Paplašinātā meklēšana

Meklējam dot.

Atrasts vārdos (147):

Atrasts vārdu savienojumos (21):

Atrasts skaidrojumos (3520):

apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
noadīt Adot izgatavot.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
saadīt Adot sasaistīt.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizlienēt Aizdot.
aiztapināt Aizdot.
palienēt Aizdot.
tapināt Aizdot.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
aizlaisties Aizlidot.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
novārdot Apvārdot.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
apkārt Ar līkumu (doties).
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
izart Arot izveidot.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
vagot Art, veidot vagas (1).
spicēt Asināt, veidot smailu.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
piecelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no miroņiem Atdot dzīvību, atdzīvināt.
piecelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
uzcelt no kapa Atdot dzīvību, atdzīvināt.
novilkt pēdējo kreklu no muguras atdot otram pēdējo.
nokārtot parādu atdot parādu.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
aizlaist Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
slidskrējējs Ātrslidotājs.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
sacerot Augot izveidot cerus.
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot stīgas.
sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
stīgot Augot veidot stīgas.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
dzīt Augot veidot.
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
riest Augot, attīstoties veidot (ko).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
ieaust Aužot ieveidot.
pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
sabadīt Badot savainot.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
izberzēt Berzējot izveidot.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
atbīdīt Bīdot atvērt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
zavēt Burt, vārdot.
zintēt Burt, vārdot.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
izbūvēt Būvējot izveidot.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
izdošana Darbība --> izdot.
slidošana Darbība --> slidot.
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
devējs Darītājs --> dot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
izdejot Dejas soļiem izveidot.
nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
izdilt Dilstot izveidoties.
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
šurpnākot Dodoties šurp.
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
mest kolekti dot (naudu) kolektei.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
nest augļus dot labumu, kādu rezultātu.
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
dot mutes dot skūpstu, skūpstīt.
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
kāpt pāri slieksnim doties iekšā (ēkā, telpā).
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
pacelt buras doties projām, pamest (ko).
pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
bakstīt Durot izveidot.
izdurt Durot izveidot.
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
nodziedāt Dziedot atskaņot, izpildīt.
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
iedziedāt Dziedot ieskaņot.
iedziedāties Dziedot ievingrināt balsi.
izdziedāt Dziedot izpaust.
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo.
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
pielocīt Ēdot piepildīt (ko).
pieēst Ēdot piepildīt.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
apmierināt Ēdot vai dzerot, remdināt, novērst.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
mīt Ejot veidot (soli).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
šmakstināt Ēst (ko), radot šmakstus.
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
izēvelēt Ēvelējot izveidot.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
izfrēzēt Frēzējot izveidot.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
ceļa jūtīs gatavībā doties ceļā.
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
nogaudot Gaudot (kādu laiku).
apglaudīt Glaudot apmīļot.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
pārgleznot Gleznojot pārveidot.
sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
iegludināt Gludinot ieveidot.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
sagrābt Grābjot izveidot.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
iegrebt Grebjot ieveidot.
izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
izgruzdēt Gruzdot izdegt.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
iesmērēt Iedot (kukuli).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
iegūt vārtus ieraidot ripu vārtos, iegūt punktu.
gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
uzgaudot Iesākt gaudot; īsu brīdi gaudot.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
šālēt Iet doties.
likt kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
ievagot Ieveidot (kur vagu).
iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
likt ilgviļņus ieveidot ilgviļņus.
deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
gult Iezīmēties, izveidoties.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
krimst Ilgstoši nomākt, nedot miera; kremst.
muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt (piem., ēdot).
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā) izdot naudu; izšķērdēt.
izlēņot Izdot par lēni.
izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
klajā Izdot, publicēt.
laist Izdot, publicēt.
izlaist Izdot; publicēt.
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izveikties Izdoties, veikties.
paveikties Izdoties; palaimēties.
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
pagriezties Izmainīt sava ķermeņa stāvokli, atrodoties guļus.
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
notirgot Iztirgot, pārdot.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
izplānot Izveidot (kā) plānu.
uzskicēt Izveidot (kā) skici.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
taisīt Izveidot (ko).
izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
izdzīt Izveidot (vagu).
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
sarullēt Izveidot apaļu.
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
saasnot Izveidot asnus.
nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
savilkt roku dūrē izveidot dūri.
sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
apsakņoties Izveidot saknes.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
