Paplašinātā meklēšana
Meklējam V.
Atrasts vārdos (30):
Atrasts etimoloģijās (97):
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No Krievijas upes Volgas nosaukuma. (šķirklī volga)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No vācu Vorstadt, krievu форштадт. (šķirklī forštate)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- Vārds valodā ienācis 2008. gadā. (šķirklī bomārs)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No vācu Vogt. (šķirklī fogts)
- No vācu Volkswagen. (šķirklī folksvāgens)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- No grieķu kosmos 'kārtība; Visums, pasaule'. (šķirklī kosmoss)
- No grieķu kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No latīņu Victōria. (šķirklī viktorija)
- No latīņu Victōria, kam pamatā victōria 'uzvara'. (šķirklī Viktorija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No vācu Viskose, kam pamatā latīņu viscōsus 'stigrs'. (šķirklī viskoze)
- Tirdzniecības nosaukums Vistra. (šķirklī vistra)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
Atrasts normatīvajos komentāros (106):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Vārds lemurs rakstāms ar īso u. (šķirklī lemurs)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (38):
- Eiropas Valodu portfelis
- Svētais Vakarēdiens
- Va vellos!
- Vācies (prom)!
- Vācies pie deviņiem velniem!
- Vācies pie velna!
- Vācies pie visiem velniem!
- Vācies ratā!
- Vai manu dieniņ!
- Vai manu, vai!
- Vai tam!
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts!
- Vai tu re!
- Vai tu redzējies!
- Valsts departaments
- Valsts dome
- Valsts drošības komiteja
- Valsts kase
- Vanšu tilts
- Vasaras svētki
- Vasarsvētku draudze
- Vatmaņa papīrs
- Vecā Derība
- Vecgada vakars
- Velns (viņu, to) (sa)zin!
- Velns (viņu, to) (sa)zina!
- Velns lai parauj!
- Velns parāvis!
- Velns un elle!
- Velsas princis
- Veseli ēduši!
- Vilks to (sa)zin!
- Vīnes valsis
- Viršu mēnesis
- Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki
- Vissvētākais sakraments
- Visu labu!
- Vo vellos!
Atrasts skaidrojumos (200):
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas SaVienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- štats AdministratīVi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts AdministratīVi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- amerikānisks Amerikas SaVienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas SaVienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas SaVienotās Valstis.
- ASV Amerikas SaVienotās Valstis.
- štati Amerikas SaVienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas SaVienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas SaVienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas SaVienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas SaVienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- tibeteika Apaļa Vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta TuVo un Vidējo Austrumu zemēs.
- sauszemes jūdze aptuVeni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- ariks Apūdeņošanas kanāls Vai grāvis (Vidusāzijā).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- deputinizācija AtbrīVošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- pasaule AtseVišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- Brahma Augstākais dieVs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- departaments Augstākās Valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- mistrāls Auksts ziemeļu Vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- kriviči AustrumslāVu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- senprūši Baltu tauta, kura dzīVoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- barels Beramu Vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
- CIP Centrālā izlūkošanas pārValde (ASV).
- sombrero Cepure ar platām malām, ko Valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- auls Ciemats, apdzīVota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- producents CilVēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- šovmenis CilVēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- linča tiesa cilVēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča CilVēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- nevācieši Citu tautību iedzīVotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olVeidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- dedzināt eglīti dedzināt sVecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Krišna DieVība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- elektors DiVpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- dīvāns Dzejoļu krājums (TuVo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- stūra māja Ēka Rīgā, BrīVības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- volts Elektriskā sprieguma mērVienība [V].
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās Valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- oldermanis Grāfistes Vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- gubernators Iecelta Vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdeVums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- komūnija Iešana pie dieVgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīVoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- leģions Īpaša (no Vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- reindžers Īpašu uzdeVumu apakšvienības karavīrs (ASV).
