamajā naktī.
jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
nākamreiz Nākamajā reizē.
rītrīts Nākamajā rītā.
kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
taverna Neliels restorāns, krogs (piem., Itālijā).
pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
kumšķis Neliels, rokā (saujā) paņemams (kā) kopums.
šķipsna Neliels, saujā saņemams matu kopums.
bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
nonest Nesot nogādāt (kur lejā, prom u. tml.).
pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
dirsa Nevēlamā situācijā.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
nolaisties Nobraukt lejā.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
bagāžnieks Nodalījums (vieglajā automašīnā) bagāžas pārvadāšanai.
sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
nogāzt Nogrūst lejā, zemē.
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
nokājot Noiet kājām (kādu attālumu, ceļa gabalu).
nolaisties Noiet, nokāpt lejā.
norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
lumpenizācija Nonākšana zemākajā sabiedrības slānī.
tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
kārt kaklā ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
kārt kaklā ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
kārt plecos ubaga tarbu nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
kārt plecos ubaga kuli nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
tikt galā Nonākt vajadzīgajā vietā.
būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
at- Norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeļmotoru.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
-mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
segregācija Norobežošana, nošķiršana vai nodalīšana pēc etniskajām, rasu u. tml. pazīmēm.
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
nobendēt Novest (kādu) galējā stāvoklī, nonāvēt.
novizināt Novest (lejā, zemē).
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
noaut Novilkt (apavus, zeķes no kājām).
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
dislokācija Novirze no sākotnējā, normālā izvietojuma.
vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
re Otrā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
pāri Otrā, pretējā pusē.
vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
pamaitāt Pabojāt.
nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
vājināt Padarīt vājāku.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
pērn Pagājušajā gadā.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
apgriezt Pagriezt pretējā virzienā, otrādi.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
pakaļgals Pakaļējais gals, pakaļējā daļa.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
plaukt Pakāpeniski parādīties, rasties (piem., par emocijām, domām).
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
represēt Pakļaut represijām.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk (galējā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
(ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
pieklusināt Panākt, ka (kas) izpaužas vājāk.
optimizēt Panākt, ka (kas) kļūst optimāls, atbilstošs iespējām, apstākļiem u. tml.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
laist dibenā Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
diahronija Parādību secība to vēsturiskajā attīstībā.
rotaļāties Parādīties (sejā) – par smaidu.
pārlīt Parādīties (sejā).
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
sadzīt Pārdzīt (lopus) no ganībām mājās.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā).
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, nopelniem u. tml.).
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
apraide Pārraidīšana, raidīšana (radio, televīzijā).
noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
pēcpusdiena Pasākums, kas noris šajā laika posmā.
sociālā rehabilitācija pasākumu kopums, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
maitāties Pasliktināties, bojāties.
mācībspēks Pasniedzējs (parasti augstākajā mācību iestādē).
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
šodiena Pašreizējā diena.
šodien Pašreizējā dienā.
šogad Pašreizējā gadā.
šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
šomēnes Pašreizējā mēnesī.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šonedēļ Pašreizējā nedēļa.
šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šosezon Pašreizējā sezonā.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
konts Paveiktajā.
rēķins Paveiktajā.
imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
apvērsiens Pavērsiens pretējā virzienā.
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā, otrādi.
novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
mācību spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
papēdis Pēdas pakaļējā daļa.
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
finālspēle Pēdējā izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
fināls Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās); pēdējās sacensības.
finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sporta sacensības.
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
nokrist Pēkšņi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
sapelēt Pelējot sabojāties.
krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
virspeļņa Peļņa virs vidējās peļņas.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
students Persona, kas mācās augstākajā mācību iestādē.
studists Persona, kas mācās studijā (1).
monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
kaujas kristības piedalīšanās kaujā pirmo reizi.
pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
ost pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
ostīt pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
manifestēt Piedalīties manifestācijā.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
elkonis Piedurknes daļa šajā vietā.
pievadīt Piegādāt (pa vadiem, komunikācijām u. tml.).
milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
lietišķie sporta veidi piem., jāšanas sports, modernā pieccīņa, burāšana.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
uzsēdināt uz adatas pieradināt (kādu) pie injicējamām narkotiskajām vielām.
iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
atslābt Pierimt, piestāt; kļūt vājākam.
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
dalīt Piešķirt katram savu daļu (no kopējā, veselā).
piešuve Piešūta apakšējā mala (apģērba gabalam).
domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
ugunskristības Pirmā piedalīšanās kaujā.
sākumstadija Pirmā, sākotnējā (kā) stadija.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
do Pirmās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
plantators Plantācijas īpašnieks (kolonijās).
lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs).