izstiebrot Izveidot stiebrus.
izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
sastutēt Izveidot; uzcelt.
iekārtot Izveidot.
sataisīt Izveidot.
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu.
saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
ierasties Izveidoties, parādīties.
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
sabriest Izveidoties, rasties.
sacelties Izveidoties, rasties.
sarasties Izveidoties, rasties.
padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
villoties Kauties; ķildoties.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt.
sakodīt Kodot savainot.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
sakompilēt Kompilējot izveidot.
nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
izlauzt Laužot izveidot (ko).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
laisties Lidot (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
lielākais kopīgais dalītājs lielākais skaitlis, ar kuru dalās visi dotie skaitļi.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
lizdot Ligzdot.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
palaist pasaulē Ļaut (kādam) doties svešumā.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
gatavot skolas uzdevumus mācīties uzdoto.
gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
grozīt Mainīt, pārveidot.
vērst Mainīt, veidot citādu.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
mest Māt, dot zīmi, mājienu.
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
gaide Medībās – medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekam atrodoties slēpnī.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
slīdes berze mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
pamest Metot padot.
uzmest Metot uz augšu, izveidot.
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
nomīdīt Mīdot ar kājām, nonāvēt.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
jundīt Nedot miera; urdīt.
tirdīt Nedot mieru; mocīt.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
izputēt vējā neizdoties, nepiepildīties.
samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
saiet sviestā Neizdoties.
saiet dēlī Neizdoties.
saiet tūtā Neizdoties.
saiet tūtē Neizdoties.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
kust Nemanot tikt izdotam.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
slita No guļbaļķiem veidots žogs.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
saitējums No saitēm veidots pārsējs.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
noorganizēt Nodibināt, izveidot.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
cedēt Nodot citam (savas prasījuma tiesības).
deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt.
izīrēt Nodot lietošanā pret maksu.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
palaist tautās Nodot sabiedrības vērtējumam.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
nosveicināt Nodot sveicienu.
nozvērēt Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
krist Nodoties (kam).
iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
kavēties Nodoties, pievērsties (kam).
izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
noceļot Nolidot (par putniem).
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
sapēdot Nopēdot.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
uz- Norādot uz darbības virzību augšā, uz augšu.
parametrs Nosacījumi; dotumi.
izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
izņaudēt Ņaudot, žēlā balsī izlūgt (ko).
aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
ieausties Pamazām izveidoties (kur).
izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
goda dēļ Parādot cieņu.
goda pēc Parādot cieņu.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
izsolīt Pārdot (ko) izsolē.
pārdot preces vairumā pārdot preces vairumtirdzniecībā.
ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
sist gaisā pārdot.
uzsist gaisā pārdot.
atdot Pārdot.
tirgot Pārdot.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
noledot Pārklāties ar ledu; apledot.
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
nomest ieročus pārtraukt cīņu, padoties.
apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
granulēt Pārveidot (ko) granulās.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
pārmainīt Pārveidot citādu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
transformēties Pārveidoties.
izvērst Pārvērst, pārveidot.
pataisīt Pārvērst, pārveidot.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
ievadīt Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
cirsties Pēkšņi, strauji doties mesties, griezties.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
nopeldēt Peldot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
peldus Peldot.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
izpirkt Pērkot izdot (visu naudu).
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
atlaist grēkus piedot grēkus.
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu.
uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
bestsellers Pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata.
aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
nosaukt Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
maksāt Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu.
iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties, nodoties (kam).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
atdoties Pilnīgi nodoties (kādai darbībai).
iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kam).
aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
iegrimt darbā pilnīgi nodoties darbam.
nogrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
iegrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai.
demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
izkopt Pilnveidot, attīstīt.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
nākt Pilnveidoties.
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
noplanēt Planējot nolidot (kādu attālumu).
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
ejoša prece prece, ko var ātri pārdot.
nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
atveide Process, rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
vienu māju tālāk projām (iet, doties u. tml.).
nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt.
sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
parādīt Rādot paskaidrot, pamācīt (piem., darbību, paņēmienu).
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
parūcināt Radot rūkoņu, pabraukāt.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
pieēnot Radot vieglu ēnu, pasargāt (augus) no saules staru tiešas iedarbības.
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
izaugt Rasties, izveidoties.
piedzimt Rasties, izveidoties.
uzaugt Rasties, izveidoties.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
caur asarām (sacīt, smaidīt) raudot (sacīt, smaidīt).
pieraudāt Raudot izveidot.
noraudāt Raudot liet (asaras).
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
kādā jaukā dienā reiz, negaidot, pēkšņi.
kādu jauku dienu reiz, negaidot, pēkšņi.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
atveids Rezultāts --> atveidot; atveidojums.
darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
sagrūst Sadot lielākā daudzumā (zāles).
salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
nodrošināt Sagādāt, dot iespēju iegūt (ko).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto).
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
staigā laimīgs saka atvadoties.
staigā vesels saka atvadoties.
Dzīvo vesela! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
Dzīvo sveika! saka atvadoties.
ar to dieviņu saka atvadoties.
Dzīvo sveiks! saka atvadoties.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Tā man vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā tev vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā jums vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā viņam vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
(birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, draudot atmaksāt.
tu to pieminēsi saka, draudot atriebties.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
ripo nauda saka, ja nauda tiek ātri un vieglprātīgi izdota.
nauda (aiz)iet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
nauda iziet saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
kas kait saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas.
Kas vainas? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
paldies par kūkām saka, noraidot kādu piedāvājumu, priekšlikumu.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
Es tev gan (rādīšu)! saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
ranžēt Sakārtot, sarindot (kādā vērtējumā, rangā).
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
celties spārnos sākt lidot (par putniem).
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
dīgt Sākt rasties, veidoties (piem., par jūtām).
uzkāpt uz slidām (arī slēpēm u. tml.) sākt slidot (slēpot u. tml.).
laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
sanākt Salidot, sapeldēt.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
saiet naidā sanaidoties.
sanākt naidā sanaidoties.
saēsties Sanīsties, sanaidoties.
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
iesildīties Sasildīties dzerot vai ēdot (ko siltu).
ieviest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
samilzt Satūkt (parasti rodoties sastrutojumam).
lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
iesiet Sienot ieveidot (piem., mezglu).
sasiet Sienot izveidot (ko).
siet kūli sienot veidot kūli.
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
iesildīt Sildot panākt, būt par cēloni, ka kļūst silts, iesilst.
uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
kupināt Sildot recināt.
sakupināt Sildot sarecināt.
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
iesist Sitot skart, dot triecienu.
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
apgriezts skaitlis skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
apskaldīt Skaldot apdarināt.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
saskaldīt Skaldot sadalīt.
saskaldīt Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
pagarinātās dienas grupa skolēnu grupa, kas sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
zem letes slepeni, nelegāli (pārdot preci).
izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
noslidot Slidot (kādu laikposmu).
aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
smaidīt caur asarām smaidīt raudot.
piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
celt Sniegt, dot.
pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
nospārdīt Spārdot nonāvēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
saspārdīt Spārdot sabojāt.
saspārdīt Spārdot savainot.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
iespēja Spēja (ko veikt), dotības.
audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
muzicēt Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
pieskandināt Spēlējot, dziedot u. tml. panākt, ka (skaņas) izplatās, piepilda (ko).
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
apspīdēt Spīdot apgaismot.
iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
nospraudīt Spraudot iezīmēt (ko).
aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
atspurgt Spurdzot atlidot šurp.
iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) – par putniem.
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
paspurgt Spurdzot palidot.
saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
dēstīt Stādot augus, veidot (piem., dārzu, mežu).
iestādīt Stādot ievietot, iestiprināt augsnē.
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
piestādīt Stādot novietot (pie kā, kam klāt).
piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
pastiept Stiepjot roku, pavirzīt, padot (ko).
stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
saraudāt Stipri raudot, samērcēt (ko).
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
brukt Strauji doties uzbrukumā.
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
piesist papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus, radot troksni.
burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
uzšauties Strauji uzlidot.
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
dauzīt Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
ecēties Strīdēties, ķildoties.
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
iestumt Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
Uz redzi! sveiciens atvadoties; uz redzēšanos.
atā Sveiciens atvadoties.
nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
pasviest Sviežot censties iedot, arī panākt, ka satver (ko).
šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
monotipija Šādā tehnikā veidots darbs.
ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
sašaudīt Šaudot sabojāt.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
nošķaudīt Šķaudot notraipīt.
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu; ātri augt; ražīgs.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas nodarbojas ar muzicēšanu.
ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs.
pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
skops Tāds, kam žēl dot (ko) citam; tāds, kam žēl tērēt, lietot materiālās vērtības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic, neatrodoties notikuma vietā.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
devums Tāds, kas ir (ie)dots (kādam).
sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkaniem ķieģeļiem.
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
sirms Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
rustikāls Tāds, kas ir rupji, vienkāršoti veidots.
neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
stiklains Tāds, kas ir veidots no stikla.
stiklots Tāds, kas ir veidots no stikla.
režģis Tāds, kas ir veidots no šādām krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
rezerve Tāds, kas tiek sagādāts, izveidots izmantošanai vajadzības gadījumā.
nevēlams Tāds, kas var negatīvi iespaidot.
statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
jaukts Tāds, kas veidojies, veidots no dažādām sastāvdaļām.
godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
keramisks Tāds, kas veidots no keramikas.
lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
sviķeļains Tāds, kas veidots sviķeļa tehnikā.
gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
drebelīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
nelikvīds Tāds, ko (uzņēmums) nevar izmantot, pārdot.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
izvelkams Tāds, ko var paplašināt, palielināt, izvelkot, izbīdot atsevišķas detaļas.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas, ar muti ievadot gaisa strāvu.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
sliet Taisīt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
normāle Taisne, kas perpendikulāra līknes pieskarei dotajā punktā.
pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
ziedojumu tālrunis tālruņa numurs, pa kuru zvanot, tiek ziedota nauda konkrētam mērķim.
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis (bāze), lai iegūtu doto skaitli.
atbildīgs Tas, kam ir dots kāds uzdevums.
monopolists Tas, kam ir monopoltiesības (piem., ko ražot, pārdot, pārvadāt).
pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
izdevums Tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums.
modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
pārpalikums Tas, kas nav iztērēts, izpārdots.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
barība Tas, ko (cilvēki, dzīvnieki) uzņem ēdot un kas ir nepieciešams organisma dzīvības procesu nodrošināšanai.
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots.
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
satecināt Tecinot izveidot (ko).
Ar labu vakaru! teiciens, atvadoties vakarā.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
izspēlēties Tēlojot pilnībā izpaust sevi, savas dotības.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
mantū Tests tuberkulozes baciļu noteikšanai, ar speciālu šļirci ievadot ādā tuberkulīnu.
ietēst Tēšot ieveidot (piem., robu).
ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
likumdošanas vara tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
jaunizdevums Tikko vai nesen izdots iespieddarbs.
jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); izplatīties, radot atbalsis.
iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
izpausties Tikt atveidotam, atklātam (mākslas darbā).
pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
rasties Tikt dibinātam, veidotam.
staigāt Tikt dotam tālāk citam.
krist Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
iznākt Tikt izdotam (par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā.
nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu).
parādīties atklātībā tikt izdotam, publicētam.
klajā Tikt izdotam, publicētam.
izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
izkopties Tikt izkoptam; izveidoties.
iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) – par ceļu, taku.
sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
nonākt zem āmura tikt pārdotam izsolē (ūtrupē).
aiziet Tikt pārdotam.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
iet Tikt pirktam, pārdotam.
uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
rullēt Tīt (ko) rullī (1), veidot rulli.
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
aiztramdīt Tramdot aizbaidīt, aizdzīt.
ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
satrenēt Trenējot izveidot.
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
turēt aiz atslēgas turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz trim atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz septiņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
turēt aiz deviņām atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
izūtrupēt Ūtrupē izpārdot; izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
sadot Uzdot (piem., daudzus pienākumus), izteikt (piem., daudzus norādījumus).
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
darbuzdevums Uzdotais darbs; rīkojums veikt noteiktu darbu.
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
uzlaisties Uzlidot (3).
uzskriet Uzlidot.
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
pacelties spārnos uzsākt lidot.
deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
uzmilzt Uztūkt (piemēram, rodoties sastrutojumam).
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
ievaidēties Vaidot ierunāties.
novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
saglaudīt Vairākkārt glaudot, samīļot.
lūlināt Vairākkārt lūlot; dūdot.
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
kapāt Vairākkārt triekties (pret ko), radot bojājumu, iznīcinot (to).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
braukāt Vairākkārt, bieži braukt, doties (kur).
bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
savandīt Vandot sajaukt.
izvandīt Vandoties, jaucoties pārmeklēt (ko).
piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
palidot Varēt, spēt lidot.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
durt Veidot (ar ko asu) caurumus.
post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
šķirt Veidot (celiņu) matos.
mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
radīt Veidot (garīgas vērtības).
maketēt Veidot (iespieddarba) maketu.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
mistrot Veidot (kā, piem., augu kopu) sajaukumu, maisījumu.
modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
shematizēt Veidot (kā) shēmu (1).
skicēt Veidot (kā) skici.
subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
tembrēt Veidot (kā) tembru.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
plānot Veidot (kāda objekta) plānu, projektu.
maketēt Veidot (kāda objekta) telpisku atveidojumu.
dizainēt Veidot (kam) dizainu.
dobt Veidot (kam) dobumu (1); taisīt (ko), veidojot dobumu.
rūtot Veidot (kam) rūtis (1).
tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
švīkāt Veidot (kam) švīkas.
kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu u. tml.
dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
radīt Veidot (ko) iztēlē.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
marmorēt Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
tipizēt Veidot (ko) mākslas darbā ar tipiskām īpašībām.
stiķēt Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
cementēt Veidot (ko) no cementa; saistīt ar cementu.
kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
pērļot Veidot (ko) pērļošanas tehnikā.
rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
lipināt Veidot (ko), piem., no plastilīna, māla; izmantot (mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
ondulēt Veidot (matu) viļņus, lokas.
cirtot Veidot (matus) cirtainus; sprogot.
mest Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
celt Veidot (piem., celtni, būvi).
konstruēt Veidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
stādīt Veidot (piem., tekstu, datu kopumu).
raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
sintezēt Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
vilkt Veidot (stigu, robežu u. tml.).
savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
rādīt Veidot attēlu.
burbuļot Veidot burbuļus (vāroties); rasties burbuļiem.
mest burbuļus veidot burbuļus; burbuļot.
caurumot Veidot caurumus (piem., kādā priekšmetā).
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
gropēt Veidot gropi.
ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
intarsēt Veidot intarsiju.
oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
nokrist Veidot kritumu (par upi).
degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
manikirēt Veidot manikīru.
līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
betonēt Veidot no betona.
perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
pagleznot Veidot pagleznojumu (2).
modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
pūkot Veidot pūkas.
saputoties Veidot putas.
rasēt Veidot rasējumu.
robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
saistīt Veidot saistību (ar ko).
profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
sprogot Veidot sprogas.
retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
stiebrot Veidot stiebrus (par augiem).
stigot Veidot stigu.
līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
tamborēt Veidot tamborējumu.
terasēt Veidot terases (1).
vilkt Veidot tīklu (par zirnekli).
līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
titrēt Veidot titrus.
uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
zigzagot Veidot zigzagu.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
romantizēt Veidot, attēlot (ko) atbilstoši romantisma (1) principiem.
balstīt Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
liedināt Veidot, darināt (piem., no metāla gabaliem).
liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
formēt Veidot, sastādīt (ko).
būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
formēties Veidoties (3).
profilēties Veidoties (3).
raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
austies Veidoties (par norisēm dabā).
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
krunkoties Veidoties krunkām (piem., apģērbā).
kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
rasties Veidoties saskarei, attiecībām (ar kādu).
tīties Veidoties tīšanas procesā.
raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
gumt Veidoties, blīvēties.
nākt Veidoties, iesākties (piem., par kādu stāvokli, parādību).
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
briest Veidoties, kļūt lielākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
briest Veidoties, pieaugt spēkā.
tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
dzimt Veidoties, rasties (kam jaunam).
kļūt Veidoties, rasties (stāvoklim, attieksmei).
attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
tapt Veidoties, rasties.
vērpties Veidoties, risināties.
Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
ievelmēt Velmējot ieveidot.
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
izvelmēt Velmējot izveidot.
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
izmest naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu.
sviest naudu zemē veltīgi izdot, šķiest naudu.
nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
izveltnēt Veltnējot izveidot.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
izvelt Veļot izveidot (ko).
uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
savērpt Vērpjot izveidot.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
virknēt Vērt, saistīt virknē (2); rindot virknē.
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
pieskandināt Viegli piesist (pie kā), lai radītu skaņu, dotu zīmi, ka vēlas runāt.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
gadagājums Vienā gadā izdoto (laikrakstu, žurnālu) komplekts.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
identificēt Vienādot; saistīt (ar ko).
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
līdzveidotājs Viens no (kā) veidotājiem.
kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
noviltot Viltojot izveidot.
saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
izviļāt Viļājot izveidot (ko).
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
savirpināt Virpinot izveidot (ko).
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot troksni.
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
nākt Virzīties šurp lidojot, peldot u. tml. (par dzīvniekiem).
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
braukt Virzīties, pārvietoties šļūcot, slīdot.
klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
klabināt Virzīties, radot klaboņu.
kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
izvirzīt Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
izvirzīt Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
rūciens Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
nozīdīt Zīdot nobarot.
nozīdīt Zīdot novājināt.
pazīdīt Zīdot paēdināt.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
atdot Ziedot, veltīt.
ziedot sevi ziedoties.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.

dot citās vārdnīcās:

Tēzaurs

dot

LLVV

dot

MEV

duôt