Paplašinātā meklēšana
Meklējam tur.
Atrasts vārdos (200):
- tur:1
- citur:1
- turēt:1
- izture:1
- saturs:1
- aizture:1
- apturēt:1
- atturēt:1
- ieturēt:1
- izturēt:1
- komturs:1
- musturs:1
- noturēt:1
- paturēt:1
- pietura:1
- saturēt:1
- Saturns:1
- sturmēt:1
- šturmēt:1
- turbāns:1
- turbīna:1
- aizturēt:1
- atturīgs:1
- bikšturi:1
- fakturēt:1
- halturēt:1
- ieturēts:1
- ieturīgs:1
- izturēts:1
- izturīgs:1
- konturēt:1
- koturnas:1
- lākturis:1
- lukturis:1
- mieturis:1
- naturāls:1
- noturīgs:1
- pārturēt:1
- pieturēt:1
- raksturs:1
- rokturis:1
- saturīgs:1
- tureklis:1
- turētājs:1
- ceturtais:1
- cituriene:1
- denaturēt:1
- dievturis:1
- galvturis:1
- glāzturis:1
- komturija:1
- krūšturis:1
- kulturāls:1
- labturība:1
- liturģija:1
- mājturība:1
- masturbēt:1
- mazturīgs:1
- muižturis:1
- raksturot:1
- saturisks:1
- skalturis:1
- stīgturis:1
- svečturis:1
- aizvēsture:1
- atturēties:1
- ceturksnis:1
- ceturtdaļa:1
- ceturtdien:1
- ceturtkārt:1
- denaturāts:1
- dievturība:1
- dramaturgs:1
- futurologs:1
- gāzturbīna:1
- ieturējums:1
- ieturēties:1
- izturēties:1
- liturģisks:1
- lukturītis:1
- mačturnīrs:1
- musturains:1
- neatturams:1
- neizturams:1
- neizturēts:1
- neizturīgs:1
- nenoturīgs:1
- noturēties:1
- paturpināt:1
- pieturzīme:1
- raksturīgs:1
- saturācija:1
- saturators:1
- saturēties:1
- senvēsture:1
- strukturēt:1
- teksturēts:1
- turbourbis:1
- turbulence:1
- turbulents:1
- abiturients:1
- aizturētais:1
- barbiturāti:1
- bezrakstura:1
- bezsaturīgs:1
- ceturtdiena:1
- izturēšanās:1
- kinovēsture:1
- mieturveida:1
- naturālijas:1
- naturālisms:1
- naturālists:1
- naturalizēt:1
- nekulturāls:1
- noraksturot:1
- piehalturēt:1
- pieturēties:1
- pieturvieta:1
- pirmvēsture:1
- raksturdeja:1
- raksturloma:1
- raksturzīme:1
- salizturība:1
- salizturīgs:1
- samunsturēt:1
- skulpturāls:1
- strukturāls:1
- turbomotors:1
- turbosūknis:1
- atturībnieks:1
- dramaturģija:1
- futuroloģija:1
- kroņlukturis:1
- masturbācija:1
- miniaturizēt:1
- neraksturīgs:1
- nesaturēšana:1
- perturbācija:1
- pieturpunkts:1
- raksturlīkne:1
- raksturojums:1
- raksturotājs:1
- sārmizturīgs:1
- svečturveida:1
- aizvēsturisks:1
- ceturtdaļnots:1
- denaturalizēt:1
- dramaturģisks:1
- futuroloģisks:1
- gaismizturīgs:1
- kulturoloģija:1
- kultūrvēsture:1
- pieturstienis:1
- priekšvēsture:1
- raksturiezīme:1
- skābjizturīgs:1
- superizturīgs:1
- termoizturība:1
- termoizturīgs:1
- turboagregāts:1
- turboreaktīvs:1
- daudzkulturāls:1
- kinodramaturgs:1
- koncertturneja:1
- mitrumizturīgs:1
- multikulturāls:1
- naturālistisks:1
- naturalizācija:1
- naturalizēties:1
- raksturlielums:1
- sausumizturīgs:1
- siltumizturīgs:1
- strukturālisms:1
- strukturālists:1
- aukstumizturīgs:1
- ceturtdaļfināls:1
- gabarītlukturis:1
- karstumizturīgs:1
- kinovēsturnieks:1
- miniaturizācija:1
- nodilumizturība:1
- nodilumizturīgs:1
- pašraksturojums:1
- raksturdejotājs:1
- raksturkomēdija:1
- turboģenerators:1
- turbokompresors:1
- turbolokomotīve:1
- turbopropelleru:1
- kinodramaturģija:1
- kultūrvēsturisks:1
- literatūrvēsture:1
- pasaulvēsturisks:1
- sociālvēsturisks:1
- triecienizturīgs:1
- kultūrvēsturnieks:1
- multikulturālisms:1
- restrukturizācija:1
- literatūrvēsturisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Atrasts etimoloģijās (151):
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No latīņu dictatura. (šķirklī diktatūra)
- No latīņu lit(t)eratura. (šķirklī literatūra)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- No latīņu quadrans, quadrantis 'ceturtā daļa'. (šķirklī kvadrants)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu alibi 'citur'. (šķirklī alibi)
- No latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana, attīstīšana'. (šķirklī kultūra)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No latīņu agricultura. (šķirklī agrikultūra)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No latīņu apparatura. (šķirklī aparatūra)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No franču aventure. (šķirklī avantūra)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No turku bulgur. (šķirklī bulgurs)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No tatāru tschâlma, turku čalma. (šķirklī čalma)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- No turku tschibûk. (šķirklī čibuks)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No vācu Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- No itāļu coloratura 'krāsojums, rotājums'. (šķirklī koloratūra)
- No vācu Komturei. (šķirklī komturija)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- No franču naturalisation. (šķirklī naturalizācija)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No latīņu nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No turku sultānu dinastijas Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi)
- No krievu паёк 'uztura deva'. (šķirklī paika)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No turku paşa. (šķirklī pašā)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No latīņu perturbatio 'sajukums'. (šķirklī perturbācija)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No krievu плов, kam pamatā turku pilâv. (šķirklī plovs)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- No latīņu praefectura. (šķirklī prefektūra)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- No latīņu Saturnus. (šķirklī Saturns)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No latīņu sculptura. (šķirklī skulptūra)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No latīņu strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums'. (šķirklī struktūra)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No turku tábor 'nometne'. (šķirklī tabors)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No latīņu textura 'savijums'. (šķirklī tekstūra)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No vācu Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs)
- No latīņu tolerantia 'iecietība, izturība'. (šķirklī tolerance)
- No latīņu ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No latīņu turbulentus 'saviļņots'. (šķirklī turbulents)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No angļu turnip. (šķirklī turnepsis)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu naturalis. (šķirklī naturāls)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (18):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
Atrasts vārdu savienojumos (182):
- (ne)turēt naidu
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (uz)turēt kārtībā
- absurda dramaturģija
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizturēt elpu
- akadēmiskais ceturksnis
- apturēt pusvārdā
- apturēt uguni
- apturēt vēstures ratu
- ārstnieciskais uzturs
- atturēties balsošanā
- Ceturtais maijs
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- Cik tur vajag!
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- ieiet vēsturē
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- ieturēt azaidu
- ieturēt pauzi
- ieturēt soli
- izturēt eksāmenu
- izturēt konkursu
- izturēt skatienu
- izturīgs pret veldri
- jaunie naturālisti
- kā velns ar vējlukturi
- kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē
- kas (nu) tur liels
- kas tur
- kas tur pavisam
- ķīlas turētājs
- ko tur
- ko tur (var) darīt
- ko tur tik daudz
- Ko tur! Ko tur tik daudz
- kur (tad, vēl) citur
- kur ir, tur rodas
- lai tur vai kas
- literatūras vēsture
- multikulturālā izglītība
- naturālā saimniecība
- naturālie skaitļi
- nauda neturas (kabatā)
- nauda turas (kabatā)
- ne šur, ne tur
- neizturēt kritiku
- nervi netur
- noturēt grožos
- noturēt līdzsvaru
- noturēt mēli aiz zobiem
- noturēt stūri
- noturēties uz ūdens
- noturēties virs ūdens
- paturēt acīs
- paturēt vērā
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.)
- psihiskās attīstības aizture
- rokas klēpī turēt
- sarkano lukturu iela
- sarkano lukturu rajons
- saturēt grožos
- saturēt sevi rokās
- sausā uzturdeva
- slimības vēsture
- smejas, vēderu (rokām) turēdams
- stundas ceturksnis
- šurp (un) turp
- šurpu (un) turpu
- tur tas suns aprakts
- tur un tur
- turēt (ko) (savās) rokās
- turēt abām rokām
- turēt acīs
- turēt acis pirkstos
- turēt acis vaļā
- turēt aiz atslēgas
- turēt aiz deviņām atslēgām
- turēt aiz septiņām atslēgām
- turēt aiz trim atslēgām
- turēt aizdomās (kādu)
- turēt ausis ciet
- turēt bēdu (par kādu, par ko)
- turēt cieņā
- turēt ciet
- turēt doto vārdu
- turēt dūres kabatā
- turēt dūres kabatās
- turēt dūri kabatā
- turēt dusmas (uz kādu)
- turēt dūšu
- turēt godā
- turēt grožos
- turēt grožus (savās) rokās
- turēt gūstā
- turēt īkšķi
- turēt kā acuraugu
- turēt kārtībā
- turēt kopā
- turēt labu prātu (uz kādu)
- turēt ļaunu prātu (uz kādu)
- turēt līdzi
- turēt maku vaļā
- turēt mēli aiz zobiem
- turēt naidu
- turēt noslēpumā
- turēt pa rokai
- turēt pie dotā vārda
- turēt pie rokas
- turēt pie sevis
- turēt pie vārda
- turēt pienācīgā attālumā
- turēt rāmjos
- turēt roku uz pulsa
- turēt runu
- turēt rūpi (par kādu, par ko)
- turēt savu vārdu
- turēt sevi rāmjos
- turēt sevi rokās
- turēt sirdī
- turēt slepenībā
- turēt solījumu
- turēt stikla skapī
- turēt suņa kārtā
- turēt sveci zem pūra
- turēt ūdeni mutē
- turēt uz grauda
- turēt vērā
- turēt vērtē
- turēt vīru zem tupeles
- turēt zem acīm
- turēt zem sava goda
- turēt zināmā attālumā
- turēt zvērestu
- turēties (cieši) pie sirds
- turēties cenā
- turēties galvā
- turēties kopā
- turēties līdzi
- turēties līmenī
- turēties pa gabalu
- turēties pie brunčiem
- turēties pie burta
- turēties pie dzīvības
- turēties pie lietas
- turēties pie sava krēsla
- turēties pie saviem krēsliem
- turēties pie veselības
- turēties prātā
- turēties pretī
- turēties pretim
- turēties solī
- turēties strīpā
- turēties uz goda vārda
- turēties uz papēžiem
- turēties uz ūdens
- turēties virs ūdens
- turp un atpakaļ
- turpināt ceļu
- urīna nesaturēšana
- uztura bagātinātāji
- uztura līdzekļi
- uztura piramīda
- uztura režīms
- uztura toksikoinfenkcijas
- uzturēt dzīvību
- uzturēt pie dzīvības
- vēja turbīna
- vēstures avoti
- vēstures piemineklis
- vēstures rats
- vēstures ritenis
- vēsturiska personība
- vēsturiskā valodniecība
- vēsturiskais materiālisms
- vēsturiski salīdzināmā valodniecība
- voltampēru raksturlīkne
- Zaļā Ceturtdiena
- zobs uz zoba neturas
Atrasts skaidrojumos (200):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- paēdināt Apgādāt ar uzturu.
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- stoppoga Apturēšanas poga.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
- šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
Atrasts piemēros (200):
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- trijkrāsains ..tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- kverpis "turi muti, kverpi!" tēvs uzbrēca ..
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- abiturients 12. klases abiturients.
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- sultanāts 1922. gadā Ataturks Turcijā likvidē sultanātu.
- sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
- simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- a A, kas tur!
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
- raksturs Abesīnietis ir kaķis ar maigu raksturu.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
- turēt Ābolu pilnos zarus tur kārtis.
- abstrahēt Abstrahēt būtiskāko, raksturīgāko.
- skraidīt Acis skraidīja šurpu turpu.
- ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
- stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
- soma Ādas soma ar notrūkušiem rokturiem.
- saturēt Adatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
- musturs Adījuma musturs.
- suspendēt Aerosols satur suspendētu pulveri.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- sapulcēties Aglona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- agronomisks Agronomiskais raksturojums, vērtējums.
- raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
- airkāji Airkāju ķermeņiem ir raksturīgas pludlīniju formas.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- sezonveida Aitām raksturīga sezonveida meklēšanās un atnešanās ziemā.
- izturēt Aitas var izturēt aukstumu.
- tur Aiz ezera augsti kalni, tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
- turpināties Aiz krustojuma ceļš turpinājās pilsētas virzienā.
- necaurskatāms Aiz loga sācis līt, turklāt blīvi un necaurskatāmi.
- aizāķēt Aizāķēt cilpu aiz durvju roktura.
- aizcelt Aizcelt rakstāmgaldu citur.
- vējlukturis Aizdedzināt vējlukturi.
- konfrontācija Aizdomās turēto konfrontācija.
- apcietināt Aizdomās turētos apcietināja.
- aizdrāzties Aizdrāzties garām pieturai.
- turētājs Aizkaru turētājs.
- pieturvieta Aizliegts smēķēt pieturvietu nojumēs.
- aiznākošais Aiznākošajā pieturā viņi izkāpa.
- pedofils Aiztur iespējamo pedofilu.
- narkodīleris Aiztur narkodīleri ar hašišu.
- vīstoklis Aiztur pusaudzi ar aizdomīgu vīstokli.
- aizturēt Aizturēt algu.
- bēglis Aizturēt bēgļus.
- recidīvists Aizturēt bīstamu recidīvistu.
- bruņots Aizturēt bruņotus noziedzniekus.
- aizturēt Aizturēt dokumentus vairākas nedēļas.
- aizturēt Aizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
- aizturēt Aizturēt durvis.
- elpa Aizturēt elpu.
- izelpa Aizturēt izelpu.
- kabatzaglis Aizturēt kabatzagli ar nozagto maku.
- aizturēt Aizturēt kāpu smilšu pārvietošanos.
- aizturēt Aizturēt kuģi ostā vairākas dienas.
- aizturēt Aizturēt lektoru ar jautājumiem.
- aizturēt Aizturēt noziedznieku.
- klaidonība Aizturēt par klaidonību.
- kukuļņemšana Aizturēt par kukuļņemšanu.
- zādzība Aizturēt par zādzību.
- aizturēt Aizturēt pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- robežpārkāpējs Aizturēt robežpārkāpēju.
- aizturēt Aizturēt smieklus.
- šķaudas Aizturēt šķaudas.
- šķaudiens Aizturēt šķaudienu.
- aizturēt Aizturēt šķavas.
- šķavas Aizturēt šķavas.
- tiesībpārkāpējs Aizturēt tiesībpārkāpēju.
- dauzonis Aizturēt trīs dauzoņus.
- zaglēns Aizturēt zaglēnu.
- zaglis Aizturēt, noķert zagli.
- kaisle Aizturēta kaisle.
- policija Aizturētā persona tika policijā nopratināta.
- aizturētais Aizturētā tiek drīz atbrīvota.
- uzspļaut Aizturētais mēģināja uzspļaut policistam.
- saistība Aizturētais noliedz saistību ar kukuļdošanu.
- dzērājšoferis Aizturēti divi dzērājšoferi.
- sastūķēt Aizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.
- tupināt Aizturētos noziedzniekus tupinās cietumā, aiz restēm.
- iereibis Aizturēts iereibis autovadītājs.
- maluzvejnieks Aizturēts maluzvejnieks.
- skandālists Aizturēts policistiem zināms skandālists.
- aizvēsture Aizvēstures laiku cilvēku apmetnes.
- aizvēsturisks Aizvēsturiskas darba metodes.
- reptilis Aizvēsturiski, izmiruši reptiļi.
- aizvēsturisks Aizvēsturisks apģērbs.
- turēties Akciju tirgus vērtība turas atkarībā no pieprasījuma, apgrozījuma.
- turētājs Akciju, ķīlas turētājs.
- neminams Akmens tur stāv kopš neminamiem laikiem.
- ākstīgs Ākstīgi izturēties.
- tēlojums Aktiera tēlojumam raksturīgs brāzmains temperaments.
- šturmēt Aktieris grib šturmēt Holivudu.
- raksturotājs Aktieris nebija varoņu atveidotājs, bet gan raksturotājs, komiķis.
- piekļūt Aktrise cenšas piekļūt šim raksturam.
- raksturloma Aktrise seriālā spēlē komisku raksturlomu.
- aktualizēt Aktualizēt veselīgu pārtiku uzturā.
- paplašināties Akvaparks turpina paplašināties.
- āķīgs Āķīgs raksturs.
- sarkanbrūns Alkšņiem raksturīga sarkanbrūna koksne.
- zodturis Alta zodturis.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- uzturēt Amats tevi uzturēs vienmēr.
- pirmiedzīvotāji Amerikas pirmiedzīvotāju vēsture.
- angažements Angažements viesizrādēm, koncertturnejai.
- papildspēki ANO miera uzturētāju papildspēki.
- raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
- antagonistisks Antagonistisks raksturs.
- turēt Apavi neturēja mitrumu.
- apbrīna Apbrīnā aizturēt elpu.
- sablīvētība Apbūvei šajā rajonā raksturīga sablīvētība.
- kinovēsture Apcerējumi par kinovēsturi.
- izolēt Apcietināto līdz tiesai turēja stingri izolētu.
- uzreiz Apdedzināto vietu uzreiz turēt aukstā ūdenī.
- apdomāt Apdomāt turpmāko rīcību, savus vārdus.
- raksturlīkne Apgaismojuma raksturlīkne.
- apgaismot Apgaismot ceļu ar kabatas lukturīti.
- rūgtviela Apiņa augļkopas satur rūgtvielas.
- apkaunojošs Apkaunojoša izturēšanās.
- pieturpunkts Aplūkot rakstnieces biogrāfijas pieturpunktus.
- turki Apprecēties ar turku.
- apraksts Aprakstam bija publicistisks raksturs.
- apsardze Apsardze aizturējusi zagļus.
- citur Apsēsties citur.
- iezīmēt Apspriedē iezīmēt turpmāk darāmo.
- programma Apspriest valsts investīciju programmu turpmākiem trim gadiem.
- apspriest Apspriest, kā rīkoties turpmāk.
- apsudrabot Apsudrabots svečturis.
- izlemt Apsūdzētā turpmāko likteni izlems tiesa.
- asinis Apturēt asinis.
- apturēt Apturēt automašīnu uz ceļa.
- brūce Apturēt brūces asiņošanu.
- caureja Apturēt caureju.
- bums Apturēt cenu pieauguma bumu.
- apturēt Apturēt deguna asiņošanu.
- apturēt Apturēt demonstrantu gājienu.
- apturēt Apturēt direktora rīkojumu.
- apturēt Apturēt draudzeni uz ielas.
- apturēt Apturēt elektrības piegādi.
- apturēt Apturēt gripas epidēmiju.
- kodolspēkstacija Apturēt kodolspēkstacijas darbību.
- apturēt Apturēt konveijeru.
- kūlējs Apturēt kuļmašīnu, kamēr kūlēji pusdieno.
- apturēt Apturēt likuma spēkā stāšanos.
- plūdi Apturēt nelegālo imigrantu plūdus.
- apturēt Apturēt organizācijas darbību.
- pretinieks Apturēt pretinieku.
- pretuguns Apturēt pretuguni.
- raidorganizācija Apturēt raidorganizācijas darbību.
- apturēt Apturēt runātāju.
- apturēt Apturēt rūpnīcas celtniecību.
- skrejuguns Apturēt skrejuguni.
- slaktiņš Apturēt slaktiņu pilsētas centrā.
- taksis Apturēt taksi uz ielas.
- apturēt Apturēt tiesas procesu.
- apturēt Apturēt ūdens plūšanu pāri dambim.
- apturēt Apturēt virpu.
- apturēt Apturēt žurnāla izdošanu.
- apvainot Apvainot ar savu nekaunīgo izturēšanos.
- ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- pārbagāts Ar cukuru un baltmaizi pārbagāts uzturs.
- ekstraktvielas Ar ekstraktvielām bagāts uzturs.
- pārveidoties Ar gadiem bērna raksturs pārveidojas.
- pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
- ieskatīties Ar kabatas lukturīti ieskatīties spraugā.
- tur Ar kādu transportu tu tur brauksi?
- uzaust Ar katru nakti Saturns uzaust ātrāk.
- ugunsizturīgs Ar ķimikālijām piesūcināts ugunsizturīgs audums.
- pierādīties Ar laiku varētu pierādīties aizturētā vaina.
- nopilēt Ar parafīnu nopilējis svečturis.
tur citās vārdnīcās:
LLVV
MEV