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
karabinieris Policists, žandarms (piem., Itālijā).
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
Latviešu zemnieku savienība politiska partija Latvijā.
toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
pieredze Praktiskajā darbībā, dzīvē gūto zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
nopratināt Pratināt un beigt pratināt; pratinot iztaujāt.
koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
citādi Pretējā gadījumā.
puse Pretējā mala, krasts.
pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
asesors Pretora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
priekšmala Priekšējā (kā) mala.
priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
priekšsiena Priekšējā siena.
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
peciņa Priekšmeta apakšējā, paplatinātā daļa.
pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
vaučers Privatizācijas sertifikāts valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
aptauja Process, darbība --> aptaujāt; aptaujāšana.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
žokejs Profesionāls jātnieks.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
profesūra Profesoru kopums (augstākajā mācību iestādē).
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
vienu māju tālāk projām (iet, doties u. tml.).
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
Palmu svētdiena pūpolsvētdiena, iepriekšējā svētdiena pirms Lieldienām.
purngals Purna priekšējā daļa dzīvniekiem.
purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
meklēt Radošajā darbībā censties atrast (ko).
sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
dzīt Raidīt projām.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
zīmējums Raksts, ornaments (piem., no līnijām, kontūrām).
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
pajūgs Rati vai ragavas kopā ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku (iejūgtiem dzīvniekiem).
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
vienkāršā atražošana ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
paskatīties patiesībai acīs reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
vecmāmiņu recepte recepte, kura saglabājusies no iepriekšējām paaudzēm.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
recepcija Reģistratūra (parasti viesnīcā, birojā).
faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
samtainā revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
samta revolūcija revolucionāras pārmaiņas sabiedriskajā iekārtā, kas notiek bez vardarbības, asinsizliešanas.
bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
kamera Riepas, bumbas iekšējā, piepūšamā daļa.
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
iet roku rokā rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
iet savu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
iet citu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
rojālists Rojālisma piekritējs.
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
kustību rotaļa rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
meijot Rotāt ar meijām.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
zariņbarība Rupjā lopbarība – lapu koku, skuju koku un krūmu sīkie zari un atvases.
tilpumaina barība rupjā lopbarība.
izlamāt Rupjā, apvainojošā veidā izbārt.
izmest pa durvīm rupji aizraidīt projām, padzīt.
izsviest pa durvīm rupji aizraidīt projām, padzīt.
panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
sajāt Sabojāt (ko).
salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
sacūkot Sabojāt, izbojāt.
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
piebeigt Sabojāt, sabeigt.
sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
izbojāt Sabojāt.
izķēpāt Sabojāt.
izkropļot Sabojāt.
sadirst Sabojāt.
sadraņķēt Sabojāt.
sadrāzt Sabojāt.
sanerrot Sabojāt.
saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
nojūgties Sabojāties, salūzt.
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
saiet sviestā Sabojāties.
saiet dēlī Sabojāties.
saiet tūtā Sabojāties.
saiet tūtē Sabojāties.
noplīst Sabojāties.
salūzt Sabojāties.
pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
airēšanas slaloms sacensības straujās, krāčainās upēs vai kanālos ar dabiskiem vai mākslīgiem šķēršļiem.
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
rodeo Sacensības, kurās kovboji demonstrē savu prasmi jāšanā ar mustangu, laso mešanā u. tml.
divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
bruņoties Sagatavot sevi ar nepieciešamajām zināšanām, īpašībām u. tml.
iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
medību saimniecība saimniecisku pasākumu kopums, lai nodrošinātu optimālu savvaļas dzīvnieku skaitu populācijā.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
laulāt Saistīt laulības attiecībās reliģiskā ceremonijā.
analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojās uz analīzi (1).
siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
embrionāls Saistīts ar embriju, embrija stadijā.
emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
kadastrāls Saistīts ar kadastru, tajā sakopotajiem datiem.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
socio- Saistīts ar sabiedrību, sociālajām parādībām.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, laikmetu; tāds, kas pastāv šajā laikposmā, laikmetā.
šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
šīgada Saistīts ar šo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā gadā; šāgada.
šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā naktī; šīsnakts.
šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
mūk kā žurka no grimstoša kuģa saka par kādu, kas pamet, atstāj ko bojā ejai nolemtu.
būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
vārās kā raganu katls Saka par sīvām kaujām.
vārās kā elles katls Saka par sīvām kaujām.
vārās kā raganu katlā Saka par sīvām kaujām.
vārās kā elles katlā Saka par sīvām kaujām.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
rīts gudrāks par vakaru saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
papēži svilst saka, ja ir jāsteidzas prom.
zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
jokus pie malas saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
(ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
kā uz pasūtījumu saka, ja kas notiek īstajā reizē, tad, kad vajag.
ceļš (ir) zem kājām saka, ja kur jāiet, jābrauc, jādodas prom.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena gatavošanu un pasniegšanu.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
kaut vai tā saka, ja pieļauj kādu no minētajām iespējām.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
pār seju pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
pāri sejai pārlaižas ēna saka, ja sejā parādās skumjas, bēdas, drūmums u. tml.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
pirmmatērija Sākotnējā, pirmatnējā matērija.
pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
iegriezties vecajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties parastajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties normālajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
rasties Sākties, parādīties (piem., par domām, idejām).
medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
bērnu autiņos sākumstadijā.
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
cirsties Sāpīgi sisties (sejā, acīs).
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
savažot Sasaistīt (par emocijām, jūtām u. tml.).
ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
ķerties Satverot (piem., makšķeres) ēsmu, tikt noķertam (par zivīm); veikties makšķerēšanā, zvejā.
nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
pogaļa Sauss daudzsēklu auglis, kas attīstās no augšējās sēklotnes un nogatavojies atveras.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
novākt Savākt un aizgādāt projām no lauka, dārza.
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
saskaņot Savstarpējā sadarbībā panākt, vienoties, ka (kas) kļūst pieņemams, akceptējams.
sarunvaloda Savstarpējā sazināšanās mutvārdos.
izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
partnerattiecības Savstarpējās sadarbības izpausme, attiecības (starp valstīm).
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
veterāns Savu laiku nokalpojis karavīrs Senajā Romā.
jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
vārnu kājiņas sazarotas grumbiņas acu dobumu ārējās malās.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
kāpslis Segliem piestiprināts jātnieka kāju atbalsts.
skuju koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skujkoks.
skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skuju koks.
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
kanclers Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
livrs Sena naudas vienība Francijā.
mārka Sena naudas vienība Livonijā.
Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
sibilla Senajā Grieķijā un Senajā Romā – pareģe.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
satelīts Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
cepurīte Sēnes augļķermeņa augšējā daļa.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
la Sestā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
snaiperis Sevišķi rezultatīvs spēlētājs (futbolā, hokejā u. tml.).
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
atsijāt Sijājot atdalīt.
izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
pārsijāt Sijājot pārklāt (ar ko).
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
sestercijs Sīka sudraba (vēlāk bronzas) monēta Senajā Romā.
ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
nopratināt Sīki, stingri iztaujāt, izprašņāt.
sū Sīknaudas vienība Francijā no 18. gs.
miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
fēns Silts un sauss vējš, kas pūš no kalniem ielejās.
izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
endokards Sirds sienas iekšējā kārta.
endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
kopsavilkums Skaitlisks apkopojums; summējums, kopējā summa.
koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
varjagi Skandināvu vikingi (krievu historiogrāfijā).
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
gājiens Skaņu secība (melodijā).
pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna.
avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); priekšskatuve.
sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
jaunie naturālisti skolēni (padomju iekārtā), kas ārpusklases darbā nodarbojās ar dabas pētīšanu, lauksaimniecību, dārzkopību u. tml.
sestais Skolēni, kas mācās sestajā klasē.
otrgadnieks Skolēns, kas otru gadu mācās tajā pašā klasē.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
privātskolotājs Skolotājs, kas par atsevišķu samaksu māca kādu mājās individuāli.
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
noskrambāt Skrambājot sabojāt.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
pārskriet Skrienot, steidzoties atgriezties mājās.
aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
lielīt Slavēt, stāstot par (kā) labajām īpašībām (arī pārmērīgi).
falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
dvēseles dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
bērnu cerebrālā trieka smadzeņu bojājuma sekas ar dažādu klīnisku izpausmju kopumu.
imbecilitāte Smaga psihiskās attīstības atpalicība; plānprātības vidējā pakāpe.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
mača Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
bullītis Soda sitiens hokejā.
katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
podiatrs Speciālists ārstnieciskajā pēdas kopšanā un atveseļošanā.
datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
refrižeratorkuģis Specializēts kuģis ar tajā ierīkotu iekārtu noteikta temperatūras režīma radīšanai kravas telpās.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
saspiest Spiežot sabojāt.
saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
mīt Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
hipodroms Sporta bāze jāšanas un rikšošanas sacensībām.
autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
supersmagsvars Sportists, kas cīnās šai kategorijā.
bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā; jāšanas sporta speciālists.
pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
malējais uzbrucējs sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
malējais aizsargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
malējais pussargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
sludinātājs Sprediķotājs (parasti kristīgajās sektās).