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
- landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas Valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
- leģionārs KaraVīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- zaldāts KareiVis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
- vimba Karpu dzimtas saldūdens ziVs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- mise Katoļu dieVkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīVā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- boļševiks KrieVijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševiki KrieVijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīVoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- vācu laiks laikposms, kad LatVijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni sVītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
- lībiskais dialekts lībiešu Valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas noVads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīVo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas Veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- zilene Melleņu dzimtas Vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- elektronvolts MērVienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- voltampērs MērVienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (Viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- miera korpuss nacionāla brīVprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apVieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās Vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- dolārs Naudas Vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- cents Naudas Vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- feniņš Naudas Vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- reihsmarka Naudas Vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas Vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz SVētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- lendlīze Nomas un aizdeVumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negataVajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- stārasts Pagasta Vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- landtāgs PārstāVju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- nuncijs PastāVīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- potējums PaVeikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- vesterns PiedzīVojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- atornejs PilnVarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- birģermeistars Pilsētas galVa (piem., Vācijā, Beļģijā).
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- superintendents Policijas pārValdes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- PVC PoliVinilhlorīds; PVH.
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas Virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- sorbi RietumslāVu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dieVkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu Vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas SaVienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- mandala Sakrāls Veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- anšovs Saldūdens ziVs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērVienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- muflons SaVvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
- talants Sena sVara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- sieks Sena tilpuma mērVienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- vestāliete Senajā Romā – mājas paVarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- Meteņi Seni latViešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- ladans Smaržīgi sVeķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- mordviešu valodas somugru Valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- kosmoss Starpplanētu, starpzVaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV), kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- siroko Stiprs, sVelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- Halovīns SVētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
- vidzemnieki Šī noVada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
- kvarta Šķidrumu un beramu Vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- kosmoloģisks Tāds, kas attiecas uz kosmoloģiju, Visumu, saistīts ar to.
- brūns Tāds, kas ir saistīts ar nacistisko Vāciju.
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalVojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
- vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
- umurkumurs Tautas sVētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- pinte Tilpuma mērVienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- mestrs Uz mūžu ieVēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
Atrasts piemēros (200):
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- kinematogrāfs .. Vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- ģēģeris ..Jānis uzsita Viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- pašķīst ..jūra Vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- viegliņām ..Viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- puika "..Vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- pūce "Esmu pūce – Vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- atsviest "Paklausies, Vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atVainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- vadzi "Vadzi, kā dzērves klaigā!"
- vadzi "Vadzi, ņem labāk šo kapli," viņš pamāca.
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- atmosties "Vai es drīkstu jūs pavadīt?" Zigī atmodās bijušais kavalieris.
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- jā "Vai jūs esat no laukiem?" – "Jā!"
- ieprasīties "Vai kas noticis?" viņa ieprasījās.
- uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
- valdīties "Valdies, paliec mierā!"
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- atgaiņāties "Vēlāk, vēlāk," viņš atgaiņājās.
- nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
- plencis "Viņu [suni] atveda divi veči, totālākie plenči, ar uzsistām acīm un uzburbušiem ģīmjiem.."
- rasties 1894. gadā radās Aspazijas luga "Vaidelote".
- satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā Vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
- streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
- sturmēt 1991. gada 13. janVāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
- psalmi 91. psalms "Visaugstākā patvērumā".
- abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
- štrūdele Ābolu štrūdele – pazīstamākā Vīnes virtuves recepte.
- agrīns Agrīnais Verdi.
- salidot Aicinājums salidot Valdeķos.
- nopeldēties Aizbraukt uz Vecāķiem nopeldēties.
- aizlaisties Aizlaisties uz Vāciju.
- savienots Amerikas SaVienotās Valstis.
- līnijkuģis Anglijas flotes līnijkuģis "Victory".
- sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāVa skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- rezidence Apmeklēt Francijas karaļu rezidenci – Versaļas pili.
- Vikipēdija Apmeklētākie raksti Vikipēdijā.
- robežposms Apsekot robežposmus Valmieras un Limbažu rajonā.
- kārtība Ar Viņu kaut kas nav kārtībā. "Vai dokumentus iesniedzi?" – "Jā, viss kārtībā."
- ģenerālis ASV bruņoto spēku ģenerāļi.
- ģilde ASV Kinoaktieru ģilde.
- militārists ASV militāristu radītā lidmašīna.
- gvarde ASV Nacionālā gvarde.
