Paplašinātā meklēšana
Meklējam tur.
Atrasts vārdos (258):
- tur:1
- turp:1
- turēt:1
- turki:1
- turza:1
- citur:1
- turība:1
- turīgs:1
- turpat:1
- izture:1
- saturs:1
- uzturs:1
- turbāns:1
- turbīna:1
- turgors:1
- turiāde:1
- turiene:1
- turklāt:1
- turneja:1
- turnīrs:1
- turpmāk:1
- aizture:1
- apturēt:1
- atturēt:1
- ieturēt:1
- izturēt:1
- komturs:1
- musturs:1
- noturēt:1
- paturēt:1
- pietura:1
- saturēt:1
- Saturns:1
- sturmēt:1
- šturmēt:1
- uzturēt:1
- vēsture:1
- tureklis:1
- turētājs:1
- turēties:1
- turkmēņi:1
- turpceļš:1
- turpināt:1
- turpmāks:1
- turpretī:1
- aizturēt:1
- atturīgs:1
- bikšturi:1
- fakturēt:1
- halturēt:1
- ieturēts:1
- ieturīgs:1
- izturēts:1
- izturīgs:1
- konturēt:1
- koturnas:1
- lākturis:1
- lukturis:1
- mieturis:1
- naturāls:1
- noturīgs:1
- pārturēt:1
- pieturēt:1
- raksturs:1
- rokturis:1
- saturīgs:1
- zeķturis:1
- zemturis:1
- zodturis:1
- turmalīns:1
- turnepsis:1
- turnikets:1
- turpejošs:1
- turpgaita:1
- ceturtais:1
- cituriene:1
- denaturēt:1
- dievturis:1
- galvturis:1
- glāzturis:1
- komturija:1
- krūšturis:1
- kulturāls:1
- labturība:1
- liturģija:1
- mājturība:1
- masturbēt:1
- mazturīgs:1
- muižturis:1
- raksturot:1
- saturisks:1
- skalturis:1
- stīgturis:1
- svečturis:1
- uzturdeva:1
- vergturis:1
- zemturība:1
- turbourbis:1
- turbulence:1
- turbulents:1
- aizvēsture:1
- atturēties:1
- ceturksnis:1
- ceturtdaļa:1
- ceturtdien:1
- ceturtkārt:1
- denaturāts:1
- dievturība:1
- dramaturgs:1
- futurologs:1
- gāzturbīna:1
- ieturējums:1
- ieturēties:1
- izturēties:1
- liturģisks:1
- lukturītis:1
- mačturnīrs:1
- musturains:1
- neatturams:1
- neizturams:1
- neizturēts:1
- neizturīgs:1
- nenoturīgs:1
- noturēties:1
- paturpināt:1
- pieturzīme:1
- raksturīgs:1
- saturācija:1
- saturators:1
- saturēties:1
- senvēsture:1
- strukturēt:1
- teksturēts:1
- uzturamība:1
- uzturēties:1
- uzturnauda:1
- vergturība:1
- vēsturisks:1
- turbomotors:1
- turbosūknis:1
- turienietis:1
- turpatpakaļ:1
- turpinājums:1
- turpināties:1
- abiturients:1
- aizturētais:1
- barbiturāti:1
- bezrakstura:1
- bezsaturīgs:1
- ceturtdiena:1
- izturēšanās:1
- kinovēsture:1
- mieturveida:1
- naturālijas:1
- naturālisms:1
- naturālists:1
- naturalizēt:1
- nekulturāls:1
- noraksturot:1
- piehalturēt:1
- pieturēties:1
- pieturvieta:1
- pirmvēsture:1
- raksturdeja:1
- raksturloma:1
- raksturzīme:1
- salizturība:1
- salizturīgs:1
- samunsturēt:1
- skulpturāls:1
- strukturāls:1
- uzmunsturēt:1
- uzturmācība:1
- uzturvielas:1
- vējlukturis:1
- vēsturnieks:1
- atturībnieks:1
- dramaturģija:1
- futuroloģija:1
- kroņlukturis:1
- masturbācija:1
- miniaturizēt:1
- neraksturīgs:1
- nesaturēšana:1
- perturbācija:1
- pieturpunkts:1
- raksturlīkne:1
- raksturojums:1
- raksturotājs:1
- sārmizturīgs:1
- svečturveida:1
- uzturvērtība:1
- uzturzinātne:1
- turboagregāts:1
- turboreaktīvs:1
- turpbrauciens:1
- aizvēsturisks:1
- ceturtdaļnots:1
- denaturalizēt:1
- dramaturģisks:1
- futuroloģisks:1
- gaismizturīgs:1
- kulturoloģija:1
- kultūrvēsture:1
- pieturstienis:1
- priekšvēsture:1
- raksturiezīme:1
- skābjizturīgs:1
- superizturīgs:1
- termoizturība:1
- termoizturīgs:1
- ūdensizturīgs:1
- ugunsizturīgs:1
- uzturprodukts:1
- zibensturnīrs:1
- daudzkulturāls:1
- kinodramaturgs:1
- koncertturneja:1
- mitrumizturīgs:1
- multikulturāls:1
- naturālistisks:1
- naturalizācija:1
- naturalizēties:1
- raksturlielums:1
- sausumizturīgs:1
- siltumizturīgs:1
- strukturālisms:1
- strukturālists:1
- uzmunsturēties:1
- uzturlīdzeklis:1
- turboģenerators:1
- turbokompresors:1
- turbolokomotīve:1
- turbopropelleru:1
- aukstumizturīgs:1
- ceturtdaļfināls:1
- gabarītlukturis:1
- karstumizturīgs:1
- kinovēsturnieks:1
- miniaturizācija:1
- nodilumizturība:1
- nodilumizturīgs:1
- pašraksturojums:1
- raksturdejotājs:1
- raksturkomēdija:1
- uzturzinātnieks:1
- kinodramaturģija:1
- kultūrvēsturisks:1
- literatūrvēsture:1
- pasaulvēsturisks:1
- sociālvēsturisks:1
- triecienizturīgs:1
- kultūrvēsturnieks:1
- multikulturālisms:1
- restrukturizācija:1
- turpatpakaļkustība:1
- literatūrvēsturisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- Cik tur vajag!
- kas (nu) tur liels
- kas tur
- kas tur pavisam
- ko tur
- ko tur (var) darīt
- ko tur tik daudz
- Ko tur! Ko tur tik daudz
- kur ir, tur rodas
- lai tur vai kas
- ne šur, ne tur
- tur tas suns aprakts
- tur un tur
Atrasts skaidrojumos (4860):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- paēdināt Apgādāt ar uzturu.
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- stoppoga Apturēšanas poga.
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
- šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
- maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
- tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
- aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
- būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
- klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
- atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rezervēts Atturīgs, vēss.
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
- pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
- lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
- atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
- kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- liels Bagāts, turīgs.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- patukšs Bez dziļāka satura.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- kodols Būtība, pamats, galvenais saturs.
- patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
- izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- ceturtdaļa Ceturtā daļa.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
- ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
- ceturtdien Ceturtdienā.
- turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
- mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
- ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
- ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
- cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
- piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
- terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
- maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
- optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
- urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
- pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
- malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
- bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- citviet Citā vietā, citur.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
- pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- aizture Darbība, process --> aizturēt.
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
- regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
- mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
- klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- lukturītis Dem. --> lukturis.
- ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- dievturis Dievturības piekritējs.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
- doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
- nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
- ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
- paika Ēdiens, uzturs.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- pamatkodols Galvenā satura sastāvdaļa.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
- būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
- enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
- sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
- krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
- mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
- historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe.
- līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
- pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
- ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
- ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
- čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
- uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
- saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
- iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
- bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
- saturēt Ietvert sevī, savā saturā.
- izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
- nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
- ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
- dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- permanents Ilgnoturīgs.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
- rīcins Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
- pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
- kristālstikls Īpaši izturīgs mākslīgais stikls.
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- voljērs Īpašs aploks dzīvnieku turēšanai savvaļā.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
- trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums.
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
- pantiņš Īss dzejolis ar vienkāršu saturu.
- skečs Īss humoristisks vai dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
- tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
- apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
- izteikt Izpaust (kādu saturu).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- interpretācija Izskaidrošana, satura atklāšana; skaidrojums, izskaidrojums.
- interpretēt Izskaidrot, atklāt (kā) jēgu, saturu.
- lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- iecietība Izturēšanās (pret kādu) ar saudzību, sapratni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- iznest Izturēt (piem., grūtības).
- izciest Izturēt ciešanas.
- iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
- iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
- godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
- distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
- sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- iznesties Izturēties iznesīgi.
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
- rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
- krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
- turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
- ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
- ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
- nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
- klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
- panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
- lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
- idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
- nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
- pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
- pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- spoguļkarpa Karpa, kurai raksturīga lielu, spožu zvīņu rinda sānos.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- kastrolis Katls ar rokturi.
- ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
- inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
- kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
- bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
- pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- nostiprināties Kļūt dziļākam, noturīgākam.
- bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
- uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- ieiet asinīs kļūt par raksturīgu īpašību vai paradumu.
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
- saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- teīns Kofeīns, ko satur tēja.
- krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
- muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- grācija Korsete kopā ar krūšturi.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
- častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus skulpturāls attēls.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
- vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
- izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
- šūpot Kustināt šurp turp.
- zvalstīt Kustināt šurp turp.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- cūkkūts Kūts cūku turēšanai.
- krāšņs Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
- nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- ceturksnis Laika posma ceturtdaļa.
- laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
- lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
- sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
- svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
- bagātība Liela turība, pārticība.
- ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- lielība Lielīšanās; bieža lielīšanās kā rakstura īpašība.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
- ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
- kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
- monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- kā zvērs Liels, spēcīgs; izturīgs.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis vai grezns lukturis.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- moments Lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- serenāde Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
- lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
- komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
- šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- kā (no) dzelzs Ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
- tēraudciets Ļoti ciets, izturīgs.
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- nepieejams Ļoti noslēgts, atturīgs.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
- feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
- maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- magnetīts Melns, dzelzi saturošs minerāls ar magnētiskām īpašībām; magnētiskā dzelsrūda.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- karāts Mērs zelta satura raksturošanai.
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
- mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- zvaigznīte Musturs.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
- daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
- NP Naturalizācijas pārvalde.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
- uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
- bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- cauri Neaizturēt.
- inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena.
- trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
- kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
- rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
- vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
- kancona Neliels, liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
- glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
- bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- labils Nenoturīgs, nestabils.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
- eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
- vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
- niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
- novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
- par Norāda uz (kā) saturu, nosaukumu.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
- no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- brīdinājums Norādījums ar aizlieguma raksturu.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
- ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- vēstures rats notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- vēstures ritenis notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- saturs Noturība, stingrība.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu).
- nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- izturēts Noturīgs.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- jēga Nozīme, saturs.
- ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- ņudzeklīgs Ņudzeklim raksturīgs; haotisks, juceklīgs.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- fruktoze Ogļhidrāts, ko satur augļi, medus.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- ornamentika Ornamentu vai to raksturīgāko īpašību kopums.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- panest Paciest, izturēt.
- atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
- ciesties Paciest; izturēt.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) kvalitāti, kvantitāti.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- pavēdināt Pakustināt šurp turp.
- paluncināt Pakustināt šurpu turpu (asti).
- stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
- zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
- apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
- apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
- melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
- žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- diahronija Parādību secība to vēsturiskajā attīstībā.
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
- saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
- snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
- pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- laisties Pārstāt turēties (pie kā).
- pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
- nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- beigt Pārtraukt, neturpināt.
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- rezidence Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
- mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
- lietot Patērēt (piem., uzturā).
- izmantot Patērēt (uzturam).
- kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- aromāts Patīkama (kam raksturīga) smarža.
- ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
- miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
- apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
- špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- pa savai modei pēc sava prāta, sev raksturīgā veidā.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
- beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
- pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda, slavas, atzinības.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
- pielāgoties Pieskaņot savu rīcību, izturēšanos atbilstoši otra cilvēka nosacījumiem, vajadzībām u. tml.
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
- atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
- kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- kols Pieturzīme (:).
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piem., savas rakstura īpašības, spējas).
- izlīst no savas ādas pilnīgi pārvērsties, pilnīgi mainīt savu raksturu, dabu.
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
- pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
- māneklis Plastmasas tureklī iestiprināts zīžamais pupiņš bez cauruma; knupis.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- apjoms Plašums (saturam).
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
- pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- oportūnists Politiķis, kam raksturīgs oportūnisms.
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
- dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
- aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
- apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
- psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- jūsma Psihisks stāvoklis; noskaņojums, kam raksturīga emocionāla pacilātība, saviļņojums.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
- biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
- dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
- šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- vēsturiski salīdzināmā valodniecība radniecīgu valodu un dialektu vēstures pētniecība.
- interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
- iedaba Rakstura, personības īpašību kopums; arī raksturs.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- piesitiens Raksturīga nianse, akcents.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- vaids Raksturīga stiepta (putna) balss skaņa.
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- daba Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
- seja Raksturīgo, individuālo (piem., parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļiem, angļu valodai.
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
- arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- idiotisks Raksturīgs idiotam; pilnīgi bezjēdzīgs, absolūti muļķīgs.
- itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- raksturs Raksturīgs izturēšanās veids (par dzīvniekiem).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
- kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
- kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
- krievisks Raksturīgs krieviem.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
- latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
- latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
- nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- sēlisks Raksturīgs sēļiem, sēļu kultūrai, valodai.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
- raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
- figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
- noraksturot Raksturot (kādu, ko).
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
- atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
- manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
- sagaidīt Reaģēt (ar kādu izturēšanos) uz (kāda) ierašanos.
- atbildēt Reaģēt (uz ko) ar darbību, izturēšanos.
- reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
- saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
- saiešana Reliģiska rakstura pasākums, sapulcēšanās.
- garīgās dziesmas reliģiska satura psalmi, himnas un korāļi.
- dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
- mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
- pils Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- piepildījums Rezultāts --> piepildīt (3); (kā) saturs, jēga.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- zelta vidusceļš rīcība, izturēšanās, kas pasargā no galējībām, riska.
- izdarība Rīcība, izturēšanās.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- riņķa kvadrants riņķa ceturtā daļa.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
- iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
- elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
- pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
- hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
- smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai.
- ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
- sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
- dzelzsrūda Rūda, kas satur dzelzi; dzelzs rūda.
- dzelzs rūda rūda, kas satur dzelzi; dzelzsrūda.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
- barbars Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
- barbarisks Rupjš, brutāls, nekulturāls; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
- spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- uzsaukums Sabiedriski aktuāla satura aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
- noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (organisma) darbību, tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar (piem., daiļdarba) kompozīciju, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu, tai raksturīgs.
- lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
- akustisks Saistīts ar akustiku (1), tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- ārisks Saistīts ar āriešiem (2), tiem raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju, raksturīgs aristokrātijai, aristokrātiem; izsmalcināts.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar Arktiku, tai raksturīgs.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (1), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- aterosklerotisks Saistīts ar aterosklerozi, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
- aziātisks Saistīts ar aziātiem, raksturīgs aziātiem.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- biofizikāls Saistīts ar biofiziku, tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību, tai raksturīgs.
- sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju, tai raksturīgs.
- cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs.
- deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju, tai raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci, dekadentismu, raksturīgs dekadencei, dekadentismam.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- diagonāls Saistīts ar diagonāli, tai raksturīgs.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu, tai raksturīgs.
- duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
- dzejisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3), tai raksturīgs.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
- elektrisks Saistīts ar elektrību, tai raksturīgs.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs; respirators [2].
- respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- erotisks Saistīts ar erotiku, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu, tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filantropisks Saistīts ar filantropiju, tai raksturīgs.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu, tam raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- fotomehānisks Saistīts ar fotomehāniku, tai raksturīgs.
- futūrisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs; tāds, ko skārusi gangrēna.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2); tai raksturīgs.
- hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, tam raksturīgs.
- heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju, tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju, tai raksturīgs.
- hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
- hromatisks Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
- ideālistisks Saistīts ar ideālismu, tam raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu (idiomām), tai (tām) raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- saldkārs Saistīts ar iekāri, tai raksturīgs.
- ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- īpašniecisks Saistīts ar īpašnieku, tam raksturīgs.
- iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu, tam raksturīgs.
- islāmisks Saistīts ar islāmu, raksturīgs tam.
- izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- jauns Saistīts ar jaunību; raksturīgs cilvēkam jaunībā.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- kalns Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- karalisks Saistīts ar karali, tā varu; tāds, kas raksturīgs karalim, tā varai.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu, karjerismam raksturīgs.
- karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
- karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
- klimatisks Saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- kolaboracionistisks Saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs.
- kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijai (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tā iekšieni, tam raksturīgs.
- kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konisks Saistīts ar konusu, tam raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju vai kooperatīvu [1], tiem raksturīgs.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku, tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās kosmosā.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, krampju lēkmēm, tām raksturīgs.
- kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
- kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- kultisks Saistīts ar kultu, tam raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kursīvs Saistīts ar kursīvu [1], tam raksturīgs.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1, 3), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tā varu; tāds, kas raksturīgs ķeizaram, tā varai.
- ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību, tai raksturīgs; filantropisks.
- temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju, tai raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- luterānisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs; luterisks.
- luterisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju; raksturīgs mafijai.
- magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību, tai raksturīgs.
- mājrūpniecisks Saistīts ar mājrūpniecību, tai raksturīgs.
- makjavellisks Saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu, tam raksturīgs.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- marasmatisks Saistīts ar marasmu (1), tam raksturīgs.
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu, tam raksturīgs.
- mazohistisks Saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs.
- mažors Saistīts ar mažoru [1], tam raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melodisks Saistīts ar melodiju, tai raksturīgs.
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
- merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metriku [1] (2), tai raksturīgs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu, tam raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
- minorīgs Saistīts ar minoru, raksturīgs tam.
- modāls Saistīts ar modalitāti, tai raksturīgs.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, tai raksturīgs.
- monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- monokristālisks Saistīts ar monokristāliem, tiem raksturīgs.
- monopolistisks Saistīts ar monopolu, tam raksturīgs.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- motorisks Saistīts ar motoriku, tai raksturīgs; tāds, kas liek kustēties, darbina.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm; mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- murgains Saistīts ar murgiem (3), tiem raksturīgs.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālisms.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (1), tam raksturīgs.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (2), tam raksturīgs; naivs.
- narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
- nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
- nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
- neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
- neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
- neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
- neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
- neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu, tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
- novadniecisks Saistīts ar novadu [1], tam raksturīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu, tai raksturīgs; cildinošs.
- ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
- okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- operetisks Saistīts ar opereti, tai raksturīgs.
- oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs; retorisks.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (1), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (2), tai raksturīgs.
- paradīzisks Saistīts ar paradīzi, tai raksturīgs.
- paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
- paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
- paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu; parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to darbību; raksturīgs partizāniem, to darbībai.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību; raksturīgs patvaldniekam.
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, urbānismu (2), tam raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (1), tam raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (2), tam raksturīgs; nelegāls.
- pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs.
- polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs.
- populistisks Saistīts ar populismu, tam raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (1), tam raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (2), tam raksturīgs.
- portretisks Saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
- postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
- proletārisks Saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kurā slēpjas provokācija (1).
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- rahītisks Saistīts ar rahītu, raksturīgs rahītam.
- rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar realitāti, matēriju, tai raksturīgs.
- receptors Saistīts ar receptoru [1], tam raksturīgs.
- rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- reduktīvs Saistīts ar redukciju (3), tai raksturīgs.
- rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
- reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs; arī tāds, ko izraisījis reimatisms.
- reliģiozs Saistīts ar reliģiju, ar reliģisku saturu.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
- revanšistisks Saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu; režijai, režisora darbam raksturīgs.
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
- rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
- sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
- sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi, tai raksturīgs.
- salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
- sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu, tam raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
- vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
- separātisks Saistīts ar separātismu, tam raksturīgs.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris konkrētā sezonā.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sifilitisks Saistīts ar sifilistu, tam raksturīgs.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs.
- simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
- simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (1), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (2), tam raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- socionisks Saistīts ar socioniku, tai raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- solidārs Saistīts ar solidaritāti, tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu; raksturīgs sportam vai sportistam.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stilistisks Saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs.
- stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofu, strofiku, tām raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
- sunisks Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
- svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; svinīgs, pacilāts.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šārudens Saistīts ar šā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada rudenī; šīrudens.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar šā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada ziemā; šīsziemas.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- šarlatānisks Saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs.
- šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- šlāgerisks Saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs.
- šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
- šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
- šīgada Saistīts ar šo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā gadā; šāgada.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā naktī; šīsnakts.
- eiropeīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- mongoloīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
- šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
- šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
- šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
- šovinistisks Saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājmākslas veidu – grafiku, tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
- temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar terciāru [1], tam raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- tiesisks Saistīts ar tiesībām (1), tām raksturīgs.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vāci Saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs.
- vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
- vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
- fonemātisks Saistīts ar valodas skaņām, tām raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
- valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- saruna Saistīts ar vārdisku sazināšanos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- vecs Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
- vektoriāls Saistīts ar vektoru, tam raksturīgs.
- velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs.
- velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- venozs Saistīts ar vēnām, tām raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- verdzisks Saistīts ar verdzību, tai raksturīgs.
- veristisks Saistīts ar verismu, tam raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- voluntārs Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
- zaķisks Saistīts ar zaķi (3), tam raksturīgs.
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- žanrisks Saistīts ar žanru, tam raksturīgs.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
- mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
- aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
- ar aknām saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
- (kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
- gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
- viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
- vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
- maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
- kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
- izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
- dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
- Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- iepazīties Sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u. tml.).
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
- stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- pavēss Samērā atturīgs, noslēgts.
- laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- vidusslānis Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- pašvaks Samērā neizturīgs, pavājš.
- paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prāta darbs saprātīga izturēšanās, rīcība.
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- cinobrs Sarkans minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
- saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums (dzīvniekiem).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- forma Satura izpausmes veids (piem., mākslas darbam).
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā).
- titāns Saturna lielākais pavadonis.
- ietverties Satverot (ko) turēties; ieķerties.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- uztvert Satvert, aizturēt (par ierīcēm, priekšmetiem).
- pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
- pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
- nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- Marss Saules sistēmas ceturtā planēta.
- Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
- izturēts Savaldīgs, emocionāli noturīgs.
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
- hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- laksis Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- pēctecība Secīga turpināšanās.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
- iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
- mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
- priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
- aizvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīga smagnējība, vienkāršība.
- joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgas greznas kolonnas ar smalkiem ornamentiem.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- pašraksturojums Sevis raksturojums.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- superizturīgs Sevišķi izturīgs.
- superizturīgs Sevišķi noturīgs (pret ko).
- stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
- krūšturis Sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
- sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
- daiļums Sievietes ķermenim raksturīgās formas.
- eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
- aprakstīt Sīki raksturojot, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu).
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- barbitūrskābe Sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs – balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piem., šķiedras, plēves.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- poliesteris Sintētisks polimērs, no kā iegūst sevišķi izturīgas līmes, lakas, sveķus u. c.
- šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
- koeficients Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
- indekss Skaitlisks rādītājs (kā) relatīvo pārmaiņu raksturošanai un analīzei.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- poēma Skaņdarbs ar lirisku, liriski episku vai dramatisku raksturu.
- balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
- torss Skulpturāls ķermeņa atveidojums mākslā.
- palmete Skulpturāls vai zīmēts ornaments stilizētu palmas lapu veidā.
- cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
- parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
- nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- drudzis Slimīgs stāvoklis, ko raksturo ķermeņa temperatūras celšanās, drebuļi.
- reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
- delikāts Smalks, atturīgs (piem., par mākslas darbiem).
- noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- pārmācīt Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uzturēšanai.
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- sīksts Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
- dzelzs Spēcīgs, izturīgs; stiprs.
- dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- dzelžains Spēcīgs, tāds, kam raksturīga stingrība, noteiktība, arī izturība (piem., par gribu, raksturu).
- prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
- mēra sajūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- ugunsdrošība Spēja izturēt augstu temperatūru, atklātu liesmu.
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
- panesamība Spēja panest, izturēt.
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
- drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
- panest Spēt izturēt (piem., zāļu iedarbību, kādu stāvokli).
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- nostāvēt Spēt noturēties stāvus.
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) rīcības, izturēšanās veids.
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
- pieradums Stabils, ierasts rīcības, izturēšanās veids; paradums.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
- Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesātināts (1), satur lielu (kādas vielas) daudzumu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
- brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
- brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- apskaidrība Stāvoklis, kam raksturīga skaidrība, arī garīgs, iekšējs miers.
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
- stabilitāte Stāvokļa, īpašību, raksturlielumu nemainība attiecīgajos apstākļos.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- skarbs Stingrs, ass, bez maiguma (par cilvēku, tā psihi, raksturu).
- mugurkauls Stingrs, nepakļāvīgs raksturs.
- grods Stingrs, noturīgs.
- nostiprināt Stiprinot (ar ko, kādā veidā), palielināt (kā) izturību, noturīgumu u. tml.
- sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
- viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
- kā krams Stiprs, izturīgs, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
- strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
- sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- strukturālists Strukturālisma piekritējs.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- šturmēt Sturmēt.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
- dzimuminstinkts Sugu turpināšanas instinkts.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
- svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
- svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
- lukturis Svečturi; svečturveida lustra.
- svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
- olīva Šā koka auglis, ko izmanto uzturā un eļļas iegūšanai.
- dārzenis Šā lakstauga daļas, ko lieto uzturā.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs.
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- humors Šāda rakstura mākslas darbi.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- pudele Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- glāze Šāda trauka saturs.
- katls Šāda trauka saturs.
- šķīvis Šāda trauka saturs.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- glāzīte Šādas glāzes saturs.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- riba Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
- laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
- vērtība Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, naudu).
- periods Šāds laika posms, kam raksturīga noteiktu apstākļu, parādību regulāra atkārtošanās.
- mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
- sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
- laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē).
- trauks Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- mēriņš Šāds trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
- krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
- krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu; šā trauka saturs.
- kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- bļoda Šāds trauks kopā ar tā saturu; šī trauka saturs.
- ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- muca Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
- rabarbers Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
- akants Šī auga lapas skulpturāls atveidojums (piem., kolonnu rotājumos).
- okra Šī auga pākstis, ko lieto uzturā.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
- rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- piensula Šķidrums baltā krāsā, ko satur vairāki augi un sēnes.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- šķirība Šķirai (1) raksturīgo pazīmju kopums.
- šķirnība Šķirnei (1) raksturīgo īpašību kopums.
- purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
- rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
- pigmentšūna Šūna, kuras citoplazma satur pigmentu.
- kā atspole šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli.
- placebo Tablete, kas pēc formas līdzinās kādām zālēm, taču tā nesatur ārstnieciskās vielas.
- hormonālas tabletes tabletes, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- zāles zaļš tādā zaļumā, kāds raksturīgs svaigai zālei.
- bezhlorofila Tāds (augs), kas nesatur hlorofilu.
- indīgs Tāds (augs), kas satur indi.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- romantisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums.
- lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
- grādīgs Tāds (dzēriens), kas satur alkoholu.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- caurceļotājs Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- katarāls Tāds (iekaisums), kas veidojas gļotādā un kam raksturīga pastiprināta gļotu vai citu atdalījumu veidošanās.
- nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
- necaurlaidīgs Tāds (materiāls), kas nelaiž sev cauri, aiztur (piem., šķidrumu, gāzi).
- nerūsošs Tāds (metāls), kas nerūsē, ir izturīgs pret koroziju.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur daudz kalcija un magnija sāļus.
- patmīlīgs Tāds cilvēks, kam ir raksturīga patmīlība; egoistisks.
- nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
- punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
- salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laika posmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laika apstākļiem).
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
- sveķains Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
- nerātns Tāds, kam ir ar seksuālo sfēru saistīta nozīme un saturs.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīgas pazīmes.
- bumbierveida Tāds, kam ir bumbierim raksturīga forma.
- dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piem., par tekstu, zināšanām).
- duāls Tāds, kam ir divējāds raksturs.
- dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
- epidēmisks Tāds, kam ir epidēmijas pazīmes, raksturs.
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; varbūtisks.
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam.
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
- mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jauneklīgs Tāds, kam ir jaunam cilvēkam raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, bērnam raksturīgs izskats.
- kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma; kanjonam līdzīgs.
- kičīgs Tāds, kam ir kiča pazīmes, tam raksturīgs.
- tārpveida Tāds, kam ir līdzīga, raksturīga dažu tārpu (garenā, lentveida, cauruļveida) forma.
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir liela nozīme pasaules vēsturē.
- salds Tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- mālains Tāds, kam ir māliem raksturīgā sarkanīgi brūnā krāsa.
- marmorveida Tāds, kam ir marmoram raksturīgie plankumi, dzīslojums.
- medains Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mieturveida Tāds, kam ir mietura forma, veids.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
- noziedzīgs Tāds, kam ir nozieguma raksturs; krimināli sodāms.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- olīvzaļš Tāds, kam ir olīvām raksturīgā pelēcīgi zaļā krāsa.
- meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
- pastorāls Tāds, kam ir pastorāles raksturs, iezīmes.
- deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelnains Tāds, kam ir pelniem raksturīgā krāsa.
- pokālveida Tāds, kam ir pokālam raksturīga forma.
- problēmveida Tāds, kam ir problēmas raksturs, īpašības.
- retardēt Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- karstasinīgs Tāds, kam ir raksturīga ātra jūtu rašanās, iekaršana, sadusmošanās u. tml.; temperamentīgs, kaislīgs.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, greznība; tāds, kurā izpaužas bagātība, greznība.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība; tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
- ekstravagants Tāds, kam ir raksturīga ekstravagance.
- nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu.
- zebrveida Tāds, kam ir raksturīga gaišu un tumšu svītru mija.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- maigs Tāds, kam ir raksturīga labsirdība, mīļums.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga labvēlīga, iejūtīga attieksme pret cilvēkiem.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, harmonija (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); gaišs (4).
- rāms Tāds, kam ir raksturīga lēna, mierīga, nesteidzīga izturēšanās, rīcība.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
- rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna; tāds, kas balstās uz rutīnu.
- krietns Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme; tāds, kas noris, notiek diezgan intensīvi.
- sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīmisks.
- sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīms [2].
- skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2); tāds, kurā izpaužas skepse.
- delikāts Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, pieklājība, taktiskums; tāds, kurā izpaužas tādas īpašības.
- somains Tāds, kam ir raksturīga soma (2).
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
- ciets Tāds, kam ir raksturīga stabila forma; pretstats: šķidrs, gāzveida.
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas šādas izjūtas.
- straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); padrukns.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums; tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- sadraudzīgs Tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- pedantisks Tāds, kam ir raksturīgs izteikts, arī pārmērīgs rūpīgums, kārtīgums.
- pavēlošs Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums.
- optimistisks Tāds, kam ir raksturīgs optimisms.
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums.
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
- nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- pasauss Tāds, kam ir raksturīgs samērā mazs nokrišņu daudzums.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, (par cilvēku, dzīvnieku kustībām).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
- mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums.
- neķītrs Tāds, kam ir rupjš, nekaunīgs, piedauzīgs saturs.
- saprātīgs Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
- olīvbrūns Tāds, kam ir sarkanīgi brūna krāsa, kas raksturīga atsevišķu sugu gatavām olīvām.
- sārmains Tāds, kam ir sārma (1) īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu.
- jēgpilns Tāds, kam ir saturs, nozīme.
- sēņveida Tāds, kam ir sēnēm (2) raksturīga forma.
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
- vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- stiklveida Tāds, kam ir stikla veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas īpašības.
- karsts Tāds, kam ir straujš raksturs; temperamentīgs, kaislīgs.
- studijveida Tāds, kam ir studijas, uzmetuma, skices raksturs.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
- sūkļveida Tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīga uzbūve.
- svečturveida Tāds, kam ir svečtura forma, veids.
- sveķveida Tāds, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa; tāds, kam ir sviestam raksturīgais mīkstums, slidenums.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
- zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgais spīdums, krāsa.
- lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- izteikts Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); pabiezs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, izturības.
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs; gļēvs, nevarīgs.
- sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- meridionāls Tāds, kam ir ziemeļu- dienvidu virziens; saistīts ar meridiānu, tam raksturīgs.
- skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
- skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, etiķim raksturīgā smarža.
- salds Tāds, kam ir, piem., cukuram, medum raksturīgā garša.
- salds Tāds, kam ir, piem., flokšu ziediem raksturīgā smarža.
- sāļš Tāds, kam ir, piem., jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- pelēks Tāds, kam ir, piem., pelniem, pelēm, baložiem raksturīgā krāsa.
- rūgts Tāds, kam ir, piem., vērmelēm raksturīgā smarža.
- rūgts Tāds, kam ir, piem., vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- marasmatisks Tāds, kam izpaužas marasmam (2) raksturīgas īpašības; ļoti muļķīgs, absurds, pilnīgi nepieņemams.
- liels Tāds, kam kāda rakstura, personības īpašība piemīt ļoti izteikti.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (dziļāka, nopietna) satura; tukšs, nevērtīgs.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; paviršs.
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, reālu faktu atspoguļojoša satura; nenoteikts, neskaidrs.
- nenoteikts Tāds, kam nav konkrētības, skaidra satura.
- sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
- neizvēlīgs Tāds, kam nav raksturīga izvēlība.
- nenopietns Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
- bezgaršīgs Tāds, kam nav raksturīgās garšas.
- nepraktisks Tāds, kam nav raksturīgs praktiskums.
- mēms Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas formas, robežu, raksturīgo pazīmju.
- mīkstčaulīgs Tāds, kam nav stingra rakstura, gļēvs, izlutināts; tāds kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām.
- beidzamais Tāds, kam negatīvā īpašība, negatīvais raksturojums piemīt lielā mērā.
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- mantīgs Tāds, kam pieder liels īpašums; bagāts, turīgs.
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu u. tml.).
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- magnētisks Tāds, kam piemīt magnētam raksturīgas īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas rakstura, personības īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tipisks Tāds, kam piemīt noteiktai cilvēku grupai raksturīgas īpašības.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms; tāds, ko raksturo noteikts ritms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
- plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija; tāds, kam raksturīga simetrija.
- ass Tāds, kam piemīt skarbums (par cilvēku, raksturu).
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
- raupjš Tāds, kam raksturīga asa, skarba izturēšanās, bez maiguma, sirsnības, iejūtības.
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- augšupejošs Tāds, kam raksturīga augšupeja.
- vertikāls Tāds, kam raksturīga augšupejoša virzība, attīstība.
- grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, pārpilnība, tāds, kurā izpaužas bagātība, pārpilnība.
- bravūrīgs Tāds, kam raksturīga bravūra.
- nerātns Tāds, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
- cēloņsakarīgs Tāds, kam raksturīga cēloņu un seku objektīvi noteikta sakarība.
- ekstraverts Tāds, kam raksturīga ekstraversija; sabiedrisks, aktīvs.
- fleksīvs Tāds, kam raksturīga fleksija.
- angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dzīvnieku šķirnēm).
- greizsirdis Tāds, kam raksturīga greizsirdība.
- inerts Tāds, kam raksturīga inerce (1).
- intolerants Tāds, kam raksturīga intolerance.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- jūsmīgs Tāds, kam raksturīga jūsma; emocionāli pacilāts, saviļņots.
- toksisks Tāds, kam raksturīga kaitīga iedarbība uz organismu.
- ekstensīvs Tāds, kam raksturīga kvantitatīva palielināšanās; ļoti plašs.
- ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- pazils Tāds, kam raksturīga nedaudz homoseksuāla ievirze.
- pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- reālistisks Tāds, kam raksturīga objektīva (kā) uztvere, objektīvs novērtējums; reāls.
- pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga pretstatu cīņa, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
- skaudīgs Tāds, kam raksturīga skaudība; tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- slavaskārs Tāds, kam raksturīga spēcīga tieksme pēc slavas.
- šļūcenisks Tāds, kam raksturīga šļūkšana, kāju necelšana uz augšu; tāds, kas notiek šļūcot (par kustībām, gaitu u. tml.).
- šņākulīgs Tāds, kam raksturīga šņākšana, šņākuļošana.
- trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cēlsirdīgs Tāds, kam raksturīgas cēlas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; augstsirdīgs.
- skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
- vēzienveida Tāds, kam raksturīgas kustības noteiktā amplitūdā.
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- čakls Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cinisks Tāds, kam raksturīgs cinisms; tāds, kurā izpaužas cinisms.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
- egocentrisks Tāds, kam raksturīgs egocentrisms.
- egoistisks Tāds, kam raksturīgs egoisms; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pavēlniecisks Tāds, kam raksturīgs kategoriskums, valdonība; tieksme pavēlēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- akadēmisks Tāds, kam raksturīgs klasiskais stils, tradicionālas formas.
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
- mierīgs Tāds, kam raksturīgs nekustīgums vai mazkustīgums.
- pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
- vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
- maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- kristālisks Tāds, kam raksturīgs šāds atomu, molekulu izvietojums (par vielas uzbūvi, stāvokli).
- netaktisks Tāds, kam raksturīgs takta, smalkjūtības, pieklājīgas uzvedības trūkums.
- varikozs Tāds, kam raksturīgs vēnu paplašinājums.
- atraisīts Tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums, arī māksliniecisks pacēlums.
- sauss Tāds, kam trūkst emocionalitātes, tāds, kas ir atturīgs, nav sirsnīgs.
- vājš Tāds, kam trūkst stingrības, izturības, noteiktības, arī viegli ietekmējams (par cilvēku, tā raksturu, gribu u. tml.).
- punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
- turbopropelleru Tāds, kam vilci nodrošina propellera un gāzturbīnas darbība.
- jauks Tāds, kas (ar savām īpašībām vai saturu) izraisa patiku, labsajūtu, iepriecina.
- patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
- svešs Tāds, kas (kādam, kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- neraksturīgs Tāds, kas (kam) nav raksturīgs; netipisks.
- krējumains Tāds, kas (parasti lielā daudzumā) satur krējumu; tāds, kam ir (parasti bagātīga) krējuma piedeva.
- skolniecisks Tāds, kas (pēc izskata, īpašībām un izturēšanās) atgādina, līdzinās skolniekam, skolniecei.
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
- bērnišķīgs Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
- nebaudāms Tāds, kas (piem., sliktas garšas dēļ) nav izmantojams uzturā.
- gatavs Tāds, kas (piem., vārot, cepot) ir kļuvis uzturā lietojams.
- iecietīgs Tāds, kas (pret kādu) izturas ar saudzību, sapratni; tāds, kas neņem ļaunā.
- diahronisks Tāds, kas aplūko (piem., valodas parādības) vēsturiskajā attīstībā.
- baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
- daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
- vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
- parasts Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
- neuzkrītošs Tāds, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. nepiesaista, nepievērš sev uzmanību.
- tīģerīgs Tāds, kas asociatīvi tiek saistīts ar ko tīģerim raksturīgu.
- tīģerisks Tāds, kas asociatīvi tiek saistīts ar ko tīģerim raksturīgu.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- dabisks Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam.
- smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piem., par izturēšanos, uzvedību).
- filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
- stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
- mūsdienīgs Tāds, kas atbilst mūsdienām, tām raksturīgs; mūsdienu.
- ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
- piejūra Tāds, kas atrodas pie jūras, jūras piekrastē; tāds, kas ir raksturīgs šai teritorijai.
- polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
- ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses, citurienes.
- klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- iezīmīgs Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi.
- aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
- ājurvēdisks Tāds, kas attiecas uz ajūrvēdām, tām raksturīgs.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
- frazeoloģisks Tāds, kas attiecas uz frazeoloģiju; tāds, kas raksturīgs frazeoloģismiem.
- ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
- leņķisks Tāds, kas attiecas uz leņķi; saistīts ar to; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi.
- liberāls Tāds, kas attiecas uz liberālismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas liberālisms.
- lībisks Tāds, kas attiecas uz lībiešu tautu vai valodu, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem [1].
- matemātisks Tāds, kas attiecas uz matemātiku, ir saistīts ar to, tai raksturīgs.
- multikulturāls Tāds, kas attiecas uz multikulturālismu, saistīts ar to; daudzkultūru.
- nacionāls Tāds, kas attiecas uz nāciju, tautu, ir tām raksturīgs.
- ontoģenētisks Tāds, kas attiecas uz ontoģenēzi, tai raksturīgs.
- ontoloģisks Tāds, kas attiecas uz ontoloģiju, tai raksturīgs.
- plutokrātisks Tāds, kas attiecas uz plutokrātiju, ir tai raksturīgs.
- rituāls Tāds, kas attiecas uz rituālu, tam raksturīgs.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- metafizisks Tāds, kas attiecas, balstās uz metafiziku, tai raksturīgs.
- stepe Tāds, kas aug, uzturas šādā teritorijā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem).
- priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- zeme Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
- klints Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
- atomārs Tāds, kas eksistē atsevišķu atomu veidā; raksturīgs atsevišķiem atomiem.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- melīgs Tāds, kas ietver, satur melus.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, arī ir agresīvs (par dzīvniekiem).
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
- šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
- pasekls Tāds, kas ir bez dziļāka satura; patukšs.
- kodolīgs Tāds, kas ir bez liekvārdības; īss un saturīgs.
- tukšs Tāds, kas ir bez nopietna satura; bezsaturīgs.
- tipisks Tāds, kas ir bieži sastopams, (kam) raksturīgs.
- noturīgs Tāds, kas ir izturīgs (pret kā iedarbību).
- rezistents Tāds, kas ir izturīgs, noturīgs, nejutīgs pret (kā) iedarbību.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- grantains Tāds, kas ir klāts ar granti; tāds, kas satur granti.
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem vai satur oļus.
- rūsains Tāds, kas ir klāts ar rūsu [1] (1); tāds, kas satur rūsu [1] (1).
- zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus.
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies; turīgs; tāds, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem.
- uzpūtīgs Tāds, kas ir ļoti iedomīgs, izturas augstprātīgi.
- uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- gaismizturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret gaismas iedarbību.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
- kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā; raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to.
- latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā; raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai; raksturīgs vāciešiem.
- zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā; tāds, kas ir raksturīgs zviedru valodai.
- tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
- tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs; tēvišķs.
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- eklektisks Tāds, kas ir raksturīgs eklektikai vai eklektismam.
- katastrofāls Tāds, kas ir raksturīgs katastrofai; tāds, kas var izraisīt katastrofu, traģiskas sekas.
- rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- naksnīgs Tāds, kas ir raksturīgs naktij.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- roķīgs Tāds, kas ir raksturīgs rokmūzikai vai rokeriem.
- satīrisks Tāds, kas ir raksturīgs satīrai (1), ir saistīts ar to.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgās īpašības.
- zviedrisks Tāds, kas ir raksturīgs zviedriem, saistīts ar tiem.
- aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
- senlaicīgs Tāds, kas ir saglabājies no seniem laikiem; tāds, kas raksturīgs seniem laikiem.
- transarktisks Tāds, kas ir saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personīgs (2).
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personisks (2).
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
- reakcionārs Tāds, kas ir saistīts ar reakciju (2), tai raksturīgs.
- romānisks Tāds, kas ir saistīts ar romāniku, tai raksturīgs.
- rudenīgs Tāds, kas ir saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
- vējš Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
- zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
- īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts; tāds, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums.
- nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
- pēdīgais Tāds, kas ir tikko pagājis; tāds, kas vēl turpinās.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur daudz šķidruma.
- mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu; slapjš.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
- švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- lielmanīgs Tāds, kas izceļ savu turību, pārākumu, ir augstprātīgs, kundzisks.
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā; tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
- pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku, riebumu (par cilvēku, tā īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
- letāls Tāds, kas izraisa nāvi; saistīts ar nāvi, tai raksturīgs.
- sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju, arī tāds, kam ir sensācijas raksturs.
- lojāls Tāds, kas izturas (pret ko) godprātīgi, korekti, ar cieņu; uzticams, uzticīgs.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar bijību, cieņu (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelaipns Tāds, kas izturas asi, skarbi, bez sirsnības, laipnības, vajadzīgās uzmanības.
- uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši labas uzvedības normām; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- kautrīgs Tāds, kas izturas atturīgi, neizceļ sevi, ir nedrošs, arī bikls.
- untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi.
- pasauss Tāds, kas izturas diezgan atturīgi, samērā lietišķi, bez sirsnības.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- biedrisks Tāds, kas izturas kā labs biedrs (draudzīgi, izpalīdzīgi u. tml.).
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, skarbi; tāds, kas iedveš bailes; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lēnīgs Tāds, kas izturas mierīgi, lēnprātīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lādzīgs Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lāga Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, paklausīgi; tāds, kas nav nikns (par dzīvniekiem).
- nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
- laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- draudzīgs Tāds, kas izturas pret citiem labvēlīgi, sirsnīgi.
- neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, cenšas izvairīties no briesmām (par dzīvniekiem).
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- taisnīgs Tāds, kas izturas, rīkojas atbilstoši cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
- neaprēķināms Tāds, kas izturas, rīkojas impulsīvi, iepriekš neparedzami.
- dulburīgs Tāds, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
- mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
- mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž (sev) cauri, neaiztur mitrumu.
- siltumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž cauri, neaiztur siltumu.
- ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (piemēram, par materiālu).
- vēžveidīgs Tāds, kas līdzīgs vēzim (1), tam raksturīgs.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- galds Tāds, kas lietojams cilvēku uzturā.
- lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās un nav apturams.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- sils Tāds, kas mitinās, uzturas silā.
- mīksts Tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu).
- caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
- neēdams Tāds, kas nav lietojams uzturā.
- dīks Tāds, kas nav nodarbināts, kam raksturīga bezdarbība.
- neizturēts Tāds, kas nav noteikts, noturīgs; nekonsekvents.
- riebīgs Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
- nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
- necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
- neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
- nenoturīgs Tāds, kas nav stingrs, stabils, izturīgs.
- caurlaidīgs Tāds, kas neaiztur, laiž cauri.
- nedabīgs Tāds, kas neatbilst (cilvēka) dabai; raksturam; arī mākslots, neīsts.
- necilvēcisks Tāds, kas neatbilst cilvēka dabai, raksturam.
- nepārejošs Tāds, kas nebeidzas, turpinās bez pārtraukuma.
- drošs Tāds, kas nebīstas, izturas brīvi, nepiespiesti.
- kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
- mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž (sev) cauri, aiztur mitrumu.
- tumšs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur gaismu.
- siltumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur siltumu.
- ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur ūdeni.
- saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
- bezalkoholisks Tāds, kas nesatur alkoholu.
- vegānisks Tāds, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus).
- nerūdas Tāds, kas nesatur metālu rūdu; nemetālisks.
- nemetālisks Tāds, kas nesatur metālu.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
- nepiena Tāds, kas nesatur pienu.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- neūdens Tāds, kas nesatur ūdeni.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
- pagauss Tāds, kas noris, turpinās palēni, bez spraiguma.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- rudens Tāds, kas notiek, nogatavojas šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
- anahronisks Tāds, kas novecojis, nav raksturīgs mūsdienām.
- pretiekaisuma Tāds, kas novērš, aiztur iekaisumu.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- aksiomātisks Tāds, kas pamatots, pierādīts ar aksiomu; tai raksturīgs.
- pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
- lopisks Tāds, kas parasti raksturīgs dzīvniekiem; tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai, uzvedībai.
- greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
- šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
- vasara Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, ir raksturīgs šim gadalaikam; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā.
- ziema Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
- skops Tāds, kas pēc sava satura ir nepietiekams.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- raganīgs Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; noslēpumaini valdzinošs.
- raganisks Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; raganīgs.
- vecišķs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam; vecīgs (1).
- vecīgs Tāds, kas piemīt, raksturīgs vecam cilvēkam.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
- subglaciāls Tāds, kas radies zem ledāja; zemledāja videi raksturīgs.
- aforistisks Tāds, kas raksturīgs aforismam; tāds, kam ir aforisma forma.
- ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
- bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam, bandītismam; nežēlīgs, necilvēcisks.
- blēdīgs Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- darbdienīgs Tāds, kas raksturīgs darbadienām; ikdienišķs, parasts.
- draudzīgs Tāds, kas raksturīgs draugiem.
- farizejisks Tāds, kas raksturīgs farizejiem.
- feļetonisks Tāds, kas raksturīgs feļetonam.
- francisks Tāds, kas raksturīgs franču tautai, valodai.
- igaunisks Tāds, kas raksturīgs igauņiem; tāds, kas raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to.
- karikatūrisks Tāds, kas raksturīgs karikatūrai, ietver sevī karikatūras elementus.
- biedrisks Tāds, kas raksturīgs labiem biedriem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mātišķīgs Tāds, kas raksturīgs mātei; mātišķs.
- maucīgs Tāds, kas raksturīgs maukai; izlaidīgs, izvirtīgs.
- novelistisks Tāds, kas raksturīgs novelei.
- oratoriāls Tāds, kas raksturīgs oratorijai.
- pašpuicisks Tāds, kas raksturīgs pašpuikam.
- pavasarīgs Tāds, kas raksturīgs pavasarim.
- puicisks Tāds, kas raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- spānisks Tāds, kas raksturīgs spāņiem, spāņu valodai.
- plēsīgs Tāds, kas raksturīgs šādiem dzīvniekiem, to izturēšanās veidam.
- pusmūžs Tāds, kas raksturīgs šim vecumam.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
- zēnisks Tāds, kas raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- aktierisks Tāds, kas raksturīgs, nepieciešams aktierim; aktierim piemītošs.
- dāmīgs Tāds, kas raksturīgs, piestāv dāmai.
- horizontāls Tāds, kas raksturo viena līmeņa parādības.
- nekrietns Tāds, kas rīkojas, izturas negodīgi, zemiski; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
- ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug; aparts, iekopts.
- demagoģisks Tāds, kas saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- ģimenisks Tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Tāds, kas saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hernhūtisks Tāds, kas saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
- hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar hidrodinamiku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Tāds, kas saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Tāds, kas saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Tāds, kas saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar ūdens resursu izmantošanu.
- histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
- hitlerisks Tāds, kas saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, tiem raksturīgs.
- homērisks Tāds, kas saistīts ar Homēra darbiem, tiem raksturīgs.
- homoseksuāls Tāds, kas saistīts ar homoseksuālismu, homoseksuālistiem, tiem raksturīgs.
- leģendārs Tāds, kas saistīts ar leģendu (1), raksturīgs tai.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
- netikumisks Tāds, kas saistīts ar netikumību, tai raksturīgs; netikumīgs.
- transokeāna Tāds, kas saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- osmotisks Tāds, kas saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
- slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- privātīpašniecisks Tāds, kas saistīts ar privātīpašumu; tāds, kas raksturīgs privātīpašniekam.
- sensors Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensorisks.
- sensorisks Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensors.
- republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- zemgalisks Tāds, kas saistīts ar zemgaliešiem, raksturīgs tiem.
- vienvārdīgs Tāds, kas sastāv no viena vārda; tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
- alkoholisks Tāds, kas satur alkoholu.
- alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
- četrprocentīgs Tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas).
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
- putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābās gāzes (par dzērieniem); tāds, kurā rodas daudz putu.
- putekļains Tāds, kas satur daudz putekļu.
- sulīgs Tāds, kas satur daudz sulas (1) – par augiem, to daļām.
- tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
- trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
- taukains Tāds, kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
- desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
- dzelžains Tāds, kas satur dzelzi.
- eļļains Tāds, kas satur eļļu; tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
- fosforizēts Tāds, kas satur fosforescējošu vielu.
- glejots Tāds, kas satur gleju.
- glīzdains Tāds, kas satur glīzdu; mālains.
- glūdains Tāds, kas satur glūdu, ar glūdas piejaukumu; mālains; glums.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- glums Tāds, kas satur gļotvielas, arī biezs, staipīgs, recekļains.
- noslēpumains Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
- kaļķains Tāds, kas satur kaļķus.
- karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
- kramains Tāds, kas satur kramu.
- kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
- krītains Tāds, kas satur krītu.
- kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
- mālains Tāds, kas satur mālus.
- mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola; tāds, kam ir neliela alkohola piedeva.
- ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija.
- diētisks Tāds, kas satur maz tauku.
- maztauku Tāds, kas satur maz tauku.
- merģeļains Tāds, kas satur merģeli.
- miltains Tāds, kas satur miltus.
- pussauss Tāds, kas satur nelielu cukura daudzumu.
- netīrs Tāds, kas satur nevēlamus dažāda veida piemaisījumus; piesārņots.
- organisks Tāds, kas satur oglekli, ķīmiskos savienojumus ar to; tāds, kas ir saistīts ar šādiem savienojumiem, raksturīgs tiem.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas; tāds, kam ir pakulu piejaukums.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
- piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
- pienskābs Tāds, kas satur pienskābi.
- problemātisks Tāds, kas satur problēmu; tāds, kas saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem.
- pūžņains Tāds, kas satur pūžņus; strutains.
- rāvains Tāds, kas satur rāvu; tāds, kas ir līdzīgs rāvai.
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes (par dārzeņiem); tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
- salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas; koncentrēts.
- sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
- sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- vājš Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piem., par šķidrumu, šķīdumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- pasauss Tāds, kas satur samērā maz mitruma.
- sārņains Tāds, kas satur sārņus; netīrs.
- sērains Tāds, kas satur sēru [1].
- simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
- sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir (pārāk liela) sīrupa piedeva.
- smilšains Tāds, kas satur smiltis.
- sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus; tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- speķains Tāds, kas satur speķi.
- stiebrains Tāds, kas satur stiebrus; tāds, kas kļuvis stiebram līdzīgs – sauss, ciets.
- sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (par pārtikas produktiem).
- trīsprocentīgs Tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas).
- ūdeņains Tāds, kas satur ūdenim līdzīgu šķidru vielu.
- zemjains Tāds, kas satur zemi.
- ziepjains Tāds, kas satur ziepes.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā norisē, laikā u. tml.; turpmāks.
- dielektrisks Tāds, kas slikti vada elektrisko strāvu; saistīts ar dialektriķi, tam raksturīgs.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, satur informāciju (1); tāds, kas ir saistīts ar informāciju (1).
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, nav pārliecināts (par ko); tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši u. tml.
- sievišķīgs Tāds, kas tradicionāli saistās ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- negarš Tāds, kas turpinās neilgi.
- kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- magmatisks Tāds, kas veidojies no magmas; raksturīgs magmai.
- pazaļš Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies, ieguvis sev raksturīgo krāsu.
- gaiscaurlaidīgs Tāds, kas viegli laiž cauri gaisu, neaiztur to.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, izturas cilvēkam vēlamā veidā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
- vienmērīgs Tāds, kas viscaur, visu laiku ir vienāds, noturīgs, bez svārstībām, novirzēm.
- vizmains Tāds, kas vizmo, tāds, kam ir raksturīga vizma (1).
- vizuļains Tāds, kas vizuļo, tāds, kam ir raksturīgi vizuļi [1] (2).
- zaigs Tāds, kas zaigo; tāds, kam ir raksturīgs zaigojums.
- zvīļš Tāds, kas zvīļo; tāds, kam raksturīgs zvīļojums.
- pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- roka Tāds, ko cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ķermeņa daļā; tāds, ko darbina ar šo ķermeņa daļu (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- svešierosme Tāds, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma.
- viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
- termoizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra; siltumizturīgs.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ekskluzīvs Tāds, ko nepublicē, nerāda, neraida citur.
- ēdams Tāds, ko var ēst, lietot uzturā.
- lopbarība Tāds, ko var izmantot lauksaimniecības dzīvnieku uzturam.
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
- maskulīns Tāds, kur dominē vīrieši; tāds, kas raksturīgs vīriešiem.
- omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
- krēpains Tāds, kur ir krēpas; tāds, kas satur krēpas.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
- neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- apdzīvots Tāds, kur uzturas dzīvnieki.
- draisks Tāds, kurā (arī kura saturā) izpaužas šādas īpašības.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
- tumšs Tāds, kurā dzīvo cilvēki, kam ir raksturīgas šādas īpašības.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju, raksturīgs tai.
- asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīga lieku, nevajadzīgu vārdu esamība.
- konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) saturs.
- reklāmisks Tāds, kurā ir jūtama reklāma; tāds, kas ir raksturīgs reklāmai.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
- puvekļains Tāds, kurā ir puvekļi; tāds, kas satur puvekļus.
- sodrējains Tāds, kurā ir sodrēji; tāds, kas satur sodrējus.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- veselīgs Tāds, kurā izpaužas labai veselībai raksturīgas īpašības.
- salīgs Tāds, kurā izpaužas neizturība pret aukstumu.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- bērnišķīgs Tāds, kurā izpaužas šādas, bērnam raksturīgas īpašības; bezrūpīgs, nenopietns; naivs, lētticīgs.
- paranojāls Tāds, kurā izpaužas šai slimībai raksturīgas pazīmes; nenormāls.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- neciešams Tāds, kura izturēšanās ir ļoti nepatīkama, grūti paciešama.
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
- pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
- pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība nav godīga.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, runa ir neikdienišķi nopietna, emocionāli pacilāta.
- nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
- stūrains Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums.
- kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
- stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus.
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst tikumības normām un principiem, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- birokrātisks Tāds, kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms; tāds, kas raksturīgs birokrātismam.
- strutains Tāds, kurā rodas strutas; tāds, kas satur strutas.
- trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nekrietns, nežēlīgs, arī nevēlams, slikts.
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns. zemiski vārdi.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī pozitīvs, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
- skumjš Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- lielisks Tāds, kura saturā, formā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, saistošs.
- drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
- rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
- netīrs Tāds, kura saturs ir morāli nepieņemams.
- dumjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
- labvēlīgs Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
- vulgārs Tāds, kura saturs ir rupjš, neatbilst labas gaumes prasībām (piem., par tekstu).
- bezkaunīgs Tāds, kura saturs ir rupjš, nepieklājīgs.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- spraigs Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs neatbilst pieklājības normām; bezkaunīgs.
- parasts Tāds, kura saturs neizceļas ar ko īpatnēju, nav oriģināls; tāds, kurā neizpaužas oriģinālas īpašības.
- sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- romantisks Tāds, kura saturs saistās ar mīlestības tēmu, emocionāliem pārdzīvojumiem.
- sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
- uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
- šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
- stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
- delikāts Tāds, pret ko jāizturas smalkjūtīgi, ar ko jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
- sensitīvs Tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi; jūtīgs.
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju pastāvēšana, kas bijušas raksturīgas tāliem senčiem.
- pirmlaiki Tāla senatne; aizvēsture.
- izbeigties Tālāk neturpināties (piem., par mežu, ceļu).
- temats Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- bezkauņa Tas (tāds), kas izturas bezkaunīgi.
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- ekstraverts Tas, kam raksturīga ekstraversija.
- halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
- sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
- pazīme Tas, kas ir raksturīgs, būtisks (kam).
- priekšmets Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
- autsaiders Tas, kas nav izturējis konkurences cīņā vai sporta sacensībās palicis beigās.
- identitāte Tas, kas nosaka (kā) esamību, pastāvēšanu; raksturīga īpatnība, savdabība, sevišķums.
- apdzīvotājs Tas, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo, uzturas (kur).
- tā saucamais tas, kas pēc kādas raksturīgas pazīmes tiek saukts, dēvēts kādā vārdā.
- vizītkarte Tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko).
- raksturotājs Tas, kas raksturo, parāda (ko).
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- dokuments Tas, kas satur informāciju (piem., raksts, fotogrāfija, audioieraksts, datora diskete).
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- intriga Tas, kas tiek turēts slepenībā, noslēpumā.
- relikts Tas, kas vēl ir saglabājies no iepriekšējiem vēstures periodiem.
- nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
- pamesls Tas, ko nicina, nievā, nenovērtē, pret ko necienīgi izturas.
- pagāns Tas, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
- piesātinātie tauki tauki, kas satur piesātinātās taukskābes.
- lecitīns Taukiem līdzīga organiska viela, ko satur, piem., dzīvnieku aknas, olas dzeltenums, saulespuķu sēklas.
- aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
- ebreji Tauta, kas vēsturiski cēlusies no senebrejiem.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
- telemetrija Tehnisko līdzekļu un metožu kopums dažādu procesu raksturlielumu mērīšanai no attāluma.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
- bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- satīra Tēlojuma veids, kam raksturīgs dzēlīgs nosodījums, atmaskojums.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- reljefs Tēlotājmākslā – skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
- izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- dežūrtelpa Telpa, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants; telpa, kurā dežurē.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
- dzīvais stūrītis telpas daļa (piem., skolā), kur tiek turēti nelieli dzīvnieki, augi.
- minimālisms Telpas iekārtojuma veids, kam raksturīga atteikšanās no visa liekā.
- karstums Temperamentīgums; stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
- flegmatiskais temperaments temperaments, kam raksturīgs mierīgums, savaldīgums, lēna darbību veikšana.
- vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
- hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
- netaisnība Tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums; netaisnīga izturēšanās, rīcība.
- rādīt ar pirkstu (uz kādu) Tieši teikt, arī tieši rādīt, norādīt, kas un kā darāms, kā jāizturas, jārunā u. tml.
- kur (tad, vēl) citur tieši tur; nekur citur.
- izļodzīties Tikt izļodzītam; kļūt vaļīgam, neturēties stingri.
- norūdīties Tikt norūdītam (par raksturu, gribasspēku u. tml.).
- stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piem., kāda virziena) mākslas darbs.
- klasisks Tipisks, sevišķi raksturīgs.
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
- kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
- izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
- kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
- satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
- palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
- palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
- ingvers Tropu lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni, kas satur ēteriskās eļļas.
- bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- konsekutīvā tulkošana tulkošana, runātājam oriģinālvalodā ieturot pauzi.
- papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- nakts Tumsa, arī šim laikposmam raksturīgais apgaismojums.
- ūdenszirneklis Tumšbrūns zirneklis, kas dzīvo ūdenī un tur izskatās sudrabains [Argyroneta aquatica].
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
- turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- turēt rāmjos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- zelta jaunatne turīgi jaunieši, kas pavada laiku uzdzīvē.
- autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
- pie tam turklāt.
- Osmaņu impērija turku impērija, kas pastāvēja no 1299. līdz 1922. gadam.
- lopbarības rāceņi turnepši.
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
- rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- pa tvērienam turpat blakus, līdzās.
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- nākotne Turpmākā dzīve, izredzes, veiksme; turpmākā (kā) attīstība.
- priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
- ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- turbourbis Urbmašīnas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
- slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
- zīme Uzlīme, birka, etiķete u. tml., kas satur informāciju par preci, tās cenu.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
- historisms Uzskats, ka sociālie un kultūras procesi un parādības ir vēsturiski nosacīti; vēsturiska pieeja, piem., kādas parādības izskaidrojumā.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
- nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
- uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.
- rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
- radoties Uzturēt aktīvas radniecības attiecības.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
- dzīvot Uzturēt sevi (materiāli).
- tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
- ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
- mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- piemist Uzturēties, mitināties (kur).
- produkts Uzturlīdzeklis.
- uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
- maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
- uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- maniere Uzvedība, izturēšanās veids.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
- vafeļraksts Vafelēm raksturīgs reljefs (piem., rūtiņu, šūnveida) raksts.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- mērcēt Vairākkārt gremdēt, arī (kādu laiku) turēt šķidrumā.
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
- valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
- turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- mīkstmiesis Vāja rakstura, nevarīgs cilvēks.
- melanholiskais temperaments vājais temperamenta tips, kam raksturīgs pastiprināts emocionālais jūtīgums, kas izpaužas vieglā aizvainojamībā.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
- gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam, vietai, kur runā kādā dialektā.
- sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
- sociālais dialekts valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
- līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
- leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
- konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
- etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu izcelšanos un vēsturisko attīstību.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
- prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- kroņa maize valsts uzturs (piem., cietumā).
- etimoloģija Vārda izcelsmes un vēsturiskās attīstības skaidrojums.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- iesprausts vārds vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iesprausts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- atslēgvārds Vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai.
- iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- apvainojums Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
- žargonvārds Vārds, kas raksturīgs kādam žargonam.
- abrakadabra Vārds, ko izsaka burvju mākslinieks pirms trika izpildīšanas, lai piešķirtu tam maģisku, noslēpumainu raksturu.
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- vārdu kārta vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- vārdu kārtība vārdu secība, kas raksturīga kādas valodas teikumiem.
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
- šaudīkla Veikla, kustīga, strauja rakstura sieviete.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- uzdarboties Veikt (kādā laikposmā, vietā) dzīvnieku sugai raksturīgas darbības, kas var kaitēt cilvēkiem (par dzīvniekiem).
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- lākturis Vējlukturis.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
- ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
- vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
- nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
- vēsturnieks Vēstures (3) speciālists.
- senvēsture Vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- sfragistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pēta zīmogus.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- dzelzs laikmets vēstures periods pēc bronzas laikmeta, kad darba rīkus un ieročus sāka izgatavot no dzelzs.
- jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
- varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni – vēsturisku personu.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
- mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums.
- varoņopera Vēsturiski heroiskā opera.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- hronika Vēsturisku notikumu pieraksts to norises secībā; literārs sacerējums, kurā attēloti vēsturiski notikumi to norises secībā.
- platspīļu Vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
- piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
- mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
- pūcīte Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
- meistars Viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
- skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
- dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
- lubu literatūra viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgi literāri darbi.
- lubu romāns viegla satura, mākslinieciski mazvērtīgs laika kavēkļa romāns.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- gaisagrābslis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks, kam raksturīga paviršība un nepastāvība.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu, ko satur daži augi.
- baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- sveķvielas Vielas, kas ietilpst sveķu sastāvā; vielas, kam ir sveķiem raksturīgas īpašības.
- gļotvielas Vielas, kas satur gļotas; biezs, recekļveida šķidrums.
- opiāti Vielas, kas satur opiju.
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra; šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- starpcirte Viena no noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšanas cirtēm.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- graudzāles Viendīgļlapju klases augi, kuriem raksturīgs apaļš, dobs stiebrs ar mezgliem.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- balzamīne Viengadīgs, izturīgs, bagātīgi ziedošs krāšņumaugs, kas audzējams gan dārzā, gan puķu podā un kam ir dažādu krāsu ziedi.
- sezams Viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs, kura sēklas satur eļļu.
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas, kas ietilpst asins sastāvā un ko satur, piem., olas baltums, piena sūkalas, augu sēklas.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
- sabiedriski ekonomiskā formācija viens no posmiem cilvēces attīstības vēsturē, kam raksturīgs noteikts ražošanas veids.
- epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- raugs Vienšūnas sēnes, kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
- arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
- vilku bedre vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
- stiprinātie vīni vīni, kuru alkohola saturs ir 15–20%.
- kišmišs Vīnogu šķirne, kurai raksturīgas sīkas ogas bez kauliņiem; šīs šķirnes vīnogas.
- saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- simbolisms Virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19. gs. beigās – 20. gadsimta sākumā, kam raksturīga negatīva attieksme pret pozitīvismu un materiālismu.
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
- dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
- kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
- aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- dējējvista Vista, ko audzē un tur olu ieguvei.
- kluksti Vistām raksturīgās skaņas.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs renesanses laikmeta skaņdarbs ar laicīgu saturu.
- sūnu zaļš zaļš ar sūnām raksturīgu nokrāsu.
- izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
- deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- ģeohronoloģija Zemes vēstures iedalīšana secīgos laika posmos (ērās, periodos, epohās).
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
- līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
- bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- ģeoloģija Zinātne par Zemes uzbūvi un attīstības vēsturi.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
- orientālistika Zinātnes nozare par Austrumu tautu valodām, kultūru, vēsturi.
- arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
- sociobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
- kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pēta kultūras vēsturi.
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
- letonika Zinātņu nozares, kas pēta Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- eģiptoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Senās Ēģiptes vēsturi, kultūru, rakstību un arheoloģiskos pieminekļus.
- mesidžs Ziņa, vēstījums; (daiļdarba) idejiskais saturs.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
- skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
- inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
- kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
tur citās vārdnīcās:
LLVV
MEV