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
vērpums Sprieguma palielinājums (kā) vērpes deformācijā.
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
mediāna Statistikā – vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
auts Stāvoklis sporta spēlē, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
prombūtne Stāvoklis, kad cilvēks ir devies prom no savām mājām.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
atbildība Stāvoklis, kad jāatbild par savu rīcību (piem., tiesā).
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
armatūra Stiegru kopums (dzelzbetona konstrukcijās).
stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
traukties augšā strauji piecelties kājās.
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
sasust Sūtot sabojāties.
aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
gumiarābiks Sveķi, ko iegūst no dažu sugu tropiskajām akācijām (izmanto par līmes izejvielu).
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
svētais ibiss svētais putns Senajā Ēģiptē.
Mātes diena svētki, ko Latvijā svin kopš 1921.gada maija otrajā svētdienā.
nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
mirre Šā koka aromātiski sveķi, ko izmanto, piemēram, kvēpināšanai reliģiskās ceremonijās.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
noskrāpēt Šādā veidā sabojāt (ko).
kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
ievainojums Šāds audu bojājums (augiem).
augšupejošā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm.
lejupejošā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm.
glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
pašreiz Šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
pašlaik Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī.
šai saulē šajā pasaulē.
šaipusē Šajā pusē, apvidū.
šoreiz Šajā reizē.
šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
sašaudīt Šaudot sabojāt.
torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
ebenkoks Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
apņēmība Šīs īpašības izpausme (piem., balsī, sejā).
barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējam vai jātniekam.
limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
novārījums Šķidrums, kas ir iegūts, vārot (ko) tajā.
kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
pūdelis Šķirnes suns ar sprogainu apspalvojumu, ko parasti speciāli jācērp.
vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
nošļūkt Šļūcot novirzīties lejā, zemē u. tml.
rāpus Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
kreiss Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās vai ir vērsts šādā virzienā.
labs Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek palūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
vieta Tā, ka atttiecīgajā situācijā iederas, ir vajadzīgs.
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
laukā Tā, ka vairs neatrodas (piem., kādā situācijā, stāvoklī).
zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
tad Tādā gadījumā, tādā situācijā u. tml.
bezprocentu Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
izejams Tāds (pasākums, darbību kopums u. tml.), kas jāveic.
ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
nesaistīts Tāds (teksts), kas nav rakstīts saistītā valodā jeb dzejā.
dārgs Tāds par ko ir daudz jāmaksā; ļoti vērtīgs; pretstats: lēts.
punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
tīklains Tāds, kam ārējā daļā (piem., apvalkā, ādā) ir tīkla pinumam līdzīgs raksts.
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
rētains Tāds, kam ir audu bojājums vai bojājumi (par koku).
otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
kropls Tāds, kam ir defekts, bojājums (par priekšmetu).
duāls Tāds, kam ir divējāds raksturs.
debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
ragains Tāds, kam ir ragiem līdzīgi izaugumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī (par dzīvniekiem, augiem).
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
bezierunu Tāds, kam jānotiek bez ierunām, iebildumiem, nosacījumiem.
pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
zābakots Tāds, kam kājās ir zābaki.
gluds Tāds, kam nav grumbu, bojājumu, rētu, arī tāds, kam nav apmatojuma.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
zems Tāds, kas (kādā skalā, gradācijā) ir zem vidējā līmeņa.
piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
terciārs Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
trīsbalsīgs Tāds, kas (vienlaicīgi) skan, ir atskaņojams trijās balsīs.
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, par ko ir ļoti jākaunas.
diahronisks Tāds, kas aplūko (piem., valodas parādības) vēsturiskajā attīstībā.
izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
parasts Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
evaņģēlisks Tāds, kas atbilst, ir saskaņā ar evaņģēlijā sludināto mācību.
gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
iekšējs Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
transfinīts Tāds, kas atrodas aiz galējās robežas; bezgalīgs.
margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
attāls Tāds, kas atrodas norādītajā attālumā.
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
priekšpēdējais Tāds, kas atrodas pirms pēdējā, tāds, kam seko pēdējais.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (piem., par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai vai aizmugurē.
pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
orbitāls Tāds, kas atrodas, noris kosmiskajā orbītā, paredzēts kustībai kosmiskajā orbītā.
pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā.
viņpasaulīgs Tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs (1).
agrs Tāds, kas attiecas uz rītu, rīta pirmajām stundām.
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
stepe Tāds, kas aug, uzturas šādā teritorijā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem).
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
pretimbraucošs Tāds, kas brauc (kam) pretim, pretējā virzienā.
priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
ūdens Tāds, kas dzīvo ūdenī, arī pie ūdenstilpēm un barību iegūst tajās.
svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
abstrakts Tāds, kas eksistē tikai domās, teorētiski un reālajā telpā nepastāv.
augstākstāvošs Tāds, kas hierarhijā ieņem augstāku stāvokli.
vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
nākamais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē; nākošais.
nākošais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē.
emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
nakts Tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pagājušais Tāds, kas ir bijis, noticis, norisējis pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms tagadējā, pašreizējā.
uzpūst Tāds, kas ir deformējies produkta bojāšanās rezultātā.
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
zābakots Tāds, kas ir ieauts zābakos (par kājām).
sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
tipogrāfisks Tāds, kas ir iespiests tipogrāfijā.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
mazgājams Tāds, kas ir jāmazgā.
nosodāms Tāds, kas ir jānosoda.
mazināms Tāds, kas ir jāpadara mazāks, jāmazina.
saistošs Tāds, kas ir jāpilda; obligāts.
rakstāms Tāds, kas ir jāraksta.
sakāms Tāds, kas ir jāsaka, ko pasaka.
skalojams Tāds, kas ir jāskalo.
tiesājams Tāds, kas ir jātiesā [1] (1).
steidzams Tāds, kas ir jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties; tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
karalisks Tāds, kas ir lielāks, krāšņāks, kvalitatīvāks par pārējām (augu, dzīvnieku) sugām, šķirnēm u. tml.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
skops Tāds, kas ir mazāks, vājāks, niecīgāks nekā vēlams, nepieciešams.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
kritis Tāds, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
vainīgs Tāds, kas ir par cēloni sarežģījumiem, kam nevēlamam; tāds, kam ir bojājums.
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
pašpārliecināts Tāds, kas ir pilnīgi pārliecināts par sevi, savām spējām, iespējām, rīcības pareizumu u. tml.
tīrskanīgs Tāds, kas ir precīzs intonācijā, tonalitātē u. tml.
grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģiski ētiskajām pamatnormām (baušļiem); netikumīgs, nosodāms.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
iesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā.
laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piem., par vietu, norisi).
zemletes Tāds, kas ir saistīts ar slepenu, nelegālu tirdzniecību, darbojas tajā.
tradicionāls Tāds, kas ir saistīts ar tradīcijām, to ievērošanu.
naidīgs Tāds, kas ir savstarpējā naidā; tāds, kas pauž naidu, nelabvēlību (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, sugā.
brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un (parasti) paredzēts valkāšanai mājās.
ziemzaļš Tāds, kas ir zaļš ziemā (par augu lapām, skujām).
zemākais Tāds, kas ir zem vidējā (līmeņa).
savlaicīgs Tāds, kas ir, notiek īstajā brīdi, īstajā laikā.
reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmklasīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju; tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
kaitīgs Tāds, kas izraisa ko nevēlamu, ko bojā, iznīcina u. tml.
vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
reizināmais Tāds, kas jāreizina.
vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
steidzīgs Tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties.
darāms Tāds, kas jāveic, jādara.
pavājināts Tāds, kas kļuvis vājāks, nespēcīgāks.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
vesels Tāds, kas nav bojāts (par augiem, to daļām).
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
negudrs Tāds, kas nav gudrs; tāds, kas ir ar vājām uztveres, domāšanas spējām.
bezatlīdzības Tāds, kas nav jāatlīdzina; bezmaksas.
rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstījies; tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā.
nesaistošs Tāds, kas nav noteikti jāpilda, jāievēro.
neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
nelīdzens Tāds, kas nav viscaur vienā lielumā, arī vienā līnijā.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī; tāds, kas neatjaunojas.
nepiederošs Tāds, kas neietilpst (piem., kādā kolektīvā, organizācijā), nav tai piederīgs; svešs.
neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
vārīgs Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas; arī trausls (1).
kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piem., par prasību); ļoti noteikts, stingrs.
ekoloģiski tīrs tāds, kas nerada piesārņojumu apkārtējā vidē.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
nakts Tāds, kas noris, darbojas, pastāv šajā laikposmā.
