Paplašinātā meklēšana
Meklējam dot.
Atrasts vārdos (147):
- dot:1
- atdot:1
- dotēt:1
- dūdot:1
- iedot:1
- izdot:1
- lidot:1
- medot:1
- nodot:1
- padot:1
- pēdot:1
- sadot:1
- uzdot:1
- aizdot:1
- doties:1
- dotumi:1
- gaudot:1
- lizdot:1
- naidot:1
- padots:1
- pārdot:1
- piedot:2
- piedot:1
- pludot:1
- rindot:1
- slidot:1
- vārdot:1
- veidot:1
- zārdot:1
- ziedot:1
- apledot:1
- aplidot:1
- atdūdot:1
- atlidot:1
- cimdots:1
- dažādot:1
- dotības:1
- iedūdot:1
- ielidot:1
- izlidot:1
- izpēdot:1
- ligzdot:1
- nodūdot:1
- noledot:1
- nolidot:1
- nopēdot:1
- palidot:1
- saledot:1
- salidot:1
- sapēdot:1
- saradot:1
- uzlidot:1
- valodot:1
- aizlidot:1
- anekdote:1
- antidots:1
- apslidot:1
- apvārdot:1
- atdoties:1
- atveidot:1
- badoties:1
- dotācija:1
- ierindot:1
- ieslidot:1
- ieveidot:1
- izdoties:1
- izpārdot:1
- izrindot:1
- izslidot:1
- izveidot:1
- lidotājs:1
- līdzdots:1
- nedoties:1
- negaidot:1
- nodoties:1
- nogaudot:1
- noslidot:1
- novārdot:1
- padoties:1
- pārlidot:1
- paslidot:1
- peridots:1
- piedūdot:1
- pielidot:1
- radoties:1
- sadoties:1
- sagrodot:1
- sanaidot:1
- sarindot:1
- sazārdot:1
- saziedot:1
- uzdoties:1
- uzgaudot:1
- uzmedots:1
- uzslidot:1
- vienādot:1
- aizdoties:1
- aizslidot:1
- iespaidot:1
- ķildoties:1
- naidoties:1
- pārdotava:1
- pārdoties:1
- pārslidot:1
- pārveidot:1
- piegaudot:1
- pieslidot:1
- pievārdot:1
- slidotājs:1
- slidotava:1
- vārdotājs:1
- veidotāj-:1
- veidoties:1
- ziedoties:1
- iedūdoties:1
- izbadoties:1
- izlidoties:1
- lidotspēja:1
- metrdotels:1
- nobadoties:1
- novienādot:1
- pabadoties:1
- pilnveidot:1
- saradoties:1
- vienveidot:1
- anekdotisks:1
- apvārdoties:1
- iegaudoties:1
- ierindoties:1
- izgaudoties:1
- izslidoties:1
- izveidoties:1
- paķildoties:1
- saķildoties:1
- sanaidoties:1
- sarindoties:1
- ātrslidotājs:1
- mērķdotācija:1
- pārveidoties:1
- surdotehnika:1
- veidotājaudi:1
- daiļslidotājs:1
- līdzveidotājs:1
- pilnveidoties:1
- pseidotautisks:1
- surdotulkojums:1
- skrituļslidotājs:1
Atrasts etimoloģijās (61):
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No franču péridot. (šķirklī peridots)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
Atrasts normatīvajos komentāros (20):
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (98):
- aizdot dusmas
- apvārdot zobus
- atdot galus
- atdot godu
- atdot ķīlā
- atdot par ķīlu
- atdot pēdējo godu
- atdot zemei
- atdot zemes klēpim
- Dieva dots
- dot bērnam krūti
- dot dzīvību
- dot iemeslu
- dot kājām vaļu
- dot kājām ziņu
- dot liecību
- dot mācību
- dot maizi
- dot mutes
- dot norēķinu
- dot pa aci
- dot pa biksēm
- dot parakstu
- dot prettriecienu
- dot priekšroku
- dot roku
- dot vai acs vai galva
- dot vaļu
- dot ziņu
- dotais lielums
- doties citos medību laukos
- doties pie miera
- doties uz mūžamājām
- Dots pret dotu!
- iedot bērnam krūti
- iedot buču
- iedot kurvi
- iedot kurvīti
- iedot pa muti
- iedot pūrā līdz(i)
- iedot roku
- iedot vārdu
- iedot vilka pasi
- izdot pēdējo kapeiku
- izdot pie vīra
- kā uzmedots
- nedoties rokā
- nedoties rokās
- nodot analīzes
- nodot asinis
- nodot balsi
- nodot grožus (kādam, kāda rokās)
- nodot komisijā
- nodot savu balsi
- nodot sveicienu
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.)
- padot brokastis
- padot dievpalīgu
- padot labdienu
- padot labrītu
- padot labvakaru
- padot launagu
- padot pusdienas
- padot roku
- padot vakariņas
- palikt sēdot
- pārdot (savu) dvēseli velnam
- pārdot preces vairumā
- pārdot savu dvēseli (kādam)
- pārveidot pasauli
- piedot gāzi
- piedūdot pilnas ausis
- sadot pa ādu
- sadot pa cepuri
- sadot pa dibenu
- sadot pa galvu
- sadot pa kaklu
- sadot pa kūkumu
- sadot pa mizu
- sadot pa pirkstiem
- sadot pa purnu
- sadot pa ragiem
- sadot pa ribām
- sadot pa rīkli
- sadot pa seksti
- sadot pa sprandu
- sadot pa zobiem
- sadot piparus (kādam)
- sadot pirti
- sadot rokas
- sadot sutu
- sadot vēju
- turēt doto vārdu
- turēt pie dotā vārda
- uzdot gāzi
- uzdot pa purnu
- uzlidot gaisā
- ziedot sevi
Atrasts skaidrojumos (200):
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saadīt Adot sasaistīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizlienēt Aizdot.
- aiztapināt Aizdot.
- palienēt Aizdot.
- tapināt Aizdot.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
- aizlaisties Aizlidot.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- novārdot Apvārdot.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- apkārt Ar līkumu (doties).
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- (pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- izart Arot izveidot.
- ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
- riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
- poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- vagot Art, veidot vagas (1).
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
Atrasts piemēros (200):
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- augusts 15. augustā doties uz Aglonu.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
- katrs Abi zēni peldoties klaigā, katrs rāda savu māku.
- uzdot Acis sāk uzdot.
- pavediens Adot liek kopā vairākus pavedienus.
- nojukt Adot nojuku jau trešajā rindiņā.
- valdziņš Adot nosprūk valdziņš.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- salidot Aicinājums salidot Valdeķos.
- padoties Aicināt teroristus padoties.
- noruna Aizdot kaimiņam naudu ar norunu, ka pēc nedēļas to atdos.
- aizdot Aizdot labību līdz jaunajai ražai.
- aizdot Aizdot naudu.
- aizdot Aizdot savas slēpes.
- simtnieks Aizdot simtnieku.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm nodoties studijām.
- paslidot Aiziet paslidot pa aizsalušo ezeru.
- aizmirst Aizmirst doto solījumu.
- kļūdīties Aizpildot anketu, viņš kļūdījās vairākās vietās.
- aizslidot Aizslidot līdz laukuma vidum.
- pavisam Akcijā saziedots pavisam 23 000 latu.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- bilance Aktiera atveidoto lomu bilance.
- aktieris Aktiera dotības.
- pārdoties Aktieri spiesti pārdoties, lai izdzīvotu.
- raksturotājs Aktieris nebija varoņu atveidotājs, bet gan raksturotājs, komiķis.
- uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- analītisks Analītiski veidota konstrukcija.
- anekdotisks Anekdotiski gadījumi no dzīves.
- anekdotisks Anekdotisks tēlojums.
- strūklaka Ap pili izveidots baroka dārzs ar strūklakām.
- stars Ap sievietes lūpām sāk veidoties krunciņu stari.
- atdot Apēst gaļu un atdot sunim kaulu.
- līdzdots Apēst līdzdotās sviestmaizes.
- apgāds Apgāda "Daugava" izdotās grāmatas.
- apgrābstīt Apgrābstīt uzdoto vielu.
- apgriezt Apgriezt laivu, lai dotos atpakaļ.
- ap- Apledot.
- aplidot Aplidot ap māju.
- aplidot Aplidot Mēnesi.
- valoda Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
- dot Aprēķināt laukumu, ja dotas malas.
- apslidot Apslidot apkārt laukumam.
- apslidot Apslidot pretinieka vārtus.
- tiesājams Apsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo.
- sarindoties Aptaujā dziesmas sarindojušās pēc nodoto balsu skaita.
- pabadoties Aptrūka pārtikas un nācās pabadoties.
- apvārdot Apvārdot cukuru.
- apvārdot Apvārdot pret žūpošanu.
- apvārdot Apvārdots ūdens.
- apzināts Apzināti dot nepatiesu liecību tiesā.
- apžēloties Apžēlojies, kur lai ņemu to naudu, ko atdot!
- atkratīties Ar abām rokām atkratīties no dotās naudas.
- dievpalīgs Ar dievpalīgu doties ceļā, uzsākt jaunu darbu.
- vadziņa Ar kapli izveidot dobē divas vadziņas.
- izrēķināt Ar mokām izrēķināt uzdoto.
- dotības Ar neatlaidīgu darbu attīstīt savas dotības.
- paust Ar skaļiem aplausiem paust atzinību izrādes veidotājiem.
- veidotājaudi Ar veidotājaudiem pavairoti augi.
- padoties Ar visu augumu padoties uz priekšu.
- ierobs Ar zāģi izveidot dēlī ierobu.
- pieredze Arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
- artistisks Artistiski veidota loma.
- subkompensācija Asinsvadu nosprostojuma rezultātā var veidoties subkompensācija.
- apžēlot Asnate [Jāzepam]: Taisnība tev tā: Tik piedot, apžēlot!
- jaunvārds Ata Kronvalda veidotie jaunvārdi.
- atbilde Atbildes dotas uzdevumu krājuma beigās.
- atbildēt Atbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
- aizņemt Atdot aizņemto naudu.
- atdot Atdot algu mātei.
- atradums Atdot atradumu policijā.
- atdot Atdot bibliotēkā grāmatas.
- atdot Atdot bumbu centra uzbrucējam.
- atdot Atdot čempiona titulu, pirmo vietu.
- atdot Atdot darbam spēkus un enerģiju.
- atdot Atdot dzīvību brīvības cīņās.
- kamara Atdot gaļas kamariņu sunim.
- atdot Atdot gleznas muzejam.
- bibliotekārs Atdot grāmatu bibliotekārei.
- izkrāpt Atdot izkrāptās mājas un zemi.
- ķeskas Atdot ķeskas kaķiem.
- puse Atdot māsai pusi no savām konfektēm.
- atdot Atdot meitu bagātam cilvēkam.
- atdot Atdot mēteli ķīmiskajā tīrītavā.
- liecinieks Atdot naudu liecinieku klātbūtnē.
- atdot Atdot naudu, parādu, kredītu.
- atdot Atdot ogas par puscenu.
- atdot Atdot pilsētas dzīvokli dēlam.
- projām Atdot prom izlasītās grāmatas.
- atdot Atdot pulksteni remontā.
- karaļvalsts Atdot pusi karaļvalsts.
- atdot Atdot salstošajam savus cimdus.
- atdot Atdot sava priekšmeta mācību stundas.
- dzīvība Atdot savu dzīvību par dzimteni.
- galva Atdot savu galvu par tēvzemi.
- sirdsdegsme Atdot savu sirdsdegsmi sportam.
- caur Atdot sevi Dievam caur Jēzu Kristu.
- atdot Atdot skapītī augšējo plauktu.
- atdot Atdot somu bagāžas glabātavā.
- pēdējais Atdot tuviniekiem pēdējo.
- atdot Atdot vēstuli adresātam.
- atdot Atdot visu mērķa sasniegšanai.
- atdoties Atdoties mūzikas skaņām.
- atdoties Atdoties radošam darbam.
- atgādinājums Atgādinājums atdot bibliotēkas grāmatas.
- atgādināt Atgādināt doto solījumu.
- atgriezt Atgriezt galvu, dzirdot saucienu.
- samocīt Atkārtoti pārstādot, samocīt augu.
- atklāts Atklātā slidotava.
- atķerties Atķerties, ka laiks doties mājup.
- atlētisks Atlētiski veidots stāvs.
- sīknauda Atlikumu izdot sīknaudā.
- atprasīt Atprasīt aizdoto naudu.
- atprasīt Atprasīt iedoto grāmatu.
- atprasīt Atprasīt uzdoto.
- atpūsties Atpūšoties no rakstīšanas, doties pastaigā.
- grantskarjers Atpūtas kompleksa vietā izveidots grantskarjers.
- atdot Atrasto mantu atdot īpašniekam.
- aizslidot Ātri aizslidot prom pa ledu.
- zorbs Atrodoties zorbā, var skriet, kūleņot vai vienkārši slīdēt bumbai līdzi.
- ātrslidotājs Ātrslidotāja piedalījās sacensībās 3000 metru distancē.
- peldētājs Atšķirībā no kaķiem jaguāri ir labi peldētāji, kam patīk doties ūdenī.
- atšķirties Atšķirties no visiem ar izcilām dotībām.
- izglītība Attīstīt un pilnveidot izglītības darbu.
- sabučoties Atvadoties abi sabučojas.
- sabučot Atvadoties meita abus vecākus sabučo.
- atvadīties Atvadoties pamāt ar roku.
- atveidot Atveidot skulptūru mālā.
- varoņloma Atveidot varoņlomas.
- at- Atveidot.
- stāds Audzēt un pārdot augļu koku stādus.
- bekons Audzēt, nobarot, pārdot bekonus.
- augstsirdīgs Augstsirdīgi piedot.
- veidotājaudi Augu veidotājaudi.
- stingrs Automašīnas virsbūve veidota no stingrām metāla loksnēm.
- līdzveidotājs Avīzes pielikuma līdzveidotāji.
- badoties Badoties vairākus mēnešus.
- piedūdot Baložu piedūdoti bēniņi.
- snigt Balts sniedziņš snieg uz skujiņām un maigi dziedot pulksten's skan...
- piesavināt Bankai ir iespēja parādnieka īpašumu pārdot vai piesavināt.
- portāls Baroka formās veidots portāls.
- pārvērtība Baznīca vairākkārt piedzīvojusi pārvērtības – tai uzcelts tornis, pārveidota altāra daļa.
- uzplūdinājums Bebru veidots uzplūdinājums.
- bēgšus Bēgšus doties prom.
- ap Bērna dotības atklājās ap trim gadiem.
- nokarst Bērni skraidot nokarsuši.
- stiba Bērni uzdoto paveic labprāt, nav pie darba ar stibu jādzen.
- slidotava Bērniem ir slidotava mājas pagalmā.
- līdzdots Bērns saliek mozaīku, raugoties līdzdotajā zīmējumā.
- pelus Bet, kas lielīdamies pārdot Ved uz tirgu pelavas, Tas kā pelus, vējam ārdot, Zūd no ļaužu piemiņas.
- padoties Bez iebildumiem padoties vecāku prasībām.
- bezbēdīgs Bezbēdīgi doties briesmās.
- bezkaunīgs Bezkaunīgas dziesmas, anekdotes.
- kurp Bija jāizlemj, kurp doties tālāk.
- meteorītika Blakus krāterim Kāli ciematā izveidots meteorītikas muzejs.
- padots Bojātais kuģis padots vētras varai.
- GPS Braukt ar mašīnu, vadoties pēc GPS datiem.
- šķūtis Braukt, doties šķūtīs.
- zaļums Braukt, doties zaļumos.
- travertīns Brīvības pieminekļa pamatne ir veidota no Itālijas travertīna.
- iešķībs Būdas jumts izveidots iešķībs.
- skreja Būra skreju var veidot apaļu vai trīsstūrainu, putniem tas nav svarīgi.
- padots Būt prasīgam pret saviem padotajiem.
- savrupmāja Būvēt, pārdot, pirkt savrupmāju.
- padoties Censties nepadoties nogurumam.
- nosmaidīt Ciemiņš atvadoties skumji nosmaidīja.
- sašļukt Ciešot neveiksmes, nedrīkst sašļukt un padoties.
- kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
- panduss Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiks izveidota ieeja ar pandusu.
- cimdots Cimdota roka.
- cionisms Cionisms formāli tika izveidots 19. gadsimta beigās.
- brīvgrāmata Čigāniem bija pāvesta dotas brīvgrāmatas, kas ļāva viņiem braukt no vienas vietas uz citu.
- dot Dabas dots talants.
- sargāt Dabas parks izveidots ar nolūku sargāt putnu ligzdošanas vietas.
- atpakaļ Dabūt atpakaļ aizdoto naudu.
- dupsis Dabūt, uzdot pa dupsi.
- sagriezties Daiļslidotājs sagriežas piruetē.
- lēciens Daiļslidotājs veica divus trīskāršos lēcienus.
- duets Daiļslidotāju, dejotāju duets.
- daļējs Daļēji paveikt uzdoto.
- dot Daļu naudas dot brālim.
- uztaujāt Darbā uztaujāt, kas varētu instrumentu aizdot.
- padots Darbinieks ir padots augstāk stāvošam vadītājam.
- stilistika Darbs veidots mēmā kino stilistikā.
- dārgs Dārgi pārdot māju.
- datubāze Datubāze ir savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību izveidots un organizēts tā, lai nodrošinātu tajā ievadītās informācijas izguvi, veiktu tās atlasi un kārtošanu.
- izdot Daudz naudas tika izdots par zālēm.
- pārdoties Daudzi gatavi pārdoties.
- stumdīt Daudziem cilvēkiem visa darbdiena paiet pie datora, klabinot klaviatūru un stumdot peli.
- dažādot Dažādot apstrādes paņēmienus.
dot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV