Paplašinātā meklēšana
Meklējam V.
Atrasts vārdos (30):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4896):
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
- landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- mise Katoļu dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- PVC Polivinilhlorīds; PVH.
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- Meteņi Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
- vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- kosmoloģisks Tāds, kas attiecas uz kosmoloģiju, Visumu, saistīts ar to.
- brūns Tāds, kas ir saistīts ar nacistisko Vāciju.
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
- vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
- ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
- koksngrauzis Vabole ar gariem taustekļiem, kuras kāpuri pārtiek no koksnes.
- sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
- līķvabole Vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem, nereti tos aprokot.
- ūdensvabole Vabole, kas pielāgojusies dzīvei ūdenī.
- jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
- ādgrauzis Vabole, kuras kāpuri pārtiek, piem., no ādas, vilnas.
- vagulis Vabole.
- skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
- mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
- vācbalti Vācbaltieši.
- teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (Baltijā).
- prūši Vācieši.
- sakši Vācieši.
- vāci Vācieši.
- fricis Vācietis; vācu karavīrs.
- D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Trešais reihs Vācija laikā no 1933. līdz 1945. gadam.
- poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
- audi Vācijā ražots vieglais automobilis.
- folksvāgens Vācijā ražots vieglais automobilis.
- bundesvērs Vācijas bruņotie spēki.
- reihs Vācijas impērija.
- ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
- vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta.
- reihstāgs Vācijas parlaments (līdz 1945. gadam).
- savākt Vācot (naudas līdzekļus), iegūt.
- aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) – par dzīvniekiem; vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
- savākt Vācot sakopot (ko).
- nacisms Vācu fašisms; nacionālsociālisms.
- mauzeris Vācu ieroču tehniķu konstruētā automātiskā pistole.
- dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
- vācene Vācu valoda (parasti mācību priekšmets).
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- vadnieks Vada komandieris.
- izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- spice Vadībā, galvgalī.
- spice Vadība, vadītājs.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- priekšgals Vadībā.
- komanda Vadības signāls veikt noteiktu (datora) operāciju.
- šoferēt Vadīt (automašīnu).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- celebrēt Vadīt (eiharistisko) dievkalpojumu.
- pārvaldīt Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- kučierēt Vadīt (pajūgā, karietē u. tml. iejūgtu zirgu).
- komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
- ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
- burāt Vadīt buru laivu vai jahtu.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
- pilotēt Vadīt lidaparātu.
- diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus; vadīt skaņdarba izpildījumu.
- pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
- šoferēt Vadīt spēkratu.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (ko).
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
- kučierēt Vadīt zirga vilktu pajūgu, karieti u. tml.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
- stumdīt Vadīt, izrīkot, arī mudināt.
- menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
- organizēt Vadīt, saskaņot (kādu darbību, procesu).
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- kapteinis Vadītājs (sporta komandai).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- moderators Vadītājs.
- vadāmība Vadītspēja.
- barvedis Vadonis (cilvēku grupā).
- fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
- mesija Vadonis; glābējs.
- vadonība Vadoņa realizēta vadība (parasti valstī).
- avangards Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa; priekšpulks.
- priekšpulks Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa.
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī), kas tēlo galvenās lomas.
- instrukcija Vadošs norādījums.
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
- uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
- pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sēklvads Vads (piem., sējmašīnai), pa kuru izplūst sēkla.
- gaisa vads Vads gaisa (piem., sasildīta) pārvadīšanai.
- dūmvads Vads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī (skurstenī).
- sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
- knaģis Vadzis, pakaramais.
- vafeļraksts Vafelēm raksturīgs reljefs (piem., rūtiņu, šūnveida) raksts.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- stārasts Vagars.
- vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūvē.
- trulis Vagonete; neliela dzelzceļa platforma; vagonetei līdzīgi ratiņi.
- restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu.
- cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
- motorvagons Vagons, kas aprīkots ar motoru un kurā ir arī telpa pasažieriem.
- vāģis Vagons.
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus); vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
- pārvagot Vagot vēlreiz, atkārtoti.
- vahābīts Vahābisma piekritējs.
- jebšu Vai, jeb vai.
- neba Vai; vai tad.
- panti Vaibsti.
- vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
- vaikstīt Vaibstīt.
- vaikstīties Vaibstīties.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- vaicājiens Vaicājums.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
- vaidas Vaidi.
- ievaidēties Vaidot ierunāties.
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- vaidiens Vaids.
- bakenes Vaigubārda.
- novaimanāt Vaimanājot noteikt, pateikt (ko).
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- vēkšķēt Vaimanāt.
- ziedlapa Vainaglapa.
- vainags Vainaglapu kopums ziedam.
- kronis Vainags (kokam).
- kronis Vainags.
- vaiņags Vainags.
- grēkāzis Vainīgais; cilvēks, kuram piedēvē vainu.
- apsūdzēt Vainot (kādu) nozieguma izdarīšanā.
- apsūdzēt Vainot, nosodīt (ko).
- drīz Vairāk iespējams; ticamāk.
- likām Vairāk nekā vajadzīgs.
- visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; ļoti daudz.
- liku Vairāk, nekā vajadzīgs.
- kopmanta Vairākām personām piederoša manta.
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
- kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks.
- sapļaukāt Vairākas reizes pļaukāt (kādu).
- sapļaukāt Vairākas reizes pļaukāt (pa kādu ķermeņa daļu).
- saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
- pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
- papliķēt Vairākas reizes viegli uzpliķēt (pa ko).
- vairākreiz Vairākas reizes.
- daudzkārt Vairākās vai daudzās kārtās, daudzkārtīgi.
- daudzkārtīgs Vairākas vai daudzas reizes lielāks, spēcīgāks u. tml.
- daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
- daudzviet Vairākās vai daudzās vietās.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
- grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- grupa Vairāki, piem., cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu kopā, cits pie cita.
- ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
- vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
- kaustīt Vairākkārt (ne sevišķi stipri) sist.
- mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
- kasīt Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
- aizdzenāt Vairākkārt aizdzīt.
- apgrozīt Vairākkārt apgriezt.
- apslacināt Vairākkārt apslacīt.
- aptīņāt Vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko).
- čāpstināt Vairākkārt ar nelielu troksni atvērt (muti).
- knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- dauzīties Vairākkārt atsisties, triekties (pret ko, gar ko).
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (skaņuplati).
- bārstīt Vairākkārt bērt, kaisīt.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
- vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
- noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
- brēkāt Vairākkārt brēkt.
- vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- cilāt Vairākkārt celt uz augšu.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- stumdīt Vairākkārt dažādos virzienos kustināt (ko).
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
- mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
- saglaudīt Vairākkārt glaudot, samīļot.
- glaudīties Vairākkārt glausties klāt [2].
- mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
- grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
- graizīt Vairākkārt griezt, lai (ko) sasmalcinātu, sadalītu.
- grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
- izgrozīt Vairākkārt grozīt, pagriezt, mainot virzienu, stāvokli.
- izgrozīties Vairākkārt grozīties, mainot (savu) stāvokli.
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
- sabukņīt Vairākkārt iebukņīt.
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
- sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
- sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
- izpliķēt Vairākkārt iesist pliķi.
- izpļaukāt Vairākkārt iesist pļauku.
- sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
- snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
- skraidīt Vairākkārt iet, staigāt.
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
- raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
- papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
- rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis, sūnas, sniegu.
- bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
- kāpelēt Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
- kasīties Vairākkārt kasīt (1) sevi, savu ķermeni, kādu tā daļu.
- klaigāt Vairākkārt kliegt, saukt; vairākkārt sasaukties.
- kūleņot Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
- knābāt Vairākkārt knābt.
- knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
- knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
- rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
- kodīt Vairākkārt kost (ko); košļāt.
- košļāt Vairākkārt kost (ko).
- kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
- apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
- krekšķināt Vairākkārt krekšķēt.
- riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
- mētāt Vairākkārt kustināt (ķermeņa daļu).
- raustīt Vairākkārt kustināt (nelielā attālumā).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- klanīt Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
- staipīt Vairākkārt kustināt, vingrinot iztaisnot (ķermeņa daļas).
- izķengāt Vairākkārt ķengājot, nonievāt, nopaļāt (kādu).
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
- laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
- lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- lēkāt Vairākkārt lēkt.
- lauzīt Vairākkārt liecot, lokot, panākt, ka (kas) lūzt.
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt (ko) dažādos virzienos.
- klanīties Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
- locīties Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
- lūlināt Vairākkārt lūlot; dūdot.
- mētāties Vairākkārt mainīt (piem., atrašanās vietu).
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
- kūleņot Vairākkārt mest kūleni, kūleņus.
- mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- mīņāt Vairākkārt mīt, mīdīt.
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; iepērt.
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
- sanēsāt Vairākkārt nesot, sanest (kur kādu daudzumu).
- noskandināt Vairākkārt noskanēt.
- cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
- pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
- pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
- nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
- saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
- lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- paklapēt Vairākkārt pasist ar roku (pa ko).
- paklapēt Vairākkārt pasist, padauzīt (ko).
- pēkšķināt Vairākkārt pēkšķēt.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
- mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
- bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
- līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
- izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
- plakšķināt Vairākkārt plakšķēt.
- plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas).
- klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
- pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (1).
- pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (2).
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- drillēt Vairākkārt rādīt vai atskaņot (vienu un to pašu).
- rullēt Vairākkārt rādīt, demonstrēt (ko).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
- raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
- rībināt Vairākkārt rībēt.
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- rukšķināt Vairākkārt rukšķēt.
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
- urravot Vairākkārt saukt "urrā".
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- pātagot Vairākkārt sist ar pātagu.
- pērt Vairākkārt sist ar pirtsslotu, mazgājoties, sviedrējoties pirtī.
- bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
- cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- skrāpēties Vairākkārt skrāpēt.
- slacināt Vairākkārt slacīt.
- zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
- kapāt Vairākkārt spēcīgi sist, cirst.
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
- zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- žņaudzīt Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
- sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
- sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
- kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- košļāt Vairākkārt spiest (piem., lūpas) ar zobiem.
- spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
- saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
- spļaudīt Vairākkārt spļaut.
- spļaudīties Vairākkārt spļaut.
- spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
- iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piem., taku).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- staipīt Vairākkārt stiept (ko garumā, platumā u. tml.).
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist, arī pērt (kādu).
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (3).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri redzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
- sist Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).
- izraustīt Vairākkārt strauji, nervozi vilkt (ko) vaļā; vilkt strauji vaļā (citu pēc cita).
- kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
- stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest; mētāties (1).
- šaudīties Vairākkārt šaut (1); šaudīt (1).
- šaudīt Vairākkārt šaut (ko).
- apšaudīt Vairākkārt šaut (uz ko).
- šaudīt Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
- blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
- šķaudīties Vairākkārt šķaudīt.
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- šķindināties Vairākkārt šķindēt.
- šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
- šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
- šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
- šļūcināties Vairākkārt šļūkt (1).
- šļūkāt Vairākkārt šļūkt (lejā); slidināties, braucot ar ragavām, slēpēm u. tml.
- šņākuļot Vairākkārt šņākt (1).
- šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- taustīties Vairākkārt taustīt, piem., ko meklējot.
- grābāt Vairākkārt taustot, censties ko satvert, sameklēt.
- knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
- mētāt Vairākkārt teikt, sacīt (ko).
- tekalēt Vairākkārt tekāt.
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- trenkāt Vairākkārt trenkt (1).
- trenkāt Vairākkārt trenkt (2).
- kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), izraisot sāpes, sūrstošu sajūtu u. tml.
- kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
- ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- paplikšķināt Vairākkārt uzplikšķināt (pa ko).
- nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
- jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
- laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
- pavalstīt Vairākkārt valstīt.
- pavalstīties Vairākkārt valstīties.
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
- valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
- izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
- vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
- plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
- vicināties Vairākkārt vicināt savas ķermeņa daļas vai ar kādu priekšmetu; tikt vicinātam.
- nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
- glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
- grābāt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
- grābstīt Vairākkārt vietām, arī pavirši grābt.
- valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
- trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
- šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- zvanīties Vairākkārt zvanīt (pa telefonu).
- lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt (ķermeņa daļu).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
- zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
- prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- malt Vairākkārt, atkārtoti ko teikt, stāstīt.
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- malties Vairākkārt, atkārtoti pievērsties (kam).
- braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
- izklanīties Vairākkārt, daudz klanīties.
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
- dauzīt Vairākkārt, ilgāku laiku sist (ko, pa ko, pret ko).
- šņākuļot Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
- knaibīt Vairākkārt, ilgstoši kniebt, saspiežot starp pirkstiem.
- malties Vairākkārt, ilgstoši staigāt, braukāt (kur); ilgstoši atrasties (kur).
- slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
- kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
- tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi prašņāt.
- smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
- piestaigāt Vairākkārt, regulāri iegriezties (pie kāda), apmeklēt (ko).
- staigāt Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
- purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
- kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
- rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- pēriens Vairākkārtīgi sitieni (ar roku, rīksti u. tml.); šādi sitieni (ar rīkstēm) kā miesas sods.
- vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti.
- fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās (arī viesības) ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
- koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
- kāpnes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- trepes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
- koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
- bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
- konkurence Vairāku personu sacensība (par pārākumu kādā jomā).
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
- harēms Vairāku sieviešu kopums.
- kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
- kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa; kopējais garums.
- kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa; kopējā jauda.
- kopmasa Vairāku vai daudzu (kā) masu summa; kopējā masa.
- kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
- kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa.
- koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa; kopējais tilpums.
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- poliartrīts Vairāku vai visu locītavu iekaisums.
- portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
- puduris Vairāku, tuvu novietotu, priekšmetu kopums.
- majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- sargāties Vairīties (ko darīt).
- bēgt Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
- laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- mukt Vairīties, norobežoties.
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas regulē vielmaiņu un veicina augšanu.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
- nārstot Vairojoties izlaist ūdenī olas (ikrus), pieņus – par zivīm, abiniekiem.
- savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- nārsts Vairošanās process (zivīm, abiniekiem), kad (tie) laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
- reprodukcija Vairošanās; atražošana.
- krāt Vairot (spēkus u. tml.), lieki neizšķiežot.
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopoties (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
- pārsvars Vairumā gadījumu, galvenokārt.
- galvenokārt Vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
- lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
- bullis Vaislas vērsis.
- vaivarājs Vaivariņu audze.
- lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- mīkstmiesis Vāja rakstura, nevarīgs cilvēks.
- sērūdeņražskābe Vāja skābe – sērūdeņraža šķīdums ūdenī.
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
- pusgaisma Vāja, blāva gaisma.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla.
- krēsla Vāja, patumša gaisma.
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
- nākties Vajadzēt, būt nepieciešamam; pieklāties.
- note Vajadzība, nepieciešamība; arī steidzamība, neatliekamība.
- debitīvs Vajadzības izteiksme.
- interese Vajadzības, labums.
- pašā laikā Vajadzīgā brīdī, momentā.
- īstā reizē Vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
- notīgs Vajadzīgs, nepieciešams; arī steidzams, neatliekams.
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
- ķert Vajāt, lai notvertu, tiesātu, sodītu.
- krēslains Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
- sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
- nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
- mazattīstīts Vāji attīstīts.
- maziedarbīgs Vāji iedarbīgs.
- amortizēt Vājināt (grūdienu, triecienu).
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- reducēt Vājināt, mazināt.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- plakt Vājināties (par psihisku stāvokli).
- atdzist Vājināties (piem., par jūtām); kļūt vienaldzīgam (pret ko).
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
- klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
- liess Vājš (parasti par dzīvniekiem, to ķermeni).
- vārgs Vājš, nemākulīgs.
- vārgulīgs Vājš, nemākulīgs.