žigls Tāds, kas norisinās straujā tempā, strauji.
diena Tāds, kas notiek, darbojas, pastāv šajā laika posmā; tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā laika posmā.
rudens Tāds, kas notiek, nogatavojas šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
pašreizējs Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā.
kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
pļava Tāds, kas parasti aug šādā pļavā, zālājā (par augiem, to sugām).
vasara Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
ziema Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
konkrēts Tāds, kas pastāv reālajā telpā un ir sajūtams, uztverams; reāls, vielisks.
iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
īsts Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi, saviem spēkiem, spējām.
smaržīgs Tāds, kas rada stipru smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (par augiem).
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
noturīgs Tāds, kas saglabājas, pastāv ilgāku laiku un nemazinās, nekļūst vājāks.
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
akadēmisks Tāds, kas saistīts ar augstāko izglītības iestādi, studijām.
bakteriāls Tāds, kas saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā.
trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
šķiedrains Tāds, kas sastāv no rupjām šķiedrām (1).
trīsdaļīgs Tāds, kas sastāv no trijām daļām.
daudznāciju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām nācijām, tautām.
daudzsēriju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām sērijām.
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi – par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja bojājumi.
gargabalu Tāds, kas specializējies garajās distancēs (par sportistu); tāds, kas noris garajās distancēs (piem., par sacensībām).
veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
aukstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
karstumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā augsta temperatūra.
mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
siltumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra.
salcietīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā zema temperatūra (par augiem).
sārmizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā sārms.
ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
salizturīgs Tāds, ko nevēlami neietekmē, nebojā (samērā) zema temperatūra.
likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība; tāds, ko nosaka cēloniska sakarība.
dzimts Tāds, ko pārmanto no iepriekšējām paaudzēm.
vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
beznodokļu Tāds, kur nav jāmaksā nodokļi.
pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pastāvošajām uzvedības normām.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
neuzņēmīgs Tāds, kuru (kas) neietekmē, nebojā.
palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
maksa Tāds, par kā izmantošanu ir jāmaksā.
lēts Tāds, par ko ir maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
neapliekams Tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi.
bezmaksas Tāds, par ko nav jāmaksā, ko saņem bez atlīdzības.
brīvs Tāds, par ko nav jāmaksā; bezmaksas.
beznorēķina Tāds, par ko nav jānorēķinās.
delikāts Tāds, pret ko jāizturas smalkjūtīgi, ar ko jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
sensitīvs Tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi; jūtīgs.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
normāle Taisne, kas perpendikulāra līknes pieskarei dotajā punktā.
trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
taipusē Tajā apvidū, novadā u. tml.; tajā pusē.
tad Tajā laikā, tajā reizē, toreiz.
pie reizes tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
T Tango (sporta deju klasifikācijā).
eskadrons Tanku vienība dažu valstu armijās.
jautājums Tas (piem., dzīves, darba apstākļi), kas jānokārto.
iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
pienākums Tas (piem., konkrēts darbs, uzdevums), kas (kādam) ir jāveic.
para- Tas (tāds), kas ir atšķirīgs, pretstatāms salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
para- Tas (tāds), kas ir līdzīgs, atrodas klāt salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
para- Tas (tāds), kurā salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nedaudz mainīts.
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
jābūtība Tas, kam būtu jābūt, kas būtu vēlams.
pamatakmens Tas, kam ir jābūt (kā) pamatā; pamatprincips.
nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, samaksas u. tml.).
abstrakcija Tas, kas eksistē tikai teorētiski un reālajā dzīvē nav iespējams.
eksponents Tas, kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
izsijas Tas, kas ir izsijāts; arī atsijas.
darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
klasika Tas, kas ir saglabāts no (kā) sākotnes, ir saistīts ar (tā) tradīcijām, vērtībām.
krist Tas, kas ir ticis nonāvēts kaujā, karā.
irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
darāms Tas, kas jādara, jāveic.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
mantojums Tas, ko nākamajām paaudzēm atstāj iepriekšējās paaudzes.
balts Tas, kurš savulaik cīnījās pret padomju varu.
iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
tatāri Tauta Krievijā, kas dzīvo galvenokārt Tatarstānas autonomajā republikā, Baškīrijā un Krimā.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
heti Tauta, kas 18.–12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā.
bretoņi Tauta, kas dzīvo Bretaņas pussalā (Francijā).
gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
pamattauta Tauta, kas ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, piem., krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovāki, bulgāri.
ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā, piem., vācieši, angļi, zviedri, norvēģi, dāņi, holandieši.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
notecēt Teciņus virzīties un nonākt lejā, zemē, kur u. tml.
kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
teikt priekšā teikt kādam tekstu, kas tam jāpauž.
palīgloceklis Teikuma loceklis, kas neietilpst teikuma gramatiskajā centrā.
dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm.
čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
attecēt Tekot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
galvas gabals teksts, kas jāiemācās no galvas.
titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
sižets Tēlotājā mākslā – tēlojuma priekšmets vai notikums, kas attēlots mākslas darbā.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
istabaugša Telpa starp augšējā stāva griestiem un jumta pārsegumu.
bēniņi Telpa zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai nodrošinātu kādu darbību veikšanu galvenajā telpā; telpa, kas paredzēta palīgierīču, darbarīku u. tml. novietošanai.
stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
pagasta tiesa tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
romiešu tiesības tiesību sistēma Senajā Romā.
tiesu pristavs tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
rādīt ar pirkstu (uz kādu) Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam.
pavilkt Tikt galā (ar finansiālajām saistībām); veikt (nepieciešamos maksājumus).
krist Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
iznākt Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
krist par upuri Tikt nonāvētam, iet bojā.
iesākties Tikt veiktam pirmajā posmā; norisēt pirmajā posmā.
sākties Tikt veiktam pirmajā posmā; norisēt pirmajā posmā.
nosēdbaseins Tilpne šķidruma attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
notipināt Tipinot noiet, nonākt (lejā, zemē u. tml.).
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
kupcis Tirgotājs (parasti Krievijā).
urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
trīskrāsains Trijās krāsās.
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
fokbura Trīsstūrveida bura pie priekšējā masta.
auri Troksnis, kas rodas brāzmainā vējā, stiprā vētrā.
troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
defekts Trūkums, bojājums (priekšmetā).
vaina Trūkums, neatbilstība kādām prasībām; bojājums (priekšmetam, ierīcei).
satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
surdotulkojums Tulkojums zīmju valodā (piem., televīzijā, publiskā pasākumā).
ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
nostādināt Turēt (šķidrumu, arī šķidru masu) miera stāvoklī, kamēr (tajā kas) nogulsnējas, noslāņojas.
labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā).
lielmanis Turīgs, lepns saimnieks; bagāts cilvēks, kam jāizrāda cieņa.
nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
uz vietas Turpat, attiecīgajā vietā.
šajās dienās Tuvākajās dienās, drīz.
kušķis Tuvu kopā saaudzis, neliels (augu) kopums; neliels, saujā saņemams (kā) kopums.
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
sānupe Upes atzarojums, kas ietek tajā pašā upē.
hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
uz bērnu bērniem uz nākamajām paaudzēm; tā, ka jutīs nākamās paaudzes.
apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
rakstu darbs uzdevums, kas jāizpilda rakstiski.
darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
uzaut Uzvilkt kājās.
ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (Baltijā).
poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
audi Vācijā ražots vieglais automobilis.
folksvāgens Vācijā ražots vieglais automobilis.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
adventes vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
adventa vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
šļūkāt Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
jumta organizācija vairāku atsevišķu organizāciju kopējā, vadošā organizācija.
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa; kopējā jauda.
kopmasa Vairāku vai daudzu (kā) masu summa; kopējā masa.
majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
ahileja papēdis vājā vieta.
pašā reizē vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
īstā reizē Vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
tieši laikā vajadzīgajā brīdī, momentā.
dzirdamības slieksnis vājākās skaņas, ko cilvēks spēj saklausīt.
ķert Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā; krāt.
izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
marionešu valdība valdība, kas atrodas kādas ārvalsts politiskajā ietekmē.
kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
cars Valdnieks (piem., Krievijā līdz 1917. gadam).
rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
landgrāfs Valdnieks, firsts (Vācijā).
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
iekšējā runa valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
maģistratūra Valsts amatu kopums (piem., Senajā Romā).
protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
asesors Valsts ierēdnis (piem., cariskajā Krievijā).
milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
gestapo Valsts slepenpolicija nacistiskajā Vācijā (no 1933. līdz 1945. gadam).
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
vārda burtiskajā nozīmē vārda tiešajā nozīmē.
reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
dēdēt Vārgt, nīkuļot; kļūt arvien vājākam un nespēcīgākam.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
pasaulsizjūta Veids, kādā cilvēks izjūt, uztver pasauli, tajā notiekošo.
pasaulsuztvere Veids, kādā cilvēks uztver pasauli, tajā notiekošo.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
žonglēt Veikli manipulēt ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
iet Veikt (kājām kādu attālumu).
norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
ierosināt Veikt sākotnējās darbības tiesas procesā.
dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
hemoroīds Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā.
tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
martini Vermuta veids, ko ražo Itālijā.
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
korrida Vēršu cīņa (piem., Spānijā, Portugālē).
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
māsa Vidējā medicīniskā personāla darbiniece ārstniecības iestādē, kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījums.
arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
andante Vidējā tempā.
medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
ģimnāzija Vidējās izglītības mācību iestāde.
abitūrija Vidējās mācību iestādes beigšana; gala pārbaudījumi.
retrīvers Vidēji liela auguma suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
abiturients Vidusskolas pēdējās klases audzēknis; vidējās izglītības mācību iestādes beidzējs.
landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
rītakurpes Viegli, ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai mājās; čības.
rītasvārki Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai mājās.
sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
līmviela Viela ar stiprām saistīšanas spējām, ko var izmantot (kā) līmēšanai, līmes pagatavošanai u. tml.
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
pirmviela Viela tās sākotnējā stāvoklī.
katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
konsistence Vielas daļiņu savstarpējā saistība.
stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
tribunāls Viena no augstākajām tiesu instancēm, tiesas kolēģija, kas izskata bīstamus noziegumus.
sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
pamatsolis Viena no galvenajām, arī sākotnējām darbībām (veicamo darbību virknē).
vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
ido Viena no mākslīgajām valodām, esperanto paveids.
taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
sastāvdaļa Viena no nepieciešamajām daļām, kas veido veselumu.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
melnās bakas viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
vienā laikā vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
kalve Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
smēde Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
pakāje Vieta pie (kā augsta) pamatnes, (tā) apakšējā daļa.
pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
augša Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme (1).
sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
vietējā narkoze vietējā anestēzija.
vietvara Vietējā pašvaldība.
svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) nonāk lejā, kur u. tml.
aut Vilkt (kājās apavus, zeķes); ģērbt (kājas apavos, zeķēs).
skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete.
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
namatēvs Vīrietis, kas savā mājā uzņem viesus; mājastēvs.
mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus savā mājā; namatēvs.
novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
virskārta Virsējā (kā) kārta.
virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
virsbūve Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
virsmala Virsējā, augšējā mala.
rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
bakteriofāgs Vīruss, kas parazitē baktērijās un iznīcina tās.
līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājām.
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
izvirzīt Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
pasaules gals visas materiālās pasaules bojāeja; apokalipse.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
līdz baltkvēlei visaugstākajā mērā, līdz visaugstākajai pakāpei.
teju Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
meti Vispārējās aprises, iezīmes (piem., daiļdarbam).
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
atāls Zāle, kas ataugusi tajā pašā gadā pēc nopļaušanas.
noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
luidors Zelta monēta (Francijā, 17.–18. gs.).
gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā.
červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
zemessargs Zemākā dienesta pakāpe šajā formējumā.
bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
kazaku kadiķis zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
Santaklauss Ziemassvētku vecītis (piem., angļu, amerikāņu tradīcijās).
mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pirms kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
bakterioloģija Zinātne par baktērijām – mikrobioloģijas nozare.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
citoloģija Zinātne par šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijām.
tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes (piem., ezerus, upes).
meteoroloģija Zinātnes nozare, kurā pēta atmosfēru un tajā notiekošās fizikālās parādības un procesus.
jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
jājamzirgs Zirgs, ko izmanto jāšanai; jāšanai paredzētas zirgu šķirnes zirgs.
jāšanas sports zirgu iejāde un sacensības dažādos jāšanas veidos (piem., šķēršļu pārvarēšanā).
pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
kariozs zobs zobs, ko bojājis kariess.
pazode Zoda apakšējā daļa.
starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
irt Zust; iet bojā.
neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā.
sietiņš Zvaigžņu kopa; Plejādes.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
loms Zvejā, makšķerēšanā iegūtās zivis.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
sers Žāvēšanai rijā izklāta labība (pirms kulšanas); arī žāvēšanai paredzētā labība.

jā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV