izviļņot
izviļņot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Viļņveidīgi izplūst.
PiemēriNo virtuves izviļņo smaržu vilnis.
- No virtuves izviļņo smaržu vilnis.
- Skaņas izviļņo gaisā.
- Viņam cauri izviļņo spējš karstums.