Paplašinātā meklēšana

Meklējam de.

Atrasts vārdos (742):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (6738):

rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
kalvadoss Ābolu degvīns.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
ūdensdzīsla Ādere.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
dilbs Apakšdelms.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
seja Apaļš debess ķermenis.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
apdedzinājums Apdegums.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
padrēbe Apģērba odere.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
deviņgalvains Ar deviņām galvām.
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
āriene Ārējā vide (kam).
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
dziednīca Ārstniecības iestāde (kūrortā); sanatorija.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
zāļu tēja Ārstniecības nolūkam derīgi augi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
pretvizīte Atbildes vizīte.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
dehidratācija Atūdeņošana; atūdeņošanās.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
augļa ūdens augļūdens.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
automodelis Automobiļa modelis.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
gaisa uzbrukums bombardēšana, apšaude no lidaparātiem.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam.
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
dejot Būt par dejotāju.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
būvelements Būvdetaļa.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
dižens Cildens, cēls.
augsts Cildens, godpilns.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
līkdegunis Cilvēks ar līku degunu.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
jūrascūka Cūkdelfīns.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
maizes devējs Darba devējs.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
degustācija Darbība, process --> degustēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
elodeja Daudzgadīgs ūdensaugs.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
debess puse debespuse.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debess jumols debess velve, debess kupols.
debesu jumols debess velve, debess kupols.
jums Debess velve, debess kupols.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
ziemas mēneši decembris, janvāris, februāris.
vilku mēnesis decembris.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
savienojuma zīme defise.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
degmaisījuma pudele degpudele.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
deguna gals degungals.
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
šīberēt Dejot (balles dejas).
lēkt Dejot (strauju deju).
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
svingot Dejot svingu; mainierīgi dejot modernu deju.
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
griezties dejā dejot.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
debestiņa Dem. --> debess.
desiņa Dem. --> desa.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
ledenīte Dem. --> ledene.
lodīte Dem. --> lode [1].
spraudīte Dem. --> spraude.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
depozītu noguldījums depozītnoguldījums.
depozītu operācija depozītoperācija.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
tautas kalps deputāts (piem., parlamentā).
deramā diena deramdiena.
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
praktisks Derīgs, lietderīgs.
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
mazā septima desmit pustoņu intervāls.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
dienlilija Dienziede.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
DVD Digitālais video.
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
diedelējošs Divd. --> diedelēt.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
distihs Divrinde.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
dzīle Dzelme; ūdens dziļums.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
auss Dzirde.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļkoka sēklām.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
burbulis Epidemioloģiski droša vide.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
federalizācija Federācijas izveides process.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
federālists Federālisma piekritējs.
kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
pievilcīgs Finansiāli izdevīgs.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
fotošops Fotogrāfiju apstrāde.
fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
septembris Gada devītais mēnesis.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
aviodesants Gaisa desants.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
lāpu gājiens gājiens ar aizdegtām lāpām.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
žultsskābe Galvenā žults sastāvdaļa – holesterīna derivāts.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode.
pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
šefpavārs Galvenais (sabiedriskās ēdināšanas iestādes) pavārs.
šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
mēle Garens paaugstinājums, pa kuru demonstrē tērpus.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
bezkāju ķirzaka glodene.
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
pletīzeris Gludeklis.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
redakcija Grāmatu izdevniecības nodaļa.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
greiderists Greidera vadītājs.
mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
apsildāmā grīda grīda, kurā ierīkoti sildelementi.
GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
ikona Grieķu katoļu un krievu baznīcas svētbilde.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
graizes Griezīgas sāpes (vēderā).
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
pamatūdens Gruntsūdens.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
ciets rieksts grūts, sarežģīts uzdevums.
izgruzdēt Gruzdot izdegt.
ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
gurds Gurdens.
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
gvards Gvardes karavīrs.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
sālsskābe Hlorūdeņraža šķīdums ūdenī.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
zilā puķe idealizēts ilgu, sapņu tēls.
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
domu grauds ideja, atziņa.
strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
idents Identisks.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
špūre Iebraukta sliede, gramba.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
apdegt Iedegt (saulē).
lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
norakstīt Iegrāmatot izdevumos, zaudējumos.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
nirt Iegremdēties ūdenī un pārvietoties pa to.
nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
debetēt Ierakstīt debetā.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
iededzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iedegt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
struktūra Iestāde.
reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
infiltrēties Iesūkties augsnē (par ūdeni).
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
griezējinstruments Instruments, ar kuru griež [2] (1), gravē; mašīnas detaļa griešanai.
štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
adata Instrumentu, mehānismu detaļa ar nosmailinātu galu.
intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
uzpildīt Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
aglomerāts Irdena iežu, lavas gabalu masa.
irde Irdena kārta, slānis; irdne.
viegla augsne irdena smilts augsne.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
palsens Irdens (par sniegu).
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
paldens Irdens, čagans.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
irds Irdens.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
altings Islandes (Īslandes) parlaments.
replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
formula Īss, kodolīgs formulējums, (kā) definējums.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
izsvilināt Izdedzināt.
šlaga Izdedži.
izdegums Izdegusi vieta (mežā); izdega.
izdega Izdegusi vieta (mežā).
degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
izdancoties Izdejoties.
izdauzīt Izdemolēt.
iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
naudas bedre izdevīgs ienākumu avots.
zelta bedre izdevīgs ienākumu avots.
apgādniecība Izdevniecība.
apgāds Izdevniecība.
tituls Izdevuma, grāmatas u. tml. nosaukums.
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
deficīts Izdevumu pārsvars pār ienākumiem.
iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
iziet ielās iziet demonstrācijā.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
piederēt Izjust piederību.
pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, deju u. tml. (publiskā pasākumā).
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
dīleris Izplatītājs, pārdevējs.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
izmeši Izplūdes gāzes.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
liekt muguru Izrādīt padevību (kāda priekšā).
liekt deviņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
liekt trijos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
liekt septiņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
liekt galvu (kāda priekšā) Izrādīt padevību.
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
emisija Izstarošana; izplūde.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
izšņaukties Izšņaukt savu degunu.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
izzvejot Izvilkt (no ūdens).
stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
inovatīvs Jauns, moderns.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
jodūdeņražskābe Jodūdeņraža šķīdums ūdenī.
sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
kupols Jumts, velve puslodes veidā.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
nosēde Kā irdena nosēšanās, sablīvēšanās.
debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
plāns Kāda objekta rasējums, detalizēta shēma.
sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
džins Kadiķogu degvīns.
jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
pedikīrs Kāju nagu un pēdu kopšana un kosmētiska apstrāde.
pakakle Kakla daļa zem zoda; arī pazode.
tonsilīts Kakla mandeļu iekaisums.
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
kaļķūdens Kalcija hidroksīda (veldzēto kaļķu) šķīdums ūdenī.
kalve Kalēja darbnīca; smēde.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
ciānkālijs Kālija cianīds – ļoti stipra inde.
potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
lenteris Kāpņu margas; lentveida detaļa virs kāpņu margām.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
karaļūdens Karaļavota ūdens.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
kakla karbonāde karbonāde no dzīvnieka kakla daļas.
teļa karbonāde karbonāde no jaunlopa mīkstuma.
vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
desmitais Kārtas skait. --> desmit.
devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
templieši Katoļu garīgais bruņniecības ordenis (no 12. līdz 14. gs.).
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
kaukāzieši Kaukāza tautu piederīgais.
sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
nercs Kažokzvērs – Amerikas ūdele.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
seanss Kinofilmas demonstrējums no sākuma līdz beigām.
kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kinoizrāde Kinofilmas demonstrēšana.
kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
kino Kinoteātris; kinofilmas izrāde.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
cirks Klaunāde; joks, joku taisīšana.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
sarosīties Kļūt intensīvākam, aktīvākam (par domām, idejām u. tml.).
izburbēt Kļūt irdenam, porainam.
mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
(aiz)iet bojā Kļūt nederīgam lietošanai.
iziet no modes kļūt nemodernam.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
rudeņot Kļūt rudenīgam.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izčākstēt Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
saburbēt Kļūt viscaur irdenam, porainam.
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī vai augļu sulā.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
tāme Kopējais kādas darbības paredzēto plānoto izdevumu un ieņēmumu summas iepriekšējs aprēķins.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
simfonija Kopskaņa, atsevišķu detaļu savstarpēja saskaņa, šīs kopskaņas izpausme.
verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radio.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
izkratīties Kratoties dejot.
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
galvturis Krēsla detaļa galvas atbalstam.
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
zemdega Kūdras degšana vai gruzdēšana.
kuģa neto tilpība kuģa derīgā tilpuma lielums.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
kultūrtrēģeri Kultūrtrēģerisma ideologi; šīs teorijas realizētāji.
kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
nokurināt Kurinot sadedzināt.
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
sačākstēt Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
čākstēt Kūstot saplakt, kļūt irdenam.
matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders.
asinsapgāde Ķermeņa daļu, orgānu apgāde ar asinīm.
pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
laparotomija Ķirurģiska operācija – vēdera dobuma atvēršana.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
skrīne Lāde, arī tīne.
laidne Laide.
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
laidelēt Laidelēties.
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
petrolejas lampa lampa, kurā par degvielu izmanto petroleju.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
recitācija Lasīšana priekšā, deklamēšana.
recitēt Lasīt priekšā, deklamēt.
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
dancis Latviešu tautas deja.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
LFF Latvijas Futbola federācija.
LHF Latvijas Hokeja federācija.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
rings Laukums dzīvnieku demonstrēšanai un vērtēšanai (izstādē).
jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
palēkt Lecot padejot.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
stiklene Ledene.
āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
apliet Lejot ūdeni, nodrošināt (augus) ar mitrumu, samitrināt (augsni).
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
lejupslīdējums Lejupslīde.
izlēkāt Lēkājot izdejot.
kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
mest ņurku lēkt ūdenī.
habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
gruzdēt Lēni, bez liesmas degt.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
lidmodelis Lidaparāta modelis; aviomodelis.
aviomodelis Lidaparāta modelis; lidmodelis.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
aka Līdz gruntsūdenim izrakta šahta ūdens ieguvei.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
zāles Līdzekļi (kā) iznīdēšanai; inde.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
kaisme Liela aizrautība, dedzība.
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
alus vēders liels vēders, kas it kā rodas no lielas alus dzeršanas.
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
derēt Līgt (kādu) darbam; līgt darbu (pie darba devēja).
nolīgt Līgt (ko) kādu darbu izpildei.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
luņķis Līka desa, tās gabals.
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
viencēliens Luga, izrāde vienā cēlienā.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
piemākties Ļoti apmākties (par debesīm).
nomākties Ļoti apmākties, pārklāties ar mākoņiem (par debesīm).
balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
rīma Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šļaugans Ļoti gurdens, nespēcīgs; arī slābans, slābs.
nodegt Ļoti iedegt (saulē).
uguns viesulis ļoti intensīva, blīva apšaude.
uguns auka Ļoti intensīva, blīva apšaude.
uguns krusa Ļoti intensīva, blīva apšaude.
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
lielais laimests ļoti izdevīgs ieguvums.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
kruts Ļoti labs, moderns, stilīgs, arī dārgs, vērtīgs.
perfekts Ļoti labs, pilnīgs, ideāls.
jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
nodedzināt Ļoti nosauļot (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, arī apdegumu.
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
pelni Ļoti sausa, irdena zeme.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
silts kā piens ļoti silts (par ūdeni ūdenstilpē).
nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (piem., par jūtām).
vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
ultramoderns Ļoti, arī pārspīlēti moderns.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
subtils Maigs; smalks; delikāts.
kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
jūdasa graši maksa, ko saņem par nodevību.
nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
uz nomaksu maksājot pa daļām, pēc pirkuma iegādes.
vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
daile Māksla, daiļrade.
improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
gāzes fabrika mākslīgās deggāzes ražošanas uzņēmums.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
mandeļkoks Mandele [1].
mandeļrieksti Mandeļkoka sēklu kodoli.
katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
hidromasāža Masāža ar ūdens strūklām.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
apsvilināt Mazliet apdedzināt.
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
iesaldens Mazliet saldens.
pasaldens Mazliet saldens.
piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
ķeblis Mēbele sēdēšanai ar sēdekli bez atzveltnes.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
medniekdesiņa Mednieku desiņa.
spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
mersis Mersedess.
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
meslinieks Meslu devējs.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
sulfīds Metālu un sēra savienojums, sērūdeņražskābes sāls.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana ar atklātu liesmu.
dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
nanosekunde Miljardā daļa sekundes [ns].
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
minerālavots Minerālūdens avots.
sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
modernists Modernisma pārstāvis.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gs. sākumā.
opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
kūlīgs Moderns, stilīgs.
stilīgs Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs.
modīgs Moderns.
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
noieties Morāli degradēties, pagrimt.
noklīst Morāli degradēties, pagrimt.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
krist Morāli pagrimt, degradēties.
padibenes Morāli pagrimuši, degradējušies cilvēki.
pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
cilindru bloks motora cilindru lējums vienā detaļā.
spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
šura Musulmaņu sanāksme, apspriede.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
pusmaska Mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
NP Naturalizācijas pārvalde.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
stipendija Naudas pabalsts, ko saņem, piem., studenti.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
artava Naudas ziedojums; ieguldījums; devums.
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
neiet krastā nederēt.
metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
gadīties Negaidīti rasties kādai izdevībai.
novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
turēties virs ūdens Negrimt ūdenī.
turēties uz ūdens Negrimt ūdenī.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
aizlaist gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
aizturēt Nelaist cauri (ūdeni, vēju, gaismu u. tml.)
spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
doktorāts Neliela ārstniecības iestāde.
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
baseins Neliela mākslīga ūdenstilpe (parkā, dārzā u. tml.).
kabatas nauda neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
knibucis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam); knibulis.
knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība.
mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
ķērnāt Nelietderīgi izlietot, iztērēt.
izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
aizlaist pa vējam nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
izsēt vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
aizlaist vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
nomest zemē Nelietderīgi iztērēt; izšķiest.
notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
niekot Nelietderīgi šķiest, izmantot.
sēt vējā nelietderīgi tērēt, šķiest.
sēt pa visiem vējiem nelietderīgi tērēt, šķiest.
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
ķēzīt Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
melns Netīrs, necaurredzams (par ūdeni).
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
ēteriskās eļļas no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
nosvilināt Nodedzināt.
nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
nosvilt Nodegt.
nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
nolēkt Nodejot (strauju deju).
nodancot Nodejot.
nolēkāt Nodejot.
norunāt Nodeklamēt.
apdeldēt Nodeldēt.
klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
kangars Nodevējs.
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei); spēju, spēku u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
noslīcināt Nogremdēt ūdenī (ko).
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
sapūderēt Noklāt ar pūderi (ķermeņa daļu).
nopūderēt Noklāt ar pūderi.
izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
nokrist uz mutes nokrist uz vēdera, ar seju lejup.
lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti.
ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
saderēt Noslēgt derības.
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
fināls Noslēguma daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
nošņaukties Nošņaukt savu degunu.
kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
oderdrēbe Oderu audums.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
inervācija Orgānu, ķermeņa daļu u. tml. apgāde ar nervu šķiedrām, nodrošinot saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
izlocīt kājas Padejot.
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
mīksts kā vasks padevīgs, pakļāvīgs, viegli ietekmējams.
klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs.
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
zemgrīde Pagrīde.
izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
grimt purvā pakāpeniski degradēties.
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
rāms kā jēriņš paklausīgs, padevīgs, lēnīgs.
čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
nosauļoties Pakļaujot savu ķermeni saules iedarbībai, iegūt iedegumu.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
adenoīdi Palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
koncepcija Pamatideja, galvenā iecere; izpratne, traktējuma veids.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
lielās līnijās pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
vispārīgos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
īsos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
lielos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
izplēnēt Pamazām izdegt, izdzist.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar ūdeni.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
peldināt Panākt, ka (kāds) peldas, arī mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
dedzināt Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
irdināt Panākt, ka (kas) kļūst irdens.
nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
piesvilināt Panākt, ka (kas) piedeg.
degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
ievadīt Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, noskalojas, iegremdējoties ūdenī.
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, izstarot gaismu.
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
aizdedzināt Panākt, ka sāk degt.
aizdegt Panākt, ka sāk degt.
iekurt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurt.
pieslēgt Panākt, ka sākas (kā) piegāde, nodrošināt (ko).
rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
decima Pants ar desmit rindām.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēt.
eksponēt Parādīt, demonstrēt.
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
rožainā gaismā pārāk idealizēti.
rožainās krāsās pārāk idealizēti.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai.
referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
kontroldiktāts Pārbaudes diktāts.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
inspekcija Pārbaudes, kontroles iestāde.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
bufetnieks Pārdevējs bufetē (3).
kiosknieks Pārdevējs kioskā.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; norasot.
aprasot Pārklāties ar rasu, ūdens pilieniem.
norasot Pārklāties ar sīkiem (ūdens, sviedru u. tml.) pilieniem.
nodzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, degradēties, kļūt par alkoholiķi.
vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
noslīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
pārmoderns Pārspīlēti moderns.
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
noslāpt Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem, gāzi u. tml.).
pāraugsme Pārveide.
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
vagot Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
skate Pasākums, kurā (ko) publiski demonstrē un novērtē.
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
zooplanktons Pasīvu, sīku dzīvnieku kopums, kas dzīvo ūdenstilpēs.
parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
uzlikt pudeli (arī polšu u. tml.) pasniegt (piem., par atlīdzību) alkoholiska dzēriena (piem., degvīna) pudeli.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus).
samogonka Pašdarināts degvīns; kandža.
kandža Pašdarināts degvīns.
batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
saliekties deviņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties trijos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties septiņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
saliekties desmit līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
draņķīgs Pavisam slikts, nederīgs.
drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
ādere Pazemes ūdens plūsma.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
nokristies Pazemināties (par ūdens līmeni); nokrist (4).
atplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); noplakt.
mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
uzsaukt Paziņot (baznīcā no kanceles) par (kā) saderināšanos.
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
pasmakre Pazode.
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
čagas Pelavas; sīkie, nederīgie graudi.
sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
ņurka Pelde.
peldbikses Peldei paredzētas bikses.
peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
ņurkot Peldēt, peldēties (piem., lecot ūdenī, nirstot).
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna grunts rakšanai zem ūdens.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
neto peļņa peļņa pēc nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas; tīrā peļņa.
bruto peļņa peļņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
periodika Periodisks izdevums; prese.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
ekspeditors Persona vai iestāde, kas nodarbojas ar (piem., preču) izsūtīšanu, nogādāšanu.
adresants Persona, iestāde, kas nosūta kādu sūtījumu; nosūtītājs.
adresāts Persona, iestāde, kurai adresēts sūtījums; saņēmējs.
juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
personālā izstāde personālizstāde.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
citticībnieks Pie citām ticībām piederīgie.
galminieks Pie galma piederoša persona.
slāvi Pie kādas no šīs grupas tautām piederīgais.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
atruna Piebilde, paskaidrojums.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
piecdesmitnieks Piecdesmit vienību kopa (kādā ranžējumā).
ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
piesvilt Piedegt; piedegot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
būt kabatā piederēt, būt iegūtam.
piederēt Piederēties.
tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
latvietība Piederība pie latviešu tautas.
dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
teritorija Piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums.
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
aizjūgs Piederumu kopums (parasti zirga) iejūgšanai; iejūgs.
iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
piešprice Piedeva.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
fasons Piegriezums, modelis (apģērbam, apaviem u. tml.).
piedienēt Pieklāties; piederēties.
piedienēties Pieklāties; piederēties.
atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iedegt.
piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
lietišķie sporta veidi piem., jāšanas sports, modernā pieccīņa, burāšana.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā.
dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
daļa Pienākums, uzdevums.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, īstenošanas pakāpe.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
pilnā apmērā pilnīgi, bez atlaides.
pilnos apmēros pilnīgi, bez atlaides.
mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
buršs Pilntiesīgs studentu korporācijas biedrs; vecāko kursu students.
mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
peperoni Piparota cietās desas šķirne.
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmizdevums Pirmais (iespieddarba) izdevums.
galvene Pirmais ieraksts, kas identificē datni (failu).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
bērnudārzs Pirmsskolas izglītības iestāde.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
plātne Plakans (piem., darba rīka) elements, detaļa.
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa.
sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
sīkt Plakt, kļūt seklākam (par ūdenstilpi).
membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
ūdens ziedēšana planktona masveida savairošanās ūdenstilpē.
lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
portiks Plaša, ar kolonnām rotāta piebūve ēkas ieejas daļā; segta kolonāde.
ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
noplenderēt Plenderējot notērēt, izšķērdēt.
noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
politpārvalde Politiskā pārvalde.
politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
politiskais bēglis politisku, rases piederības, reliģisku u. c. iemeslu dēļ vajāta persona, kas pamet savu zemi un meklē patvērumu citā valstī.
krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
tops Populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
grautiņš Postīšana, demolēšana.
postmodernistisks Postmodernisks.
postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
iesist robu prasīt izdevumus, radīt zaudējumus.
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
valdības vadītājs premjerministrs, ministru prezidents.
kompaktais pūderis presētais pūderis.
kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskā ķēdes kontakta vietā.
valsts pirmā lēdija prezidenta vai premjerministra kundze.
viceprezidents Prezidenta vietnieks.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
galviņa Priekšmeta, detaļas u. tml. apaļas formas gals; neliels apaļš priekšmets.
aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (piem., pudeles) atvērumu.
spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
sejsargs Priekšmets, detaļa sejas aizsargāšanai (darbā, sportā).
sejsegs Priekšmets, detaļa, kas aizsedz seju.
ieliktnis Priekšmets, detaļa, ko ieliek (kur iekšā).
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
deklamācija Process --> deklamēt.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
iepirkšanās Produktu, preču u. tml. iegāde.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
ievietot Publicēt (izdevumā); iekļaut (piem., krājumā).
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
likt Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
pārskats Publisks (piem., mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu.
polšs Pudele degvīna; pusstops.
aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus.
blašķe Pudele.
pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
pūdera slotiņa pūderslotiņa.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
pulksteņķēde Pulksteņa ķēde.
puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
piepumpēt Pumpējot (gaisu, ūdeni u. tml.), piepildīt (ar to ko).
figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
pūralāde Pūra lāde.
pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
pusminūte Puse minūtes (1), 30 sekundes (1).
puslode Puse no lodes [1] (1).
pussekunde Puse sekundes.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pusstops Puslitra pudele ar degvīnu; puslitrs degvīna.
ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
kupols Puslodes formas priekšmets, priekšmeta daļa.
Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
putraimu desa putraimdesa.
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
sist pa kabatu radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
sist pa maku radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
rainists Raiņa daiļrades pētnieks.
grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
rakstāmlietas Rakstāmpiederumi.
darba līgums rakstisks darba attiecību formulējums starp darba devēju un darbinieku.
čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
rakstudarbs Rakstveidā veicams uzdevums.
parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
pavērties Rasties (iespējai, izdevībai u. tml.).
perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
izvirzīties Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
oregano Raudene (augs).
oregano Raudene (garšviela).
desu zāle raudene (oregano), arī dārza majorāns.
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
ekstensīva zemkopība ražas iegūšana ar minimāliem izdevumiem, apsaimniekojot lielas platības.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
atlikums Ražošanas, pārstrādes u. tml. procesa atliekas.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
redeļots Redeļains.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
vistas aklums redzes defekts, kad ir vāja redzes spēja tumsā.
tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
sareģistrēt Reģistrēt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā) – par šīs iestādes darbinieku.
aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
fluorogrāfija Rentgenoloģiskas izmeklēšanas metode, kurā iegūst kaulu, iekšējo orgānu u. tml. attēlus.
demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
bibliogrāfisks retums reta grāmata, izdevums.
vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
degums Rezultāts --> degt [1] (1).
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
terorakts Rīcības epizode, kurā izmanto terorisma paņēmienus.
padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
korķviļķis Rīks korķa izvilkšanai no pudeles kakla.
pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
instruments Rīks, piederums (kāda darba veikšanai).
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piem., ziede, šķidrums) iesūcas.
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
manikīrs Roku nagu apkopšana un kosmētiska apstrāde (nagu apvīlēšana, lakošana, ienadžu izgriešana u. tml.).
triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
romantisms Romantiska, idealizēta pasaules uztvere.
katoļi Romas katoļu baznīcai piederīgie.
kūrija Romas katoļu baznīcas administratīvā pārvaldes iestāde.
cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
ritenis Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
parudens Rudens sākums; arī atvasara.
rudenāji Rudens saulgrieži; ražas novākšanas svētki.
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, saldskābiem augļiem; mālābele.
R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
manējais Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
ārpasaule Sabiedrība, vide, kas atrodas (kā) ārpusē.
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, kam pieder neliels privātīpašums.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
(antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
rodeo Sacensības, kurās kovboji demonstrē savu prasmi jāšanā ar mustangu, laso mešanā u. tml.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
sasvilināt Sadedzināt.
sagruzdēt Sadegt, pārogļoties.
sasvilt Sadegt.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
sadancot Sadejot.
sadancoties Sadejoties.
sapasēt Saderēt (savā starpā), būt saderīgam.
sapasīgs Saderīgs, saskanīgs.
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto).
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
kokaudzētava Saimniecība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
dejisks Saistīts ar deju, tai raksturīgs.
dekadentisks Saistīts ar dekadenci, dekadentismu, raksturīgs dekadencei, dekadentismam.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju, tai raksturīgs.
demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
ideālistisks Saistīts ar ideālismu, tam raksturīgs.
ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem.
etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
šārudens Saistīts ar šā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada rudenī; šīrudens.
šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
karsta sirds saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
kā nazis mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
nav (ne) ar zeltu atsverams saka par ko ļoti labu, vērtīgu, noderīgu.
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
nav ne ar kādu naudu atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
nav zemē metams saka par ko samērā labu, derīgu.
tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kalpa dvēsele saka par padevīgu, bailīgu cilvēku.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
vēders urkšķ saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.
ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
Še tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā gribēts.
Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
vārds pa vārdam saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
ultramodernisms Sakāpināts, galējs modernisms.
komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
mobilizācija Sakopošana, koncentrēšana kāda uzdevuma veikšanai.
kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
piekrāt Sakrāt naudu pietiekamā daudzumā (piem., kā iegādei).
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
saskanība Sakritība, identiskums.
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
noņemt rozā brilles sākt uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
rasties Sākties, parādīties (piem., par domām, idejām).
priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
nuga Salda riekstu vai mandeļu masa, ko izmanto, piem., šokolādes konfekšu pildījumos.
plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
alata Saldūdens zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
saderēt Salīgt darbā (pie darba devēja).
nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
akmeņsāls Sāļš, ūdenī viegli šķīstošs minerāls, ko izmanto vārāmā sāls ieguvei.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
ierobežoties Samazināt (piem., izdevumus).
savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
siltens Samērā silts; arī remdens.
paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
galvassāpes Sāpes galvā, piem., pierē, deniņos, pakausī.
vēdersāpes Sāpes vēderā.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu masa (piem., ēdienu rotāšanai, pildīšanai); šāds saldais ēdiens.
savilkt galus kopā Sarēķināt (ienākumus, izdevumus).
sarēķināties Sarēķināt savus izdevumus; norēķināties.
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
lambetvoks Sarīkojumu deja lēnā solī (populāra 20. gs. 30.–40. gados).
fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
aizsalt Sasalt (kur) ūdenim (par caurulēm, ierīcēm).
ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu).
savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
rīmēties Saskaņoties, saderēt kopā.
krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
kā cimds ar roku saticīgi, saderīgi.
kuģniecība Satiksme ar kuģiem pa ūdenstilpēm.
kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
imorteles Sausziedes.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
loceklis Savienojoša detaļa, elements.
posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
šūt Savienot kopā (kādas detaļas, priekšmetus).
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
mikroklimats Savstarpējo attiecību kopums, vide, apstākļi (piem., kolektīvā).
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
atzveltne Sēdekļa aizmugures daļa muguras atbalstīšanai.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
smeceris Seja; arī deguns.
vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
sēklis Sekla vieta ūdenstilpē.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta.
lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
seklūdens Sekls ūdens.
sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
desmitnieks Sekmju vērtējums – izcili; desmit.
divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
s Sekunde.
mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
milisekunde Sekundes tūkstošā daļa – 0,001 sekunde.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība – aptuveni 70 kubikdecimetri.
mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
timpa Sena metāla monēta (piektdaļa no dāldera).
renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
ekosēze Sena skotu deja.
sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
Māra Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
senkrasts Sens (ūdenstilpes) krasts.
ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
serde Serdenis (2).
laidiens Sērijveida izdevuma atsevišķs iespiedums.
ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
supermoderns Sevišķi moderns; pārmoderns.
sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, kā arī ķimeņu piedevu un ko nav nepieciešams īpaši nogatavināt.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
adapters Signālu devējs; sensors.
sīkdetaļa Sīka (kā) detaļa.
ņirba Sīka (ūdens) viļņošanās.
ņirboņa Sīka (ūdens) viļņošanās.
sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
sīkums Sīka, maznozīmīga detaļa, sastāvdaļa.
virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
rasa Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.
galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
aprakstīt Sīki raksturojot, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu).
ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
izklāstīt Sīki, detalizēti izstāstīt, izskaidrot.
zoobentoss Sīkie dzīvnieki, kas dzīvo ūdenstilpes gruntī un uz tās.
duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
matiņš Sīks epidermas izaugums (augiem).
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
ciklops Sīks saldūdens vēzītis ar cilindrisku ķermeni un vienu aci.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
izklāsts Sīks, detalizēts stāstījums, izskaidrojums.
ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
fitoplanktons Sīku augu kopums, kas peld ūdeņu augšējos slāņos; augu planktons.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
siltumpiegāde Siltumapgāde.
siltumtrase Siltumapgādes trase.
tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sirmi deniņi sirmi mati pie deniņiem.
televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
drazas Skaidas, lauskas u. tml. sīkas atliekas; nederīgi, nevajadzīgi sīkumi.
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
deviņsimt Skaitlis, ciparu kopa 900; deviņi simti.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
klaigas Skaļa, demonstratīva uzskatu paušana.
purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
izkliegt Skaļi, demonstratīvi izpaust.
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
piebrēkt Skaļi, demonstratīvi paužot (ko), piepildīt (ar to kādu vidi).
scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
noskandēt Skandējot norunāt, nodeklamēt.
skandināvi Skandināvijas tautu piederīgais.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
dziesma Skaņas, ko rada, piem., vibrējoši priekšmeti, gaisa, ūdens plūsma.
nonets Skaņdarbs deviņiem izpildītājiem.
solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
parāde Skate, demonstrējums.
raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
partnerība Skatuves mākslinieku sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
klasesdarbs Skolas klasē veicams uzdevums.
sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
derēt Slēgt derības (1).
zagt Slepeni piesavināties, ņemt ko svešam piederošu.
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
glums Slidens (piem., par ceļu).
slīdīgs Slidens.
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
mēslains Slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
blendēt Smalcināt (ko) blenderī vai ar blenderi.
malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
parfīms Smaržas, arī smaržūdens.
briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
sniegaroze Sniega roze, ziemziede.
rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
sociums Sociālā vide.
pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
sociķis Sociāldemokrāts.
pieres vieta soda izpildes vieta; Golgāta.
administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piem., somi, igauņi, lībieši.
bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
leprozorijs Speciāla ārstniecības iestāde lepras slimniekiem.
ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
režisors Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u. tml., veic (kā) režiju.
montāžists Speciālists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
degazētājs Speciālists, kas veic degazāciju.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
misija Speciāls uzdevums; ceļojums, brauciens šā uzdevuma izpildei.
suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
gāziens Spēcīga (piem., ūdens) šalts.
gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts.
kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem.
izslāpums Spēcīga ūdens trūkuma sajūta organismā, liela vēlēšanās dzert.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
degtspēja Spēja degt, aizdegties (par vielu).
degamība Spēja degt; degtspēja.
dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
prasme Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
uzdzenāt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, videospēli).
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
liesma Spīdoša degošu gāzu, gāzveida vielu plūsma.
polsteris Spilvenveida detaļa (mēbelēm); polsterējums.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
sitiens Sportā – bumbas uztveršana un padeve.
tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
automodelisms Sporta veids – automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
modelisms Sporta veids – dažādu (piem., transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
deltaplanierisms Sporta veids – planēšana ar deltaplānu.
velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
vieglatlētika Sporta veidu kopums, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
aviomodelists Sportists, kas specializējies aviomodelismā.
deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists.
grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
vingrotājs Sportists, kas specializējies sporta vingrošanā; mākslinieks, kas demonstrē vingrojumus (piem., cirkā).
ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
ūdens motosportists sportists, kas specializējies ūdensmotosportā.
ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā.
ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
pulveris Sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
sprēgāt Sprakstot degt.
vērpums Sprieguma palielinājums (kā) vērpes deformācijā.
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
FIFA Starptautiskā Futbola federācija.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
FIDE Starptautiskā Šaha federācija.
mese Starptautisks gadatirgus un izstāde (galvenokārt vairumtirdzniecībai).
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
saskaņa Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu.
piederība Stāvoklis, kad (kādam kas) pieder, kad (kas) ir (kāda, kā) īpašumā, valdījumā.
piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
prombūtne Stāvoklis, kad cilvēks ir devies prom no savām mājām.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
kolikas Stipras sāpes vēdera dobuma orgānos; vēdergraizes.
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
madeira Stiprināts vīns, kas ražots Madeiras salās.
degvīns Stiprs alkoholisks dzēriens – ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
ugunsdzira Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
brendijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no destilēta vīnogu vīna.
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnogu vīnu un to ozolkoka mucās nogatavinot; brendijs.
nodegums Stiprs iedegums.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
slimokase Strādājošo medicīniskās apdrošināšanas iestāde.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
aizskriet Strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
matrikula Studenta apliecība.
deķelis Studenta cepurīte.
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
komiltonis Students – studentu korporācijas biedrs.
akadēmiskais parādnieks students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
studentija Studentu kopums; studējošie.
krāsnesis Studentu korporācijas biedrs, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
korporants Studentu korporācijas biedrs; korporelis.
korporelis Studentu korporācijas biedrs.
tautietis Studentu korporācijas hierarhijas pakāpe.
konvents Studentu korporācijas locekļu kopums; šīs organizācijas sanāksme.
komeršs Studentu korporācijas svētki.
oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
universiāde Studentu sporta sacensības.
filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
stundinieks Stundenis; pulkstenis.
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
pasts Sūtījums, ko šī sakaru iestāde nosūta vai piegādā.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
izsvēpēt Svēpējot, dedzinot izdzīt.
cilvēks no malas sveša, nepiederoša persona.
dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
desmaize Sviestmaize ar desu.
nosvilināt Svilinot panākt, ka (kas) nodeg.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
piegrieztne Šablons, pēc kura piegriež (apģērba, arī apavu) detaļas.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
nestuves Šāda ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
milicija Šāda izpildu orgāna, iestādes darbinieku grupa, daļa, nodaļa.
ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
puslitrs Šāda tilpuma degvīna pudele.
zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs durvīm, loga u. tml.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements iekārtā, ierīcē.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
studija Šādas mācību iestādes audzēkņu kopa.
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
uzlīme Šāds dekoratīvs darinājums.
moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
viendīgļlapju klase šādu augu klase, pie kuras pieder, piem., graudzāļu dzimta, palmu dzimta, orhideju dzimta, grīšļu dzimta, skalbju dzimta.
divvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms divos gājienos.
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
pentakosti Šai draudzei piederīgais.
adventisti Šai konfesijai piederīgais.
anglikāņi Šai konfesijai piederīgais.
baptisti Šai konfesijai piederīgais.
kalvinisti Šai konfesijai piederīgais.
luterāņi Šai konfesijai piederīgais.
metodisti Šai konfesijai piederīgais.
mormoņi Šai sektai piederīgais.
belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
uguns Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
muskete Šautene ar degļa atslēgu, ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
teātris Šī mākslas veida darbs; arī izrāde.
benediktieši Šī ordeņa loceklis.
cistercieši Šī ordeņa loceklis.
dominikāņi Šī ordeņa loceklis.
franciskāņi Šī ordeņa loceklis.
jezuīti Šī ordeņa loceklis.
kapucieši Šī ordeņa loceklis.
karmelīti Šī ordeņa loceklis.
templieši Šī ordeņa loceklis.
reformāti Šim novirzienam piederīgie.
papuasi Šīs cilšu grupas piederīgais.
goti Šīs cilts piederīgais.
mohikāņi Šīs cilts piederīgais.
vandaļi Šīs cilts piederīgais.
zulusi Šīs cilts piederīgais.
menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
vācbaltieši Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
presbiterāņi Šīs konfesijas piederīgais.
puritāņi Šīs kustības piederīgais.
afroamerikāņi Šīs rases piederīgais.
negroīdi Šīs rases piederīgais.
biljards Šīs spēles galds kopā ar piederumiem.
jūdi Šīs tautais piederīgais; senebrejs.
berberi Šīs tautas grupas piederīgais.
abhāzi Šīs tautas piederīgais.
afgāņi Šīs tautas piederīgais.
albāņi Šīs tautas piederīgais.
angļi Šīs tautas piederīgais.
armēņi Šīs tautas piederīgais.
austrieši Šīs tautas piederīgais.
azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
baski Šīs tautas piederīgais.
baškīri Šīs tautas piederīgais.
beļģi Šīs tautas piederīgais.
bengāļi Šīs tautas piederīgais.
birmieši Šīs tautas piederīgais.
bosnieši Šīs tautas piederīgais.
brazīlieši Šīs tautas piederīgais.
briti Šīs tautas piederīgais.
bulgāri Šīs tautas piederīgais.
burjati Šīs tautas piederīgais.
čečeni Šīs tautas piederīgais.
čehi Šīs tautas piederīgais.
čigāni Šīs tautas piederīgais.
čīlieši Šīs tautas piederīgais.
čukči Šīs tautas piederīgais.
dāņi Šīs tautas piederīgais.
ebreji Šīs tautas piederīgais.
eskimosi Šīs tautas piederīgais.
eveni Šīs tautas piederīgais.
evenki Šīs tautas piederīgais.
flāmi Šīs tautas piederīgais.
franči Šīs tautas piederīgais.
gagauzi Šīs tautas piederīgais.
grieķi Šīs tautas piederīgais.
gruzīni Šīs tautas piederīgais.
gvatemalieši Šīs tautas piederīgais.
holandieši Šīs tautas piederīgais.
horvāti Šīs tautas piederīgais.
hotentoti Šīs tautas piederīgais.
igauņi Šīs tautas piederīgais.
inguši Šīs tautas piederīgais.
inuīti Šīs tautas piederīgais.
īri Šīs tautas piederīgais.
islandieši Šīs tautas piederīgais.
itāļi Šīs tautas piederīgais.
itālieši Šīs tautas piederīgais.
izraēlieši Šīs tautas piederīgais.
jakuti Šīs tautas piederīgais.
jamaikieši Šīs tautas piederīgais.
japāņi Šīs tautas piederīgais.
kabardieši Šīs tautas piederīgais.
kalmiki Šīs tautas piederīgais.
karēļi Šīs tautas piederīgais.
kataloņi Šīs tautas piederīgais.
katalonieši Šīs tautas piederīgais.
kazahi Šīs tautas piederīgais.
kenijieši Šīs tautas piederīgais.
khmeri Šīs tautas piederīgais.
ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
kolumbieši Šīs tautas piederīgais.
komieši Šīs tautas piederīgais.
korejieši Šīs tautas piederīgais.
korsikāņi Šīs tautas piederīgais.
krievi Šīs tautas piederīgais.
kubieši Šīs tautas piederīgais.
kurdi Šīs tautas piederīgais.
latvieši Šīs tautas piederīgais.
leiši Šīs tautas piederīgais.
lezgīni Šīs tautas piederīgais.
lībieši Šīs tautas piederīgais.
lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
līvi Šīs tautas piederīgais.
maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
malajieši Šīs tautas piederīgais.
maltieši Šīs tautas piederīgais.
mandžūri Šīs tautas piederīgais.
maori Šīs tautas piederīgais.
marokāņi Šīs tautas piederīgais.
masaji Šīs tautas piederīgais.
meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
moldāvi Šīs tautas piederīgais.
mongoļi Šīs tautas piederīgais.
mordvieši Šīs tautas piederīgais.
ņenci Šīs tautas piederīgais.
nepālieši Šīs tautas piederīgais.
norvēģi Šīs tautas piederīgais.
nūbieši Šīs tautas piederīgais.
osetīni Šīs tautas piederīgais.
pakistāņi Šīs tautas piederīgais.
palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
persieši Šīs tautas piederīgais.
peruāņi Šīs tautas piederīgais.
poļi Šīs tautas piederīgais.
portugāļi Šīs tautas piederīgais.
puertorikāņi Šīs tautas piederīgais.
romi Šīs tautas piederīgais.
rumāņi Šīs tautas piederīgais.
sāmi Šīs tautas piederīgais.
samojedi Šīs tautas piederīgais.
serbi Šīs tautas piederīgais.
skoti Šīs tautas piederīgais.
somālieši Šīs tautas piederīgais.
somi Šīs tautas piederīgais.
sorbi Šīs tautas piederīgais.
spāņi Šīs tautas piederīgais.
spānieši Šīs tautas piederīgais.
sudānieši Šīs tautas piederīgais.
šveicieši Šīs tautas piederīgais.
tadžiki Šīs tautas piederīgais.
tamili Šīs tautas piederīgais.
tatāri Šīs tautas piederīgais.
tibetieši Šīs tautas piederīgais.
tunisieši Šīs tautas piederīgais.
turki Šīs tautas piederīgais.
turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
tuvieši Šīs tautas piederīgais.
udehi Šīs tautas piederīgais.
udmurti Šīs tautas piederīgais.
uiguri Šīs tautas piederīgais.
ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
ungāri Šīs tautas piederīgais.
urugvajieši Šīs tautas piederīgais.
uzbeki Šīs tautas piederīgais.
vācieši Šīs tautas piederīgais.
valoņi Šīs tautas piederīgais.
velsieši Šīs tautas piederīgais.
venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
zviedri Šīs tautas piederīgais.
karaīmi Šīs tautības piederīgais.
arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
polinēzieši Šīs tautu grupas piederīgais.
kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
dubļi Šķidra masa – ūdenī izmirkusi zeme.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
liniments Šķidra ziede, kuras sastāvā ietilpst eļļa.
pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
nafta Šķidrs derīgais izraktenis – eļļains dabisku ogļūdeņražu maisījums.
kompots Šķidrs saldais ēdiens – ūdenī vārīti augļi, ogas.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
šķaidīt Šķiest, nelietderīgi tērēt.
aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piem., ūdeni).
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
iedalīt Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
rāpus Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
nošņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu); izšņaukt.
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
pigmeji Šo cilšu piederīgais.
augustīnieši Šo ordeņu, kongregāciju loceklis.
rūgtā šokolāde šokolāde ar augstu kakao saturu un samazinātu cukura daudzumu.
tumšā šokolāde šokolāde, kuras sastāvā ir augsts kakao sastāvs.
brūnītis Šokolādes kēksiņš; braunijs.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
pēdiņa Šujmašīnas detaļa, kas piespiež audumu pie šujmašīnas.
fiksācija Šūnu, audu, orgānu u. tml. apstrāde ar speciālām vielām, lai nodrošinātu to saglabāšanos.
šūpoles Šūpošanās konstrukcija – virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piem., adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
nošvirkstēt Švirkstot nodegt.
jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kolektīva loceklis u. tml., kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie, kolektīva locekļi u. tml.
vieta Tā, ka atttiecīgajā situācijā iederas, ir vajadzīgs.
vēdekļveida Tā, ka ir izvērsts vēdekļa formā.
gatavā veidā tā, ka ir pilnīgi derīgs izmantošanai.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases, apgūstot deviņu klašu programmu.
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
bezprocentu Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
romantisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums.
luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterismu, luterticību, arī piederīgs luteriskajai baznīcai.
dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
iekšdedzes Tāds (dzinējs), kurā degviela sadeg cilindrā.
baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders ir sarkans, arī ruds, ar sarkaniem, arī rudiem laukumiem.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
divtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kam pilns darba cikls norisinās divos virzuļa gājienos.
četrtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros virzuļa gājienos.
neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
autogēns Tāds (metāla apstrādes veids), kurā izmanto deggāzi.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
pērkams Tāds (pakalpojums, prece), kas ir noderīgs, nepieciešams, pietiekami kvalitatīvs iegādei; tāds, kas ir pārdošanā; tāds, kas tiek pirkts.
defektīvs Tāds (parasti priekšmets), kam ir defekts.
bālasinīgs Tāds (piem., mākslas darbs), kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
pārāks Tāds (piem., priekšmets, ierīce), kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
ciets Tāds (ūdens), kas satur daudz kalcija un magnija sāļus.
beznoteces Tāds (ūdensbaseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
polaroīds Tāds fotoaparāts, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs drīz pēc fotografēšanas.
darbīgs Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
bruņots Tāds, kā rīcībā ir darbarīki, piederumi.
mazūdens Tāds, kad (parasti upēs) ir zems ūdenslīmenis.
zvaigžņots Tāds, kad debesīs ir daudz zvaigžņu (par laika posmu).
mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
cakains Tāds, kam ir cakas, dekoratīvi rotājumi.
kropls Tāds, kam ir defekts, bojājums (par priekšmetu).
lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
dekoltēts Tāds, kam ir dekoltē (par sieviešu tērpu).
desmitgadīgs Tāds, kam ir desmit gadu.
decimāls Tāds, kam ir desmit sastāvdaļas.
deviņgadīgs Tāds, kam ir deviņi gadi.
deviņpadsmitgadīgs Tāds, kam ir deviņpadsmit gadu.
divdesmitgadīgs Tāds, kam ir divdesmit gadu.
apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fizisks vai psihisks defekts.
teleskopisks Tāds, kam ir izbīdāmas detaļas (par mehānismiem, rīkiem u. tml.).
ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas detaļas, asi, izvirzīti gali.
kaskādveida Tāds, kam ir kaskādes (1) forma, veids.
ķēdveida Tāds, kam ir ķēdes (1) forma, veids.
lodveida Tāds, kam ir lodes [1] (1) forma.
apaļš Tāds, kam ir lodes vai lodei līdzīga forma.
sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
mandeļveida Tāds, kam ir mandeles (mandeļkoka sēklas) forma.
medains Tāds, kam ir medus piedeva.
sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
paparžveida Tāds, kam ir papardes forma, veids.
pakurls Tāds, kam ir pavājināta dzirde.
piecdesmitgadīgs Tāds, kam ir piecdesmit gadu.
pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
platekrāna Tāds, kam ir plats ekrāns; tāds, kas demonstrējams uz plata ekrāna.
salkans Tāds, kam ir pliekani saldena garša; pliekani saldens (par garšu).
salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka; pliekani saldens (par smaržu, smaku).
pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
redeļains Tāds, kam ir redeles.
redeļveida Tāds, kam ir redeļu forma, veids.
resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu).
saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta smarža; saldeni rūgts (par smaržu).
saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba garša; saldeni skābs (par garšu).
saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba smarža; saldeni skābs (par smaržu).
ķiplokots Tāds, kam ir samērā liela ķiploku piedeva.
sinepjains Tāds, kam ir samērā liela sinepju piedeva.
sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva.
septiņdesmitgadīgs Tāds, kam ir septiņdesmit gadu.
sešdesmitgadīgs Tāds, kam ir sešdesmit gadu.
matains Tāds, kam ir sīki epidermas izaugumi (par augiem).
sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobi (par rīkiem, detaļām u. c.).
stērbeļains Tāds, kam ir stērbeles, atsevišķas iegrieztas detaļas (piem., par apģērbu).
strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa; tāds, kam ir sviestam raksturīgais mīkstums, slidenums.
trīsdesmitgadīgs Tāds, kam ir trīsdesmit gadu.
vēdekļveida Tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
sāļš Tāds, kam ir, piem., jūras ūdenim raksturīgā smarža.
zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
nedzirdīgs Tāds, kam nav dzirdes spēju; kurls.
mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide vai īpaši labi apstākļi.
bezmērķīgs Tāds, kam nav noteikta mērķa, nolūka; nelietderīgs.
bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts.
bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
suverēns Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
bagāts Tāds, kam pieder daudz mantas, naudas u. c. materiālas vērtības.
mantīgs Tāds, kam pieder liels īpašums; bagāts, turīgs.
kā Krēzs tāds, kam pieder milzu bagātības.
pirmtiesīgs Tāds, kam pieder pirmtiesības.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
lietišķs Tāds, kam rīcība, arī runa ir mērķtiecīga, praktiski lietderīga.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
rijīgs Tāds, kam vajag daudz degvielas, izejvielu u. tml.
dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
krējumains Tāds, kas (parasti lielā daudzumā) satur krējumu; tāds, kam ir (parasti bagātīga) krējuma piedeva.
vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
moderns Tāds, kas atbilst jaunākajai modei.
idejisks Tāds, kas atbilst komunistiskās ideoloģijas principiem; tāds, kurā izpaužas komunistiskās ideoloģijas principi.
stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
labs Tāds, kas atbilst morāles normām, ir tuvs ideālam; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skaists Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam.
funkcionāls Tāds, kas atbilst savam uzdevumam, mērķim.
klasisks Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
sociālistisks Tāds, kas atbilst sociālisma principiem; tāds, kurā izpaužas sociālisma idejas.
desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piem., detaļu, elementu) centriem.
starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
saimniecisks Tāds, kas attiecas uz (iestādes, uzņēmuma u. tml.) praktisko darbību, materiālajiem un finanšu līdzekļiem; saistīts ar to.
municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidemioloģiju, saistīts ar to.
komunistisks Tāds, kas attiecas uz komunismu, saistīts ar to; tāds, kā pamatā ir komunisma idejas.
konfederatīvs Tāds, kas attiecas uz konfederāciju, saistīts ar to.
federāls Tāds, kas attiecas uz visu (federatīvo) valsti.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
ugunsdrošs Tāds, kas augstā temperatūrā, ugunī nesadeg.
mākoņains Tāds, kas daļēji vai pilnīgi ir klāts ar mākoņiem (par debesīm).
ūdens Tāds, kas darbojas ūdenstilpēs, ir saistīts ar atrašanos ūdenstilpēs.
liesmains Tāds, kas deg ar liesmām; ugunīgs.
nedziestošs Tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti.
bezdūmu Tāds, kas degdams nerada dūmus (vai rada salīdzinoši maz dūmu).
delverīgs Tāds, kas delverējas.
vienreizējs Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
desmitprocentīgs Tāds, kas dod desmit procentus ienākuma.
ekonomisks Tāds, kas dod ekonomiju; materiāli, saimnieciski izdevīgs.
ūdens Tāds, kas dzīvo ūdenī, arī pie ūdenstilpēm un barību iegūst tajās.
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
vaniļa Tāds, kas gatavots ar šīs garšvielas piedevu.
iederīgs Tāds, kas iederas.
desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadu; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus; tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots.
pliks Tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga (par ēdienu, dzērienu).
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
neatņemams Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), piederīgs (tam).
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
smeldzīgs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (1).
uzpūst Tāds, kas ir deformējies produkta bojāšanās rezultātā.
noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams.
ieteicams Tāds, kas ir derīgs, piemērots (kādam nolūkam, vajadzībai).
ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldvielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldvielas.
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
radīts Tāds, kas ir īpaši labi (kam) derīgs, piemērots, atbilstošs.
svarīgs Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs.
stādāms Tāds, kas ir izdevīgs, piemērots (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
maznoderīgs Tāds, kas ir maz noderīgs.
nekustīgs Tāds, kas ir nostiprināts un nevar mainīt savu stāvokli (piem., par detaļām).
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei; tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
rudenīgs Tāds, kas ir saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
pretkožu Tāds, kas iznīcina kodes, aizsargā pret kodēm.
brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
griezīgs Tāds, kas krasi atšķiras, nesader kopā.
ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (piemēram, par materiālu).
iracionāls Tāds, kas nav ar prātu izzināms, aptverams; nedefinējams, neizskaidrojams.
neizdevies Tāds, kas nav devis gaidīto rezultātu.
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
neizdevies Tāds, kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
nepiederīgs Tāds, kas nav piederīgs (piem., kādai sabiedrībai, kolektīvam); svešs.
nepilnīgs Tāds, kas nav pilnīgi ideāls; tāds, kam ir trūkumi.
neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
neproduktīvs Tāds, kas nav ražīgs; nelietderīgs.
pieejams Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem vai sarežģījumiem; tāds, kas ir pieņemams ļaužu vairākumam.
lēts Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem.
nesaderīgs Tāds, kas nav savstarpēji saderīgs, saskanīgs, arī savienojams, izmantojams kopā.
neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
nepateicīgs Tāds, kas neatmaksājas, nav ieguldīto pūļu, līdzekļu vērts; neizdevīgs.
nepiederīgs Tāds, kas neiederas, nav atbilstošs, piemērots (kam).
nepiederošs Tāds, kas neietilpst (piem., kādā kolektīvā, organizācijā), nav tai piederīgs; svešs.
ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur ūdeni.
disidentisks Tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai.
neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
krāsains Tāds, kas nepieder pie baltās rases.
nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
autoritārs Tāds, kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu; valdonīgs, nedemokrātisks.
stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē).
nesaimniecisks Tāds, kas nerīkojas saimnieciski, ekonomiski izdevīgi.
neūdens Tāds, kas nesatur ūdeni.
neražīgs Tāds, kas netiek izmantots lietderīgi; tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
noderīgs Tāds, kas noder, ir lietojams, izmantojams.
aizrautīgs Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
karsts Tāds, kas noris ļoti spraigi, dedzīgi.
intensīvs Tāds, kas norit, tiek veikts ļoti spraigi, ar lielu atdevi.
pretuguns Tāds, kas novērš (kā) aizdegšanos.
pretapdeguma Tāds, kas novērš, ārstē ādas apdegumu.
deduktīvs Tāds, kas pamatojas uz dedukciju, tāds, kurā izmantota dedukcija.
demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
pirmsdiploma Tāds, kas pastāv, noris pirms diplomdarba, diplomprojekta izstrādes.
pirmsolimpisks Tāds, kas pastāv, noris pirms olimpiādes.
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
idejisks Tāds, kas pauž domu, ideju.
elastīgs Tāds, kas pēc deformācijas atjauno savu agrāko formu; arī lokans.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
privāts Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai cilvēku grupai.
svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
mūsējais Tāds, kas pieder mums, attiecas uz mums; mūsu.
mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
katoļticīgs Tāds, kas pieder pie Romas katoļu baznīcas, tic tās mācībai.
elitārs Tāds, kas pieder pie sabiedrības elites, saistīts ar to.
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs (1).
kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
individuāls Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.
viņējais Tāds, kas pieder, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
manējais Tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans.
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
viņš Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
patiess Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess; īstens, īsts (2).
īsts Tāds, kas pilnībā atbilst kādām prasībām, ideāliem; patiess.
dārgs Tāds, kas prasa lielus materiālus līdzekļus, tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
serozs Tāds, kas radies no asins seruma, piem., izsvīdums iekaisuma gadījumā; ūdeņains.
subglaciāls Tāds, kas radies zem ledāja; zemledāja videi raksturīgs.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
demagoģisks Tāds, kas saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
hidrotehnisks Tāds, kas saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar ūdens resursu izmantošanu.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola; tāds, kam ir neliela alkohola piedeva.
ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir (pārāk liela) sīrupa piedeva.
sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
ūdeņains Tāds, kas satur ūdenim līdzīgu šķidru vielu.
ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
degošs Tāds, kas spēj degt; tāds, kas viegli uzliesmo.
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt vai detonēt (piem., karsēšanas, trieciena, berzes iedarbībā).
tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
tekošs Tāds, kas tek, pil; tāds, kas laiž cauri ūdeni.
taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
tendēt Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā); tāds, kam ir tendence (uz ko).
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
darbs Tāds, kas veic lietderīgu darbību (par dzīvniekiem).
kombinēts Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus; tāds, ko var izmantot dažādiem nolūkiem.
desmitprocentīgs Tāds, kas veido desmit procentus (no kā).
pusizdzisis Tāds, kas vēl nav pilnībā izdzisis, bet vāji deg, kvēlo.
ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
trupens Tāds, kas viegli drūp, sairst; arī irdens.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu.
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
izvelkams Tāds, ko var paplašināt, palielināt, izvelkot, izbīdot atsevišķas detaļas.
atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
šņaucams Tāds, ko var šņaukt iekšā caur degunu.
desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
notariāls Tāds, ko veic notārs; tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
viensliedes Tāds, kur ir viena sliede.
viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
čaugans Tāds, kura daļiņas neatrodas cieši kopā; irdens, mīksts.
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
saskanīgs Tāds, kura detaļas labi sader cita ar citu.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi.
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
neorganisks Tāds, kura iekļaušana vai iekļaušanās (kur, kādā sistēmā) ir neiederīga.
zvaigžņains Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
zvaigžņots Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
nabags Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; nabadzīgs (2).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
trūcīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu.
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piem., par uzdevumu, ieceri).
multimedijs Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas; multimediāls.
multimediāls Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
radošs Tāds, kurā izpaužas jaunrade, novatorisms.
krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs.
melodisks Tāds, kurā izpaužas melodija; labskanīgs, dzirdei tīkams.
novatorisks Tāds, kurā izpaužas novatorisms; jauns, moderns.
nesātīgs Tāds, kurā izpaužas pārmērīgs ēdelīgums, sāta trūkums.
vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī domām, atziņām, idejām, atklāsmēm bagāts.
smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem).
nepraktisks Tāds, kura lietošana nav ērta, izdevīga.
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
tukšs Tāds, kurā nav ūdens (par aku, ūdensstilpes gultni).
rāms Tāds, kurā nav viļņošanās vai ir tikko manāma, jūtama viļņošanās (par ūdeni, ūdens plūsmu).
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
pilnvērtīgs Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
speķots Tāds, kura piedevā ir speķis.
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, saistvielām, degvielu).
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
svētīgs Tāds, no kā rodas labums; tāds, kas ir noderīgs.
pamācošs Tāds, no kā var gūt pamācību, noderīgas atziņas.
slidens Tāds, pa kuru mazas slīdes berzes dēļ labi, arī ļoti slīd (1).
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
teilis Taisnstūrveida piegriezuma detaļa apģērba augšdaļā.
taksidermists Taksidermijas speciālists.
T Tango (sporta deju klasifikācijā).
veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
izīrētājs Tas (cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
izdevējs Tas (iestāde vai persona), kas izdod iespieddarbus.
tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
galvotājs Tas (persona, iestāde, organizācija), kas uzņemas galvojuma saistības.
delveris Tas (piem., cilvēks, dzīvnieks), kas delverējas; draiskulis.
marķieris Tas (piem., ierīce, detaļa, arī viela), kas iezīmē, norāda (kā) robežas u. tml.
satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
pienākums Tas (piem., konkrēts darbs, uzdevums), kas (kādam) ir jāveic.
noslēpums Tas (piem., paņēmiens, metode), kas ir zināms tikai vienam vai dažiem.
garants Tas (piem., persona, iestāde), kas dod garantiju, garantē (ko).
šņaucams Tas (piem., tabaka, kokaīns), ko šņauc iekšā caur degunu.
pārvaldītājs Tas kuram ir pārvaldes tiesības; tiesības rīkoties (ar ko).
atbildīgs Tas, kam ir dots kāds uzdevums.
gardegunis Tas, kam ir garš deguns.
resnvēderis Tas, kam ir resns vēders (parasti par cilvēkiem).
strupdegunis Tas, kam ir strups deguns.
hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas valda vai ir vadībā.
rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
pozitīvs Tas, kam piemīt kas labs, vēlams, arī derīgs.
orākuls Tas, kam var lūgt padomu; tas, kas pareģo, dod padomu; padomdevējs, pareģotājs.
daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kā kopēja).
vadītājs Tas, kas (ko) vada (1;2); cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to.
labs Tas, kas atbilst morāles normām, ideālam, šā ideāla iemiesojums; pozitīvo īpašību izpausme.
saturs Tas, kas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
atminējums Tas, kas atklāts minot; pareizā atbilde, kas atrasta uzminot.
resursi Tas, kas ir izmantojams programmu izpildes procesā vai informācijas ieguvei.
novatorisms Tas, kas ir jauns, moderns, vēl nebijis; kā jauna, moderna radīšana, ieviešana.
trekns kumoss Tas, kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
pilnvarots Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
draņķība Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
mēsli Tas, kas ir slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
pilnvaras devējs tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
pilnvarotājs Tas, kas izdod pilnvaru; pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
manta Tas, kas kādam pieder, uz ko kādam ir tiesības; īpašums.
karikatūra Tas, kas nav atbilstošs savam nosaukumam, vārdam, būtībai, uzdevumam, ir izkropļots u. tml.
autsaiders Tas, kas nepieder pie noteiktām aprindām, grupējuma u. tml.; izstumtais.
ideālā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
domājamā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
priekšmets Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. (kāda darbībai, domām, jūtām u. tml.).
zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
trumpis Tas, kas rada priekšrocības, iespējas, ir izdevīgs.
starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu; arī izdevumi.
jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
dievs Tas, pēc kā tiecas, ko cenšas sasniegt; ideāls, pilnība.
paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
īpašums Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
eļļa Taukaina, ūdenī nešķīstoša viela.
riepa Tauku kroka uz vēdera.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
tautas garamantas tautas daiļrade, folklora.
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
kases gabals teātra izrāde, kinofilma, kas dod daudz ienākumu.
rekvizīts Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
režija Teātra izrādes, operas, kinofilmas u. tml. iestudēšana; koncertu, sarīkojumu, arī televīzijas, radio raidījumu u. tml. mākslinieciskā izveide.
opera Teātris, kurā iestudē un izrāda šī žanra izrādes; šāda teātra ēka.
promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
aviomodelisms Tehniskais sporta veids – aviomodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
lidmodelisms Tehniskais sporta veids – lidmodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem; aviomodelisms.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
kinotehnika Tehniskas ierīces, ko izmanto kinofilmu ražošanai un demonstrēšanai uz ekrāna.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
pietecēt Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
redukcija Tekstveides paņēmiens – viena vai vairāku teikuma komponentu izlaidums.
radiotelegrāfija Telegrāfa zīmju bezvadu pārraide ar radioviļņu palīdzību.
MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
telepārraide Televīzijas pārraide.
realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
podijs Tēlnieku un gleznotāju darbnīcās – paaugstinājums modelim.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
galerija Telpa vai celtne pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
dežūrtelpa Telpa, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants; telpa, kurā dežurē.
salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
ēters Telpa, vide, kurā tiek pārraidīti radioviļņi.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
kosmētiskais remonts telpu remonts izskata uzlabošanai un nelielu defektu novēršanai.
rubrika Tematiska nodaļa (piem., periodiskā izdevumā).
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
introversija Tendence, nosliece uz padziļinātu pašanalīzi.
manipulēt Tendenciozi, savā labā sagrozīt faktus.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
vagonu parks Teritorija ar sliežu ceļiem, kurā atrodas vagonu depo.
gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
siltumapstrāde Termiska (dažādu materiālu, vielu) apstrāde.
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
siltumapstrāde Termiska (pārtikas produktu) apstrāde.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
uzticība Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
ideālisms Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt; tieksme idealizēt īstenību.
sliecība Tieksme, tendence (piem., uz kādu darbību, stāvokli); slieksme (1), nosliece (1).
inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
nosliece Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
pagasta tiesa tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
kasācija Tiesas sprieduma vai lēmuma tiesiskuma pārbaude augstākas instances tiesā.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
dubultpilsonība Tiesiska personas piederība pie divām noteiktām valstīm.
pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.
zemesgrāmatu nodaļa tiesu iestāde, kas veic ierakstus zemesgrāmatā.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
bridnis Tīkls, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
izlidot Tikt izslēgtam (piem., no mācību iestādes); tikt atlaistam, padzītam (no kurienes).
nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt derīgam (kādu laiku).
noplīst Tikt novalkātam, nolietotam tā, ka kļūst tālākai valkāšanai, lietošanai nederīgs.
pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
applūst Tikt pārklātam ar ūdeni.
pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar degvielu, kravu u. tml.).
izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, vērsties plašumā (piem., par sarunu, debatēm).
nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
daiļš Tikumisks, cildens.
dekalitrs Tilpuma mērvienība – desmit litru [dl].
kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) – 1000 kubikcentrimetri, 1 kubikdecimetrs [l].
akvedukts Tilta formā izbūvēts ūdensvads.
stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
notīrīt Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode.
lecamtornis Tornis lēkšanai, piem., ūdenī, ar izpletni.
ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
hidrofobija Trakumsērgas simptoms – bailes no ūdens.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
ūdens transports transports pa ūdensceļiem.
šņabis Trauks (piem., glāze vai pudele) ar degvīnu.
žigulis Trauks (piem., pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
trejdeksnis Trideksnis.
šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
triptihs Trīsdaļīga, salokāma svētbilde.
tricepss Trīsgalvainais augšdelma muskulis.
T Tritijs (ūdeņraža izotops).
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
sausā tualete tualete, kura nav pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas iekārtām.
milēniums Tūkstošgade; gadu tūkstošu mija.
solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
ūdenszirneklis Tumšbrūns zirneklis, kas dzīvo ūdenī un tur izskatās sudrabains [Argyroneta aquatica].
skalturis Tureklis, kurā ievieto dedzināmo skalu.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
mērcēt Turot (ko) ilgāku laiku šķidrumā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
radniecība Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
igvāts Tvertne ar koka vai metāla režģa sienām dzīvu zivju uzglabāšanai ūdenī.
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
ūdeļāda Ūdeles (parasti Amerikas ūdeles) kažokāda.
zobvalis Ūdenī mītošs zīdītājdzīvnieks ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem.
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
celuloze Ūdenī nešķīstošs ogļhidrāts – augu šūnapvalku galvenā sastāvdaļa; kokšķiedra.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
akvareļu krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
ūdens krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski hidrauliskie triecieni.
ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
notece Ūdens daudzums, kas noteikā laikposmā notek no ūdenstilpes.
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
infiltrācija Ūdens iesūkšanās augsnē.
ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
transpirācija Ūdens iztvaikošana (no auga, tā daļā, augu kopuma).
ūdenstece Ūdens kustība (kādā vidē).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc uzplūdiem).
pali Ūdens līmeņa paaugstināšanās ūdenstilpē un tās pārplūdums (piem., kūstot sniegam).
ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
renstele Ūdens noteka.
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kurai pievieno šļūteni.
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
ķīļūdens Ūdens straume, viļņojuma pēdas (aiz braucoša kuģa, laivas u. tml.).
ūdens caurplūdums ūdens tilpums, kas iztek vienā sekundē caur upes šķērsgriezumu.
plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
ūdens gāzveida stāvoklī ūdens tvaiki.
skalojamā kaste ūdens tvertne (tualetē) poda noskalošanai.
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu daudzums.
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla iekšējo uzbūvi, ka kristāls sarūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
miltūdens Ūdens, kurā iejaukti milti.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti trauki ar ēdienu un pārtikas produktu atliekām.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
sālsūdens Ūdens, kurā izšķīdināts vāramais sāls.
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
ūdenszāle Ūdensaugs.
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
hidroterapija Ūdensdziedniecība – ūdens izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
spura Ūdensdzīvnieku (piem., zivju, abinieku) pārvietošanās orgāns.
dzirnavezers Ūdenskrātuve (pie dzirnavām), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
upesmētra Ūdensmētra.
teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piem., telts celšanai; telts (parasti neliela).
hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem.
akvaparks Ūdensparks.
ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
laucis Ūdensputns ar melnu apspalvojumu un baltu pieri [Fulica atra].
ūdens roze ūdensroze.
ūdenslilija Ūdensroze.
lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
burāšana Ūdenssporta veids – burāšana ar jahtām.
vindsērfings Ūdenssporta veids – burāšana ar vējdēli.
akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
tilpe Ūdenstilpe.
bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
grunts Ūdenstilpes dibens.
pamatgultne Ūdenstilpes galvenā gultne.
krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
peldētava Ūdenstilpes krastā peldēšanai iekārtota vieta.
ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanešu plūsma.
ūdenslēca Ūdenszieds.
čulga Ūdeņaina tulzna.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
H Ūdeņradis.
deitērijs Ūdeņraža izotops ar masas skaitli 2; smagais ūdeņradis.
acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
ūdeņraža pārskābe ūdeņraža peroksīds.
hidrīds Ūdeņraža savienojums ar citiem elementiem.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
ultramodernists Ultramodernisma piekritējs.
H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu.
artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
uzlūgt Uzaicināt (dejot).
pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
uzdancot Uzdejot.
kompozīcija Uzdevums (šahā, dambretē); šādu uzdevumu sastādīšana.
rakstu darbs uzdevums, kas jāizpilda rakstiski.
funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
algoritms Uzdevumu risināšanas kārtība, secība.
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide.
noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
uzšķilties Uzliesmot, aizdegties.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
uzklāt galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
boss Uzņēmuma, iestādes īpašnieks, vadītājs.
aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
sienasavīze Uzņēmuma, iestādes u. tml. avīze, ko piestiprina pie sienas.
menedžments Uzņēmuma, iestādes u. tml. darba vadīšana un organizēšana, ietverot plānošanu, personāla motivēšanu un kontroli.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml. vadītājs, priekšnieks.
administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml. vadība.
administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
izdevniecība Uzņēmums, iestāde, kas izdod iespieddarbus.
darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) strādā algotu darbu.
valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
uztankoties Uzpildīt degvielu.
uzpūderēties Uzpūderēt seju.
parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
uzsist dūri uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist dūri galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
norakstīt Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
izlaist zarnas uzšķērst vēderu.
uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam).
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
redzēt rožainā gaismā uztvert (ko) pārāk idealizēti.
romantizēt Uztvert, iztēloties (ko) idealizēti, ar emocionālu pacēlumu.
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
ūdensvabole Vabole, kas pielāgojusies dzīvei ūdenī.
jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (Baltijā).
D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
kopmanta Vairākām personām piederoša manta.
grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
rullēt Vairākkārt rādīt, demonstrēt (ko).
šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
nārstot Vairojoties izlaist ūdenī olas (ikrus), pieņus – par zivīm, abiniekiem.
nārsts Vairošanās process (zivīm, abiniekiem), kad (tie) laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
sērūdeņražskābe Vāja skābe – sērūdeņraža šķīdums ūdenī.
slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
stiķēt Vākt (naudu), piem., kā iegādei, samaksai.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs; ministru prezidents; premjers (1).
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
galms Valdnieks un viņam tuvu cilvēku (kalpotāju, padomdevēju u. tml.) kopums; arī valdnieka rezidence.
gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
gagauzu valoda valoda, kas pieder pie tjurku valodu grupas.
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
stils Valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās vides un mērķa.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
mongoļu valodas valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
polinēziešu valodas valodu grupa, pie kuras pieder, piem., maoru, havajiešu, samoāņu valoda.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
standarts Valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
reģistrs Valsts iestāde, kas veic (kā) reģistrāciju un ar to saistītās darbības.
cenzūra Valsts iestāde, kurā notiek šāda pārbaude.
sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
zīmogmarka Valsts nodevu marka.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
resors Valsts pārvaldes nozare; iestāde vai iestādes, kas šo nozari pārzina.
izpildvara Valsts pārvaldes orgānu tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
ierēdnis Valsts vai pašvaldības iestādes administratīvs darbinieks.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
dalībvalsts Valsts, kas pieder pie kāda kopuma.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
krupis Vardei līdzīgs bezastains abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
grausts Veca, izmantošanai nederīga celtne.
manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
vecīgs Veclaicīgs, nemoderns.
vecišķs Veclaicīgs, nemoderns.
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
automobiļu kapsēta vecu, nolietotu automobiļu, to detaļu savāktuve.
pusgadsimts Vecums – piecdesmit gadi.
obstipācija Vēdera aizcietējums.
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
iekšas Vēdera dobuma orgāni (cilvēkam).
laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
vēderdobums Vēdera dobums.
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
meteorisms Vēdera uzpūšanās, ko rada palielināts gāzu daudzums zarnās.
vēderīgs Vēderains.
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
vēdera plēve vēderplēve.
apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
peritonīts Vēderplēves iekaisums.
vēderpuse Vēders (cilvēkam).
puncis Vēders.
vēdera tīfs vēdertīfs.
darbs Veicamais uzdevums, par ko saņem atalgojumu.
darīšana Veicamie darbi, uzdevumi, pienākumi.
nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
matrice Veidne kā (piem., detaļu, burtu) izgatavošanai, atliešanai, štancēšanai u. tml.
izgriezt Veidojot apļus, dejot.
nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
rodeo Veiklības demonstrējumi braukšanā (piem., ar motocikliem).
revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
rediģēt Veikt (parasti preses izdevuma) redaktora pienākumus.
norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
degazēt Veikt degazāciju.
izdezinficēt Veikt dezinfekciju.
indeksēt Veikt indeksāciju.
paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
daļa Veikums, devums (piem., kopīgā pasākumā, darbā).
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
blanko vekselis vekselis, kurā nav teksta, bet ir vienīgi vekseļa devēja paraksts.
pārvedu vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
trata vekselis vekselis, saskaņā ar kuru maksātājs ir kāda trešā, vekseļa devēja norādītā, persona.
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
Satversmes sapulce vēlēta institūcija Satversmes jeb konstitūcijas izstrādei.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
nosviest zemē veltīgi, nelietderīgi (ko) izdot, iztērēt; izšķiest (laiku).
ne par ko veltīgi, nelietderīgi.
sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
absints Vērmeļu degvīns.
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
utilitārs Vērsts uz praktisku derīgumu, praktiski izmantojams.
toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, neatbilstošu normām, arī likvidējamu.
kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
derīgs Vērtīgs, lietderīgs.
stabs Vertikāla (kā, piem., dūmu, ūdens) plūsma.
vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
apskate Veselības stāvokļa pārbaude.
reevakuēt Vest evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml. atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
medijs Vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u. tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par debesīm, ūdeņiem, gaisu).
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
duļķaina vide vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
ekoloģisks Videi vai dzīvajam organismam nekaitīgs.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
ģimnāzija Vidējās izglītības mācību iestāde.
abitūrija Vidējās mācību iestādes beigšana; gala pārbaudījumi.
gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
perlamutrene Vidēji liels saldūdens gliemis ar biezu divvāku čaulu.
ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
strautene Vidēji liels, brūns kukainis ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā.
videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
abiturients Vidusskolas pēdējās klases audzēknis; vidējās izglītības mācību iestādes beidzējs.
skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
drupans Viegli drūpošs; irdens.
gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
uzpūderēt Viegli pārklāt (ar pūderi vai citu pulverveidīgu vielu).
iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
irdzēt Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt, nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
bole Viegls alkoholisks dzēriens ar augļu piedevu.
salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
pretinde Viela, kas novērš, vājina indes iedarbību.
holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
antidots Viela, ko lieto saindēšanās gadījumā; pretinde.
skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
materiāls Viela, priekšmets u. tml., kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; viela, izejviela.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
spāre Viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām.
pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
pelde Viena trauka iegremdēšana otrā traukā, kas pildīts ar ūdeni.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu (ērģelēm) vai mēlīšu (akordeonam) kopa.
flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas, kas ietilpst asins sastāvā un ko satur, piem., olas baltums, piena sūkalas, augu sēklas.
bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
slīdēt Vienmērīgi virzīties (telpā, gaisā, ūdenī u. tml.).
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
pirdiens Vienreizēja skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
partneris Viens no skatuves māksliniekiem, ar kuru notiek sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
kopīpašnieks Viens no vairākiem (kā) īpašniekiem, kam pieder īpašuma domājamā daļa.
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
bostons Viesību deja – lēnā valša paveids.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
peldvieta Vieta ūdenstilpes malā, kas piemērota peldēšanai.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
atradne Vieta, kur atrodas (rūpnieciski izmantojami derīgie izrakteņi); (to) krājums.
aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
skatuve Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
pašvaldība Vietējā šādas pārstāvības iestāde.
landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
rupjvīle Vīle ar platām, dziļām rievām (parasti rupjapstrādei).
manipulācija Viltīga rīcība, paņēmiens, tendencioza faktu sagrozīšana.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas, bez spirta, cukura piedevām.
kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu lielizmēra detaļu apstrādei.
universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
līmenis Virsma (ūdenstilpei).
ūdenslīmenis Virsma (ūdenstilpei).
koncertetīde Virtuoza etīde, kas ir piemērota atskaņošanai koncertā.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
caurduris Virtuves piederums – trauks ar caurumiem kā izkāšanai.
siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
gludināt Virzot sakarsētu gludekli, panākt, ka (piem., apģērbs) kļūst gluds.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
sīks Visaptverošs, detalizēts (piem., par faktiem, informāciju).
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
budžeta institūcijas visas valsts budžeta finansētās iestādes.
topmodelis Visaugstākās kategorijas modelis.
īsts Vislabākais, noderīgākais, piemērotākais.
optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
galvenos vilcienos vispārīgi, bez atsevišķām detaļām, sīkumiem.
impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
garderobe Viss kādam cilvēkam piederošo apģērbu kopums.
kosmogrāfija Visuma, debess ķermeņu apraksts.
tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
patrona Vītņota detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi.
tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
tremolo Vokālā snieguma defekts – vibrējošs balss skanējums.
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
kinozāle Zāle kinofilmu demonstrēšanai.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
indeve Zāles, arī inde.
smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
vaba Zedenis; arī zedeņu žogs.
stādaigs Zedenis.
zediņš Zedenis.
zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
zem jūras līmeņa zemāk par jūras ūdens līmeni.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
nēģis Zemāko mugurkaulnieku ūdensdzīvnieks ar čūskveidīgu ķermeni un kailu, gļotainu ādu.
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
caurteka Zemē ierakta caurule ūdens novadīšanai.
krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
agrotehnika Zemes apstrādes un kultūraugu audzēšanas paņēmienu kopums.
kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un Ziemeļpolu.
sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
irigācija Zemes, augsnes mākslīga apgāde ar ūdeni; apūdeņošana.
pasaule Zemeslode ar visu, kas uz tās atrodas.
planēta Zemeslode.
biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, ko ierobežo kontinenti.
zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (2).
josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
paklājaugi Zemi krāšņumaugi, ko izmanto dekoratīvos stādījumos.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
kazaku kadiķis zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
zīdaine Zīda lakats; zīdene.
pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
grauzēju kārta zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
smāķis Ziede.
smēre Ziede.
zieķis Ziede.
ziepjūdens Ziepju šķīdums ūdenī.
svaidīt Ziežot (piem., ar eļļu), arī slakot (piem., ar ūdeni) svētīt.
zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
ziloņkauls Ziloņu ilkņu dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa ilkņiem.
komats Zīme, ar kuru decimāldaļskaitlī veselo skaitli atdala no decimālcipariem.
kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
eksāmens Zināšanu vai prasmju pārbaude.
pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens.
tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
taksonomija Zinātne par augu un dzīvnieku klasifikāciju un identifikāciju.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
ballistika Zinātne, kas pētī izšauta ķermeņa (piem., lodes) kustību.
okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus, to izmantošanu.
limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes (piem., ezerus, upes).
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
selekcijas stacija zinātniska iestāde, kas nodarbojas ar jaunu laukaugu šķirņu izveidi.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir teleskops un kurā veic astronomiskus novērojumus un pētījumus.
ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
mesidžs Ziņa, vēstījums; (daiļdarba) idejiskais saturs.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
jāšanas sports zirgu iejāde un sacensības dažādos jāšanas veidos (piem., šķēršļu pārvarēšanā).
krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
dīķsaimniecība Zivju audzēšana ūdenskrātuvēs (dīķos).
plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
siļķu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder, piem., siļķes, brētliņas, sardīnes.
dzēse Zivju gārnis [Ardea cinerea].
sīgu ģints zivju ģints, kurā ietilpst sīgas, repši un peledes.
inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
zveja Zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
ikri Zivju, arī dažu ūdens dzīvnieku un abinieku olas.
zobenbrālis Zobenbrāļu ordeņa loceklis.
zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
Lielais Lācis zvaigznājs debess ziemeļpolā, novērojams netālu no Polārzvaigznes.
zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
sietiņš Zvaigžņu kopa; Plejādes.
nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
salami Žāvētas desas šķirne.
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.
žurku zāles žurku inde.

de citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MEV

deidars