- bezzobains Vājš, neprincipiāls (piem., par kritiku).
- švaks Vājš, nespēcīgs.
- blāvs Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
- krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
- švaks Vājš, slikts.
- ādinieks Vājš, vecs nodzīts zirgs.
- vārgs Vājš.
- brīvs Vakants (par štata vietu).
- suareja Vakara viesības, sarīkojums.
- vakarot Vakarēt.
- lēpis Vakarlēpis.
- svētvakars Vakars pirms svētdienas vai reliģiskiem svētkiem.
- solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- pote Vakcīna.
- vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka, dzīvnieka) organismā.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- klade Vākos iestiprināta pabieza burtnīca.
- grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
- burtnīca Vākos iestiprinātas rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. lapas.
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- ņemt Vākt (kā) ražu (parasti ar rokām).
- stiķēt Vākt (naudu), piem., kā iegādei, samaksai.
- lasīt Vākt (no vairākām vietām).
- riekstot Vākt (parasti savvaļas lazdu) riekstus.
- vālot Vākt (parasti sienu) vālā vai vālos.
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- pekelēties Vākt kopā (mantas).
- kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā; krāt.
- raust Vākt un virzīt kurp (ko izkliedētu).
- kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- tīkliņš Vakuuma vai ar gāzi pildītas elektronierīces elektrods.
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- aizvalcēt Valcējot noslēgt.
- mazākumvaldība Valdība, kas pārstāv parlamenta mazākumu.
- premjers Valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs; premjerministrs.
- kabinets Valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums; valdība.
- kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
- reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
- emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
- paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
- gaišība Valdnieka, augstmaņa uzrunas forma.
- maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
- kungs Valdnieks (piem., karalis).
- cars Valdnieks (piem., Krievijā līdz 1917. gadam).
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
- rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
- galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- dodžs Valdnieks Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gs. beigām).
- kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
- landgrāfs Valdnieks, firsts (Vācijā).
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- emīrs Valdnieks; valdnieka tituls (arābu valstīs).
- mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
- autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
- despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
- gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
- šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
- kārdinošs Valdzinošs, kairinošs.
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
- acs Valdziņš (adījumā).
- raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
- vērtība Valence (1).
- velgme Valgme.
- valgans Valgs [2].
- valzivs Valis.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- apvalkāt Valkājot, nēsājot nolietot (apģērbu, apavus).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- vijīgs Valkans, arī staipīgs.
- pavalkāt Valkāt (parasti neilgu laiku).
- novalkāt Valkāt, nēsāt (ko kādu laikposmu).
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- uzmetums Valnis.
- starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
- svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
- oriģinālvaloda Valoda, kurā autors ir uzrakstījis kādu tekstu.
- mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; datorvaloda.
- mēle Valoda, runa.
- figūra Valodas konstrukcija izteiksmīguma pastiprināšanai.
- leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
- ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
- morfoloģija Valodas morfoloģisko parādību kopums, morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- stils Valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās vides un mērķa.
- sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
- sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
- līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums starp vārda skaņām.
- fonētika Valodas skaņu kopums, to īpašības.
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas kā ekspresīvo un emocionālo nozīmju izteikšanas līdzeklis.
- gramatika Valodas uzbūves sistēma; valodniecības nozare, kas pēta šo sistēmu.
- leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
- negācija Valodas vienība, ar ko izsaka noliegumu.
- saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
- konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
- uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
- semantika Valodas vienības nozīme, nozīmju kopums.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
- saplūde Valodas vienību saplūšana.
- sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
- atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- saime Valodniecībā – vairāku radniecīgu valodu grupa.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu veidošanu; vārdnīcu izstrādāšanas teorija un prakse.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
- stilistika Valodniecības nozare, kas pēta valodas stilistiskos izteiksmes līdzekļus un to lietojumu.
- semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
- sinonīmika Valodniecības nozare, kas pētī sinonīmus.
- dialektoloģija Valodniecības nozare, kas pētī valodas dialektus un izloksnes.
- etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu izcelšanos un vēsturisko attīstību.
- frazeoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta frazeoloģismus.
- onomastika Valodniecības nozare, kurā pēta īpašvārdus.
- leksikoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas leksiku.
- fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
- toponīmika Valodniecības nozare, kurā pēta vietvārdus.
- valodnieks Valodniecības speciālists.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- gramatiķis Valodnieks, kas specializējies gramatikā.
- spaile Vāls (1).
- baznīca Valstī pastāvošo reliģisko institūtu kopums.
- karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas (parasti) Rietumeiropas ziemeļos.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
- viļāt Valstīt un spaidīt (piem., kumosu mutē).
- novalstīties Valstoties, grozoties nogulēt; nogulšņāt (kādu laikposmu).
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
- pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
- prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- maģistratūra Valsts amatu kopums (piem., Senajā Romā).
- ordenis Valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- armija Valsts bruņotie spēki.
- ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
- pavalsts Valsts daļa (piem., apgabals, province, štats).
- legācija Valsts diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs.
- zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- pielaide Valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
- privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- standarts Valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
- režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- asesors Valsts ierēdnis (piem., cariskajā Krievijā).
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- reģistrs Valsts iestāde, kas veic (kā) reģistrāciju un ar to saistītās darbības.
- cenzūra Valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
- sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
- pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
- valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
- zīmogmarka Valsts nodevu marka.
- ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
- reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
- valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
- tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
- monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
- administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāde vai iestādes, kas šo nozari pārzina.
- izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- ārpolitika Valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- pārkrievošana Valsts politika, šīs politikas noteikta mērķtiecīga darbība, lai (kas, kāds) pārkrievotos.
- robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
- redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
- gestapo Valsts slepenpolicija nacistiskajā Vācijā (no 1933. līdz 1945. gadam).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
- anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
- ierēdnis Valsts vai pašvaldības iestādes administratīvs darbinieks.
- privatizācija Valsts vai pašvaldības īpašuma nodošana privātīpašumā (par samaksu vai bez atlīdzības).
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
- kronis Valsts vara, valdība (parasti monarhistiskā valstī).
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
- prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās daļā).
- komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
- valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža; valsts, kas robežojas (ar ko).
- kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu.
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- protektorāts Valsts, kas ir šādā aizbildniecībā.
- dalībvalsts Valsts, kas pieder pie kāda kopuma.
- haniste Valsts, ko pārvalda hans.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- cariste Valsts, kurā valda cars.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- metropole Valsts, kurai ir kolonijas.
- kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
- robežposms Valsts, teritorijas robežas posms.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
- sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
- federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
- koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
- samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
- līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
- devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- izvāļāt Vāļājoties pieplacināt, saplacināt.
- novāļāties Vāļājoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
- viļāties Vāļāties (1).
- viļāties Vāļāties (2).
- veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
- rodsters Vaļējs divvietīgs divdurvju automobilis (kabriolets).
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt ko par sevi.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
- V Vanādijs.
- čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
- lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- savandīt Vandot sajaukt.
- izvandīt Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
- jaunsudrabs Vara sakausējums ar cinku un niķeli sudrabainā krāsā; alpaks.
- misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
- melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
- pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
- kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
- sālījums Vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
- varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- dardedze Varavīksne.
- rasi Varbūt.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
- afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
- galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
- priedēklis Vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
- piedēklis Vārda daļa, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
- vārdības Vārda došanas (parasti nereliģiskas) svinības.
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāki priekšmeti, personas u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- fleksija Vārda gramatiskās formas maiņas līdzeklis.
- rekcija Vārda īpašība piesaistīt atkarīgo komponentu noteiktā formā.
- etimoloģija Vārda izcelsmes un vēsturiskās attīstības skaidrojums.
- akcents Vārda izcēlums (vārdu grupā, teikumā u. tml.).
- kāds Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
- celms Vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- iniciālis Vārda, uzvārda pirmais burts.
- reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
- gāzt Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
- kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- krupis Vardei līdzīgs bezastains abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- buramvārdi Vārdi, teicieni, kurus izmanto maģisku darbību veikšanā, lai panāktu vēlamo rezultātu.
- leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- leksikogrāfija Vārdnīcu kopums (piem., kādā valstī, valodā).
- pievārdot Vārdojot pierunāt (kādu).
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- noraidījums Vārdos vai rakstveidā izteikts atteikums.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- vārdvirkne Vārdrinda.
- uzruna Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
- vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
- atslēgvārds Vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai.
- poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
- iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- palama Vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku; iesauka.
- palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
- lietotājvārds Vārds, ar kuru persona ir reģistrējusies un lieto kādu interneta vietni.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
- apvainojums Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
- pavārds Vārds, kādā dēvē cilvēku; arī uzvārds.
- mīļvārdiņš Vārds, kādā sauc cilvēku, pret ko izjūt sirsnību, mīlestību.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
- onomatopoētisms Vārds, kas attēlo kādas skaņas.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- historisms Vārds, kas ir novecojis līdz ar tā apzīmēto reāliju.
- adjektīvs Vārds, kas izsaka priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi); īpašības vārds.
- internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
- žargonvārds Vārds, kas raksturīgs kādam žargonam.
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
- abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- liekvārds Vārds, kura lietošana teikumā nav nepieciešama.
- pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
- sauklis Vārds, teikums u. tml., kas tiek izmantots (kā) atpazīšanai, popularizēšanai u. tml.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- nosaukums Vārds, vārdu savienojums, vārdu, arī burtu kopa, kādā kas ir nosaukts.
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
- lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- sufiksācija Vārdu atvasināšana ar piedēkļiem.
- prefiksācija Vārdu atvasināšana ar priedēkļiem.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- derivācija Vārdu atvasināšana.
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- vārdlietojums Vārdu lietojums (tekstos, sazināšanās norisēs).
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- abreviatūra Vārdu savienojuma saīsinājums.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti pakārtojumā.
- vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
- vārdsavienojums Vārdu savienojums.
- sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
- kalambūrs Vārdu spēle, kam pamatā vārdu skanējuma līdzīgums.
- skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- teksts Vārdu, teikumu kopums vokālā skaņdarbā.
- dikcija Vārdu, zilbju un skaņu izruna.
- pārspēks Varens, pārmācošs spēks.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- paairēt Varēt (spēt) airēt.
- pabraukt Varēt (spēt) braukt.
- padziedāt Varēt (spēt) dziedāt.
- paelpot Varēt (spēt) elpot.
- pagriezt Varēt (spēt) griezt.
- pagrozīt Varēt (spēt) grozīt.
- pagrozīties Varēt (spēt) grozīties.
- paiet Varēt (spēt) iet.
- pakustēties Varēt (spēt) kustēties.
- pastaigāt Varēt (spēt) paiet.
- papeldēt Varēt (spēt) peldēt.
- parakstīt Varēt (spēt) rakstīt.
- parāpot Varēt (spēt) rāpot.
- paraudāt Varēt (spēt) raudāt.
- iznākt Varēt, būt iespējamam.
- nogulēt Varēt, spēt atrasties guļus stāvoklī.
- palidot Varēt, spēt lidot.
- nespēcīgs Vārgs, izstīdzējis (par augiem, to daļām).
- kusls Vārgs, nespēcīgs; trausls, nīkulīgs.
- gaudens Vārgs, nespēcīgs.
- mirla Vārgs, nīkulīgs, arī nejauks, nepatīkams cilvēks.
- gaudens Vārgs, žēlabains.
- vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
- dēdēt Vārgt, nīkuļot; kļūt arvien vājākam un nespēcīgākam.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
- fritēt Vārīt taukos vai eļļā.
- izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
- virt Vārīties.
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
- vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- atraut Varmācīgi atšķirt; izolēt.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (kādu valsti, teritoriju) par koloniju.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
- riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
- vārnulēns Vārnu mazulis.
- heroisms Varonība; heroika.
- heroika Varonība; heroisms.
- varonīgums Varonība.
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem mākslas darbā.
- varoņgars Varonības gars.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- ievārīt Vārot (ogas, augļus ar cukuru), sagatavot (tos) uzglabāšanai.
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) kļūst sterils.
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pievārīt Vārot pievienot (klāt).
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- novārīties Vāroties daļēji vai pilnīgi iztvaikot.
- pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
- pašķīst Vāroties mazliet pajukt (piem., par kartupeļiem).
- izvārīties Vāroties pilnīgi iztvaikot.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
- novārstīt Vārstīt un beigt vārstīt.
- ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
- vārstulis Vārsts.
- kapars Varš.
- izvārtīt Vārtot padarīt netīru.
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- apvārtīt Vārtot, viļājot panākt, ka aplīp (ar ko).
- novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
- īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- panama Vasaras platmale (sākotnēji no palmas šķiedrām).
- vasarraibumi Vasaras raibumi.
- vasarenes Vasaras riepas.
- vasarenes Vasaras sandales.
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
- Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
- Līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
- zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
- mellene Vasarzaļš pundurkrūms ar zili melnām ogām.
- hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
- riekstkoks Vasarzaļš vienmājas koks ar vērtīgu koksni un augļiem – kauleņiem.
- zalktene Vasarzaļš, indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
- ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites u. tml. kukaiņi.
- vaskots Vaskains (1).
- novaskot Vaskojot noklāt (kā virsmu).
- uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
- kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
- vatenieks Vatenis.
- Svētais Krēsls Vatikāns.
- vatmanis Vatmaņpapīrs.
- novaukšķēt Vaukšķēt un beigt vaukšķēt.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- vāverēns Vāveru mazulis.
- aizvazāt Vazājot aiznest, aizvilkt.
- dzelži Važas.
- savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- kukažiņa Veca (parasti sīka auguma) sieviete.
- māmiņa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- mammīte Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- māmuļa Veca sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- veča Veca sieviete.
- vecene Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- grausts Veca, izmantošanai nederīga celtne.
- kūla Vecais apmatojums (dzīvniekam).
- opaps Vecaistēvs, vectēvs.
- opis Vecaistēvs.
- manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
- ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
- virsmāsa Vecākā, galvenā medicīnas māsa.
- seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
- virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
- benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
- rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
- vecs Vecāki; tēvs vai māte.
- senči Vecāki.
- vecis Vecāki.
- adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- oma Vecāmāte.
- vecāmamma Vecāmāte.
- vecmāmiņa Vecāmāte.
- vecmamma Vecāmāte.
- vecmāmuļa Vecāmāte.
- vecmāte Vecāmāte.
- Mozus grāmatas Vecās Derības pirmās piecas grāmatas; Tora.
- lupata Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
- vecis Veci cilvēki.
- vecītis Veci cilvēki.
- vecļaudis Vecie cilvēki; veco cilvēku kopums.
- senilitāte Vecīgums; vecuma nespēks.
- vēdināt Vēcināt (spārnus); luncināt (asti).
- plivināt Vēcināt (spārnus).
- vēdīt Vēcināt (spārnus).
- aizgainīt Vēcinot (ar rokām vai kādu priekšmetu) aizdzīt; aizgaiņāt.
- gaiņāt Vēcinot censties panākt, ka gaist, kliedējas (piem., dūmi).
- gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
- izvēcināt Vēcinot izkustināt.
- pavēcināt Vēcinot, mājot (ar roku), sveicināt.
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt; vēcinoties atvairīties.
- gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
- vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
- vecīgs Veclaicīgs, nemoderns.
- vecišķs Veclaicīgs, nemoderns.
- omīte Vecmāmiņa.
- vecmodes Vecmodīgs.
- senilitāte Vecmodīgums.
- sirmgalvis Vecs cilvēks ar sirmiem matiem.
- vecītis Vecs vīrietis.
- večuks Vecs vīrietis.
- savecēt Vecs, neizmantojams.
- grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- kankari Vecs, novalkāts, arī noplīsis apģērbs.
- kraķis Vecs, vājš, nespēcīgs cilvēks.
- senils Vecs, vecišķs.
- vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- opītis Vectētiņš.
- vectētiņš Vectēvs.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- gads Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
- pusgadsimts Vecums – piecdesmit gadi.
- pusgads Vecums – seši mēneši.
- vecvecmāmiņa Vecvecmāte.
- vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
- vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
- vedējpāris Vedējtēvs un vedējmāte.
- vedējs Vedējtēvs.
- obstipācija Vēdera aizcietējums.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- iekšas Vēdera dobuma orgāni (cilvēkam).
- laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
- vēderdobums Vēdera dobums.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
- vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
- prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
- meteorisms Vēdera uzpūšanās, ko rada palielināts gāzu daudzums zarnās.
- vēderīgs Vēderains.
- vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
- apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
- peritonīts Vēderplēves iekaisums.
- vēderpuse Vēders (cilvēkam).
- puncis Vēders.
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
- izvēdināt Vēdinot (piem., apģērbu), panākt, ka (no tā) izzūd sasmakums.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- ievedināt Vedinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- kaplodziņš Vēdlodziņš.
- vēdlogs Vēdlodziņš.
- ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
- pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
- ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
- ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
- uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
- pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- noliektnis Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
- parasimpātisks Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus, palēnina to darbību.
- darbs Veicamais uzdevums, par ko saņem atalgojumu.
- darīšana Veicamie darbi, uzdevumi, pienākumi.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
- atraisīt Veicināt (kā) brīvu izpausmi, attīstību.
- tuvināt Veicināt (kā) drīzāku sākšanos, iestāšanos.
- attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
- kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību.
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (pret ko).
- nodrenēt Veicot drenāžu, nosusināt.
- pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
- tīrīt Veicot uzkopšanas darbus, mazgājot, beržot, slaukot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst tīrs.
- pieveikt Veicot, darot (ko), tikt galā (ar to).
- kārta Veidā.
- kārtība Veidā.
- forma Veidne (noteikta apveida piešķiršanai).
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- matrice Veidne kā (piem., detaļu, burtu) izgatavošanai, atliešanai, štancēšanai u. tml.
- serdenis Veidnes sastāvdaļa, kas lējuma iekšējam dobumam piešķir vajadzīgo formu.
- izgriezt Veidojot apļus, dejot.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
- pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
- nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
- aizaugt Veidojoties (kam), pārklāties.
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- aizaugt Veidojoties audiem, sašaurināties.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- piesūceknis Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
- piesūceknis Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
- midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
- cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- āķis Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- slīpslāņojums Veidojums no (kā, piem., iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
- ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- ķīlis Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- aploks Veidojums, kas apņem ko lokveidā.
- matiņš Veidojums, kas atgādina matu, ir līdzīgs matam.
- rozīte Veidojums, kas atgādina rozes ziedu.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
- auglis Veidojums, kas izaug pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- saitīte Veidojums, kas saista, savieno (ko ar ko).
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
- stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
- aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- vērpums Veidojums, risinājums (piemēram, domu, sarunu).
- ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- durt Veidot (ar ko asu) caurumus.
- post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
- šķirt Veidot (celiņu) matos.
- mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
- sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
- radīt Veidot (garīgas vērtības).
- maketēt Veidot (iespieddarba) maketu.
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
- mistrot Veidot (kā, piem., augu kopu) sajaukumu, maisījumu.
- modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
- komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
- profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
- shematizēt Veidot (kā) shēmu (1).
- skicēt Veidot (kā) skici.
- subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
- subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
- tembrēt Veidot (kā) tembru.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
- plānot Veidot (kāda objekta) plānu, projektu.
- maketēt Veidot (kāda objekta) telpisku atveidojumu.
- dizainēt Veidot (kam) dizainu.
- dobt Veidot (kam) dobumu (1); taisīt (ko), veidojot dobumu.
- rūtot Veidot (kam) rūtis (1).
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
- švīkāt Veidot (kam) švīkas.
- kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu u. tml.
- dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
- radīt Veidot (ko) iztēlē.
- improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
- marmorēt Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
- tipizēt Veidot (ko) mākslas darbā ar tipiskām īpašībām.
- stiķēt Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
- cementēt Veidot (ko) no cementa; saistīt ar cementu.
- kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
- stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
- pērļot Veidot (ko) pērļošanas tehnikā.
- rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
- lipināt Veidot (ko), piem., no plastilīna, māla; izmantot (mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
- gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
- ondulēt Veidot (matu) viļņus, lokas.
- cirtot Veidot (matus) cirtainus; sprogot.
- mest Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
- mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- celt Veidot (piem., celtni, būvi).
- konstruēt Veidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- stādīt Veidot (piem., tekstu, datu kopumu).
- raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
- saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- sintezēt Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
- vilkt Veidot (stigu, robežu u. tml.).
- savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
- uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
- rādīt Veidot attēlu.
- burbuļot Veidot burbuļus (vāroties); rasties burbuļiem.
- caurumot Veidot caurumus (piem., kādā priekšmetā).
- komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
- secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
- šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
- gropēt Veidot gropi.
- ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
- intarsēt Veidot intarsiju.
- oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
- kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
- nokrist Veidot kritumu (par upi).
- degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
- ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
- līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
- vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
- improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
- manikirēt Veidot manikīru.
- līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
- betonēt Veidot no betona.
- perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- pagleznot Veidot pagleznojumu (2).
- modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
- plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
- pūkot Veidot pūkas.
- saputoties Veidot putas.
- rasēt Veidot rasējumu.
- robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
- saistīt Veidot saistību (ar ko).
- profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
- sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
- sprogot Veidot sprogas.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- stiebrot Veidot stiebrus (par augiem).
- stigot Veidot stigu.
- līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
- tamborēt Veidot tamborējumu.
- terasēt Veidot terases (1).
- vilkt Veidot tīklu (par zirnekli).
- titrēt Veidot titrus.
- uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
- zigzagot Veidot zigzagu.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
- romantizēt Veidot, attēlot (ko) atbilstoši romantisma (1) principiem.
- balstīt Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
- liedināt Veidot, darināt (piem., no metāla gabaliem).
- liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
- konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
- frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
- montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
- sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
- radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
- sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
- celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
- dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
- kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
- lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
- pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
- formēt Veidot, sastādīt (ko).
- būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
- taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
- konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
- vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
- meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
- formēties Veidoties (3).
- profilēties Veidoties (3).
- raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
- austies Veidoties (par norisēm dabā).
- adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
- adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
- krunkoties Veidoties krunkām (piem., apģērbā).
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
- reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
- rasties Veidoties saskarei, attiecībām (ar kādu).
- tīties Veidoties tīšanas procesā.
- raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- gumt Veidoties, blīvēties.
- nākt Veidoties, iesākties (piem., par kādu stāvokli, parādību).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- briest Veidoties, kļūt lielākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- briest Veidoties, pieaugt spēkā.
- tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
- dzimt Veidoties, rasties (kam jaunam).
- kļūt Veidoties, rasties (stāvoklim, attieksmei).
- attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
- tapt Veidoties, rasties.
- vērpties Veidoties, risināties.
- raksturs Veids, attīstības gaita.
- formāts Veids, forma.
- virziens Veids, ievirze, uz ko ir vērsta (piem., norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
- griezums Veids, kādā (kas) apgriezts, nogriezts, izgriezts; piegriezums (apģērbam).
- izteiksme Veids, kādā (kas) tiek izteikts.
- darbība Veids, kādā (ko) aprēķina, skaitļo.
- pasaulsizjūta Veids, kādā cilvēks izjūt, uztver pasauli, tajā notiekošo.
- pasaulsuztvere Veids, kādā cilvēks uztver pasauli, tajā notiekošo.
- paņēmiens Veids, kādā ko dara, realizē.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts, izvietots.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izvietots.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
- stiķis Veids, paņēmiens (kā veikšanai); triks.
- ceļš Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
- raksturs Veids, paveids.
- vīze Veids; arī ieraša.
- forma Veids; tips.
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
- čeks Veikala kases talons, kurā norādīta par preci saņemtā naudas summa.
- bodnieks Veikalnieks.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- konditoreja Veikals, kur pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
- komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
- bode Veikals.
- šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
- manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
- aptecēt Veikli apkalpot, aprūpēt.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- žonglēt Veikli manipulēt ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- nočiept Veikli paņemt; nozagt.
- nocelt Veikli piesavināties, nozagt.
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- liet Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
- uzskriet Veikli uzrāpties (par dzīvniekiem).
- aptekāt Veikli, arī iztopot apkalpot, aprūpēt.
- manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
- iemanīties Veikli, paslepus iekļūt (kur iekšā).
- rodeo Veiklības demonstrējumi braukšanā (piem., ar motocikliem).
- neizveicība Veiklības, izveicības trūkums.
- izdarīgs Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
- lunkans Veikls, elastīgs (par kustībām).
- nadzīgs Veikls, izveicīgs; ātrs.
- manīgs Veikls, izveicīgs.
- raisīgs Veikls, raits (par valodu, izteiksmi).
- vingrs Veikls, viegls, arī drošs (par kustībām, gaitu).
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
- atstrādāt Veikt (darba pienākumus) formāli, bez ieinteresētības, atbildības.
- revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
- operēt Veikt (kā) ķirurģisku operāciju.
- reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (1).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (2).
- retušēt Veikt (kā) retušu.
- rezecēt Veikt (kā) rezekciju.
- režisēt Veikt (kā) režiju.
- selekcionēt Veikt (kā) selekciju (1).
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju; nosacīt (kā) standartu.
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (1).
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (2).
- substituēt Veikt (kā) substitūciju.
- temperēt Veikt (kā) temperāciju.
- transkribēt Veikt (kā) transkripciju.
- translēt Veikt (kā) translāciju (2).
- translēt Veikt (kā) translāciju.
- uzdarboties Veikt (kādā laikposmā, vietā) dzīvnieku sugai raksturīgas darbības, kas var kaitēt cilvēkiem (par dzīvniekiem).
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- iet Veikt (kājām kādu attālumu).
- aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
- taisīt Veikt (ko), panākt, ka (kas) notiek, norisinās.
- rediģēt Veikt (parasti preses izdevuma) redaktora pienākumus.
- saskaitīt Veikt (skaitļu) saskaitīšanu.
- aģitēt Veikt aģitāciju.
- strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
- izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
- izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
- skaitļot Veikt aprēķinus ar skaitļiem.
- dot Veikt ar lietvārda nozīmi saistīto darbību.
- atestēt Veikt atestāciju.
- auditēt Veikt auditu.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- uzlauzt Veikt darbību, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
- saimniekot Veikt darbus mājsaimniecībā.
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- degazēt Veikt degazāciju.
- izdezinficēt Veikt dezinfekciju.
- finišēt Veikt distances beigu daļu (sporta sacensībās).
- drāzt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
- drāzties Veikt dzimumaktu.
- hibridizēt Veikt hibridizāciju, krustot.
- kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
- indeksēt Veikt indeksāciju.
- iekasēt Veikt inkaso operāciju.
- risināt Veikt intelektuālas darbības, lai (ko) izrēķinātu, atminētu u. tml.
- interpolēt Veikt interpolāciju.
- piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
- rīkoties Veikt kādas darbības, strādāt, apieties (ar ko).
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
- izkaļķot Veikt kaļķošanu.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- uzklikšķināt Veikt klikšķi, dubultklikšķi.
- ierakstīt Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu.
- kolektivizēt Veikt kolektivizāciju.
- konsekrēt Veikt konsekrāciju.
- kontrolēt Veikt kontroli (1); pārbaudīt.
- izkontrolēt Veikt kontroli, pārbaudīt.
- kristīt Veikt kristības ceremoniju; pakļaut (kādu) kristībai.
- operēt Veikt ķirurģisku operāciju (kam).
- ķēpāt Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
- burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
- manevrēt Veikt manevru (par karaspēka vienību).
- masēt Veikt masāžu.
- rēķināt Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
- mēģināt Veikt mēģinājumu (2).
- meliorēt Veikt meliorāciju.
- rīkoties Veikt mērķtiecīgu darbību kopumu.
- izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
- misionēt Veikt misionāra darbu.
- mistificēt Veikt mistifikāciju (2).
- reducēt Veikt muižu redukciju.
- pakustēties Veikt nelielas kustības, nedaudz pamainīt savu stāvokli.
- patentēt Veikt nepieciešamās darbības, lai iegūtu patentu; nodrošināt (izgudrojumu) ar patentu.
- risināt Veikt nepieciešamās darbības, lai rastu atbildi (uz ko), (ko) nokārtotu.
- nivelēt Veikt nivelēšanas (2) darbus.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- apstrādāt Veikt noteiktas operācijas, saņemot un tālāk nosūtot (ko).
- pesteļot Veikt okultu darbību.
- rehabilitēt Veikt pasākumu kopumu, lai cilvēks atgūtu darbaspējas, veselību.
- nodrošināties Veikt pasākumus, lai pasargātos, paglābtos (no kā).
- uzsākt Veikt pašu pirmo (darbības, norises) posmu; iesākt (1).
- perkutēt Veikt perkusiju (1).
- sākt Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
- kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu).
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- rezervēt Veikt rezervāciju.
- režisēt Veikt režisora darbu.
- rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
- ierosināt Veikt sākotnējās darbības tiesas procesā.
- mežģīties Veikt savas funkcijas nepilnīgi, ar traucējumiem (par orgāniem).
- sēt Veikt sēju.
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- šefot Veikt šefības pienākumus.
- tarificēt Veikt tarifikāciju.
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
- uzlidot Veikt uzlidojumu (2).
- vingrot Veikt vingrojumu.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- vest Veikt, īstenot (ko).
- piekopt Veikt, izpildīt.
- pildīt Veikt, izpildīt.
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
- raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
- sekties Veikties, sekmēties.
- sokties Veikties, sekmēties.
- vesties Veikties, sekmēties.
- daļa Veikums, devums (piem., kopīgā pasākumā, darbā).
- rezultāts Veikums, sasniegums (sporta sacensībās).
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- kāpa Vēja sanests smilšu paugurs (parasti piekrastēs, tuksnešos).
- priekškāpa Vēja sanestu smilšu valnis pludmalē.
- barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
- vējazieds Vēja zieds.
- vindsērfings Vējdēlis.
- mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā.
- vējenes Vējdzirnavas.
- lākturis Vējlukturis.
- vējoties Vējot (1).
- vējoties Vējot (3).
- vējrādītājs Vējrādis.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- pavējš Vējš, kas pūš kustības virzienā.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- zempūtis Vējš, kas pūš tuvu zemei.
- sānvējš Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
- virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1).
- pretvējš Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
- Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- gradients Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk.
- pirmreizējs Vēl nebijis.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
- vēlreiz Vēl vienu reizi.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- pēcāk Vēlāk; pēc tam.
- kondīcija Vēlamā (kā) kvalitāte.
- derīgs Vēlams, ieteicams (par kādu darbību).
- brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
- izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
- kondicionālis Vēlējuma izteiksme.
- centieni Vēlēšanās (ko) sasniegt.
- iedvesma Vēlēšanās strādāt, darboties; darba prieks.
- iegriba Vēlēšanās, brīva izvēle.
- kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
- aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
- votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
- vēlme Vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas.
- iekāriens Vēlēšanās.
- priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- elektorāts Vēlētāji, vēlētāju kopums.
- ievēlēties Vēlēties (ko).
- iegribēt Vēlēties (parasti ko nepiepildāmu).
- pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
- tīkot Vēlēties, tiekties (piem., ko sasniegt, iegūt).
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
- prezidents Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.
- zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
- sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
- valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- vēls Vēlīns (3).
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- vilkme Velkme.
- ievilkt Velkot (aiz kā) panākt, ka ievirzās (kur, kur iekšā).
- pievilkt Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest.
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- apvilkt Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
- pievilkt Velkot (ko) sev klāt, saspriegt (to).
- savilkt Velkot (ko), padarīt to pilnīgi stingru; sastiprināt.
- uzvilkt Velkot (ko), uzvirzīt (kur augšā, uz kā).
- ievilkt Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
- novilkt Velkot (piem., aiz rokas) panākt, ka novietojas (blakus, līdzās u. tml.).
- pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
- aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
- aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvilkt Velkot aizstiept, novietot.
- aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
- apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atvilkt Velkot atvērt, attaisīt.
- atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
- pievilkt Velkot iekšā, piepildīt.
- ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
- izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
- izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- novilkt Velkot noņemt (mizu, plēvi, ādu u. tml.).
- novilkt Velkot noņemt no ķermeņa, tā daļas (apģērba gabalu, apavus u. tml.).
- pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
- pievilkt Velkot padarīt ciešāku.
- ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
- pavilkt Velkot panākt, ka (kāds) mazliet pavirzās, atvirzās.
- pavilkt Velkot panākt, ka (kas) nedaudz, paveras, atveras.
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pavilkt Velkot pavirzīt.
- pievilkt Velkot pievirzīt (ķermeņa daļu).
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
- novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
- uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- uzvilkties Velkoties uz augšu, pavirzīties augstāk par vēlamo stāvokli.
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
- mendele Vēlme, tieksme (piem., ko darīt).
- mendelis Vēlme, tieksme.
- ievelmēt Velmējot ieveidot.
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- mefistofelisks Velnišķīgs, sātanisks.
- nelabais Velns, ļaunais gars.
- nešķīsts Velns, nelabais.
- ragainis Velns.
- vells Velns.
- BMX Velokross; krosa sacensībām paredzēts velosipēda tips.
- divritenis Velosipēds ar diviem riteņiem.
- trīsritenis Velosipēds ar trim riteņiem.
- baiks Velosipēds.
- ritenis Velosipēds.
- velo Velosipēds.
- veloceliņš Velosipēdu celiņš.
- velodarbnīca Velosipēdu darbnīca.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- restartēt Vēlreiz ieslēdzot, atjaunot (datora, programmas u. tml.) darbību.
- atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
- atkal Vēlreiz, no jauna.
- vēl Vēlreiz; arī kādreiz.
- nematodes Veltenisko (veltņtārpu) klase.
- pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
- ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
- skrituļveltnis Veltnis uz skrituļiem.
- riestava Veltnis, ap kuru (stellēs) tinas noaustais audums.
- velteņtārpi Veltņtārpi.
- apveltīt Veltot (kādam vārdus, skatienu, smaidu u. tml.), paust emocionālu attieksmi (pret to).
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- sebu Vēlu.
- velvetenes Velveta bikses.
- rovis Velvēts pārsegums virs atklāta pavarda (piem., dzirksteļu uztveršanai, dūmu novadīšanai); pavards ar šādu pārsegumu.
- velvetons Velvets.
- termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- apakšveļa Veļa, ko valkā tieši uz miesas.
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- pūriņš Veļas komplekts (jaundzimušajam).
- veļasmašīna Veļas mazgājamā mašīna.
- savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
- aizvelt Veļot aizvirzīt.
- apvelt Veļot apgriezt (otrādi).
- apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- ievelt Veļot ievirzīt (kur iekšā).
- izvelt Veļot izveidot (ko).
- izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvelt Veļot pārgrozīt.
- pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
- pavelt Veļot pavirzīt.
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ievelties Veļoties ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
- pārvelties Veļoties pārmainīt ķermeņa stāvokli.
- pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
- ripeniski Veļoties, ripojot.
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; pazeme (2).
- vēmas Vēmiens.
- apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
- izvemties Vemjot iztukšot kuņģi.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- izvemt Vemjot izvadīt no kuņģa (ko).
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
- korķēt Vemt.
- intravenozs Vēnā esošs, norisošs; vēnā ievadīts.
- limfvads Vēnai līdzīgs cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
- tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
- flebīts Vēnas iekaisums.
- barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- vakarzvaigzne Venera.
- gonoreja Venēriska slimība, ko ierosina gonokoks; triperis.
- nelaba slimība Veneriskā slimība.
- nelaba kaite Veneriskā slimība.
- venerologs Veneroloģijas speciālists.
- ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
- hemoroīds Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā.
- nopietns Vērā ņemams.
- vērtne Veramā (logu, durvju, vārtu) daļa.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- odaliska Verdzene, arī blakus sieva harēmā.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis – vergu īpašnieks.
- sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
- verdzība Verga (1) stāvoklis.
- novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
- pētīt Vērīgi aplūkot, aptaustīt u. tml., lai (ko) noskaidrotu.
- nopētīt Vērīgi apskatīt, pētot aplūkot.
- aplūkot Vērīgi apskatīt.
- nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
- noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
- aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
- nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- absints Vērmeļu degvīns.
- martini Vermuta veids, ko ražo Itālijā.
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- novērot Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- novaktēt Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
- kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
- novērot Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
- aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- izvērt Verot izvilkt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
- nītīt Verot nītīs šķērus, sagatavot aušanai.
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
- atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties.
- aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
- attaisīt Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
- peilēt Vērot.
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- ievērpt Vērpjot iekļaut (pavedienā).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
- savērpt Vērpjot izveidot.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- ērkulis Vērpšanai sagatavota (vilnas, linu, pakulu) kodaļa.
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (piem., vilnas) šķiedru kopums.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- šķeterēt Vērpt (atsevišķus pavedienus) kopā vienā pavedienā.
- sūtīt Vērst (izteikumu) pret kādu, ko.
- rādīt Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
- raidīt Vērst (skatienu) parasti uz cilvēku.
- koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
- iedurt Vērst lejup (piem., skatienu); virzīt uz leju (ķermeņa daļu).
- izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- orientēties Vērst savu rīcību, darbību (kādā virzienā, jomā).
- skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
- raudzīties Vērst skatienu, skatīties.
- iecentrēt Vērst, koncentrēt (vienā noteiktā virzienā).
- mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- griezt Vērst, virzīt (pret ko, kur, uz ko).
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- pielūgt Vērsties (pie kā) ar reliģisku lūgšanu.
- apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- griezties Vērsties (pie kāda, kur).
- uzrunāt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar piedāvājumu).
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
- jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
- sūdzēt Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
- nākt Vērsties (pie kāda), ierosināt (ko).
- pievērsties Vērsties (pie kāda), veltīt (tam) savu uzmanību.
- sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
- šantažēt Vērsties (pret kādu, ko) ar draudiem un iebiedēšanu, lai panāktu ko sev vēlamu.
- lādēt Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, novērst (to).
- boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
- apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
- iesūdzēt Vērsties ar prasību (tiesā).
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- piedraudēt Vērsties pie kāda ar draudiem.
- piekasīties Vērsties pie kāda, lai uzsāktu ķildu.
- apkarot Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā).
- lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
- pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
- antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- pretfašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; antifašistisks.
- antifašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; pretfašistisks.
- antifeodāls Vērsts pret feodālismu.
- antihumāns Vērsts pret humānismu.
- antiimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu.
- pretkara Vērsts pret karu, tā izraisīšanu.
- antikoloniāls Vērsts pret koloniālismu.
- pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem; antikomunistisks.
- antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem.
- pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti; tās interesēm.
- utilitārs Vērsts uz praktisku derīgumu, praktiski izmantojams.
- šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšoties novērst, pārvarēt (to).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
- uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- korrida Vēršu cīņa (piem., Spānijā, Portugālē).
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks – jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
- toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
- virknēt Vērt, saistīt virknē (2); rindot virknē.
- taisīt Vērt, siet ciet, vaļā.
- vilkt Vērt, taisīt (ko) ciet, vaļā.
- nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
- izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
- novērtēt Vērtējot noteikt (kāda, kā) kvalitāti, atbilstību noteiktām prasībām.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- mērot Vērtējot salīdzināt.
- samērot Vērtējot salīdzināt.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, neatbilstošu normām, arī likvidējamu.
- noslīdēt Vērtējumā ieņemt zemāku vietu.
- atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
- punkts Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
- tiesāt Vērtēt (kāda personību, darbību u. tml.); nosodīt (kādas personības, tās darbības) trūkumus, atzīt, ka (kas, kāds) ir nevēlams, peļams.
- pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
- sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot nevajadzīgo, lieko, mazāk piemēroto u. tml.
- ranžēt Vērtēt, šķirot.
- vērte Vērtība (1).
- vērte Vērtība (2).
- kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
- pamatvērtība Vērtība bez papildu uzcenojuma u. tml. izmaiņām.
- nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
- nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi.
- bonitāte Vērtības rādītājs (mežaudzēm).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- bagātība Vērtību (piem., dārgmetālu, dārgakmeņu) kopums.
- taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
- pievērties Vērties ciet.
- šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
- plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
- baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
- trifele Vērtīga ēdamā sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē.
- rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks (riekstkoks u. tml.), no kā iegūst augstvērtīgu kokmateriālu.
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- derīgs Vērtīgs, lietderīgs.
- dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
- stabs Vertikāla (kā, piem., dūmu, ūdens) plūsma.
- stāvs Vertikāla (kā) pamatdaļa.
- igrek Vertikālā ass koordinātu sistēmā.
- šahta Vertikāla eja, tunelis.
- siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
- vertikāle Vertikāla līnija, taisne.
- ķīlis Vertikāla plāksne lidmašīnas astes daļā, kas nodrošina stabilitāti un vadāmību.
- siena Vertikālā sānu daļa (traukam, priekšmetam).
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
- siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
- mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
- stāvcaurule Vertikāli iebūvēta iemontēta caurule.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
- stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
- piesliet Vertikāli vai ieslīpi (ko pie kā) novietot, pielikt.
- stāvus Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
- atlants Vertikāls balsts (piem., balkonam) atlētiskas vīrieša figūras veidā.
- kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
- stāvvads Vertikāls vads, caurule.
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
- siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
- vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
- kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- laidiens Vērtspapīru kārtējais iespiedums.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
- savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
- atsalums Vēsas attiecības.
- dalāmība Vesela skaitļa īpašība dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- apskate Veselības stāvokļa pārbaude.
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
- pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- dusa Veselīgs miegs, gulēšana.
- ņiprs Veselīgs, mundrs, možs, enerģisks.
- analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
- dezintegrācija Veseluma sadalīšanās (sadalīšana) sastāvdaļās.
- elements Veseluma vai kopas viena sastāvdaļa, atsevišķa vienība; (kā) sastāvdaļa.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.)
- dzedrs Vēss; dzestrs.
- konvojēt Vest (kādu, ko) konvoja pavadībā, apsardzībā.
- staidzināt Vest (kādu, parasti suni) pastaigāties.
- ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
- celt Vest (no viena krasta uz otru).
- vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- reevakuēt Vest evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml. atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
- transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
- naratīvs Vēstījums, stāstījums.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- vēstnieks Vēstnesis (1).
- sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
- pavadvēstule Vēstule, ko pievieno dokumentam, sūtījumam.
- grāmata Vēstule.
- korespondence Vēstules, kā arī elektroniskā pasta, faksa un telegrāfa sūtījumi.
- vēsturnieks Vēstures (3) speciālists.
- senvēsture Vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- sfragistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
- varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni – vēsturisku personu.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
- mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
- varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
- vetārsts Veterinārārsts.
- zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- vetfeldšeris Veterinārfeldšeris.
- veterinārs Veterinārijas speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
- pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- izvētīt Vētot iztīrīt.
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- orkāns Vētra, kuras ātrums pārsniedz 32 m/s jeb 12 balles; tropiskā viesuļvētra.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju izpausme (sabiedrībā).
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
- ievēzēt Vēzējot iekustināt; iesākt vēzēt.
- īriens Vēziens ar airi, virzot laivu.
- čakārnis Vēzis (parasti liels).
- platspīļu Vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
- ķeselēt Vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
- mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
- tremolēt Vibrēt, drebēt (par balsi).
- trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
- ievicināt Vicinot iekustināt; iesākt vicināt.
- izvicināt Vicinot izkustināt, izvingrināt.
- medijs Vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u. tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
- zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par debesīm, ūdeņiem, gaisu).
- dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
- pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
- lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
- ekoloģisks Videi vai dzīvajam organismam nekaitīgs.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
- zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
- M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (no angļu medium 'vidējs').
- skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
- piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
- dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
- dzeguze Vidēja lieluma putns, kas savu ligzdu nevij, bet olas dēj citu putnu ligzdās.
- dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- bokseris Vidēja lieluma šķirnes suns ar īsu, brūnu spalvu un strupu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
- mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- māsa Vidējā medicīniskā personāla darbiniece ārstniecības iestādē, kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījums.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- andante Vidējā tempā.
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
- vidusslānis Vidējais (ieža, masas, veidojumu u. tml.) slānis.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- caurmērs Vidējais.
- arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
- ģimnāzija Vidējās izglītības mācību iestāde.
- abitūrija Vidējās mācību iestādes beigšana; gala pārbaudījumi.
- alegreto Vidēji ātrā tempā (lēnāk par alegro).
- riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu); dziedātājs ar šādu balsi.
- pusaugsts Vidēji augsts.
- pusciets Vidēji ciets.
- pusgarš Vidēji garš.
- retrīvers Vidēji liela auguma suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
- diezgan Vidēji lielā mērā, samērā daudz.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- briežvabole Vidēji liela vabole ar augšžokļu izaugumiem, kas atgādina brieža ragus.
- spindele Vidēji liela vai liela muša, kuras kāpuri ir zīdītājdzīvnieku parazīti.
- sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
- gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- aita Vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē vilnas, gaļas, arī kažokādu ieguvei.
- pūcīte Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
- balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
- sloka Vidēji liels rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti [Scolopax rusticola].
- perlamutrene Vidēji liels saldūdens gliemis ar biezu divvāku čaulu.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
- samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
- svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
- sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
- vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
- klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
- klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
- kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
- irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
- fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
- strautene Vidēji liels, brūns kukainis ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- pusmīksts Vidēji mīksts; tāds, kas nav sevišķi stingrs, ciets.
- pussalds Vidēji salds.
- pusšķidrs Vidēji šķidrs.
- pustrekns Vidēji tumšs (piem., par rakstu zīmēm).
- caurmērs Vidēji.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
- videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
- vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
- videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
- pavidam Vidū.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- vidus Viduklis.
- vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
- viducis Vidus (1).
- viducis Vidus (2).
- viducis Vidus (3).
- viducis Vidus (4).
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- saracēnis Viduslaikos – arābs, arī islāmticīgais.
- karakalps Viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
- zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
- skriptorijs Viduslaikos – darbnīca grāmatu pārrakstīšanai.
- vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
- meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
- licenciāts Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
- šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- geto Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
- feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
- vidējs Vidusposms (par laikposmu).
- vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- fokuss Viduspunkts, centrs.
- vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis.
- abiturients Vidusskolas pēdējās klases audzēknis; vidējās izglītības mācību iestādes beidzējs.
- moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
- pavidam Viduvēji.
- viduvējība Viduvējs (2) cilvēks.
- landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
- landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
- vidzemnieki Vidzemes novada iedzīvotāji.
- galvasnaudas nemieri Vidzemes zemnieku nemieri 1784. gadā.
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- viebties Viebt savu seju, tās daļas; arī tikt viebtam.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
- aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- griezums Viedoklis, skatījums.
- redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
- redzesviedoklis Viedoklis, uzskats.
- skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
- viedīgs Vieds.
- pūsma Viegla (gaisa) kustība, plūsma.
- dvesma Viegla (vēja) plūsma; viegla gaisa strāva.
- limuzīns Vieglā automašīna.
- sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi.
- universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
- vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
- kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
- putubetons Vieglā betona paveids, ko izmanto celtniecībā.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- puskrēsla Viegla krēsla.
- latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piem., augstlēkšanā).
- dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
- pussnauda Viegla snauda.
- karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
- estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums.
- podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
- puskariete Viegla, daļēji segta kariete.
- pakrēsla Viegla, neliela krēsla.
- ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- kabriolets Vieglais automobilis ar noņemamu vai nolaižamu jumtu.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
- jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
- pikaps Vieglais kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti.
- pasāts Vieglās automašīnas markas "Volkswagen Passat" automašīna.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
- ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- paviljons Vieglas konstrukcijas celtne, kurā ir liela, plaša telpa.
- tekstilrūpniecība Vieglās rūpniecības nozare, kas ietver tekstilšķiedru ieguvi un izstrādājumu ražošanu no tām.
- naktstauriņš Vieglas uzvedības sieviete.
- trīsas Vieglas vibrācijas.
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
- augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
- trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
- tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā.
- šķēpmešana Vieglatlētikas disciplīna – šķēpa mešana tālumā.
- lēkšana Vieglatlētikas disciplīna (piem., augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana).
- šķēpmetējs Vieglatlēts, kas specializējies šķēpa mešanā.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- iešļūcenes Viegli apavi bez kapēm, ar slēgtu vai vaļēju purngalu.
- piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
- babīts Viegli apstrādājams sakausējums, kam pamatā ir alva, varš, svins u. c. elementi.
- slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
- iebrūngans Viegli brūngans; ar brūnganu nokrāsu.
- drupans Viegli drūpošs; irdens.
- birzt Viegli drupt sīkās daļiņās.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- ēterisks Viegli gaistošs.
- gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
- krēmdzeltens Viegli iedzeltens, dzeltenīgi balts.
- iežūžoties Viegli iešalkties.
- grozīgs Viegli ietekmējams, svārstīgs.
- trausls Viegli ievainojams, vārs.
- droška Viegli izbraucamie rati.
- izklapēt Viegli izdauzīt.
- atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
- nolaist Viegli novilkt (ar ko pa ko); pārlaist.
- pliks Viegli pamanāms, neslēpts; kails (7).
- kails Viegli pamanāms, neslēpts.
- uzpūderēt Viegli pārklāt (ar pūderi vai citu pulverveidīgu vielu).
- iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
- uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
- pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
- pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
- aizskart Viegli pieskarties.
- pieglausties Viegli pieskarties.
- elpot Viegli pūst.
- saglaust Viegli sakļaut (ķermeņa daļas).
- mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
- saskalināt Viegli sakustināt (šķidrumu traukā).
- apslimt Viegli saslimt.
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- skalināt Viegli skalot.
- bužināt Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu).
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
- zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
- irdzēt Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
- līgoties Viegli šūpoties, svārstīties.
- līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
- trīsēt Viegli trīcēt, drebināties (1).
- degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
- populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- līgot Viegli viļņoties, šūpoties.
- kabriolets Viegli, augsti vienjūga rati ar diviem riteņiem.
- svilpot Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
- rītakurpes Viegli, ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai mājās; čības.
- lēts Viegli, īsā laikā.
- ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu).
- ķircināties Viegli, jokojoties zoboties (par kādu).
- glāstīt Viegli, liegi skart (par parādībām dabā).
- glaust Viegli, maigi kļaut (piem., ķermeņa daļu pie kā).
- glausties Viegli, maigi kļauties (pie kā, kam klāt).
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- čības Viegli, mīksti mājas apavi.
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
- dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
- dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
- žigulis Vieglo automobiļu marka "Žiguļi"; šīs markas automašīna.
- moskvičs Vieglo automobiļu marka; šīs markas automašīna.
- vieglprātība Vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, uzdzīve.
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
- notrallināt Vieglprātīgi notērēt.
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
- gaisagrābslis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks, kam raksturīga paviršība un nepastāvība.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- liderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, bezatbildīgs.
- gaisa šautene Vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- gaisīgs Vieglprātīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas vieglprātība, nenopietnība.
- frivols Vieglprātīgs; ne visai pieklājīgs.
- bole Viegls alkoholisks dzēriens ar augļu piedevu.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls, porainā betona paveids, ko iegūst, betona masai piejaucot īpašas vielas.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
- salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
- smīns Viegls smaids.
- tills Viegls, caurspīdīgs tīklveida kokvilnas vai sintētisks audums.
- rītasvārki Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai mājās.
- gaisīgs Viegls, graciozs; tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte.
- rotaļīgs Viegls, graciozs.
- liegs Viegls, maigs, tikko jūtams.
- vārs Viegls, maigs.
- maigs Viegls, patīkams.
- kreps Viegls, plāns audums ar sīkgrubuļainu faktūru.
- graciozs Viegls, plastisks (par kustībām).
- putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
- pumeks Viegls, porains pelēks, balts, iesārts, dzeltenīgs vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- porolons Viegls, porains, elastīgs materiāls, ko iegūst no poliuretāna.
- divertisments Viegls, rotaļīgs skaņdarbs vai skaņdarbu cikls.
- krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, ar krepa pavedieniem metos vai audos.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- ēterisks Viegls, smalks.
- sīks Viegls, vājš.
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- elegance Vieglums, rotaļīgums (piem., kādu darbību izpildē).
- šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
- kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
- putas Viela ar ļoti vieglu, gaisīgu, putainu struktūru.
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu, ko satur daži augi.
- saldviela Viela ar saldu garšu.
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- līmviela Viela ar stiprām saistīšanas spējām, ko var izmantot (kā) līmēšanai, līmes pagatavošanai u. tml.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
- šķidrums Viela šķidrā agregātstāvoklī.
- pirmviela Viela tās sākotnējā stāvoklī.
- iniciators Viela vai vielas, kas izraisa, aizsāk kādu procesu (piem., ķīmisku reakciju).
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību.
- cietinātājs Viela, ar ko cietina.
- mīkstinātājs Viela, ar ko mīkstina.
- atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
- eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- pamatviela Viela, kas (kādā maisījumā) ir pārsvarā.
- oksidētājs Viela, kas (ko) oksidē, izraisa (kā) oksidēšanos.
- sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
- katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
- aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
- baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās.
- repelents Viela, kas atbaida dzīvniekus (piem., kukaiņus).
- sensibilizators Viela, kas izraisa alerģisku reakciju.
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
- reaģents Viela, kas izraisa ķīmisko reakciju.
- inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
- šķidrinātājs Viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu.
- antihistamīns Viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību.
- nevadītājs Viela, kas nevada elektrisko strāvu.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
- antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos.
- pretinde Viela, kas novērš, vājina indes iedarbību.
- antigēns Viela, kas organismā ierosina antivielu rašanos.
- sikatīvs Viela, kas paātrina augu eļļu žūšanu.
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- lubrikants Viela, kas palielina (kā) slīdamību; ziežviela.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
- žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
- metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā vai vielmaiņai nepieciešamā substance.
- sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas procesā.
- bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
- dielektriķis Viela, kas slikti vada elektrisko strāvu un kurā var pastāvēt elektriskais lauks.
- uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- elektrolīts Viela, kas vada elektrību un elektrolīzes procesā tiek sadalīta.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, nosaka (tā) krāsu.
- kaučuks Viela, ko iegūst no dažu tropu augu (kaučukaugu) pienainās sulas vai mākslīgi un ko izmanto gumijas ražošanai.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
- saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
- ziežviela Viela, ko izmanto (kā) ziešanai.
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
- miecviela Viela, ko izmanto, piem., jēlādu apstrādē, ārstniecībā.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
- tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
- plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu.
- pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
- savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
- absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
- pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
- skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
- noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
- putas Viela, materiāls, kura sastāvā ir gaisa pūslīši.
- izejviela Viela, no kuras rūpnieciskā pārstrādē var ko iegūt.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
- materiāls Viela, priekšmets u. tml., kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; viela, izejviela.
- produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
- elements Viela, substance, kas ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- dezodorants Viela, vielu kopums, kas novērš, iznīcina nepatīkamas smakas.
- izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
- sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
- kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
- difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
- konsistence Vielas daļiņu savstarpējā saistība.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
- masa Vielas daudzums (piem., priekšmetam, ķermenim); arī svars.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas relatīvo molekulmasu.
- agregātstāvoklis Vielas fizikālais stāvoklis.
- izotropija Vielas fizikālo īpašību vienādība visos virzienos.
- supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- fotoefekts Vielas īpašību izmaiņas gaismas starojuma ietekmē.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
- formula Vielas ķīmiskā sastāva saīsināts apzīmējums.
- kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
- laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- stabilizators Vielas vai to maisījumi, kas palēlina polimēru un plastmasu novecošanu.
- sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
- molmasa Vielas viena mola masa, kas izteikta kilogramos (kg/mol) vai gramos (g/mol).
- molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- sveķvielas Vielas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
- barība Vielas, kas nepieciešamas augu dzīvības norisēm.
- gļotvielas Vielas, kas satur gļotas; biezs, recekļveida šķidrums.
- opiāti Vielas, kas satur opiju.
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
- modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
- nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- šlakvielas Vielmaiņas gala produkti, sārņi.
- atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- fotolīze Vielu sadalīšanās gaismas ietekmē.
- reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
- asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana nepieciešamo savienojumu sintēzei.
- resorbcija Vielu uzsūkšanās, uzņemšana limfā un asinīs.
- substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
- poligāmija Viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojamais gaisa daudzums; elpas vilciens.
- gadagājums Vienā gadā izdoto (laikrakstu, žurnālu) komplekts.
- gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
- gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- vienkrāsains Vienā krāsā.
- izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
- bārstīt Vienā laidā teikt (ko).
- paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
- vienlatnieks Viena lata monēta.
- padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno sīka dalījuma notis.
- mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
- puse Viena no (apģērba, auduma) virsmām.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- puse Viena no (kā) virsmām.
- stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
- hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- tribunāls Viena no augstākajām tiesu instancēm, tiesas kolēģija, kas izskata bīstamus noziegumus.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk – tautībām, kas apdzīvoja Lielupes baseinu.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- asinsgrupa Viena no četrām grupām, kādā iedala asinis.
- grāmatnieks Viena no četrām kuņģa daļām (atgremotājiem).
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- puse Viena no divām (kāda laikposma) daļām.
- alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
- Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
- ilkss Viena no divām kārtīm, ko piestiprina pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
- semestris Viena no divām mācību gada daļām.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- piesēdētājs Viena no divām personām, kas kopā ar tiesnesi piedalās krimināllietu izskatīšanā.
- roka Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dažiem dzīvniekiem).
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā ar kādu piedalās nozieguma izdarīšanā.
- saskarnozare Viena no divām vai vairākām saskarīgām nozarēm.
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
- puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
- pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- pamatsolis Viena no galvenajām, arī sākotnējām darbībām (veicamo darbību virknē).
- sērija Viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām.
- joga Viena no hinduisma filozofiskām sistēmām.
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- spāre Viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām.
- lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
- stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- ido Viena no mākslīgajām valodām, esperanto paveids.
- taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
- lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
- sastāvdaļa Viena no nepieciešamajām daļām, kas veido veselumu.
- starpcirte Viena no noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšanas cirtēm.
- šķērslīnija Viena no numurētām (kāda rajona) šķērsielām.
- kolagēns Viena no olbaltumvielām – saistaudu galvenā sastāvdaļa.
- vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- runāšana Viena no prasmēm svešvalodu apguvē.
- pretstats Viena no pretrunas pusēm.
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
- atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru prasītājs vērš prasību.
- prāvnieks Viena no pusēm tiesas procesā.
- pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
- punkts Viena no reizināšanas zīmēm (!).
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
- vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
- katete Viena no taisnleņķa trijstūra divām malām, kas veido taisnu lenķi.
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- veids Viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
- skaldenis Viena no vairākām skaldaugļa daļām.
- iedaļa Viena no vienādām atzīmēm (mērinstrumenta, mērierīces) skalā; attālums starp šādām blakus esošām atzīmēm (kas atbilst noteiktam mērāmam lielumam).
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- pīpis Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
- translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
- spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
- monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļama labība.
- metiens Vienā reizē dzimušo dzīvnieku mazuļu kopums.
- perējums Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- parcelācija Viena teikuma dalīšana vairākos izteikumos.
- iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
- pelde Viena trauka iegremdēšana otrā traukā, kas pildīts ar ūdeni.
- abpus Vienā un otrā pusē, abās pusēs.
- katrpus Vienā un otrā pusē; katrā pusē.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša dzimuma organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- biotips Viena un tā paša genotipa organismu grupa, kam kāda īpašība izpaužas līdzīgā mērā.
- izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu rinda.
- klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
- kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
- kolonāde Viena vai vairākas kolonnu rindas ar horizontālu pārsegumu.
- elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- elements Viena vienība no kāda kopuma.
- uz vietas Vienā vietā.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu (ērģelēm) vai mēlīšu (akordeonam) kopa.
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
- audi Vienādi funkcionējošu šūnu grupa ar starpšūnu vielu.
- vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- ekvivalence Vienādība, līdzvērtība.
- kongruence Vienādība, sakritība (piem., ģeometriskām figūrām).
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi.
- izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
- identificēt Vienādot; saistīt (ar ko).
- vienots Vienāds (1).
- vienlīdzīgs Vienāds (3).
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
- līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- adekvāts Vienāds, līdzvērtīgs (ar ko); atbilstošs.
- pēctecība Vienādu pazīmju un attīstības īpatnību atkārtošanās pēctečos; pārmantojamība.
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
- arkāde Vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
- šā Vienalga kā; tik un tā.
- visviens Vienalga.
- instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
- ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- dominance Vienas ķermeņa daļas pārsvars pār citu.
- monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
- kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
- paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
- cunfte Vienas profesijas cilvēku kopa.
- kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
- kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- ganāmpulks Vienas sugas mājlopu kopums kādā saimniecībā.
- tīrsēja Vienas sugas, šķirnes augu sēja.
- asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu un kultūru.
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu salikums (piem., austās segās).
- ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu kopums.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieks vai augs.
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
- viengadnieks Vienaudzis.
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
- melanža Viendabīga, no čaumalām atdalīta olu masa.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
- homogēns Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi; homogēnisks.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu pārdzīvojumu, to izpausmju secīgs kopums.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu priekšmetu, parādību rinda, virkne.
- bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
- graudzāles Viendīgļlapju klases augi, kuriem raksturīgs apaļš, dobs stiebrs ar mezgliem.
- viendimensionāls Viendimensijas.
- viengabalains Viengabala (1).
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- viengabala Viengabalains (2).
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
- mieži Viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un gariem akotiem.
- auzas Viengadīgi labības augi ar graudiem skarās.
- griķi Viengadīgi labības augi ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
- rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
- lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
- okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
- sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
- naktene Viengadīgs indīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, baltiem ziediem un melnām ogām.
- kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- lauvmutīte Viengadīgs krāšņumaugs ar divlūpainiem ziediem dažādās krāsās.
- krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
- saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
- rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
- sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- astere Viengadīgs lakstaugs ar dažādu krāsu ziediem kurvīšos.
- paprika Viengadīgs lakstaugs ar pākstveida augļiem [Capsicum annuum].
- sinepe Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām šauros pāksteņos.
- zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
- nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
- rezēda Viengadīgs lakstaugs ar sīkiem dzeltenzaļiem smaržīgiem ziediem.
- žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
- mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs [Nicotiana rustica].
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
- sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- amarants Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem kuplās vārpveida ziedkopās vai pušķos.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
- balzamīne Viengadīgs, izturīgs, bagātīgi ziedošs krāšņumaugs, kas audzējams gan dārzā, gan puķu podā un kam ir dažādu krāsu ziedi.
- sezams Viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs, kura sēklas satur eļļu.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
- singulārs Vienīgs, atsevišķs, savrups.
- viennīca Vieninieka kamera (ieslodzījuma vietā).
- kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
- vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem).
- nāras Vienkārša guļasvieta – cieta, pie sienas piestiprināta dēļu lāva.
- steķis Vienkārša koka konstrukcija (kā) novietošanai.
- proteīns Vienkārša olbaltumviela – dzīvo organisma šūnu galvenā sastāvdaļa.
- mājvieta Vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm; iebraucamā vieta.
- vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
- pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
- ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas, kas ietilpst asins sastāvā un ko satur, piem., olas baltums, piena sūkalas, augu sēklas.
- dalīšanās Vienkāršāko organismu bezdzimumu vairošanās, šūnām daloties.
- jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti (piem., glikoze, fruktoze).
- naivisms Vienkāršota, primitīva īstenības uztvere; naivums.
- naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
- shēma Vienkāršots (kā) attēlojums, zīmējums.
- modelis Vienkāršots, shematizēts (kā) atveidojums.
- ķēķis Vienkāršots, vulgarizēts.
- svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
- stabule Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
- dabasbērns Vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saistībā ar dabu.
- nemākslots Vienkāršs, dabisks; nesamākslots.
- nesamākslots Vienkāršs, neizskaistināts.
- pieticīgs Vienkāršs; tāds, kurā ir tikai visnepieciešamākais.
- elementārs Vienkāršs.
- vienkārtas Vienkārtains.
- vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
- vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
- vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
- drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- monohroms Vienkrāsains, arī melnbalts.
- vienkrāsas Vienkrāsains.
- paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana; dublēšanās.
- dublēšanās Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana.
- reize Vienlaicīgi ar ko; kopā.
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
- sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
- uzreiz Vienlaicīgi; vienā reizē.
- kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums.
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu) skanējums.
- enterokolīts Vienlaicīgs tievās un resnās zarnas iekaisums.
- vienlaida Vienlaidu (1).
- vienlaidus Vienlaidu (1).
- vienlaida Vienlaidu (2).
- nonstops Vienlaidu, vienlaidus izpildījums.
- klājiens Vienlaidus izklāta (piem., labības, siena) kārta, slānis.
- klājiens Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
- saplūst Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
- līdzās Vienlaikus, reizē (ar ko).
- vienā balsī Vienlaikus, reizē.
- vienlaik Vienlaikus.
- līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām).
- paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis; pušu līdztiesība.
- līdzsvarots Vienlīdzīgs, samērīgs, arī atbilstošs (kādām normām, prasībām).
- kristīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs, brālīgs (par sadalījumu).
- nevienlīdzība Vienlīdzīgu tiesību trūkums; nevienādība.
- vienmājnieki Vienmājas augi.
- vienmastnieks Vienmasta buru kuģis.
- jahta Vienmasta buru laiva (piem., sportam).
- mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
- arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
- allaž Vienmēr, pastāvīgi.
- mūždien Vienmēr, pastāvīgi.
- vienādi Vienmēr.
- vienādvien Vienmēr.
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- slīdēt Vienmērīgā gaitā pārvietoties, virzīties.
- metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pieiet, pienākt.
- pieslīdēt Vienmērīgā, klusā gaitā pievirzīties, piebraukt.
- ritms Vienmērīga, secīga (kā) maiņa; regulāra (darbības, norises) atkārtošanās.
- aizslīdēt Vienmērīgā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- riksis Vienmērīga, vidēji ātra (dzīvnieka) pārvietošanās; vidēji ātrs skrējiens.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
- izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties (telpā, gaisā, ūdenī u. tml.).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
- laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
- mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
- līdzens Vienmērīgs, līdzsvarots.
- vienāds Vienmērīgs, nemainīgs.
- ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
- penterēt Vienmuļi, nesaprotami runāt.
- allažība Vienmuļība, ikdienība.
- ļurināt Vienmuļīgi spēlēt.
- miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); tāds, kur ir klusums, miers.
- truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
- viennozīmes Viennozīmīgs (1); monosēmisks.
- precības Vienošanās par laulību; arī laulības.
- delimitācija Vienošanās par valstu robežām un to iezīmēšana kartē – robežlīgums pielikumā.
- tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
- derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- derības Vienošanās, līgums.
- darījums Vienošanās, noruna par (parasti komerciālu) rīcību, darbību, komerciāla darbība.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
- liedēt Vienot, saistīt.
- sadraudze Vienota (cilvēku) kopa, noteikts kopums.
- datortīkls Vienotā sistēmā saslēgti un funkcionējoši datori.
- vienība Vienotība, saliedētība.
- iztirgot Vienoties (par ko); veikt nelikumīgus darījumus, saņemot par to samaksu.
- noslēgt Vienoties (par ko).
- noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
- līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, izpildi u. tml.
- līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
- sarunāt Vienoties, salīgt (par kā pirkšanu, pārdošanu, nomu u. tml.).
- slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
- komplekss Vienots (priekšmetu, parādību, elementu u. tml.) kopums, veselums, arī sistēma.
- unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
- viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
- monolīts Vienots, nedalīts; viengabalains.
- ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
- vienatnīgs Vienpatīgs.
- vienpatnis Vienpatis.
- vienvadība Vienpersoniska vadība.
- vienpersonīgs Vienpersonisks.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- vienā balsī Vienprātīgi.
- denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
- vienpusīgs Vienpusējs (1).
- pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots.
- vienā reizē Vienreiz (2).
- reiz Vienreiz, beidzot.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt; atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- šķaudiens Vienreizēja darbība --> šķaudīt; troksnis, kas rodas šādā darbībā.
- spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
- atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
- belziens Vienreizēja paveikta darbība --> belzt; spēcīgs sitiens.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt.
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt.
- grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājums Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1); gājiens.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
- kauciens Vienreizēja paveikta darbība --> kaukt; stipra, stiepta skaņa, kas rodas (kam) kaucot.
- kliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> kliegt (1).
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost; kodums.
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist.
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt.
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet.
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest.
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt; nākšana.
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1); tas, ko nes; nesamais.
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1); brauciens lejup.
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet; skrējiens.
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt.
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (2), pagriezties (1).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
- piesitiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesist.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; šļupsts.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1); troksnis, kas rodas šādas darbības laikā.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert.
- pelde Vienreizēja peldēšanās.
- pirdiens Vienreizēja skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- apskāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> apskaut; skāviens, skāvieni.
- brauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> braukt.
- pieskāriens Vienreizēja, paveikta darbība --> pieskarties (1); pieskaršanās.
- rāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> raut.
- skāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> skaut; apskāviens, apskāvieni.
- trieciens Vienreizēja, paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt [1] (1).
- oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
- vienreizējs Vienreizīgs.
- monocikls Vienriteņa velosipēds.
- paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
- skaldne Viens no (kā) daudzstūra veida elementiem.
- līdzveidotājs Viens no (kā) veidotājiem.
- pazare Viens no (koka, krūma u. tml.) apakšējiem zariem; dzinums, kas attīstās no galvenā stublāja vai sānu dzinumiem lapu žāklēs.
- sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
- brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
- bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem; daudzskaitlī – ansambļa sastāvs.
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
- arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
- vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
- pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- asfalts Viens no dabiskajiem bitumeniem – tumši brūna, gandrīz melna, sveķiem līdzīga organiska viela.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
- skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
- pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
- segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
- blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
- pušelnieks Viens no diviem līdzīpašniekiem.
- Trītons Viens no diviem planētas Neptūna pavadoņiem.
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
- versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
- līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
- līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
- līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
- līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
- homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
- līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus (piem., kādā pasākumā).
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
- koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- saskaitāms Viens no diviem vai vairākiem skaitļiem, ko saskaita.
- sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
- sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
- homofons Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem vienas valodas vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
- Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
- otrs Viens no diviem; pretējais.
- līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
- kauliņš Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
- šivaisms Viens no hinduisma virzieniem.
- režīms Viens no iespējamiem datora vai programmatūras darbības stāvokļiem.
- sunnisms Viens no islāma pamatvirzieniem, kas līdz ar Korānu atzīst arī sunnu.
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- evaņģēlists Viens no Jaunās Derības pirmo četru grāmatu autoriem.
- kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
- pamatspēlētājs Viens no komandas galvenajiem spēlētājiem.
- līdzspēlētājs Viens no komandas, grupas locekļiem, dalībniekiem (piem., sporta spēlēs).
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
- kūma Viens no krustvecākiem – krusttēvs vai krustmāte.
- vecs Viens no laulātajiem.
- krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
- spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
- riba Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
- internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
- dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
- plītsriņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts virsmas caurumu un ko izmanto tā atvēruma mainīšanai.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- melodija Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
- sastāvelements Viens no nepieciešamajiem elementiem, kas veido veselumu.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā – viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
- urīnviela Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem, kas izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
- plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
- partneris Viens no skatuves māksliniekiem, ar kuru notiek sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
- pamatsods Viens no sodu sistēmā paredzētajiem galvenajiem soda veidiem.
- metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
- spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- falanga Viens no trim pirksta kauliem.
- fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
- sarkasms Viens no tropu veidiem: skarbs, nicinošs izzobojums.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem (kā) īpašniekiem, kam pieder īpašuma domājamā daļa.
- līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
- forma Viens no vairākiem (procesa, sabiedrisko parādību) veidiem.
- versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
- līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo vienlaikus (kādā vietā).
- homonīms Viens no vienādi rakstāmiem un vienādi izrunājamiem vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
- vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
- dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
- lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
- vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
- abi Viens un otrs.
- tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
- uni- Viens, vien-.
- ciems Viensētu grupa.
- singulāris Vienskaitlis.
- baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- vienstāvīgs Vienstāva.
- kramaļģes Vienšūnas aļģes ar krama un pektīna ārējo apvalku [Diatomeae].
- sporaiņi Vienšūnas organismi – mugurkaulnieku parazīti.
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- leišmanijas Vienšūnas parazīti, kas ierosina leišmaniozi.
- lamblija Vienšūnas parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku zarnās.
- raugs Vienšūnas sēnes, kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
- toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti, kas izskatās pēc pusmēness.
- vientiesis Vientiesīgs cilvēks.
- vienatnība Vientulība.
- vientulis Vientuļš cilvēks; vientuļnieks.
- bārs Vientuļš, pamests, skumjš.
- vienbrīd Vienu brīdi; kādu brīdi.
- viendien Vienu dienu; kādu dienu.
- viengad Vienu gadu, kādu gadu.
- noblēt Vienu reizi blēt un pārstāt blēt.
- noglāstīt Vienu reizi glāstīt un beigt glāstīt (ko).
- noglaudīt Vienu reizi glaudīt un beigt glaudīt (ko); noglāstīt.
- noglaust Vienu reizi glaust un beigt glaust (ko).
- noņaudēt Vienu reizi ņaudēt un beigt ņaudēt.
- nopēkšķēt Vienu reizi pēkšķēt un pārstāt pēkšķēt.
- vienreiz Vienu reizi.
- vienrīt Vienu rītu, kādu rītu.
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes censties.
- pamāt Vienu vai vairākas reizes māt (ar roku vai galvu).
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes mēģināt (lomu, skaņdarbu u. tml.).
- pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
- pamirkšķināt Vienu vai vairākas reizes mirkšķināt (ko).
- paņurdēt Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
- paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
- paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
- noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
- uzsprauslot Vienu vai vairākas reizes sprauslot.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
- vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
- vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
- brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
- vienziem Vienu ziemu, kādu ziemu.
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- monotonija Vienveidība, vienveidīgums (piem., skaņdarbā).
- monotons Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmulīgs Vienveidīgs (par skaņu).
- vienmuļš Vienveidīgs (par skaņu).
- pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- audze Vienveidīgu augu kopums.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
- deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
- sērstības Viesības.
- bostons Viesību deja – lēnā valša paveids.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- oberis Viesmīlis.
- motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
- hotelis Viesnīca.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- portjē Viesnīcas durvjusargs; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai saimnieks.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
- ceļgals Vieta (biksēs, zeķubiksēs) ap ceļiem.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- cirtums Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
- izcirtums Vieta (mežā), kur izcirsti koki.
- naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
- malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
- skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
- sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
- senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
- kalve Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
- smēde Vieta (piem., rūpnīcā, mehāniskajā darbnīcā), kur veic kalšanas darbus.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- aizdurve Vieta (telpā) aiz durvīm.
- darbavieta Vieta (telpa) darba veikšanai.
- iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
- mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
- dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
- aizkalne Vieta aiz kalna.
- aizkāpa Vieta aiz kāpas.
- aizkrāsne Vieta aiz krāsns.
- dievgalds Vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
- lauks Vieta ārpus telpām; ārs [2] (1).
- ārs Vieta ārpus telpām.
- mēslaine Vieta atkritumu, kā nevajadzīga novietošanai, glabāšanai.
- zaļums Vieta brīvā dabā, kur ir daudz savvaļā augošu koku, zaļo augu.
- raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
- gultasvieta Vieta gulēšanai, kurā ir gulta.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- mežvidus Vieta meža vidū; vieta tālu, dziļi mežā.
- uzkalne Vieta neliela kalna, paugura augšdaļā, arī nogāzē.
- pakāje Vieta pie (kā augsta) pamatnes, (tā) apakšējā daļa.
- piedurve Vieta pie durvīm.
- žogmala Vieta pie žoga, tā tuvumā.
- azote Vieta starp apģērbu un krūtīm.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- nostūris Vieta telpas malā, stūrī.
- oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
- aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
- peldvieta Vieta ūdenstilpes malā, kas piemērota peldēšanai.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- skapjaugša Vieta uz skapja.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- pacere Vieta zem (koka, krūma) atkailinātām saknēm, apakšējiem zariem.
- pagalde Vieta zem galda.
- pakrāsne Vieta zem krāsns (piem., malkas, iekuru glabāšanai).
- paribe Vieta zem ribām.
- skapjapakša Vieta zem skapja.
- paslieksne Vieta zem sliekšņa.
- patilte Vieta zem tilta.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- sākumpunkts Vieta, arī laika moments, kurā sākas kāda kustība, norise u. tml.; sākuma punkts.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka, dzīvnieka) ribām.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
- iekšiene Vieta, kas atrodas (kur) iekšā.
- aizauss Vieta, kas atrodas aiz auss.
- mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
- ārpuse Vieta, kas atrodas ārpus kā.
- augša Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
- aizmugure Vieta, kas atrodas beigās, skatoties no priekšplāna.
- augstums Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
- viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- dziļums Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
- perifērija Vieta, kas atrodas tālu no kāda ģeogrāfiska centra, nomalē.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- lejpuse Vieta, kas atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
- mala Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
- veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
- noietuve Vieta, kas ierīkota noiešanai (no kā).
- stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
- sēdvieta Vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
- ieeja Vieta, kas paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- noeja Vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur lejā.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- robežpāreja Vieta, kas paredzēta robežas šķērsošanai.
- stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
- mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
- piesaule Vieta, ko apspīd saule.
- ieloks Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloce (2).
- ieloce Vieta, ko ietver (piem., meža, upes) līkums; ieloks (2).
- miglājs Vieta, ko klāj migla, miglas vāli.
- nesaule Vieta, ko neapspīd saule.
- dzimtene Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- parks Vieta, kur (kas) apvienots, arī (kā) kopums.
- krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
- centrs Vieta, kur (kas) koncentrēts, kur atrodas (kādas nozares) vadība; galvenā, vadošā daļa (kādā sistēmā).