- svinības ASV Neatkarības dienas svinības.
- pēctecis ASV pirmā lēdija – verga pēctece ar tiesību doktores diplomu.
- administrācija ASV prezidenta administrācija.
- senāts ASV senāta rezolūcija.
- senators ASV senatoru delegācija.
- ASV ASV vēstniecība.
- atdzīt Atdzīt no Vācijas lietotu automašīnu.
- poēma Atskaņot A. Vivaldi poēmu "Stabat Mater".
- pritons Attīrīt Vecrīgu no pritoniem.
- satīra Auseklis ir sarakstījis satīru dzejā "Vēstule iz Cēsīm".
- posms Autobusa maršruta posms Cēsis–Valmiera.
- AVS AVS datoru programmu saraksts.
- pavārds Baltais nams Rīgā ir opera, šo paVārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
- jo Balti ziedi ābelei, Vēl jo balti ieviņai. Balta bija mātes meita, Vēl jo balta sērdienīte.
- eiharistisks Baznīca un SV. Vakarēdiens nav atdalāmi cits no cita, jo ticīgo pulcēšanās ir arī eiharistiska kopiena.
- nešķīsts Baznīckungs nešķīsto esot laikā pamanījis un ar krusta zīmi aizsprostojis tam ceļu. Velns bēdzis..
- mudžināties Beidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
- papildināties Beidzot studijas, Viņam laimējās vēl gadu papildināties Vācijā.
- pontifikāts Benedikta XVI pontifikāts.
- pelus Bet, kas lielīdamies pārdot Ved uz tirgu pelavas, Tas kā pelus, vējam ārdot, Zūd no ļaužu piemiņas.
- bezgalīgs Bezgalīgais Visums.
- rikota Biezpienu Var aizvietot ar rikotu, tai ir īsta Vidusjūras garša.
- pončiks Biju mazs resns puišelis. .. Visi saukāja par pončiku..
- noņemties Bille nekādi neVarēja saprast, ko mammucis noņemas ar to dārziņu. Viss tur auga trīsreiz sliktāk nekā citiem!
- martiroloģijs Bojāgājušo saraksti ir atrodami grāmatā "LatVijas pilsoņu martiroloģija Vjatlagā 1938–1956".
- uz Braukt uz Vāciju.
- sudrabvīts Buras tīra zelta, Irklis sudrabVīts, Zvaigznes ceļu rāda, Vada auseklīt's.
- sauleskrēsliņš BurVīgās mazo upīšu tuvumā esošās pļavas!.. Vasarā tajās krāšņiem ziediem vienlaikus zied lauka blaktenes, staģes, savvaļas burkāni, meža pastinaki, sauleskrēsliņi un citi brīnišķīgi ziedaugi.
- stiprināties Ceļojumā atpūtos un stiprinājos ar KarloVi Vari termālajiem ūdeņiem.
- mirre Ceļus trīs gudrajie loka, Vīraks mests, mirres un zelts.
- apsteigt Censties apsteigt ASV.
- sastingt Ciparu TV attēls ekrānā biežāk mēdz sastingt brīžos, kad tuvojas spēcīgs negaiss.
- vietvaldis ČehosloVākijā dumpinieki tika pieveikti ar padomju karaspēka palīdzību, bet Latvijā vietvaldis Voss pats tika galā.
- vējamāte Či, či, či, zīlīte, Kur taVi bērni? Augstajā kalnā, Liepiņas galā.. Kas viņus šūpo,.. Kas viņus auklē? Vējmāte šūpoja, Vējmāte auklēja..
- sižets Dabas sižeti Vilhelma Purvīša gleznās.
- pavalsts Dalasas pilsēta Teksasas paValstī ASV.
- dambretists Dambretists Guntis Valneris.
- jaņ Daoisti uzskata, ka iņ un jaņ mijiedarbība uztur Visumā līdzsvaru.
- sarkasms Daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
- tankists Dienēju Ventspilī tankistos.
- ziņa DieVs ir uzticējis mums šo pasauli pārvaldīt ar Viņa ziņu.
- modulators Digitālā TV modulators.
- pretpols DiVi rakstniecības pretpoli – Andrejs Upīts un Viktors Eglītis.
- švāģeris DiVi švāģeri aizbrauc uz kaut kādu Vecpiebalgas ezeru un divas dienas nav mājās.
- sirds Doma laukums ir Vecrīgas sirds.
- papildmateriāls DVD albumā iekļauti arī papildmateriāli, kuros fiksēta koncerta sagatavošana, intervijas un mēģinājumi.
- DVD DVD datu nesējs.
- filmotēka DVD disku filmotēka.
- sniegains Dzelteni nosniga kļaVas. Sniegaini ievas snieg. Ar ziediem piesnigs pļavas. Vai, cik saldi tur stieg!
- sebu Dziedat, meitas, rītā agri, Dziedat sebi Vakarā: No rītiņa tautas dzird, Vakarāja bāleliņi.
- tētiņš DzīVo savos Vec-Nauduļos kā tāds baltais tētiņš.
- savāds DzīVojot Meksikā, Viesturam nemitīgi nācās visiem paskaidrot, kālab viņam tāds savāds vārds.
- miests DzīVoju tādā miestā kā Ventspils.
- opera Dž. Verdi operas.
- varoņopera Džoakīno Rosīni romantiskā Varoņopera "Vilhelms Tells".
- trubadūrs Džuzepes Verdi opera "Trubadūrs".
- poēma E. Virzas poēma prozā "Straumēni".
- cirkulēt Eduarda Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos.
- zemgalisks EdVarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
- sateka Ejot pa Vaives labo krastu, var nokļūt līdz Vaives un Raunas satekai.
- palaco Ēka celta kā Venēcijas palaco.
- trakts Elektroapgādi nodrošina trīs 110 kV pārvades līniju trakti.
- rudenāji Es atradu ganīdama Rudenāja biķerīti. Vai bij mani bāleliņi Rudenājus turējuši?
- sevis Es braucu un domāju seVī: Vest cilvēku sapņus, Satikt cilvēku sapņus.
- gavilēt Es dziesmu dzirdēju no bērzu birzs.. Vai tu tur gavilēji, meitene?
- riestava Es satinu saVu dzīvību kā audējs savu audumu. Viņš mani nogriež kā izaustu audumu, kas satinies ap riestavu.
- aizprātoties Es stāVu un domāju. .. Viņš [bērns] ir aizprātojies tālāk par mani.
- teofānija Fanātiskie Lutera pretinieki Vecās Derības teofānijas, vīzijas un sapņus uzskatīja par nepastarpinātām, tiešām Dieva atklāsmēm.
- formāts Filma DVD formātā.
- TV Filma TV ekrānos tiks demonstrēta jau šonedēļ.
- formatēt Formatēt DVD.
- karalis Francijas karalis LudViķis XIV.
- paragvajieši Futbola spēlē Vārtus guva paragvajietis Nelsons Valdess.
- monāde G. V. Leibnica teorija par monādēm.
- izlīkumot Gājiens izlīkumoja cauri Vecrīgas ieliņām.
- urbties GalVā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
- novest Grāfs liek seVi novest uz Vāciju.
- iesildītājs Grupas "Depeche Mode" koncerta iesildītāji būs jaunā grupa "The BraVery" no ASV.
- sastaigāt Gulēt man, kur gulēt? Visi kalni piegulēti.. Visu nakti sastaigāju, Cisas nesu padusē.
- brīvpilsēta Hamburga ir sena ostas pilsēta un federālā zeme Vācijā, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
- monologs Hamleta monologs no V. Šekspīra lugas "Hamlets".
- hernhūtisms Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados.
- hitlerisks Hitleriskā Vācija.
- HIV HIV infekcija.
- HIV HIV izplatība.
- HIV HIV nēsātājs.
- HIV HIV tests.
- humoss Humoss ir ļoti populārs ēdiens Izraēlā, Ēģiptē, Grieķijā un daudzās citās TuVo Austrumu un Vidusjūras valstīs.
- CV Iesniegt CV darba devējam.
- deklarācija Iesniegt saVu ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.
- mazumcena Ieteicamā mazumcena ar PVN.
- nevaid Imanta neVaid miris, Viņš tikai apburts kluss – No darbošanās rimis, Zem Zilā kalna dus.
- ekskursija Interesanta ekskursija pa Vidzemes baznīcām un muižām.
- internacionālisms Internacionālisma pamatideja izteikta lozungā "Visu zemju proletārieši, savienojieties!"
- kinoklasiķis Itāļu kinoklasiķi L. Viskonti un F. Fellīni.
- izbraukāt Izbraukāt Visas Vidzemes pilis.
- nīderlandieši Izcilais nīderlandietis Vinsents van Gogs.
- uzveikt Izlasei izdeVās uzveikt Vācijas hokejistus.
- izzināt Izzināt Visuma izcelšanos.
- eliksīrs Jā – Valmieras braucieni bija dzīvinoša eliksīra deva manā Rīgas vienmuļībā pagurušajā organismā.
- vestāliete Ja sVētā uguns Vestas templī nodzisa, vainīgās vestālietes bargi sodīja.
- izlauzties Jau ilgi manī krājas Vārdi kā ūdeņi aiz aizsprostiem.. Varbūt, no manis izlauzušies, par gaišumu tie vērtīsies..
- patversme Jau Vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
- ņurkot Jauki ņurkot Ventas rumbā.
- dolārs Jaunā simt ASV dolāru banknote.
- raksturiezīme Jautrība, deja un mūzika, kā arī skanīgā spāņu Valoda ir Venecuēlas skaistākās raksturiezīmes.
- klaviermūzika Jāzepa Vītola klaviermūzikas darbi.
- balāde Jāzepa Vītola kora balādes.
- parafrāze Jāzepa Vītola parafrāzes par latviešu tautasdziesmām.
- uvertīra Jāzepa Vītola uvertīra "Sprīdītis".
- piederēt Jāzeps Vītols pieder pie latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem.
- jebšu Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt, Bet tie paši labākie nodomi Vēl aizvien, vēl aizvien, Vēl aizvien tev vējā izsējas..
- rekviēms Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms".
- kaulēt Kad tu atnāksi atkal, Mana ziemeļu saule? Vai man nāksies vēl ilgi Tavu siltumu kaulēt?
- jokdaris Kādreizējais TV jokdaris.
- pārgalvnieks Kāds pārgalVnieks pie Vanšu tilta mēģina pārpeldēt Daugavu.
- savaņģot Kara beigās Vīrs tika savaņģots un aizvests uz Vāciju.
- metrdotels Karaļa LudViķa XIV metrdotels.
- priecīgs Kaspara Valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
- spraigs Kaspara Valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
- atdzerties Kaut Viņa runātu vēl! Viņš klausītos, klausītos, klausītos... Kā no avota dzertu viņas balss mūziku un neatdzertos.
- kibernētika Kibernētikas pamatlicējs N. Vīners.
- pārraide Klausīties koncerta pārraidi no Vīnes.
- vēstīt Ko Vēstī sarkana blāzma debesu malā? Vai jaunā diena nāks ar vētru?
- konsekrēt Konsekrēt SVēto Vakarēdienu.
- vietniekpulks Kopš 1870. gada Reinis Kaudzīte bija Vecpiebalgas vietniekpulka loceklis.
- korespondēt Korespondēt laikrakstā "Mājas Viesis".
- skulptors KrieVu skulptore Vera Muhina.
- Bībele Kristiešu Bībeli Veido Vecā Derība un Jaunā Derība, bet jūdaistu Bībele sastāv no Toras, praviešu grāmatām un rakstiem.
- sludinātājs Kristiešus uzrunāja izcils sludinātājs no ASV.
- vervēt Krišjānis satraucās ne pa jokam. Viņš labi zināja, kā vervē meitenes intīmo klubu klientiem.
- reālpolitiķis Krišjānis Valdemārs bija reālpolitiķis.
- pamatlicējs Krišjānis Valdemārs uzskatāms par latviešu nacionālās preses un nacionālās jūrniecības pamatlicēju.
- kuģojums Kuģojums no Ventspils uz Sāremā.
- krasts Kuldīga atrodas Ventas krastos.
V citās vārdnīcās: