novārīt
novārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
PiemēriNovārīt kartupeļus ar visu mizu.
- Novārīt kartupeļus ar visu mizu.
- Novārīt olas sīpolu mizās.
- Dārzeņus novāra.
- Dzert novārītu ūdeni.
1.1.Vārot panākt, ka (kas) kļūst sterils.
PiemēriNovārīt šļirces un adatas.
- Novārīt šļirces un adatas.