- štancētava Vieta, kur (kas) tiek izgatavots, radīts lielā daudzumā.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
- pagrieziens Vieta, kur (piem., ceļš, upe) maina virzienu.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
- aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
- atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
- būvvieta Vieta, kur atrodas būvējamais objekts.
- šķīstītava Vieta, kur attīrīties, kļūt tīram.
- rozārijs Vieta, kur audzē rozes; rožu dārzs.
- būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
- bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
- grantskarjers Vieta, kur iegūst granti [1] .
- lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
- ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
- pārkāpe Vieta, kur iespējams šķērsot kalnu grēdu.
- kapsēta Vieta, kur ievērojamā daudzumā atrodas (kā) atliekas.
- aukstums Vieta, kur ir auksts.
- džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
- mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
- skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
- paēna Vieta, kur ir ēna (piem., zem kā, pie kā).
- cirtums Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
- klintājs Vieta, kur ir klints vai klintis.
- kūdrājs Vieta, kur ir kūdraina augsne.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi apstākļi (kam).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- trūdājs Vieta, kur ir trūdaina zeme, augsne.
- cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
- pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
- mērķis Vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.).
- dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
- kapavieta Vieta, kur kāds ir apglabāts; kapa vieta, kaps.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus; lopkautuve.
- pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
- perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
- perēklis Vieta, kur lielā daudzumā ir ieviesies un no kurienes izplatās (kas nevēlams).
- zoodārzs Vieta, kur mīt dzīvnieki no visas pasaules.
- bezceļš Vieta, kur nav ierīkots ceļš.
- pavēnis Vieta, kur nekrīt tieši saules stari; paēna.
- pekle Vieta, kur norisinās kas briesmīgs, bīstams.
- arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
- elle Vieta, kur notiek kas ļoti slikts, briesmīgs.
- telpa Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
- orākuls Vieta, kur notiek šāda pareģošana vai atbilžu sniegšana.
- zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
- ziemotava Vieta, kur novieto ziemināšanai paredzētus bišu stropus ar bišu saimēm.
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
- dzertuve Vieta, kur pārdod un dzer alkoholiskus dzērienus.
- paslēptuve Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
- slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
- krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas u. tml.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
- izgāztuve Vieta, kur saved un izgāž atkritumus.
- bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, veido vilcienu sastāvus.
- grantsbedre Vieta, kur tiek rakta grants [1] .
- ēna Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
- biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
- depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
- banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
- ēstuve Vieta, kur var paēst.
- meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
- patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
- glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
- vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
- zona Vieta, kurā izpaužas, piem., kādu procesu iedarbība.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
- šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
- krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības jomā u. tml.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
- postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
- perēklis Vieta, no kurienes (kas) sākas un izplatās.
- komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
- ceļš Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
- eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
- izbrauktuve Vieta, pa kuru izbrauc (no kurienes).
- pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- iebrauktuve Vieta, pa kuru var iebraukt (kur iekšā).
- pieeja Vieta, pa kuru var piekļūt (kam klāt).
- apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- krātuve Vieta, telpa (kā) uzkrāšanai, glabāšanai.
- skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- paklēte Vieta, telpa starp zemi un klēts grīdu.
- pagrīde Vieta, telpa zem grīdas.
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
- apakša Vieta, telpa zem kā.
- patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piem., preču, priekšmetu) savākšanai.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme (1).
- šķirotava Vieta, telpa, kur (ko) šķiro.
- paslēptuve Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- slēptuve Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- nomale Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
- šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- rūme Vieta; telpa.
- vietvietām Vietām, arī vairākās vietās.
- vietumis Vietām.
- šaurība Vietas, platības nepietiekamība; apstākļi, kas saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- vietvara Vietējā pašvaldība.
- svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
- pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- plackarte Vietkarte.
- pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
- dažuviet Vietumis, dažās vietās.
- šur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- satraps Vietvaldis ar neierobežotu varu.
- oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
- toponīms Vietvārds; īpašvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu.
- toponīmija Vietvārdu kopums.
- cirta Vijīga, viļņaina matu šķipsna; sproga.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
- vīteņaugs Vijīgs vai kāpelējošs augs.
- pijole Vijole.
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- kvinta Vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni.
- vijoļspēle Vijoles spēle.
- vijoļskola Vijoļspēles skola.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- novīt Vijot izgatavot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- tīties Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
- aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
- apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- vīksnājs Vīksnu audze; vīksnām apaugusi vieta.
- savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
- vilkme Vilce.
- vilcējspēks Vilcējs (3).
- vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
- vagons Vilciena sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
- ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
- dīzeļvilciens Vilciens, kas sastāv no pasažieru vagoniem un abos galos novietotiem motorvagoniem ar dīzeļmotoriem.
- papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
- elektrovilciens Vilciens, kura kustību nodrošina elektriskie dzinēji, elektriskais vilciens.
- vilkt garumā Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- kavēties Vilcināties.
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- novilcināties Vilcinoties nokavēt.
- novilcināties Vilcinoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās vēlāk par paredzēto laiku; tikt novilcinātam.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
- rupjvīle Vīle ar platām, dziļām rievām (parasti rupjapstrādei).
- smalkvīle Vīle ar šaurām, seklām rievām.
- sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt.
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- novīlēt Vīlējot likvidēt.
- novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
- pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, atkārtoti.
- kārdinošs Vilinošs, aizraujošs.
- aizvilināt Vilinot aizdabūt (prom).
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (dzīvnieks) pievirzās (tuvāk), pienāk (klāt).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds, kas) uzvirzās virsū (uz kā).
- aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) nonāk lejā, kur u. tml.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā.
- ievilināt Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- izvilināt Vilinot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- vilkatis Vilkacis.
- koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
- ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
- pelēcis Vilks.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) noteiktiem, īpašiem apstākļiem paredzētu apģērbu, apģērba gabalus.
- aut Vilkt (kājās apavus, zeķes); ģērbt (kājas apavos, zeķēs).
- šļūkāt Vilkt (kājas) pa (kā) virsmu.
- stiept Vilkt (ko) ar spēku gareniskā virzienā.
- pievilkt Vilkt (ko) klāt, papildinot apģērbu.
- vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi.
- sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
- šlepēt Vilkt (piem., tauvā).
- viebt Vilkt (seju, tās daļas) grumbās, grimasēs.
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
- raukt Vilkt grumbās purnu (par dzīvniekiem).
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- vilkties Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- ķeksēt Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- stūķēties Vilkt, ģērbt (sev mugurā ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
- mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
- grumboties Vilkties, tikt savilktam grumbās; pārklāties ar grumbām.
- valkāties Vilkties, vazāties (piem., pa zemi).
- vilcene Vilku mātīte.
- vilcēns Vilku mazulis.
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- vālīte Vilkvālīte.
- villa Vilna.
- villains Vilnains.
- tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem.
- garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
- apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
- manipulācija Viltīga rīcība, paņēmiens, tendencioza faktu sagrozīšana.
- viltus Viltīga rīcība; viltīgums.
- triks Viltīga, negodīga rīcība, paņēmiens.
- vilt Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks; viltīgs dzīvnieks.
- slīpēts Viltīgs, izmanīgs, apķērīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mahinācija Viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
- noviltot Viltojot izveidot.
- falsifikāts Viltojums.
- falsifikācija Viltošana.
- falsificēt Viltot.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- noviļāt Viļājot padarīt netīru.
- apviļāt Viļājot panākt, ka aplīp (ar ko).
- saviļāt Viļājot saspiest.
- izviļāt Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
- noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
- krūzots Viļņains, sprogains.
- viļņots Viļņains.
- aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
- vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
- līgoties Viļņoties, viegli šūpoties.
- difrakcija Viļņu (gaismas, skaņas u. c.) apliekšanās ap šķēršļiem, kas atrodas to izplatīšanās ceļā.
- radiācija Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā; (radioaktīvais) starojums.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- kroka Viļņveida izliekums vai ieliekums.
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- kroka Viļņveida veidojums.
- izviļņot Viļņveidīgi izplūst.
- volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
- atlētika Vingrinājumu kopums, kas attīsta spēku un veiklību.
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeni, ķermeņa daļu).
- ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
- ievingrināties Vingrinoties, daudzkārt ko darot, iegūt veiklību, labas iemaņas, prasmi (piem., kāda darba veikšanā).
- strečings Vingrojumu sistēma, kuras pamatā ir auguma un locekļu stiepšana.
- pārmete Vingrošanas elements – straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) – divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
- traps Vingrošanas kāpnes.
- āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
- līdztekas Vingrošanas rīks ar diviem paralēliem, horizontāliem stieņiem, kas iestiprināti statīvā.
- buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- elastīgs Vingrs, atsperīgs.
- atsperīgs Vingrs, elastīgs.
- vīnoga Vīnkoka oga.
- vīnstīga Vīnkoka stīga.
- vīnoga Vīnkoks, vīnogulājs.
- vīnogulājs Vīnkoks.
- vīns Vīnkoks.
- vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
- vīnkopība Vīnogu rūpnieciska audzēšana; attiecīgā dārzkopības nozare.
- kišmišs Vīnogu šķirne, kurai raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem; šīs šķirnes vīnogas.
- ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
- reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
- sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
- purpurviolets Violets ar viegli tumšsarkanu nokrāsu.
- zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu.
- ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
- lillā Violets.
- lillīgs Violets.
- eņģe Vira [2] (durvīm, vākam u. tml.).
- vīrabrālis Vīra brālis; svainis.
- vīramāsa Vīra māsa; svaine.
- vīramāte Vīra māte.
- vīratēvs Vīra tēvs.
- dieveris Vīrabrālis, sievasbrālis.
- vīrene Vīramāte.
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (kā) noslēgšanai.
- pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
- ķēkša Virēja.
- falls Vīrieša dzimumloceklis.
- krāniņš Vīrieša dzimumloceklis.
- penis Vīrieša dzimumloceklis.
- pimpis Vīrieša dzimumloceklis.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- mantība Vīrieša dzimumorgāni.
- dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
- ola Vīrieša sēklinieki.
- priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
- dzimumspēja Vīrieša spēja veikt dzimumaktu; potence.
- dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- ausene Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaine.
- ausaine Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausene.
- maika Vīriešu apakškrekliņš bez piedurknēm, sporta krekliņš.
- bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
- varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
- ķūlis Vīriešu bikšu priekšas iegriezums.
- zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
- dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
- bārddzinis Vīriešu frizieris.
- ezītis Vīriešu frizūra – ļoti īsi apgriezti mati, kas stāv vertikāli gaisā.
- okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- puika Vīriešu kārtas pārstāvis.
- smokings Vīriešu melns svinību tērps – žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
- fraka Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu muguras daļu ar dziļu šķēlumu.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- vizītsvārki Vīriešu žakete, parasti ar pagarinātu, ieapaļu muguras daļu.
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
- kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrs Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.
- dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā; vīrietis savu kāzu dienā.
- ūsains Vīrietis, kam ir ūsas.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
- civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā.
- precinieks Vīrietis, kas grib precēt, kas bildina.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- namatēvs Vīrietis, kas savā mājā uzņem viesus; mājastēvs.
- mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus savā mājā; namatēvs.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
- žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- kuilis Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
- ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
- vecis Vīrietis; vecs vīrietis.
- bikšainis Vīrietis.
- kungs Vīrietis.
- puisietis Vīrietis.
- tēviņš Vīrietis.
- vecītis Vīrietis.
- vīrišķis Vīrietis.
- spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas un urinēšanas orgāns.
- pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
- sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
- vīrestība Vīrišķība.
- vīrišķs Vīrišķīgs (1).
- aizvirmot Virmojot aizvirzīties; aizvirpuļot.
- novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
- ņirbēt Virmot.
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu lielizmēra detaļu apstrādei.
- universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
- aizvirpināt Virpinot aizvirzīt.
- savirpināt Virpinot izveidot (ko).
- novirpināt Virpinot savīt, sagriezt (ko).
- apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
- novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- novirpot Virpojot izgatavot (ko).
- uzvirpot Virpojot izgatavot (ko).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- pavirpot Virpojot mazliet apstrādāt (ko).
- pārvirpot Virpot vēlreiz, atkārtoti.
- dreijāt Virpot.
- aizvirpuļot Virpuļojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
- viesuļstabs Virpuļviesulis; tornado.
- smerčs Virpuļviesulis.
- tornādo Virpuļviesulis.
- vecis Vīrs (dzīvesbiedrs).
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
- ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
- kanaks Vīrs, vecis; (bijušais) karavīrs.
- cienītais Vīrs; sieva.
- laulenis Vīrs.
- tavējais Vīrs.
- virsma Virsa (1).
- augša Virsa, virspuse.
- šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses.
- īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva.
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- virskārta Virsējā (kā) kārta.
- virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
- virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
- augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
- virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
- virsmala Virsējā, augšējā mala.
- virsslānis Virsējais (kā) slānis.
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
- virsgals Virsējais, augšējais gals; augšgals.
- oberleitnants Virsleitnants.
- virs- Virslimita (patēriņš).
- virsa Virsma (1).
- ekrāns Virsma (ierīcē, aparātā), uz kuras veidojas attēls.
- plakne Virsma (piem., priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
- līmenis Virsma (ūdenstilpei).
- ūdenslīmenis Virsma (ūdenstilpei).
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni (piem., rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- krāsa Virsmas īpašība, ko rada (no tās) atstarota gaisma.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks.
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
- rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
- adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
- oficieris Virsnieks.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- noradrenalīns Virsnieru hormons, kas sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
- tops Virsotne, augstākais līmenis.
- čukurs Virsotne.
- konverts Virspalags.
- ārpuse Virspuse (apģērbam).
- kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
- virspusīgs Virspusējs (1).
- tikpat Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko paskaidro apstākļa palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, nolūku, sekām u. tml., ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
- ķitelis Virsvalks, uzsvārcis (piem., darbā).
- cers Virszemes dzinumu sazarojums; šāds sazarojums kopā ar saknēm.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- virsājs Viršu cers.
- koncertetīde Virtuoza etīde, kas ir piemērota atskaņošanai koncertā.
- kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs ar negaidītām muzikālām frāzēm un noskaņām.
- rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
- tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
- etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
- koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
- ķēķis Virtuve.
- kukņa Virtuve.
- rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
- caurduris Virtuves piederums – trauks ar caurumiem kā izkāšanai.
- siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
- SARS Vīrusa izraisīta slimība – atipiskā pneimonija.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- virusologs Virusoloģijas speciālists.
- herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
- koronavīruss Vīruss, kas izraisa elpceļu saslimšanu.
- rinovīruss Vīruss, kas izraisa elpošanas ceļu iekaisumu, iesnas.
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- ebola Vīruss, kas izraisa saslimšanu ar ebolu; Ebolas vīruss.
- bakteriofāgs Vīruss, kas parazitē baktērijās un iznīcina tās.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- herpes Vīrusu ierosināti pūslīšveida izsitumi, piem., uz lūpas.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
- valgs Virve, aukla; saite ar cilpu.
- striķis Virve, aukla.
- līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
- falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, karogus u. tml.
- grīste Virvei līdzīgi savīts, sagriezts saišķis; daudzu pavedienu kopums, kūlis.
- lonža Virvei, trosei piestiprināta drošības josta, ko izmanto cirka mākslinieki, akrobāti u. tml.
- ievirze Virzība (uz ko).
- riņķis Virzība pa apli vai loku; līkums.
- centrbēdze Virzība prom no centra, pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
- līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- gaita Virzība, pārvietošanās ejot; iešanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (cilvēkiem un dzīvniekiem).
- orientācija Virzība.
- lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
- sauļup Virzienā pret sauli; augšup.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu.
- augša Virzienā uz augšu; augšup.
- augšā Virzienā uz augšu; augšup.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
- iekšup Virzienā uz iekšu.
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
- mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājām.
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
- šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs.
- lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
- augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
- plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
- konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
- rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- gultne Virziens, ceļš (kādai norisei, attīstībai u. tml.).
- garenvirziens Virziens, kas ir paralēls (kā) garumam.
- šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs garenvirzienam.
- līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
- puse Virziens.
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
- centrēt Virzīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu.
- bīdīt Virzīt (cilvēku, piem., svarīgā amatā).
- bīdīt Virzīt (cilvēku).
- fokusēt Virzīt (gaismas staru) fokusā; regulēt (ierīci), lai iegūtu skaidru attēlu.
- durt Virzīt (ko asu, smailu), lai nonāvētu dzīvnieku.
- gremdēt Virzīt (ko šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst; panākt, ka (kas) grimst.
- celt Virzīt (ko uz kurieni), lai (kur) noliktu.
- vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
- vērt Virzīt (ko) cauri (caurumam, spraugai u. tml.).
- švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot troksni.
- vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, arī traukā ar šķidrumu.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piem., priekšmetu).
- šļūcināt Virzīt (ko) tā, ka (tas) šļūc.
- celt Virzīt (ko) uz augšu, pārvietot augstāk.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
- durt Virzīt (kur) iekšā parasti ko asu, smailu.
- nēsāt Virzīt (no vienas puses uz otru).
- airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
- skart Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
- sūknēt Virzīt (piem., šķidrumu, gāzi) – par iekārtām, ierīcēm (piem., sūkņiem).
- sūknēt Virzīt (piem., šķidrumu, gāzi) ar sūkni.
- šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā aršļirci; injicēt.
- griezt Virzīt apļveida kustībā.
- vilkt Virzīt ārā, laukā (no kā ko iedzītu, iestiprinātu).
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
- spīdināt Virzīt gaismu (kur).
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci no šķidruma (ko cietu).
- dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
- griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi; panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi.
- šķirt Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
- pamest Virzīt skatienu (kurp).
- šļakstīt Virzīt šļakatu veidā (šķidrumu, šķidru vielu).
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- manevrēt Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (priekšmetu, tā daļu).
- celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
- vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pacelt Virzīt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, izplatās augšup, pa gaisu.
- vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
- orientēt Virzīt, ietekmēt (kā) darbību, rīcību (kādā virzienā, jomā).
- nest Virzīt, izplatīt.
- šķirt Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus).
- sliet Virzīt, liekt uz augšu, kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
- spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
- nest Virzīt, pārvietot (ko kādā virzienā, kur).
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- dzīt Virzīt, pārvietot.
- pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
- grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
- spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
- spraust Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
- vērt Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
- liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
- tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
- mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
- sliet Virzīt, vērst virzienā uz augšu (ķermeņa daļu).
- braukt Virzīt, vilkt pa kādu virsmu (piem., pirkstu).
- šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot tās pretestību.
- liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā) – par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām.
- pārvietoties Virzīties (kur, pa kurieni) noteiktā veidā.
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- šļakstīties Virzīties (kur) šļakatu, lielu pilienu u. tml. veidā.
- krist Virzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- staigāt Virzīties (par parādībām dabā).
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
- sliekties Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
- griezties Virzīties apļveida kustībā; riņķot (ap ko).
- griezties Virzīties apļveidā, spirālveida kustībā.
- atgrūsties Virzīties ar atgrūdieniem.
- spraukties Virzīties ar grūtībām (cauri kam, starp ko u. tml.)
- līst Virzīties ar īpašām (visa ķermeņa, skeleta) kustībām.
- vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piem., par dūmiem, tvaikiem).
- locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem; būt ar līkumiem.
- stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti ko smagu nesot, velkot).
- spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- šķilties Virzīties cauri smaganām un parādīties (par zobiem).
- lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
- grimt Virzīties lejup; rietēt.
- laisties Virzīties lejup; slīdēt, krist.
- līkločot Virzīties līkloču; atrasties, būt novietotam līkloču.
- mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
- griezties Virzīties pa apli, ap savu asi.
- krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
- vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
- soļot Virzīties sporta solī.
- šļūcināties Virzīties šļūcošā gaitā.
- nākt Virzīties šurp lidojot, peldot u. tml. (par dzīvniekiem).
- nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus.
- peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
- celties Virzīties uz augšu.
- mīņāties uz vietas Virzīties uz priekšu ļoti lēni.
- airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
- līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
- iet Virzīties, arī šķietami kustēties – par parādībām dabā.
- skarties Virzīties, arī virzīt (piem., ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- manevrēt Virzīties, iet, bieži mainot kustības virzienu.
- šļūkt Virzīties, iet, neceļot kājas uz augšu.
- spiesties Virzīties, izplatīties (cauri kam) – par gaismu, sauli, stariem.
- pārvietoties Virzīties, izplatīties (kādā virzienā).
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piem., par parādībām dabā.
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
- klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
- tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu, nokļūtu noteiktā vietā.
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1).
- mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
- līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
- braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
- veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
- plostot Virzīties, pārvietoties ar plostu.
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- lidot Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem, arī par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu, pārvarot grūtības.
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
- rāpties Virzīties, pārvietoties rāpojot.
- rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
- braukt Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
- lēkāt Virzīties, pārvietoties, brīžiem palecoties.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
- līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
- lodāt Virzīties, plūst (dažādos virzienos, apliecot šķēršļus u. tml.).
- klabināt Virzīties, radot klaboņu.
- kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
- šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- izvirzīt Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) veidnē, gatavot (ko no tās); panākt, ka (izkausēta viela, java) virzās, piem., veidnē.
- pūst Virzot (ko), noklāt (ar to) kādu virsmu.
- slaucīt Virzot (pa ko), piem., slotu, suku, auduma gabalu, vākt kopā (netīrumus no tā).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- izvirzīt Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- pūst Virzot gaisu, piepildīt.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
- šķaidīt Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
- pavirzīt Virzot mazliet, nedaudz (ko) pārvietot.
- izvirzīt Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur augšā, uz kā).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
- apvirzīt Virzot pārvietot (ap ko, kam apkārt).
- aizvirzīt Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
- pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
- pievirzīt Virzot pārvietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvirzīt Virzot pavērst (kādā virzienā).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- gludināt Virzot sakarsētu gludekli, panākt, ka (piem., apģērbs) kļūst gluds.
- ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
- ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
- pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
- aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
- grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par parādībām dabā).
- atvirzīties Virzoties atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
- nolaisties Virzoties lejup, nonākt (kur iekšā).
- pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
- uzvirzīties Virzoties nokļūt (kur augšā, uz kā).
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
- izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
- aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt (2).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, stieptu skaņu (par gaisa plūsmu); svilpot (2).
- pavirzīties Virzoties veikt nelielu attālumu – par mehānismiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- aizķerties Virzoties, esot kustībā, atdurties pret šķērsli; nokļūt (aiz kā).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- noveikt Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- visgarām Visā garumā (kam).
- makrostruktūra Visa objekta struktūra kopumā.
- visvisāds Visāds.
- visriņķī Visapkārt.
- sīks Visaptverošs, detalizēts (piem., par faktiem, informāciju).
- totāls Visaptverošs; pilnīgs.
- distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
- apkārt Visās pusēs, uz visām pusēm.
- referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- visur Visās vietās; arī visos apstākļos, visās nozarēs.
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
- ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
- kulminācija Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
- apogejs Visaugstākā pakāpe.
- vijole Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
- rekords Visaugstākais rezultāts (kādā sporta veidā).
- topmodelis Visaugstākās kategorijas modelis.
- plutokrātija Visbagātākā sabiedrības slāņa pārstāvju kopums; plutokrāti.
- pēdīgais Visbeidzot.
- vispēdīgi Visbeidzot.
- visupēdīgi Visbeidzot.
- sevišķs Visbiežāk, galvenokārt.
- izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
- cauraust Viscaur izaust (ar ko).
- izmalt Viscaur izbraukt, izdangāt.
- izsist Viscaur izklāt (ar kādu materiālu, piestiprinot to).
- izklāt Viscaur izlikt (no iekšpuses).
- pārstaigāt Viscaur izstaigāt.
- caurvīt Viscaur izvīt (ar ko).
- izkult Viscaur labi izmaisīt; sakult.
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
- izliedēties Viscaur salīt.
- izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem).
- pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
- dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
- teju Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
- sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- sprāgt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- lēkt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- sprāgt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- lēkt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
- vēnula Visīsākā vēna.
- rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā (ko) paveic, izdara.
- karaliene Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
- rekords Vislabākais sasniegums (kādā nozarē).
- rekordlaiks Vislabākais sasniegums ilguma ziņā.
- īsts Vislabākais, noderīgākais, piemērotākais.
- numur viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
- numurs viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
- optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
- maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
- kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
- bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- sēma Vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
- pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
- elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš [e].
- piliens Visniecīgākais kāda šķidruma daudzums; lāse.
- maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- visādā ziņā Visos veidos; no visiem viedokļiem.
- vispārīgs Vispār.
- visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [1].
- superlatīvs Vispārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
- vispārcilvēcīgs Vispārcilvēcisks.
- piekrišana Vispārēja atzinība; pieprasījums.
- baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
- sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piem., klasē, skolā).
- meti Vispārējās aprises, iezīmes (piem., daiļdarbam).
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
- aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
- ieskats Vispārējs priekšstats, pārskats.
- marasms Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
- ģenerālstreiks Vispārējs streiks.
- frontāls Vispārējs, visu objektu aptverošs.
- intelekts Vispārīgās prāta spējas; prāts un sapratne.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- nojēgums Vispārīgs, aptuvens priekšstats.
- elementārs Vispārīgs.
- kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
- uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
- banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls; banāls izteiciens.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs; blīvuma, piesātinātības pakāpe.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izsauksme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (2).
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
- erotisms Vispārināta īpašība --> erotisks; pastiprināta seksuāla juteklība.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns; greznums.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2).
- impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
- negantība Vispārināta īpašība --> negants.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs.
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
- nekaunība Vispārināta īpašība --> nekaunīgs.
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
- neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs.
- nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
- nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams.
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3).
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls; normālums.
- objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
- pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
- piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
- pilnums Vispārināta īpašība --> pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
- plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
- realitāte Vispārināta īpašība --> reāls [1] (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- revolucionārisms Vispārināta īpašība --> revolucionārs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
- saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šis īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
- siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība.
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprība Vispārināta īpašība --> stiprs (6).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (2), tās konkrēta izpausme.
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1).
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns.
- tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
- utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2).
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
- vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- klausība Vispārināta īpašība, šīs īpašības konkrēta izpausme --> klausīgs.
- elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
- viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
- internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
- vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- stereotips Vispārpieņemts uzskats.
- konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
- stereotipisks Vispārpieņemts; šablonisks.
- revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
- truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
- īsts Vispiemērotākais dzīvesbiedrs.
- pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
- pa priekšu Vispirms; arī iepriekš, agrāk.
- papriekš Vispirms.
- pirmāk Vispirms.
- universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
- apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
- apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- universāls Vispusīgs (par cilvēku, tā īpašībām).
- apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
- bagātīgs Vispusīgs, labi attīstīts.
- izsmeļošs Vispusīgs, pamatīgs.
- cilvēce Viss cilvēku kopums.
- pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- garderobe Viss kādam cilvēkam piederošo apģērbu kopums.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- augs Viss, nepārtraukts (par kādu laika posmu).
- arhajs Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 – 3,5 (4,5) miljardiem gadu).
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
- pīšļi Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
- alveola Vissīkāko bronhu galu paplašinājums, kurā notiek gāzu apmaiņa.
- dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais (kādā kopumā).
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais.
- kalst Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
- klukste Vista, kas perē vai vadā cāļus.
- dējējvista Vista, ko audzē un tur olu ieguvei.
- tiba Vista.
- kluksti Vistām raksturīgās skaņas.
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- apvīstīt Vīstot aptīt (ap ko, kam apkārt).
- savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
- ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
- nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
- savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
- savīstīt Vīstot satīt.
- novīst Vīstot zaudēt svaigumu, kļūt vecam; nokalst.
- vistkopība Vistu audzēšana olu un gaļas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
- gailis Vistveidīgo putnu tēviņš.
- sastāvs Visu (kā) elementu, sastāvdaļu u. tml. kopums.
- pan- Visu aptverošs, uz visu attiecīgs.
- kailcirte Visu koku izciršana cirsmā, atstājot tikai aizsargājamos kokus.
- arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
- vienmēr Visu laiku, pastāvīgi.
- substrāts Visu lietu, procesu un parādību kopīgais materiālais pamats.
- molekulmasa Visu molekulā ietilpstošo ķīmisko elementu atomu vidējo atommasu summa.
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- kosmogonija Visuma izcelšanās izklāsts (piem., mītos).
- kosmogrāfija Visuma, debess ķermeņu apraksts.
- telpa Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
- universs Visums; viss esošais (piemēram, fizikāls kopums telpā un laikā).
- izplatījums Visums.
- pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
- tuba Viszemākā reģistra metāla pūšaminstruments ar ventiļu mehānismu.
- bass Viszemākā vīriešu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- viszinis Viszinātājs.
- uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
- virpināt Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- citronliāna Vīteņaugs ar sarkanām, skābām ogām ķekaros.
- vīnkoks Vīteņaugs ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- vītenis Vīteņaugs.
- stīgotājroze Vīteņroze.
- tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
- cirtoties Vīties cirtās (par matiem).
- pīties Vīties, augot apvīt (ko) – piem., par augiem, to daļām.
- savītināt Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- rupjvītne Vītne ar samērā lielu soli un samērā lielu vijumu šķērsgriezumu.
- smalkvītne Vītne ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- patrona Vītņota detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- kārkls Vītola krūms (krūmveida forma) ar lokaniem zariem, veselām garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos).
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
- apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
- pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
- tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
- vizbule Vizbulis; arī vizbulīte.
- vizbulīte Vizbulis.
- anemone Vizbuļu ģints augs ar baltiem, palieliem ziediem; Daugavas vizbulis [Anemone sylvestris].
- vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
- vizināt Vizēt, vizmot, vizuļot.
- izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizvizināt Vizinot aizvest.
- izvizināt Vizinot izbraukāties; vizinot aizvest (uz kādu vietu).
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- vizulis Vizmojums, vizma.
- aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
- ievizēties Vizot parādīties (acīs).
- nerādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- rādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- skats Vizuāli uztveramo ārējo pazīmju kopums; izskats.
- aina Vizuāli uztverams notikums, reālās īstenības parādība; skats.
- skats Vizuāli uztverams notikums.
- infografika Vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski sniedz kompleksu informāciju; informatīvā grafika.
- vizuļots Vizuļains (1).
- vizuļots Vizuļains (2).
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- tremolo Vokālā snieguma defekts – vibrējošs balss skanējums.
- koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
- dziedājums Vokāls (skaņdarba, parasti operas) fragments.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs renesanses laikmeta skaņdarbs ar laicīgu saturu.
- ārija Vokāls skaņdarbs solistam ar orķestri (operas vai oratorijas sastāvdaļa).
- volejbumba Volejbola bumba.
- volejkomanda Volejbola komanda.
- volejlaukums Volejbola laukums.
- volejs Volejbols.
- V Volts.
- krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni.
- obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
- savulkanizēt Vulkanizējot salabot.
- vulkanologs Vulkanoloģijas speciālists.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- arklu revīzija zemnieku saimniecību skaitīšana (piem., Vidzemē 17., 18. gs.).
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pēta Visumu kā vienotu veselumu, tā īpašības un attīstību.
V citās vārdnīcās: