Paplašinātā meklēšana
Meklējam m.
Atrasts vārdos (200):
- -māns:1
- aizmīt:1
- aklums:1
- akmens:1
- albums:1
- albums:2
- -gramma:1
- -mānija:1
- acumērs:1
- adāmais:1
- adenoma:1
- adījums:1
- ādminis:1
- aizmest:1
- aizmēzt:1
- aizmigt:1
- aizmukt:1
- aizmūžs:1
- aizņemt:1
- aksioma:1
- amadīna:1
- aforisms:1
- agronoms:1
- aizdomas:1
- aizgrimt:1
- aizlīmēt:1
- aizmaksa:1
- aizmālēt:1
- aizmānīt:1
- aizmārša:1
- aizmiegt:1
- aizmirst:1
- aizmizot:1
- aizmocīt:1
- aizmūrēt:1
- aizpampt:1
- aizsmakt:1
- aizstumt:1
- akmeisms:1
- akomodēt:1
- akotmati:1
- akronīms:1
- akumulēt:1
- albumīni:1
- alimenti:1
- alķīmija:1
- almanahs:1
- aloģisms:1
- amalgama:1
- amarants:1
- amatalus:1
- ābolmaize:1
- acugaisma:1
- ādamābols:1
- adāmadata:1
- admirālis:1
- aerodroms:1
- aerometrs:1
- aizdambēt:1
- aizdevums:1
- aizdimdēt:1
- aizdomīgs:1
- aizgūtnēm:1
- aizguvums:1
- aizkrāmēt:1
- aizlūgums:1
- aizmaksāt:1
- aizmaršēt:1
- aizmetnis:1
- aizmiglot:1
- aizmirgot:1
- aizmīties:1
- aizmotora:1
- aizmugure:1
- aizmūžīgs:1
- aizņēmējs:1
- aizņēmums:1
- aizsākums:1
- aizsarmot:1
- aizsmēķēt:1
- aizsmelgt:1
- aizsmērēt:1
- aizšmaukt:1
- aiztumšot:1
- aizvirmot:1
- aizžmiegt:1
- akadēmija:1
- akmeņains:1
- akmeņsāls:1
- akompanēt:1
- albīnisms:1
- algoritms:1
- alkometrs:1
- alķīmiķis:1
- alpīnisms:1
- altruisms:1
- alumīnijs:1
- amarillis:1
- amatieris:1
- abonements:1
- acīmredzot:1
- acumirklis:1
- adāmmašīna:1
- aglomerāts:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aicinājums:1
- aizkrampēt:1
- aizlīkumot:1
- aizmāršīgs:1
- aizmesties:1
- aizmetināt:1
- aizmetināt:2
- aizmirsīgs:1
- aizņemtība:1
- aizņemties:1
- aizplombēt:1
- aizsmaržot:1
- aizstraume:1
- aiztramdīt:1
- aizzīmogot:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- akmensvate:1
- akmeņdārzs:1
- akmeņkalis:1
- akmeņogles:1
- akvamarīns:1
- absolūtisms:1
- acīmredzams:1
- acumirklīgs:1
- administrēt:1
- aerokamanas:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- aizcementēt:1
- aizdimdināt:1
- aizdomāties:1
- aizkomandēt:1
- aizmanīties:1
- aizmeimurot:1
- aizmidzināt:1
- aizmirstība:1
- aizmirsties:1
- aizmocīties:1
- aizmugurējs:1
- aiznākamais:1
- aizrādījums:1
- aklimatizēt:1
- akmensdārzs:1
- akomodācija:1
- akumulācija:1
- akumulators:1
- alkoholisms:1
- abonentmaksa:1
- admiralitāte:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aglomerācija:1
- agnosticisms:1
- agrārreforma:1
- aizciemoties:1
- aizcietējums:1
- aizdambējums:1
- aizklumburot:1
- aizmaldīties:1
- aizmugurisks:1
- aizsargmaska:1
- aizsmelgties:1
- aizspriedums:1
- aizstāvamais:1
- aizšaujamais:1
- aizvainojums:1
- aizvelkamais:1
- akmeņgrauzis:1
- akmeņlauzīte:1
- akmeņplekste:1
- aksiomātisks:1
- akvalangisms:1
- algoritmisks:1
- abolicionisms:1
- aerodinamisks:1
- afroamerikāņi:1
- aizbilstamais:1
- aizkrampēties:1
- aizmirdzēties:1
- aizsargdambis:1
- akmeņlauztuve:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrētājs:1
- agroklimatisks:1
- aizkustinājums:1
- aklimatizēties:1
- abstrakcionisms:1
- aizspriedumains:1
- aizdevumprocents:1
- aizsargmehānisms:1
Atrasts etimoloģijās (8538):
- No angļu
m>tourist, to tour 'ceļot'. (šķirklī tūrists) - No latīņu
m>voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris) - No angļu
m>bungalow. (šķirklī bungalo) - No franču
m>désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt) - No vācu
m>Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi) - No itāļu
m>incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito) - No senaugšvācu
m>narro. (šķirklī nerrs) - No latīņu
m>nervus 'dzīsla, nervs'. (šķirklī nervs) - No itāļu
m>virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs) - Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No angļu
m>trainer. (šķirklī treneris) - No spāņu
m>toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors) - No vācu
m>prophylaktisch. (šķirklī profilaktisks) - No franču
m>république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika) - No spāņu
m>embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo) - No grieķu
m>ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija) - No vācu
m>Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists) - No grieķu
m>keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika) - No latīņu
m>genus. (šķirklī ģints) - No krievu
m>воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda) - No angļu
m>fluorescence. (šķirklī fluorescence) - No franču
m>manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs) - No franču
m>pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs) - No angļu
m>segway (pēc šos transportlīdzekļus ražojošā uzņēmuma Segway Inc. nosaukuma). (šķirklī segvejs) - No angļu
m>materialism, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiālisms) - No franču
m>brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants) - No itāliešu
m>mandolino. (šķirklī mandolīna) - No franču
m>gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā) - No latīņu
m>oleum 'eļļa'. (šķirklī oleums) - No latīņu
m>re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija) - Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No latīņu
m>proportionalis. (šķirklī proporcionāls) - No franču
m>automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis) - No vācu
m>jodeln. (šķirklī jodelēt) - No grieķu
m>onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija) - No latīņu
m>re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija) - No grieķu
m>psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops) - No latīņu
m>musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika) - No franču
m>glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē) - No itāļu
m>capriccio 'kaprīze'. (šķirklī kapričo) - No grieķu
m>ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija) - No angļu
m>dancing hall. (šķirklī dansings) - No latīņu
m>gradiens (gradientis) 'ejošs'. (šķirklī gradients) - No spāņu
m>carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado) - No grieķu
m>ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija) - Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No franču
m>héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt) - No grieķu
m>hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija) - No itāļu
m>casino 'mājiņa'. (šķirklī kazino) - No latīņu
m>ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops) - No latīņu
m>pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze) - Kalks no angļu
m>cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa) - No krievu
m>шваль. (šķirklī švalis) - No viduslejasvācu
m>smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt) - No viduslejasvācu
m>bēte. (šķirklī biete) - No grieķu
m>kōdia 'magoņgalviņa'. (šķirklī kodeīns) - No latīņu
m>rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionāls) - Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No krievu
m>спичка 'sērkociņš'. (šķirklī spička) - No latīņu
m>vocalis 'balss-, balsīgs', vox 'balss'. (šķirklī vokālis) - No
m>ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients) - No franču
m>papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē) - No vācu
m>Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona) - No tautas pašnosaukuma maori. (šķirklī maori)
- No latīņu
m>regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls) - No latīņu
m>scientia 'zināšanas, zinātne'. (šķirklī scientisms) - Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No viduslejasvācu
m>pipe. (šķirklī pīpe) - No itāliešu
m>sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito) - No latīņu
m>lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago) - No itāliešu
m>sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta) - No latīņu
m>chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija) - No franču
m>protégé. (šķirklī protežē) - No latīņu
m>deficit 'trūkst'. (šķirklī deficīts) - No itāļu
m>maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro) - No franču
m>principe, kam pamatā latīņu principium 'pamats, pirmsākums'. (šķirklī princips) - No franču
m>presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese) - No Krievijas upes Volgas nosaukuma. (šķirklī volga)
- No spāņu
m>sombrero (sombra 'ēna'). (šķirklī sombrero) - No poļu
m>szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns) - No grieķu
m>spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs) - No grieķu
m>hals (halos) 'sāls' un genos 'izcelsme'. (šķirklī halogēni) - No angļu
m>brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs) - No franču
m>isolateur. (šķirklī izolators) - No latīņu
m>sexualis. (šķirklī seksuāls) - No arābu
m>hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs) - No ivrita, arābu
m>hummus. (šķirklī humoss) - No angļu
m>infographics. (šķirklī infografika) - No latīņu
m>industria 'rosība, darbība'. (šķirklī industrija) - No krievu
m>магарычъ. (šķirklī magaričas) - No franču
m>finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses) - No latīņu
m>spinalis 'muguras (ģen.)'. (šķirklī spināls) - No viduslejasvācu
m>köke. (šķirklī ķēķis) - No franču
m>montpensieur. (šķirklī monpansjē) - No franču
m>mode, kam pamatā latīņu modus 'veids'. (šķirklī mode) - No baltvācu
m>mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga) - No latīņu
m>corpus 'ķermenis, veselums, kopums'. (šķirklī korpuss) - No vācu
m>sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks) - No latīņu
m>prosa. (šķirklī proza) - No grieķu
m>zōdiakos (kyklos) 'zvēru (riņķis)'. (šķirklī zodiaks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts) - No franču
m>gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops) - No latīņu
m>banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka) - No franču
m>simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns) - No vācu
m>synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks) - No viduslejasvācu
m>stoven. (šķirklī štovēt) - No jaunlatīņu
m>palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls) - No grieķu
m>stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks) - No franču
m>néo-impressionnisme. (šķirklī neoimpresionisms) - No latīņu
m>dictatura. (šķirklī diktatūra) - No franču
m>militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs) - No latīņu
m>tekstus 'savijums, sakārtojums'. (šķirklī teksts) - No angļu
m>sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals) - No grieķu
m>tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonis) - No franču
m>expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze) - No vācu
m>Klappe. (šķirklī klape) - No latīņu
m>lit(t)eratura. (šķirklī literatūra) - No vācu
m>Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade) - A. Kronvalda jaunvārds, darināts no
m>burts. (šķirklī burtnīca) - No vācu
m>tamburieren. (šķirklī tamborēt) - No latīņu
m>privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts) - No latīņu
m>praesumtio. (šķirklī prezumpcija) - No vācu
m>Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija) - No lībiešu
m>vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba) - No latīņu
m>temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra) - No latīņu
m>super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns) - No grieķu
m>dramatourgia. (šķirklī dramaturģija) - No latīņu
m>cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls) - No latīņu
m>prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents) - No vācu
m>Rasse, franču race. (šķirklī rase) - No latīņu
m>super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls) - No latīņu
m>provincialis. (šķirklī provinciāls) - No vācu
m>provisorisch. (šķirklī provizorisks) - No vācu
m>Forelle. (šķirklī forele) - No grieķu
m>baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs) - No latīņu
m>secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēcija) - No vācu
m>pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks) - No franču
m>supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs) - No vācu
m>Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase) - No latīņu
m>injectio 'iemešana'. (šķirklī injekcija) - No viduslejasvācu
m>smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks) - No
m>gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze) - No latīņu
m>critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika) - No franču
m>avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija) - No vācu
m>Schokolade, spāņu chocolate, kam pamatā acteku chocolatl. (šķirklī šokolāde) - No vācu
m>Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis) - No viduslaiku latīņu
m>perfectivus. (šķirklī perfektīvs) - No latīņu
m>intra 'iekšpus' un vena 'dzīsla'. (šķirklī intravenozs) - No latīņu
m>architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra) - F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču
m>précision, kam pamatā latīņu praecisio 'nošķelšana'. (šķirklī precizitāte) - No vācu
m>fuchtig. (šķirklī puktīgs) - No vācu
m>solid, kam pamatā latīņu solidus 'masīvs, blīvs, stiprs'. (šķirklī solīds) - No latīņu
m>collecta 'savākta nauda, piedalīšanās nauda'. (šķirklī kolekte) - No krievu
m>погост. (šķirklī pagasts) - No latīņu
m>verbum 'vārds'. (šķirklī verbs) - No latīņu
m>infectio 'aplipināšana'. (šķirklī infekcija) - No viduslejasvācu
m>rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis) - No vācu
m>Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele) - No latīņu
m>portare 'nest'. (šķirklī portatīvs) - No lejasvācu
m>wert. (šķirklī vērts) - No spāņu
m>torero. (šķirklī torero) - No latīņu
m>metallum, grieķu metallon 'raktuve, šahta'. (šķirklī metāls) - No grieķu
m>politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika) - No latīņu
m>moneta. (šķirklī monēta) - No viduslejasvācu
m>kroke. (šķirklī kroka) - Darināts pēc vācu val.
m>der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba) - No grieķu
m>sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks) - No grieķu
m>metron 'mērs'. (šķirklī metrs) - No latīņu
m>statio 'nometne, mītne'. (šķirklī stacija) - No senkrievu
m>божница 'dievnams'. (šķirklī baznīca) - No vācu
m>Kante 'šķautne, mala; apmale'. (šķirklī kante) - No latīņu
m>potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potenciāls) - No krievu
m>грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata) - No vācu
m>Material, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiāls) - No franču
m>ressource. (šķirklī resursi) - No krievu
m>степь. (šķirklī stepe) - No viduslejasvācu
m>glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze) - No franču
m>code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods) - No franču
m>risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks) - No latīņu
m>quadrans, quadrantis 'ceturtā daļa'. (šķirklī kvadrants) - No lejasvācu
m>röster. (šķirklī restes) - No latīņu
m>radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs) - No
m>radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija) - No franču
m>rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors) - No angļu
m>reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs) - No vācu
m>Reflektant. (šķirklī reflektants) - No franču
m>artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks) - No latīņu
m>stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs) - No latīņu
m>legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions) - No itāļu
m>conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts) - No vācu
m>Wechsel 'mija, maiņa; vekselis'. (šķirklī vekselis) - No latīņu
m>commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija) - A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- No vācu
m>Diele 'grīda'. (šķirklī dēlis) - No angļu
m>show. (šķirklī šovs) - No senkrievu
m>дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma) - No grieķu
m>therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī terapija) - No latīņu
m>factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors) - No angļu
m>jojoba. (šķirklī hohoba) - No latīņu
m>recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents) - No franču
m>remontant. (šķirklī remontants) - No franču
m>rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija) - No latīņu
m>formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula) - No angļu
m>green 'zaļš; zāliens'. (šķirklī grīns) - No latīņu
m>canalis 'caurule, rene, grāvis'. (šķirklī kanāls) - No viduslejasvācu, vidusholandiešu
m>brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis) - no krievu
m>обижаться 'apvainoties'. (šķirklī abižoties) - No vācu
m>Diamant, kam pamatā latīņu diamas, diamant, pārveidojums no latīņu adamans. (šķirklī dimants) - No latīņu
m>currere 'skriet'. (šķirklī kurjers) - No vācu
m>rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls) - No franču
m>cabinet. (šķirklī kabinets) - No franču
m>ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs) - No latīņu
m>consilium. (šķirklī konsīlijs) - No latīņu
m>familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs) - No vācu
m>Urologe. (šķirklī urologs) - No senkrievu
m>усъ 'ūsa, bārda'. (šķirklī ūsas) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks) - No latīņu
m>professio. (šķirklī profesija) - No franču
m>respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls) - No latīņu
m>statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti) - No latīņu
m>distantia 'attālums'. (šķirklī distance) - No sengrieķu filozofa
m>Platona vārda. (šķirklī platonisks) - No viduslejasvācu
m>reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize) - No latīņu
m>pluralis. (šķirklī plurāls) - Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda
m>gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna) - Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No krievu
m>цена 'cena, vērtība'. (šķirklī cena) - No grieķu
m>technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika) - No franču
m>aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis) - No vācu
m>Pistole. (šķirklī pistole) - No franču
m>remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts) - No latīņu
m>institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija) - No vācu
m>Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība) - No vācu
m>Silbe, kam pamatā latīņu syllaba. (šķirklī zilbe) - Deminutīvs no mārka. (šķirklī mārciņa)
- No franču
m>aristocrate. (šķirklī aristokrāts) - Senāk par
m>burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts) - No latīņu
m>emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts) - No latīņu
m>meridianus 'dienas vidus'. (šķirklī meridiāns) - No vācu
m>Decke. (šķirklī deķis) - No krievu
m>рыжий 'ruds'. (šķirklī rižs) - Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No grieķu
m>pyr 'uguns' (šķirklī piro-) - No latīņu
m>retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro-) - No latīņu
m>radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija) - No vācu
m>Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls) - No vācu
m>Zucker. (šķirklī cukurs) - No latīņu
m>triumphator. (šķirklī triumfators) - No franču
m>trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja) - No vācu
m>Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika) - No angļu
m>trolley. (šķirklī trolejs) - No vācu
m>Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti) - No grieķu
m>thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts) - No angļu
m>tunnel. (šķirklī tunelis) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs) - No latīņu
m>subtilis. (šķirklī subtils) - No itāļu
m>salto 'lēciens'. (šķirklī salto) - No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu
m>examen 'pārbaudījums'. (šķirklī eksāmens) - No grieķu
m>meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija) - No krievu
m>грех. (šķirklī grēks) - J. Ilstera darināts jaunvārds no
m>auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca) - No latīņu
m>obligatio 'saistība'. (šķirklī obligācija) - No latīņu
m>transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-) - No grieķu
m>Aiolos. (šķirklī Eols) - No angļu
m>tramway (tram 'vagons' un way 'ceļš'). (šķirklī tramvajs) - No angļu
m>trolley-bus. (šķirklī trolejbuss) - No grieķu
m>golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta) - No lietuviešu
m>giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene) - No franču
m>misérable. (šķirklī mizerabls) - No grieķu
m>ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija) - No grieķu
m>ourēthra. (šķirklī uretra) - No franču
m>urotropine. (šķirklī urotropīns) - No latīņu
m>scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija) - No latīņu
m>museum, mouseion 'mūzu templis'. (šķirklī muzejs) - No latīņu latīņu
m>sacer (sacri) 'svēts'. (šķirklī sakrāls) - No grieķu
m>kryptos 'slepens, apslēpts'. (šķirklī kripto-) - No senebreju
m>tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora) - No grieķu
m>Trītōn. (šķirklī Trītons) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija) - No grieķu
m>monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts) - No viduslaiku latīņu
m>narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs) - No grieķu
m>diskos. (šķirklī disks) - No grieķu
m>sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks) - No vācu
m>Parlament, franču parlement (parler 'runāt'). (šķirklī parlaments) - No angļu
m>scientology. (šķirklī scientoloģija) - No latīņu
m>physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika) - No vācu
m>Luxus, kam pamatā latīņu luxus. (šķirklī luksus-) - No latīņu
m>sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija) - No grieķu
m>distichon. (šķirklī distihs) - No angļu
m>mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-) - No grieķu
m>neos 'jauns'. (šķirklī neo-) - No vācu
m>grosses Stück. (šķirklī lielgabals) - No latīņu
m>apparatus. (šķirklī aparāts) - No vācu
m>Lampe, kam pamatā grieķu lampas 'lāpa'. (šķirklī lampa) - No franču
m>visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls) - No grieķu
m>sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija) - No latīņu
m>sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija) - No franču
m>tablette 'plāksnīte'. (šķirklī tablete) - No viduslejasvācu
m>helle. (šķirklī elle) - No latīņu
m>viscōsus. (šķirklī viskozs) - No vācu
m>ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece) - No latīņu
m>absorbere 'uzsūkt'. (šķirklī absorbēt) - Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No latīņu
m>humus 'zeme, augsne'. (šķirklī humuss) - 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No vācu
m>Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismisks) - No itāliešu
m>ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli) - No grieķu
m>pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons) - No franču
m>sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls) - No viduslaiku latīņu
m>sensitivus. (šķirklī sensitīvs) - No latīņu
m>sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuāls) - No itāļu
m>trombone. (šķirklī trombons) - No grieķu
m>thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze) - No grieķu
m>thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs) - No vācu
m>Trompete. (šķirklī trompete) - No itāliešu
m>latte macchiato. (šķirklī late) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un metrein 'mērīt'. (šķirklī stereometrija) - No grieķu
m>stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija) - No grieķu
m>sphairikos. (šķirklī sfērisks) - No latīņu
m>carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds) - No latīņu
m>sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks) - No franču
m>macarons, angļu macaroons. (šķirklī makarūni) - No arābu
m>niqāb. (šķirklī nikābs) - No itāliešu
m>pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto) - No latīņu
m>virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls) - No arābu
m>sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms) - No dienvidāfrikāņu
m>apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds) - No latīņu
m>administrator 'pārvaldnieks, vadītājs'. (šķirklī administrators) - No latīņu
m>affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts) - No angļu
m>to film. (šķirklī filmēt) - No latīņu
m>functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija) - No vācu
m>Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs) - No franču
m>avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards) - No franču
m>front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte) - No latīņu
m>transcriptio 'pārrakstīšana'. (šķirklī transkripcija) - No grieķu
m>physis 'daba'. (šķirklī fizisks) - No grieķu valodas
m>geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija) - No krievu
m>супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms) - No Marokas arābu
m>tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina) - No latīņu
m>surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija) - No grieķu
m>agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape) - No latīņu
m>sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterils) - No latīņu
m>typicus. (šķirklī tipisks) - No vācu
m>Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts) - No latīņu
m>spiritualis. (šķirklī spirituāls) - No grieķu
m>thronos. (šķirklī tronis) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls) - No vācu
m>syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks) - No franču
m>syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks) - No latīņu
m>effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs) - No grieķu
m>autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls) - No latīņu
m>strictus 'cieši savilkts'. (šķirklī strikts) - No latīņu
m>classis 'grupa'. (šķirklī klase) - No viduslejasvācu
m>smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs) - No vācu
m>der Strauß. (šķirklī štrauss) - No vācu
m>Saft 'sula'. (šķirklī zapte) - No latīņu
m>calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs) - No latīņu
m>adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī advente) - No latīņu
m>territorium, terra 'zeme'. (šķirklī teritorija) - No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No vācu
m>Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds) - No vācu
m>Oma. (šķirklī oma) - No latīņu
m>permanens (permanentis) 'paliekošs'. (šķirklī permanents) - No vācu
m>Kontrollpaket. (šķirklī kontrolpakete) - No franču
m>accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze) - Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No viduslaiku latīņu
m>polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs) - No franču
m>assemblée. (šķirklī asambleja) - No vācu
m>Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts) - No vācu
m>Kommerz-. (šķirklī komerc-) - No grieķu
m>kryos 'aukstums, sals'. (šķirklī krio-) - No angļu
m>sport 'izprieca'. (šķirklī sports) - No itāliešu
m>opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera) - No lībiešu
m>voi. (šķirklī vai) - No vācu
m>politisch. (šķirklī politisks) - No itāļu
m>allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri) - No franču
m>populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs) - No lejasvācu
m>bruken. (šķirklī brūķēt) - Vārds
m>vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis) - No angļu
m>trouble, vācu Trubel. (šķirklī trobele) - Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu
m>absorptio 'uzsūkšana'. (šķirklī absorbcija) - No sengrieķu
m>adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks) - No latīņu
m>catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa) - No franču
m>alliance. (šķirklī alianse) - No latīņu
m>alibi 'citur'. (šķirklī alibi) - No latīņu
m>absolutio 'atbrīvošana'. (šķirklī absolūcija) - No vācu
m>falsch. (šķirklī falšs) - no krievu
m>обижать 'aizvainot, apvainot'. (šķirklī abižot) - No latīņu
m>praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts) - No latīņu
m>alluvio 'sanesa'. (šķirklī alūvijs) - No sengrieķu
m>adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta) - Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No franču
m>préjudiciel. (šķirklī prejudiciāls) - No angļu
m>Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits) - No angļu
m>Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids) - No franču
m>tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns) - No japāņu 抹茶 (
m>macha). (šķirklī mača) - No latīņu
m>praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs) - 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No spāņu
m>pasodoble 'dubultsolis'. (šķirklī pasodoble) - No latīņu
m>immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte) - No franču
m>préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs) - No franču
m>toilette. (šķirklī tualete) - No franču
m>dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma) - No latīņu
m>cultura 'kopšana, apstrādāšana, attīstīšana'. (šķirklī kultūra) - No vācu
m>Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts) - No latīņu
m>abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess) - No latīņu
m>affricata 'ieberzta'. (šķirklī afrikāta) - No latīņu
m>Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija) - No franču
m>s'amuser. (šķirklī amizēties) - No vācu
m>handeln. (šķirklī andelēt) - No grieķu
m>anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija) - No latīņu
m>albus 'balts'. (šķirklī albīns) - No grieķu
m>aortē. (šķirklī aorta) - No grieķu
m>apogeios 'tāls no Zemes'. (šķirklī apogejs) - 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No vācu
m>Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants) - No grieķu
m>archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs) - No franču
m>arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards) - No vācu
m>Artikel. (šķirklī artiķelis) - No grieķu
m>arthron 'locītava'. (šķirklī artroze) - No grieķu
m>astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija) - No franču
m>économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija) - No vācu
m>hasen. (šķirklī āzēt) - 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču
m>baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete) - No franču
m>balustrade. (šķirklī balustrāde) - No grieķu
m>baros 'smagums, svars'. (šķirklī bārs) - No franču
m>bécarre. (šķirklī bekars) - No krievu virsnieka
m>P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde) - No grieķu
m>bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija) - No senās zviedru tirdzniecības pilsētas
m>Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs) - No franču
m>blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka) - No viduslejasvācu
m>kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi) - No angļu
m>bagel, beigel. (šķirklī beigelis) - No krievu
m>болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka) - No latīņu
m>bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte) - No angļu ārsta D. Brūsa (
m>D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze) - No grieķu
m>būkolos 'gans'. (šķirklī bukolika) - No latīņu
m>cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt) - No latīņu
m>Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers) - No grieķu
m>kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianoze) - No angļu
m>blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī blogeris) - No franču
m>different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums) - No krievu
m>чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka) - No grieķu
m>daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils) - No franču
m>déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms) - No krievu
m>декабристы, kam pamatā декабрь 'decembris'. (šķirklī dekabrists) - No latīņu
m>deminutivum. (šķirklī deminutīvs) - No grieķu
m>dendron 'koks'. (šķirklī dendrīti) - No vietvārda
m>Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons) - No franču
m>dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds) - No franču
m>masque, kam pamatā itāliešu maschera. (šķirklī maska) - No grieķu
m>a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms) - No grieķu
m>diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks) - No franču
m>diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks) - No lejasvācu
m>dichte. (šķirklī dikts) - No latīņu
m>dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija) - No latīņu
m>diverticulum 'novirzīšanās sāņus'. (šķirklī divertikuls) - No franču
m>dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns) - No lejasvācu
m>dreien. (šķirklī dreijāt) - No
m>Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts) - No grieķu
m>ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika) - No grieķu
m>ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma) - No latīņu
m>deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts) - No angļu
m>directory. (šķirklī direktorijs) - Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No angļu
m>doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla) - No vācu
m>Embolie, kam pamatā embolē 'iemešana'. (šķirklī embolija) - No angļu
m>Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns) - No latīņu
m>factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls) - No holandiešu
m>vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters) - No latīņu
m>energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija) - No viduslaiku latīņu
m>feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis) - No 17. gs. viesnīcas
m>"Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs) - No grieķu
m>phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma) - No vācu
m>Vorstadt, krievu форштадт. (šķirklī forštate) - No angļu
m>phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence) - No vācu
m>Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze) - No latīņu
m>Gallis. (šķirklī galli) - No franču
m>gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze) - No grieķu
m>hygros 'mitrs' un philos 'mīlošs'. (šķirklī higrofils) - No franču
m>frire 'cept'. (šķirklī fritēt) - No saīsināta rūpnīcas nosaukuma krievu valodā – ГАЗ (Горьковский автомобильный завод). (šķirklī gaziks)
- No vācu
m>Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo) - No vācu
m>Glanze. (šķirklī glance) - No krievu
m>гребень 'sekste'. (šķirklī grebene) - No holandiešu
m>groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura) - No krievu
m>губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa) - No vācu
m>Geck 'muļķis, āksts'. (šķirklī ģeķis) - No grieķu
m>hexametron (hexa 'seš-' un metron 'mērs'). (šķirklī heksametrs) - No vācu
m>Herold. (šķirklī herolds) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts) - No angļu
m>handling. (šķirklī handlings) - No latīņu
m>illuvies 'plūdi, pali, dubļi'. (šķirklī ilūvijs) - No latīņu
m>conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference) - No grieķu
m>idiōma 'privātīpašums', kam pamatā grieķu idios 'paša, privāts'. (šķirklī idioma) - No vācu
m>imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs) - No latīņu
m>in 'iekšā' un nervus 'nervs'. (šķirklī inervēt) - No latīņu
m>instrumentum 'rīks'. (šķirklī instrumentālis) - No latīņu
m>interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija) - No
m>izo- un grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī izobāra) - Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- No vācu
m>Jaspis. (šķirklī jaspiss) - 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu
m>start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums) - No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība
m>Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne) - Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No itāļu
m>cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence) - No vācu
m>Kapellmeister. (šķirklī kapelmeistars) - No angļu
m>quasar. (šķirklī kvazārs) - No krievu
m>каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska) - No grieķu
m>katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze) - No angļu
m>cab. (šķirklī kebs) - No angļu
m>cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa) - No latīņu
m>spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs) - No latīņu
m>sector, secere 'griezt, atdalīt'. (šķirklī sektors) - No grieķu
m>atomos 'nedalāms'. (šķirklī atoms) - Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu
m>Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis) - No vācu
m>Klistier, kam pamatā grieķu klystēr (klyzō 'skaloju'). (šķirklī klistīrs) - No krievu
m>колхоз, kā pamatā ir vārdkopa кол(лективное) хоз(яйство) 'kolektīvā saimniecība'. (šķirklī kolhozs) - No krievu
m>комбикорм. (šķirklī kombikorms) - No franču
m>commis. (šķirklī komijs) - No itāļu
m>cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno) - No franču
m>commis voyageur. (šķirklī komivojažieris) - No lejasvācu
m>quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis) - No latīņu
m>cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss) - No vācu
m>die Krem 'krēms' un die Schnitte 'šķēle, rieciens'. (šķirklī krēmšnite) - No latīņu
m>crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija) - No grieķu
m>krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts) - No grieķu
m>xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils) - No krievu
m>кукурузник (кукуруза 'kukurūza'). (šķirklī kukuruzņiks) - No krievu
m>купец. (šķirklī kupcis) - No grieķu
m>laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija) - No latīņu
m>Latini. (šķirklī latīņi) - No angļu
m>laser printer. (šķirklī lāzerprinteris) - No krievu
m>лагерь 'nometne', vācu Lager. (šķirklī lēģeris) - No latīņu
m>leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma) - No franču
m>lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma) - No grieķu
m>lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija) - No angļu
m>line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne) - No latīņu
m>Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms) - No latīņu
m>logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms) - No vācu
m>Locke. (šķirklī loka) - No vācu
m>Lorbeer 'laurs'. (šķirklī lozberlapa) - No latīņu
m>lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence) - Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas
m>ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra) - No latīņu
m>magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistrāts) - No latīņu
m>maioratus (maior 'lielākais, vecākais'). (šķirklī majorāts) - No arābu
m>mamlūk 'vergs'. (šķirklī mameluks) - No lejasvācu
m>mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs) - No vidusaugšvācu
m>marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka) - No vācu
m>Medaille. (šķirklī medālis) - No grieķu
m>melōidikos 'melodisks, dziesmas'. (šķirklī melodika) - No latīņu
m>myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija) - No grieķu
m>mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija) - No angļu
m>mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija) - No franču
m>modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte) - No vācu
m>Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis) - No
m>mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotips) - No latīņu
m>monstrantia (monstrare 'rādīt'). (šķirklī monstrance) - No vācu
m>Nationalsozialismus. (šķirklī nacionālsociālisms) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija) - Saīsinājums no krievu (H)apoдный (к)омисариат (в)нутренных (д)ел. (šķirklī NKVD)
- No krievu
m>охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka) - No vācu
m>die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note) - No vācu
m>Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds) - No franču
m>omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss) - No latīņu
m>ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī ordināta) - No grieķu
m>osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze) - No krievu
m>пачка. (šķirklī pačka) - No viduslejasvācu
m>pāde. (šķirklī pāde) - No vācu
m>Opapa. (šķirklī opaps) - No krievu
m>погоны. (šķirklī pagona) - No latīņu
m>palatinus 'galma'. (šķirklī paladīns) - No krievu
m>полковник. (šķirklī palkavnieks) - No angļu zīmola Pampers (angļu to pamper 'lutināt'). (šķirklī pampers)
- No franču
m>parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts) - No itāliešu
m>pancetta. (šķirklī pančeta) - No latīņu
m>participum. (šķirklī particips) - No latīņu
m>particula 'daļiņa'. (šķirklī partikula) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze) - No itāliešu
m>pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra) - Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No grieķu
m>peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts) - No
m>pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija) - No grieķu
m>pleura 'sāni'. (šķirklī pleira) - No vācu
m>plätter. (šķirklī pletēt) - No krievu
m>плошка (плоский сосуд) 'lēzens trauks'. (šķirklī ploška) - No
m>poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs) - No krievu
m>пончик. (šķirklī pončiks) - No latīņu
m>porticus. (šķirklī portiks) - No viduslaiku latīņu
m>postpositio. (šķirklī postpozīcija) - No latīņu
m>praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss) - No vācu
m>Fräulein. (šķirklī preilene) - No krievu
m>приказ 'pavēle'. (šķirklī prikazs) - No latīņu
m>punicus, poenus, kam pamatā grieķu phoinix. (šķirklī pūnieši) - No hindi
m>rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža) - No franču
m>rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš) - No krievu
m>разночинцы. (šķirklī raznočinci) - No jidiša
m>rebbach 'peļņa, labums'. (šķirklī rebes) - No vācu
m>Reich 'valsts, impērija'. (šķirklī reihs) - No latīņu
m>rectio 'pārvaldīšana'. (šķirklī rekcija) - No grieķu
m>rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma) - No grieķu
m>rhētor. (šķirklī retors) - No grieķu
m>rhis, rhinos 'deguns'. (šķirklī rinīts) - No krievu
m>самиздат 'pašizdevniecība'. (šķirklī samizdats) - No krievu
m>сандрик. (šķirklī sandriks) - No franču
m>sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti) - No itāļu
m>risotto (riso 'rīsi'). (šķirklī risoto) - No grieķu
m>satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps) - No latīņu
m>sequestrum (sequestrare 'atdalīt, atmest'). (šķirklī sekvestrs) - No latīņu
m>silicosis (silex, silicis 'krams'). (šķirklī silikoze) - No franču
m>symptomatique. (šķirklī simptomātika) - No grieķu
m>synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse) - No grieķu
m>syn 'kopā' un daktylos 'pirksts'. (šķirklī sindaktilija) - No grieķu
m>syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma) - No vācu
m>Kabuse. (šķirklī skabūzis) - No viduslejasvācu
m>schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele) - No latīņu
m>scrībere 'rakstīt'. (šķirklī skribelēt) - No latīņu
m>scriptor 'pārrakstītājs, rakstītājs'. (šķirklī skriptorijs) - No latīņu
m>sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe) - No grieķu
m>spasmos, spasma. (šķirklī spazma) - No viduslejasvācu
m>spīker. (šķirklī spīķeris) - No grieķu
m>spondeios. (šķirklī spondejs) - No latīņu
m>stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija) - No grieķu
m>stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats) - No lejasvācu
m>stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene) - No angļu
m>steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts) - No krievu
m>стойка. (šķirklī stoika) - No krievu
m>стражник 'sardzes vīrs'. (šķirklī stražņiks) - No latīņu
m>substantivum. (šķirklī substantivēties) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils) - No latīņu
m>suffossio 'rakšana no apakšas'. (šķirklī sufozija) - No latīņu
m>superlativus. (šķirklī superlatīvs) - No latīņu
m>super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova) - No vācu
m>Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts) - Darināts pēc vācu
m>Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa) - No lejasvācu
m>schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris) - No viduslejasvācu
m>stoven. (šķirklī šķovēt) - No vācu
m>schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties) - No vācu
m>der Schnaps. (šķirklī šņabis) - No angļu
m>schooner. (šķirklī šoneris) - No vācu
m>die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre) - No vācu
m>die Stimme, die Stimmung. (šķirklī štīme) - No vācu
m>die Schale 'lēzens trauks'. (šķirklī šāle) - No vācu
m>der Stutzer 'švīts, frants, modes āksts'. (šķirklī štuceris) - No vācu
m>der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka) - No vācu
m>Takelung. (šķirklī takelējums) - No grieķu
m>taxis 'izvietojums, kārtība'. (šķirklī taksija) - No krievu
m>талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa) - No grieķu
m>tēktos 'izkausēts'. (šķirklī tektīti) - No latīņu
m>temperatio 'samērīgums' (šķirklī temperācija) - No latīņu
m>thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas) - No grieķu
m>terebinthos 'sveķu koks jeb terpentīnkoks'. (šķirklī terpēni) - Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No krievu slenga
m>швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks) - No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No grieķu
m>thōrax 'krūtis'. (šķirklī torakss) - No itāļu
m>tremolo 'trīcošs'. (šķirklī tremolo) - No franču
m>trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija) - No franču
m>triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs) - No vācu
m>Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris) - No angļu
m>trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns) - Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No angļu
m>trolley. (šķirklī trulis) - No japāņu
m>teriyaki. (šķirklī terijaki) - No krievu
m>указ. (šķirklī ukazs) - No vācu
m>Umlaut. (šķirklī umlauts) - No grieķu
m>ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts) - No baltvācu
m>hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas) - No franču
m>ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets) - No latīņu
m>vagina 'maksts'. (šķirklī vaginisms) - No latīņu
m>venula. (šķirklī vēnula) - No
m>Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls) - No latīņu
m>vigilia 'nomods, sardze'. (šķirklī vigīlija) - Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- No franču
m>vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols) - No latīņu
m>volūta 'rullis'. (šķirklī volūta) - No krievu
m>(бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss) - Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [
m>W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers) - No latīņu
m>vestibulum 'priekštelpa'. (šķirklī vestibulārs) - Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No krievu
m>БАМ – Байкало-амурская магистраль. (šķirklī BAM) - No franču
m>ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs) - No franču
m>baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka) - No angļu
m>hoodie, kam pamatā hood 'kapuce'. (šķirklī hūdijs) - No krievu
m>тунец, kam pamatā latīņu thunnus. (šķirklī tuncis) - No franču
m>batterie. (šķirklī baterija) - No poļu
m>szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns) - No franču
m>rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma) - No grieķu
m>delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta) - No latīņu
m>plantator 'augu stādītājs'. (šķirklī plantators) - No angļu
m>management. (šķirklī menedžments) - No krievu
m>ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS) - No senslāvu
m>grivna. (šķirklī hrivna) - No franču
m>expansif, kam pamatā latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansīvs) - No angļu
m>manager. (šķirklī menedžeris) - No angļu
m>extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks) - No latīņu
m>epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs) - No krievu
m>октябренок (октябрь 'oktobris'). (šķirklī oktobrēns) - No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No grieķu
m>chrōmatikos. (šķirklī hromatisks) - No grieķu
m>diurētikos. (šķirklī diurētisks) - No latīņu
m>finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts) - No krievu
m>шашлык, kam pamatā tirku šišlyk. (šķirklī šašliks) - No franču
m>antique, kam pamatā latīņu antiquus. (šķirklī antīks) - No vācu
m>giftig 'indīgs, dzēlīgs'. (šķirklī jiftīgs) - No angļu
m>controversial, kam pamatā latīņu controversialis. (šķirklī kontroversiāls) - No latīņu
m>labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls) - No latīņu
m>rector 'vadītājs'. (šķirklī rektors) - No vācu
m>knapp. (šķirklī knaps) - No latīņu
m>Faunus. (šķirklī Fauns) - No latīņu
m>lateralis (latus, lateris 'sāns, puse'). (šķirklī laterāls) - No franču
m>commercant, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komersants) - No vācu
m>lähmen 'paralizēt'. (šķirklī lēmēts) - No grieķu
m>esōterikos 'iekšējs'. (šķirklī ezoterisks) - No angļu
m>facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils) - No angļu
m>bebop. (šķirklī bībops) - No latīņu
m>biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss) - No angļu
m>factory. (šķirklī faktorija) - No latīņu
m>facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte) - No franču
m>facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs) - No angļu
m>beagle. (šķirklī bīgls) - No grieķu
m>phalanx (ģen. phalangos). (šķirklī falanga) - No vācu
m>Falle. (šķirklī falle) - No grieķu
m>bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika) - No latīņu
m>fanaticus, fanum 'templis'. (šķirklī fanātiķis) - No krievu
m>биржа, franču bourse, kam pamatā latīņu bursa 'maks'. (šķirklī birža) - No latīņu
m>bis 'divreiz'. (šķirklī bis) - No rumāņu brânză. (šķirklī brinza)
- No grieķu
m>bronchos 'rīkle'. (šķirklī bronhi) - No lejasvācu
m>bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt) - No franču
m>abat-jour. (šķirklī abažūrs) - No vācu
m>Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents) - No viduslaiku latīņu
m>abbatia. (šķirklī abatija) - No latīņu
m>abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats) - No grieķu
m>kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs) - No latīņu
m>aberratio 'novirzīšanās, nomaldīšanās'. (šķirklī aberācija) - No franču
m>abonnement. (šķirklī abonements) - No franču
m>abonner. (šķirklī abonēt) - No franču
m>abordage. (šķirklī abordāža) - No latīņu
m>aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni) - No latīņu
m>abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts) - No latīņu
m>(casus) ablativus. (šķirklī ablatīvs) - No latīņu
m>abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija) - No latīņu
m>abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients) - No viduslaiku latīņu
m>abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra) - No latīņu
m>abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija) - Latīņu
m>abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra) - No franču
m>absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms) - No latīņu
m>absolvere 'pabeigt'. (šķirklī absolvēt) - No latīņu
m>abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence) - No latīņu
m>absorbens, absorbentis 'uzsūcošs'. (šķirklī absorbents) - No latīņu
m>abstractus 'nošķirts'. (šķirklī abstrakts) - No latīņu
m>abstrahere 'atvilkt, novirzīt'. (šķirklī abstrahēt) - No latīņu
m>abstractio 'atvilkšana, nošķiršana'. (šķirklī abstrakcija) - No grieķu
m>azaleos 'sauss', jo šis krūms aug sausā augsnē. (šķirklī acālija) - No franču
m>abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs) - No latīņu
m>absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds) - No franču
m>absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints) - No vācu
m>Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa) - No franču, angļu
m>acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts) - No angļu
m>acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns) - No latīņu
m>absolvens, absolventis 'beidzējs'. (šķirklī absolvents) - No latīņu
m>absurdus. (šķirklī absurds) - No franču, angļu
m>acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons) - No latīņu valodas
m>acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils) - No latīņu
m>acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze) - No angļu
m>adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters) - No latīņu
m>adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt) - No vācu
m>Ziffer 'cipars'. (šķirklī cipars) - No itāļu
m>adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo) - No latīņu
m>adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts) - No latīņu
m>adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants) - No latīņu
m>administratio 'pārvaldīšana, vadīšana'. (šķirklī administrācija) - No vācu
m>Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis) - No latīņu
m>adoptio, adoptatio. (šķirklī adopcija) - No grieķu
m>adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi) - No grieķu
m>adēn 'dziedzeris'. (šķirklī adenoma) - No latīņu
m>adoptare. (šķirklī adoptēt) - No vācu
m>Adjektiv, kam pamatā latīņu adiectivum. (šķirklī adjektīvs) - No latīņu
m>ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt) - No latīņu
m>adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī adventisti) - No franču
m>aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija) - No angļu
m>aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika) - No grieķu
m>aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss) - No grieķu
m>aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika) - No vācu
m>Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms) - No angļu
m>aerosol. (šķirklī aerosols) - No franču
m>aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats) - No latīņu
m>affectatio. (šķirklī afektācija) - No latīņu
m>aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors) - No franču
m>affaire. (šķirklī afēra) - No franču
m>affiche. (šķirklī afiša) - No grieķu
m>aphorismos. (šķirklī aforisms) - No latīņu
m>adverbium. (šķirklī adverbs) - No franču
m>aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns) - No grieķu
m>aphēlios; apo 'tālu no' un hēlios 'saule'. (šķirklī afēlijs) - No latīņu
m>affixus 'piestiprināts'. (šķirklī afikss) - No franču
m>adresse. (šķirklī adrese) - No malajiešu agar-agar. (šķirklī agars)
- No latīņu
m>advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts) - No angļu
m>agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija) - No latīņu
m>agglomeratus 'uzkrāts'. (šķirklī aglomerāts) - No latīņu
m>agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija) - No latīņu
m>agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni) - No grieķu
m>agnōstos 'neizzināmais'. (šķirklī agnosticisms) - No grieķu
m>agōnia 'cīņa'. (šķirklī agonija) - No latīņu
m>aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts) - No franču
m>agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija) - No latīņu
m>agricultura. (šķirklī agrikultūra) - No grieķu
m>agros 'lauks, tīrums'. (šķirklī agro-) - No franču
m>agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija) - No latīņu
m>agrarius. (šķirklī agrārs) - No vācu
m>Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra) - No franču
m>agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija) - No grieķu
m>achatēs. (šķirklī ahāts) - No grieķu
m>agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave) - No latīņu
m>agenda 'darāmais'. (šķirklī agenda) - No franču
m>agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms) - No franču
m>agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents) - No grieķu
m>trochaios. (šķirklī trohajs) - Saīsinājums no curriculum vitae. (šķirklī CV)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No angļu
m>iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs) - No krievu
m>частушка. (šķirklī častuška) - No angļu
m>chips 'smalki sagriezti cepti kartupeļi'. (šķirklī čipsi) - No viduslejasvācu
m>dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis) - No latīņu
m>debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets) - No franču
m>début. (šķirklī debija) - No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No sanskrita
m>āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda) - No angļu
m>tuner. (šķirklī tūners) - No franču
m>acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants) - No franču
m>accélération, latīņu acceleratio 'paātrināšana'. (šķirklī akcelerācija) - No latīņu
m>accentus 'akcents, uzsvars'. (šķirklī akcents) - No latīņu
m>acceptus 'saņemts'. (šķirklī akcepts) - No franču
m>actionnaire. (šķirklī akcionārs) - No latīņu
m>actio. (šķirklī akcija) - No franču
m>acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt) - No grieķu
m>akmē 'uzplaukums, augstākā pakāpe'. (šķirklī akmeisms) - No latīņu
m>accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija) - No franču
m>accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs) - No vācu
m>Aktie, franču action. (šķirklī akcija) - No itāļu
m>accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords) - No franču
m>accord 'noruna'. (šķirklī akords) - No franču
m>accréditer. (šķirklī akreditēt) - No vācu
m>Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs) - No vācu
m>(Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils) - No vācu
m>Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika) - No angļu
m>acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms) - No angļu
m>acre. (šķirklī akrs) - No franču
m>accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators) - No franču
m>accessoire. (šķirklī aksesuārs) - No grieķu
m>axiōma. (šķirklī aksioma) - No franču
m>accompagner. (šķirklī akompanēt) - No grieķu
m>akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole) - No latīņu
m>tunica. (šķirklī tunika) - No franču
m>acteur. (šķirklī aktieris) - No grieķu
m>aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija) - No grieķu
m>aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnijs) - No franču
m>activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt) - No franču
m>actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte) - No latīņu
m>activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktīvs) - No vācu
m>Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra) - No vācu
m>Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra) - No franču
m>actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls) - No vācu
m>akkurat, kam pamatā latīņu accuratus. (šķirklī akurāts) - No grieķu
m>akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika) - No latīņu
m>acutus (accentus). (šķirklī akūts) - No latīņu
m>(casus) accusativus. (šķirklī akuzatīvs) - Latīņu
m>aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika) - No angļu
m>aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs) - No latīņu
m>aqua marina 'jūras ūdens'. (šķirklī akvamarīns) - No latīņu
m>aquarium 'ūdenskrātuve'. (šķirklī akvārijs) - No latīņu
m>aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija) - No latīņu
m>aqueductus 'ūdensvads'. (šķirklī akvedukts) - No franču
m>accoucheur. (šķirklī akušieris) - No latīņu
m>acutus 'ass'. (šķirklī akūts) - Latīņu
m>aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts) - No vācu
m>Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs) - No vācu
m>Alaun, kam pamatā latīņu alumen. (šķirklī alauns) - No angļu
m>albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross) - No latīņu
m>albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni) - No franču
m>album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums) - No angļu
m>album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums) - No grieķu
m>alpha. (šķirklī alfa) - No grieķu
m>allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija) - No franču
m>allée. (šķirklī aleja) - No grieķu
m>allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja) - No vācu
m>Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija) - No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No arābu
m>al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra) - No latīņu
m>antenna 'rāja'. (šķirklī antena) - No itāļu
m>allegretto. (šķirklī alegreto) - No itāļu
m>allegro. (šķirklī alegro) - No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No spāņu
m>el lagarto 'ķirzaka'. (šķirklī aligators) - No latīņu
m>alimentum 'barība'. (šķirklī alimenti) - No lejasvācu
m>hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis) - No franču
m>ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra) - No latīņu
m>alcool, alcohol, kam pamatā arābu al-kuhl 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols) - No franču, spāņu
m>alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs) - No viduslaiku latīņu
m>alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija) - Arābu
m>allāh. (šķirklī Allāhs) - No vācu
m>Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms) - No vācu
m>Alpinarium (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpinārijs) - No franču
m>alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms) - No latīņu
m>alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija) - No arābu
m>al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi) - No spāņu
m>alpaca. (šķirklī alpaks) - No latīņu
m>Alpinus 'Alpu'. (šķirklī alpīns) - No latīņu
m>altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris) - No latīņu
m>alternātīva. (šķirklī alternatīva) - No islandiešu
m>althing. (šķirklī altings) - No itāļu
m>alto. (šķirklī alts) - No latīņu
m>aluminium. (šķirklī alumīnijs) - No latīņu
m>Aloe, grieķu aloē. (šķirklī alveja) - No latīņu
m>alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola) - No latīņu
m>algae 'jūraszāles'. (šķirklī aļģes) - No franču
m>amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama) - No viduslejasvācu
m>ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats) - No grieķu
m>amazones. (šķirklī amazone) - No latīņu
m>ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas) - No franču
m>embrasure. (šķirklī ambrazūra) - No grieķu
m>ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija) - No franču
m>ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance) - No grieķu
m>amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba) - No franču
m>altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms) - No franču
m>amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris) - No vācu
m>ambivalent, kam pamatā latīņu ambo 'abi' un valens, valentis 'stiprs'. (šķirklī ambivalents) - No grieķu
m>amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists) - No grieķu
m>amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija) - No grieķu
m>amphitheātron. (šķirklī amfiteātris) - No latīņu
m>amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora) - No angļu
m>amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši) - No grieķu
m>amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija) - No franču
m>amusant. (šķirklī amizants) - No malajiešu amok. (šķirklī amoks)
- No grieķu
m>amorphos 'bezveidīgs'. (šķirklī amorfs) - No vācu
m>Ammoniak, kam pamatā grieķu ammōniakon 'sveķi'. (šķirklī amonjaks) - No franču
m>amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms) - No franču
m>amortir 'vājināt, mīkstināt'. (šķirklī amortizēt) - No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No franču
m>empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs) - No latīņu
m>amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda) - No franču
m>emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā) - No latīņu
m>ampulla. (šķirklī ampula) - No vācu
m>Amulett, latīņu amuletum. (šķirklī amulets) - No latīņu
m>Amor, amor 'mīlestība'. (šķirklī Amors) - No grieķu
m>a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija) - No jaunlatīņu
m>ammonium. (šķirklī amonijs) - No vācu
m>Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija) - No latīņu
m>amputatio 'nociršana'. (šķirklī amputācija) - No grieķu
m>anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze) - No grieķu
m>an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs) - No grieķu
m>ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms) - No grieķu
m>anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija) - No spāņu
m>anaconda. (šķirklī anakonda) - No grieķu
m>analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts) - No grieķu
m>analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze) - No grieķu
m>analytikos. (šķirklī analītisks) - No portugāļu
m>ananas. (šķirklī ananass) - No grieķu
m>anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija) - No latīņu
m>anatomia, grieķu anatomē 'uzšķēršana'. (šķirklī anatomija) - No grieķu
m>analogos 'samērīgs, atbilstošs'. (šķirklī analogs) - No latīņu
m>anus 'tūplis'. (šķirklī anāls) - No grieķu
m>anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote) - No latīņu
m>annexio 'pievienošana'. (šķirklī aneksija) - No grieķu
m>anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija) - No grieķu
m>anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs) - No grieķu
m>anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone) - No grieķu
m>anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze) - No vācu
m>Handel. (šķirklī andele) - No grieķu
m>anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija) - No franču
m>enfilade. (šķirklī anfilāde) - No franču
m>hangar 'šķūnis'. (šķirklī angārs) - No franču
m>engagement. (šķirklī angažements) - No latīņu
m>angere 'smacēt'. (šķirklī angīna) - No
m>Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras) - Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu
m>animatio, animare 'atdzīvināt'. (šķirklī animācija) - No latīņu
m>anima 'dvēsele'. (šķirklī animisms) - No latīņu
m>Anisum, grieķu anison 'anīss, dilles'. (šķirklī anīss) - No krievu
m>анкета, franču enque^te. (šķirklī anketa) - No franču
m>enclave. (šķirklī anklāvs) - No latīņu
m>annales, annalis 'gada-'. (šķirklī annāles) - No grieķu
m>diaspora 'izkliede, izsēšanās'. (šķirklī diaspora) - No grieķu
m>anōmalia 'novirze'. (šķirklī anomālija) - No latīņu
m>annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija) - No franču
m>ensemble 'kopā'. (šķirklī ansamblis) - No vācu
m>Anschovis, holandiešu ansjovis, spāņu ancho(v)a. (šķirklī anšovs) - No franču
m>antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms) - No grieķu
m>an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi) - No portugāļu
m>anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns) - No franču
m>anglicisme. (šķirklī anglisms) - No grieķu
m>ana 'augšup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī anjons) - No grieķu
m>anodos 'ceļš augšup'. (šķirklī anods) - No
m>anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija) - No franču
m>anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms) - No latīņu
m>antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks) - No grieķu
m>anti 'pret'. (šķirklī anti-) - No angļu
m>antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas) - No angļu
m>antidepressant. (šķirklī antidepresanti) - No franču
m>antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots) - No angļu
m>antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs) - No vācu
m>Antigen. (šķirklī antigēns) - No latīņu
m>antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists) - No latīņu
m>antiqua 'senlaiku'. (šķirklī antīkva) - No vācu
m>Antiquariat. (šķirklī antikvariāts) - No latīņu
m>antiquarius 'senlietu mīļotājs'. (šķirklī antikvārs) - No angļu
m>antelope, franču antilope. (šķirklī antilope) - No latīņu
m>antimonium. (šķirklī antimons) - No angļu
m>antioxidant. (šķirklī antioksidants) - No grieķu
m>antipatheia. (šķirklī antipātija) - No grieķu
m>anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods) - No grieķu
m>antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze) - No grieķu
m>anthologia (anthos 'zieds' un legein 'lasīt'). (šķirklī antoloģija) - No grieķu
m>anthrakitis 'ogļu veids'. (šķirklī antracīts) - No franču
m>entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots) - No franču
m>entrepreneur. (šķirklī antreprenieris) - No franču
m>entresol. (šķirklī antresols) - No grieķu
m>anthrōpos 'cilvēks'. (šķirklī antropo-) - No franču
m>anthropologue, grieķu. (šķirklī antropologs) - No latīņu
m>annulare 'iznīcināt'. (šķirklī anulēt) - No latīņu
m>apparatura. (šķirklī aparatūra) - No franču
m>appartement 'dzīvoklis'. (šķirklī apartamenti) - No franču
m>apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs) - No grieķu
m>apatheia 'nejūtīgums'. (šķirklī apātija) - No grieķu
m>apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts) - No franču
m>apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds) - No latīņu
m>diffusio 'izplūšana'. (šķirklī difūzija) - No krievu
m>обделить. (šķirklī apdalīt) - No latīņu
m>appellare 'vērsties'. (šķirklī apelēt) - No holandiešu
m>appelsina 'Ķīnas ābols'. (šķirklī apelsīns) - No latīņu
m>appendix (appendicis) 'piedēklis'. (šķirklī apendicīts) - No franču
m>apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs) - No latīņu
m>appelatio 'piesaukšana, pārsūdzība'. (šķirklī apelācija) - No franču
m>applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt) - No latīņu
m>applausum. (šķirklī aplausi) - No latīņu
m>applicatio 'pielikums'. (šķirklī aplikācija) - No franču
m>aplomb. (šķirklī aplombs) - No latīņu
m>applicatus 'pieguļošs'. (šķirklī aplikatūra) - No angļu
m>tuning. (šķirklī tūnings) - No grieķu
m>apokalypsis 'atklāsme'. (šķirklī apokalipse) - No grieķu
m>apokalyptein 'atsegt, atklāt'. (šķirklī apokaliptika) - No grieķu
m>apokryphos 'slepens'. (šķirklī apokrifs) - No grieķu
m>Apollōn. (šķirklī apollons) - No grieķu
m>apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija) - No grieķu
m>apostrophos. (šķirklī apostrofs) - No grieķu
m>apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze) - No grieķu
m>a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks) - No grieķu
m>apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts) - Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No vācu
m>Aprikose. (šķirklī aprikoze) - No latīņu
m>Aprilis. (šķirklī aprīlis) - No latīņu
m>approbatio 'atzīšana par labu'. (šķirklī aprobācija) - No latīņu
m>a priori 'no iepriekšējā'. (šķirklī apriors) - No vācu
m>Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna) - No franču
m>doubler. (šķirklī dublēt) - No vācu
m>schmutzen 'notraipīties, aptraipīties'. (šķirklī apšmucēties) - No grieķu
m>apostolos 'sūtnis'. (šķirklī apustulis) - No lejasvācu
m>dūs. (šķirklī dūzis) - No indiāņu valodām. (šķirklī ara)
- No franču
m>arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska) - No vācu
m>Arabistik. (šķirklī arābistika) - No grieķu
m>arachis. (šķirklī arahiss) - No franču
m>arbitre. (šķirklī arbitrs) - Pēc vietvārda
m>Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis) - No latīņu
m>arealis, area 'laukums, platība'. (šķirklī areāls) - No latīņu
m>arena 'smiltis, arēna'. (šķirklī arēna) - No franču
m>arranger 'pielāgot'. (šķirklī aranžēt) - No franču
m>arbitrage. (šķirklī arbitrāža) - No grieķu
m>araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs) - No grieķu
m>archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs) - No vācu
m>Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests) - No vācu
m>Harfe. (šķirklī arfa) - No franču
m>argot 'žargons'. (šķirklī argo) - No grieķu
m>Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti) - No franču
m>argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt) - No franču
m>argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments) - No franču
m>archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms) - No grieķu
m>archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhe-) - No grieķu
m>archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-) - No grieķu
m>archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija) - No latīņu
m>archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips) - No grieķu
m>archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhi-) - No grieķu
m>archiepiskopos. (šķirklī arhibīskaps) - No
m>arhi- un grieķu pelagos 'jūra'. (šķirklī arhipelāgs) - No grieķu
m>architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika) - No vācu
m>Archivalien. (šķirklī arhivālijas) - No latīņu
m>archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs) - No sanskrita
m>ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši) - No itāļu
m>aria 'dziesma'. (šķirklī ārija) - No tjurku valodām. (šķirklī ariks)
- No itāļu
m>arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo) - No franču
m>aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija) - No franču
m>architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts) - No vācu
m>Archivar. (šķirklī arhivārs) - No latīņu
m>arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika) - No franču
m>arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs) - No latīņu
m>arcus 'loks, līkums'. (šķirklī arka) - No grieķu
m>arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija) - No franču
m>arcade. (šķirklī arkāde) - No tjurku
m>arkan 'virve'. (šķirklī arkāns) - No grieķu
m>arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika) - No franču
m>armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra) - No franču
m>armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija) - No angļu
m>arm-wrestling. (šķirklī ārmreslings) - No latīņu
m>arnica. (šķirklī arnika) - No franču
m>arrogance. (šķirklī arogance) - No vācu
m>aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks) - No grieķu
m>arōma, arōmatos 'smaržviela'. (šķirklī aromāts) - No latīņu
m>aronia. (šķirklī aronija) - No franču
m>arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls) - No vācu
m>Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns) - No lejasvācu
m>arste. (šķirklī ārsts) - No grieķu
m>artēria. (šķirklī artērija) - No latīņu
m>articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija) - No latīņu
m>articulus, artus 'savienojums'. (šķirklī artikuls) - No vācu
m>Artischocke, itāļu articiocco. (šķirklī artišoks) - No grieķu
m>arthron 'locītava'. (šķirklī artrīts) - No franču
m>artiste. (šķirklī artists) - No angļu
m>art-rock. (šķirklī ārtroks) - Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No krievu
m>acceнuзaцuя, franču assainissement 'atveseļošana, attīrīšana'. (šķirklī asenizācija) - No franču
m>artillerie, kam pamatā latīņu artillaria. (šķirklī artilērija) - No grieķu
m>a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika) - No grieķu
m>asphaltos 'kalnu sveķi'. (šķirklī asfalts) - No latīņu
m>assessor. (šķirklī asesors) - No franču
m>assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija) - No grieķu
m>asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija) - No angļu
m>jazz. (šķirklī džezs) - No arābu
m>ģihād 'cīņa, cenšanās'. (šķirklī džihāds) - No latīņu
m>ascarida, grieķu ascaris 'cērme'. (šķirklī askarīda) - No grieķu
m>askēsis 'vingrināšanās'. (šķirklī askēze) - No franču
m>association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija) - No franču
m>assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti) - No grieķu
m>asparagos. (šķirklī asparāgs) - No latīņu
m>aspectus 'skats'. (šķirklī aspekts) - No franču
m>aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks) - No franču
m>assonance, kam pamatā latīņu assonantia, assono 'atsaucos'. (šķirklī asonanse) - No latīņu
m>aspiratio 'dvesma, plūsma'. (šķirklī aspirācija) - No latīņu
m>assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents) - No latīņu
m>asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks) - No grieķu
m>askētēs 'mūks'. (šķirklī askēts) - No krievu
m>аспирантура. (šķirklī aspirantūra) - No franču
m>aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants) - No franču
m>as 'dūzis'. (šķirklī ass) - No grieķu
m>astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds) - No grieķu
m>asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma) - No latīņu
m>associare 'savienot'. (šķirklī asociēt) - No grieķu
m>astron 'zvaigzne'. (šķirklī astro-) - No latīņu
m>astrologia. (šķirklī astroloģija) - No
m>astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika) - No grieķu
m>astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija) - No latīņu
m>astralis, astrum 'zvaigzne'. (šķirklī astrāls) - No franču
m>attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs) - No angļu
m>astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts) - No krievu
m>атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans) - No franču
m>explosif. (šķirklī eksplozīvs) - No grieķu
m>a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms) - No franču
m>atelier. (šķirklī ateljē) - No grieķu
m>athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze) - No latīņu
m>attestatio 'liecība'. (šķirklī atestācija) - No latīņu
m>attestatio 'liecība'. (šķirklī atestāts) - No franču
m>extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs) - No grieķu
m>a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks) - No franču
m>élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite) - No vācu
m>Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika) - No grieķu
m>emphatikos. (šķirklī emfātisks) - Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- No grieķu
m>athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks) - No grieķu
m>atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra) - No grieķu
m>atomos 'nedalāms'. (šķirklī atom-) - No franču
m>atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms) - No vācu
m>atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs) - No grieķu
m>atonia 'vājums, slābanums'. (šķirklī atonija) - No angļu
m>attorney. (šķirklī atornejs) - No franču
m>atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls) - No grieķu
m>epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma) - No franču
m>attraction, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atrakcija) - No latīņu
m>attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktants) - No latīņu
m>attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts) - No latīņu
m>atrium. (šķirklī ātrijs) - No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No franču
m>attractif, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktīvs) - No latīņu
m>Atropa belladonna. (šķirklī atropīns) - No angļu
m>Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers) - No itāļu
m>(caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso) - Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
- No grieķu
m>aisthētikos. (šķirklī estētisks) - No grieķu
m>pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija) - No vācu
m>Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube) - No latīņu
m>auditor 'klausītājs'. (šķirklī auditors) - No franču
m>audience, kam pamatā latīņu audentia 'klausīšanās'. (šķirklī audience) - No latīņu
m>auditorium. (šķirklī auditorija) - No angļu
m>audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits) - No vācu
m>fix. (šķirklī fikss) - No latīņu
m>augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši) - No latīņu
m>Augustus. (šķirklī augusts) - No latīņu
m>aula 'pagalms, zāle'. (šķirklī aula) - No tjurku valodām. (šķirklī auls)
- No latīņu, grieķu
m>aura 'vēsma'. (šķirklī aura) - Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No latīņu
m>auscultatio 'klausīšanās, izklausīšana'. (šķirklī auskultācija) - No latīņu
m>authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks) - No norvēģu
m>fjord. (šķirklī fjords) - No grieķu
m>autos 'pats'. (šķirklī autisms) - No grieķu
m>autos 'pats' un grieķu didaktos 'mācīts'. (šķirklī autodidakts) - No grieķu
m>autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms) - No grieķu
m>autos 'pats' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī autogrāfs) - No grieķu
m>auto 'pats' un latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī autoklāvs) - No grieķu
m>autokrateia. (šķirklī autokrātija) - No krievu
m>автомагистраль, kam pamatā grieķu auto 'pats' un maģistrāle. (šķirklī automaģistrāle) - No vācu
m>Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika) - No franču
m>automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms) - No franču
m>automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija) - No grieķu
m>autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija) - No vācu
m>Autobahn. (šķirklī autobānis) - No angļu
m>autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns) - No krievu
m>автореферат. (šķirklī autoreferāts) - No franču
m>autoritarisme. (šķirklī autoritārisms) - No vācu
m>Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte) - No franču
m>automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts) - No angļu
m>out 'ārpus, ārā'. (šķirklī auts) - No franču
m>avant-scene. (šķirklī avanscēna) - No franču
m>avance. (šķirklī avanss) - No franču
m>aventure. (šķirklī avantūra) - No angļu
m>outsider. (šķirklī autsaiders) - No franču
m>autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs) - No franču
m>avenue. (šķirklī avēnija) - No franču
m>avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss) - No franču
m>aviation, kam pamatā latīņu avis 'putns'. (šķirklī aviācija) - No vācu apvidvārda
m>awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze) - No vācu
m>Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors) - No franču
m>a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs) - No grieķu
m>asbestos 'pastāvīgs, nepārtraukts'. (šķirklī azbests) - No franču
m>azimut, kam pamatā arābu as-sumūt 'ceļi, virzieni'. (šķirklī azimuts) - No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No senebreju
m>Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele) - No franču
m>babouin. (šķirklī babuīns) - Aizguvums no latīņu bacillus 'nūjiņa'. (šķirklī bacilis)
- No apdzīvotas vietas
m>Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons) - No angļu
m>biker. (šķirklī baikeris) - No vācu
m>Bagger, holandiešu bagger 'dubļi, dūņas'. (šķirklī bagars) - No franču
m>bagage. (šķirklī bagāža) - No franču
m>baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete) - No angļu
m>buggy 'viegli rati'. (šķirklī bagijs) - No krievu
m>байка. (šķirklī baika) - No angļu
m>bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks) - No franču
m>bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle) - No franču
m>bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra) - No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No franču
m>baccarat. (šķirklī bakara) - No franču
m>baccara. (šķirklī bakara) - No angļu
m>bacterial, vācu bakteriell. (šķirklī bakteriāls) - No vācu
m>Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts) - No vācu
m>bakterizid, franču bactericide. (šķirklī baktericīds) - No angļu
m>buddy. (šķirklī badijs) - No grieķu
m>baktērion 'nūjiņa'. (šķirklī baktērija) - No
m>baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija) - No viduslejasvācu, holandiešu
m>pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis) - No franču
m>ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde) - No krievu
m>балаган, kam pamatā persiešu bālāhāna 'balkons'. (šķirklī balagāns) - No angļu
m>byte. (šķirklī baits) - No tjurku valodām. (šķirklī bajs)
- No holandiešu
m>bak 'kaste'. (šķirklī baks) - No grieķu
m>baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs) - No krievu
m>балалайка. (šķirklī balalaika) - No krievu
m>баламут. (šķirklī balamute) - No franču
m>balancer. (šķirklī balansēt) - No franču
m>balance. (šķirklī balanss) - No lejasvācu
m>ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts) - No itāļu
m>baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns) - No vācu
m>Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns) - No itāļu
m>ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna) - No itāļu
m>balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons) - No itāļu
m>ballo 'deja'. (šķirklī balle) - No latīņu
m>balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija) - No vācu
m>Balletmeister. (šķirklī baletmeistars) - Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No vācu
m>balsamieren. (šķirklī balzamēt) - No itāliešu
m>aceto balsamico. (šķirklī balzametiķis) - No grieķu
m>balsamon 'aromātiski sveķi'. (šķirklī balzams) - No lejasvācu, viduslejasvācu
m>balge. (šķirklī baļļa) - No holandiešu
m>bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss) - No angļu
m>bumper. (šķirklī bampers) - No portugāļu
m>banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns) - No vācu
m>Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda) - No viduslejasvācu
m>balke. (šķirklī baļķis) - No franču
m>banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls) - No itāliešu
m>aceto balsamico. (šķirklī balzamiko) - No vācu
m>Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe) - No franču
m>bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža) - No vācu
m>Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs) - Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No itāļu
m>bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts) - No franču
m>banderole. (šķirklī bandrole) - No ukraiņu valodas
m>бандура. (šķirklī bandūra) - No angļu
m>banjo. (šķirklī bandžo) - No vācu
m>Bankier, franču banquier. (šķirklī baņķieris) - No poļu
m>banka 'burka, kanna'. (šķirklī bankas) - No franču
m>banquet. (šķirklī bankets) - No angļu
m>banknote. (šķirklī banknote) - No vācu
m>Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots) - No vācu
m>Band. (šķirklī bante) - No latīņu
m>baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti) - No krievu
m>баранка. (šķirklī baranka) - No krievu
m>боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika) - No latīņu
m>barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms) - No grieķu
m>barbaros 'svešinieks, ārzemnieks'. (šķirklī barbars) - No angļu
m>barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū) - No itāļu
m>galera. (šķirklī galera) - No franču
m>galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija) - No krievu
m>бардак. (šķirklī bardaks) - No ķeltu
m>bard. (šķirklī bards) - No franču
m>bas-relief 'zems reljefs'. (šķirklī bareljefs) - No angļu
m>barrel 'muca'. (šķirklī barels) - No tjurku valodas
m>barhan 'ceļojošā kāpa'. (šķirklī barhāns) - No grieķu
m>barys 'smags'. (šķirklī bārijs) - No franču
m>barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde) - No grieķu
m>barys 'smags'. (šķirklī barioni) - No itāļu
m>baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons) - No grieķu
m>barys 'smags'. (šķirklī barīts) - No franču
m>barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera) - No latīņu
m>barca 'laiva'. (šķirklī barka) - No itāļu
m>barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola) - No angļu
m>barman. (šķirklī bārmenis) - No grieķu
m>baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera) - No itāļu
m>barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks) - No angļu
m>baronet. (šķirklī baronets) - No franču
m>baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons) - No angļu
m>bar. (šķirklī bārs) - No franču
m>bárge. (šķirklī barža) - No franču
m>bassin. (šķirklī baseins) - No angļu
m>bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds) - No angļu
m>basket-ball (basket 'grozs' un ball 'bumba'). (šķirklī basketbols) - No tjurku valodām. (šķirklī basma)
- No itāļu
m>gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts) - No hindi
m>bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati) - No vācu
m>Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards) - No franču
m>bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions) - No tjurku
m>bašlyk 'kapuce'. (šķirklī bašliks) - No franču
m>bataille 'kauja'. (šķirklī batālija) - No franču
m>bataillon. (šķirklī bataljons) - No franču
m>bataille 'kauja'. (šķirklī batālists) - No vietvārda
m>Bengālija. (šķirklī bengālisks) - No angļu
m>bacon. (šķirklī bekons) - No angļu
m>barter. (šķirklī barters) - No itāliešu
m>barista 'bārmenis'. (šķirklī barista) - No itāļu
m>basso 'zems'. (šķirklī bass) - No itāļu
m>basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta) - No grieķu
m>bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra) - Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No franču
m>batiste. (šķirklī batists) - No grieķu
m>bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs) - No itāļu
m>battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts) - G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No franču
m>garage. (šķirklī garāža) - No latīņu
m>basaltes. (šķirklī bazalts) - No persiešu
m>bāzār 'tirgus'. (šķirklī bazārs) - No franču
m>bâton 'nūja'. (šķirklī batons) - No latīņu
m>basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika) - No grieķu
m>basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks) - No viduslejasvācu
m>basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne) - No grieķu
m>basis 'pamats'. (šķirklī bāze) - Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No arābu
m>badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni) - No franču
m>boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs) - No franču botāniķa M. Begona (
m>M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija) - No senebreju
m>behēmot. (šķirklī behemots) - No vācu
m>Beize. (šķirklī beice) - No angļu
m>baby. (šķirklī bēbis) - No angļu
m>baseball. (šķirklī beisbols) - No angļu
m>(b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks) - No tjurku
m>bey 'valdnieks'. (šķirklī bejs) - No krievu
m>беляш. (šķirklī belašs) - No franču
m>bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža) - No franču
m>belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika) - No itāļu
m>belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders) - No latīņu
m>benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši) - No franču
m>bénédictine. (šķirklī benediktīns) - No franču
m>bénéfice 'peļņa, labums'. (šķirklī benefice) - No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No viduslejasvācu
m>böninge. (šķirklī bēniņi) - No grieķu
m>benthos 'dziļums'. (šķirklī bentoss) - No vācu
m>Benzin. (šķirklī benzīns) - No vācu
m>Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols) - No vācu
m>Benz(ol) un grieķu pyr 'uguns'. (šķirklī benzpirēns) - No franču
m>béret. (šķirklī berete) - No itāļu
m>bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote) - No grieķu
m>bēryllos. (šķirklī berils) - No franču
m>bémol, itāļu bemolle. (šķirklī bemols) - No viduslejasvācu
m>bank(e). (šķirklī beņķis) - No grieķu
m>bēta. (šķirklī bēta) - No latīņu
m>bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs) - No latīņu
m>bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija) - No angļu
m>best-seller. (šķirklī bestsellers) - No tjurku valodām. (šķirklī bešmets)
- No angļu
m>betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons) - No franču
m>béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons) - No krievu
m>бесить 'sadusmot'. (šķirklī besīt) - No krievu
m>беситьcя 'dusmoties'. (šķirklī besīties) - No franču
m>baiser 'skūpsts'. (šķirklī bezē) - No franču
m>bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija) - No franču
m>bidet. (šķirklī bidē) - No grieķu
m>bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka) - No viduslejasvācu
m>büxe, bükse. (šķirklī bikses) - No vācu īpašvārda
m>Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers) - Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No itāļu
m>biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle) - No grieķu
m>biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils) - No lejasvācu
m>büdelen. (šķirklī bīdelēt) - No latīņu
m>bibliothecarius. (šķirklī bibliotekārs) - No vācu
m>Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis) - No angļu
m>beefsteak. (šķirklī bifšteks) - No angļu
m>big band. (šķirklī bigbends) - No angļu
m>behaviorism. (šķirklī biheiviorisms) - No latīņu
m>bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls) - No lejasvācu, no sensakšu
m>bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris) - No itāļu
m>bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance) - No viduslejasvācu
m>bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde) - No latīņu
m>bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms) - No franču
m>billard, bille 'bumbiņa'. (šķirklī biljards) - No franču
m>billion. (šķirklī biljons) - No franču
m>bulletin. (šķirklī biļetens) - No krievu
m>былина. (šķirklī biļina) - No angļu
m>bingo. (šķirklī bingo) - No franču
m>binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis) - No latīņu
m>bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms) - No grieķu
m>bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-) - No latīņu
m>bi 'divi' un metāls. (šķirklī bimetālisks) - No grieķu
m>bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija) - No grieķu
m>bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze) - No angļu
m>golfer. (šķirklī golferis) - No grieķu
m>bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija) - No grieķu
m>bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija) - No grieķu
m>bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks) - No franču
m>billet. (šķirklī biļete) - No latīņu
m>binarius. (šķirklī binārs) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips) - No grieķu
m>bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops) - No franču
m>burette. (šķirklī birete) - No vācu
m>Bürgermeister. (šķirklī birģermeistars) - Krievu
m>бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka) - No franču
m>bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija) - No zviedru
m>troll. (šķirklī trollis) - No ģermāņu busse, büsse 'kārba; šaujamais ierocis'. (šķirklī bise)
- No grieķu
m>episkopos 'uzraugs'. (šķirklī bīskaps) - No franču
m>biscuit. (šķirklī biskvīts) - No vācu
m>Wissmut. (šķirklī bismuts) - No franču
m>bureau. (šķirklī birojs) - No vācu
m>Bürste. (šķirklī birste) - No franču
m>bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise) - No latīņu
m>bi 'divi' un seksuāls. (šķirklī biseksuāls) - No angļu
m>businessman. (šķirklī biznesmenis) - Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītlene)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītls)
- No latīņu
m>bitumen. (šķirklī bitumens) - No lejasvācu
m>bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize) - No latīņu
m>bison. (šķirklī bizons) - No franču
m>bijouterie. (šķirklī bižutērija) - No vācu
m>Grammatom. (šķirklī gramatoms) - No franču
m>bief. (šķirklī bjefs) - No angļu
m>bit. (šķirklī bits) - No angļu
m>business. (šķirklī bizness) - No vācu
m>blamieren. (šķirklī blamēt) - No vācu
m>blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko) - No franču
m>blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt) - No grieķu
m>blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula) - No angļu
m>bluff. (šķirklī blefs) - No vācu
m>Blende. (šķirklī blende) - No angļu
m>blender. (šķirklī blenderis) - No krievu
m>блат. (šķirklī blats) - No vācu
m>Blech 'skārds'. (šķirklī bleķis) - No franču
m>blindage. (šķirklī blindāža) - No angļu
m>blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde) - No franču
m>bloc-notes. (šķirklī bloknots) - Aizguvums no angļu block, vācu Block. (šķirklī bloks)
- No franču
m>blouse. (šķirklī blūze) - No franču
m>blond. (šķirklī blonds) - No angļu
m>BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX) - No vācu
m>Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis) - 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu
m>blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs) - No krievu
m>бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks) - No angļu
m>bob. (šķirklī bobs) - No viduslejasvācu
m>bode. (šķirklī bode) - No franču
m>bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma) - No angļu
m>blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs) - No angļu
m>boycott. (šķirklī boikots) - No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No angļu
m>boy. (šķirklī bojs) - No angļu
m>boxer. (šķirklī bokseris) - No franču
m>bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts) - No angļu
m>box. (šķirklī bokss) - No angļu
m>box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss) - No franču
m>bon 'talons, čeks'. (šķirklī bona) - No grieķu
m>bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds) - No franču
m>bombarder. (šķirklī bombardēt) - No krievu
m>большинство 'vairākums'. (šķirklī boļševiks) - No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No angļu
m>bowl 'kauss'. (šķirklī bole) - No viduslejasvācu
m>bōm. (šķirklī bomis) - No krievu
m>бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis) - No franču
m>bonistique. (šķirklī bonistika) - No vācu
m>Boje, holandiešu boei. (šķirklī boja) - No viduslejasvācu
m>bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt) - No franču
m>bonbon. (šķirklī bonbonga) - No franču
m>bon vivant. (šķirklī bonvivāns) - No franču
m>bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza) - No spāņu
m>bolero. (šķirklī bolero) - No latīņu
m>borox, kam pamatā arābu būraq. (šķirklī boraks) - No itāļu
m>bordello. (šķirklī bordelis) - No angļu
m>border collie. (šķirklī borderkollijs) - No vācu
m>bohren. (šķirklī borēt) - No vācu
m>Bor, kam pamatā latīņu borax 'boraks'. (šķirklī bors) - No ukraiņu, krievu
m>борщ. (šķirklī borščs) - No vācu
m>Bord. (šķirklī borts) - No angļu
m>boss. (šķirklī boss) - No vācu
m>Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika) - No franču
m>grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete) - No franču
m>botte 'zābaks'. (šķirklī botes) - No lietuviešu
m>búožė. (šķirklī boze) - No krievu
m>брага. (šķirklī brāga) - No grieķu
m>brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms) - No sanskrita
m>brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma) - No sanskrita
m>brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis) - No latīņu
m>botulus 'desa'. (šķirklī botulisms) - No grieķu
m>bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija) - Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No itāļu
m>bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo) - No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No vācu
m>Brand. (šķirklī brants) - No franču
m>brasse. (šķirklī brass) - No franču
m>bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra) - No angļu
m>break-dancing. (šķirklī breiks) - No franču
m>breloque. (šķirklī breloks) - No vācu
m>Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris) - No angļu
m>brandy. (šķirklī brendijs) - No angļu
m>brand. (šķirklī brends) - No latīņu
m>brevarum, brevis 'īss'. (šķirklī breviārs) - No Brī (
m>Brie) provinces nosaukuma Francijā. (šķirklī brī) - No angļu
m>brownie. (šķirklī braunijs) - No vācu
m>Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris) - No ungāru
m>gulyás-hús. (šķirklī gulašs) - No angļu
m>briefing. (šķirklī brīfings) - No angļu
m>brig. (šķirklī briga) - No franču
m>brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde) - No itāļu
m>brigantino. (šķirklī brigantīna) - No franču
m>briquette, brique 'ķieģelis'. (šķirklī brikete) - No franču
m>brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns) - No latīņu
m>gummi 'sveķi'. (šķirklī gumija) - No franču
m>brise. (šķirklī brīze) - No angļu
m>broiler. (šķirklī broilers) - No viduslejasvācu
m>vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis) - No angļu
m>broker. (šķirklī brokeris) - No vācu
m>Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts) - No itāļu
m>broccolo. (šķirklī brokolis) - No franču
m>bronze. (šķirklī bronza) - No franču
m>brocher. (šķirklī brošēt) - No franču
m>brochure. (šķirklī brošūra) - No grieķu
m>genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ģenēze) - No grieķu
m>brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms) - No franču
m>broche. (šķirklī broša) - No itāliešu
m>bruschetta. (šķirklī brusketa) - No latīņu
m>brutus 'bezjūtīgs, truls'. (šķirklī brutāls) - No viduslejasvācu
m>brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt) - No viduslejasvācu
m>brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums) - No sanskrita
m>Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda) - Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No viduslejasvācu
m>brūn. (šķirklī brūns) - No viduslejasvācu, lejasvācu
m>brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte) - No viduslejasvācu, lejasvācu
m>brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns) - No angļu
m>buffer. (šķirklī buferis) - No franču
m>buffet. (šķirklī bufete) - No itāļu
m>buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde) - No viduslejasvācu
m>buck 'āzis'. (šķirklī buka) - No franču
m>boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē) - No angļu
m>booklet 'grāmatiņa'. (šķirklī buklets) - No viduslejasvācu
m>buck 'āzis'. (šķirklī buks) - No franču
m>bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists) - No vācu
m>Büchse 'kārba'. (šķirklī bukse) - No vācu
m>bugsieren. (šķirklī buksēt) - No franču
m>bouquet. (šķirklī buķete) - No angļu
m>bulldog. (šķirklī buldogs) - No angļu
m>bulldozer. (šķirklī buldozers) - No franču
m>bouillon. (šķirklī buljons) - No krievu
m>булка. (šķirklī bulka) - No latīņu
m>bulla 'apaļš priekšmets'. (šķirklī bulla) - No lejasvācu
m>bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis) - No lejasvācu
m>bolte. (šķirklī bulta) - No angļu
m>bull terrier. (šķirklī bulterjers) - No angļu
m>budget. (šķirklī budžets) - No grieķu
m>būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija) - Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No vācu
m>Bumbeere. (šķirklī bumbieris) - No angļu
m>boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs) - Aizguvums no angļu boom. (šķirklī bums)
- No vācu
m>Bundestag. (šķirklī Bundestāgs) - No vācu
m>Bundeswehr. (šķirklī bundesvērs) - No viduslejasvācu
m>bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis) - No lejasvācu
m>bunge. (šķirklī bungas) - No angļu
m>bunker. (šķirklī bunkurs) - Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Pēc Francijas novada
m>Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis) - No spāņu
m>burrito. (šķirklī burito) - No krievu
m>бурлак. (šķirklī burlaks) - No
m>Havaju salu nosaukuma. (šķirklī havajieši) - No turku
m>bulgur. (šķirklī bulgurs) - No franču
m>bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija) - No angļu
m>bushel. (šķirklī bušelis) - No holandiešu
m>bosjemons 'krūmu ļaudis'. (šķirklī bušmeņi) - No itāļu
m>buttafuori. (šķirklī butafors) - No itāļu
m>buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija) - No grieķu
m>but(yron) 'sviests, tauki'. (šķirklī butāns) - A. Kronvalda jaunvārds, darināts no
m>būt. (šķirklī būtība) - No holandiešu
m>boers 'zemnieki'. (šķirklī būri) - No turku
m>burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka) - No angļu
m>bus. (šķirklī buss) - Pēc Spānijas pilsētas
m>Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress) - No lejasvācu
m>buwen. (šķirklī būvēt) - No angļu
m>(c)ompact (d)isc (r)ead-(o)nly (m)emory. (šķirklī CD-ROM) - No vācu
m>Zeche. (šķirklī cehs) - No latīņu
m>celebrare. (šķirklī celebrēt) - No lejasvācu
m>zedel. (šķirklī cedele) - Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No grieķu
m>koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija) - No latīņu
m>cella. (šķirklī celle) - No latīņu
m>cellula 'šūna' un grieķu phanos 'gaišs'. (šķirklī celofāns) - No latīņu
m>cellula 'šūna'. (šķirklī celulīts) - No latīņu
m>cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds) - No latīņu
m>cellula 'šūna'. (šķirklī celuloze) - No vācu
m>Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements) - No vācu
m>Zentimeter. (šķirklī centimetrs) - No vācu
m>Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners) - No latīņu
m>centralis 'vidū esošs'. (šķirklī centrāle) - No vācu
m>Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga) - No latīņu
m>centrum 'viduspunkts'. (šķirklī centrs) - No latīņu
m>censere 'novērtēt'. (šķirklī cenzēt) - No latīņu
m>census 'vērtējums, novērtēts īpašums'. (šķirklī cenzs) - No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (
m>F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns) - No grieķu
m>cholē 'žults' un stereos 'ciets'. (šķirklī holesterīns) - No planētas
m>Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs) - No latīņu
m>caesius 'zils, pelēkzils'. (šķirklī cēzijs) - No latīņu
m>cessio 'atkāpšanās, atdošana'. (šķirklī cesija) - No latīņu
m>caesura 'atdalījums'. (šķirklī cezūra) - No latīņu
m>Confoederatio Helvetica. (šķirklī CH) - No grieķu
m>kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianīds) - No grieķu
m>chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija) - No vācu
m>Chromleder. (šķirklī hromāda) - No vācu
m>Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi) - No latīņu
m>Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero) - No vācu
m>Zitze 'pups'. (šķirklī cicis) - No vācu
m>Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete) - No franču
m>cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs) - No krievu
m>цигейка, kam pamatā vācu Ziege 'kaza'. (šķirklī cigeika) - No grieķu
m>ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss) - No latīņu
m>cichorea. (šķirklī cigoriņš) - No ķīniešu
m>ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns) - No latīņu
m>cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena) - No grieķu
m>kykloidēs 'riņķveida'. (šķirklī cikloīda) - No grieķu
m>kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons) - No grieķu
m>kyklōps (kyklōpos) 'apaļacis'. (šķirklī ciklops) - No latīņu
m>cyclus, grieķu kyklos 'ritenis, riņķis, riņķojums'. (šķirklī cikls) - Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu
m>cymbalum, grieķu kumbalon. (šķirklī cimbala) - No vācu
m>zimperlich. (šķirklī cimperlīgs) - No latīņu
m>cylindrus, grieķu kylindros 'veltnis'. (šķirklī cilindrs) - No latīņu
m>cineraria, cinis (cineris) 'pelni'. (šķirklī cinerārija) - No krievu
m>цинга. (šķirklī cinga) - No latīņu
m>cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms) - No vācu
m>Zink. (šķirklī cinks) - No vācu
m>Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs) - No vācu botāniķa J. G. Cinna (
m>Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija) - No vācu
m>Zypresse, kam pamatā latīņu cupressus. (šķirklī ciprese) - No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No vācu
m>Zirkon. (šķirklī cirkons) - No latīņu
m>circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma) - No latīņu
m>circus 'aplis, riņķis'. (šķirklī cirks) - No latīņu
m>circularis 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī cirkulārs) - No latīņu
m>circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt) - No grieķu
m>kirrhos 'dzeltenbrūns'. (šķirklī ciroze) - No grieķu
m>kystis 'pūslis'. (šķirklī cista) - No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- No latīņu
m>cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna) - No latīņu
m>cystitis, kam pamatā grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cistīts) - No franču
m>citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele) - No vācu
m>Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara) - No latīņu
m>citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts) - No grieķu
m>kytos 'šūna'. (šķirklī cito-) - No grieķu
m>cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija) - No persiešu
m>čaihane. (šķirklī čaihana) - Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- No itāļu
m>zoccolo. (šķirklī cokols) - No vācu
m>Zoll. (šķirklī colla) - No latīņu
m>civilis 'pilsoņu'. (šķirklī civils) - No itāļu
m>zucchino. (šķirklī cukīni) - Krievu
m>чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas) - No japāņu
m>tsunami. (šķirklī cunami) - No itāliešu
m>ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata) - No persiešu
m>čādor 'plīvurs'. (šķirklī čadra) - No sanskrita
m>cakra 'riņķis, ritenis'. (šķirklī čakra) - No tatāru
m>tschâlma, turku čalma. (šķirklī čalma) - No angļu
m>chow-chow. (šķirklī čau čau) - No ungāru
m>csárdás, csárda 'krogs'. (šķirklī čardašs) - No krievu
m>чарка. (šķirklī čarka) - No angļu
m>charter 'fraktēt kuģi'. (šķirklī čarters) - No angļu
m>charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons) - No hindi
m>catni 'pikants'. (šķirklī čatnijs) - No angļu
m>chat 'pļāpāt'. (šķirklī čats) - No tjurku valodām. (šķirklī čebureks)
- No spāņu
m>chacona. (šķirklī čakona) - No itāļu
m>ciao! (šķirklī čau) - No angļu
m>check, cheque. (šķirklī čeks) - No itāļu
m>celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta) - No itāļu
m>cello, saīsinājums no violoncello. (šķirklī čells) - No persiešu
m>jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns) - No angļu
m>champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions) - No kečua indiāņu
m>chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija) - No krievu
m>червонец. (šķirklī červoncs) - No angļu
m>cheeseburger (cheese 'siers'). (šķirklī čīzburgers) - No turku
m>tschibûk. (šķirklī čibuks) - Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No angļu
m>choky, chokey 'cietums'. (šķirklī čoks) - No angļu
m>chum 'biedrs, draugs'. (šķirklī čoms) - 19. gs. aizguvums no krievu чугун. (šķirklī čuguns)
- No krievu
m>чухна (niev.) 'soms'. (šķirklī čuhņa) - No franču
m>dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms) - Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (
m>Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija) - No angļu
m>digest. (šķirklī daidžests) - A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- Veidots no vietvārda
m>Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi) - Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No viduslejasvācu
m>dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš) - No grieķu
m>daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija) - No grieķu
m>daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija) - No lejasvācu
m>dacht. (šķirklī dakts) - No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No lejasvācu
m>dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis) - No zviedru botāniķa A. Dāla (
m>Dahl) vārda. (šķirklī dālija) - No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (
m>J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms) - Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No vācu
m>Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete) - No viduslejasvācu
m>danz 'deja'. (šķirklī dancis) - No latīņu
m>Dani, grieķu Danoi. (šķirklī dāņi) - No ķīniešu
m>dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao) - No sanskrita
m>dharma 'likums'. (šķirklī darma) - No angļu
m>darts. (šķirklī dārts) - Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No vācu
m>Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele) - No latīņu
m>datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati) - No latīņu
m>(casus) dativus 'došanas, piešķiršanas locījums'. (šķirklī datīvs) - No latīņu
m>datum 'dotais'. (šķirklī datums) - Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No franču
m>débarcadére. (šķirklī debarkaders) - No franču
m>débat. (šķirklī debates) - No franču
m>debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt) - No franču
m>débutant. (šķirklī debitants) - No latīņu
m>debitor. (šķirklī debitors) - No angļu:
m>skyscraper. (šķirklī debesskrāpis) - No franču
m>débuter. (šķirklī debitēt) - No franču
m>débloquer. (šķirklī debloķēt) - No latīņu
m>decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris) - No latīņu
m>debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte) - No latīņu
m>debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs) - No franču
m>débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits) - No jaunlatīņu
m>dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija) - No latīņu
m>decimus 'desmit'. (šķirklī deci-) - No latīņu
m>decimalis. (šķirklī decimāls) - No latīņu
m>defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs) - No latīņu
m>deductio 'izvešana, aizvešana'. (šķirklī dedukcija) - No latīņu
m>defaecatio 'attīrīšana'. (šķirklī defekācija) - No latīņu
m>defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija) - No latīņu
m>defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija) - No latīņu
m>defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts) - No franču
m>défiler. (šķirklī defilēt) - No latīņu
m>definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija) - No latīņu
m>divisio 'dalīšana, sadalīšana'. (šķirklī defise) - No latīņu
m>deflare 'nopūst'. (šķirklī deflācija) - No latīņu
m>deformatio 'izkropļošana, formas mainīšanās'. (šķirklī deformācija) - No krievu
m>дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija) - No angļu
m>deadweight. (šķirklī dedveits) - No latīņu
m>de facto 'faktiski'. (šķirklī de facto) - No franču
m>dégradation. (šķirklī degradācija) - No franču
m>dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija) - No franču
m>déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt) - No latīņu
m>degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts) - No latīņu
m>degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties) - No
m>de iure 'tiesiski'. (šķirklī de iure) - No grieķu
m>tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra) - No jaunlatīņu
m>deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs) - No vācu
m>Decke 'apsegs'. (šķirklī deka) - No franču
m>décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde) - No franču
m>décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence) - No vācu
m>Dekanat, kam pamatā latīņu decanatus. (šķirklī dekanāts) - No latīņu
m>declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt) - No latīņu
m>declaratio 'paziņojums'. (šķirklī deklarācija) - No latīņu
m>declarare 'paziņot'. (šķirklī deklarēt) - No latīņu
m>decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns) - No angļu
m>decoder. (šķirklī dekoders) - No franču
m>décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija) - No franču
m>décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt) - No franču
m>décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors) - No franču
m>décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts) - No vācu
m>Deckel. (šķirklī deķelis) - No franču
m>décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē) - No franču
m>déclassé. (šķirklī deklasēts) - No grieķu
m>dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs) - No latīņu
m>declaratio 'novirzīšanās'. (šķirklī deklinācija) - No latīņu
m>declinare. (šķirklī deklinēt) - No latīņu
m>dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns) - No franču
m>décorateur. (šķirklī dekorators) - No latīņu
m>delegatio 'nosūtīšana, norīkošana'. (šķirklī delegācija) - No latīņu
m>delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt) - No vācu
m>Delphinarium. (šķirklī delfinārijs) - No latīņu
m>delphinus, grieķu delphis (delphinos). (šķirklī delfīns) - No franču
m>délicatesse. (šķirklī delikatese) - No grieķu
m>delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta) - No franču
m>délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija) - No latīņu
m>delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts) - No grieķu
m>dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs) - No
m>delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns) - No viduslejasvācu
m>delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties) - No grieķu
m>dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija) - No vācu
m>Tropen, grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops) - No latīņu
m>delictum. (šķirklī delikts) - No latīņu
m>delirium 'ārprāts'. (šķirklī delīrijs) - No franču
m>démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija) - No franču
m>démarcher 'soļot, maršēt'. (šķirklī demaršs) - No franču
m>démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija) - No franču
m>démissioner. (šķirklī demisionēt) - No franču
m>démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt) - No franču
m>démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija) - No franču
m>démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija) - No franču
m>démocratisme. (šķirklī demokrātisms) - No franču
m>démocratisation. (šķirklī demokratizācija) - No latīņu
m>demoliri 'noārdīt'. (šķirklī demolēt) - No grieķu
m>daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons) - No latīņu
m>demonstratio 'parādīšana'. (šķirklī demonstrācija) - No latīņu
m>demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt) - No franču
m>démontage. (šķirklī demontāža) - No franču
m>démonter. (šķirklī demontēt) - No franču
m>démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt) - No franču
m>dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt) - No jaunlatīņu
m>denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts) - No vācu
m>Ignoranz, latīņu ignorantia. (šķirklī ignorance) - No franču
m>dénaturer. (šķirklī denaturēt) - No grieķu
m>dendron 'koks'. (šķirklī dendrārijs) - No grieķu
m>dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija) - No viduslejasvācu
m>dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi) - No franču
m>démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts) - No angļu
m>dumping. (šķirklī dempings) - No latīņu
m>denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija) - No franču
m>dénoncer. (šķirklī denonsēt) - No franču
m>dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns) - No latīņu
m>denuntiare 'paziņot'. (šķirklī denuncēt) - No latīņu
m>denuntiatio 'paziņošana'. (šķirklī denunciācija) - No
m>de un okupācija. (šķirklī deokupācija) - No franču
m>département. (šķirklī departaments) - No franču
m>dépêche. (šķirklī depeša) - No franču
m>depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija) - No franču
m>dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo) - No latīņu
m>deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt) - No franču
m>déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija) - No latīņu
m>déportare. (šķirklī deportēt) - No vācu
m>Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre) - No latīņu
m>depositorium. (šķirklī depozitārijs) - No angļu
m>dandy. (šķirklī dendijs) - No latīņu
m>depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts) - No angļu
m>depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti) - No latīņu
m>depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija) - No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (
m>Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs) - No franču
m>dératisation. (šķirklī deratizācija) - No latīņu
m>dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls) - No franču
m>dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists) - No latīņu
m>derivatio 'novirzīšana, novadīšana'. (šķirklī derivācija) - No latīņu
m>derivatus 'novadīts, atvasināts'. (šķirklī derivāts) - No grieķu
m>dermatinos 'ādas'. (šķirklī dermatīns) - No grieķu
m>derma 'āda'. (šķirklī derma) - No turku
m>dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs) - No latīņu
m>descriptivus 'aprakstošs'. (šķirklī deskriptīvs) - No franču
m>descente 'nokāpšana', 'nolaišanās', 'izcelšanās'. (šķirklī desants) - No franču
m>dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts) - No krievu
m>десятина. (šķirklī desetīna) - No latīņu
m>descriptio 'apraksts'. (šķirklī deskripcija) - No franču
m>détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt) - No grieķu
m>despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija) - No grieķu
m>despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots) - No latīņu
m>destillatio 'pilēšana'. (šķirklī destilācija) - No latīņu
m>destillatus 'pa pilienam tekošs'. (šķirklī destilāts) - No latīņu
m>distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt) - No latīņu
m>destructio 'noārdīšana'. (šķirklī destrukcija) - No krievu
m>детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt) - No franču
m>détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa) - No angļu
m>detective, kam pamatā latīņu detectio 'atklāšana'. (šķirklī detektīvs) - No angļu
m>detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors) - No latīņu
m>determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt) - No latīņu
m>destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs) - No franču
m>détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija) - No vācu
m>Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija) - No vācu
m>devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt) - No franču
m>devise. (šķirklī devīze) - No
m>dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt) - No latīņu
m>desertare, desertus. (šķirklī dezertēt) - No franču
m>désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija) - No franču
m>désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt) - No
m>dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija) - No krievu
m>дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants) - No franču
m>désorganisation 'sajukums'. (šķirklī dezorganizācija) - No krievu
m>дежурство, kam pamatā franču du jour 'dienas-'. (šķirklī dežūra) - No krievu
m>дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt) - No franču
m>déserteur. (šķirklī dezertieris) - No grieķu
m>diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma) - No grieķu
m>diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma) - No vācu
m>diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt) - No vācu
m>Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika) - No grieķu
m>diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze) - No latīņu
m>diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma) - No grieķu
m>dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija) - No grieķu
m>diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija) - No latīņu
m>diagonalis, kam pamatā grieķu diagōnios 'no leņķa uz leņķi ejošs'. (šķirklī diagonāle) - No latīņu
m>diaconus, kam pamatā grieķu diakonos 'kalps'. (šķirklī diakons) - No grieķu
m>dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika) - No grieķu
m>dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts) - No grieķu
m>dialysis 'sadalīšana', 'atdalīšana'. (šķirklī dialīze) - No grieķu
m>dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs) - No grieķu
m>diametros 'caurmērs'. (šķirklī diametrs) - No latīņu
m>diapason, kam pamatā grieķu dia pasōn (chordōn) 'caur visām (stīgām)'. (šķirklī diapazons) - Darbības vārds
m>dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt) - No vācu
m>Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika) - No latīņu
m>dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze) - No grieķu
m>diastolē 'izplešanās'. (šķirklī diastole) - No grieķu
m>tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops) - No vācu
m>Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija) - No grieķu
m>diathesis 'tieksme, nosliece'. (šķirklī diatēze) - No grieķu
m>diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika) - No angļu
m>dielectric. (šķirklī dielektriķis) - No viduslejasvācu
m>dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt) - No
m>diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija) - No grieķu
m>diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta) - No vācu
m>Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis) - No grieķu
m>diphteria 'āda, plēve'. (šķirklī difterija) - No franču
m>dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs) - No latīņu
m>diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija) - No franču
m>diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties) - No vācu
m>diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt) - No angļu
m>digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls) - Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No vācu
m>Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts) - No latīņu
m>dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt) - No vācu
m>Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons) - No viduslejasvācu
m>dīk. (šķirklī dīķis) - No grieķu
m>dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma) - No franču
m>diligence. (šķirklī diližanss) - No viduslejasvācu
m>dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles) - No grieķu
m>di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija) - No latīņu
m>dictator. (šķirklī diktators) - No latīņu
m>dimensio 'izmērīšana'. (šķirklī dimensija) - No krievu
m>диктор, kam pamatā latīņu dictor 'runātājs'. (šķirklī diktors) - No angļu
m>dealer. (šķirklī dīleris) - No franču, itāļu
m>dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants) - No franču
m>dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika) - No zviedru
m>dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts) - No angļu
m>dynamo, dynamo electric machine 'dinamomašīna'. (šķirklī dinamo) - No franču
m>dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs) - No arābu
m>dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs) - No latīņu
m>dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija) - No franču
m>dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja) - No angļu
m>dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo) - No grieķu
m>dis 'divkārt' un oxyden. (šķirklī dioksīns) - No franču
m>dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija) - No franču, angļu
m>diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma) - No latīņu
m>irrationalis 'nesaprātīgs, nepazināts'. (šķirklī iracionāls) - No franču
m>diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts) - No franču
m>diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms) - No grieķu
m>diptychos 'divkāršs'. (šķirklī diptihs) - No grieķu
m>dipodia 'divpēda'. (šķirklī dipodija) - No vācu
m>Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols) - No latīņu
m>directio. (šķirklī direkcija) - No franču
m>directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva) - No franču
m>directorat. (šķirklī direktorāts) - No franču
m>dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis) - No latīņu
m>director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors) - No vācu
m>Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents) - No latīņu
m>disciplina 'mācība'. (šķirklī disciplīna) - No latīņu
m>disciplinarius. (šķirklī disciplinārs) - No latīņu
m>dissertatio 'iztirzāšana'. (šķirklī disertācija) - No
m>dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija) - No angļu
m>disco. (šķirklī disko) - No franču
m>discographie. (šķirklī diskogrāfija) - No angļu
m>discomfort. (šķirklī diskomforts) - No angļu
m>disco music. (šķirklī diskomūzika) - No vācu
m>diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt) - No itāļu
m>disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts) - No franču
m>discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka) - No franču
m>discretio. (šķirklī diskreditēt) - No franču
m>directrice. (šķirklī direktrise) - No latīņu
m>discantus. (šķirklī diskants) - No angļu
m>diskette. (šķirklī diskete) - No latīņu
m>dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents) - No latīņu
m>discretus 'atdalīts'. (šķirklī diskrēts) - No latīņu
m>discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija) - No latīņu
m>discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt) - No latīņu
m>dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija) - No franču
m>dislocation 'izvietojums'. (šķirklī dislokācija) - No franču
m>dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse) - No franču
m>dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers) - No angļu
m>display 'rādīt, demonstrēt'. (šķirklī displejs) - No latīņu
m>discriminatio 'atdalīšana'. (šķirklī diskriminācija) - No latīņu
m>dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija) - No latīņu
m>dissociatio 'atšķiršana, atdalīšana'. (šķirklī disociācija) - No latīņu
m>dispositio 'izvietojums'. (šķirklī dispozīcija) - No latīņu
m>disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs) - No angļu
m>dispatcher. (šķirklī dispečers) - No franču
m>distancer. (šķirklī distancēties) - No latīņu
m>dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss) - No latīņu
m>distributio. (šķirklī distribūcija) - No latīņu
m>distributivus. (šķirklī distributīvs) - No itāļu, latīņu
m>diva 'dieviete'. (šķirklī dīva) - No persiešu
m>dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns) - No
m>dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija) - No grieķu
m>dithyrambos. (šķirklī ditirambs) - No grieķu
m>diurēsis. (šķirklī diurēze) - No latīņu
m>divergentia 'sadalīšanās, sazarošanās'. (šķirklī diverģence) - No latīņu
m>diversio 'novirzīšanās, novirze'. (šķirklī diversija) - No franču
m>divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments) - No latīņu
m>dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende) - No franču
m>division 'dalīšana, iedalījums'. (šķirklī divīzija) - No angļu
m>design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers) - No angļu
m>design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains) - No vācu izgudrotāja R. Dīzeļa (
m>R. Diesel) vārda. (šķirklī dīzelis) - No grieķu
m>dysenteria. (šķirklī dizentērija) - No angļu
m>disc jockey. (šķirklī DJ) - No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- No grieķu
m>dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija) - No itāļu
m>doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs) - No grieķu
m>dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma) - No grieķu
m>dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats) - No angļu
m>dog 'suns'. (šķirklī dogs) - No angļu
m>docker. (šķirklī dokers) - No angļu
m>dock. (šķirklī doks) - No itāliešu
m>do. (šķirklī do) - Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No latīņu
m>docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents) - No latīņu
m>doctrina 'mācība'. (šķirklī doktrīna) - No franču
m>documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt) - No angļu
m>dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs) - No azerbaidžāņu
m>dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma) - No franču
m>dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts) - No franču
m>documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs) - No krievu
m>дума. (šķirklī dome) - No latīņu
m>dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominance) - No latīņu
m>dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominante) - No latīņu
m>dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt) - No latīņu
m>Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi) - No franču
m>domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino) - No vācu
m>Domkapitel. (šķirklī domkapituls) - No vācu
m>Daumkraft. (šķirklī domkrats) - No krievu
m>домна. (šķirklī domna) - No latīņu
m>documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments) - No latīņu
m>docere 'mācīt'. (šķirklī docētājs) - No angļu
m>dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija) - Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- No spāņu
m>dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja) - No latīņu
m>domina 'kundze'. (šķirklī donna) - No spāņu
m>don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons) - No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona
m>Huana vārda. (šķirklī donžuāns) - No angļu
m>doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings) - No latīņu
m>donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors) - No krievu
m>Всесоюзное добровольное общество содействия армии, авиации и флоту. (šķirklī DOSAAF) - No franču
m>dossier. (šķirklī dosjē) - No grieķu
m>dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks) - No latīņu
m>dorsalis, dorsum 'mugura'. (šķirklī dorsāls) - No latīņu
m>dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija) - Atvasināts no
m>dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi) - No grieķu
m>dosis 'deva'. (šķirklī doza) - No grieķu
m>dosis. (šķirklī dozators) - Veidots no grieķu
m>dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs) - No grieķu
m>drachmē. (šķirklī drahma) - No grieķu
m>drakōn 'pūķis'. (šķirklī drakons) - No grieķu
m>drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks) - No vācu
m>Tropfen 'zāles, pilieni'. (šķirklī drapes) - No franču
m>draperie. (šķirklī drapērija) - No franču
m>draper. (šķirklī drapēt) - No franču
m>drap 'vadmala'. (šķirklī draps) - No grieķu
m>dramatikos. (šķirklī dramatisks) - No grieķu
m>dramatourgos. (šķirklī dramaturgs) - No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No angļu
m>driver. (šķirklī draiveris) - No viduslejasvācu
m>drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts) - No grieķu
m>drama 'darbība'. (šķirklī drāma) - No franču
m>dragée. (šķirklī dražeja) - No
m>drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks) - No angļu
m>dreads. (šķirklī dredi) - No holandiešu
m>drijven 'dzīt, peldēt'. (šķirklī dreifēt) - No lejasvācu
m>drell. (šķirklī drellis) - No angļu
m>drain 'nosusināt'. (šķirklī drena) - No franču
m>dresser. (šķirklī dresēt) - No angļu
m>dressing. (šķirklī dresings) - No angļu
m>dribble. (šķirklī dribls) - No angļu
m>drifter. (šķirklī drifters) - No viduslejasvācu
m>driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt) - No lejasvācu
m>drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis) - J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No franču
m>drougues 'zāles'. (šķirklī drogas) - No vācu
m>Drossel. (šķirklī drosele) - No vācu
m>drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt) - No latīņu
m>dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālistisks) - No latīņu
m>dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālisms) - No franču
m>doublage. (šķirklī dublāža) - No franču
m>doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets) - No latīņu
m>dublicatus 'divkāršots'. (šķirklī dublikāts) - No franču
m>doubleur. (šķirklī dublieris) - No franču
m>duel, kam pamatā latīņu duellum 'karš'. (šķirklī duelis) - No itāliešu
m>duetto, kam pamatā latīņu duo 'divi'. (šķirklī duets) - No itāļu
m>ducato. (šķirklī dukāts) - No viduslejasvācu
m>dūn(e). (šķirklī dūnas) - No latīņu
m>durus 'ciets' un alumīnijs. (šķirklī dūralumīnijs) - No zviedru
m>dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka) - No krievu
m>дурак. (šķirklī duraks) - No latīņu
m>duplex 'divkāršs'. (šķirklī duplekss) - A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā
m>dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks) - No franču
m>douche. (šķirklī duša) - No japāņu
m>dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms) - J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No vācu
m>zintele. (šķirklī dzintele) - No angļu
m>jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi) - No tjurku
m>džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits) - No angļu fiziķa Dž. Džoula (
m>J. Joule) uzvārda. (šķirklī džouls) - No angļu
m>jumper. (šķirklī džemperis) - No angļu
m>jam. (šķirklī džems) - No angļu
m>gentelman 'dižciltīgs vīrietis'. (šķirklī džentlmenis) - No angļu
m>jersey. (šķirklī džersijs) - No angļu
m>jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends) - No angļu
m>jingle. (šķirklī džingls) - No angļu
m>gin. (šķirklī džins) - No arābu
m>ginnī 'gars'. (šķirklī džins) - No angļu
m>jeans. (šķirklī džinsi) - No angļu
m>jeep. (šķirklī džips) - No japāņu
m>jūjutsu 'elastīgā māksla'. (šķirklī džiudžitss) - No angļu
m>joker 'jokdaris, zobgalis'. (šķirklī džokers) - No japāņu
m>jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo) - No angļu
m>jungle. (šķirklī džungļi) - No angļu
m>jute, bengāļu jhūto. (šķirklī džuta) - No angļu
m>Jack. (šķirklī džeks) - No vācu
m>Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks) - No grieķu
m>ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebonīts) - Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No vācu
m>Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss) - No latīņu
m>edictum. (šķirklī edikts) - No latviešu
m>redz. (šķirklī edz) - No latīņu
m>Ephedra (auga nosaukums). (šķirklī efedrīns) - No vācu
m>Efeu. (šķirklī efeja) - No grieķu
m>ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers) - No latīņu
m>ego 'es'. (šķirklī ego) - No franču
m>égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms) - No latīņu
m>effusio 'izplūšana'. (šķirklī efūzija) - No latīņu
m>effectivus. (šķirklī efektīvs) - No franču
m>egoïsme, kam pamatā latīņu ego 'es'. (šķirklī egoisms) - No lejasvācu
m>egge. (šķirklī eģe) - No vācu
m>Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote) - No grieķu
m>euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms) - No grieķu
m>euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija) - No grieķu
m>eucharistia 'pateicība'. (šķirklī eiharistija) - No grieķu
m>eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs) - Darinājums no vārdiem Eiropa un birokrāts. (šķirklī eirokrāts)
- No grieķu
m>eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija) - No franču
m>équipage. (šķirklī ekipāža) - No franču
m>équipement. (šķirklī ekipējums) - No vācu
m>eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks) - No franču
m>éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms) - No franču
m>éclair. (šķirklī eklērs) - No vācu
m>Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija) - No franču
m>écossaise, écossais 'skotu'. (šķirklī ekosēze) - No krievu
m>экранизация, экран. (šķirklī ekranizācija) - No franču
m>écran. (šķirklī ekrāns) - No angļu
m>economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists) - No vācu
m>Ökonom, kam pamatā grieķu oikonomos. (šķirklī ekonoms) - No latīņu
m>exactus 'nomērīts'. (šķirklī eksakts) - No franču
m>égoiste. (šķirklī egoists) - No franču
m>exalté. (šķirklī eksaltēts) - No vācu
m>egoistisch. (šķirklī egoistisks) - No latīņu
m>excessus 'iziešana, novirzīšanās'. (šķirklī ekscess) - No latīņu
m>executio 'izpildīšana'. (šķirklī eksekūcija) - No latīņu
m>excellentia 'pacelšanās pāri; izcila persona'. (šķirklī ekselence) - No latīņu
m>exemplar 'paraugs'. (šķirklī eksemplārs) - No latīņu
m>exhumatio 'izrakšana'. (šķirklī ekshumācija) - No latīņu
m>ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrs) - No latīņu
m>excerpere 'izrakstīt'. (šķirklī ekscerpēt) - No latīņu
m>excerptum. (šķirklī ekscerpts) - No franču
m>excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis) - No latīņu
m>ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrisks) - No latīņu
m>executor, eksecutor 'izpildītājs'. (šķirklī eksekutors) - No franču
m>existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence) - No vācu
m>Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms) - No franču
m>exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt) - No angļu
m>excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators) - No latīņu
m>excrementum. (šķirklī ekskrementi) - No latīņu
m>excursio. (šķirklī ekskursija) - No latīņu
m>excursus 'novirzīšanās'. (šķirklī ekskurss) - No latīņu
m>ex libris 'no (kādas personas) grāmatām'. (šķirklī ekslibris) - No latīņu
m>exmatriculatio. (šķirklī eksmatrikulācija) - No grieķu
m>exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija) - No franču
m>exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms) - No latīņu
m>expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansija) - No latīņu
m>expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija) - No latīņu
m>experimentum 'mēģinājums'. (šķirklī eksperiments) - No latīņu
m>explicare. (šķirklī eksplicēt) - No latīņu
m>explicatio 'izskaidrošana'. (šķirklī eksplikācija) - No vācu
m>explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt) - No vācu
m>Explosion, kam pamatā latīņu explosio 'padzīšana plaukšķinot'. (šķirklī eksplozija) - No franču
m>exploitation. (šķirklī ekspluatācija) - No franču
m>expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts) - No latīņu
m>explicitus. (šķirklī eksplicīts) - No latīņu
m>existentialis. (šķirklī eksistenciāls) - No angļu
m>exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs) - No vācu
m>Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors) - No viduslaiku latīņu
m>experimentalis. (šķirklī eksperimentāls) - No krievu
m>экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts) - No latīņu
m>exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt) - No latīņu
m>expositio 'izklāsts'. (šķirklī ekspozīcija) - No latīņu
m>expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija) - No franču
m>expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms) - No angļu
m>express, kam pamatā latīņu expressus 'pastiprināts'. (šķirklī ekspresis) - No franču
m>expropriation, kam pamatā latīņu expropriatio 'īpašuma atņemšana'. (šķirklī ekspropriācija) - No franču
m>extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze) - No latīņu
m>extensio 'izstiepšana'. (šķirklī ekstensija) - No latīņu
m>exportare. (šķirklī eksportēt) - No franču
m>exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers) - No latīņu
m>externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts) - No grieķu
m>exō 'ārā, ārpus' un genos 'cilts, izcelšanās'. (šķirklī eksogēns) - No angļu
m>export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports) - No angļu
m>extra. (šķirklī ekstra) - No latīņu
m>ekstrahere 'izvilkt'. (šķirklī ekstrahēt) - No latīņu
m>extractio (extrahere 'izvilkt'). (šķirklī ekstrakcija) - No latīņu
m>extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts) - No angļu
m>extrapolation. (šķirklī ekstrapolācija) - No franču
m>extravagance. (šķirklī ekstravagance) - No franču
m>extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija) - No latīņu
m>ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte) - No latīņu
m>extirpatio 'izraušana ar saknēm'. (šķirklī ekstirpācija) - No franču
m>expressioniste. (šķirklī ekspresionists) - No franču
m>expressif. (šķirklī ekspresīvs) - No franču
m>extatique. (šķirklī ekstātisks) - No latīņu
m>extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs) - No latīņu
m>extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss) - No franču
m>extravagant. (šķirklī ekstravagants) - No franču
m>extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms) - No vācu
m>Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte) - No krievu
m>экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls) - No latīņu
m>aequator 'izlīdzinātājs'. (šķirklī ekvators) - No vācu
m>Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika) - No franču
m>équivalence. (šķirklī ekvivalence) - No grieķu
m>ekzema (ekzein 'vārīties'). (šķirklī ekzēma) - No latīņu
m>extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēms) - No vācu
m>Elefant, kam pamatā grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefants) - No franču
m>élégance. (šķirklī elegance) - No latīņu
m>elegia, grieķu elegeia (elegos 'raudu dziesma'). (šķirklī elēģija) - No latīņu
m>oecumenicus, kam pamatā grieķu oikumenikos 'visas pasaules'. (šķirklī ekumenisks) - No franču
m>électorat. (šķirklī elektorāts) - No angļu
m>elector. (šķirklī elektors) - No angļu
m>electron. (šķirklī elektrons) - No franču
m>équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls) - No latīņu
m>aequivalens (aequivalentis) 'līdzvērtīgs'. (šķirklī ekvivalents) - No grieķu
m>elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs) - No franču
m>élégant. (šķirklī elegants) - No grieķu
m>ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts) - No latīņu
m>aequinoctium (aequus 'vienāds' un nox (noctis) 'nakts'). (šķirklī ekvinokcija) - No grieķu
m>elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefantiāze) - No grieķu
m>kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija) - No vācu
m>Elektrokarren. (šķirklī elektrokārs) - No angļu
m>electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze) - No angļu
m>eletronics. (šķirklī elektronika) - No vācu
m>Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs) - No angļu
m>electronic, electron 'elektrons'. (šķirklī elektronisks) - No angļu
m>elementary particle. (šķirklī elementārdaļiņas) - No latīņu
m>elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī elements) - No latīņu
m>elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators) - No arābu
m>al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs) - No franču
m>émail. (šķirklī emalja) - No latīņu
m>ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse) - No grieķu
m>helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja) - No grieķu
m>elleiptikos. (šķirklī eliptisks) - No angļu
m>e-mail. (šķirklī e-mails) - No latīņu
m>emancipatio. (šķirklī emancipācija) - No latīņu
m>emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma) - No grieķu
m>embryon 'dīglis'. (šķirklī embrijs) - No grieķu
m>embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija) - No latīņu
m>emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants) - No latīņu
m>emigratio 'izceļošana'. (šķirklī emigrācija) - No vācu
m>Eminenz, kam pamatā latīņu eminentia 'pārākums'. (šķirklī eminence) - No franču
m>émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs) - No franču
m>émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs) - No latīņu
m>emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija) - No vācu
m>Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents) - No latīņu
m>emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt) - No franču
m>émotion, kam pamatā latīņu emovere 'satraukt, saviļņot'. (šķirklī emocijas) - No grieķu
m>empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija) - No franču
m>empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms) - No angļu
m>emu, portugāļu ema. (šķirklī emu) - No latīņu
m>empiricus. (šķirklī empīrisks) - No vācu
m>emulgator, pamatā latīņu emulgere 'slaukt'. (šķirklī emulgators) - No franču
m>émulsion, kam pamatā latīņu emulsus 'izslaukts'. (šķirklī emulsija) - No grieķu
m>embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols) - No grieķu
m>epikos 'vēstījošs'. (šķirklī episks) - No grieķu
m>emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma) - No angļu
m>blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī emuārists) - No latīņu
m>encyclicus, grieķu enkyklious 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī enciklika) - No franču
m>encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija) - No grieķu
m>endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms) - No franču
m>endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards) - No grieķu
m>endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma) - No angļu
m>enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro) - No vācu
m>Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns) - No grieķu
m>energētikos. (šķirklī enerģisks) - No grieķu
m>en 'iekšā' un harmonia 'saskaņa'. (šķirklī enharmonisms) - No vācu
m>Anker. (šķirklī enkurs) - No grieķu
m>endon 'iekšā' un genos 'izcelsme'. (šķirklī endogēns) - No grieķu
m>enkephalos 'galvas smadzenes'. (šķirklī encefalīts) - No spāņu
m>enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada) - No franču
m>encyclopédie. (šķirklī enciklopēdists) - No franču
m>entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija) - No grieķu
m>enthousiasmos. (šķirklī entuziasms) - No vācu
m>Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms) - No viduslejasvācu
m>henge. (šķirklī eņģe) - No vācu
m>Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis) - No grieķu
m>eparchia 'apgabals'. (šķirklī eparhija) - No grieķu
m>epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs) - No grieķu
m>epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija) - No grieķu
m>epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija) - No grieķu
m>epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija) - No grieķu
m>epigraphē 'uzraksts'. (šķirklī epigrāfs) - No grieķu
m>epigramma 'uzraksts'. (šķirklī epigramma) - No grieķu
m>epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika) - Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (
m>Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms) - No grieķu
m>epilēpsia. (šķirklī epilepsija) - No grieķu
m>epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs) - No grieķu
m>erythros 'sarkans' un kytos 'šūna'. (šķirklī eritrocīti) - No grieķu
m>ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti) - No grieķu
m>epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora) - No grieķu
m>epigonoi 'vēlāk dzimuši, pēcteči'. (šķirklī epigonis) - No grieķu
m>epitheton 'pielikums'. (šķirklī epitets) - No franču
m>épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode) - No grieķu
m>epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija) - No grieķu
m>epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja) - No grieķu
m>epos 'vārds, stāsts, vēstījums'. (šķirklī eposs) - No latīņu
m>aera. (šķirklī ēra) - No zviedru
m>öre. (šķirklī ēra) - No lejasvācu
m>örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles) - No vācu
m>Erzherzog. (šķirklī erchercogs) - No latīņu
m>erectio. (šķirklī erekcija) - No latīņu
m>eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts) - No angļu
m>ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika) - No grieķu
m>ergon 'darbs'. (šķirklī ergs) - No jaunlatīņu
m>epithelium. (šķirklī epitēlijs) - No viduslejasvācu
m>trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose) - No grieķu
m>epochē 'apstāšanās'. (šķirklī epoha) - No vācu
m>Herberge. (šķirklī ērbēģis) - No vācu
m>Erzengel. (šķirklī erceņģelis) - No franču
m>éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt) - No grieķu
m>erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija) - No latīņu
m>erosio 'izskalošana, sairšana'. (šķirklī erozija) - No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No latīņu
m>eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija) - 19. gs. beigās darināts jaunvārds no
m>esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība) - No angļu
m>essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja) - No franču
m>essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence) - No franču
m>érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika) - No franču
m>escadre. (šķirklī eskadra) - No franču
m>escadrille. (šķirklī eskadriļa) - No franču
m>escadron. (šķirklī eskadrons) - No angļu
m>escalation. (šķirklī eskalācija) - No angļu
m>escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators) - No franču
m>escalope. (šķirklī eskalops) - No latīņu
m>expandere 'izstiept'. (šķirklī espanders) - No franču
m>esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde) - No krievu
m>эсеры, kam pamatā saīsinājums no социалисты – революционеры. (šķirklī eseri) - No franču
m>escorte. (šķirklī eskorts) - No latīņu
m>eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts) - No viduslejasvācu
m>erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties) - No franču
m>échelon. (šķirklī ešelons) - No franču
m>estacade. (šķirklī estakāde) - No franču
m>estampe. (šķirklī estamps) - No grieķu
m>aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika) - No franču
m>étalon. (šķirklī etalons) - No franču
m>estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde) - No franču
m>échafaud. (šķirklī ešafots) - No franču
m>étape. (šķirklī etaps) - No franču
m>étagère. (šķirklī etažere) - No grieķu
m>aithēr. (šķirklī ēteris) - No grieķu
m>aithēr. (šķirklī ēters) - No franču
m>étude. (šķirklī etīde) - No grieķu
m>ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika) - No franču
m>étiquette 'uzraksts, etiķete'. (šķirklī etiķete) - No lejasvācu
m>etik. (šķirklī etiķis) - No angļu
m>ethylene, vācu Äthyl 'etils'. (šķirklī etilēns) - No grieķu
m>etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija) - No grieķu
m>aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija) - No grieķu
m>ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija) - No krievu
m>тротил. (šķirklī trotils) - No latīņu
m>Iupitter. (šķirklī Jupiters) - No vācu
m>Ester (Essig 'etiķis' un Äther 'ēteris'). (šķirklī esteri) - No angļu
m>ethane. (šķirklī etāns) - No grieķu
m>aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts) - No grieķu
m>ethnikos. (šķirklī etnisks) - No grieķu
m>ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze) - No grieķu
m>ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija) - No franču
m>étui. (šķirklī etvija) - No latīņu
m>evacuatio 'iztukšošana'. (šķirklī evakuācija) - No latīņu
m>evacuare 'iztukšot'. (šķirklī evakuēt) - No latīņu
m>euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs) - No latīņu
m>euangelista. (šķirklī evaņģēlists) - No viduslejasvācu
m>hövel. (šķirklī ēvele) - No franču
m>évolutionner. (šķirklī evolucionēt) - No viduslejasvācu
m>ese. (šķirklī ēze) - No lejasvācu
m>esel. (šķirklī ēzelis) - No franču
m>eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls) - No latīņu
m>fabricare. (šķirklī fabricēt) - 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No itāļu
m>forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f) - No latīņu
m>evidens (evidentis). (šķirklī evidents) - No latīņu
m>fabula 'stāstījums, stāsts'. (šķirklī fabula) - No itāļu
m>fagotto. (šķirklī fagots) - No angļu
m>file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails) - No franču
m>faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss) - No angļu
m>fax. (šķirklī fakss) - No grieķu
m>phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti) - No latīņu
m>factum 'padarītais'. (šķirklī fakts) - No latīņu
m>factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra) - No arābu
m>faquīr 'ubags'. (šķirklī faķīrs) - No grieķu
m>phalara 'metāla rotājums'. (šķirklī faleristika) - No grieķu
m>phallos. (šķirklī falls) - No itāļu
m>falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets) - No latīņu
m>falsificare. (šķirklī falsificēt) - No itāļu
m>fanfara. (šķirklī fanfara) - No angļu
m>fan. (šķirklī fans) - No grieķu
m>phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija) - No grieķu
m>phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija) - No franču
m>fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms) - No angļu fiziķa M. Faradeja (
m>M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads) - No latīņu
m>faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas) - No grieķu
m>phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks) - No
m>Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri) - No grieķu
m>pharynx (pharyngos) 'rīkle'. (šķirklī faringīts) - No grieķu
m>pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs) - No grieķu
m>pharmakeia, pharmakon 'zāles'. (šķirklī farmācija) - No grieķu
m>pharmakopoiia 'zāļu pagatavošana'. (šķirklī farmakopeja) - No franču
m>farce. (šķirklī farss) - No latīņu
m>fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt) - No poļu
m>fasowac. (šķirklī fasēt) - No franču
m>facette. (šķirklī fasete) - No franču
m>façon. (šķirklī fasons) - No latīņu
m>fascina, fascis 'saišķis, klūgu saišķis'. (šķirklī fašīna) - No itāļu
m>fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms) - No franču
m>fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms) - No viduslaiku latīņu
m>fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna) - No latīņu
m>Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna) - No franču
m>faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns) - No grieķu
m>phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze) - No latīņu
m>februarius. (šķirklī februāris) - No latīņu
m>faeces 'atliekas'. (šķirklī fēces) - No latīņu
m>foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija) - No franču
m>fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms) - No franču
m>féeri, fée 'feja'. (šķirklī feerija) - No franču
m>fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja) - No franču
m>façade. (šķirklī fasāde) - No grieķu
m>pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits) - No vācu
m>Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts) - No vācu valodas
m>Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis) - No vācu
m>Feldmarschall. (šķirklī feldmaršals) - No vācu
m>Fehler. (šķirklī fēleris) - No latīņu
m>felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija) - No franču
m>feuilleton (feuille 'lapa, avīze'). (šķirklī feļetons) - No franču
m>féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms) - No vācu
m>Fenchel. (šķirklī fenhelis) - No grieķu
m>phoinīx. (šķirklī fēnikss) - No vācu
m>Pfennig. (šķirklī feniņš) - No grieķu
m>phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija) - No vācu
m>Feldscher. (šķirklī feldšeris) - No grieķu
m>phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens) - No vācu
m>Phänotyp(us). (šķirklī fenotips) - No vācu
m>Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns) - No angļu
m>fan. (šķirklī fēns) - No franču
m>ferme, angļu farm. (šķirklī ferma) - No franču
m>ferme. (šķirklī ferma) - No latīņu
m>fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments) - No angļu
m>farmer. (šķirklī fermeris) - No Marokas pilsētas
m>Fesas nosaukuma. (šķirklī feska) - No franču
m>festival, kam pamatā latīņu fest 'svētki'. (šķirklī festivāls) - No latīņu
m>feodum, feudum. (šķirklī feods) - No vācu
m>Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts) - No itāļu
m>fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta) - No latīņu
m>fertils 'auglīgs'. (šķirklī fertils) - No ķīniešu
m>feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui) - No grieķu
m>féta 'šķēle'. (šķirklī feta) - No franču
m>fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs) - No vācu
m>figural. (šķirklī figurāls) - No angļu
m>Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB) - No franču
m>Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA) - No latīņu
m>fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibra) - No latīņu
m>fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla) - No latīņu
m>fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts) - No franču
m>fideisme. (šķirklī fideisms) - No franču
m>Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA) - No latīņu
m>figura 'veids'. (šķirklī figūra) - No latīņu
m>fictio. (šķirklī fikcija) - No franču
m>fixage, kam pamatā latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksāža) - No franču
m>fixer, kuram pamatā ir latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksēt) - No grieķu
m>philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija) - No grieķu
m>phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija) - No vācu
m>Filz. (šķirklī filcs) - No franču
m>fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs) - No franču
m>filet. (šķirklī fileja) - No franču
m>philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija) - No vācu
m>Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle) - No franču
m>filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns) - No grieķu
m>philanthrōpos 'labdaris'. (šķirklī filantrops) - No grieķu
m>phlegmatikos. (šķirklī flegmatiķis) - No itāļu
m>fiasco. (šķirklī fiasko) - No angļu
m>feeling. (šķirklī fīlīngs) - No vācu
m>Philister. (šķirklī filistrs) - No angļu
m>film 'plāna kārtiņa, plēve'. (šķirklī filma) - No
m>filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka) - No vācu
m>Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija) - No latīņu
m>philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija) - No grieķu
m>philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt) - No grieķu
m>philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija) - No franču
m>filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs) - No itāļu
m>finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls) - No franču
m>financer. (šķirklī finansēt) - No franču
m>finesse (fin 'smalks, izsmalcināts'). (šķirklī finese) - No vācu
m>Furnieren. (šķirklī finieris) - No angļu
m>finish 'nobeigums'. (šķirklī finišs) - No vācu
m>Finne. (šķirklī finna) - No vācu
m>Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers) - No itāļu
m>firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma) - No vācu
m>Pfirsich. (šķirklī firziķis) - No grieķu
m>philosophos. (šķirklī filozofs) - No grieķu
m>phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze) - No itāļu
m>fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra) - No vācu
m>Fürst. (šķirklī firsts) - No latīņu
m>fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls) - No angļu
m>fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness) - No vācu
m>Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi) - No grieķu
m>phyton 'augs' un plankton 'klejojošs'. (šķirklī fitoplanktons) - No latīņu
m>physalis, grieķu physallis 'pūslis'. (šķirklī fizālis) - No franču
m>fuselage (fuseau 'vārpsta'). (šķirklī fizelāža) - No grieķu
m>physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija) - No franču
m>physionomie. (šķirklī fizionomija) - No grieķu
m>physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija) - No grieķu
m>physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra) - No holandiešu
m>vlagman. (šķirklī flagmanis) - No franču
m>flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons) - No franču
m>flambé. (šķirklī flambēt) - No portugāļu
m>flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings) - No vācu
m>Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis) - No franču
m>flanc. (šķirklī flangs) - No itāļu
m>flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta) - No grieķu
m>flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija) - No latīņu
m>fistula 'caurulīte'. (šķirklī fistula) - No vācu
m>Flagge, angļu flag. (šķirklī flaga) - No franču
m>flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets) - No
m>phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts) - No grieķu
m>physikos. (šķirklī fizikāls) - No spāņu
m>flamenco. (šķirklī flamenko) - No latīņu
m>flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija) - No vācu
m>Flügel. (šķirklī flīģelis) - No angļu
m>flirt. (šķirklī flirts) - No vācu
m>Fliese. (šķirklī flīze) - No grieķu
m>phlox 'liesma'. (šķirklī floksis) - No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No angļu
m>floorball. (šķirklī florbols) - No vācu
m>Florett, franču fleuret. (šķirklī florete) - No vācu
m>Flotte. (šķirklī flote) - No franču
m>flotille. (šķirklī flotile) - No latīņu
m>fluidus 'tekošs'. (šķirklī fluīds) - No latīņu
m>fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija) - No latīņu
m>fluere 'tecēt'. (šķirklī fluors) - No grieķu
m>phobos 'bailes'. (šķirklī fobija) - No angļu
m>fox-terrier. (šķirklī foksterjers) - No angļu
m>foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots) - No vācu
m>Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss) - No vācu
m>Hokuspokus. (šķirklī fokuss) - No angļu
m>flash mob. (šķirklī flešmobs) - No vācu
m>Vogt. (šķirklī fogts) - No angļu
m>folder. (šķirklī folderis) - No franču
m>foyer. (šķirklī foajē) - No vācu
m>Foliant, kam pamatā latīņu folium 'lapa'. (šķirklī foliants) - No latīņu
m>folium 'lapa'. (šķirklī folija) - No latīņu
m>folliculus 'maisiņš'. (šķirklī folikuls) - No vācu
m>von. (šķirklī fon) - No franču
m>fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī) - No franču
m>fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops) - No grieķu
m>phōnetikē. (šķirklī fonētika) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka) - No franču
m>fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons) - No angļu
m>font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts) - No latīņu
m>formatio 'veidojums'. (šķirklī formācija) - No latīņu
m>form(ica) 'skudra' un aldehīds. (šķirklī formaldehīds) - No vācu
m>Formalin. (šķirklī formalīns) - No franču
m>formalisme. (šķirklī formālisms) - No vācu
m>Volkswagen. (šķirklī folksvāgens) - No latīņu
m>formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts) - No latīņu
m>formare. (šķirklī formēt) - No vācu
m>Formular. (šķirklī formulārs) - No grieķu
m>phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma) - No latīņu
m>formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt) - No franču
m>forcer. (šķirklī forsēt) - No latīņu
m>formalis. (šķirklī formāls) - No latīņu
m>forma. (šķirklī forma) - No franču
m>fort, kam pamatā latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forts) - No latīņu
m>fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna) - No franču valodas
m>fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils) - No vācu
m>Phosphorit. (šķirklī fosforīti) - No grieķu
m>phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors) - No angļu
m>phosgene. (šķirklī fosgēns) - No franču
m>fossile, kam pamatā latīņu fosilis 'izrakts'. (šķirklī fosilija) - No grieķu
m>phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī foto) - No grieķu
m>phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fotons) - No itāļu
m>forte, latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forte) - No latīņu
m>fortificatio 'nostiprināšana'. (šķirklī fortifikācija) - No franču
m>phosphate. (šķirklī fosfāts) - No grieķu
m>kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt) - No latīņu
m>fragmentum. (šķirklī fragments) - No franču
m>frac. (šķirklī fraka) - No vācu
m>Fraktion, kam pamatā latīņu fractio 'laušana'. (šķirklī frakcija) - No vācu
m>frachten. (šķirklī fraktēt) - No vācu
m>Fracht. (šķirklī frakts) - No latīņu
m>fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra) - No franču
m>franc. (šķirklī franks) - No franču
m>franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze) - No poļu
m>frant. (šķirklī frants) - No vācu
m>Phrase, kam pamatā grieķu phrasis 'izteiciens, teiciens'. (šķirklī frāze) - No grieķu
m>phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija) - No vācu
m>Fräse. (šķirklī frēze) - No franču
m>frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate) - No franču
m>frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence) - No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No itāļu
m>fresco 'svaigs'. (šķirklī freska) - No franču
m>frit. (šķirklī frī) - No personvārda Fricis (vācu
m>Fritz). (šķirklī fricis) - No franču
m>phraser. (šķirklī frāzēt) - No austriešu zinātnieka Z. Freida (
m>S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms) - No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No latīņu
m>frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte) - No franču
m>fricassée. (šķirklī frikasē) - No vācu
m>Frikadelle. (šķirklī frikadele) - No angļu
m>freak bike. (šķirklī frīkbaiks) - No latīņu
m>frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija) - No angļu
m>free-style. (šķirklī frīstails) - No franču
m>frise. (šķirklī frīze) - No franču
m>friser 'cirtot, sprogot'. (šķirklī frizēt) - No franču
m>frisure. (šķirklī frizūra) - No vācu
m>frisch. (šķirklī frišs) - No latīņu
m>fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze) - No latīņu
m>frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija) - No grieķu
m>phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija) - No krievu
m>фуфайка. (šķirklī fufaika) - No itāļu
m>fuga. (šķirklī fūga) - No franču
m>fougasse. (šķirklī fugass) - No vācu
m>Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis) - No franču
m>frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols) - No latīņu
m>fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms) - No latīņu
m>fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments) - No latīņu
m>fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi) - No franču
m>funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris) - No franču
m>fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt) - No franču
m>fronton. (šķirklī frontons) - No franču
m>frontal. (šķirklī frontāls) - No vācu botāniķa L. Fuksa (
m>L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija) - No latīņu valodas
m>fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls) - No vācu
m>Funktionär. (šķirklī funkcionārs) - No franču
m>fourgon. (šķirklī furgons) - No latīņu
m>Furia. (šķirklī fūrija) - No franču
m>fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra) - No itāļu
m>furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors) - No franču
m>fourchette. (šķirklī furšets) - No vācu
m>Futteral. (šķirklī futrālis) - No franču
m>futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms) - No vācu
m>Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija) - No vācu
m>Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis) - No angļu
m>Group of Seven. (šķirklī G7) - No franču
m>gabardine. (šķirklī gabardīns) - No franču
m>gabarit. (šķirklī gabarīts) - No vācu
m>Fuhre. (šķirklī fūre) - No latīņu valodas
m>furunculus. (šķirklī furunkuls) - No itāļu
m>carabiniere. (šķirklī karabinieris) - No itāļu
m>gabbra. (šķirklī gabro) - Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No
m>gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas) - 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No itāliešu
m>caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra) - No franču
m>galant. (šķirklī galants) - No grieķu
m>galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika) - No grieķu
m>gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs) - No itāļu
m>galanteria. (šķirklī galantērija) - Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No latīņu
m>galena 'svina spīdums'. (šķirklī galenīts) - No franču ģenerāļa Gastona Galifē (
m>Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē) - No vācu
m>Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts) - No franču
m>galette. (šķirklī galete) - No latīņu
m>Gallia 'Francija'. (šķirklī gallijs) - 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda
m>pagalms. (šķirklī galms) - No angļu
m>gallon. (šķirklī galons) - No franču
m>galop. (šķirklī galops) - No franču
m>galoches. (šķirklī galošas) - Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No franču
m>gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms) - No franču
m>trottoir. (šķirklī trotuārs) - Saīsinājums no gana. (šķirklī gan)
- No grieķu
m>gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta) - No angļu
m>gangster. (šķirklī gangsteris) - No grieķu
m>gamma. (šķirklī gamma) - No franču
m>garantir. (šķirklī garantēt) - No franču
m>garantie. (šķirklī garantija) - No franču
m>garant. (šķirklī garants) - No grieķu
m>ganglion. (šķirklī ganglijs) - No grieķu
m>gangraina. (šķirklī gangrēna) - No lejasvācu
m>gang. (šķirklī gaņģis) - No franču
m>garde-robe. (šķirklī garderobe) - Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (
m>A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija) - No vācu
m>Garnele. (šķirklī garnele) - No franču
m>garnir. (šķirklī garnēt) - No vācu
m>Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra) - No franču
m>garnison. (šķirklī garnizons) - No vācu
m>gardine. (šķirklī gardīnes) - J. Alunāna 1857. g. no vārda
m>gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks) - No krievu
m>госпожа. (šķirklī gaspaža) - No grieķu
m>gastēr (gastros) 'kuņģis'. (šķirklī gastrīts) - No franču
m>gastronomie. (šķirklī gastronomija) - No viduslejasvācu
m>gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte) - No vācu
m>Gatter. (šķirklī gateris) - No spāņu
m>gaucho. (šķirklī gaučo) - No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No angļu
m>gaur, sanskrita gaura. (šķirklī gaurs) - Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- No grieķu
m>kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks) - Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- No
m>gastro un grieķu enteron 'zarna'. (šķirklī gastroenterīts) - No grieķu
m>gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija) - No franču
m>gazelle. (šķirklī gazele) - No angļu
m>gasoline. (šķirklī gazolīns) - Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No japāņu
m>geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša) - No islandiešu
m>geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers) - No angļu
m>gay. (šķirklī gejs) - No franču
m>gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels) - No angļu
m>Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli) - No latīņu
m>gemma 'dārgakmens'. (šķirklī gemma) - No latīņu
m>Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna) - No vācu
m>Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds) - No arābu
m>ghazal 'savērpums'. (šķirklī gazele) - No vācu
m>Gen, kam pamatā grieķu genos 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī gēns) - No franču
m>guépard. (šķirklī gepards) - No grieķu
m>gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija) - No grieķu
m>gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija) - No vācu
m>Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija) - No vācu
m>Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija) - No itāļu
m>ghetto. (šķirklī geto) - No franču
m>guêtres. (šķirklī getras) - No angļu, franču
m>gibbon. (šķirklī gibons) - No franču
m>guide. (šķirklī gids) - No grieķu
m>gigas 'gigantisks'. (šķirklī giga-) - No grieķu
m>gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigantiskums) - No grieķu
m>gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigants) - No angļu
m>guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja) - No grieķu
m>gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija) - No japāņu
m>ginkyo. (šķirklī ginks) - No latīņu
m>glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija) - No latīņu
m>gingivitis (gingiva 'smaganas'). (šķirklī gingivīts) - No latīņu
m>gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators) - No angļu
m>ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups) - No latīņu
m>glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls) - Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu
m>glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma) - No vācu
m>Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts) - No vācu
m>glasieren. (šķirklī glazēt) - No vācu
m>Glasur (Glas 'stikls'). (šķirklī glazūra) - No vācu
m>Gletscher. (šķirklī glečers) - No krievu
m>глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs) - A. Kronvalda darinātā jaunvārda
m>gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība) - No franču
m>glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns) - Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu
m>glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze) - No grieķu
m>glykys 'salds'. (šķirklī glikoze) - No franču
m>glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt) - No angļu
m>glitter. (šķirklī gliters) - No latīņu
m>globus 'lode'. (šķirklī globuss) - No latīņu
m>glorificare. (šķirklī glorificēt) - No latīņu
m>glorificatio. (šķirklī glorifikācija) - No latīņu
m>glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs) - No franču
m>global (globe 'lode'). (šķirklī globāls) - No latīņu
m>globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni) - No vācu
m>Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe) - No grieķu
m>gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnosticisms) - No vācu
m>Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija) - No franču
m>gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu) - No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču
m>godet 'glāzīte'. (šķirklī godē) - No vācu
m>Gneis. (šķirklī gneiss) - No latīņu
m>gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis) - No franču
m>cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete) - No vācu
m>Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms) - No franču
m>gaufrer, gaufre 'vafele'. (šķirklī gofrēt) - No angļu
m>go-cart. (šķirklī gokarts) - No angļu
m>golf. (šķirklī golfs) - No latīņu
m>Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts) - No itāļu
m>gondola. (šķirklī gondola) - No itāļu
m>gondoliere. (šķirklī gondoljers) - No malajiešu gong, gung. (šķirklī gongs)
- No grieķu
m>gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks) - No latīņu
m>gonorrhoea (grieķu gonos 'sēkla' un rhoē 'tecēšana'). (šķirklī gonoreja) - No angļu
m>gorilla, grieķu gorillae. (šķirklī gorilla) - No krievu
m>городки. (šķirklī gorodki) - No krievu
m>городовой. (šķirklī gorodovojs) - No angļu
m>Gospel (song), gospel 'evaņģēlijs'. (šķirklī gospelis) - No angļu
m>goths. (šķirklī goti) - No franču
m>gothique 'gotu'. (šķirklī gotika) - No latīņu
m>Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti) - No grieķu
m>gorgōn (gorgos 'šausmīgs'). (šķirklī gorgona) - Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No latīņu
m>gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija) - No latīņu
m>gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija) - No franču
m>gracieux, latīņu gratia. (šķirklī graciozs) - No latīņu
m>graduare. (šķirklī graduēt) - No grieķu
m>graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks) - No vācu
m>Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika) - No franču
m>graphique. (šķirklī grafiks) - No vācu
m>Grafschaft. (šķirklī grāfiste) - No itāļu
m>graffiti. (šķirklī grafiti) - No vācu
m>Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts) - No grieķu
m>graphēma 'rakstījums'. (šķirklī grafēma) - No grieķu
m>graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija) - No grieķu
m>graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija) - No vācu
m>Graf. (šķirklī grāfs) - No latīņu
m>grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika) - No vācu
m>Grammäquivalent. (šķirklī gramekvivalents) - No vācu
m>Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula) - No grieķu
m>gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons) - No franču
m>gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams) - No itāļu
m>granata. (šķirklī granāta) - No latīņu
m>(malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts) - No latīņu
m>(lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts) - No spāņu
m>grande, kam pamatā latīņu grandis 'liels, svarīgs'. (šķirklī grands) - No itāļu
m>granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts) - No angļu
m>grant. (šķirklī grants) - No latīņu
m>granulum 'graudiņš'. (šķirklī granula) - No latīņu
m>gratulari 'apsveikt'. (šķirklī gratulēt) - No lejasvācu
m>grape. (šķirklī grāpis) - No franču
m>gratification. (šķirklī gratifikācija) - No franču
m>graver. (šķirklī gravēt) - No franču
m>gravure. (šķirklī gravīra) - No latīņu
m>gravis 'smags'. (šķirklī gravis) - No viduslejasvācu
m>grave. (šķirklī grāvis) - No latīņu
m>gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija) - No franču
m>graveur. (šķirklī gravieris) - No angļu
m>grader (to grade 'līdzināt'). (šķirklī greiders) - No angļu
m>greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds) - No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No franču
m>grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris) - No franču
m>clichè. (šķirklī klišeja) - No latīņu
m>Graeci. (šķirklī grieķi) - No latīņu
m>gryphus. (šķirklī grifs) - No vācu
m>Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs) - No vācu
m>Griff. (šķirklī grifs) - No franču
m>griffe. (šķirklī grifs) - No angļu
m>grill-bar. (šķirklī grilbārs) - No angļu
m>to grill. (šķirklī grilēt) - No angļu
m>grill. (šķirklī grils) - No franču
m>grimace. (šķirklī grimase) - No franču
m>grimer 'grimēt'. (šķirklī grimēt) - No franču
m>grippe. (šķirklī gripa) - No krievu
m>гривна. (šķirklī grivna) - No angļu
m>grog. (šķirklī groks) - No vācu
m>Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross) - No itāļu
m>grotta. (šķirklī grota) - No vācu
m>Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska) - No franču
m>grotesque. (šķirklī grotesks) - No vācu
m>Knicks. (šķirklī kniksis) - No viduslejasvācu
m>Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts) - No holandiešu
m>groot 'liels' un masts. (šķirklī grotmasts) - No viduslejasvācu
m>Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte) - No vācu
m>Gruppe, franču groupe. (šķirklī grupa) - No krievu
m>грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni) - No angļu
m>Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM) - No franču
m>gouache. (šķirklī guaša) - No franču
m>goudron 'darva'. (šķirklī gudrons) - No krievu
m>Главное управление лагерей (Galvenā ieslodzījumu vietu pārvalde). (šķirklī gulags) - No holandiešu
m>gulden, vācu Gulden. (šķirklī guldenis) - No vācu
m>kognitiv, kam pamatā latīņu cognitio 'izziņa'. (šķirklī kognitīvs) - No franču
m>gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante) - No vācu
m>Gurke. (šķirklī gurķis) - No hindi, sanskrita
m>guru 'skolotājs'. (šķirklī guru) - No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No franču
m>garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde) - No latīņu
m>gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks) - No vācu
m>Jäger. (šķirklī ģēģeris) - No latīņu
m>generatio 'radīšana'. (šķirklī ģenerācija) - No latīņu
m>generalis. (šķirklī ģenerāl-) - No latīņu
m>generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt) - No grieķu
m>gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika) - No latīņu
m>genius. (šķirklī ģēnijs) - No latīņu
m>(casus) genitivus. (šķirklī ģenitīvs) - No grieķu
m>geō- (gē 'zeme'). (šķirklī ģeo-) - No grieķu
m>geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija) - No angļu
m>colonialism, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniālisms) - No viduslejasvācu
m>gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt) - No latīņu
m>generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators) - No franču
m>général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis) - No grieķu
m>genealogia 'raduraksti'. (šķirklī ģenealoģija) - No grieķu
m>gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija) - No grieķu
m>geranion (geranos 'dzērve'). (šķirklī ģerānija) - J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu
m>герб parauga. (šķirklī ģerbonis) - No viduslejasvācu, lejasvācu
m>geren. (šķirklī ģērēt) - No latīņu
m>Germanus. (šķirklī ģermāņi) - No lejasvācu
m>gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris) - No vācu
m>Gilde. (šķirklī ģilde) - No grieķu
m>gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija) - No latīņu
m>combinatio. (šķirklī kombinācija) - 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No krievu
m>георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne) - No viduslejasvācu
m>gēvel. (šķirklī ģēvele) - No vācu
m>Gicht. (šķirklī ģikts) - No grieķu
m>gymnasion. (šķirklī ģimnāzija) - No angļu
m>hacker. (šķirklī hakeris) - No angļu
m>khaki, kam pamatā urdu khākī 'putekļu krāsā'. (šķirklī haki) - No spāņu
m>guitarra. (šķirklī ģitāra) - No spāņu
m>(danza) habanera (Habana 'Havanna'). (šķirklī habanera) - No franču
m>habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits) - No arābu
m>hādždž 'svētceļotājs'. (šķirklī hādžs) - Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No japāņu
m>haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku) - No grieķu
m>gypsos 'krīts, kaļķis'. (šķirklī ģipsis) - No viduslaiku latīņu
m>habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt) - No krievu
m>халат. (šķirklī halāts) - No grieķu
m>chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons) - No arābu
m>halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs) - No angļu
m>hall, vācu Halle. (šķirklī halle) - No angļu, vācu
m>hallo. (šķirklī hallo) - No angļu
m>Halloween (saīsinājums no All Hallow Even). (šķirklī Halovīns) - No krievu
m>халтура. (šķirklī haltūra) - No lietuviešu
m>gỹmis. (šķirklī ģīmis) - No latīņu
m>hallucinatio 'murgi'. (šķirklī halucinācija) - No arābu
m>halwā 'saldumi, halva'. (šķirklī halva) - No angļu
m>hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers) - No vācu
m>Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika) - No grieķu
m>chamaileōn. (šķirklī hameleons) - No angļu
m>handball, vācu Handball. (šķirklī handbols) - No angļu
m>handicap. (šķirklī handikaps) - No vācu
m>Hantel. (šķirklī hantele) - No grieķu
m>chaos. (šķirklī haoss) - No japāņu
m>hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri) - No angļu
m>hard rock. (šķirklī hārdroks) - No arābu
m>haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms) - No grieķu
m>charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma) - No grieķu
m>harmonia. (šķirklī harmonija) - No vācu
m>Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī harmonijs) - No vācu
m>Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos 'harmonisks, saskanīgs'. (šķirklī harmonikas) - No angļu
m>harpoon, holandiešu harpoen. (šķirklī harpūna) - No latīņu
m>charta 'papīrs, raksts'. (šķirklī harta) - No arābu
m>halāl 'atļaujams, pieļaujams'. (šķirklī halāls) - No arābu
m>hašīš. (šķirklī hašišs) - No vācu
m>Haubitze. (šķirklī haubice) - No grieķu
m>hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika) - No angļu
m>hatchback. (šķirklī hečbeks) - No grieķu
m>hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms) - No grieķu
m>hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija) - No angļu
m>hake. (šķirklī heks) - No tjurku
m>hān. (šķirklī hans) - No viduslejasvācu, vidusaugšvācu
m>hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza) - No grieķu
m>haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls) - No franču
m>hectare. (šķirklī hektārs) - No grieķu
m>hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs) - No franču
m>hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters) - No grieķu
m>hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra) - No grieķu
m>hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms) - No grieķu
m>helmins, helminthos 'tārps'. (šķirklī helmintoze) - No grieķu
m>haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns) - No angļu
m>hendler. (šķirklī hendlers) - No grieķu
m>haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija) - No grieķu
m>haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns) - Pēc vācu fiziķa H. Herca (
m>H. Hertz) uzvārda. (šķirklī hercs) - No grieķu
m>haimorrhois 'asiņošana'. (šķirklī hemoroīds) - No arābu
m>hennā. (šķirklī henna) - No grieķu
m>chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele) - No grieķu
m>hepar, hepatos 'aknas'. (šķirklī hepatīts) - No angļu
m>happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings) - No vācu
m>Heraldik, kam pamatā latīņu heraldus. (šķirklī heraldika) - No latīņu
m>herba 'augs'. (šķirklī herbārijs) - No vācu
m>Herzog. (šķirklī hercogs) - No franču
m>héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms) - No grieķu
m>hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops) - No grieķu
m>haima, haimatos 'asinis'. (šķirklī hemofilija) - Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No vācu
m>Heroin, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroīns) - No franču
m>héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms) - No grieķu
m>herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss) - No grieķu
m>heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze) - No latīņu
m>Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja) - No latīņu
m>hyacinthus, grieķu hyakinthos. (šķirklī hiacinte) - No grieķu
m>hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints) - No latīņu
m>hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds) - No grieķu
m>hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra) - No angļu
m>hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants) - No grieķu
m>hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidro-) - Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No poļu
m>hetman, vācu Hauptmann. (šķirklī hetmanis) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija) - No grieķu
m>heteros 'cits, citāds' un genos 'ģints'. (šķirklī heterogēns) - No grieķu
m>hērōikos. (šķirklī heroisks) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji) - No grieķu
m>hyaina. (šķirklī hiēna) - No grieķu
m>hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs) - No franču
m>hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna) - No grieķu
m>hygros 'mitrs' un metron 'mērs'. (šķirklī higrometrs) - No grieķu
m>hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija) - No grieķu
m>Chimaira. (šķirklī himera) - No grieķu
m>hymnos. (šķirklī himna) - No urdu
m>hindī (Hind 'Indija'). (šķirklī hindi) - No vācu
m>Chinin, kam pamatā peruāņu kina 'miza'. (šķirklī hinīns) - No grieķu
m>hyperbolē. (šķirklī hiperbola) - No grieķu
m>hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets) - No grieķu
m>hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks) - No grieķu
m>hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija) - No angļu
m>hip-hop. (šķirklī hiphops) - No grieķu
m>hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija) - No franču valodas
m>hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt) - No grieķu
m>hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms) - No grieķu
m>hypophysis 'izaugums, atvase'. (šķirklī hipofīze) - No grieķu
m>hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija) - No vācu
m>Hypothek, grieķu hypothēkē 'ķīla'. (šķirklī hipotēka) - No grieķu
m>hypoteinousa. (šķirklī hipotenūza) - No grieķu
m>hypothesis 'pieņēmums'. (šķirklī hipotēze) - No grieķu
m>hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija) - No grieķu
m>hypo 'zem, apakšā' un latīņu ox(ygenium) 'skābeklis'. (šķirklī hipoksija) - No grieķu
m>hipopotamos 'upes zirgs'. (šķirklī hipopotams) - No grieķu
m>hypo 'zem, apakšā' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipotonija) - No angļu
m>hippie. (šķirklī hipijs) - No grieķu
m>hypnos 'miegs'. (šķirklī hipnoze) - No grieķu
m>hypothetikos. (šķirklī hipotētisks) - No grieķu
m>cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija) - No grieķu
m>hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija) - No grieķu
m>histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija) - No grieķu
m>historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija) - No latīņu
m>historia 'vēsture'. (šķirklī historisms) - No angļu
m>hit 'panākums'. (šķirklī hits) - No angļu
m>H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV) - No grieķu
m>hysterikos. (šķirklī histērisks) - No angļu
m>hipster. (šķirklī hipsteris) - No grieķu
m>chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hloroforms) - Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu
m>hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss) - No grieķu
m>cheiromantis. (šķirklī hiromants) - No grieķu
m>chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hlors) - No angļu
m>hobby. (šķirklī hobijs) - No krievu sarunvalodas vārda
m>хохма. (šķirklī hohma) - No angļu
m>hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs) - No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No angļu
m>holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings) - No grieķu
m>cholē 'žults'. (šķirklī holera) - No grieķu
m>hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija) - No grieķu
m>chlōros 'zaļgans' un phyllon 'lapa'. (šķirklī hlorofils) - No grieķu
m>chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti) - No grieķu
m>holos 'viss, pilnīgs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hologrāfija) - No grieķu
m>holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts) - No grieķu
m>homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija) - No angļu
m>homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija) - Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No grieķu
m>homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns) - No grieķu
m>homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms) - No grieķu
m>homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra) - No latīņu
m>honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs) - No grieķu
m>chordē 'stīga'. (šķirklī horda) - No grieķu
m>choreia 'deja'. (šķirklī horeja) - No grieķu
m>choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija) - No vācu
m>Horizontale, latīņu horizontalis. (šķirklī horizontāle) - No grieķu
m>horizōn (horizontos) 'norobežojošs'. (šķirklī horizonts) - No angļu
m>hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons) - No grieķu
m>hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops) - No vācu
m>Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis) - No vācu
m>hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt) - No latīņu
m>hospitari 'viesoties'. (šķirklī hospitēt) - No angļu
m>hostel. (šķirklī hostelis) - No vācu
m>Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi) - No latīņu
m>hostia 'upurdzīvnieks, upuris'. (šķirklī hostija) - No angļu
m>hooligan. (šķirklī huligāns) - No vācu
m>chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt) - No franču
m>humaniste. (šķirklī humānists) - No grieķu
m>chrōma 'krāsa'. (šķirklī hroms) - No grieķu
m>chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika) - No latīņu
m>chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija) - No grieķu
m>chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs) - No franču
m>huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti) - No angļu
m>hooliganism. (šķirklī huligānisms) - No vācu
m>Humanismus, kam pamatā latīņu humanus 'cilvēcīgs'. (šķirklī humānisms) - No vācu
m>Humoreske. (šķirklī humoreska) - No latīņu
m>humanus. (šķirklī humāns) - No angļu
m>humour. (šķirklī humors) - No spāņu
m>junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta) - Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- No vācu
m>Hut 'cepure'. (šķirklī hūte) - No franču
m>chromatisme, kam pamatā grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hromatisms) - No grieķu
m>chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra) - No grieķu
m>chrōma 'krāsa' un sōma 'ķermenis'. (šķirklī hromosoma) - No ungāru
m>huszár. (šķirklī huzārs) - Saīsinājums no hum(ānā) pal(īdzīb)a. (šķirklī humpala)
- No vācu
m>Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti) - No grieķu
m>ibēris. (šķirklī ibēre) - No grieķu
m>Ibēres 'spānieši'. (šķirklī ibēri) - No grieķu
m>chronikos. (šķirklī hronisks) - No franču
m>idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms) - No grieķu
m>idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots) - No grieķu
m>idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja) - No viduslaiku latīņu
m>identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt) - No grieķu
m>idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija) - No vācu
m>Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille) - No viduslaiku latīņu
m>identicus. (šķirklī identisks) - No grieķu
m>idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma) - No grieķu valodas
m>idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija) - No latīņu
m>correctio. (šķirklī korekcija) - No latīņu
m>correctivus. (šķirklī korektīva) - No poļu
m>kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks) - No franču
m>créole, spāņu criollo. (šķirklī kreoli) - No senkrievu
m>крьстити, krievu крестить. (šķirklī kristīt) - No latīņu
m>corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī krona) - No vācu
m>errichten 'iekārtot, ierīkot'. (šķirklī ieriktēt) - No angļu
m>quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks) - No eskimosu iglu. (šķirklī igla)
- No latīņu
m>ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt) - No franču
m>igrec 'grieķu i'. (šķirklī igreks) - Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No grieķu
m>ichtys 'zivs' un logos 'mācība'. (šķirklī ihtioloģija) - No kāda Igaunijas novada (latīniski
m>Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi) - No vācu
m>Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols) - No grieķu
m>ichtys 'zivs' un grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī ihtiozaurs) - No grieķu
m>Ikaros. (šķirklī Ikars) - No japāņu
m>ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana) - No latīņu
m>icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona) - No grieķu
m>eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija) - No krievu
m>иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass) - No latīņu valodas
m>ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants) - No grieķu
m>ichtys 'zivs' un fauna. (šķirklī ihtiofauna) - No franču
m>illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls) - Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas
m>illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija) - No latīņu valodas
m>illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators) - No latīņu
m>illustratio. (šķirklī ilustrācija) - No latīņu valodas
m>illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt) - No franču
m>illusion, latīņu illusio 'maldi'. (šķirklī ilūzija) - No latīņu
m>ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators) - No latīņu
m>illusorius. (šķirklī iluzors) - No latīņu
m>in (im) 'iekš' un matricula 'saraksts'. (šķirklī imatrikulācija) - No angļu
m>image. (šķirklī imidžs) - No latīņu
m>immigratio 'ieceļošana'. (šķirklī imigrācija) - No latīņu
m>imitatio. (šķirklī imitācija) - No angļu
m>immobilizer. (šķirklī imobilaizers) - No arābu
m>imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms) - No angļu
m>import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports) - No latīņu
m>imperare 'pavēlēt'. (šķirklī imperatīvs) - No angļu
m>to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt) - No angļu
m>imperialism, kam pamatā latīņu imperialis, imperium 'vara'. (šķirklī imperiālisms) - No latīņu
m>imperium 'vara'. (šķirklī impērija) - No angļu
m>impeachment. (šķirklī impīčments) - No angļu
m>to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt) - No vācu
m>imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt) - No vācu
m>Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence) - No latīņu
m>impregnare. (šķirklī impregnēt) - No itāļu
m>impresario. (šķirklī impresārijs) - No franču
m>impression 'iespaids'. (šķirklī impresija) - No franču
m>impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms) - No itāļu
m>improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija) - No latīņu
m>immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija) - No latīņu
m>(tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts) - No latīņu
m>imbecillus 'vājš, nevarīgs'. (šķirklī imbecils) - No viduslejasvācu
m>kiken. (šķirklī ķīķerēt) - No latīņu
m>imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators) - No franču
m>imposant. (šķirklī impozants) - No latīņu
m>impulsus 'grūdiens; ierosme'. (šķirklī impulss) - No angļu
m>immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts) - No itāļu
m>improvvisatore. (šķirklī improvizators) - No latīņu
m>impulsivus. (šķirklī impulsīvs) - No latīņu
m>inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija) - No latīņu
m>incestus 'nešķīsts'. (šķirklī incests) - No latīņu
m>incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents) - No latīņu
m>index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indeksācija) - No latīņu
m>index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indekss) - No spāņu
m>indigo, kam pamatā latīņu indicum 'indiešu (krāsa)'. (šķirklī indigo) - No
m>indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs) - No latīņu
m>indicatio 'rādīšana'. (šķirklī indikācija) - No latīņu
m>indicator 'rādītājs'. (šķirklī indikators) - No latīņu
m>individuum 'nedalāmais; īpatnis'. (šķirklī indivīds) - No latīņu
m>inductio 'uzvedināšana; ierosināšana'. (šķirklī indukcija) - No latīņu
m>inductor, inducare 'ierosināt'. (šķirklī induktors) - No franču
m>individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists) - No latīņu
m>indicativus (modus). (šķirklī indikatīvs) - No latīņu
m>indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence) - No latīņu
m>individualis, individuus 'nedalāms'. (šķirklī individuāls) - No franču
m>indrustralisation. (šķirklī industrializācija) - No franču
m>industrialiser 'industrializēt'. (šķirklī industrializēt) - No latīņu
m>inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce) - No latīņu
m>inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts) - No latīņu
m>infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils) - 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda
m>indeve. (šķirklī inde) - No vācu
m>infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt) - No latīņu
m>informativus. (šķirklī informatīvs) - No latīņu
m>in 'iekšā' un filtrare 'izsūkties cauri'. (šķirklī infiltrācija) - No latīņu
m>informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators) - No latīņu
m>infra 'zem'. (šķirklī infrasarkans) - No latīņu
m>inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī inflācija) - No latīņu
m>informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija) - No latīņu
m>informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt) - No agrākā šīs klases latīniskā nosaukuma Infusoria. (šķirklī infuzorijas)
- No latīņu
m>ingrediens, ingredientis 'ienākošs'. (šķirklī ingredients) - No latīņu
m>infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts) - No latīņu
m>infixus 'iesprausts'. (šķirklī infikss) - No vācu
m>infinit, kam pamatā latīņu infinitivus. (šķirklī infinitīvs) - No vācu
m>Ingwer, kam pamatā latīņu gingiber, grieķu zingiberis. (šķirklī ingvers) - No latīņu
m>inhalore 'ieelpot'. (šķirklī inhalācija) - No latīņu
m>initatio 'iesvētīšana'. (šķirklī iniciācija) - No latīņu
m>initialis 'sākotnējs'. (šķirklī iniciālis) - No franču
m>initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators) - No franču
m>initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva) - No vācu
m>Inkassant. (šķirklī inkasents) - No latīņu
m>incarnatio 'iemiesošanās' (caro 'miesa'). (šķirklī inkarnācija) - No itāļu
m>incasso. (šķirklī inkaso) - No spāņu
m>inca. (šķirklī inki) - No latīņu
m>incorporatio 'ietveršana sastāvā'. (šķirklī inkorporācija) - No franču
m>incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt) - No latīņu
m>incrustatio 'pārklāšana ar garozu'. (šķirklī inkrustācija) - No latīņu
m>incubatio 'perēšana'. (šķirklī inkubācija) - No latīņu
m>incubare 'perēt'. (šķirklī inkubators) - No latīņu
m>innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija) - No latīņu
m>Iesus Nazarenus Rex Iudacorum. (šķirklī INRI) - No latīņu
m>in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt) - No latīņu
m>insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds) - No latīņu
m>insectum. (šķirklī insekts) - No latīņu
m>insinuatio. (šķirklī insinuācija) - No latīņu
m>insolare. (šķirklī insolācija) - No latīņu
m>inspectio 'apskate'. (šķirklī inspekcija) - No latīņu
m>inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt) - No latīņu
m>inspiratio 'iedvesma, ietekme'. (šķirklī inspirācija) - No latīņu
m>inspirare. (šķirklī inspirēt) - No franču
m>installation '(tehnisko ierīču) iekārtošana, ierīkošana'. (šķirklī instalācija) - No viduslaiku latīņu
m>installare. (šķirklī instalēt) - No latīņu
m>instantia 'tiešs tuvums'. (šķirklī instance) - No latīņu
m>injicere 'iemest'. (šķirklī injicēt) - No latīņu
m>inquisitio 'izmeklēšana'. (šķirklī inkvizīcija) - No latīņu
m>inquisitor. (šķirklī inkvizitors) - No
m>instinctus 'mudinājums, ierosme'. (šķirklī instinkts) - No latīņu
m>institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts) - No latīņu
m>instruere 'celt, mācīt'. (šķirklī instruēt) - No latīņu
m>instructio 'sakārtošana, pamācība'. (šķirklī instrukcija) - No latīņu
m>instrumentum 'rīks'. (šķirklī instruments) - No
m>insulinum, latīņu insula 'sala'. (šķirklī insulīns) - No
m>insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults) - No itāļu
m>intarsio. (šķirklī intarsija) - No latīņu
m>integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija) - No latīņu
m>integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt) - No latīņu
m>integritas. (šķirklī integritāte) - No latīņu
m>instrumentalis. (šķirklī instrumentāls) - No latīņu
m>intellectus 'saprašana, saprāts'. (šķirklī intelekts) - No latīņu
m>intelligentis 'saprātīgs'. (šķirklī inteliģence) - No franču
m>intensification. (šķirklī intensifikācija) - No latīņu
m>intensio 'spriegums'. (šķirklī intensitāte) - No itāļu
m>intermezzo 'pārtraukums'. (šķirklī intermeco) - No latīņu
m>interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese) - No latīņu
m>integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis) - No angļu
m>interface. (šķirklī interfeiss) - No latīņu
m>intellectualis 'intelektuālis'. (šķirklī intelektuāls) - No franču
m>intendant. (šķirklī intendants) - No angļu
m>interference. (šķirklī interference) - No angļu
m>interferon. (šķirklī interferons) - No latīņu
m>interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija) - No franču
m>intérieur 'iekšējs'. (šķirklī interjers) - No latīņu
m>intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija) - No franču
m>Internationale. (šķirklī Internacionāle) - No vācu
m>Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms) - No vācu
m>Internat, kam pamatā latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internāts) - No latīņu
m>internus 'iekšējs'. (šķirklī internatūra) - No latīņu
m>internus 'iekšējs'. (šķirklī internēt) - No latīņu
m>interpellatio 'pārtraukšana'. (šķirklī interpelācija) - No latīņu
m>interpolatio 'pārveidojums, sagrozījums'. (šķirklī interpolācija) - No latīņu
m>interpretatio. (šķirklī interpretācija) - No latīņu
m>interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt) - No latīņu
m>interpunctio 'vārdu atdalīšana ar punktiem'. (šķirklī interpunkcija) - No latīņu
m>internus 'iekšējs'. (šķirklī interns) - No latīņu
m>intervallum 'atstarpe, atstatums'. (šķirklī intervāls) - No franču
m>intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence) - No angļu
m>interview, franču entrevue. (šķirklī intervija) - No arābu
m>intifāda 'sacelšanās'. (šķirklī intifada) - No viduslaiku latīņu
m>intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija) - No latīņu
m>intolerantia. (šķirklī intolerance) - No latīņu
m>intonatio, intonare 'skaļi izrunāt'. (šķirklī intonācija) - No viduslaiku latīņu
m>intonare. (šķirklī intonēt) - No franču
m>interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets) - No krievu
m>интервент. (šķirklī intervents) - No franču
m>intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms) - No latīņu
m>intransitivus. (šķirklī intransitīvs) - No franču
m>intrigant. (šķirklī intrigants) - No latīņu
m>introspectare 'ielūkoties'. (šķirklī introspekcija) - No franču
m>introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija) - No latīņu
m>intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija) - No latīņu
m>invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds) - No latīņu
m>inventarium 'saraksts, apraksts'. (šķirklī inventārs) - No vācu
m>Investition, kam pamatā latīņu investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī investīcija) - No ķīniešu
m>yīn(yáng). (šķirklī iņ) - Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- Saīsinājums no angļu International Protection. (šķirklī IP)
- No latīņu
m>inversus 'apvērsts'. (šķirklī inverss) - No franču
m>ingénieur. (šķirklī inženieris) - No latīņu
m>introducere 'ieviest, izplatīt'. (šķirklī introducēt) - No franču
m>yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts) - No latīņu
m>irrationalis 'nesaprātīgs; nepazināts'. (šķirklī iracionālisms) - No franču
m>irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte) - No latīņu
m>irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija) - No latīņu
m>lamina 'plāksne, sloksne'. (šķirklī lamināts) - No grieķu
m>iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs) - No latīņu
m>irrigatio 'aplaistīšana, apūdeņošana'. (šķirklī irigācija) - No grieķu
m>iris 'varavīksne'. (šķirklī īriss) - No krievu
m>ирис. (šķirklī īriss) - No latīņu
m>ironija, grieķu eirōneia. (šķirklī ironija) - No viduslaiku latīņu
m>irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls) - No viduslaiku latīņu
m>irregularis. (šķirklī iregulārs) - No arābu
m>islām 'padevība'. (šķirklī islāms) - Saīsinājums no angļu information technology. (šķirklī IT)
- No senebreju
m>ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits) - Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- No franču
m>isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija) - No angļu
m>isolationism. (šķirklī izolacionisms) - No franču
m>isoler 'nošķirt'. (šķirklī izolēt) - No vācu
m>Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri) - No grieķu
m>hyssōpos. (šķirklī izops) - No
m>izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma) - No grieķu
m>gamos 'laulība'. (šķirklī izogāmija) - No
m>izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa) - No
m>izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs) - No angļu
m>isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi) - No
m>izo- un grieķu tropos 'virziens'. (šķirklī izotropija) - No grieķu
m>limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija) - No ebreju
m>Yiśrāʾēl. (šķirklī izraēlieši) - No angļu
m>linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs) - No grieķu
m>lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs) - No spāņu
m>machete. (šķirklī mačete) - Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (
m>J. Joule) uzvārda. (šķirklī J) - No latīņu
m>magistralis 'galvenais'. (šķirklī maģistrāle) - No angļu
m>yard. (šķirklī jards) - Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu
m>jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs) - No vācu
m>Jacht, holandiešu jacht. (šķirklī jahta) - No vācu
m>Jacke. (šķirklī jaka) - No tibetiešu
m>gyak. (šķirklī jaks) - No igauņu
m>jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt) - No igauņu
m>jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls) - No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No ķīniešu
m>(yīn)yáng. (šķirklī jaņ) - No turku
m>yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs) - No vācu
m>Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas) - No vācu
m>Jagd 'medības'. (šķirklī jakts) - No grieķu
m>iambos. (šķirklī jambs) - No īpašvārda
m>Janis. (šķirklī jaņi) - No angļu
m>yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs) - No vācu
m>Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns) - No krievu
m>яшма. (šķirklī jašma) - No adjektīva
m>jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne) - No itāļu
m>maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika) - No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- Kalks no vācu
m>Neusilber. (šķirklī jaunsudrabs) - No franču
m>maquette. (šķirklī makets) - No franču
m>maquillage 'grims, grimēšana, krāsošana'. (šķirklī makijāža) - No senebreju
m>jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši) - No vācu
m>Jäger 'mednieks, strēlnieks'. (šķirklī jēgers) - No japāņu
m>yen. (šķirklī jena) - No angļu
m>yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs) - No latīņu
m>Jesus 'Jēzus'. (šķirklī jezuīti) - No vācu
m>jüdisch 'ebreju'. (šķirklī jidišs) - No vācu
m>Jodid, Iodid. (šķirklī jodīds) - No vācu
m>Jodoform. (šķirklī jodoforms) - No turku
m>yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts) - No grieķu
m>iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods) - No sanskrita
m>yoga 'saistījums'. (šķirklī joga) - No angļu
m>yogi 'jogs'. (šķirklī jogijs) - No franču
m>jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls) - No ķīniešu
m>yuan 'apaļš, aplis'. (šķirklī juaņa) - Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No grieķu
m>iōta. (šķirklī jota) - No latīņu
m>iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja) - No latīņu
m>Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms) - No Bībeles personāža
m>Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass) - No vācu
m>Mamsell. (šķirklī mamzele) - No vācu
m>Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils) - No grieķu
m>iōn 'ejošs'. (šķirklī jons) - Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu
m>iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors) - Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu
m>Junker. (šķirklī junkurs) - No vācu
m>Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters) - No vācu
m>Junge 'zēns'. (šķirklī junga) - No vācu
m>Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka) - No latīņu
m>juridicus 'tiesas; tiesisks'. (šķirklī juridisks) - No latīņu
m>jurisconsultus 'tiesību zinātājs'. (šķirklī juriskonsults) - No personvārda
m>Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi) - No latīņu
m>jurisdictio (jus, jur – 'likums' un dictio 'teikšana'). (šķirklī jurisdikcija) - No latīņu
m>jurisprudentia (jus, jur – 'likums' un prudentia 'zināšanas'). (šķirklī jurisprudence) - Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No krievu
m>юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta) - No latīņu
m>justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija) - No holandiešu
m>juwelier, franču juelier. (šķirklī juvelieris) - No franču
m>cadastral. (šķirklī kadastrāls) - No latīņu
m>cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala) - No franču
m>cabaret. (šķirklī kabarē) - No vācu
m>Kabel. (šķirklī kabelis) - No angļu
m>cable television. (šķirklī kabeļtelevīzija) - No franču
m>cabine. (šķirklī kabīne) - No franču
m>cabotage. (šķirklī kabotāža) - No franču
m>marquise. (šķirklī markīze) - No franču
m>cabriolet. (šķirklī kabriolets) - No japāņu
m>ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki) - No franču
m>cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs) - No krievu
m>кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti) - No franču
m>cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets) - No vācu
m>Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva) - No grieķu
m>kadmeia 'cinka rūda'. (šķirklī kadmijs) - No franču
m>quadrille. (šķirklī kadriļa) - No franču
m>cadre(s). (šķirklī kadrs) - No franču
m>cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs) - Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- No arābu
m>chaftān. (šķirklī kaftāns) - No krievu
m>кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors) - No krievu
m>кайф. (šķirklī kaifs) - No vācu
m>Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija) - No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- No grieķu
m>kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs) - Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No angļu
m>machine code. (šķirklī mašīnkods) - No angļu
m>kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks) - No vācu
m>Kajüte, kam pamatā holandiešu valodas vārds. (šķirklī kajīte) - No vācu
m>Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu) - Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No arābu
m>matrah 'grīdas spilvens'. (šķirklī matracis) - No grieķu
m>kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija) - No latīņu
m>cactus, grieķu kaktos. (šķirklī kaktuss) - No franču
m>calandre. (šķirklī kalandrs) - No angļu
m>callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika) - No krievu
m>калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs) - No latīņu
m>calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcijs) - No viduslaiku latīņu
m>calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt) - No latīņu
m>calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcīts) - No latīņu
m>Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros 'tumšs'). (šķirklī mauri) - No lejasvācu
m>kāk. (šķirklī kāķis) - No franču
m>calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt) - No grieķu
m>kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops) - No latīņu
m>calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs) - No vietvārda
m>Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs) - No grieķu
m>kalligraphia 'glīts raksts'. (šķirklī kaligrāfija) - No grieķu
m>kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs) - No vācu
m>Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs) - No angļu
m>calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons) - No tjurku
m>kalin. (šķirklī kalims) - Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No latīņu
m>calculatio 'rēķināšana'. (šķirklī kalkulācija) - No latīņu
m>calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulators) - No franču
m>calmar. (šķirklī kalmārs) - No franču
m>calibre. (šķirklī kalibrs) - No arābu
m>halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs) - No franču
m>calque (Š. Balī ieviests termins). (šķirklī kalks) - No latīņu
m>calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulēt) - No franču
m>calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers) - No latīņu
m>calor 'siltums'. (šķirklī kalorija) - Latīņu
m>calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs) - Latīņu
m>calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte) - No lībiešu
m>kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls) - No franču
m>calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss) - Pēc franču teologa Ž. Kalvina (
m>J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti) - No igauņu
m>kama. (šķirklī kama) - No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- No sanskrita
m>Kāmasūtra. (šķirklī kāmasūtra) - No franču
m>gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas) - No itāļu
m>cam(m)eo. (šķirklī kameja) - No franču
m>camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija) - No itāļu
m>musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika) - No vācu
m>Kammerton. (šķirklī kamertonis) - No latīņu
m>camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis) - No viduslejasvācu
m>kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera) - No grieķu
m>kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns) - No latīņu
m>medium 'vidus'. (šķirklī medijs) - No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No viduslaiku latīņu
m>camphora. (šķirklī kampars) - No lejasvācu
m>kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis) - No latīņu
m>cambium 'apmaiņa, nomaiņa'. (šķirklī kambijs) - No franču
m>camouflage 'maskēšanās'. (šķirklī kamuflāža) - No polinēziešu
m>kanaka 'cilvēks'. (šķirklī kanaks) - No franču
m>canapé. (šķirklī kanapē) - No spāņu
m>canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš) - No vācu
m>Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kancele) - No vācu
m>Kanzlei, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kanceleja) - No latīņu
m>cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns) - No vācu
m>Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers) - No itāļu
m>canzone 'dziesma'. (šķirklī kancona) - No franču
m>candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs) - No vācu
m>Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra) - No vācu
m>kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt) - No franču
m>cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis) - No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No franču
m>cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms) - No spāņu
m>canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls) - No franču
m>cancan. (šķirklī kankāns) - No lietuviešu
m>kanklės. (šķirklī kankle) - No vācu
m>Kanne. (šķirklī kanna) - No latīņu
m>canna 'niedre'. (šķirklī kanna) - No igauņu
m>kannel. (šķirklī kannele) - No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No angļu
m>canoe, kam pamatā spāņu canoa 'vienkocis'. (šķirklī kanoe) - No franču
m>canonnade. (šķirklī kanonāde) - No latīņu
m>cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns) - No latīņu
m>candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts) - No grieķu
m>kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons) - No grieķu
m>canonikos. (šķirklī kanonisks) - No latīņu
m>cantilena 'dziedāšana'. (šķirklī kantilēna) - No franču
m>cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne) - No franču
m>canton 'apgabals'. (šķirklī kantons) - No vācu
m>Kontor. (šķirklī kantoris) - No latīņu
m>cantor 'dziedātājs'. (šķirklī kantors) - No angļu
m>country 'lauki'. (šķirklī kantri) - No angļu
m>country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika) - No latīņu
m>canavacium 'rupjš audekls'. (šķirklī kanva) - No latīņu
m>capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte) - Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu
m>Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns) - No vācu
m>Kappe. (šķirklī kape) - No vācu
m>kanten. (šķirklī kantēt) - No latīņu
m>capellanus. (šķirklī kapelāns) - No krievu
m>копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika) - No viduslaiku latīņu
m>capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela) - No viduslaiku latīņu
m>capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela) - No angļu
m>capitalist. (šķirklī kapitālists) - No grieķu
m>kapparis. (šķirklī kapers) - No vācu
m>Kapillarität, kam pamatā latīņu capillus 'mats'. (šķirklī kapilaritāte) - No latīņu
m>capillaris, kam pamatā capillus 'mats'. (šķirklī kapilārs) - No latīņu
m>capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls) - No angļu
m>capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms) - No angļu
m>capitalization. (šķirklī kapitalizācija) - No latīņu
m>capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija) - No franču
m>capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt) - No latīņu
m>capitellum 'galviņa'. (šķirklī kapitelis) - No latīņu
m>capitulum. (šķirklī kapituls) - No angļu
m>caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete) - No franču
m>caporal. (šķirklī kaprālis) - No franču
m>capricieux. (šķirklī kaprīzs) - No krievu
m>капот. (šķirklī kapots) - No franču
m>caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze) - No krievu
m>капрон. (šķirklī kaprons) - No franču
m>capsule, kam pamatā latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsele) - No latīņu
m>capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsula) - Aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu капуста. (šķirklī kāposti)
- No vācu
m>Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce) - Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču
m>carabine. (šķirklī karabīne) - No franču
m>carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe) - No senebreju
m>qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi) - No franču
m>caracal, kam pamatā tjurku karakulak. (šķirklī karakals) - Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No tjurku valodām. (šķirklī karakurts)
- No franču
m>capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis) - No lietuviešu
m>karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis) - No itāļu
m>quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna) - No japāņu
m>(kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke) - No franču
m>carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks) - No vācu
m>Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts) - No persiešu
m>kārwān. (šķirklī karavāna) - No angļu
m>caravan. (šķirklī karavāna) - No portugāļu
m>caravela. (šķirklī karavela) - No franču
m>carreau 'četrstūris'. (šķirklī kāravs) - No latīņu
m>carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss) - No latīņu
m>carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs) - No japāņu
m>kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē) - No vācu
m>Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols) - No franču
m>carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde) - No franču
m>carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts) - No latīņu
m>carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonizēt) - No angļu
m>carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds) - No latīņu
m>carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls) - No latīņu
m>carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbons) - No franču
m>carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators) - No latīņu
m>carcer 'cietums'. (šķirklī karceris) - No grieķu
m>kardamōmon. (šķirklī kardamons) - No angļu
m>cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans) - No grieķu
m>kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs) - No grieķu
m>kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma) - No grieķu
m>kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija) - No grieķu
m>karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde) - No latīņu
m>caries 'puve'. (šķirklī kariess) - No angļu
m>curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs) - No itāliešu
m>caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt) - No franču
m>carrière 'akmeņlauztuve'. (šķirklī karjers) - No franču
m>carcasse. (šķirklī karkass) - No grieķu
m>kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze) - Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No latīņu
m>cariosus. (šķirklī kariozs) - No sanskrita
m>karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma) - Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- No franču
m>karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns) - No franču
m>carnet. (šķirklī karnete) - No itāliešu
m>carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls) - No vācu
m>Karnies, kam pamatā grieķu korōnis 'noslēgums'. (šķirklī karnīze) - No franču
m>carrière, itāliešu carriera 'skriešana'. (šķirklī karjera) - No vācu
m>Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns) - No itāliešu
m>carpaccio. (šķirklī karpačo) - No vācu
m>Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča) - Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- No vācu
m>Karst (pēc Karsta plato Slovēnijā). (šķirklī karsts) - No franču
m>monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē) - No franču
m>cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis) - No angļu
m>carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings) - No angļu
m>cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms) - No franču
m>cartographie. (šķirklī kartogrāfija) - No franču
m>carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons) - No vācu
m>Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka) - No angļu
m>cartridge. (šķirklī kārtridžs) - No vācu
m>Karte. (šķirklī kārts) - No angļu
m>kart (saīsinājums no go-kart). (šķirklī karts) - No franču
m>cartouche, itāļu cartoccio 'vīstoklis'. (šķirklī kartuša) - Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No franču
m>carrousel, itāļu carosello. (šķirklī karuselis) - No vācu
m>Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris) - No latīņu
m>cassatio 'atcelšana'. (šķirklī kasācija) - Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel. (šķirklī kartupelis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No arābu
m>qaṣīdah. (šķirklī kasīda) - No grieķu
m>kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts) - No grieķu
m>katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija) - No grieķu
m>meteōrismos 'pacelšanās, piepūšanās'. (šķirklī meteorisms) - No vācu
m>Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija) - No franču
m>cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde) - No portugāļu
m>casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta) - No franču
m>cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris) - No vācu
m>Kastanie, kam pamatā latīņu castanea. (šķirklī kastaņa) - No spāņu
m>castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes) - No viduslejasvācu
m>kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste) - No franču
m>casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete) - No angļu
m>casting 'mešana'. (šķirklī kastings) - No latīņu
m>castratus. (šķirklī kastrāts) - No vācu
m>Kastroll, krievu кастрюль, kam pamatā franču casserole. (šķirklī kastrolis) - No franču
m>cachalot (portugāļu cachola 'galva'). (šķirklī kašalots) - Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No grieķu
m>katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms) - No franču
m>catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks) - No grieķu
m>kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma) - No itāļu
m>catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas) - No viduslaiku latīņu
m>castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns) - No vācu
m>Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators) - No grieķu
m>katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze) - No grieķu
m>katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs) - No angļu
m>catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns) - No latīņu
m>catapulta. (šķirklī katapulta) - No grieķu
m>katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta) - No krievu
m>каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga) - No franču
m>catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars) - No grieķu
m>katharsis 'attīrīšana, šķīstīšana'. (šķirklī katarse) - No grieķu
m>kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra) - No vācu
m>Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle) - No vācu
m>Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija) - No latīņu
m>catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms) - No grieķu
m>kathetos 'svērtenis'. (šķirklī katete) - No grieķu
m>kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs) - No angļu
m>cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons) - No angļu
m>catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods) - No latīņu
m>mycelium (grieķu mykēs 'sēne'). (šķirklī micēlijs) - No grieķu
m>katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms) - No grieķu
m>katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss) - No grieķu
m>katatonos 'saspringts'. (šķirklī katatonija) - No grieķu
m>katēchētēs. (šķirklī katehēts) - No vācu
m>Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns) - No franču
m>caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks) - A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No franču
m>causatif, kam pamatā latīņu causa 'cēlonis'. (šķirklī kauzatīvs) - Apvidvārdu
m>kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties) - No latīņu
m>causalis 'cēlonības' (causa 'cēlonis'). (šķirklī kauzalitāte) - No franču
m>cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija) - No franču
m>cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde) - No itāļu
m>cavatina. (šķirklī kavatīne) - No angļu
m>cover version. (šķirklī kaverversija) - No vācu
m>Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs) - No latīņu
m>cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija) - No krievu
m>казак vai ukraiņu кoзак. (šķirklī kazaki) - No ukraiņu
m>козачок. (šķirklī kazačoks) - No krievu
m>казарма, itāļu caserma, kam pamatā latīņu quaterni 'pa četri'. (šķirklī kazarma) - No franču
m>cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris) - No vācu
m>Kasein, kam pamatā latīņu caseus 'siers'. (šķirklī kazeīns) - No franču
m>casemate, itāļu casamatta. (šķirklī kazemāts) - No latīņu
m>caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna) - Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No franču
m>casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs) - No vācu
m>Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika) - No latīņu
m>casus 'gadījums'. (šķirklī kāzuss) - No arābu
m>kabāb. (šķirklī kebabs) - No mongoļu kefīr. (šķirklī kefīrs)
- No vācu
m>Keks, angļu cake 'cepums, kūka'. (šķirklī kēkss) - No angļu
m>camping. (šķirklī kempings) - No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No grieķu
m>kentauros. (šķirklī kentaurs) - No franču
m>ceramide. (šķirklī keramīdi) - No grieķu
m>keramos 'māls'. (šķirklī keramzīts) - No angļu
m>keratin, kam pamatā grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīns) - No latīņu
m>casualis (casus 'gadījums'). (šķirklī kazuāls) - No angļu
m>carrying. (šķirklī kerings) - No angļu
m>curling. (šķirklī kērlings) - Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- No angļu
m>kame. (šķirklī kēms) - No krievu
m>кепка. (šķirklī kepka) - No grieķu
m>keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīts) - No grieķu
m>keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratoze) - No franču
m>caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons) - No angļu
m>cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks) - Saīsinājums no krievu К(омитет) г(осударственной) б(езопасности). (šķirklī KGB)
- No tibetiešu
m>kyang. (šķirklī kiangs) - No angļu
m>cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika) - No krievu
m>кибитка, kam pamatā tjurku kibit, arābu qubbat 'kupols'. (šķirklī kibitka) - No angļu
m>cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs) - No ivrita
m>qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs) - No vācu
m>Kitsch. (šķirklī kičs) - No poļu
m>kij. (šķirklī kija) - No angļu
m>kick-boxing (to kick 'spert', boxing 'bokss'). (šķirklī kikbokss) - No angļu
m>kick-starter. (šķirklī kikstarteris) - No angļu
m>killer (to kill 'nogalināt'). (šķirklī killers) - No franču
m>kilo, kam pamatā grieķu chilioi 'tūkstoš'. (šķirklī kilo-) - No angļu
m>kilt. (šķirklī kilti) - No itāļu
m>Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti) - No franču
m>minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls) - No japāņu
m>kimono 'tērps'. (šķirklī kimono) - No grieķu
m>kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika) - No franču
m>cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija) - No franču
m>cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs) - No grieķu
m>kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops) - No angļu
m>catgut. (šķirklī ketguts) - No grieķu
m>kyphōsis 'izliekums'. (šķirklī kifoze) - No grieķu
m>kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika) - No grieķu
m>kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika) - No grieķu
m>kynikoi 'sunim līdzīgs'. (šķirklī kiniķi) - No
m>kino un itāļu diva 'dieviete'. (šķirklī kinodīva) - No grieķu
m>kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija) - No latīņu
m>minusculus 'pavisam mazs'. (šķirklī minuskulis) - No grieķu
m>kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze) - No krievu
m>кинжал, kam pamatā arābu hanğar. (šķirklī kinžals) - No franču
m>kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks) - No ebreju
m>kippāh. (šķirklī kips) - No franču
m>curé. (šķirklī kirē) - Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (
m>Curie) vārda. (šķirklī kirī) - No krievu
m>кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica) - No krievu
m>кирза, vācu Kirsei. (šķirklī kirza) - No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No krievu
m>кишмиш, kam pamatā persiešu kišmiš. (šķirklī kišmišs) - No grieķu
m>kithara. (šķirklī kitāra) - No angļu
m>kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi) - No krievu
m>кизил, kam pamatā tirku kizil 'sarkans'. (šķirklī kizils) - No grieķu
m>mystērion, mystēria 'noslēpums'. (šķirklī mistērija) - No vācu
m>Klatsch. (šķirklī klačas) - No franču
m>claqueur. (šķirklī klaķieri) - No angļu
m>clan, ķeltu clann. (šķirklī klans) - No vācu
m>klappen 'sist'. (šķirklī klapēt) - No vācu
m>klären. (šķirklī klārēt) - No franču
m>clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete) - No grieķu
m>mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts) - No franču
m>classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms) - No franču
m>classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija) - No franču
m>classificateur. (šķirklī klasifikators) - No latīņu
m>classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika) - No angļu
m>cluster 'puduris; pulciņš'. (šķirklī klasteris) - Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu
m>klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene) - No angļu
m>clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns) - No latīņu
m>claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija) - No latīņu
m>clausula 'noslēgums'. (šķirklī klauzula) - No franču
m>clavecin. (šķirklī klavesīns) - No vācu
m>Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra) - 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No latīņu
m>clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords) - No grieķu
m>monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde) - No grieķu
m>kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija) - No vācu
m>klek 'traips, plankums'. (šķirklī kleksis) - No vācu
m>kleckern 'notraipīt'. (šķirklī kleķerēt) - No šā auga latīniskā nosaukuma Clematis. (šķirklī klematis)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No grieķu
m>kleptein 'zagt' un mānija. (šķirklī kleptomānija) - No latīņu
m>clericalis 'baznīcas'. (šķirklī klerikāls) - No latīņu
m>clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis) - No angļu
m>clerk, franču clerc, kam pamatā latīņu clericus. (šķirklī klerks) - No latīņu
m>clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs) - No vācu
m>Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita) - No vācu
m>Kliff. (šķirklī klifs) - No franču
m>clique 'banda'. (šķirklī kliķe) - No latīņu
m>cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients) - No grieķu
m>klimax 'kāpnes'. (šķirklī klimakss) - No vācu
m>Klemme. (šķirklī klemme) - No grieķu
m>klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats) - Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No angļu
m>clinch. (šķirklī klinčs) - No franču
m>clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika) - No vācu
m>Klinker, angļu clinker. (šķirklī klinkers) - No latīņu
m>clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks) - No vācu
m>Klinger. (šķirklī kliņģeris) - No angļu
m>clipper. (šķirklī kliperis) - No angļu
m>clip 'izgriezums'. (šķirklī klips) - No angļu
m>clip 'saspraude'. (šķirklī klipsis) - No vācu
m>Klinke. (šķirklī kliņķis) - No itāļu
m>moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja) - No latīņu
m>clitoris, grieķu kleitoris. (šķirklī klitors) - No latīņu
m>clive. (šķirklī klīvija) - No grieķu
m>klysma 'skalošana'. (šķirklī klizma) - No latīņu
m>cloaca 'novadkanāls'. (šķirklī kloāka) - No angļu
m>to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt) - No angļu
m>clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons) - No vācu
m>klopfen 'dauzīt'. (šķirklī klope) - No vācu
m>Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris) - No angļu
m>club. (šķirklī klubs) - No lībiešu
m>moizə vai igauņu mõis. (šķirklī muiža) - No krievu
m>клёш, franču cloche 'zvans'. (šķirklī kļošs) - No viduslejasvācu
m>knagge. (šķirklī knaģis) - No vācu
m>knibbeln 'atšķetināt'. (šķirklī knibināt) - No vācu
m>Kniff 'triks'. (šķirklī knifs) - No vācu
m>knicksen. (šķirklī kniksēt) - No krievu
m>князъ. (šķirklī kņazs) - No latīņu
m>com, cum 'ar, kopā, kopīgi'. (šķirklī ko-) - No latīņu
m>coagulatio 'sarecēšana, sacietēšana'. (šķirklī koagulācija) - No franču
m>coagulant. (šķirklī koagulants) - No vācu
m>knausern 'pārspīlēti taupīt, skopoties'. (šķirklī knauzerēties) - No vācu
m>Knauser. (šķirklī knauzeris) - No vācu
m>knipsen. (šķirklī knipsēt) - No vācu
m>kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas) - No angļu
m>koala. (šķirklī koala) - No latīņu
m>coalitio 'savienība'. (šķirklī koalīcija) - No vācu
m>Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts) - No portugāļu
m>cobra. (šķirklī kobra) - No itāļu
m>coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda) - No latīņu
m>codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss) - No franču
m>coder, angļu to code. (šķirklī kodēt) - No latīņu
m>codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt) - No franču
m>coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence) - No vācu
m>Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns) - No vācu
m>Koferment. (šķirklī kofermenti) - No latīņu
m>cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence) - No latīņu
m>cohaesus 'saistīts'. (šķirklī kohēzija) - No latīņu
m>cohors, cohortis. (šķirklī kohorta) - No vācu
m>Koffer. (šķirklī koferis) - No holandiešu
m>kooi. (šķirklī koja) - No spāņu
m>coca, kam pamatā kečvu koka. (šķirklī koka) - No franču
m>mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns) - No angļu
m>Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola) - No franču
m>cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde) - No latīņu
m>codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops) - No spāņu
m>coco. (šķirklī kokospalma) - No grieķu
m>kokkos 'grauds'. (šķirklī koki) - No holandiešu
m>kok 'pavārs'. (šķirklī koks) - No vācu
m>Koks, angļu coke. (šķirklī kokss) - No angļu
m>cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis) - No franču
m>coquette. (šķirklī koķete) - No franču
m>coquetterie. (šķirklī koķetērija) - No franču
m>coqueter. (šķirklī koķetēt) - No franču
m>collaboration 'sadarbība'. (šķirklī kolaboracionisms) - No franču
m>collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns) - No franču
m>collage 'uzlīmēšana'. (šķirklī kolāža) - No angļu
m>college. (šķirklī koledža) - No latīņu
m>collega. (šķirklī kolēga) - No latīņu
m>collegium. (šķirklī kolēģija) - No grieķu
m>kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes) - No franču
m>collaborationiste. (šķirklī kolaboracionists) - No vācu
m>kollegial, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī koleģiāls) - No latīņu
m>collega. (šķirklī kolēģis) - No latīņu
m>collectio 'salasīšana, savākšana'. (šķirklī kolekcija) - No franču
m>collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt) - No franču
m>collectivisme, kam pamatā latīņu collectivus. (šķirklī kolektīvisms) - No krievu
m>коллективизация. (šķirklī kolektivizācija) - No latīņu
m>collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs) - No latīņu
m>collector 'savācējs'. (šķirklī kolektors) - No franču
m>collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs) - No franču
m>colibri. (šķirklī kolibri) - No grieķu
m>kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas) - No grieķu
m>kolon 'resnā zarna'. (šķirklī kolīts) - No latīņu
m>collisio 'sadursme'. (šķirklī kolīzija) - No angļu
m>collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs) - No vācu
m>Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs) - No latīņu
m>colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs) - No angļu
m>colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls) - No latīņu
m>colloquim 'saruna'. (šķirklī kolokvijs) - No franču
m>collonade. (šķirklī kolonāde) - No angļu
m>colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists) - No latīņu
m>colonia 'apmetne'. (šķirklī kolonija) - No franču
m>coloniser. (šķirklī kolonizēt) - No franču
m>colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna) - No itāļu
m>coloratura 'krāsojums, rotājums'. (šķirklī koloratūra) - No vācu
m>Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi) - No vācu
m>Kolonisator, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kolonizators) - No latīņu
m>colorare. (šķirklī kolorēt) - No itāļu
m>colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts) - No grieķu
m>kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss) - No franču
m>colportage. (šķirklī kolportāža) - No vācu
m>Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi. (šķirklī kolrābis) - No grieķu
m>kōlon 'loceklis, teikuma daļa'. (šķirklī kols) - No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (
m>Colt) vārda. (šķirklī kolts) - No latīņu
m>columbarium 'baložu mājiņa'. (šķirklī kolumbārijs) - No vācu
m>Kolumnentitel. (šķirklī kolumntituls) - No franču
m>coloriste. (šķirklī kolorists) - No vācu
m>kolloidal. (šķirklī koloidāls) - No itāļu
m>commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda) - No franču
m>colporteur. (šķirklī kolportieris) - No franču
m>commandant. (šķirklī komandants) - No grieķu
m>kōma 'dziļš miegs'. (šķirklī koma) - No franču
m>commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt) - No vācu
m>kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība) - No franču
m>commandeur. (šķirklī komandors) - No grieķu
m>komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats) - No angļu
m>combine (harvester). (šķirklī kombains) - No franču
m>commandur. (šķirklī komandieris) - No vācu
m>Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika) - No krievu
m>комбинат. (šķirklī kombināts) - No franču
m>combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē) - No latīņu
m>combinare 'savienot'. (šķirklī kombinēt) - No latīņu
m>combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorisks) - No latīņu
m>combinare 'savienot'. (šķirklī kombinators) - No franču
m>combinaison. (šķirklī kombinezons) - No latīņu
m>comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija) - No vācu
m>Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs) - No latīņu
m>commentari. (šķirklī komentēt) - No vācu
m>Kommerzbank. (šķirklī komercbanka) - No franču
m>commerce, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komercija) - No vācu
m>Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs) - No grieķu
m>komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta) - No angļu
m>comfort. (šķirklī komforts) - No angļu
m>comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss) - No franču
m>commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts) - No angļu
m>comfortable. (šķirklī komfortabls) - No latīņu
m>complexus. (šķirklī komplekss) - No latīņu
m>comicus, grieķu kōmikos. (šķirklī komiķis) - No latīņu
m>commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis) - No franču
m>commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs) - No franču
m>commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs) - No angļu
m>committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja) - No latīņu
m>comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks) - No angļu
m>commodore. (šķirklī komodors) - No angļu
m>compact disk. (šķirklī kompaktdisks) - No latīņu
m>committens (committentis) 'uzticētājs'. (šķirklī komitents) - No franču
m>compagnie. (šķirklī kompānija) - No latīņu
m>comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvistika) - No latīņu
m>compactus. (šķirklī kompakts) - No vācu
m>Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass) - No latīņu
m>commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs) - No krievu
m>нарты. (šķirklī nartas) - No latīņu
m>compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī kompensācija) - No franču
m>compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators) - No latīņu
m>compensare. (šķirklī kompensēt) - No vācu
m>Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence) - No latīņu
m>compilatio, compilare 'laupīt; piesavināties, izmantot'. (šķirklī kompilācija) - No latīņu
m>compilare 'laupīt, piesavināties'. (šķirklī kompilēt) - Saīsinājums no kompjūters. (šķirklī kompis)
- No angļu
m>computerization. (šķirklī kompjuterizācija) - No angļu
m>computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters) - No latīņu
m>complexio. (šķirklī kompleksija) - No latīņu
m>competens (competentis) 'pienācīgs, spējīgs'. (šķirklī kompetents) - No latīņu
m>complexus 'aptveršana, savienojums'. (šķirklī komplekss) - No latīņu
m>comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvs) - No krievu
m>комплектовать, kam pamatā franču completer 'papildināt'. (šķirklī komplektēt) - No latīņu
m>completus 'pilnīgi'. (šķirklī komplekts) - No latīņu
m>complicare 'salocīt'. (šķirklī komplicēt) - No latīņu
m>complicatio. (šķirklī komplikācija) - No franču
m>compliment. (šķirklī kompliments) - No latīņu
m>componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponente) - No latīņu
m>componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponents) - No latīņu
m>componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt) - No franču
m>composter. (šķirklī kompostrēt) - No franču
m>compagnon. (šķirklī kompanjons) - No franču
m>composteur. (šķirklī kompostrētājs) - No latīņu
m>compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts) - No franču
m>compote. (šķirklī kompots) - No latīņu
m>compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija) - No angļu
m>composite. (šķirklī kompozīts) - No franču
m>compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese) - No latīņu
m>compressio. (šķirklī kompresija) - No latīņu
m>compressare, comprimere 'saspiest'. (šķirklī kompresors) - No krievu
m>компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats) - No latīņu
m>compromissum. (šķirklī kompromiss) - No franču
m>compromettre. (šķirklī kompromitēt) - No krievu
m>комсорг, saīsinājums no (комс)омольский (орг)анизатор. (šķirklī komsorgs) - No franču
m>comtesse. (šķirklī komtese) - No vācu
m>Komturei. (šķirklī komturija) - No franču
m>complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs) - No franču
m>commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna) - No latīņu
m>concessio 'atļauja, piekāpšanās'. (šķirklī koncesija) - No angļu
m>communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt) - No latīņu
m>communicabilis 'savienojošs'. (šķirklī komunikabilitāte) - No latīņu
m>communicatio. (šķirklī komunikācija) - No vācu
m>Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists) - No latīņu
m>communio, communis 'kopīgs'. (šķirklī komūnija) - No franču
m>communal 'kopienas'. (šķirklī komunāls) - No franču
m>communard. (šķirklī komunārs) - No latīņu
m>communicabilis. (šķirklī komunikabls) - No latīņu
m>communicans (communicantis). (šķirklī komunikants) - No franču
m>communiqué. (šķirklī komunikē) - No latīņu
m>communis 'kopīgs'. (šķirklī komunisms) - No latīņu
m>commutatio 'pārmaiņa'. (šķirklī komutācija) - No vācu
m>Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators) - No latīņu
m>camisia 'krekls'. (šķirklī komža) - No franču
m>concentrer. (šķirklī koncentrēt) - No franču
m>concentration, kam pamatā latīņu con 'ar' un centrum 'centrs'. (šķirklī koncentrācija) - No latīņu
m>concentratus 'sakopots'. (šķirklī koncentrāts) - No latīņu
m>conceptio 'uztvere'. (šķirklī koncepcija) - No latīņu
m>conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts) - No latīņu
m>conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms) - No angļu
m>concern. (šķirklī koncerns) - No itāļu
m>concertare. (šķirklī koncertēt) - No vācu
m>Konzert, kam pamatā itāļu concerto. (šķirklī koncerts) - No latīņu
m>condensatio 'sabiezinājums'. (šķirklī kondensācija) - No vācu
m>Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators) - No latīņu
m>condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts) - No latīņu
m>condensare. (šķirklī kondensēt) - No vācu
m>Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors) - No latīņu
m>condicio (condicionis) 'noteikums; stāvoklis'. (šķirklī kondīcija) - No latīņu
m>concentricus. (šķirklī koncentrisks) - No vācu
m>Konzertmeister. (šķirklī koncertmeistars) - No itāļu
m>concertino. (šķirklī koncertīno) - No angļu
m>conditioner. (šķirklī kondicionieris) - No vācu
m>Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors) - No latīņu
m>conductor. (šķirklī konduktors) - No latīņu
m>confoederatus. (šķirklī konfederatīvs) - No vācu
m>Konditorei. (šķirklī konditoreja) - No latīņu
m>con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts) - No angļu
m>condom. (šķirklī kondoms) - No spāņu
m>condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors) - No latīņu
m>confessionalis. (šķirklī konfesionāls) - No angļu
m>confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls) - No latīņu
m>confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija) - No vācu
m>Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte) - No latīņu
m>confessio 'atzīšanās'. (šķirklī konfesija) - No angļu
m>confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte) - No latīņu
m>configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija) - No latīņu
m>confirmatio 'apstiprināšana'. (šķirklī konfirmācija) - No latīņu
m>confirmare 'apstiprināt'. (šķirklī konfirmēt) - No latīņu
m>confiscare. (šķirklī konfiscēt) - No latīņu
m>confiscatio. (šķirklī konfiskācija) - No latīņu
m>conflictus 'sadursme'. (šķirklī konflikts) - No angļu
m>conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms) - No franču
m>confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija) - No spāņu
m>conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga) - No latīņu
m>conglomeratio 'savelšana pikā'. (šķirklī konglomerācija) - No latīņu
m>conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts) - No grieķu
m>kondylos 'izaugums'. (šķirklī kondiloma) - No franču
m>conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija) - No angļu
m>conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte) - No latīņu
m>congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija) - No latīņu
m>congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress) - No latīņu
m>congruentia 'saskaņa, atbilstība'. (šķirklī kongruence) - No franču
m>cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks) - No latīņu
m>concavus 'iedobts'. (šķirklī konkāvs) - No latīņu
m>conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt) - No latīņu
m>contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakts) - No latīņu
m>conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija) - No latīņu
m>(membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva) - No latīņu
m>conjunctivus 'savienojošs'. (šķirklī konjunktivīts) - No spāņu
m>conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors) - No franču
m>conférencier 'referents, lektors'. (šķirklī konferansjē) - No itāļu
m>confetti. (šķirklī konfeti) - No spāņu
m>negro, kam pamatā latīņu niger 'melns'. (šķirklī nēģeri) - No latīņu
m>concretus 'biezs, ciets'. (šķirklī konkrēts) - No vācu
m>Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra) - No angļu
m>congressman. (šķirklī kongresmenis) - No latīņu
m>congruens (congruentis) 'saskanīgs'. (šķirklī kongruents) - No latīņu
m>con 'ar, kopā' un genius 'gars'. (šķirklī konģeniāls) - No latīņu
m>conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs) - No latīņu
m>concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance) - No latīņu
m>concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts) - No vācu
m>konisch. (šķirklī konisks) - No latīņu
m>concubinatus. (šķirklī konkubināts) - No latīņu
m>concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne) - No vācu
m>Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents) - No vācu
m>Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence) - No vācu
m>Konkurs, kam pamatā latīņu concursus. (šķirklī konkurss) - No latīņu
m>(modus) conjuctivus. (šķirklī konjunktīvs) - No spāņu
m>conquista 'iekarojums'. (šķirklī konkista) - No latīņu
m>concrementum 'saaugums'. (šķirklī konkrementi) - No angļu, franču
m>connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija) - No latīņu
m>consecrātio. (šķirklī konsekrācija) - No latīņu
m>consecrāre. (šķirklī konsekrēt) - No latīņu
m>consequentia 'secība'. (šķirklī konsekvence) - No latīņu
m>consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss) - No latīņu
m>conservatio 'saglabāšana'. (šķirklī konservācija) - No latīņu
m>conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants) - No latīņu
m>conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs) - No itāļu
m>conservatorio. (šķirklī konservatorija) - No latīņu
m>conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt) - No franču
m>conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi) - No franču
m>consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence) - No latīņu
m>consistorium 'sapulce; sapulces vieta'. (šķirklī konsistorija) - No
m>(kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija) - No franču
m>console. (šķirklī konsole) - No latīņu
m>consolidatio 'nostiprināšana'. (šķirklī konsolidācija) - No franču
m>consonance, kam pamatā latīņu consonantia. (šķirklī konsonanse) - No latīņu
m>consortium 'līdzdalība'. (šķirklī konsorcijs) - No vācu
m>konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt) - No latīņu
m>conspectus 'apskats'. (šķirklī konspekts) - No latīņu
m>conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija) - No angļu
m>constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns) - No latīņu
m>constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante) - No franču
m>constater, kam pamatā latīņu constat 'ir zināms'. (šķirklī konstatēt) - No angļu
m>constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls) - No latīņu
m>constellatio 'zvaigžņu stāvoklis'. (šķirklī konstelācija) - No latīņu
m>constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija) - No latīņu
m>constitutio 'uzbūve'. (šķirklī konstitūcija) - No latīņu
m>constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt) - No latīņu
m>consequens 'secīgs'. (šķirklī konsekvents) - No latīņu
m>conspirator 'sazvērnieks'. (šķirklī konspirators) - No latīņu
m>constans (constantis). (šķirklī konstants) - No latīņu
m>construere. (šķirklī konstruēt) - No latīņu
m>constructio 'uzbūve'. (šķirklī konstrukcija) - No latīņu
m>consulatus. (šķirklī konsulāts) - No latīņu
m>consultatio. (šķirklī konsultācija) - No latīņu
m>consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt) - No angļu
m>consummation, kam pamtā latīņu consumere 'izlietot'. (šķirklī konsumācija) - No latīņu
m>contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakt-) - No latīņu
m>contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija) - No angļu
m>container ship. (šķirklī konteinerkuģis) - No latīņu
m>constructivus. (šķirklī konstruktīvs) - No angļu
m>container. (šķirklī konteiners) - No latīņu
m>constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors) - No latīņu
m>contextus 'savijums, saaudums'. (šķirklī konteksts) - No latīņu
m>contemplatio 'vērošana'. (šķirklī kontemplācija) - No latīņu
m>consularis. (šķirklī konsulārs) - No latīņu
m>consul. (šķirklī konsuls) - No latīņu
m>continens (continentis). (šķirklī kontinents) - No latīņu
m>contingens (contingentis) 'pienācīgā daļa'. (šķirklī kontingents) - No latīņu
m>continuitas (continuitatis). (šķirklī kontinuitāte) - No latīņu
m>contra 'pret'. (šķirklī kontr-) - No itāļu
m>contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda) - No itāļu
m>contrabbasso. (šķirklī kontrabass) - No franču
m>continental. (šķirklī kontinentāls) - No franču
m>contrôle. (šķirklī kontrole) - No latīņu
m>contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija) - No vācu
m>kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs) - No angļu
m>country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss) - No franču
m>contre-amiral. (šķirklī kontradmirālis) - No itāļu
m>contrafagotto. (šķirklī kontrafagots) - No latīņu
m>contrahere. (šķirklī kontrahēt) - No latīņu
m>contractio 'savilkšana'. (šķirklī kontrakcija) - No latīņu
m>contractus. (šķirklī kontrakts) - No latīņu
m>contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents) - No franču
m>contrôleur. (šķirklī kontrolieris) - No franču
m>contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts) - No franču
m>contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs) - No latīņu
m>contributio 'iemaksa'. (šķirklī kontribūcija) - No franču
m>contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs) - No franču
m>contre-révolution. (šķirklī kontrrevolūcija) - No franču
m>contour. (šķirklī kontūra) - No franču
m>couvert, krievu конверт. (šķirklī konverts) - No vācu
m>Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts) - No franču
m>contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss) - No latīņu
m>conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls) - No franču
m>contour. (šķirklī kontūrs) - No latīņu
m>contusio 'sasitums'. (šķirklī kontūzija) - No latīņu
m>conus, grieķu kōnos. (šķirklī konuss) - No latīņu
m>convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija) - No latīņu
m>conventio 'vienošanās, līgums'. (šķirklī konvencija) - No latīņu
m>conventus 'sapulce, sanāksme' (convenire 'sanākt kopā, sapulcēties'). (šķirklī konvents) - No latīņu
m>convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence) - No latīņu
m>conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija) - No angļu
m>converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters) - No latīņu
m>convertere 'mainīt, pārvērst'. (šķirklī konvertēt) - No itāļu
m>convertito, kam pamatā latīņu convertere. (šķirklī konvertīts) - No latīņu
m>convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns) - No franču
m>convoyer. (šķirklī konvojēt) - No franču
m>convoi. (šķirklī konvojs) - No latīņu
m>convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas) - No latīņu
m>cooperatio 'sadarbība'. (šķirklī kooperācija) - No latīņu
m>cooptare. (šķirklī kooptēt) - No latīņu
m>cordinare. (šķirklī koordinēt) - No angļu
m>conveyer (to convey 'pārvadāt'). (šķirklī konveijers) - No latīņu
m>co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta) - No latīņu
m>copia 'daudzums, krājums'. (šķirklī kopija) - No portugāļu
m>copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra) - No grieķu
m>neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms) - No franču
m>Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti) - No latīņu
m>copulatio 'savienojums, sasaistījums'. (šķirklī kopulācija) - No latīņu
m>choralis (grieķu choros 'koris'). (šķirklī korālis) - No vācu
m>Koralle, kam pamatā grieķu korallion. (šķirklī koraļļi) - No arābu
m>qur'ān 'lasīšana'. (šķirklī Korāns) - No franču
m>corde 'virve, aukla'. (šķirklī korda) - No franču
m>corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets) - No franču
m>cordon 'aukla, virve'. (šķirklī kordons) - No franču
m>corde 'aukla, virve'. (šķirklī kords) - No vācu
m>Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts) - No latīņu
m>correctio 'labojums, labošana'. (šķirklī korektūra) - No latīņu
m>corrector 'labotājs'. (šķirklī korektors) - No latīņu
m>correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts) - No latīņu
m>correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija) - No vācu
m>Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence) - No velsiešu
m>cor 'mazs, zems' un ci 'suns'. (šķirklī korgijs) - No franču
m>corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors) - No latīņu
m>corrigere 'izlabot'. (šķirklī koriģēt) - No grieķu
m>choros. (šķirklī koris) - No itāļu
m>cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete) - No franču
m>cornichon. (šķirklī kornišoni) - No latīņu
m>corrodere 'sagrauzt'. (šķirklī korodēt) - No latīņu
m>corona 'vainags'. (šķirklī korona) - No angļu
m>coroner. (šķirklī koroners) - No latīņu
m>corrosio 'saēšana, sagraušana'. (šķirklī korozija) - No latīņu
m>corporatio 'savienība'. (šķirklī korporācija) - No latīņu
m>corpulentia. (šķirklī korpulence) - No spāņu
m>corrida 'skrējiens, skriešana'. (šķirklī korrida) - No itāļu
m>corsaro. (šķirklī korsārs) - No franču
m>corset. (šķirklī korsete) - No latīņu
m>corpusculum 'ķermenītis'. (šķirklī korpuskula) - No latīņu
m>koronarius 'vainaga'. (šķirklī koronārs) - No latīņu
m>corpulentus. (šķirklī korpulents) - No itāļu
m>corso 'skrējiens, gājiens'. (šķirklī korso) - No franču
m>cortège 'kortešs, svinīgs gājiens, virkne'. (šķirklī kortežs) - No latīņu
m>cortex 'miza' un steroīdi. (šķirklī kortikosteroīdi) - No angļu
m>(tennis) court. (šķirklī korts) - No latīņu
m>corrumpere 'bojāt, kārdināt'. (šķirklī korumpēt) - No vācu
m>Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds) - No franču
m>cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika) - No franču
m>cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija) - No latīņu
m>corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs) - No
m>kosmoss un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kosmodroms) - No grieķu
m>kosmogonia 'pasaules izcelšanās'. (šķirklī kosmogonija) - No franču
m>cosmographie, kam pamatā grieķu kosmographia. (šķirklī kosmogrāfija) - No grieķu
m>kosmologia. (šķirklī kosmoloģija) - No
m>kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika) - Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No latīņu
m>cosinus (complementi sinus) 'papildinājuma sinuss'. (šķirklī kosinuss) - No grieķu
m>kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts) - No grieķu
m>kosmos 'kārtība; Visums, pasaule'. (šķirklī kosmoss) - No franču
m>costume 'tērps'. (šķirklī kostīms) - No franču
m>cochenille. (šķirklī košenile) - No ivrita
m>kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers) - No angļu
m>cottage. (šķirklī kotedža) - No grieķu
m>kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks) - No franču
m>coter. (šķirklī kotēties) - No krievu
m>котик. (šķirklī kotiks) - No latīņu
m>cothurnus, grieķu kothornos. (šķirklī koturnas) - No angļu
m>cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs) - No vācu
m>Krabbe. (šķirklī krabis) - No vācu
m>Krach. (šķirklī krahs) - No vācu
m>Kragen. (šķirklī krāga) - No franču
m>craquelure. (šķirklī kraklē) - No holandiešu
m>kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns) - No grieķu
m>kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris) - No angļu
m>crawl. (šķirklī krauls) - No franču
m>cravate. (šķirklī kravate) - No vācu
m>Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte) - No latīņu
m>credo 'ticu'. (šķirklī kredo) - No holandiešu
m>kruiser. (šķirklī kreiseris) - No angļu
m>crazy 'ārprātīgs, jucis'. (šķirklī kreizene) - No vācu
m>kräftig. (šķirklī kreftīgs) - No angļu
m>cracking, to crack 'sašķelt'. (šķirklī krekings) - No latīņu
m>crematio 'sadedzināšana'. (šķirklī kremācija) - No latīņu
m>crematorium, cremare 'sadedzināt'. (šķirklī krematorija) - No latīņu
m>cremare 'sadedzināt'. (šķirklī kremēt) - No krievu
m>кремль. (šķirklī kremlis) - No franču
m>crème. (šķirklī krēms) - No vācu
m>kreolisch. (šķirklī kreolisks) - No franču
m>créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots) - No franču
m>crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns) - No vācu
m>kräftig 'stiprs'. (šķirklī kreptīgs) - No vācu
m>Kreppapier. (šķirklī kreppapīrs) - No franču
m>crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps) - No vācu
m>Kresse. (šķirklī krese) - No franču
m>crétin. (šķirklī kretīns) - No vācu
m>Kresol. (šķirklī krezols) - No vācu
m>sich kränken. (šķirklī kreņķēties) - No latīņu
m>crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija) - No šā valdnieka
m>Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs) - No angļu
m>cricket. (šķirklī krikets) - No latīņu
m>criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-) - No vācu
m>Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists) - Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No latīņu
m>criminalis. (šķirklī krimināls) - No vācu
m>Kriminalpolizei. (šķirklī kriminālpolicija) - No angļu
m>crimplene. (šķirklī krimplēns) - No franču
m>crinoline (crin 'zirgu astri'). (šķirklī krinolīns) - No grieķu
m>kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns) - No grieķu
m>kryos 'aukstums, sals' un latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia. (šķirklī krioķirurģija) - Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu
m>kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats) - No grieķu
m>kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija) - No latīņu
m>crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta) - No grieķu
m>kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija) - No grieķu
m>kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma) - No grieķu
m>kryptos 'slepens, apslēpts' (kryptein 'apslēpt'). (šķirklī kriptons) - No grieķu
m>krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika) - No grieķu
m>krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija) - No grieķu
m>krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika) - No grieķu
m>krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls) - No grieķu
m>christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms) - No grieķu
m>christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība) - No latīņu
m>Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus) - No sanskrita
m>Krsna 'melnais'. (šķirklī Krišna) - No grieķu
m>kritērion. (šķirklī kritērijs) - No vācu
m>Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms) - No grieķu
m>christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis) - No vācu
m>kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt) - No krievu
m>кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči) - No latīņu
m>chrysanthemum, grieķu chrysanthemon 'zelta puķe'. (šķirklī krizantēma) - No vācu
m>Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze) - No skeleta atlieku atrašanas vietas
m>Kromaņonas alā, Francijā. (šķirklī kromanjonietis) - No franču
m>croquette. (šķirklī krokete) - No angļu
m>croquet, franču crochet 'āķis, kāsis'. (šķirklī krokets) - No grieķu
m>kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis) - No vācu
m>kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks) - No vācu
m>kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks) - No lejasvācu
m>krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis) - No viduslejasvācu
m>krite. (šķirklī krīts) - No krievu
m>кронштеин, vācu Kragstein. (šķirklī kronšteins) - No vācu
m>Kronprinz. (šķirklī kroņprincis) - No angļu
m>cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross) - No franču
m>croissant. (šķirklī kruasāns) - No latīņu
m>crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss) - No angļu
m>cruise. (šķirklī kruīzs) - No viduslejasvācu
m>krucke. (šķirklī kruķis) - No krievu
m>крутить. (šķirklī kruķīt) - No viduslejasvācu
m>krunke. (šķirklī krunka) - No vācu
m>Krupp. (šķirklī krups) - No franču
m>croupier. (šķirklī krupjē) - No franču
m>cruchon 'trauks ar osu'. (šķirklī krušons) - No krievu
m>крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka) - Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu
m>крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts) - No viduslejasvācu
m>krūs. (šķirklī krūze) - No grieķu
m>xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija) - Angļu
m>xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons) - No grieķu
m>xēros 'sauss' un phyton 'augs'. (šķirklī kserofīts) - No angļu
m>xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija) - No angļu
m>Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss) - No grieķu
m>xylon 'koks'. (šķirklī ksilīts) - No grieķu
m>xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons) - No grieķu
m>xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija) - No vācu
m>Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra) - No krievu
m>кубик, kam pamatā latīņu cubicus, grieķu kýbos. (šķirklī kubiks) - No franču
m>cubisme (cube 'kubs'). (šķirklī kubisms) - No latīņu
m>cubus, grieķu kybos. (šķirklī kubs) - No franču
m>cubiste. (šķirklī kubists) - Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds
m>kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra) - No franču
m>cougouar. (šķirklī kuguārs) - Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No vācu
m>Kuchen. (šķirklī kūka) - No
m>Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts) - No angļu
m>Ku Klux Klan, kam pamatā grieķu kýklos 'aplis' un clan 'klans'. (šķirklī kukluksklans) - 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji
m>kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis) - No krievu
m>кухня. (šķirklī kukņa) - No angļu
m>cool. (šķirklī kūlīgs) - No franču
m>culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs) - No tatāru
m>kulan. (šķirklī kulans) - No krievu
m>куличь. (šķirklī kuličs) - No latīņu
m>culinarius 'virtuves' (culina 'virtuve'). (šķirklī kulinārija) - No latīņu
m>culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija) - Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (
m>Coulomb) vārda. (šķirklī kulons) - No franču
m>coulant. (šķirklī kulons) - No krievu
m>кулак. (šķirklī kulaks) - No igauņu
m>kolde. (šķirklī kulda) - No latīņu
m>cultus 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī kultivēt) - No latīņu
m>cultus 'kopšana; godāšana, cienīšana'. (šķirklī kults) - No franču
m>culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms) - No krievu
m>культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija) - No vācu
m>Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms) - No franču
m>couloirs. (šķirklī kuluāri) - No franču
m>coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns) - No tjurku
m>kumiz. (šķirklī kumiss) - No franču
m>commode 'ērts'. (šķirklī kumode) - No latīņu
m>cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs) - Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No latīņu
m>cumulatio 'palielināšana, sakopošana' (cumulus 'kaudze'). (šķirklī kumulācija) - No vācu
m>der Kunde. (šķirklī kunde) - No franču
m>coupage 'griešana'. (šķirklī kupāža) - No franču
m>coupe (couper 'nogriezt'). (šķirklī kupeja) - No franču
m>couper 'nogriezt'. (šķirklī kupēt) - No krievu
m>копица vai vācu Kupitze. (šķirklī kupica) - No franču
m>coupure, couper 'griezt, nogriezt'. (šķirklī kupīra) - No franču
m>couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja) - No itāļu
m>cupola, kam pamatā latīņu cupa, cuppa 'kubls, muca'. (šķirklī kupols) - No franču
m>coupon 'atgriezums'. (šķirklī kupons) - No vācu
m>Kuprit, kam pamatā latīņu cuprum 'varš'. (šķirklī kuprīts) - No latīņu
m>curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators) - No spāņu
m>curare. (šķirklī kurāre) - No franču
m>courant 'tekošs'. (šķirklī kuranti) - No vācu
m>Kur, kam pamatā latīņu cura. (šķirklī kūre) - No franču
m>couplet 'strofa'. (šķirklī kuplets) - No krievu
m>курган. (šķirklī kurgāns) - No franču
m>courtage. (šķirklī kurtāža) - No latīņu
m>curia 'kopums'. (šķirklī kūrija) - No latīņu
m>curiosus. (šķirklī kuriozs) - No angļu
m>curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma) - No vācu
m>Kurort (Kur 'ārstēšana' un Ort 'vieta'). (šķirklī kūrorts) - No latīņu
m>curiosus. (šķirklī kuriozs) - No vācu
m>Kursiv, kam pamatā latīņu cursiva littera 'ātrraksts'. (šķirklī kursīvs) - No krievu
m>курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs) - No vācu
m>Kurfürst. (šķirklī kūrfirsts) - No angļu
m>cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors) - No vācu
m>kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs) - No franču
m>courtisane. (šķirklī kurtizāne) - No vācu
m>Kurvimeter, kam pamatā latīņu curvus 'līks'. (šķirklī kurvimetrs) - No franču
m>couchette 'gultiņa'. (šķirklī kušete) - No angļu
m>cutter. (šķirklī kuteris) - No latīņu
m>cuticula 'ādiņa'. (šķirklī kutikula) - No franču
m>couvert. (šķirklī kuvērs) - No vācu
m>Quadrat, kam pamatā latīņu quadratum 'četrstūris'. (šķirklī kvadrāts) - No latīņu
m>quattuor 'četri'. (šķirklī kvadricikls) - No itāļu
m>quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle) - No latīņu
m>quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija) - No viduslaiku latīņu
m>qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt) - No latīņu
m>qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija) - No latīņu
m>qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte) - No vācu
m>quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs) - No latīņu
m>quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte) - No latīņu
m>quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums) - No vācu
m>Quarzit (Quarz 'kvarcs'). (šķirklī kvarcīts) - No vācu
m>Quarz. (šķirklī kvarcs) - No itāļu
m>quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta) - No angļu
m>quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta) - No vācu
m>Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls) - No itāļu
m>quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets) - No krievu
m>квас. (šķirklī kvass) - No vācu
m>Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants) - No vācu
m>Ketzerei. (šķirklī ķecerība) - No vācu
m>Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs) - No itāliešu
m>quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento) - No latīņu
m>quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-) - No angļu
m>quorum, kam pamatā latīņu quorum. (šķirklī kvorums) - No itāliešu
m>quinta 'piektā'. (šķirklī kvinta) - No franču
m>quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence) - No vācu
m>quittieren. (šķirklī kvitēt) - No vācu
m>Quittung. (šķirklī kvīts) - No latīņu
m>quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota) - No angļu
m>quickstep 'ātrais solis'. (šķirklī kviksteps) - No itāliešu
m>quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets) - No vācu
m>Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients) - No vācu
m>Kegel. (šķirklī ķegļi) - No vācu
m>Kaiser, kam pamatā latīņu caesar 'cēzars'. (šķirklī ķeizars) - No latīņu
m>celtae, grieķu Keltoi. (šķirklī ķelti) - No lejasvācu
m>kamm. (šķirklī ķemme) - No viduslejasvācu
m>kede. (šķirklī ķēde) - No vācu
m>Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris) - No vācu
m>Kämmerchen. (šķirklī ķemertiņš) - No vācu
m>Kelle. (šķirklī ķelle) - No viduslejasvācu
m>konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš) - No viduslejasvācu
m>köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris) - No vācu
m>Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs) - No poļu
m>kieszeń. (šķirklī ķeša) - No lejasvācu
m>kersebere. (šķirklī ķezbere) - No vācu
m>Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas) - No vācu
m>Chemiker. (šķirklī ķīmiķis) - No vācu
m>Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms) - No krievu
m>химизация. (šķirklī ķimizācija) - No vācu
m>Chirurg, kam pamatā latīņu chirurgus. (šķirklī ķirurgs) - No latīņu
m>laborare 'strādāt'. (šķirklī laboratorija) - No vācu
m>Kitt. (šķirklī ķite) - No poļu
m>kiwior. (šķirklī ķivere) - No latīņu
m>labium. (šķirklī labiāls) - No latīņu
m>labilis. (šķirklī labils) - No latīņu
m>labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte) - No grieķu
m>labyrinthos. (šķirklī labirints) - No latīņu
m>labium 'lūpas'. (šķirklī labializācija) - Pēc
m>Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors) - No latīņu
m>laborans (laborantis) 'strādājošs'. (šķirklī laborants) - No grieķu
m>ladanon. (šķirklī ladans) - No lejasvācu
m>lade. (šķirklī lāde) - No vācu
m>Laffete, franču làffût. (šķirklī lafete) - No itāļu
m>lagūna, kam pamatā latīņu lacus 'ezers'. (šķirklī lagūna) - No angļu
m>log. (šķirklī laga) - J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu
m>laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt) - No angļu
m>lime. (šķirklī laims) - No angļu
m>liner (line 'līnija'). (šķirklī laineris) - No grieķu
m>Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks) - No grieķu
m>laos 'tauta'. (šķirklī lajs) - No vācu
m>Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka) - No holandiešu
m>lakmoes. (šķirklī lakmuss) - No grieķu
m>lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms) - No vācu
m>Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica) - No franču
m>lacrosse. (šķirklī lakross) - No latīņu
m>lac (lactis) 'piens'. (šķirklī lakto) - No vācu
m>Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze) - No latīņu
m>lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna) - No spāņu
m>llama, kam pamatā kečvu valodas vārds. (šķirklī lama) - No tibetiešu
m>blama 'augstākais'. (šķirklī lama) - No portugāļu
m>lambada. (šķirklī lambada) - Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- No angļu
m>Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks) - Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No franču
m>lambrequin. (šķirklī lambrekens) - No latīņu
m>lamentatio. (šķirklī lamentācija) - No latīņu
m>Laminaria (lamina 'plāksne, sloksne'). (šķirklī laminārijas) - No franču
m>lampos. (šķirklī lampass) - No franču
m>lampion. (šķirklī lampions) - No vācu
m>Lanzette, kam pamatā latīņu lancea 'šķēps'. (šķirklī lancete) - No franču
m>landau. (šķirklī lando) - No vācu
m>Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts) - No zviedru
m>landsting. (šķirklī landstings) - No vācu
m>Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs) - No franču
m>languette 'mēlīte'. (šķirklī langets) - No franču
m>langouste. (šķirklī langusts) - No latīņu
m>lana 'vilna' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī lanolīns) - No grieķu
m>laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija) - No vācu
m>Landeswehr 'zemessardze'. (šķirklī landesvērs) - No vācu
m>Landgraf. (šķirklī landgrāfs) - No vācu
m>Landmarschall. (šķirklī landmaršals) - No vācu
m>Landsknecht. (šķirklī landsknehts) - No grieķu
m>laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops) - No zviedru
m>lappar, krievu лопари. (šķirklī lapi) - No latīņu
m>lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs) - No krievu
m>лапта. (šķirklī lapta) - No angļu
m>laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops) - No grieķu
m>larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts) - No grieķu
m>larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija) - No franču
m>lasso, spāņu lazo. (šķirklī laso) - No vācu
m>Last 'krava, nasta'. (šķirklī lasts) - No latīņu
m>latex 'šķidrums'. (šķirklī latekss) - No latīņu
m>la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna) - No latīņu
m>latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija) - No latīņu
m>latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents) - Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No latīņu
m>laudes. (šķirklī laudas) - Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No vācu
m>lavieren. (šķirklī lavierēt) - No latīņu
m>laurus. (šķirklī laurs) - No vācu
m>Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta) - No latīņu
m>laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts) - No itāļu
m>lava. (šķirklī lava) - No vācu
m>Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna) - No itāļu
m>lasagna. (šķirklī lazanja) - No franču
m>lazaret, itāļu lazaretto. (šķirklī lazarete) - No angļu abreviatūras
m>laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers) - No krievu
m>лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts) - No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No vācu
m>Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns) - No ungāru
m>lecso. (šķirklī lečo) - No vācu
m>Lederin (Leder 'āda'). (šķirklī lederīns) - No krievu
m>лекало. (šķirklī lekāls) - No angļu
m>lady. (šķirklī lēdija) - No vācu
m>Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja) - No latīņu
m>legatio 'sūtniecība'. (šķirklī legācija) - No franču
m>légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija) - No franču
m>légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt) - No latīņu
m>legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts) - No latīņu
m>legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda) - No vācu
m>Leierkasten. (šķirklī leijerkaste) - No latīņu
m>legionarius. (šķirklī leģionārs) - No latīņu
m>legalis 'likumīgs'. (šķirklī legāls) - No vācu
m>Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde) - No vācu
m>legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt) - No vācu
m>Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra) - No latīņu
m>legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija) - No grieķu
m>leukos 'balts'. (šķirklī leicīts) - No latīņu
m>leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija) - No grieķu
m>leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti) - No grieķu
m>émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts) - No grieķu
m>leukos 'balts'. (šķirklī leikoze) - No franču
m>lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants) - No vārda
m>liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija) - Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No rumāņu leu (dsk. lei), kam pamatā latīņu leo 'lauva'. (šķirklī leja)
- No grieķu
m>leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija) - No lejasvācu
m>leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis) - No angļu
m>lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs) - No vācu
m>Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra) - No afrikāņu
m>okapi. (šķirklī okapi) - No vācu
m>Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika) - No grieķu
m>lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija) - No grieķu
m>lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija) - No grieķu
m>lexikon. (šķirklī leksikons) - No norvēģu
m>lemming. (šķirklī lemings) - No latīņu
m>lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs) - No angļu
m>lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze) - No angļu
m>landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords) - No angļu
m>Land Rover. (šķirklī lendrovers) - No latīņu
m>leo 'lauva' un pardus 'pantera'. (šķirklī leopards) - No latīņu
m>lector 'lasītājs'. (šķirklī lektors) - No latīņu
m>oleum 'eļļa'. (šķirklī oleīnskābe) - No grieķu
m>lēmma. (šķirklī lemma) - No vācu
m>Lehen. (šķirklī lēnis) - Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No grieķu
m>leprā (lepros 'zvīņains'). (šķirklī lepra) - No latīņu
m>leprosus 'spitālīgs'. (šķirklī leprozorijs) - No grieķu
m>leptos 'viegls' un speira 'savijums'. (šķirklī leptospiroze) - No grieķu vietvārda
m>Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms) - No latīņu
m>letalis 'nāvējošs'. (šķirklī letalitāte) - No latīņu
m>Lesbiacus, Lesbius 'lesbisks, Lesbas-'. (šķirklī lesbisks) - No latīņu
m>Lettus 'latvietis'. (šķirklī letika) - No latīņu
m>Letonia 'Latvija'. (šķirklī letonika) - No latīņu
m>liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis) - No senebreju īpašvārda
m>Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts) - No latīņu
m>onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms) - No krievu
m>лезгинка (лезгин 'lezgīns'). (šķirklī lezginka) - No franču
m>lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna) - No franču
m>libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms) - No vācu
m>Lärm 'troksnis'. (šķirklī lērums) - No vācu
m>Löß. (šķirklī less) - No vācu
m>der Lette. (šķirklī letiņš) - No latīņu
m>libido. (šķirklī libido) - No lībiešu
m>lībi 'lībietis, lībiski'. (šķirklī lībieši) - No itāļu
m>libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets) - No latīņu
m>Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs) - No latīņu
m>licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence) - No viduslaiku latīņu
m>licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts) - No itāļu
m>lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido) - No latīņu
m>liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls) - No angļu
m>opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums) - No vācu
m>liederlich. (šķirklī liderīgs) - No grieķu
m>optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika) - Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu
m>lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags) - Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No latīņu
m>ornamentum 'rotājums'. (šķirklī ornaments) - No vācu
m>liefern. (šķirklī līferēt) - No franču
m>ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga) - No latīņu
m>lignum (ligni) 'koksne, koks'. (šķirklī lignīns) - No itāliešu
m>liga 'sakars'. (šķirklī līga) - No vācu
m>Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija) - No franču
m>liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija) - No vācu
m>Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators) - No franču
m>liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt) - No franču
m>liqueur. (šķirklī liķieris) - No angļu
m>lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs) - No krievu
m>лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns) - No latīņu
m>limbus 'apmale'. (šķirklī limbs) - No latīņu
m>lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa) - No latīņu
m>lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti) - No franču
m>limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt) - No angļu
m>limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits) - No latīņu
m>lymphaticus. (šķirklī limfātisks) - No franču
m>limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde) - No franču
m>limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns) - No angļu
m>lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča) - No franču
m>lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete) - No franču
m>linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika) - No franču
m>linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists) - No angļu
m>line dance. (šķirklī līnijdeja) - No latīņu
m>linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts) - No angļu
m>link. (šķirklī links) - No latīņu
m>linearis un linea 'līnija'. (šķirklī lineārs) - No vācu
m>Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes) - No franču
m>lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi) - No grieķu
m>lipos 'tauki' un kystos 'šūna'. (šķirklī lipocīti) - No grieķu
m>lyra. (šķirklī lira) - No itāliešu
m>lira. (šķirklī lira) - No latīņu
m>linere 'ziest'. (šķirklī liniments) - No grieķu
m>lipos 'tauki'. (šķirklī lipoma) - No grieķu
m>lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika) - No latīņu
m>lit(t)era. (šķirklī litera) - No latīņu
m>litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija) - No grieķu
m>lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt) - No grieķu
m>lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija) - No grieķu
m>litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota) - No franču
m>litrage. (šķirklī litrāža) - No franču
m>litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs) - No lietuviešu
m>litas. (šķirklī lits) - No latīņu
m>Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika) - No franču
m>livrée. (šķirklī livreja) - No angļu
m>leasing (to lease 'iznomāt'). (šķirklī līzings) - No angļu
m>Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols) - No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No angļu
m>lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobēt) - No angļu
m>lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobijs) - No holandiešu
m>loodsen 'vadīt kuģi'. (šķirklī locija) - No latīņu
m>liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija) - No vācu
m>Lisene. (šķirklī lizēna) - No vācu
m>Lotse. (šķirklī locis) - No vācu
m>lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis) - No itāliešu
m>loggia. (šķirklī lodžija) - No angļu
m>logo. (šķirklī logo) - No grieķu
m>logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija) - No grieķu
m>logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija) - No angļu
m>logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips) - No grieķu
m>logikē (technē). (šķirklī loģika) - No vācu
m>Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika) - No krievu
m>лох. (šķirklī lohs) - No franču (vai angļu)
m>loyal 'uzticams'. (šķirklī lojalitāte) - No latīņu
m>localis 'vietējs'. (šķirklī lokālisms) - No vācu
m>Lokal. (šķirklī lokāls) - No latīņu
m>(casus) locativus. (šķirklī lokatīvs) - No krievu
m>локатор, kam pamatā latīņu locare. (šķirklī lokators) - No angļu
m>lock-out. (šķirklī lokauts) - No angļu
m>locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve) - No vācu
m>Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards) - No krievu
m>ломки. (šķirklī lomkas) - No franču
m>longe 'virve; pavada'. (šķirklī lonža) - No franču (vai angļu)
m>loyal 'uzticams'. (šķirklī lojāls) - No latīņu
m>localis 'vietējs' un patriotisks. (šķirklī lokālpatriotisks) - No latīņu
m>localis 'vietējs'. (šķirklī lokāls) - No franču
m>locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile) - No vācu
m>Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone) - No vācu
m>lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt) - No angļu
m>Lord Mayor. (šķirklī lordmērs) - No angļu
m>lord. (šķirklī lords) - No franču
m>loris. (šķirklī loris) - No franču
m>lorgnette. (šķirklī lornete) - No franču
m>lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons) - No vācu
m>Lot. (šķirklī lote) - No vācu
m>Lotterie. (šķirklī loterija) - No itāliešu
m>lotto 'laimes pods'. (šķirklī loto) - Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No angļu īpašvārda
m>Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass) - No vācu
m>Los. (šķirklī loze) - No vācu
m>losen. (šķirklī lozēt) - No vācu
m>Losung. (šķirklī lozungs) - No franču
m>loge. (šķirklī loža) - No latīņu
m>Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers) - No lejasvācu
m>lūk(e). (šķirklī lūka) - No franču
m>louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors) - No angļu
m>lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts) - No latīņu
m>lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs) - No latīņu
m>lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors) - No latīņu
m>lux 'gaisma'. (šķirklī lukss) - No vācu
m>Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss) - No viduslejasvācu
m>luchter. (šķirklī lukturis) - No latīņu
m>lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija) - No latīņu
m>lumen 'gaisma'. (šķirklī lūmens) - No angļu
m>luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt) - No vācu
m>Lumpen 'skrandas'. (šķirklī lumpenizācija) - No vācu
m>Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks) - No latīņu
m>luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis) - No franču
m>loupe. (šķirklī lupa) - No latīņu
m>lupulus 'apinis'. (šķirklī lupulīns) - No latīņu
m>lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms) - No baltvācu
m>lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt) - No vācu
m>Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste) - No franču
m>lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra) - No latīņu
m>lustratio 'šķīstīšanās upuris'. (šķirklī lustrācija) - Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (
m>Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms) - No angļu
m>looser. (šķirklī lūzers) - Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas
m>ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra) - No krievu
m>ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms) - No grieķu
m>pan 'viss'. (šķirklī pan-) - No senebreju
m>mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca) - No latīņu
m>maceratio 'izmiekšķēšana'. (šķirklī macerācija) - No spāņu
m>macho 'vīrietis'. (šķirklī mačo) - No angļu
m>match. (šķirklī mačs) - No franču
m>madame 'mana kundze, dāma'. (šķirklī madāma) - Pēc Portugālei piederošo
m>Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira) - No itāļu
m>madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna) - No itāļu
m>madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls) - No itāļu
m>maf(f)ia 'lielīšanās'. (šķirklī mafija) - No franču
m>magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna) - No latīņu
m>magnatus (magnus 'liels'). (šķirklī magnāts) - No vācu
m>Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts) - No vācu
m>Magnetophon. (šķirklī magnetofons) - No grieķu
m>magma 'mīkla, ziede'. (šķirklī magma) - No vācu
m>Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts) - No latīņu
m>magnesia. (šķirklī magnēzijs) - No latīņu
m>magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts) - No latīņu
m>magnesium. (šķirklī magnijs) - No latīņu
m>magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda) - Pēc franču botāniķa P. Manjola (
m>Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija) - No latīņu
m>magus, grieķu magos 'burvis'. (šķirklī mags) - No ungāru
m>magyar. (šķirklī maģāri) - No latīņu
m>magia, grieķu mageia 'burvestība, buršana'. (šķirklī maģija) - No latīņu
m>magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants) - No latīņu
m>magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistratūra) - No latīņu
m>magister 'skolotājs'. (šķirklī maģistrs) - No vācu
m>Mahagoni. (šķirklī mahagonijs) - No hindi
m>mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža) - No sanskrita
m>mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši) - No sanskrita
m>mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma) - No latīņu
m>machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija) - No latīņu
m>machinator 'izgudrotājs'. (šķirklī mahinators) - Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No krievu
m>махорка. (šķirklī mahorka) - No latīņu
m>Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs) - No krievu
m>майка. (šķirklī maika) - No latīņu
m>maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte) - J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu
m>Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns) - No vācu
m>Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns) - No latīņu
m>maior 'lielākais, vecākais'. (šķirklī majors) - No latīņu
m>maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte) - No latīņu
m>majusculus 'mazliet lielāks'. (šķirklī majuskulis) - No portugāļu
m>macaco. (šķirklī makaks) - Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (
m>Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms) - No itāliešu
m>parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets) - No angļu
m>mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs) - No vācu
m>Makler. (šķirklī mākleris) - No latīņu
m>major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms) - Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No franču
m>macramé. (šķirklī makramē) - No vācu
m>Makrele, holandiešu makreel. (šķirklī makrele) - No grieķu
m>makros 'garš, liels'. (šķirklī makro-) - No angļu
m>macroeconomics, macroeconomy. (šķirklī makroekonomika) - No lībiešu
m>maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa) - No vācu
m>mächtig 'varens'. (šķirklī maktens) - No angļu
m>maxi – saīsinājums no maximum (radies ap 1960. gadu). (šķirklī maksi) - No latīņu
m>maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima) - No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No latīņu
m>maximum 'vislielākais'. (šķirklī maksimums) - No grieķu
m>makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi) - No vācu
m>Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra) - No grieķu
m>malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts) - No itāļu
m>malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija) - Kalks no latīņu
m>ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns) - No vācu
m>Mark, somu markka. (šķirklī marka) - No vācu
m>Maler 'gleznotājs, krāsotājs'. (šķirklī mālderis) - No vācu
m>malen. (šķirklī mālēt) - No franču
m>maltase. (šķirklī maltāze) - Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu
m>maltose (malt 'iesals'). (šķirklī maltoze) - No angļu
m>Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms) - No angļu
m>mamba. (šķirklī mamba) - No angļu
m>mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija) - No grieķu
m>mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons) - No vācu
m>Mammut, krievu мамонт. (šķirklī mamuts) - No sanskrita
m>mandala 'aplis'. (šķirklī mandala) - No franču
m>mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns) - No portugāļu
m>mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns) - No latīņu
m>mandatum 'uzdevums, pilnvarojums'. (šķirklī mandāts) - No vācu
m>Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele) - No viduslaiku latīņu
m>mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora) - No krievu
m>мандраж. (šķirklī mandrāža) - No angļu
m>mandrill. (šķirklī mandrils) - No franču
m>mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens) - No franču
m>manoeuvres. (šķirklī manevrs) - No franču
m>manège. (šķirklī manēža) - No krievu
m>мангал, arābu mankal. (šķirklī mangals) - No vācu
m>Mangan, kam pamatā latīņu Manganum. (šķirklī mangāns) - No angļu
m>mangrove. (šķirklī mangrove) - No franču
m>mangouste. (šķirklī mangusts) - No franču
m>maniaque, kam pamatā grieķu maniakos. (šķirklī maniaks) - No franču
m>manière. (šķirklī maniere) - No itāliešu
m>manierismo. (šķirklī manierisms) - No latīņu
m>manifestatio 'atklāšana, izteikšana'. (šķirklī manifestācija) - No latīņu
m>manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests) - No vācu
m>Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms) - No grieķu
m>mania 'ārprāts; kaisle'. (šķirklī mānija) - No franču
m>manipulation. (šķirklī manipulācija) - No franču
m>manipuler. (šķirklī manipulēt) - No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu
m>manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna) - No franču
m>manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs) - No franču
m>mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards) - No franču
m>manchette. (šķirklī manšete) - No franču
m>marmelade. (šķirklī marmelāde) - No grieķu
m>mantion 'apmetnis, mētelis'. (šķirklī mantija) - No spāņu
m>mantilla. (šķirklī mantiļa) - No latīņu
m>mantissa 'piedeva, papildinājums'. (šķirklī mantisa) - No sanskrita
m>mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra) - No franču
m>marinade. (šķirklī marināde) - No vācu
m>Mantel. (šķirklī mantelis) - Pēc franču ārsta Šarla Mantū (
m>Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū) - No latīņu
m>manualis (manus 'roka'). (šķirklī manuālis) - No latīņu
m>manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts) - Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No latīņu
m>manualis. (šķirklī manuāls) - No spāņu vai portugāļu
m>maraca (maracas). (šķirklī marakass) - No portugāļu
m>maracujá, spāņu maracuyá. (šķirklī marakuja) - No tjurku
m>maral. (šķirklī marals) - No grieķu
m>marasmos 'izdzišana, izsīkums, panīkums'. (šķirklī marasms) - No vietvārda
m>Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo) - No vietvārda
m>Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons) - No vācu
m>Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns) - No lietuviešu
m>mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare) - No vācu
m>Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs) - No franču
m>margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns) - No latīņu
m>marginalia, marginalis (margo, marginis 'mala, robeža'). (šķirklī marginālija) - No latīņu
m>(Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi) - No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No spāņu
m>marimba. (šķirklī marimba) - No itāliešu
m>marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna) - No latīņu
m>marginalis. (šķirklī margināls) - No franču
m>marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete) - No vācu
m>Marke. (šķirklī marka) - No franču
m>marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu) - No latīņu
m>mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts) - No angļu
m>marketing (market 'tirgus'). (šķirklī mārketings) - No franču
m>marquisette. (šķirklī markizets) - No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču
m>marquer 'atzīmēt'. (šķirklī marķēt) - No franču
m>marquis. (šķirklī marķīzs) - No franču
m>marli 'plīvuraudums'. (šķirklī marle) - No latīņu
m>marmor, grieķu marmaros. (šķirklī marmors) - No franču
m>marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens) - No franču
m>Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza) - No latīņu
m>Mars. (šķirklī Marss) - No franču
m>marche 'soļo!'. (šķirklī marš) - No franču
m>maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals) - Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No latīņu
m>marinus 'jūras-'. (šķirklī marīns) - No franču
m>marche 'gājiens' un route 'ceļš'. (šķirklī maršruts) - No franču
m>marche 'gājiens; maršs'. (šķirklī maršs) - No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No grieķu
m>martyrion 'apliecinājums'. (šķirklī martirijs) - No grieķu
m>martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs) - No franču
m>marauder. (šķirklī marodieris) - No latīņu
m>massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa) - No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No franču
m>massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs) - No franču
m>mascarade. (šķirklī maskarāde) - No itāliešu
m>mascarpone. (šķirklī maskarpone) - No franču
m>masquer. (šķirklī maskēt) - No latīņu
m>masculinus 'vīriešu'. (šķirklī maskulinizācija) - No franču
m>franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni) - No angļu
m>mastiff. (šķirklī mastifs) - No krievu
m>мастика, kam pamatā grieķu mastichē 'sveķi'. (šķirklī mastika) - No grieķu
m>mastitis (mastos 'krūts, krūtsgals'). (šķirklī mastīts) - No grieķu
m>mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija) - No viduslejasvācu
m>mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts) - No latīņu
m>masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija) - No vācu
m>Masche. (šķirklī maša) - No franču
m>machinerie 'vairāku mašīnu kopums'. (šķirklī mašinērija) - No franču
m>machine, kam pamatā latīņu machina 'ierīce'. (šķirklī mašīna) - No grieķu
m>mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika) - No latīņu
m>materia. (šķirklī matērija) - No vācu
m>Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte) - No latīņu
m>matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrica) - No latīņu
m>matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrice) - No latīņu
m>matricula 'saraksts'. (šķirklī matrikula) - No krievu
m>матрёшка. (šķirklī matrjoška) - No persiešu
m>māt 'nomira'. (šķirklī mats) - No angļu
m>mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks) - Pēc vācu izgudrotāju brāļu
m>Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris) - No latīņu
m>mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs) - No vācu
m>Matrose, holandiešu matroos. (šķirklī matrozis) - No latīņu
m>matrona. (šķirklī matrona) - No angļu
m>maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers) - Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- No krievu
m>мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka) - No krievu
m>мазут. (šķirklī mazuts) - No franču
m>majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors) - Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No latīņu
m>mezzosoprano (mezzo 'vidus'). (šķirklī mecosoprāns) - No itāļu
m>mezzotinto (mezzo 'puse' un tinto 'tonis'). (šķirklī mecotinta) - No franču
m>médaillon. (šķirklī medaljons) - No franču
m>médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa) - No angļu
m>mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija) - No latīņu
m>mediana 'vidējā'. (šķirklī mediāna) - No latīņu
m>mediator 'starpnieks'. (šķirklī mediators) - No latīņu
m>medicina 'ārstniecība, dziedniecība'. (šķirklī medicīna) - No franču
m>majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs) - No latīņu
m>meditatio. (šķirklī meditācija) - No latīņu
m>meditari. (šķirklī meditēt) - No arābu
m>madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese) - No grieķu
m>Medūsa. (šķirklī medūza) - No persiešu
m>madžlis 'sapulce'. (šķirklī medžliss) - No grieķu
m>megas (megalou) 'liels'. (šķirklī mega-) - No grieķu
m>megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts) - Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu
m>megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons) - No grieķu
m>megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole) - No vācu
m>Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika) - No franču
m>patience 'pacietība'. (šķirklī pasjanss) - No jaunlatīņu
m>mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms) - No viduslejasvācu
m>meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija) - No angļu
m>make-up. (šķirklī meikaps) - No vācu
m>Meistersinger. (šķirklī meistardziedonis) - No angļu
m>mail. (šķirklī meils) - No grieķu
m>meiōsis 'samazināšanās'. (šķirklī mejoze) - No franču
m>mélange 'maisījums'. (šķirklī melanža) - No latīņu, grieķu
m>melancholia (grieķu melas, melanos 'melns' un cholē 'žults'). (šķirklī melanholija) - No franču
m>mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns) - No franču
m>mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase) - No vācu
m>Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors) - No latīņu
m>melioratio 'uzlabošana'. (šķirklī meliorācija) - No grieķu
m>melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanoma) - No viduslejasvācu
m>möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis) - No grieķu
m>melisma 'dziesma, melodija'. (šķirklī melisms) - No latīņu
m>melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija) - No franču
m>mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma) - No franču
m>mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija) - No vācu
m>Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone) - No grieķu
m>Melpomenē. (šķirklī Melpomene) - No grieķu
m>melos 'dziesma, dziesmas motīvs'. (šķirklī meloss) - No latīņu
m>memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands) - No latīņu
m>memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls) - No franču
m>mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri) - No franču
m>ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža) - No franču
m>mélomane. (šķirklī melomāns) - No vācu
m>Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms) - No franču
m>ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels) - No grieķu
m>mēninx (mēningos) 'smadzeņu plēve'. (šķirklī meningīts) - No grieķu
m>mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks) - Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No latīņu
m>menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze) - No latīņu
m>menstruus 'ikmēneša'. (šķirklī menstruācija) - No angļu
m>mentoring. (šķirklī mentorings) - No grieķu
m>Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors) - No franču
m>menuet 'smalks' (menu 'sīks, mazs'). (šķirklī menuets) - No latīņu
m>mensura 'mērs'. (šķirklī menzūra) - No krievu
m>меньшевики (меньше 'mazāk'). (šķirklī meņševiki) - No franču
m>mairie. (šķirklī mērija) - No spāņu
m>merino. (šķirklī merīnaita) - No lejasvācu
m>merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis) - No franču
m>mercantilisme (itāļu mercante 'tirgotājs'). (šķirklī merkantilisms) - No viduslejasvācu
m>merk, merck. (šķirklī mērķis) - No latīņu
m>Merluccius. (šķirklī merlūza) - No grieķu
m>meristos 'dalīts, dalāms'. (šķirklī meristēma) - No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (
m>John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt) - No franču
m>messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa) - No vācu
m>Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese) - No angļu
m>message. (šķirklī mesidžs) - No senebreju
m>māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija) - No franču
m>pat. (šķirklī pats) - No grieķu
m>metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms) - No latīņu
m>metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika) - No grieķu
m>metaphora 'pārnesums'. (šķirklī metafora) - No viduslejasvācu
m>mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs) - No grieķu
m>methodikos. (šķirklī metodisks) - No vācu
m>Methanol. (šķirklī metanols) - No vācu
m>Methan. (šķirklī metāns) - No grieķu
m>metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze) - No senkrievu
m>мятель, kam pamatā latīņu mantellum 'apmetnis'. (šķirklī mētelis) - No grieķu
m>meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija) - No grieķu
m>meteōros. (šķirklī meteors) - No grieķu
m>metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze) - No grieķu
m>methodikē. (šķirklī metodika) - No angļu
m>Methodist (method 'metode'). (šķirklī metodisti) - No grieķu
m>metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija) - No grieķu
m>metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija) - No angļu
m>Mickey Mouse. (šķirklī mikimauss) - No franču
m>métis 'metiss'. (šķirklī metiss) - No franču
m>métrage. (šķirklī metrāža) - No franču
m>maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels) - No franču
m>maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese) - No grieķu
m>metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika) - No poļu
m>metryka, kam pamatā latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī metrika) - No franču
m>métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro) - No grieķu
m>metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija) - No grieķu
m>metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms) - No grieķu
m>metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole) - No grieķu
m>mētropolitēs. (šķirklī metropolīts) - No grieķu
m>metron 'mērs'. (šķirklī metrs) - No franču
m>maître 'meistars, skolotājs'. (šķirklī metrs) - Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No franču
m>mésalliance. (šķirklī mezalianse) - No grieķu
m>methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode) - No itāļu
m>mezzanino 'pusstāvs'. (šķirklī mezonīns) - No angļu
m>meson. (šķirklī mezons) - No grieķu
m>mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra) - No grieķu
m>mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs) - No vācu
m>Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags) - No angļu
m>midi. (šķirklī midi) - No latīņu
m>myiases (grieķu myia 'muša'). (šķirklī miāze) - No franču
m>péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs) - No krievu
m>мичман. (šķirklī mičmanis) - No lejasvācu
m>moser, moyser. (šķirklī miezeris) - No latīņu
m>migratio 'pārvietošanās'. (šķirklī migrācija) - No krievu
m>пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis) - No grieķu
m>mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija) - No grieķu
m>mykēs 'sēne'. (šķirklī mikoze) - No grieķu
m>mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-) - No franču
m>microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs) - No grieķu
m>mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija) - No angļu
m>microeconomics. (šķirklī mikroekonomika) - No
m>mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons) - No franču
m>microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss) - No grieķu
m>mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi) - No
m>mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs) - No grieķu
m>pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma) - No franču
m>micromètre. (šķirklī mikrometrs) - No angļu
m>microprocessor. (šķirklī mikroprocesors) - No grieķu
m>mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops) - No angļu
m>mixer (to mix 'maisīt'). (šķirklī mikseris) - No angļu
m>to mix. (šķirklī miksēt) - No latīņu
m>mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra) - No franču
m>milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija) - No latīņu
m>mille 'tūkstotis'. (šķirklī milēniums) - Vārds
m>mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla) - No latīņu
m>militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija) - No latīņu
m>mille 'tūkstotis' un grams. (šķirklī miligrams) - No latīņu
m>mille 'tūkstotis' un litrs. (šķirklī mililitrs) - No grieķu
m>peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards) - No franču
m>militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms) - No franču
m>militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt) - No franču
m>militariste. (šķirklī militārists) - No franču
m>milliard. (šķirklī miljards) - No franču
m>million. (šķirklī miljons) - No angļu
m>milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords) - No grieķu
m>mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika) - No latīņu
m>mimus, grieķu mimos. (šķirklī mimoza) - No grieķu
m>mimos 'atdarinātājs'. (šķirklī mīms) - No latīņu
m>minus 'mazāk'. (šķirklī mīnus) - No latīņu
m>mille 'tūkstotis' un metrs. (šķirklī milimetrs) - No franču
m>millionnaire. (šķirklī miljonārs) - No itāliešu
m>minestrone. (šķirklī minestrone) - No franču
m>minette 'kaķītis'. (šķirklī minets) - No angļu
m>mini. (šķirklī mini) - No latīņu
m>myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija) - No itāļu
m>miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra) - No franču
m>miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija) - No latīņu
m>minium. (šķirklī mīnijs) - No angļu
m>minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms) - No latīņu
m>minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums) - No angļu
m>pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds) - No franču
m>ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija) - No angļu
m>minivan. (šķirklī minivens) - No vācu
m>Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers) - No latīņu
m>minor 'mazāks'. (šķirklī minorāts) - No vācu
m>Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte) - No franču
m>mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors) - No latīņu
m>minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls) - No latīņu
m>minus 'mazāk'. (šķirklī mīnuss) - No vācu
m>Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte) - No franču
m>miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls) - No latīņu
m>myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts) - No grieķu
m>mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards) - No latīņu
m>myoma, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis'. (šķirklī mioma) - No franču
m>mirage. (šķirklī mirāža) - No grieķu
m>myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde) - No grieķu
m>myrrha, kam pamatā arābu murr 'rūgts'. (šķirklī mirre) - No vācu
m>Myrte, kam pamatā grieķu myrtos. (šķirklī mirte) - No angļu
m>miss. (šķirklī mis) - No latīņu
m>missa. (šķirklī mise) - No viduslejasvācu
m>missing. (šķirklī misiņš) - No angļu
m>missis. (šķirklī misis) - No vācu
m>Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste) - No angļu
m>mister. (šķirklī misters) - No vācu
m>Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms) - No grieķu
m>mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika) - No franču
m>mistral. (šķirklī mistrāls) - No angļu
m>meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš) - No grieķu
m>mythologia. (šķirklī mitoloģija) - No grieķu
m>mitra. (šķirklī mitra) - No grieķu
m>mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks) - No vācu
m>mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks) - No franču
m>mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna) - No grieķu
m>misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija) - No grieķu
m>misanthrōpos. (šķirklī mizantrops) - No vācu
m>Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze) - No franču
m>musette 'dūdas'. (šķirklī mizete) - No latīņu
m>mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte) - No franču
m>mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija) - No angļu
m>mobbing (mob 'pūlis'). (šķirklī mobings) - No itāliešu
m>mozzarella. (šķirklī mocarella) - No franču
m>modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis) - No franču
m>modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms) - No latīņu
m>modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt) - No angļu
m>modem, no mo(dulator) un dem(odulator). (šķirklī modems) - No latīņu
m>modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija) - No latīņu
m>modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt) - No latīņu
m>modulus 'mērs'. (šķirklī modulis) - No persiešu, arābu
m>muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds) - No angļu
m>mogul. (šķirklī moguls) - No angļu
m>mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra) - No grieķu
m>moira 'liktenis'. (šķirklī moiras) - Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu
m>moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni) - No
m>mo(ped) un angļu kick 'spert'. (šķirklī mokiks) - No vācu
m>Malbrett. (šķirklī molberts) - No franču
m>molécule, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī molekula) - No spāņu
m>mojito. (šķirklī mohito) - No franču
m>moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns) - No grieķu
m>molybdos 'svins'. (šķirklī molibdēns) - No latīņu
m>moles 'masa'. (šķirklī mols) - No latīņu
m>molluscus 'mīksts'. (šķirklī molusks) - No latīņu
m>momentum (movere 'kustināt'). (šķirklī moments) - No franču
m>monarchiste. (šķirklī monarhists) - No grieķu
m>monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija) - No franču
m>monarchisme. (šķirklī monarhisms) - No latīņu
m>mobilis. (šķirklī mobils) - No angļu
m>monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms) - No grieķu
m>monos 'viens, vienīgs'. (šķirklī monisms) - No arābu
m>muaddin. (šķirklī muedzins) - No angļu
m>monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs) - No angļu
m>monitoring 'uzmanīšana, novērošana'. (šķirklī monitorings) - No angļu
m>monitor. (šķirklī monitors) - No grieķu
m>monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-) - No grieķu
m>monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi) - No grieķu
m>monophthongos 'viena skaņa'. (šķirklī monoftongs) - No grieķu
m>monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs) - No
m>mono- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī monogāmija) - No
m>mono- un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī monogrāfija) - No latīņu
m>monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma) - No franču
m>monocle, kam pamatā latīņu monoculus 'vienacis'. (šķirklī monoklis) - No grieķu
m>monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra) - No grieķu
m>monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts) - No grieķu
m>monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms) - No
m>mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns) - No vācu
m>Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols) - No
m>mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi) - No
m>mono- un theos 'dievs'. (šķirklī monoteisms) - No
m>mono- un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī monotipija) - No grieķu
m>monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs) - No
m>mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija) - No latīņu
m>modus 'mērs; veids'. (šķirklī mods) - No
m>mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps) - No itāļu
m>monsignore. (šķirklī monsinjors) - No latīņu
m>monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera) - No latīņu
m>monstrum. (šķirklī monstrs) - No franču
m>montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža) - No franču botāniķa de Monbreta (
m>Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija) - No latīņu
m>monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments) - No zviedru
m>moped, kam pamatā mo(tor) un ped(al). (šķirklī mopēds) - No vācu
m>Mops. (šķirklī mopsis) - No latīņu
m>moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle) - No latīņu
m>moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē) - No latīņu
m>moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs) - No krievu
m>мордва. (šķirklī mordvieši) - No franču
m>moraine. (šķirklī morēna) - No itāļu
m>moresco, spāņu morisco (moro 'maurs'). (šķirklī moreska) - No grieķu
m>Morpheus. (šķirklī Morfejs) - No vācu
m>Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs) - No grieķu
m>morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze) - No grieķu
m>morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija) - No franču
m>morgue. (šķirklī morgs) - No krievu
m>мормышка. (šķirklī mormiška) - No angļu
m>mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi) - No franču
m>morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma) - No krievu
m>морс. (šķirklī morss) - No holandiešu
m>mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra) - No spāņu
m>mosquitos, kam pamatā latīņu musca 'muša'. (šķirklī moskīts) - No krievu
m>москвич 'maskavietis'. (šķirklī moskvičs) - No latīņu
m>monstrosus. (šķirklī monstrozs) - No latīņu
m>monumentalis. (šķirklī monumentāls) - No latīņu
m>moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls) - No angļu
m>motel, saīsinājums no mo(tor) (ho)tel. (šķirklī motelis) - No franču
m>motet (mot 'vārds'). (šķirklī motete) - No vācu
m>Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs) - No itāļu
m>motto 'trāpīgs izteiciens'. (šķirklī moto) - No franču
m>motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls) - No vācu
m>Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika) - No vācu
m>Motorroller. (šķirklī motorollers) - No latīņu
m>motor 'kustinātājs'. (šķirklī motors) - No franču
m>mosaïque, itāļu mosaico. (šķirklī mozaīka) - Saīsinājums no angļu music television. (šķirklī MTV)
- No franču
m>moire. (šķirklī muarē) - No ebreju
m>Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus) - No vācu
m>Muffel. (šķirklī mufelis) - No franču
m>mouflon, itāļu muffione. (šķirklī muflons) - No arābu
m>muftī 'izšķīrējs, tiesību lietpratējs'. (šķirklī muftijs) - No senkrievu
m>мыто 'nodeva, nodoklis'. (šķirklī muita) - No zviedru vai dāņu
m>munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks) - No vācu
m>Muff. (šķirklī mufe) - No franču
m>multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls) - No franču
m>moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža) - No angļu
m>mulch. (šķirklī mulča) - No vācu
m>Mulde 'sile'. (šķirklī mulda) - No latīņu
m>mulus. (šķirklī mūlis) - No persiešu
m>mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla) - No spāņu
m>mulato. (šķirklī mulats) - No latīņu
m>multi (multum 'daudz'). (šķirklī multi-) - No franču
m>multilinguisme. (šķirklī multilingvisms) - No angļu
m>multimedia. (šķirklī multimedijs) - No franču
m>moulinet. (šķirklī mulinē) - No latīņu
m>multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplicēt) - No latīņu
m>multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplikācija) - No vācu
m>Mukeisen. (šķirklī mūķīzers) - No arābu
m>mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija) - No franču
m>munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija) - No vācu
m>Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte) - Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja
m>Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti) - No krievu
m>мундир 'uniforma, formas uzvalks'. (šķirklī mundieris) - No latīņu
m>musca 'muša'. (šķirklī muskarīns) - No franču
m>muscat. (šķirklī muskats) - No latīņu
m>muscus. (šķirklī muskuss) - No viduslejasvācu
m>mūre. (šķirklī mūris) - No vācu
m>Muskel, kam pamatā latīņu musculus. (šķirklī muskulis) - No vācu
m>Müsli. (šķirklī muslis) - No franču
m>mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons) - No angļu
m>mustang, spāņu mustengo. (šķirklī mustangs) - No latīņu
m>mutatio 'mainīšanās, pārmaiņa'. (šķirklī mutācija) - No angļu
m>mutagen. (šķirklī mutagēni) - No franču
m>mousquet. (šķirklī muskete) - No franču
m>mousquetaire. (šķirklī musketieris) - No latīņu
m>mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants) - No vācu
m>Mutter. (šķirklī mutere) - No grieķu
m>mūsa. (šķirklī mūza) - No vācu
m>Musikalität. (šķirklī muzikalitāte) - No franču
m>musical, kam pamatā latīņu musicalis. (šķirklī muzikāls) - No angļu
m>music-hall. (šķirklī mūzikhols) - No angļu
m>musical. (šķirklī mūzikls) - No latīņu
m>natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nācija) - No franču
m>nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms) - No lejasvācu
m>nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs) - No franču
m>nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte) - No franču
m>nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija) - No vācu
m>Nazismus. (šķirklī nacisms) - No spāņu
m>nachos. (šķirklī načo) - No grieķu
m>naphtha. (šķirklī nafta) - No krievu
m>нагайка. (šķirklī nagaika) - Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- No franču
m>nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists) - No franču
m>national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls) - 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- No franču
m>naïf, kam pamatā latīņu nativus. (šķirklī naivs) - Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No spāņu
m>nandu. (šķirklī nandu) - No grieķu
m>nanos 'rūķītis, punduris'. (šķirklī nano-) - No vācu
m>Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms) - No lībiešu
m>nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra) - No krievu
m>нары. (šķirklī nāras) - No latīņu
m>narcissus, grieķu narkissos. (šķirklī narcise) - Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No grieķu
m>narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija) - No grieķu
m>narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija) - No grieķu
m>narkōsis 'sastingums'. (šķirklī narkoze) - No lībiešu
m>pīlag. (šķirklī pīlādzis) - No holandiešu
m>narwal, dāņu narhval. (šķirklī narvalis) - No kabardiešu
m>nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns) - Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- No latīņu
m>natrium. (šķirklī nātrijs) - No latīņu
m>natura 'daba'. (šķirklī natūra) - No franču
m>naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms) - No franču
m>naturalisation. (šķirklī naturalizācija) - No latīņu
m>navigator. (šķirklī navigators) - No latīņu
m>navigatio 'kuģošana'. (šķirklī navigācija) - Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- No angļu
m>tumbler. (šķirklī tumblers) - Aizguvums no senkrievu ножь (K. Karulis). (šķirklī nazis)
- No grieķu
m>pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda) - No krievu
m>труба. (šķirklī truba) - No franču
m>négligé. (šķirklī negližē) - Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu неделя. (šķirklī nedēļa)
- No vācu
m>Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts) - No latīņu
m>negatio. (šķirklī negācija) - No grieķu
m>nephros 'niere'. (šķirklī nefrīts) - No latīņu
m>negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs) - No spāņu
m>negro, kam pamatā latīņu niger (nigri) 'melns'. (šķirklī negroīdi) - No angļu
m>informal 'neoficiāls'. (šķirklī neformāls) - No lejasvācu
m>nēgenōge. (šķirklī nēģis) - No angļu
m>nylon. (šķirklī neilons) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija) - No grieķu
m>nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija) - No itāļu
m>neutrino. (šķirklī neitrīno) - No angļu
m>neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons) - No franču
m>pirogue, spāņu piragua. (šķirklī piroga) - No vācu
m>Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze) - Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā
m>neklātums vietā). (šķirklī neklātiene) - No grieķu
m>nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs) - No grieķu
m>nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze) - No grieķu
m>nektar 'nektārs'. (šķirklī nektārs) - No franču
m>planchette 'dēlītis'. (šķirklī planšete) - No latīņu
m>liquidus 'šķidrs, tekošs'. (šķirklī nelikvīdi) - No franču
m>troubadour. (šķirklī trubadūrs) - No grieķu
m>nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes) - No grieķu
m>neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms) - No grieķu
m>neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms) - No grieķu
m>neophytos. (šķirklī neofīts) - No franču
m>néo-classicisme. (šķirklī neoklasicisms) - No grieķu
m>neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts) - No latīņu
m>neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija) - No angļu
m>neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons) - Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- No
m>ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs) - No franču
m>népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms) - Saīsinājums no krievu новая экономическая политика Советского Союза. (šķirklī neps)
- Pēc planētas
m>Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs) - No latīņu
m>Neptunus. (šķirklī Neptūns) - No vācu
m>Nerz. (šķirklī nercs) - Iespējams, no somu norppa. (šķirklī nerpa)
- No grieķu
m>pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss) - No franču
m>nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers) - No itāļu
m>netto 'tīrs'. (šķirklī neto) - Saīsinājums no angļu National Hockey League. (šķirklī NHL)
- No franču
m>nuanse. (šķirklī nianse) - Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (
m>Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms) - No vācu
m>Niere. (šķirklī nieres) - No latīņu
m>niger 'melns' un oleum 'eļļa'. (šķirklī nigrols) - No angļu
m>nichrome. (šķirklī nihroms) - No grieķu
m>nīkē 'uzvara'. (šķirklī Nīke) - No angļu
m>knickerbokers. (šķirklī nikerbokeri) - No franču
m>nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns) - No vācu
m>Nickel, zviedru nickel. (šķirklī niķelis) - Aizguvums no vācu Nücke 'untums'. (šķirklī niķis)
- No angļu
m>nickname 'iesauka'. (šķirklī niks) - No latīņu
m>nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs) - No grieķu
m>nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa) - No angļu
m>nymphet. (šķirklī nimfete) - No grieķu
m>nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija) - No sanskrita
m>nirvāna 'izdzišana'. (šķirklī nirvāna) - No grieķu
m>nystagmos 'mirkšķināšana, galvas klanīšana'. (šķirklī nistagms) - No franču
m>niche. (šķirklī niša) - No latīņu
m>nitratum, grieķu nitron 'salpetris'. (šķirklī nitrāti) - No angļu
m>nitrite. (šķirklī nitrīti) - No franču
m>niveler 'līdzināt', niveau 'līmenis'. (šķirklī nivelēt) - Saīsinājums no (n)acionālais (k)op(p)rodukts. (šķirklī NKP)
- No latīņu
m>nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis) - No vācu
m>Posament. (šķirklī pozaments) - No franču
m>poser. (šķirklī pozēt) - No franču
m>noblesse 'cildenums, dižciltība'. (šķirklī noblese) - No vācu
m>prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā) - No angļu
m>knock-out. (šķirklī nokauts) - No angļu
m>knock-down. (šķirklī nokdauns) - No franču
m>nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne) - No grieķu
m>nomas (nomados) 'klejotāji'. (šķirklī nomadi) - No vācu
m>publizistisch. (šķirklī publicistisks) - No vācu
m>Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte) - No latīņu
m>nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra) - No latīņu
m>nomen 'vārds'. (šķirklī nomens) - No latīņu
m>nominatio 'nosaukšana'. (šķirklī nominācija) - No latīņu
m>nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls) - No latīņu
m>(casus) nominativus. (šķirklī nominatīvs) - No latīņu
m>nominare 'nosaukt'. (šķirklī nominēt) - No latīņu
m>nona 'devītā'. (šķirklī nona) - No franču
m>nonpareille. (šķirklī nonparelis) - No angļu
m>nonsense. (šķirklī nonsenss) - No itāļu
m>nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets) - No angļu
m>non-stop. (šķirklī nonstops) - No latīņu
m>norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma) - No latīņu
m>norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-) - No skandināvu
m>northman 'ziemeļu cilvēks'. (šķirklī normaņi) - No senskandināvu
m>norn. (šķirklī nornes) - No vācu
m>Normale, kam pamatā latīņu normalis 'taisnleņķa, taisns'. (šķirklī normāle) - No grieķu
m>nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija) - No latīņu
m>nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt) - No franču
m>ragoût. (šķirklī ragū) - No latīņu
m>nota 'zīme, atzīme'. (šķirklī nota) - No latīņu
m>notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija) - No krievu
m>pассо́льник. (šķirklī rasoļņiks) - No latīņu
m>nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots) - No latīņu
m>nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova) - No latīņu
m>novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija) - No latīņu
m>novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators) - No itāļu
m>novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele) - No itāļu
m>novelletta. (šķirklī novelete) - No latīņu
m>november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris) - No latīņu
m>novicius (novus 'jauns'). (šķirklī novicis) - No latīņu
m>novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte) - No angļu
m>Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns) - 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu
m>novus 'jaunums'. (šķirklī novuss) - No angļu
m>Nubuck. (šķirklī nubuks) - No vācu
m>Nudeln. (šķirklī nūdeles) - No franču
m>nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms) - No franču
m>nougat, kam pamatā latīņu nux 'rieksts'. (šķirklī nuga) - Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- Veidots pēc vācu
m>Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes) - No angļu
m>nuclease, vācu Nuklease. (šķirklī nukleāzes) - No latīņu
m>nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi) - No latīņu
m>nucleus 'kodols'. (šķirklī nukloni) - No angļu
m>numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija) - No latīņu
m>numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika) - No latīņu
m>numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt) - No latīņu
m>numerus 'skaits, skaitlis'. (šķirklī numurs) - No latīņu
m>nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs) - No latīņu
m>numeratio. (šķirklī numerācija) - No latīņu
m>numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis) - No angļu
m>alderman. (šķirklī oldermanis) - Pēc
m>Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis) - No angļu
m>newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons) - No vācu
m>Oase, kam pamatā latīņu, grieķu oasis. (šķirklī oāze) - No grieķu
m>obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks) - No latīņu
m>objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs) - No latīņu
m>objectum 'priekšmets'. (šķirklī objekts) - No latīņu
m>oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta) - No vācu
m>Oboe. (šķirklī oboja) - No grieķu
m>obolos. (šķirklī obols) - No krievu
m>ондатра, kam pamatā indiāņu cilmes vārds. (šķirklī ondatra) - No vācu
m>Ober. (šķirklī oberis) - No latīņu
m>observare 'novērot'. (šķirklī observatorija) - No latīņu
m>obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns) - No latīņu
m>obscurare 'aptumšot'. (šķirklī obskurantisms) - No vācu
m>Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija) - No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No latīņu
m>obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija) - No franču
m>odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska) - No lejasvācu
m>voder. (šķirklī odere) - No vācu
m>Oberleutnant. (šķirklī oberleitnants) - No grieķu
m>Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja) - No krievu
m>оброк. (šķirklī obroks) - No franču
m>odeur 'smarža'. (šķirklī odieris) - No latīņu
m>objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs) - No latīņu
m>obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts) - No franču
m>eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons) - No latīņu
m>odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs) - No latīņu
m>oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda) - No latīņu
m>odor 'smaka, smarža'. (šķirklī odorants) - No franču
m>offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva) - No vācu
m>Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants) - No vācu
m>Offizier. (šķirklī oficieris) - No angļu
m>office. (šķirklī ofiss) - No franču
m>eau-forte 'slāpekļskābe'. (šķirklī oforts) - No angļu
m>offset (printing). (šķirklī ofsets) - No angļu
m>offshore. (šķirklī ofšors) - No latīņu
m>officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls) - No grieķu
m>odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija) - No grieķu
m>ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija) - No franču
m>oléandre. (šķirklī oleandrs) - No latīņu
m>occasio, occasionis 'gadījums, iemesls'. (šķirklī okazionālisms) - No grieķu
m>ōkeanos un graphein 'rakstīt'. (šķirklī okeanogrāfija) - No grieķu
m>ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns) - No angļu
m>okay. (šķirklī okei) - No vācu
m>Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers) - No krievu
m>окрошка. (šķirklī okroška) - No grieķu
m>oxys 'skābs' un hals (halos) 'sāls'. (šķirklī oksalāts) - No vācu
m>Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds) - No grieķu
m>oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs) - No vācu
m>Oktan, kam pamatā grieķu oktō 'astoņi'. (šķirklī oktāns) - No latīņu
m>octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī oktāva) - No latīņu
m>optio 'izvēle'. (šķirklī opcija) - No grieķu
m>oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms) - No latīņu
m>occlusus 'ieslēgts, noslēgts'. (šķirklī oklūzija) - No grieķu
m>ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija) - No grieķu
m>oxymōron (oxys 'ass' un mōros 'muļķīgs'). (šķirklī oksimorons) - Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No grieķu
m>oktagōnon. (šķirklī oktagons) - No vācu
m>Oktett, itāliešu ottetto, kam pamatā latīņu octo 'astoņi'. (šķirklī oktets) - No latīņu
m>occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okultisms) - No latīņu
m>occupatio. (šķirklī okupācija) - No latīņu
m>oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija) - No grieķu
m>oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija) - No vācu
m>Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns) - No grieķu
m>oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija) - No latīņu
m>oculus 'acs'. (šķirklī okulārs) - No franču
m>Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde) - No latīņu
m>oliva. (šķirklī olīva) - No vācu
m>Olivin, kam pamatā latīņu oliva 'olīva'. (šķirklī olivīns) - No Grieķijas vietvārda
m>Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis) - No latīņu
m>october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris) - No latīņu
m>oculus 'acs'. (šķirklī okulists) - No franču
m>homard. (šķirklī omārs) - No angļu
m>ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens) - No franču
m>omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete) - No krievu
m>ОМОН – (О)тряд (м)илиции (о)собого (н)азначения. (šķirklī OMON) - No franču
m>ondulation (onde 'vilnis'). (šķirklī ondulācija) - No grieķu
m>onyx 'nags'. (šķirklī onikss) - No zviedru
m>ombud. (šķirklī ombuds) - No angļu
m>on–line. (šķirklī onlains) - No grieķu
m>onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika) - No vācu
m>Onomatopoese, kam pamatā grieķu onomatopoieia 'vārdu darināšana'. (šķirklī onomatopoēze) - No grieķu
m>on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze) - No latīņu
m>opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls) - No grieķu
m>onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī onīms) - No
m>oms un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī ommetrs) - No grieķu
m>ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega) - No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No vācu
m>Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis) - No grieķu
m>on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija) - No angļu
m>op art (optical 'optisks' un art 'māksla'). (šķirklī opārts) - No angļu
m>(O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC) - No latīņu
m>operativus 'darbīgs'. (šķirklī operatīvs) - No latīņu
m>operari 'strādāt, darboties'. (šķirklī operēt) - No latīņu
m>operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators) - No angļu
m>opiates. (šķirklī opiāti) - No latīņu
m>opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt) - No franču
m>opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms) - No latīņu
m>oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija) - No latīņu
m>optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija) - No latīņu
m>optimum 'vislabākais'. (šķirklī optimums) - No itāliešu
m>operetta. (šķirklī operete) - No latīņu
m>opium, grieķu opion 'magoņu sula'. (šķirklī opijs) - No latīņu
m>opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents) - No latīņu
m>optimus 'vislabākais'. (šķirklī optimāls) - No viduslaiku latīņu
m>opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks) - No grieķu
m>optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija) - No latīņu
m>operatio 'darbība'. (šķirklī operācija) - No grieķu
m>optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika) - No latīņu
m>opus 'darbs'. (šķirklī opuss) - No latīņu
m>oraculum 'izteiciens, pravietojums' (orare 'runāt'). (šķirklī orākuls) - No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No franču
m>orangerie (orange 'apelsīns'). (šķirklī oranžērija) - No latīņu
m>orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta) - No krievu
m>орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda) - No vācu
m>Order. (šķirklī orderis) - No latīņu
m>ordo 'rinda, kārta'. (šķirklī orderis) - No latīņu
m>ordinatio 'noteikšana, norīkošana'. (šķirklī ordinācija) - No latīņu
m>ordinare. (šķirklī ordinēt) - No viduslejasvācu
m>vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore) - No grieķu
m>Orpheus. (šķirklī Orfejs) - No viduslaiku latīņu
m>oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls) - No franču
m>organisme, kam pamatā grieķu organon 'rīks, instruments, orgāns'. (šķirklī organisms) - No latīņu
m>(corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols) - No latīņu
m>orientalis 'austrumu'. (šķirklī orientālistika) - No franču
m>orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija) - No vācu
m>Regie, franču régie 'pārvaldīšana'. (šķirklī režija) - No latīņu
m>Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks) - No franču
m>orange 'apelsīns'. (šķirklī oranžs) - No itāliešu
m>oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija) - No latīņu
m>oro 'es runāju'. (šķirklī orators) - No latīņu
m>ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs) - No latīņu
m>organizare. (šķirklī organizēt) - No grieķu
m>orgasmos 'saviļņojums'. (šķirklī orgasms) - No vācu
m>Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis) - No latīņu
m>ordo (ordinis) 'rinda, kārta, pakāpe'. (šķirklī ordenis) - No grieķu
m>organon 'rīks, instruments'. (šķirklī orgāns) - No grieķu
m>orgia 'slepens rituāls'. (šķirklī orģijas) - No grieķu
m>orchēstra. (šķirklī orhestra) - No grieķu
m>orchis 'sēklinieks'. (šķirklī orhideja) - No latīņu
m>originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls) - No holandiešu
m>orkaan. (šķirklī orkāns) - No franču
m>orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris) - No lejasvācu
m>vōrman. (šķirklī ormanis) - No latīņu
m>ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts) - No grieķu
m>ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna) - No grieķu
m>orthodoxia. (šķirklī ortodoksija) - No grieķu
m>organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks) - No japāņu
m>ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami) - No latīņu
m>originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls) - No grieķu
m>Oriōn. (šķirklī Orions) - No grieķu
m>ornis (ornithos) 'putns'. (šķirklī ornitoze) - No grieķu
m>orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls) - No grieķu
m>orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija) - No grieķu
m>orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija) - No grieķu
m>ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija) - No grieķu
m>ōsmos 'grūšanās, spiešanās'. (šķirklī osmoze) - No franču
m>orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija) - No latīņu
m>oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs) - No turku sultānu dinastijas
m>Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi) - No grieķu
m>osmē 'smarža, smaka'. (šķirklī osmijs) - No zviedru
m>ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss) - No grieķu
m>osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija) - No grieķu
m>osteon 'kauls'. (šķirklī osteoma) - No grieķu
m>osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts) - No grieķu
m>osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze) - No grieķu
m>ous (ōtos) 'auss'. (šķirklī otīts) - No latīņu
m>ovatio 'gavilēšana'. (šķirklī ovācijas) - No franču
m>ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls) - No angļu
m>overdraft. (šķirklī overdrafts) - No angļu
m>overlock. (šķirklī overloks) - No franču
m>ovulation, kam pamatā latīņu ovulum 'oliņa'. (šķirklī ovulācija) - No franču
m>ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls) - No franču
m>ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators) - No grieķu
m>ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons) - No angļu
m>pub. (šķirklī pabs) - No franču
m>royaliste, roi 'karalis'. (šķirklī rojālists) - No franču
m>pacifisme, kam pamatā latīņu pacificus 'samierinošs'. (šķirklī pacifisms) - No latīņu
m>patiens (patientis) 'cietējs'. (šķirklī pacients) - No angļu
m>patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija) - No franču
m>pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē) - No krievu sarunvalodas
m>пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām) - No latīņu
m>paganus. (šķirklī pagāns) - No portugāļu
m>pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda) - No igauņu
m>pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija) - No lībiešu
m>paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt) - No krievu
m>паёк 'uztura deva'. (šķirklī paika) - No lībiešu
m>paizəm. (šķirklī paisums) - No vācu
m>Paket, franču paquet. (šķirklī pakete) - No latīņu
m>pactum 'līgums'. (šķirklī pakts) - No itāļu
m>palazzo. (šķirklī palaco) - No portugāļu
m>palanquin. (šķirklī palankīns) - No franču
m>palatine. (šķirklī palantīns) - No latīņu
m>palatium 'pils'. (šķirklī palasts) - No latīņu
m>palatium 'pils'. (šķirklī palāta) - No grieķu
m>palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija) - No grieķu
m>palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika) - No vācu
m>Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns) - No vācu
m>Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns) - No grieķu
m>palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija) - No grieķu
m>palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija) - No grieķu
m>palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts) - No grieķu
m>palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija) - No grieķu
m>palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs) - No grieķu
m>palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija) - No franču
m>palette, kam pamatā latīņu pāla 'lāpsta'. (šķirklī palete) - No ebreju
m>pelištim 'ieceļotāji', t. i., filistieši. (šķirklī palestīnieši) - No grieķu
m>palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests) - No grieķu
m>palindromeō 'skrienu pakaļ'. (šķirklī palindroms) - No latīņu
m>pālus 'stabs, pālis'. (šķirklī pālis) - No franču
m>palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde) - No franču
m>palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs) - No franču
m>palmette. (šķirklī palmete) - No latīņu
m>palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija) - Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No angļu
m>pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets) - No spāņu
m>pampa, kam pamatā kečvu pampas 'līdzenums'. (šķirklī pampa) - No sengrieķu dievietes
m>Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja) - Pēc
m>Panamas valsts nosaukuma. (šķirklī panama) - No grieķu
m>pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija) - No franču
m>pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss) - No poļu
m>pani. (šķirklī pane) - No vācu
m>Paneel. (šķirklī panelis) - No angļu
m>panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija) - No vācu
m>panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt) - No grieķu
m>panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika) - No latīņu
m>pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts) - No angļu
m>punk. (šķirklī panks) - No baltvācu
m>pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka) - No grieķu
m>pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks) - No grieķu
m>pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma) - No poļu
m>pan. (šķirklī pans) - No grieķu
m>pantheon (pan 'viss' un theos 'dievs'). (šķirklī panteons) - No grieķu
m>panthēr. (šķirklī pantera) - No grieķu
m>pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma) - No grieķu
m>panthoten 'no visām pusēm'. (šķirklī pantotēnskābe) - No grieķu
m>pan 'viss' un theos 'Dievs'. (šķirklī panteisms) - No krievu
m>папаха. (šķirklī papaha) - No angļu
m>papaya, Karību reģiona spāņu papaw, pawpaw. (šķirklī papaija) - No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No latīņu
m>papyrus, grieķu papyros. (šķirklī papiruss) - No franču
m>parapher. (šķirklī parafēt) - No grieķu
m>para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-) - No latīņu izteiciena
m>[Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums) - No grieķu
m>parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola) - No grieķu
m>paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma) - No grieķu
m>paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss) - No franču
m>parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt) - No franču
m>paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze) - No grieķu
m>paragraphē. (šķirklī paragrāfs) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa) - No grieķu
m>parallaxis 'novirze'. (šķirklī paralakse) - No grieķu
m>parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle) - No grieķu
m>parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika) - No franču
m>paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs) - No krievu
m>паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža) - No grieķu
m>paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja) - No grieķu
m>paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze) - No grieķu
m>parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls) - No angļu
m>paramilitary. (šķirklī paramilitārs) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks) - No grieķu
m>para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs) - No franču
m>parceller 'sadalīt sīkās daļās'. (šķirklī parcelācija) - No franču
m>parcelle 'daļiņa'. (šķirklī parcele) - No vācu
m>Übermensch. (šķirklī pārcilvēks) - Latīņu
m>salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts) - No franču
m>parfumerie (parfum 'smarža, smaržas'). (šķirklī parfimērija) - No franču
m>parfum 'smarža, smaržas'. (šķirklī parfīms) - No angļu
m>pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs) - No latīņu
m>paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte) - No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No franču
m>parkour 'šķēršļu josla'. (šķirklī parkūrs) - No spāņu
m>sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija) - No lejasvācu
m>parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis) - No angļu
m>Parmesan, Parmesan cheese. (šķirklī parmezāns) - No itāliešu
m>parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno) - No franču
m>parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija) - No franču
m>parodiste. (šķirklī parodists) - No vācu
m>Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts) - No franču
m>parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole) - No
m>par(a)- un grieķu ous(ōtos) 'auss'. (šķirklī parotīts) - No angļu
m>parsec. (šķirklī parseks) - No franču
m>parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters) - No latīņu
m>pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija) - No itāliešu
m>partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita) - No itāliešu
m>partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra) - No angļu
m>partner. (šķirklī partneris) - No franču
m>partisan. (šķirklī partizāns) - Zilbju abreviatūra no krievu
m>парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs) - No itāliešu
m>perruca, parruca. (šķirklī parūka) - No latīņu
m>pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija) - No franču
m>parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs) - No spāņu
m>pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja) - No vācu
m>Passat, holandiešu passaat. (šķirklī pasāts) - No franču
m>passage 'eja'. (šķirklī pasāža) - No vācu
m>Pass, kam pamatā latīņu passus 'solis'. (šķirklī pase) - No franču
m>(je) passe '(es) izlaižu'. (šķirklī pasēt) - No grieķu
m>pascha, ebreju pesach, pasach. (šķirklī pasha) - No latīņu
m>Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora) - No latīņu
m>passio 'ciešanas'. (šķirklī pasija) - No itāļu
m>pasquillo. (šķirklī paskvila) - No franču
m>passe-partout 'iziet visur cauri'. (šķirklī paspartū) - No itāļu
m>pasta 'mīkla'. (šķirklī pasta) - No latīņu
m>satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts) - No franču
m>pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis) - No franču
m>pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija) - No vācu
m>Pastete. (šķirklī pastēte) - No franču
m>pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila) - No vācu
m>Pastinak, kam pamatā latīņu pastinaca. (šķirklī pastinaks) - No franču
m>pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāle) - No vācu
m>Pastorat, kam pamatā latīņu pastoratus. (šķirklī pastorāts) - No latīņu
m>pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāls) - No latīņu
m>saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija) - No vācu
m>pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs) - No turku
m>paşa. (šķirklī pašā) - No angļu
m>selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde) - No franču
m>Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons) - No latīņu
m>pater noster 'mūsu tēvs'. (šķirklī pātari) - No vācu
m>Patent, kam pamatā latīņu patens (patentis) 'atklāts, redzams'. (šķirklī patents) - No vācu
m>Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte) - No latīņu
m>pater 'tēvs'. (šķirklī pāters) - No vācu
m>Pathetik. (šķirklī patētika) - No itāļu
m>patina. (šķirklī patina) - No franču
m>pâtisson. (šķirklī patisons) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija) - No grieķu
m>pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss) - No grieķu
m>skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija) - No grieķu
m>patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts) - No latīņu
m>patriarhia. (šķirklī patriarhija) - No grieķu
m>patriarchēs 'ģints galva'. (šķirklī patriarhs) - No franču
m>patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža) - No grieķu
m>pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms) - No franču
m>patrouiller 'bradāt'. (šķirklī patrulēt) - No latīņu
m>patriciatus. (šķirklī patriciāts) - No latīņu
m>patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis) - No latīņu
m>pauperismus 'nabadzība'. (šķirklī pauperisms) - No grieķu
m>patriōtēs 'tautietis'. (šķirklī patriots) - No latīņu
m>patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons) - No latīņu
m>patria 'tēvija'. (šķirklī patriotisms) - No viduslejasvācu
m>pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests) - No vācu
m>Pavian. (šķirklī paviāns) - No franču
m>pavillon, kam pamatā latīņu papilio 'telts'. (šķirklī paviljons) - No angļu
m>sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants) - No franču
m>paysagiste. (šķirklī peizāžists) - No franču
m>page. (šķirklī pāžs) - No grieķu
m>paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs) - No grieķu
m>paidagōgia. (šķirklī pedagoģija) - No grieķu
m>pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija) - No grieķu
m>pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts) - No latīņu
m>pediculosis (pediculus 'uts'). (šķirklī pedikuloze) - No latīņu
m>pectoralis (pectus, pectoris 'krūtis'). (šķirklī pektorāls) - No latīņu
m>paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija) - No franču
m>pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs) - No franču
m>pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts) - No grieķu
m>pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija) - No franču
m>pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns) - No latīņu
m>Pelargonium, kam pamatā grieķu pelargos 'stārķis'. (šķirklī pelargonija) - No franču
m>pèlerine. (šķirklī pelerīne) - No latīņu
m>pelicanus. (šķirklī pelikāns) - No vācu
m>Pennal, kam pamatā latīņu penna 'spalva'. (šķirklī penālis) - No grieķu
m>pepsis 'gremošana'. (šķirklī pepsīns) - Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No krievu
m>пендаль, angļu penalty. (šķirklī pendele) - No angļu
m>penny, somu penni. (šķirklī penijs) - No latīņu
m>penis. (šķirklī penis) - No latīņu
m>pensio 'maksājums'. (šķirklī pensija) - No franču
m>pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs) - No angļu
m>pence. (šķirklī penss) - No grieķu
m>pente 'pieci'. (šķirklī penta-) - No angļu Pentagon, kam pamatā grieķu pentagōnon. (šķirklī pentagons)
- No grieķu
m>Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti) - No grieķu
m>pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs) - No grieķu
m>pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs) - No angļu
m>penthouse. (šķirklī penthauss) - No franču
m>peignoir. (šķirklī peņuārs) - No vācu
m>Pendel. (šķirklī pendelis) - No latīņu
m>Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija) - No itāliešu
m>peperoni (peperone, pepe 'pipars'). (šķirklī peperoni) - No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No vācu
m>Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi) - No latīņu
m>perceptio 'iztēlošana, uztvere'. (šķirklī percepcija) - No krievu
m>перестройка 'pārbūve'. (šķirklī perestroika) - No grieķu
m>peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls) - No latīņu
m>perforare 'urbt cauri'. (šķirklī perfokarte) - No latīņu
m>perfectus. (šķirklī perfekts) - No angļu
m>performance 'uzstāšanās, izpildījums'. (šķirklī performance) - No vācu
m>Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments) - No vācu
m>Pergamin. (šķirklī pergamīns) - No itāliešu
m>pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola) - No grieķu
m>sphragis 'zīmogs'. (šķirklī sfragistika) - No itāliešu
m>sfumato. (šķirklī sfumato) - No grieķu
m>peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma) - No franču
m>péridot. (šķirklī peridots) - No grieķu
m>periphereia 'aploce'. (šķirklī perifērija) - No grieķu
m>periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze) - No grieķu
m>perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs) - No grieķu
m>periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika) - No latīņu
m>perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts) - No grieķu
m>periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods) - No grieķu
m>peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts) - No grieķu
m>peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija) - No grieķu
m>periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops) - No grieķu
m>peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika) - No grieķu
m>peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts) - No latīņu
m>percussio 'klauvēšana, sišana'. (šķirklī perkusija) - No angļu
m>percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists) - No vācu
m>Perlmutter (Perle 'pērle' un Mutter 'māte'). (šķirklī perlamutrs) - No franču
m>perle. (šķirklī pērle) - No vācu
m>Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts) - No latīņu
m>percutere 'klauvēt, sist'. (šķirklī perkutēt) - No lejasvācu
m>vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis) - Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No latīņu
m>permutatio 'apmaiņa'. (šķirklī permutācija) - No vācu
m>Firnis. (šķirklī pernica) - No vācu
m>Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds) - No franču
m>perron. (šķirklī perons) - No angļu
m>peer, franču pair. (šķirklī pērs) - No latīņu
m>personalia. (šķirklī personālijas) - No franču
m>personnel, kam pamatā latīņu personalis 'personisks'. (šķirklī personāls) - No franču
m>personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs) - No franču
m>personnalité, kam pamatā latīņu persona. (šķirklī personība) - Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No latīņu
m>perturbatio 'sajukums'. (šķirklī perturbācija) - No latīņu
m>per 'caur, pa' un os (oris) 'mute'. (šķirklī perorāls) - No latīņu
m>perpendicularis 'svērtenisks'. (šķirklī perpendikulārs) - No latīņu
m>pessarium. (šķirklī pesārijs) - No spāņu
m>peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta) - No latīņu
m>pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms) - No spāņu
m>peso 'svars', kam pamatā latīņu pensum 'nosvērts'. (šķirklī peso) - Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No angļu
m>P(olyethylen)e t(erephthalate). (šķirklī PET) - No franču
m>petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde) - No angļu
m>petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija) - No grieķu
m>petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs) - No grieķu
m>petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija) - No itāliešu
m>pianino. (šķirklī pianīns) - No itāliešu
m>pianista. (šķirklī pianists) - No itāliešu
m>piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs) - No itāļu
m>pizza 'pīrāgs'. (šķirklī pica) - No itāļu
m>pizzeria. (šķirklī picērija) - No angļu
m>pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama) - No itāliešu
m>pizzicato. (šķirklī picikato) - No vācu
m>Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja) - No latīņu
m>simulans (simulantis). (šķirklī simulants) - No grieķu
m>synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks) - No grieķu
m>pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts) - No grieķu
m>pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts) - No latīņu
m>tumor. (šķirklī tumors) - No latīņu
m>pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms) - No viduslejasvācu
m>pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis) - No baltvācu
m>pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis) - No grieķu
m>pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji) - No latīņu
m>pigmentum 'krāsa, krāsviela'. (šķirklī pigments) - No spāņu
m>picador (picar 'durt'). (šķirklī pikadors) - No franču
m>piquant 'ass, durstošs'. (šķirklī pikantērija) - No angļu
m>pick-up 'pacelt'. (šķirklī pikaps) - No franču
m>piqué. (šķirklī pikē) - No franču
m>piquer. (šķirklī pikēt) - No franču
m>piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets) - No angļu
m>picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks) - No grieķu
m>pyknos 'biezs, blīvs' un metron 'mērs'. (šķirklī piknometrs) - No angļu
m>pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis) - No latīņu
m>pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma) - No itāļu
m>piccolo 'mazs'. (šķirklī pikolo) - No viduslaiku latīņu
m>pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs) - No franču
m>pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs) - Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No senaugšvācu
m>piligrim, itāļu pellegrino. (šķirklī piligrims) - No angļu
m>peeling 'nolobīšana, nomizošana'. (šķirklī pīlings) - No grieķu
m>pylōn 'vārti'. (šķirklī pilons) - No franču
m>pilotage. (šķirklī pilotāža) - No angļu
m>pilot project. (šķirklī pilotprojekts) - No franču
m>pilote. (šķirklī pilots) - No latīņu
m>pilula 'bumbiņa'. (šķirklī pilula) - No angļu
m>pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris) - No grieķu
m>pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka) - No franču
m>pincette. (šķirklī pincete) - No vācu
m>Pinscher. (šķirklī pinčers) - No vācu
m>Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots) - No franču
m>pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns) - No latīņu
m>pinus 'priede'. (šķirklī pīnija) - No angļu
m>pint. (šķirklī pinte) - No vācu
m>der Pinsel 'ota'. (šķirklī pindzele) - No senkrievu
m>мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra) - No latīņu
m>piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars) - No franču
m>pipette 'caurulīte'. (šķirklī pipete) - No senkrievu
m>пирогъ. (šķirklī pīrāgs) - No portugāļu
m>piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija) - No latīņu
m>pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts) - No franču
m>purée, kam pamatā latīņu purus. (šķirklī pirē) - No grieķu
m>pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts) - No angļu
m>piercing, pierce 'izdurt'. (šķirklī pīrsings) - No vācu
m>Plakat. (šķirklī plakāts) - No itāļu
m>pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija) - No franču
m>pissoir. (šķirklī pisuārs) - No grieķu
m>pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops) - No grieķu
m>Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons) - No krievu
m>пыжик. (šķirklī pižiks) - No franču
m>place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms) - No latīņu
m>placenta 'plācenis'. (šķirklī placenta) - No franču
m>plafond. (šķirklī plafons) - No latīņu
m>plagiator 'laupītājs'. (šķirklī plaģiators) - No latīņu
m>plagium 'nolaupīšana'. (šķirklī plaģiāts) - No franču
m>pirouette. (šķirklī piruete) - No vācu
m>Platz 'laukums, vieta'. (šķirklī placis) - No vācu
m>Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte) - No franču
m>plaquette 'plāksnīte'. (šķirklī plakete) - No latīņu
m>planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta) - No latīņu
m>planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs) - No franču
m>planeur. (šķirklī planieris) - No latīņu
m>planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija) - No krievu
m>планка. (šķirklī planka) - No grieķu
m>planktos 'klejojošs'. (šķirklī planktons) - No latīņu
m>plantatio 'augu stādīšana'. (šķirklī plantācija) - No latīņu
m>plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika) - No krievu
m>пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts) - No vācu
m>Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns) - No krievu
m>плащ. (šķirklī plašķis) - No grieķu
m>plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators) - No spāņu
m>platina (plata 'sudrabs'). (šķirklī platīns) - Latīņu
m>sol. (šķirklī sol) - No franču
m>plateau (plat 'lēzens, līdzens'). (šķirklī plato) - No viduslaiku latīņu
m>plenarius 'pilns'. (šķirklī plenārs) - No grieķu
m>plasma 'veidojums'. (šķirklī plazma) - No latīņu
m>plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs) - No latīņu
m>plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs) - No franču
m>plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts) - No angļu
m>plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds) - No angļu
m>playboy. (šķirklī pleibojs) - No angļu
m>player, kam pamatā to play 'spēlēt'. (šķirklī pleijeris) - No grieķu
m>pleura 'sāni'. (šķirklī pleirīts) - No grieķu
m>pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons) - No grieķu
m>Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde) - No vācu
m>Pexiglas. (šķirklī pleksistikls) - No latīņu
m>plexus 'pinums, savijums'. (šķirklī pleksīts) - No franču
m>plein air 'ārs'. (šķirklī plenērs) - No latīņu
m>plenum 'pilns'. (šķirklī plēnums) - No grieķu
m>pleonasmos 'pārmērība'. (šķirklī pleonasms) - No grieķu
m>plēktron. (šķirklī plektrs) - No vācu
m>Fleck. (šķirklī pleķis) - No vācu
m>Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis) - No grieķu
m>plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs) - No franču
m>plumage 'apspalvojums'. (šķirklī plimāža) - No grieķu
m>pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs) - No vācu
m>Plätteizen. (šķirklī pletīzeris) - No vācu
m>das Pläsier. (šķirklī plezīrs) - No vācu
m>Flinte. (šķirklī plinte) - No angļu
m>plisser. (šķirklī plisēt) - No vācu
m>Plüsch. (šķirklī plīšs) - No vācu
m>Plombe, kam pamatā franču plomb 'svins'. (šķirklī plomba) - No vācu
m>plombieren. (šķirklī plombēt) - No franču
m>plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs) - No krievu
m>плов, kam pamatā turku pilâv. (šķirklī plovs) - No grieķu
m>spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija) - No vācu
m>Pflaume. (šķirklī plūme) - No vācu
m>Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms) - No latīņu
m>plus 'vairāk'. (šķirklī plus) - No vācu
m>Plus, kam pamatā latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī pluss) - No grieķu
m>plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija) - Pēc planētas
m>Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs) - No vācu
m>Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika) - No grieķu
m>pneumōn 'plauša'. (šķirklī pneimonija) - No grieķu
m>podagra 'kāju slazds'. (šķirklī podagra) - No vācu
m>Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests) - No vācu
m>Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra) - No latīņu
m>podium. (šķirklī podijs) - No senkrievu
m>пудъ. (šķirklī pods) - No krievu
m>подзол. (šķirklī podzols) - No latīņu
m>poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma) - No grieķu
m>poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika) - No grieķu
m>poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija) - No krievu
m>похмелье. (šķirklī pohas) - No vācu
m>Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls) - No angļu
m>pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons) - No franču
m>polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija) - No franču
m>polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs) - No franču
m>polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops) - No vācu
m>Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte) - No
m>polarisation, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizācija) - No vācu
m>Polarisator, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizators) - No angļu
m>Polaroid (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī polaroīds) - No holandiešu
m>polder. (šķirklī polderis) - No grieķu
m>polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika) - No itāliešu
m>polenta. (šķirklī polenta) - No vācu
m>Poller. (šķirklī poleris) - No grieķu
m>poly 'daudz'. (šķirklī poli-) - No
m>poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija) - No angļu
m>polyamide. (šķirklī poliamīdi) - No vācu
m>Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija) - No
m>poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs) - No grieķu
m>polyphōnia. (šķirklī polifonija) - No vācu
m>Polizist. (šķirklī policists) - No franču
m>polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota) - No franču
m>polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots) - No franču
m>poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons) - No vācu
m>Polygrphie. (šķirklī poligrāfija) - No franču
m>polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija) - No vācu
m>Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs) - No
m>poli- un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polimetrija) - No grieķu
m>polymorphos. (šķirklī polimorfisms) - No latīņu
m>pollen (pollinis) 'putekšņi'. (šķirklī polinoze) - No grieķu
m>polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts) - No grieķu
m>polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips) - No
m>poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms) - No grieķu
m>polis. (šķirklī polisa) - No grieķu
m>polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija) - No grieķu
m>polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts) - No krievu
m>политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs) - No
m>poli un grieķu theos 'dievs'. (šķirklī politeisms) - No krievu
m>политэкономия. (šķirklī politekonomija) - No čehu
m>polka 'poliete'. (šķirklī polka) - No franču
m>police, itāļu polizza. (šķirklī polise) - No grieķu
m>polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks) - No grieķu
m>politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis) - No latīņu
m>politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra) - No latīņu
m>pollutio 'aptraipīšana'. (šķirklī pollūcija) - No angļu
m>polo. (šķirklī polo) - No franču
m>polonaise, polonais 'poļu'. (šķirklī polonēze) - Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No vācu
m>Polster. (šķirklī polsteris) - No vācu
m>Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists) - No latīņu
m>positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvs) - No lejasvācu
m>spunt. (šķirklī spunde) - No krievu
m>полштофа. (šķirklī polšs) - No franču
m>pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde) - No vācu
m>Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance) - No latīņu
m>pompa 'svinīgs gājiens'. (šķirklī pompa) - Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No krievu
m>политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks) - No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- No angļu
m>pony. (šķirklī ponijs) - No latīņu
m>polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols) - No franču
m>pompeux, pompeuse, kam pamatā latīņu pomposus. (šķirklī pompozs) - No angļu
m>(pop)ular art 'populārā māksla'. (šķirklī popārts) - No angļu
m>pop group. (šķirklī popgrupa) - No angļu
m>(pop)ped corn, popcorn. (šķirklī popkorns) - No franču
m>popeline. (šķirklī poplīns) - No krievu
m>поп, kam pamatā latīņu papa. (šķirklī pops) - No franču
m>population 'iedzīvotāji'. (šķirklī populācija) - No vācu
m>Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte) - No latīņu
m>populus 'tauta'. (šķirklī populisms) - No franču
m>potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs) - No vācu
m>Porzellan, itāļu porcellana. (šķirklī porcelāns) - No vācu
m>Portion, kam pamatā latīņu portio (portionis) 'daļa, tiesa'. (šķirklī porcija) - No viduslaiku latīņu
m>porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs) - No vācu
m>Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija) - No krievu
m>поролон. (šķirklī porolons) - Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No angļu
m>porter. (šķirklī porteris) - No franču
m>portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis) - No franču
m>portier (porte 'durvis'). (šķirklī portjē) - No latīņu
m>porus 'pora'. (šķirklī porozs) - No latīņu
m>porta 'vārti, durvis'. (šķirklī portāls) - No franču
m>portiére (porte 'durvis'). (šķirklī portjera) - Pēc
m>Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements) - Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No franču
m>portrait. (šķirklī portrets) - No franču
m>porte-cigares. (šķirklī portsigārs) - Pēc Portugāles pilsētas
m>Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns) - No vācu
m>Postament. (šķirklī postaments) - No vācu
m>Posten. (šķirklī postenis) - No angļu
m>poster. (šķirklī posters) - No angļu
m>port. (šķirklī ports) - No franču
m>pose. (šķirklī pose) - No angļu
m>postfix. (šķirklī postfikss) - No latīņu
m>postludum (post 'pēc' un ludus 'spēle'). (šķirklī postlūdija) - No latīņu
m>posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla) - No latīņu
m>post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī postskripts) - No latīņu
m>postulatum 'prasība'. (šķirklī postulāts) - No latīņu
m>postulare 'prasīt'. (šķirklī postulēt) - No latīņu
m>potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potence) - No vācu
m>Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs) - No krievu
m>повидло. (šķirklī povidla) - No franču
m>pose. (šķirklī poza) - No franču
m>position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija) - No franču
m>positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms) - No franču
m>positif. (šķirklī pozitīvs) - No franču
m>praliné. (šķirklī pralinē) - No latīņu
m>positivus 'pozitīvs' un (elek)tron 'elektrons'. (šķirklī pozitrons) - Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No grieķu
m>pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatika) - No grieķu
m>pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatisms) - No angļu
m>pride 'lepnums'. (šķirklī praids) - No grieķu
m>praxis 'darbība, rīcība'. (šķirklī prakse) - No vācu
m>Praktikant. (šķirklī praktikants) - No vācu
m>Praktikum. (šķirklī praktikums) - No vācu
m>praktizieren. (šķirklī praktizēt) - No krievu
m>прапорщик, kam pamatā senslāvu прапор 'karogs'. (šķirklī praporščiks) - No grieķu
m>pragmatikos. (šķirklī pragmatisks) - No vācu
m>praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks) - No sanskrita
m>prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits) - No vācu
m>Frack. (šķirklī praķis) - No krievu
m>право 'tiesības'. (šķirklī prāva) - No lejasvācu
m>pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests) - No grieķu
m>prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis) - No franču
m>préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula) - No latīņu
m>praecedens (praecedentis) 'priekšā ejošs'. (šķirklī precedents) - No latīņu
m>status 'stāvoklis'. (šķirklī statuss) - No franču
m>préciser. (šķirklī precizēt) - No latīņu
m>praedestinatio 'iepriekšnolemtība'. (šķirklī predestinācija) - No latīņu
m>praedicativus 'izteikts'. (šķirklī predikativitāte) - No latīņu
m>positivus 'pozitīvs, atbilstošs'. (šķirklī pozitīvs) - No vācu
m>präzis, franču précis. (šķirklī precīzs) - No latīņu
m>praefectus 'priekšnieks'. (šķirklī prefekts) - No latīņu
m>praefectura. (šķirklī prefektūra) - No franču
m>préférence. (šķirklī preferanss) - No
m>préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference) - No latīņu
m>praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts) - No latīņu
m>praemium 'balva, apbalvojums'. (šķirklī prēmija) - No viduslaiku latīņu
m>praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa) - No franču
m>premier ministre. (šķirklī premjerministrs) - No franču
m>premier 'pirmais'. (šķirklī premjers) - No vācu
m>Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts) - No franču
m>préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt) - No franču
m>prairie 'pļava'. (šķirklī prērija) - No latīņu
m>praerogativa. (šķirklī prerogatīva) - No franču
m>stagiaire. (šķirklī stažieris) - No grieķu
m>presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi) - No franču
m>presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese) - No franču
m>presser. (šķirklī presēt) - No franču
m>Pressform. (šķirklī presforma) - No angļu
m>pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings) - No franču
m>prestige. (šķirklī prestižs) - No latīņu
m>praenatalis. (šķirklī prenatāls) - No franču
m>prestigieux. (šķirklī prestižs) - No latīņu
m>praemixtus 'iepriekš samaisīt'. (šķirklī premikss) - No latīņu
m>praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija) - No latīņu
m>praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs) - No latīņu
m>praetendens (praetendentis). (šķirklī pretendents) - No latīņu
m>praetendere. (šķirklī pretendēt) - No viduslaiku latīņu
m>praetensio. (šķirklī pretenzija) - No grieķu
m>stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija) - No vācu
m>prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs) - No latīņu
m>praetoriani. (šķirklī pretoriānis) - No latīņu
m>praetorium. (šķirklī pretorijs) - No latīņu
m>praevalere. (šķirklī prevalēt) - No latīņu
m>presbyterium. (šķirklī prezbiterijs) - No grieķu
m>presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris) - No franču
m>presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt) - No angļu
m>present 'dāvana'. (šķirklī prezents) - No franču
m>préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs) - No franču
m>président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents) - No franču
m>présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt) - No krievu
m>президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs) - No latīņu
m>praesumere. (šķirklī prezumēt) - No grieķu
m>stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija) - No itāļu
m>prima ballerina 'pirmā balerīna'. (šķirklī primabalerīna) - No itāļu
m>primadonna 'pirmā dāma'. (šķirklī primadonna) - No latīņu
m>primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti) - No latīņu
m>primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips) - No angļu
m>primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms) - No latīņu
m>Primula, kam pamatā primula 'pirmā, sākotnējā'. (šķirklī prīmula) - Pēc angļu zīmola Primus nosaukuma. (šķirklī prīmuss)
- No vācu
m>Prinzessin, kam pamatā franču princesse. (šķirklī princese) - No vācu
m>Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis) - No angļu
m>printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris) - No vācu
m>Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte) - No latīņu
m>prima 'pirmā'. (šķirklī prīma) - No latīņu
m>prima 'pirmā'. (šķirklī prīma) - No vācu
m>Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents) - No latīņu
m>primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs) - No angļu
m>string 'aukla'. (šķirklī stringi) - No latīņu
m>privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija) - No grieķu
m>prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma) - No krievu
m>пряник. (šķirklī prjaņiki) - No grieķu
m>problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma) - No franču
m>procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra) - No latīņu
m>processio 'gājiens'. (šķirklī procesija) - No angļu
m>processor, kam pamatā to process 'vadīt'. (šķirklī procesors) - No vācu
m>Prozent, kam pamatā latīņu pro centum 'uz simtu'. (šķirklī procents) - No vācu
m>prismatisch, franču prismatique. (šķirklī prizmatisks) - No vācu
m>prozentual. (šķirklī procentuāls) - No latīņu
m>processus 'iešana uz priekšu'. (šķirklī process) - No vācu
m>Produzent, kam pamatā latīņu producens (producentis) 'ražojošs'. (šķirklī producents) - No vācu
m>produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt) - No latīņu
m>producere 'radīt, ražot'. (šķirklī produkcija) - No franču
m>productivité. (šķirklī produktivitāte) - No vācu
m>Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts) - No latīņu
m>profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija) - No latīņu
m>profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns) - No vācu
m>Proffesor, kam pamatā latīņu professor 'skolotājs'. (šķirklī profesors) - No vācu
m>Professur. (šķirklī profesūra) - No vācu
m>Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse) - No franču
m>profiler. (šķirklī profilēt) - No franču
m>profil. (šķirklī profils) - No franču
m>profiter. (šķirklī profitēt) - No franču
m>profit. (šķirklī profīts) - No vācu
m>Progesteron. (šķirklī progesterons) - No grieķu
m>prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze) - No franču
m>programme, angļu program(me), kam pamatā grieķu programma 'priekšraksts, paziņojums'. (šķirklī programma) - No angļu
m>programming. (šķirklī programmēšana) - No franču
m>progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt) - No latīņu
m>progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija) - No vācu
m>programmatisch. (šķirklī programmatisks) - No franču
m>progressif. (šķirklī progresīvs) - No grieķu
m>programma 'paziņojums, priekšraksts'. (šķirklī programmatūra) - No angļu
m>program. (šķirklī programmēt) - No angļu
m>prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija) - No latīņu
m>proiectio 'mešana uz priekšu'. (šķirklī projekcija) - No vācu
m>projektieren. (šķirklī projektēt) - No vācu
m>Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors) - No vācu
m>Projekt, kam pamatā latīņu proiectum 'uz priekšu mests'. (šķirklī projekts) - No latīņu
m>proclamatio 'uzsaukums'. (šķirklī proklamācija) - No latīņu
m>proclamare. (šķirklī proklamēt) - No vācu, angļu
m>proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls) - No latīņu
m>procurator. (šķirklī prokurators) - No krievu
m>прокуратура. (šķirklī prokuratūra) - No vācu
m>Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists) - No franču
m>procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors) - No franču
m>prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts) - No latīņu
m>proletarius, proles 'pēcnācējs'. (šķirklī proletārietis) - No grieķu
m>prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs) - No franču
m>promenade. (šķirklī promenāde) - No latīņu
m>pro mille 'uz tūkstoti'. (šķirklī promile) - No vācu
m>Prominenz. (šķirklī prominence) - No latīņu
m>promotio 'virzīšana uz priekšu'. (šķirklī promocija) - No franču
m>propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda) - No krievu
m>пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt) - No franču
m>propagandiste. (šķirklī propagandists) - No franču
m>propane. (šķirklī propāns) - No vācu
m>Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika) - No angļu
m>propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris) - No grieķu
m>propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss) - No vācu
m>Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte) - No latīņu
m>pro 'vietā' un 'rektors'. (šķirklī prorektors) - No latīņu
m>proscaenium, kam pamatā grieķu proskēnion. (šķirklī proscēnijs) - No angļu
m>prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija) - No latīņu
m>prospectus 'skats; skatiens'. (šķirklī prospekts) - No latīņu
m>prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata) - No franču
m>prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija) - No latīņu
m>prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta) - No itāliešu
m>prosciutto. (šķirklī prošuto) - No franču
m>protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns) - No latīņu
m>protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija) - No angļu
m>protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms) - No franču
m>protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts) - No latīņu
m>protector. (šķirklī protektors) - No franču
m>protecteur, angļu protector. (šķirklī protektors) - No latīņu
m>protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants) - No latīņu
m>protestari 'publiski apliecināt'. (šķirklī protestēt) - No vācu
m>Protest, itāļu protesto, kam pamatā latīņu 'publiski apliecināt'. (šķirklī protests) - No franču
m>prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze) - No krievu
m>протезист, franču prothèse 'protēze'. (šķirklī protēzists) - No franču
m>protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt) - No franču
m>protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols) - No grieķu
m>prōtotypos. (šķirklī prototips) - No latīņu
m>prostratio. (šķirklī prostrācija) - No vācu
m>Proviant, kam pamatā itāļu provianda. (šķirklī proviants) - No latīņu
m>provincia. (šķirklī province) - No latīņu
m>provincialis. (šķirklī provinciālis) - No latīņu
m>pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns) - No latīņu
m>provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors) - No latīņu
m>provocatio 'izaicināšana, izsaukšana'. (šķirklī provokācija) - No latīņu
m>prosector 'uzšķērdētājs'. (šķirklī prozektors) - No grieķu
m>prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts) - No franču
m>projecteur. (šķirklī prožektors) - No grieķu
m>psalmos 'dziesma, dziedājums'. (šķirklī psalmi) - No grieķu
m>pseudos 'meli'. (šķirklī pseido-) - No grieķu
m>pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms) - No grieķu
m>psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe) - No grieķu
m>psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija) - No vācu
m>Psychiater. (šķirklī psihiatrs) - No vācu
m>Psychoanalyse. (šķirklī psihoanalīze) - No vācu
m>psychiatrisch. (šķirklī psihiatrisks) - No vācu
m>psychisch. (šķirklī psihisks) - No vācu
m>Psychologe. (šķirklī psihologs) - No grieķu
m>psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija) - No latīņu
m>psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija) - No grieķu
m>psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze) - No grieķu
m>psychros 'auksts' un metron 'mērs'. (šķirklī psihrometrs) - No grieķu
m>psōriasis 'nieze'. (šķirklī psoriāze) - No grieķu
m>pteron 'spārns' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pterozauri) - Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču
m>pointe 'smaile, smails gals'. (šķirklī puante) - No franču
m>pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms) - No latīņu
m>pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte) - No vācu
m>publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt) - No vācu
m>Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika) - No krievu
m>публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika) - No latīņu
m>publicatio. (šķirklī publikācija) - No vācu
m>Publizist, franču publiciste. (šķirklī publicists) - No latīņu
m>publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publisks) - No angļu
m>pudding. (šķirklī pudiņš) - No franču
m>pouf. (šķirklī pufs) - No vācu
m>putzen 'tīrīt'. (šķirklī pucēt) - No krievu
m>фуфайка. (šķirklī pufaika) - No latīņu
m>super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite) - No latīņu
m>pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija) - No angļu
m>pullover. (šķirklī pulovers) - No latīņu
m>pulpa 'mīkstums'. (šķirklī pulpa) - No latīņu
m>pulsatio 'sišana, grūšana'. (šķirklī pulsācija) - No latīņu
m>pulsare 'sist, grūst'. (šķirklī pulsēt) - No vācu
m>Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults) - No franču
m>pulvérisateur. (šķirklī pulverizators) - No vācu
m>Pulver, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pulveris) - No latīņu
m>suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs) - No latīņu
m>punctio 'dūriens'. (šķirklī punkcija) - No vācu
m>Pumpe 'sūknis'. (šķirklī pumpis) - No angļu
m>punch. (šķirklī punšs) - No latīņu
m>punctum 'dūriens; punkts'. (šķirklī punkts) - No franču
m>poireau, latīņu porrum. (šķirklī puravs) - No viduslaiku latīņu
m>purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs) - No franču
m>purisme, kam pamatā latīņu purus 'tīrs'. (šķirklī pūrisms) - No angļu
m>puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi) - No angļu
m>puritanism. (šķirklī puritānisms) - No latīņu
m>purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs) - No franču
m>charme. (šķirklī šarms) - No latīņu
m>radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers) - No vācu
m>Rabatte 'dobe'. (šķirklī rabate) - No vācu
m>Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats) - No senebreju
m>rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns) - No krievu
m>рация. (šķirklī rācija) - No latīņu
m>rationalis 'uz prātu attiecīgs, saprātīgs' (ratio 'prāts'). (šķirklī racionālisms) - No latīņu
m>rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionalizācija) - No latīņu
m>radius 'stars'. (šķirklī radiāls) - No angļu
m>radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars) - No latīņu
m>radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis) - No latīņu
m>radiare 'izstarot'. (šķirklī radiators) - No latīņu
m>radius 'stars'. (šķirklī rādijs) - No latīņu
m>radicula 'saknīte'. (šķirklī radikulīts) - No angļu
m>radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio) - No
m>radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt) - No
m>radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija) - No
m>radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma) - No
m>radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs) - No latīņu
m>radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss) - No angļu
m>rad – r(adiation) a(bsorbed) d(ose). (šķirklī rads) - No franču
m>raffiner 'tīrīt, attīrīt'. (šķirklī rafinēt) - No angļu
m>raft 'plosts'. (šķirklī raftings) - No latīņu
m>rachitis, grieķu rhachis 'mugurkauls'. (šķirklī rahīts) - No angļu
m>rider. (šķirklī raiders) - No angļu
m>rider. (šķirklī raiders) - No vācu
m>Rahe, lejasvācu rā. (šķirklī rāja) - No vācu
m>Rakel. (šķirklī rakelis) - No franču
m>raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete) - No franču
m>raccourci 'saīsināts, arī rakurss'. (šķirklī rakurss) - No angļu
m>rally. (šķirklī rallijs) - No arābu
m>ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns) - No malajiešu rāmī. (šķirklī rāmija)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No franču
m>rampe. (šķirklī rampa) - No vācu
m>Rakete. (šķirklī raķete) - No franču
m>ranger. (šķirklī ranžēt) - No franču
m>rapide 'ātrs'. (šķirklī rapids) - No vācu
m>Rapier, franču rapière. (šķirklī rapieris) - No franču
m>rapport. (šķirklī raports) - No vācu
m>Raps. (šķirklī rapsis) - No latīņu
m>rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija) - No vācu
m>Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte) - J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu
m>rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt) - No latīņu
m>tropicus, grieķu tropikos, tropos 'pagrieziens'. (šķirklī tropisks) - No franču
m>rentier (rente 'rente'). (šķirklī rantjē) - No krievu
m>рассол 'sālījums'. (šķirklī rasols) - No vācu
m>Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs) - No vācu
m>Rat 'padome'. (šķirklī rāte) - No viduslaiku latīņu
m>ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt) - Franču
m>choquer. (šķirklī šokēt) - No angļu
m>rout. (šķirklī rauts) - No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No viduslaiku latīņu
m>rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija) - No viduslaiku latīņu
m>rehabilitare. (šķirklī reabilitēt) - No latīņu
m>re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija) - No latīņu
m>re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents) - No viduslaiku latīņu
m>reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt) - No latīņu
m>reactio. (šķirklī reakcija) - No franču
m>réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs) - No angļu
m>reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors) - No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu
m>realis 'esošs, eksistējošs'. (šķirklī realitāte) - No vācu
m>Realpolitik. (šķirklī reālpolitika) - No latīņu
m>realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija) - No vācu
m>Realschule. (šķirklī reālskola) - No latīņu
m>re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija) - No vācu
m>Rasen 'mauriņš'. (šķirklī rāze) - No latīņu
m>re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija) - No latīņu
m>rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss) - No latīņu
m>recensere. (šķirklī recenzēt) - No latīņu
m>recensio 'novērtējums'. (šķirklī recenzija) - No latīņu
m>receptio 'pieņemšana' (recipere 'uzņemt'). (šķirklī recepcija) - No vācu
m>die Stelle 'vieta; darbavieta'. (šķirklī štelle) - No vācu
m>stempeln. (šķirklī štempelēt) - No latīņu
m>receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte) - No latīņu
m>recipere 'saņemt'. (šķirklī receptors) - No latīņu
m>recessus 'atkāpšanās'. (šķirklī recesija) - No latīņu
m>recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt) - No latīņu
m>recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms) - No latīņu
m>recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs) - No latīņu
m>re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija) - No latīņu
m>recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija) - No itāliešu
m>recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs) - No vācu
m>redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt) - No franču
m>redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots) - No latīņu
m>reducere 'virzīt atpakaļ'. (šķirklī reducēšanās) - No latīņu
m>reductio 'virzīšana atpakaļ'. (šķirklī redukcija) - No latīņu
m>reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors) - No vācu
m>Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance) - No latīņu
m>recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients) - No vācu
m>der Schutzmann. (šķirklī šucmanis) - No latīņu
m>re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports) - No latīņu
m>re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija) - No latīņu
m>re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija) - No latīņu
m>referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts) - No vācu
m>Reeder. (šķirklī rēderis) - No franču
m>référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference) - No latīņu
m>referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums) - No latīņu
m>referre. (šķirklī referēt) - No latīņu
m>referens (referentis) 'ziņotājs'. (šķirklī referents) - No latīņu
m>reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija) - No latīņu
m>reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss) - No latīņu
m>reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt) - No latīņu
m>reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs) - No vācu
m>Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors) - No latīņu
m>reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma) - No latīņu
m>reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija) - No latīņu
m>reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti) - No latīņu
m>reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt) - No franču
m>reformisme. (šķirklī reformisms) - No latīņu
m>refractio 'laušana'. (šķirklī refrakcija) - No latīņu
m>refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs) - No franču
m>refrain. (šķirklī refrēns) - No latīņu
m>regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija) - No itāliešu
m>regata. (šķirklī regate) - No angļu
m>rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs) - No vācu
m>Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators) - No franču
m>réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments) - No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu
m>regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt) - No latīņu
m>regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija) - No latīņu
m>regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress) - No angļu
m>ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims) - No latīņu
m>regula 'noteikums, norma'. (šķirklī regula) - No latīņu
m>regularis. (šķirklī regularitāte) - No latīņu
m>regulare 'sakārtot'. (šķirklī regulators) - No latīņu
m>regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija) - No vācu
m>Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators) - No latīņu
m>regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents) - No latīņu
m>regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions) - No viduslaiku latīņu
m>registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija) - No viduslaiku latīņu
m>registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt) - No viduslaiku latīņu
m>rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija) - No krievu
m>рейд, holandiešu reede. (šķirklī reids) - No angļu
m>raid. (šķirklī reids) - No vācu
m>Reichsmark. (šķirklī reihsmarka) - No vācu
m>Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs) - No latīņu
m>rheumatismus, grieķu rheumatismos 'izplūšana'. (šķirklī reimatisms) - No vācu
m>Reichskanzler. (šķirklī reihskanclers) - No angļu
m>ranger. (šķirklī reindžers) - No krievu
m>такса, vācu Dachs. (šķirklī taksis) - No vācu
m>Rheinwein 'Reinas vīns'. (šķirklī reinvīns) - No vācu
m>Reise 'ceļojums'. (šķirklī reiss) - No angļu
m>rating. (šķirklī reitings) - No angļu
m>racketer. (šķirklī reketieris) - No angļu
m>racket. (šķirklī rekets) - No franču
m>réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma) - No latīņu
m>reclamatio 'protestēšana'. (šķirklī reklamācija) - No viduslaiku latīņu
m>recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas) - No japāņu
m>reiki. (šķirklī reiki) - No latīņu
m>recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija) - No latīņu
m>re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija) - No latīņu
m>re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija) - No latīņu
m>re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija) - No vācu
m>Rekrut, franču recrue. (šķirklī rekrūtis) - No latīņu
m>rectificare 'izlabot'. (šķirklī rektificēt) - No latīņu
m>rectoratus. (šķirklī rektorāts) - No latīņu
m>rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija) - No latīņu
m>requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms) - No latīņu
m>requirere 'meklēt, atprasīt'. (šķirklī rekvizēt) - No latīņu
m>requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija) - No franču
m>réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors) - No latīņu
m>requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts) - No latīņu
m>relatio 'ziņojums'. (šķirklī relācija) - No latīņu
m>relaxatio 'vājināšana, samazināšana'. (šķirklī relaksācija) - No vācu
m>Relativismus, kam pamatā latīņu relatio 'attiecība'. (šķirklī relatīvisms) - No franču
m>relais. (šķirklī relejs) - No latīņu
m>religio. (šķirklī reliģija) - No latīņu
m>relativus 'attiecināts, attiecīgs'. (šķirklī relatīvs) - No angļu
m>(press) release. (šķirklī relīze) - No franču
m>remarque. (šķirklī remarka) - No franču
m>tapisser. (šķirklī tapsēt) - No angļu
m>remix. (šķirklī remikss) - No latīņu
m>reminiscentia 'atcerēšanās'. (šķirklī reminiscence) - No latīņu
m>remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija) - No franču
m>remonter. (šķirklī remontēt) - No franču
m>renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts) - No franču
m>renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse) - No franču
m>reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete) - Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (
m>Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno) - No latīņu
m>renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija) - No vācu
m>Rentabilität. (šķirklī rentabilitāte) - No viduslejasvācu
m>rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente) - No lejasvācu
m>rennestēn. (šķirklī renstele) - No viduslejasvācu
m>renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene) - No grieķu
m>rheos 'plūsma' un statos 'stāvošs'. (šķirklī reostats) - No latīņu
m>reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija) - No latīņu
m>repatriatio. (šķirklī repatriācija) - No angļu
m>repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents) - No franču
m>répertoire. (šķirklī repertuārs) - No latīņu
m>repetitor 'atkārtotājs'. (šķirklī repetitors) - No franču
m>réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika) - No franču
m>reportage. (šķirklī reportāža) - No amerikāņu angļu to rap 'runāt, pļāpāt'. (šķirklī repot)
- No latīņu
m>repressalia. (šķirklī represālijas) - No latīņu
m>repressio 'apspiešana'. (šķirklī represijas) - No latīņu
m>representatio. (šķirklī reprezentācija) - No franču
m>représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt) - No franču
m>reprise. (šķirklī reprīze) - No uzvārda
m>Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši) - No latīņu
m>reptile (repere 'līst, rāpot'). (šķirklī reptilis) - No grieķu
m>theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris) - No franču
m>réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija) - No latīņu
m>rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts) - No angļu
m>wrestling 'cīņa'. (šķirklī reslings) - No latīņu
m>resorbere 'uzsūkt'. (šķirklī resorbcija) - No franču
m>ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors) - No latīņu
m>respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi) - No franču
m>respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts) - No latīņu
m>respiratio. (šķirklī respirācija) - No latīņu
m>respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents) - No angļu
m>to restart. (šķirklī restartēt) - No latīņu
m>restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija) - No franču
m>restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns) - No angļu
m>rapper. (šķirklī reperis) - No latīņu
m>retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija) - No latīņu
m>rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika) - No latīņu
m>retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro) - No latīņu
m>retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro) - No latīņu
m>retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte) - No angļu
m>retract. (šķirklī retraks) - No angļu
m>retriever. (šķirklī retrīvers) - No franču
m>rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija) - No latīņu
m>retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds) - No franču
m>retouche. (šķirklī retuša) - No franču
m>revanchisme (revanche 'atriebība'). (šķirklī revanšisms) - No franču
m>revanche 'atlīdzināšana, atmaksa'. (šķirklī revanšs) - No franču
m>révérence. (šķirklī reveranss) - No latīņu
m>reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija) - No latīņu
m>reversio 'atgriešanās'. (šķirklī reversija) - No latīņu
m>reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss) - No franču
m>revue 'apskats'. (šķirklī revija) - No vācu
m>Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija) - No latīņu
m>revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms) - No angļu
m>revolver (to revolve 'rotēt, griezties'). (šķirklī revolveris) - No vācu
m>Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts) - No franču
m>réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve) - No franču
m>réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs) - No latīņu
m>residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence) - No franču
m>résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija) - No franču
m>résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence) - No latīņu
m>resolutio 'izšķiršana'. (šķirklī rezolūcija) - No franču
m>résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse) - No franču
m>résumé. (šķirklī rezumē) - No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču
m>révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija) - No franču
m>régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors) - No krievu
m>режиссура. (šķirklī režisūra) - No persiešu, arābu
m>riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls) - No baltvācu
m>ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba) - No latīņu
m>ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns) - No latīņu
m>ricinus. (šķirklī rīcins) - No franču
m>régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms) - No vācu
m>Riff, holandiešu rif. (šķirklī rifs) - No angļu
m>riff. (šķirklī rifs) - Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No latīņu
m>rigidus 'ciets, stingrs'. (šķirklī rigiditāte) - No franču
m>rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms) - No dāņu
m>rigsdag. (šķirklī Rigsdags) - No vietvārda
m>Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis) - Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- No franču
m>ricochet. (šķirklī rikošets) - No itāliešu
m>ricotta. (šķirklī rikota) - No zviedru
m>riksdag. (šķirklī Riksdags) - Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No japāņu
m>jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša) - No lejasvācu
m>riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme) - No angļu
m>remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks) - No angļu
m>ring 'aplis, riņķis'. (šķirklī rings) - No vācu
m>Rips. (šķirklī ripss) - No vācu
m>richten. (šķirklī riktēt) - No vācu
m>Riesling. (šķirklī rīslings) - No vācu
m>Rüsche, franču ruche. (šķirklī riša) - Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu
m>richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs) - No vācu
m>riskant, franču risquant. (šķirklī riskants) - No angļu
m>rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs) - No grieķu
m>rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika) - No latīņu
m>ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits) - No itāļu
m>ritornello (ritorno 'atgriešanās'). (šķirklī ritornele) - No latīņu
m>ritualis 'uz rituālu attiecīgs'. (šķirklī rituāls) - No vācu
m>Riesenschnauzer (riesen 'milzīgs'). (šķirklī rīzenšnaucers) - No krievu
m>ряженка. (šķirklī rjaženka) - Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- No grieķu
m>rhythmos. (šķirklī ritms) - Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (
m>Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija) - No čehu
m>robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots) - No angļu
m>rodeo, spāņu rodeo (rodear 'sadzīt lopus kopā'). (šķirklī rodeo) - No grieķu
m>rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs) - No grieķu
m>rhodon 'roze', dendron 'koks'. (šķirklī rododendrs) - No grieķu
m>rhodon 'roze'. (šķirklī rodonīts) - No angļu
m>roadster. (šķirklī rodsters) - No latīņu
m>robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts) - No vācu
m>Rochade. (šķirklī rokāde) - No angļu
m>rock and roll. (šķirklī rokenrols) - No angļu
m>rocker. (šķirklī rokeris) - No franču
m>roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors) - No franču
m>rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko) - No itāliešu
m>tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi) - No angļu
m>rock. (šķirklī roks) - No angļu
m>roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris) - No kompānijas "Rolls-Royce" nosaukuma. (šķirklī rolsroiss)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No franču
m>romance, spāņu romance. (šķirklī romance) - No vācu
m>Romanzement. (šķirklī romāncements) - No vācu
m>Romanik, kam pamatā latīņu Romanus 'romiešu'. (šķirklī romānika) - No vācu
m>Rollmops. (šķirklī rolmopsis) - No franču
m>romantisme, kam pamatā latīņu romantismus. (šķirklī romantisms) - No grieķu
m>rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs) - No grieķu
m>rhombos 'rombs'. (šķirklī rombs) - No franču
m>romsteck, angļu rump steak. (šķirklī romšteks) - No franču
m>rondel. (šķirklī rondele) - No franču
m>rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo) - No angļu
m>roast beef. (šķirklī rostbifs) - No viduslejasvācu
m>rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota) - No latīņu
m>rotatio. (šķirklī rotācija) - No čigānu valodas
m>rom 'cilvēks'. (šķirklī romi) - No franču
m>roman. (šķirklī romāns) - No latīņu
m>rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints) - Latīņu
m>rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators) - No latīņu
m>rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt) - Itāliešu
m>rotonda (latīņu rotondus 'apaļš'). (šķirklī rotonda) - Vācu
m>Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers) - No angļu
m>rover. (šķirklī rovers) - No angļu
m>rover. (šķirklī rovers) - No latīņu
m>rosarium. (šķirklī rozārijs) - No vācu
m>Rosenkreuzer (Rose 'roze' un kreuz 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši) - No viduslejasvācu
m>rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze) - No latīņu
m>roseus 'sārts'. (šķirklī rozeola) - No franču
m>rosette 'rozīte'. (šķirklī rozete) - No vācu
m>Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne) - No itāļu
m>timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns) - No krievu
m>ротмистр, poļu rotmistrz. (šķirklī rotmistrs) - No arābu
m>rubā'ī 'četrdaļīgs'. (šķirklī rubajs) - No angļu
m>ruberoid. (šķirklī ruberoīds) - No latīņu
m>rubidus 'sarkans'. (šķirklī rubīdijs) - No vācu
m>Rubin, kam pamatā latīņu ruber 'sarkans'. (šķirklī rubīns) - No krievu
m>рубль. (šķirklī rublis) - No latīņu
m>rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika) - No krievu
m>руда. (šķirklī rūda) - No latīņu
m>rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments) - No itāļu
m>rubato. (šķirklī rubāto) - No latīņu
m>ruina 'drupas'. (šķirklī ruinēt) - No franču
m>roulette (rouler 'satīt, saritināt'). (šķirklī rulete) - No viduslejasvācu
m>rulle. (šķirklī rullis) - No angļu
m>rhumb, kam pamatā grieķu rhombos 'apgrieziens'. (šķirklī rumbs) - No viduslejasvācu
m>rump. (šķirklī rumpis) - No angļu
m>rum. (šķirklī rums) - No latīņu
m>titulus. (šķirklī tituls) - No somu runo 'dziesma, dzejolis'. (šķirklī rūna)
- No senskandināvu
m>rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas) - No viduslejasvācu
m>runge. (šķirklī runga) - No baltvācu
m>Runkel. (šķirklī runkulis) - No hindi
m>rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija) - No viduslejasvācu
m>runen. (šķirklī rūnīt) - No holandiešu
m>roeper, roepen 'kliegt'. (šķirklī rupors) - No krievu
m>русистика. (šķirklī rusistika) - No krievu
m>русист. (šķirklī rusists) - No latīņu
m>rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustika) - No latīņu
m>rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rusts) - No viduslaiku latīņu
m>Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs) - No franču
m>routine. (šķirklī rutīna) - Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- No franču
m>rouge 'sarkans'. (šķirklī rūžs) - Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No franču
m>russisme (russe 'krievs'). (šķirklī rusisms) - No latīņu
m>rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustikāls) - No angļu
m>rooter. (šķirklī rūteris) - No latīņu
m>sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats) - Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No franču
m>sabot. (šķirklī sabo) - No franču
m>sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža) - No lejasvācu
m>trump. (šķirklī trumpis) - No krievu
m>сябёр. (šķirklī sābris) - No krievu
m>соболь. (šķirklī sabulis) - No franču
m>sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms) - No angļu
m>sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms) - No vācu
m>Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija) - No lietuviešu
m>sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža) - No J. Alunāna jaunvārda
m>saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima) - No svahili
m>safari, arābu safar 'ceļojums'. (šķirklī safari) - No latīņu
m>sapphirus, grieķu sappheiros. (šķirklī safīrs) - No vācu
m>Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns) - No senskandināvu
m>saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga) - No holandiešu
m>sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo) - No franču
m>saccharose, kam pamatā latīņu saccharum 'cukurs'. (šķirklī saharoze) - No krievu
m>сайга, kam pamatā tjurku vārds. (šķirklī saiga) - No angļu
m>truism. (šķirklī truisms) - No krievu
m>сайра. (šķirklī saira) - No angļu
m>site. (šķirklī saits) - No japāņu
m>sake. (šķirklī sakē) - No latīņu
m>sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments) - No latīņu
m>sacramentalis. (šķirklī sakramentāls) - No latīņu
m>sacristia, sacrum 'svētums'. (šķirklī sakristeja) - No latīņu
m>Halóxylon. (šķirklī saksauls) - No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu
m>саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs) - Vārds aizgūts no lībiešu
m>salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka) - No grieķu
m>salamandra. (šķirklī salamandra) - No itāļu
m>salami. (šķirklī salami) - No itāļu
m>(in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti) - No itāļu
m>saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo) - No franču
m>salicylate, kam pamatā latīņu salix (salicis) 'vītols'. (šķirklī salicilāti) - No grieķu
m>kalámē. (šķirklī salmi) - No latīņu
m>sal 'sāls' un grieķu ammōniakon 'koka sveķi'. (šķirklī salmiaks) - Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No franču
m>salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons) - No latīņu
m>sal 'sāls' un grieķu petros 'akmens, klints'. (šķirklī salpetris) - No spāņu
m>salsa 'mērce'. (šķirklī salsa) - No itāļu
m>salto mortale 'nāves lēciens'. (šķirklī saltomortāle) - No latīņu
m>salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt) - No itāļu
m>salvietta. (šķirklī salvete) - No portugāļu
m>samba. (šķirklī samba) - No krievu
m>самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo) - No angļu
m>summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits) - No krievu
m>самогон. (šķirklī samogonka) - No ņencu
m>saamod vai saamid. (šķirklī samojedi) - No krievu
m>самокат. (šķirklī samokats) - No krievu
m>самосвал. (šķirklī samosvals) - No krievu
m>самовар. (šķirklī samovārs) - No angļu
m>sampler. (šķirklī sampleris) - No angļu
m>sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls) - No krievu
m>мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt) - No latīņu
m>sanatio 'ārstēšana, atveseļošana'. (šķirklī sanācija) - No franču
m>sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija) - No grieķu
m>sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales) - No vācu
m>sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt) - No franču
m>sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna) - No vācu
m>Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis) - No franču
m>sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija) - No franču
m>sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt) - No latīņu
m>unicum. (šķirklī ūnikums) - No latīņu
m>uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss) - No sanskrita
m>samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits) - Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No franču
m>centime. (šķirklī santīms) - Abreviatūra no angļu
m>Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD) - No franču
m>urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms) - No franču
m>saper 'parakties apakšā'. (šķirklī sapieris) - No grieķu
m>ouron 'urīns' un metron 'mērs'. (šķirklī urometrs) - No latīņu
m>sapo, saponis 'ziepes'. (šķirklī saponīni) - No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No grieķu
m>sapros 'pūstošs' un phyton 'augs'. (šķirklī saprofīti) - No spāņu
m>zarabanda. (šķirklī sarabanda) - No grieķu
m>sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis) - No krievu
m>сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns) - No grieķu
m>sarkazein 'plēšu gaļu'. (šķirklī sarkasms) - No grieķu
m>sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs) - Latīņu
m>sarcoma no grieķu sarkōma 'gaļīgs izaugums' (sarx, sarkos 'gaļa'). (šķirklī sarkoma) - No malajiešu valodas. (šķirklī saronga)
- No angļu
m>S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS) - No spāņu
m>zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela) - No itāliešu
m>sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs) - No angļu
m>S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS) - No lejasvācu
m>trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis) - No angļu friziera Vidala Sasona (
m>Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons) - No latīņu
m>satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans) - No angļu
m>satellite television. (šķirklī satelīttelevīzija) - No vācu
m>Satellitenstaat, angļu satellite state. (šķirklī satelītvalsts) - No franču
m>satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns) - No latīņu
m>satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra) - No grieķu
m>satyros. (šķirklī satīrs) - No latīņu
m>Saturnus. (šķirklī Saturns) - No somu sauna. (šķirklī sauna)
- No spāņu
m>sabana, kam pamatā indiāņu vārds. (šķirklī savanna) - No latīņu
m>usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija) - No grieķu
m>skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna) - No itāliešu
m>scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs) - No latīņu
m>scintillatio 'spīdēšana, dzirksteļošana'. (šķirklī scintilācija) - No franču
m>séance. (šķirklī seanss) - No latīņu
m>sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja) - No angļu
m>sedan. (šķirklī sedans) - No latīņu
m>sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija) - No latīņu
m>sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments) - No spāņu
m>seguidilla. (šķirklī segidilja) - No latīņu
m>segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segmentācija) - No latīņu
m>segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segments) - No latīņu
m>segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija) - No angļu
m>safe 'drošs'. (šķirklī seifs) - No lietuviešu
m>sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims) - No angļu
m>seiner (seine 'riņķa vads'). (šķirklī seiners) - No vācu
m>Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija) - No grieķu
m>seismos 'zemestrīce' un metron 'mērs'. (šķirklī seismometrs) - No vācu
m>Sekante, kam pamatā latīņu secans (secantis) 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekante) - No latīņu
m>sectio 'sagriešana, sadalīšana'. (šķirklī sekcija) - No jaunlatīņu
m>secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs) - No latīņu
m>secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēts) - No angļu
m>sex appeal. (šķirklī seksapīls) - No angļu
m>sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms) - No latīņu
m>sex 'seši'. (šķirklī seksta) - No latīņu
m>sex 'seši'. (šķirklī sekstakords) - No angļu
m>sex, kam pamatā latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī sekss) - No latīņu
m>sexus 'dzimums' un patoloģija. (šķirklī seksopatoloģija) - No franču
m>sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons) - No latīņu
m>sex 'seši'. (šķirklī sekstīna) - No latīņu
m>sex 'seši'. (šķirklī sekstole) - No latīņu
m>secta 'virziens, skola'. (šķirklī sekta) - No latīņu
m>saecularis 'pasaulīgs, laicīgs'. (šķirklī sekularizācija) - No latīņu
m>secunda (divisio) 'otrā (iedaļa)'. (šķirklī sekunde) - No latīņu
m>sequentia 'secība'. (šķirklī sekvence) - No čeroki indiāņu cilts virsaiša
m>Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja) - No latīņu
m>selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcija) - No latīņu
m>Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns) - No franču
m>céleri, kam pamatā grieķu selīnon. (šķirklī selerija) - No arābu
m>seil 'straume'. (šķirklī selje) - No latīņu
m>vacuum 'tukšums'. (šķirklī vakuums) - No portugāļu
m>selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva) - No grieķu
m>sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors) - No franču
m>sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika) - No vācu
m>Sekundant, kam pamatā latīņu secundans (secundantis) 'veicinātājs'. (šķirklī sekundants) - No franču
m>séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma) - No latīņu
m>selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcionārs) - No latīņu
m>secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs) - No latīņu
m>selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selektīvs) - No latīņu
m>senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators) - No latīņu
m>semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris) - No vācu
m>Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols) - No latīņu
m>senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils) - No latīņu
m>senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī seniors) - No latīņu
m>senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts) - No angļu īpašvārda
m>Sandwich. (šķirklī sendvičs) - No spāņu
m>señora 'kundze'. (šķirklī senjora) - No spāņu
m>señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita) - No spāņu
m>señor 'kungs'. (šķirklī senjors) - No franču
m>sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija) - No latīņu
m>sensibilis 'ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilitāte) - No latīņu
m>sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija) - No latīņu
m>sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators) - No latīņu
m>sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensitivitāte) - No angļu
m>semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika) - No latīņu
m>sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls) - No franču
m>sensualisme, kam pamatā latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuālisms) - No vācu
m>Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence) - No franču
m>sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms) - No franču
m>sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments) - No latīņu
m>separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms) - No latīņu
m>separator 'atdalītājs'. (šķirklī separators) - No latīņu
m>sepia, grieķu sēpia 'tinteszivs'. (šķirklī sēpija) - No spāņu, portugāļu
m>centavo. (šķirklī sentavo) - No grieķu
m>sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts) - No latīņu
m>sepsis, grieķu sēpsis 'pūšana'. (šķirklī sepse) - No latīņu
m>septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords) - No latīņu
m>September (septem 'septiņi'). (šķirklī septembris) - No vācu
m>Septett, kam pamatā latīņu septem 'septiņi'. (šķirklī septets) - No grieķu
m>sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija) - No grieķu
m>sēptikos. (šķirklī septiks) - No latīņu
m>septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons) - No latīņu
m>sensus 'sajūta'. (šķirklī sensorisks) - No latīņu
m>sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors) - No franču
m>sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls) - No latīņu
m>separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts) - No spāņu
m>serradella. (šķirklī seradella) - No persiešu
m>sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls) - No grieķu
m>sardonyx, saŕdion. (šķirklī serdoliks) - No franču
m>sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde) - No angļu
m>surfing. (šķirklī sērfings) - No angļu
m>serial. (šķirklī seriāls) - No latīņu
m>series 'rinda'. (šķirklī sērija) - No latīņu
m>septima 'septītā'. (šķirklī septima) - No latīņu
m>serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns) - No latīņu
m>serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentārijs) - No latīņu
m>serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentīns) - No grieķu
m>sēptikos. (šķirklī septisks) - No latīņu
m>serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija) - No franču
m>certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts) - No latīņu
m>serum 'sūkalas'. (šķirklī serums) - No franču
m>servante. (šķirklī servants) - No angļu
m>serve. (šķirklī serve) - No latīņu
m>vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis) - No angļu
m>server. (šķirklī serveris) - No franču
m>servir 'kalpot, apkalpot'. (šķirklī servēt) - No angļu
m>serve. (šķirklī servēt) - No latīņu
m>servilis 'verdzisks'. (šķirklī servilisms) - No angļu
m>service 'apkalpošana'. (šķirklī serviss) - No latīņu
m>servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts) - No franču
m>service. (šķirklī servīze) - No franču
m>serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete) - No franču
m>sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants) - No latīņu
m>sessio 'sēdēšana'. (šķirklī sesija) - No latīņu
m>sestertius. (šķirklī sestercijs) - No angļu
m>setter. (šķirklī seters) - No angļu
m>set. (šķirklī sets) - No grieķu
m>sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts) - No grieķu
m>sphēn 'ķīlis'. (šķirklī sfēns) - No grieķu
m>sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra) - No grieķu
m>sphinx. (šķirklī sfinksa) - No grieķu
m>sphinktēr 'žņaudzējs'. (šķirklī sfinkters) - No grieķu
m>schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma) - No krievu
m>схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma) - No grieķu
m>schisma 'plaisa, šķelšanās'. (šķirklī shizma) - No latīņu
m>scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika) - No latīņu
m>scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis) - No grieķu
m>sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla) - No latīņu
m>si. (šķirklī si) - No itāliešu
m>siciliano 'sicīliešu'. (šķirklī siciliāna) - No grieķu
m>sideros 'dzelzs'. (šķirklī siderīts) - No grieķu
m>sideros 'dzelzs'. (šķirklī sideroze) - No franču
m>cidre. (šķirklī sidrs) - No franču
m>syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts) - Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No grieķu
m>siphōn 'caurule, sūknis'. (šķirklī sifons) - Vācu
m>Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls) - No viduslaiku latīņu
m>signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra) - No latīņu
m>siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs) - No sanskrita
m>śişya 'skolnieks' (šķirklī sikhs) - No vācy
m>Sylphe, iespējams, ka pamatā latīņu sylvestris 'meža-'. (šķirklī silfs) - No latīņu
m>silex (silicis) 'krams'. (šķirklī silikāti) - Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No grieķu
m>syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms) - No grieķu
m>syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika) - No grieķu
m>syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks) - No grieķu
m>syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks) - No franču
m>silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets) - No vācu
m>Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns) - Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju
m>silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs) - Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- No grieķu
m>symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze) - No franču
m>symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms) - No grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbols)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No grieķu
m>symphōnia 'saskaņa'. (šķirklī simfonija) - No latīņu
m>sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija) - No franču
m>sympathiser. (šķirklī simpatizēt) - No
m>symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs) - No grieķu
m>symptōma 'sagadīšanās; gadījums; simptoms'. (šķirklī simptoms) - No latīņu
m>simulatio. (šķirklī simulācija) - No vācu
m>symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks) - No latīņu
m>simulare. (šķirklī simulēt) - No grieķu
m>synagōgē 'sapulce'. (šķirklī sinagoga) - No grieķu
m>synodikos. (šķirklī sinodisks) - No vācu
m>syndiziert 'sindicēts'. (šķirklī sindicēt) - No franču
m>syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts) - No grieķu
m>syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms) - No grieķu
m>synekdochē. (šķirklī sinekdoha) - No latīņu
m>sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra) - No franču
m>sinologue. (šķirklī sinologs) - No angļu
m>cinerama. (šķirklī sinerāma) - No grieķu
m>synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija) - No angļu
m>single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls) - No vācu
m>Synchronie, kam pamatā franču synchronie. (šķirklī sinhronija) - No franču
m>synchronisation. (šķirklī sinhronizācija) - No vācu
m>synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt) - No itāļu
m>signora 'kundze'. (šķirklī sinjora) - No itāļu
m>signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna) - No itāļu
m>signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors) - No grieķu
m>synkopē 'saīsināšana'. (šķirklī sinkope) - No latīņu
m>syncopare. (šķirklī sinkopēt) - No grieķu
m>synkrētismos 'savienojums'. (šķirklī sinkrētisms) - No grieķu
m>synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode) - No franču
m>sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija) - No grieķu
m>synōnymia 'kopīgs nosaukums'. (šķirklī sinonīmija) - No grieķu
m>synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika) - No krievu
m>синоптик, vācu Synoptiker. (šķirklī sinoptiķis) - No grieķu
m>synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons) - No vācu
m>synonymisch. (šķirklī sinonīmisks) - No grieķu
m>syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse) - No angļu
m>syntetic. (šķirklī sintētika) - No vācu
m>Synonym. (šķirklī sinonīms) - No grieķu
m>sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators) - No grieķu
m>synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze) - No franču
m>synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons) - No grieķu
m>synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt) - No latīņu
m>sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss) - No viduslejasvācu
m>sipolle. (šķirklī sīpols) - No vācu
m>Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika) - No latīņu
m>sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts) - No japāņu
m>sinto 'dievu ceļš'. (šķirklī sintoisms) - No franču
m>sinusoïde. (šķirklī sinusoīda) - No franču
m>surréalisme 'pārreālisms'. (šķirklī sirreālisms) - No krievu
m>сырник. (šķirklī sirņiki) - No itāļu
m>scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko) - No vācu
m>situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts) - No grieķu, jaungrieķu
m>sirtákē. (šķirklī sirtaki) - No franču
m>sirop. (šķirklī sīrups) - No latīņu
m>Siren, grieķu Seirēn. (šķirklī sirēna) - No franču
m>système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma) - No grieķu
m>systolē 'saraušanās, savilkšanās'. (šķirklī sistole) - No franču
m>situation. (šķirklī situācija) - No franču
m>sujet. (šķirklī sižets) - No franču
m>scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs) - No viduslejasvācu
m>schade. (šķirklī skāde) - No viduslejasvācu
m>schaden. (šķirklī skādēt) - No angļu
m>Skype (interneta programmas nosaukuma). (šķirklī skaips) - No angļu
m>Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers) - No latīņu
m>scala 'kāpnes'. (šķirklī skala) - No senskandināvu
m>skald. (šķirklī skalds) - No latīņu
m>scalpellum 'nazis'. (šķirklī skalpelis) - No angļu
m>scalp. (šķirklī skalps) - No latīņu
m>scandalum. (šķirklī skandāls) - No latīņu
m>Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs) - Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu
m>wigwam. (šķirklī vigvams) - No latīņu
m>scarlatina (scarlatto 'spilgti sarkana krāsa'). (šķirklī skarlatīna) - No angļu
m>scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts) - No angļu
m>skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords) - No angļu
m>skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons) - No angļu
m>sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs) - No vācu
m>Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets) - No angļu
m>to scan 'vērīgi aplūkot'. (šķirklī skeneris) - No grieķu
m>skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse) - No angļu
m>ski-bob. (šķirklī skibobists) - No vācu
m>Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice) - No angļu
m>skiff. (šķirklī skifs) - No norvēģu
m>skijøring. (šķirklī skijorings) - No grieķu
m>skleros 'ciets'. (šķirklī sklēra) - No vācu
m>Truppe. (šķirklī trupa) - No grieķu
m>skoliõsis. (šķirklī skolioze) - No angļu
m>scrub. (šķirklī skrubis) - No angļu
m>screw. (šķirklī skrūve) - No angļu
m>script. (šķirklī skripts) - No vācu
m>Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris) - No viduslejasvācu
m>Schroder. (šķirklī skroderis) - No angļu
m>scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers) - No viduslejasvācu
m>krulle. (šķirklī skrulle) - No angļu
m>screw. (šķirklī skrūve) - No latīņu
m>sculptura. (šķirklī skulptūra) - No krievu
m>скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija) - No angļu
m>scooter. (šķirklī skūteris) - No angļu
m>scooter. (šķirklī skuters) - No angļu
m>squash. (šķirklī skvošs) - No angļu
m>squatter. (šķirklī skvoters) - No angļu
m>to slide 'slīdēt'. (šķirklī slaids) - No norvēģu
m>slalåm. (šķirklī slaloms) - No vācu
m>Schlachter. (šķirklī slakteris) - No vācu
m>schlachten. (šķirklī slaktēt) - No vācu
m>Slawe, latīņu Sclavus, Slavus, senslāvu slovene. (šķirklī slāvi) - No krievu
m>славистика. (šķirklī slāvistika) - No vidusfranču
m>slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils) - No angļu
m>slang. (šķirklī slengs) - No franču
m>vitrine. (šķirklī vitrīna) - No angļu
m>sling 'pārsiet'. (šķirklī slings) - No viduslejasvācu
m>slūse. (šķirklī slūžas) - No angļu
m>slip 'slīdēt'. (šķirklī slips) - No angļu
m>sloop. (šķirklī slūpe) - No baltvācu
m>smāden. (šķirklī smādēt) - No grieķu
m>smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds) - No viduslejasvācu
m>smede. (šķirklī smēde) - No grieķu
m>smēgma 'tīrīšanas līdzeklis'. (šķirklī smegma) - No viduslejasvācu
m>smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt) - No krievu
m>смерч. (šķirklī smerčs) - No angļu
m>snooker. (šķirklī snūkers) - No angļu
m>smash 'trieciens'. (šķirklī smešs) - No vācu
m>Schmirgel. (šķirklī smirģelis) - No krievu
m>трусы. (šķirklī trusenes) - No angļu
m>smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs) - No lejasvācu
m>sminke. (šķirklī smiņķis) - No franču
m>smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings) - No angļu
m>short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS) - No angļu
m>snipe 'šaut no slēpņa'. (šķirklī snaiperis) - No angļu
m>snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs) - No angļu
m>snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords) - No angļu
m>snorkel. (šķirklī snorkelēt) - No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No franču
m>socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms) - No angļu
m>societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-) - No latīņu
m>socium 'kopīgs'. (šķirklī sociums) - Viduslaiku latīņu
m>sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija) - No franču
m>sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa) - No latīņu
m>sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms) - No angļu
m>softball. (šķirklī softbols) - Angļu
m>software. (šķirklī softs) - Malajiešu
m>soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja) - Latīņu
m>solanum 'naktene'. (šķirklī solanīns) - No latīņu
m>solarium, sol 'saule'. (šķirklī solārijs) - No itāļu
m>solfeggio. (šķirklī solfedžo) - No franču
m>solidarité. (šķirklī solidaritāte) - No latīņu
m>solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols) - No itāļu
m>solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists) - No franču
m>solitaire. (šķirklī solitārs) - No itāļu
m>solo 'viens, vienīgs'. (šķirklī solo) - No krievu
m>солончак, соль 'sāls'. (šķirklī solončaks) - No itāļu
m>sol un mi. (šķirklī solmizācija) - No angļu
m>song. (šķirklī songs) - No latīņu
m>sol 'saule' un sistere 'apstāties'. (šķirklī solstīcija) - No latīņu
m>solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze) - Latīņu
m>somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms) - No itāļu
m>sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte) - No itāļu
m>sonatina. (šķirklī sonatīne) - No franču
m>sonnet, itāļu sonetto. (šķirklī sonets) - No latīņu
m>sonorus 'skanīgs'. (šķirklī sonorika) - No krievu
m>сопка. (šķirklī sopka) - No vācu
m>Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments) - No angļu
m>soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika) - Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- No itāļu
m>spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti) - No angļu
m>spice 'garšviela'. (šķirklī spaiss) - No latīņu
m>sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī sorbcija) - No krievu
m>сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs) - Angļu
m>spam. (šķirklī spams) - No angļu
m>sparring. (šķirklī sparings) - Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No franču
m>spécialisation, kam pamatā latīņu specialis 'sevišķs, īpašs'. (šķirklī specializācija) - No angļu
m>speaker 'runātājs'. (šķirklī spīkers) - No latīņu
m>spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija) - No latīņu
m>speculatio 'izlūkošana, novērošana'. (šķirklī spekulācija) - No latīņu
m>speculans (speculantis) 'izlūkotājs'. (šķirklī spekulants) - No latīņu
m>speculari 'izlūkot, vērot'. (šķirklī spekulēt) - Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No latīņu
m>spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs) - No grieķu
m>sperma 'sēkla'. (šķirklī sperma) - Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No vācu
m>spitzen 'asināt'. (šķirklī spicēt) - No angļu
m>speedometer. (šķirklī spidometrs) - No angļu
m>speedway. (šķirklī spīdvejs) - No viduslejasvācu
m>spēke. (šķirklī spieķis) - No viduslejasvācu
m>spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts) - No vācu
m>Spinat. (šķirklī spināti) - No angļu
m>spining. (šķirklī spinings) - No angļu
m>spin. (šķirklī spins) - No latīņu
m>spira 'izliekums'. (šķirklī spirāle) - No latīņu
m>spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels) - No latīņu
m>spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms) - No latīņu
m>spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms) - No viduslaiku latīņu
m>hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība) - No angļu
m>spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns) - No viduslejasvācu
m>spōle. (šķirklī spole) - No angļu
m>to sponsor. (šķirklī sponsorēt) - No angļu
m>sponsor. (šķirklī sponsors) - Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No grieķu
m>spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondilīts) - No grieķu
m>spondylos 'skriemelis'. (šķirklī spondiloze) - No poļu
m>złoty 'zeltītais'. (šķirklī zlots) - No viduslejasvācu
m>predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis) - No angļu
m>sprint. (šķirklī sprints) - No angļu
m>spurt. (šķirklī spurts) - No franču
m>stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators) - No latīņu
m>stabilis. (šķirklī stabils) - No latīņu
m>statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs) - No latīņu
m>stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija) - No latīņu
m>stadion. (šķirklī stadions) - No itāļu
m>staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete) - No latīņu
m>staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki) - No latīņu
m>stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija) - No franču
m>jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo) - No grieķu
m>stalagma 'pile, lāse'. (šķirklī stalagmīti) - No grieķu
m>stalaktos 'pilināts'. (šķirklī stalaktīti) - No lejasvācu
m>stal. (šķirklī stallis) - No krievu
m>сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms) - No lejasvācu
m>stamp. (šķirklī stampa) - No angļu
m>standart. (šķirklī standarts) - No vācu
m>Stange. (šķirklī stanga) - No krievu
m>станица. (šķirklī staņica) - No lejasvācu
m>stapel. (šķirklī stāpelis) - No itāļu
m>stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance) - No franču
m>gigue. (šķirklī žīga) - No poļu
m>starastwo. (šķirklī stārastija) - No poļu
m>starosta 'vecākais'. (šķirklī stārasts) - No franču
m>jongleur. (šķirklī žonglieris) - No grieķu
m>statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika) - No krievu
m>старшина. (šķirklī staršina) - No angļu
m>starter. (šķirklī starteris) - No angļu
m>to start. (šķirklī startēt) - No angļu
m>start. (šķirklī starts) - No vācu
m>Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika) - No vācu
m>Statist, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statists) - No latīņu
m>stativus 'stāvošs'. (šķirklī statīvs) - No angļu
m>stator. (šķirklī stators) - No franču
m>statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete) - No latīņu
m>statua. (šķirklī statuja) - No angļu
m>tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo) - No grieķu
m>stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze) - No franču
m>stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs) - No grieķu
m>stear (steatos) 'tauki'. (šķirklī stearīns) - No angļu
m>steak 'gaļas gabals'. (šķirklī steiks) - No angļu
m>stick. (šķirklī steks) - No grieķu
m>stēlē. (šķirklī stēla) - No vācu
m>Stellage. (šķirklī stelāža) - No angļu
m>stand. (šķirklī stends) - No no holandiešu
m>steng 'kārts'. (šķirklī stenga) - No grieķu
m>stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma) - No grieķu
m>stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija) - No angļu
m>step 'solis'. (šķirklī steps) - No grieķu
m>stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns) - No grieķu
m>stereo 'telpisks'. (šķirklī stereo) - No grieķu
m>stenōsis 'sašaurinājums' (stenos 'šaurs'). (šķirklī stenoze) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija) - No grieķu
m>stenos 'šaurs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stenogrāfija) - No latīņu
m>sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterilizācija) - No angļu
m>Pound sterling. (šķirklī sterliņš) - No angļu
m>steroid. (šķirklī steroīdi) - No grieķu
m>stereos 'kubisks'. (šķirklī sters) - No grieķu
m>stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops) - No grieķu
m>stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni) - No vācu:
m>Staerke. (šķirklī stērķele) - No grieķu
m>stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma) - No grieķu
m>stoicheion 'pamatelements; sākums'. (šķirklī stihija) - No itāliešu
m>stiletto. (šķirklī stilets) - No latīņu
m>stilus 'runas veids, izklāsts, stils'. (šķirklī stilistika) - No latīņu
m>stipendium 'alga, maksa'. (šķirklī stipendija) - No latīņu
m>stilus, grieķu stylos. (šķirklī stils) - No angļu
m>stevedore. (šķirklī stividors) - No angļu
m>steward, stewardess. (šķirklī stjuarts) - No grieķu valodas
m>stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms) - No latīņu
m>stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola) - No latīņu
m>stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons) - No latīņu
m>stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts) - No itāliešu
m>rittorno 'atgriešanās'. (šķirklī storno) - No norvēģu
m>storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings) - No grieķu
m>stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis) - No vācu
m>stranden. (šķirklī strandēt) - No latīņu
m>strangulatio 'nosmacēšana, nožņaugšana'. (šķirklī strangulācija) - No grieķu
m>stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs) - No grieķu
m>stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis) - No jaunlatīņu
m>stratificare. (šķirklī stratificēt) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un vulkāns. (šķirklī stratovulkāns) - No latīņu
m>stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija) - No angļu
m>to stretch 'stiepties'. (šķirklī strečings) - No angļu
m>strike. (šķirklī streiks) - No krievu
m>стрельцы. (šķirklī strēlis) - No krievu
m>стрелок. (šķirklī strēlnieks) - No
m>streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds) - No grieķu
m>streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki) - No baktērijas
m>Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns) - No angļu
m>stress 'spriegums'. (šķirklī stress) - No grieķu
m>strychnos 'dzērvacis'. (šķirklī strihnīns) - No latīņu
m>strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra) - No angļu
m>striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs) - No angļu
m>streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols) - No angļu
m>stressor. (šķirklī stresors) - No grieķu
m>strophē 'griešanās, pagrieziens'. (šķirklī strofa) - No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (
m>Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums'. (šķirklī struktūra) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma) - No latīņu
m>structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija) - No itāliešu
m>studio. (šķirklī studija) - No sanskrita
m>stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa) - No franču
m>sou. (šķirklī sū) - No franču
m>soirée. (šķirklī suareja) - No latīņu
m>sub 'zem, pie'. (šķirklī sub-) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante) - No latīņu
m>substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs) - No latīņu
m>subiectum 'pamatā esošs', 'subjekts'. (šķirklī subjekts) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un kultūra. (šķirklī subkultūra) - No latīņu
m>sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un atlantisks. (šķirklī subatlantisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un ekvatoriāls. (šķirklī subekvatoriāls) - No latīņu
m>subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs) - No latīņu
m>subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti) - No franču
m>soubrette. (šķirklī subrete) - No latīņu
m>subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsidēt) - No latīņu
m>subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsīdija) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva) - No latīņu
m>substantivum. (šķirklī substantivācija) - No latīņu
m>substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija) - No latīņu
m>substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts) - No latīņu
m>sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs) - No latīņu
m>subventio 'palīdzība'. (šķirklī subvencija) - No latīņu
m>substantivum. (šķirklī substantīvs) - No latīņu
m>substantia 'būtība; substance'. (šķirklī substance) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls) - No latīņu
m>sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls) - No japāņu
m>sūdoku. (šķirklī sudoku) - No latīņu
m>sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente) - No latīņu
m>suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss) - No japāņu
m>sumō. (šķirklī sumo) - No franču
m>soufflé. (šķirklī suflē) - No franču
m>souffler 'elpot, pūst; teikt priekšā'. (šķirklī suflēt) - No angļu
m>suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms) - No latīņu
m>suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija) - No itāliešu
m>succada. (šķirklī sukāde) - No latīņu
m>sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfāts) - No latīņu
m>sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds) - No latīņu
m>sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfīts) - No arābu
m>sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns) - No latīņu
m>succullentus 'sulīgs'. (šķirklī sukulents) - No latīņu
m>successio. (šķirklī sukcesija) - No latīņu
m>super 'pār; virs'. (šķirklī super-) - No latīņu
m>super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs) - No arābu
m>sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna) - No latīņu
m>super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls) - No latīņu
m>super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs) - No latīņu
m>super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts) - No latīņu
m>superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents) - No franču
m>superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija) - No latīņu
m>super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms) - No angļu
m>supervisor. (šķirklī supervizors) - No latīņu
m>supinator (supinare 'apgāzt, atgāzt atpakaļ'). (šķirklī supinators) - No angļu
m>supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris) - No angļu
m>supervision (to supervise 'uzraudzīt, pārraudzīt uzdevuma u. c. izpildi'). (šķirklī supervīzija) - No angļu
m>support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports) - No latīņu
m>supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība) - No arābu
m>sūrah. (šķirklī sūra) - No franču
m>sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija) - No latīņu
m>surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija) - No latīņu
m>supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība) - No latīņu
m>supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs) - No latīņu
m>supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja) - No latīņu
m>surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts) - No krievu
m>суслик. (šķirklī susliks) - No latīņu
m>suspendere 'uzkārt'. (šķirklī suspendēt) - No latīņu
m>suspensio 'uzkāršana'. (šķirklī suspensija) - No itāliešu
m>sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana) - No franču
m>souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners) - No sanskrita
m>sūtra 'pavediens'. (šķirklī sūtra) - No franču
m>souvenir. (šķirklī suvenīrs) - No franču
m>souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte) - No franču
m>souverain. (šķirklī suverēns) - Vārds radies kā latvisks analogs angļu
m>raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana) - No sanskrita
m>svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika) - No viduslejasvācu
m>swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis) - No angļu
m>swing. (šķirklī svingot) - No angļu
m>swing. (šķirklī svings) - No franču
m>suite. (šķirklī svīta) - No angļu
m>sweater. (šķirklī svīteris) - No franču
m>chagrin. (šķirklī šagrēnāda) - No franču
m>chagrin. (šķirklī šagrēns) - No persiešu
m>šāh 'karalis'. (šķirklī šahs) - No vācu
m>Schacht. (šķirklī šahta) - No persiešu
m>šāh-in-šāh 'karaļu karalis'. (šķirklī šahinšahs) - No persiešu
m>šāh 'karalis'. (šķirklī šahs) - No senebreju
m>šātān. (šķirklī šaitans) - No turku
m>šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis) - No franču
m>charmant. (šķirklī šarmants) - No krievu
m>шаман. (šķirklī šamanis) - No franču
m>échalote. (šķirklī šalotes) - No franču
m>chamotte. (šķirklī šamots) - No franču
m>champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis) - No angļu
m>shampoo. (šķirklī šampūns) - No vācu
m>schanzen. (šķirklī šancēt) - No krievu
m>шанс. (šķirklī šanse) - No franču
m>chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete) - No franču
m>chanson 'dziesma'. (šķirklī šansons) - No franču
m>chantage. (šķirklī šantāža) - No franču
m>chapiteau 'vāks'. (šķirklī šapito) - No franču
m>charade. (šķirklī šarāde) - No arābu
m>šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats) - No vācu
m>Scharlach. (šķirklī šarlaks) - No vācu
m>Scharnier, franču charnière. (šķirklī šarnīrs) - No franču
m>charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt) - No franču
m>charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs) - No franču
m>chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs) - No franču
m>châssis. (šķirklī šasija) - No vācu
m>Schattier(ung) 'krāsas nianse'. (šķirklī šatieris) - No franču
m>châtain. (šķirklī šatens) - No franču
m>chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs) - No lejasvācu
m>scherp. (šķirklī šerps) - No franču
m>chef. (šķirklī šefs) - No arābu
m>šayk 'vecs vīrs, sirmgalvis'. (šķirklī šeihs) - No angļu
m>shaker. (šķirklī šeikers) - No franču
m>chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro) - No angļu
m>shake 'kratīties'. (šķirklī šeiks) - No senebreju
m>šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis) - No franču
m>chiffon 'lupata, skranda'. (šķirklī šifons) - No angļu
m>shelf. (šķirklī šelfs) - No holandiešu
m>schellak. (šķirklī šellaka) - No franču
m>chiffre 'cipars' (šķirklī šifrs) - No vācu
m>Schicht. (šķirklī šihta) - No arābu
m>šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms) - No franču
m>chic. (šķirklī šiks) - No angļu
m>shilling, vācu Schilling. (šķirklī šiliņš) - No vācu
m>Schieber. (šķirklī šīberis) - No franču
m>chimpanzé. (šķirklī šimpanze) - No vācu
m>Schiene. (šķirklī šina) - No vācu
m>Schindel. (šķirklī šindelis) - No krievu
m>шинель. (šķirklī šinelis) - No franču
m>chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons) - No franču
m>chinchilla. (šķirklī šinšilla) - No baltkrievu
m>трусь vai poļu trus. (šķirklī trusis) - No japāņu
m>shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake) - No grieķu
m>schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija) - No vācu
m>Schirm. (šķirklī širmis) - No viduslejasvācu
m>schere. (šķirklī šķēres) - No vācu
m>schelmisch. (šķirklī šķelmīgs) - No viduslejasvācu
m>schelm. (šķirklī šķelmis) - No lejasvācu
m>scindula. (šķirklī šķindelis) - No viduslejasvācu
m>schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis) - No lejasvācu
m>schinken. (šķirklī šķiņķot) - No lejasvācu
m>schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele) - No viduslejasvācu
m>schive. (šķirklī šķīvis) - No vācu
m>der Schlager. (šķirklī šlāgeris) - No vācu der
m>Schlich. (šķirklī šlihs) - No poļu
m>szlachta 'dzimta'. (šķirklī šļahta) - No zviedru
m>skjuts 'iejūgti rati'. (šķirklī šķūtis) - No vācu
m>die Schlacke, krievu шлак. (šķirklī šlaga) - No vācu
m>Schlag 'šķirne, suga; veids'. (šķirklī šlaka) - No vācu
m>schleppen. (šķirklī šlepēt) - No vācu der
m>Schliff. (šķirklī šlifs) - No vācu
m>der Schlips. (šķirklī šlipse) - No vācu
m>der Schlauch. (šķirklī šļauka) - No krievu
m>шмотки. (šķirklī šmotkas) - No vācu
m>der Schnauzer, kam pamatā die Schnauze 'purns'. (šķirklī šnaucers) - No vācu
m>schmoren. (šķirklī šmorēt) - No vācu
m>der Schmutz 'netīrumi'. (šķirklī šmuce) - No vācu
m>der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis) - No franču
m>choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks) - No vācu
m>die Schnepfe. (šķirklī šnepe) - No angļu
m>shopping (shop 'veikals'). (šķirklī šopings) - No angļu
m>shorts. (šķirklī šorti) - No angļu
m>short track 'īsais celiņš'. (šķirklī šorttreks) - No franču
m>chaussée. (šķirklī šoseja) - No angļu
m>show business. (šķirklī šovbizness) - Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (
m>Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms) - No krievu
m>шпага, itāļu spada. (šķirklī špaga) - No vācu
m>Spagat. (šķirklī špagats) - No vācu
m>der Spachtel. (šķirklī špaktele) - No vācu
m>Spalier. (šķirklī špalera) - No vācu
m>spaßig 'jocīgs'. (šķirklī špāsīgs) - No franču
m>chauffeur. (šķirklī šoferis) - No vācu
m>Spitz. (šķirklī špics) - No vācu
m>die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote) - No vācu
m>der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks) - No vācu
m>die Spitzen. (šķirklī špices) - No vācu
m>die Spritze, krievu шприц. (šķirklī šprice) - No vācu
m>stöpseln. (šķirklī štepselēt) - No vācu izlokšņu
m>stiemen 'dūmot'. (šķirklī štīme) - No vācu
m>die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts) - No vācu
m>der Schrott 'metāllūžņi'. (šķirklī šrots) - No vācu
m>schräge 'slīpi'. (šķirklī šreijā) - No vācu
m>der Stab. (šķirklī štābs) - No vācu
m>der Stamm 'celms, līnija'. (šķirklī štamms) - Itāļu
m>stampa 'zīmogs', krievu штамп. (šķirklī štamps) - No vācu
m>die Stanze. (šķirklī štance) - No latīņu
m>status 'stāvoklis'. (šķirklī štats) - No vācu
m>der Staat 'valsts'. (šķirklī štats) - No viduslejasvācu
m>schrage. (šķirklī šrāga) - No angļu
m>shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis) - No vācu
m>schrubben 'berzt'. (šķirklī šrubīt) - No vācu
m>der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte) - No vācu
m>der Stecker. (šķirklī štekeris) - No vācu
m>der Stempel. (šķirklī štempelis) - No vācu
m>der Stöpsel. (šķirklī štepselis) - No krievu
m>штык. (šķirklī štiks) - No vācu
m>der Stock. (šķirklī štoks) - No vācu
m>stopfen. (šķirklī štopēt) - No vācu
m>Striezel. (šķirklī štrīcele) - No vācu
m>der Strich, krievu штрих. (šķirklī štrihs) - No vācu
m>die Strippe. (šķirklī štripe) - No lejasvācu
m>strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts) - No vācu
m>studieren. (šķirklī študierēt) - No krievu
m>штукатурка. (šķirklī štukatūra) - No vācu
m>stürmen, krievu штурмоватъ. (šķirklī šturmēt) - No vācu
m>der Strumpfband. (šķirklī štrumbante) - No lejasvācu
m>schumen. (šķirklī šūmēties) - No vācu
m>die Schublade. (šķirklī šūplāde) - No arābu
m>shūrā 'konsultācija; apspriede'. (šķirklī šura) - No krievu
m>шурымуры. (šķirklī šuri muri) - No vācu
m>der Schweizer. (šķirklī šveicars) - No vācu
m>die Schwägerin. (šķirklī švāģeriene) - No literārā varoņa
m>Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts) - No vācu
m>schwach. (šķirklī švaks) - No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No spāņu
m>tabaco. (šķirklī tabaka) - No latīņu
m>tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele) - No latīņu
m>tubernaculum 'telts'. (šķirklī tabernākuls) - No franču
m>tableau. (šķirklī tablo) - No angļu
m>tabloid. (šķirklī tabloīds) - No turku
m>tábor 'nometne'. (šķirklī tabors) - No angļu
m>taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu) - No latīņu
m>tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula) - No angļu
m>tabulator. (šķirklī tabulators) - No vācu
m>Tabun. (šķirklī tabūns) - No franču
m>tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete) - Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- No vācu
m>Tafel. (šķirklī tāfele) - No vācu
m>Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts) - No latīņu
m>talcus, kam pamatā arābu talq. (šķirklī talks) - No grieķu
m>tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs) - No grieķu
m>tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs) - No grieķu
m>tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs) - Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No vācu
m>Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns) - No krievu
m>таига. (šķirklī taiga) - No angļu
m>timer. (šķirklī taimeris) - No lībiešu
m>taimin. (šķirklī taimiņš) - No holandiešu
m>takelage, vācu Takelage. (šķirklī takelāža) - No latīņu
m>taxatio 'cenas noteikšana, novērtēšana'. (šķirklī taksācija) - No grieķu
m>tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija) - No angļu
m>time out. (šķirklī taimauts) - No vācu
m>Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse) - No grieķu
m>taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija) - No latīņu
m>taxator. (šķirklī taksators) - No spāņu
m>tacos. (šķirklī tako) - No latīņu
m>taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons) - No latīņu
m>taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs) - No grieķu
m>taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija) - No grieķu
m>taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons) - No grieķu
m>taktika. (šķirklī taktika) - No latīņu
m>tactus 'pieskāriens', 'sajūta'. (šķirklī takts) - No vācu
m>Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts) - No grieķu
m>talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants) - No latīņu
m>talaris (talus 'potīte'). (šķirklī talārs) - No franču
m>talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans) - No grieķu
m>thallos 'zaļš zars'. (šķirklī tallijs) - No latīņu
m>tactilis. (šķirklī taktils) - No vācu
m>taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks) - No gruzīnu
m>tamadá. (šķirklī tamada) - No franču
m>tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns) - No franču
m>tambour. (šķirklī tamburs) - No franču
m>tamponage. (šķirklī tamponāža) - No franču
m>tampon. (šķirklī tampons) - No franču
m>tam-tam. (šķirklī tamtams) - No grieķu
m>thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija) - No angļu
m>tandem. (šķirklī tandēms) - No franču
m>talon. (šķirklī talons) - No senebreju
m>talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds) - No franču
m>tan(n)in. (šķirklī tanīns) - No angļu
m>tank. (šķirklī tanks) - No grieķu
m>Tantalos. (šķirklī tantals) - No latīņu
m>tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss) - No japāņu
m>tanka. (šķirklī tanka) - No sanskrita
m>tantra 'aužamās stelles; pamats'. (šķirklī tantrisms) - No viduslejasvācu
m>tappe. (šķirklī tapa) - No vācu
m>Tapete. (šķirklī tapetes) - No itāļu
m>tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara) - No krievu
m>таракан. (šķirklī tarakāns) - No krievu
m>таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns) - No itāļu
m>tarantella. (šķirklī tarantella) - Aizguvums no baltkrievu тóрба. (šķirklī tarba)
- No franču
m>tarifer. (šķirklī tarificēt) - No franču
m>tarification. (šķirklī tarifikācija) - No franču
m>à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars) - No vācu
m>Tasse. (šķirklī tase) - Saīsinājums no Телеграфное Агенство Советского Союза. (šķirklī TASS)
- No vācu
m>die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra) - No franču
m>tachisme (tache 'plankums, traips'). (šķirklī tašisms) - No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No franču
m>tarif. (šķirklī tarifs) - No spāņu
m>tapas (vsk. tapa 'vāks'). (šķirklī tapas) - No itāļu
m>taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna) - No anglu
m>teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons) - No krievu
m>тефтели. (šķirklī teftelis) - Grieķu
m>technētos 'mākslīgs'. (šķirklī tehnēcijs) - Grieķu
m>technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija) - No ķīniešu
m>te 'tēja'. (šķirklī teīns) - No angļu
m>tape 'lente'. (šķirklī teips) - No franču
m>théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms) - Pēc
m>Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila) - J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No latīņu
m>textura 'savijums'. (šķirklī tekstūra) - No grieķu
m>tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika) - No angļu
m>taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo) - No grieķu
m>tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons) - No grieķu
m>tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops) - No grieķu
m>tele 'tālu' un angļu type 'rakstīt ar rakstāmmašīnu'. (šķirklī teletaips) - No grieķu
m>tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors) - No angļu
m>telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers) - No viduslejasvācu
m>telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts) - No grieķu
m>thema 'pamats, tēma'. (šķirklī tēma) - No itāļu
m>tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera) - Latīņu
m>tempus 'laiks'. (šķirklī temps) - Latīņu
m>tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence) - No angļu
m>tender. (šķirklī tenderis) - No latīņu
m>tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendēt) - No angļu
m>tennis. (šķirklī teniss) - No latīņu
m>tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija) - No latīņu
m>tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs) - No grieķu
m>theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns) - No grieķu
m>theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja) - No grieķu
m>theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija) - No grieķu
m>theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija) - No grieķu
m>theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija) - Grieķu
m>theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma) - No franču
m>templier (temple 'svētnīca'). (šķirklī templieši) - No latīņu
m>temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments) - No latīņu
m>theoria, grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī teorija) - No grieķu
m>theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija) - No itāliešu
m>terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota) - No franču, angļu
m>terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs) - No franču
m>terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase) - No grieķu
m>teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un genos 'rašanās'. (šķirklī teratogēns) - No grieķu
m>teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un logos 'mācība'. (šķirklī teratoloģija) - No
m>teras, teratos 'briesmonis, kroplis'. (šķirklī teratoma) - No itāļu
m>terzetto. (šķirklī tercets) - No vācu
m>Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs) - No viduslejasvācu
m>teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt) - No itāļu
m>terza 'trešā'. (šķirklī terca) - No latīņu
m>tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs) - No grieķu
m>therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits) - No itāļu
m>terzina. (šķirklī tercīna) - No grieķu
m>thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija) - No angļu
m>terrier, franču terrier 'ala'. (šķirklī terjeri) - No angļu
m>terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis) - No latīņu
m>terminus 'robeža'. (šķirklī termins) - No grieķu
m>thermē 'karstums'. (šķirklī termīts) - No latīņu
m>termes, termitis. (šķirklī termīts) - No grieķu
m>thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-) - No latīņu
m>terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators) - No franču
m>terrorişme, kam pamatā latīņu terror 'šausmas'. (šķirklī terorisms) - No grieķu
m>terebinthos 'terpentīnkoks'. (šķirklī terpentīns) - No latīņu
m>testamentum, kam pamatā latīņu testari 'apliecināt'. (šķirklī testaments) - No angļu
m>tester. (šķirklī testers) - No angļu
m>test 'pārbaude'. (šķirklī tests) - No itāļu
m>tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra) - Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No grieķu
m>tetralogia. (šķirklī tetraloģija) - No latīņu
m>ternarius. (šķirklī ternārs) - Latīņu
m>thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs) - No franču
m>thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze) - No grieķu
m>tiára, arī triregnum. (šķirklī tiāra) - No turku
m>тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika) - No grieķu
m>tetrametron. (šķirklī tetrametrs) - No grieķu
m>typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija) - No grieķu
m>typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika) - No grieķu
m>Typhōn. (šķirklī Tifons) - No vācu
m>Tiegel. (šķirklī tīģelis) - No angļu
m>teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīkkoks) - No grieķu
m>Typhōn. (šķirklī tifons) - No grieķu
m>typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs) - No franču
m>tic. (šķirklī tiks) - No holandiešu
m>tijk. (šķirklī tiks) - No angļu
m>teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīks) - No spāņu
m>tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde) - No franču
m>tulle. (šķirklī tills) - No vācu
m>Thymian, kam pamatā latīņu thymus, grieķu thymon. (šķirklī timiāns) - No angļu
m>teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers) - No latīņu
m>tympania, grieķu tympanon 'bungas'. (šķirklī timpānija) - No grieķu
m>typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija) - No grieķu
m>typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija) - No itāļu
m>tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu) - No franču
m>tirade. (šķirklī tirāde) - No grieķu
m>tyrannis. (šķirklī tirānija) - No grieķu
m>tyrannos. (šķirklī tirāns) - No vācu
m>Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs) - No latīņu
m>tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons) - No franču
m>thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns) - No grieķu
m>typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips) - No grieķu
m>Titanes. (šķirklī titāns) - No grieķu
m>Titan. (šķirklī titāns) - No franču
m>titre. (šķirklī titri) - No latīņu
m>toga (tegere 'nosegt'). (šķirklī toga) - No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- No angļu
m>toy terrier. (šķirklī toiterjers) - No itāļu
m>toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta) - No latīņu
m>toxoplasmosis. (šķirklī toksoplazmoze) - No latīņu
m>tolerantia 'iecietība, izturība'. (šķirklī tolerance) - No itāļu
m>tonica, kam pamatā grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonika) - No angļu
m>tonic (water). (šķirklī toniks) - No franču
m>tonnage. (šķirklī tonnāža) - No latīņu
m>tonsillitis (tonsilla 'mandele'). (šķirklī tonsilīts) - No latīņu
m>tonus, grieķu tonos 'spriegums'. (šķirklī tonuss) - No latīņu
m>tonsura 'cirpšana'. (šķirklī tonzūra) - No grieķu
m>topazos. (šķirklī topāzs) - No vācu
m>Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs) - No grieķu
m>topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija) - No sengrieķu
m>topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms) - No angļu
m>top. (šķirklī tops) - No spāņu
m>tomate, kam pamatā navatlu tomatl. (šķirklī tomāts) - No angļu
m>tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks) - No angļu
m>tory. (šķirklī toriji) - Pēc skandināvu pērkona dieva
m>Tora vārda. (šķirklī torijs) - Latīņu
m>torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda) - No itāliešu
m>torso. (šķirklī torss) - No spāņu
m>tortilla 'tortīte' (torta 'torte'). (šķirklī tortilja) - No angļu
m>toaster (toast 'grauzdiņš'). (šķirklī tosteris) - No angļu angļu
m>toast. (šķirklī tosts) - No franču
m>totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms) - No franču
m>totalisateur. (šķirklī totalizators) - No angļu
m>totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms) - No angļu
m>totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms) - Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (
m>John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija) - No latīņu
m>traditio 'nodošana tālāk'. (šķirklī tradīcija) - No grieķu
m>tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija) - No grieķu
m>tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija) - No grieķu
m>trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma) - No itāļu
m>traforetto. (šķirklī trafarets) - No latīņu
m>trajectous 'pārvietošanās'. (šķirklī trajektorija) - No latīņu
m>tractatus 'pētījums'. (šķirklī traktāts) - No krievu
m>трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris) - No angļu
m>trawl. (šķirklī tralēt) - No angļu
m>trawl. (šķirklī tralis) - No angļu
m>tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators) - No vācu
m>Tran. (šķirklī trāns) - No latīņu
m>transactio 'starpniecība'. (šķirklī transakcija) - No angļu
m>transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms) - No latīņu
m>transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija) - No vācu
m>Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators) - No vācu
m>Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte) - No latīņu
m>translatio 'pārnešana'. (šķirklī translācija) - No angļu
m>translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators) - No latīņu
m>transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija) - No franču
m>transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents) - No latīņu
m>trans 'caur, šķērsām; pāri' un spirare 'elpot'. (šķirklī transpirācija) - No latīņu
m>transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantācija) - No latīņu
m>transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantēt) - No latīņu
m>transponere. (šķirklī transponēt) - No latīņu
m>transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt) - No franču
m>transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris) - No franču
m>transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports) - No latīņu
m>transpositio 'pārvietošana'. (šķirklī transpozīcija) - No franču
m>transe. (šķirklī transs) - No franču
m>tranchée. (šķirklī tranšeja) - No angļu
m>transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors) - No latīņu
m>transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts) - No franču
m>trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece) - No angļu
m>trapper, trap 'slazds'. (šķirklī trapers) - No franču
m>transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents) - No holandiešu
m>trap. (šķirklī traps) - No vācu
m>Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase) - No vācu
m>trassieren. (šķirklī trasēt) - No franču
m>trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija) - No angļu
m>trust 'uzticēt; uzticēties'. (šķirklī trasts) - No itāļu
m>tratta. (šķirklī trata) - No grieķu
m>traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma) - No grieķu
m>traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija) - No franču
m>traverse 'šķērsbaļķis'. (šķirklī traversa) - No franču
m>traverser 'šķērsot'. (šķirklī traversēt) - No franču
m>traversée 'pārbraukšana, pārcelšanās'. (šķirklī traverss) - No itāliešu
m>travertino. (šķirklī travertīns) - No angļu
m>trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija) - No angļu
m>trade-unionism. (šķirklī tredjūnisms) - No angļu
m>trailer. (šķirklī treilers) - No angļu
m>to trail. (šķirklī treilēt) - No angļu
m>track 'pēdas, ceļš'. (šķirklī treks) - No itāļu
m>tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt) - Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No krievu
m>тренажер. (šķirklī trenažieris) - No angļu
m>trench coat. (šķirklī trencis) - No angļu
m>to train 'izglītot, mācīt'. (šķirklī trenēt) - No angļu
m>training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš) - No franču
m>traîne. (šķirklī trēns) - No franču
m>tresse. (šķirklī trese) - No angļu
m>trust. (šķirklī trests) - No lejasvācu
m>treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes) - No grieķu
m>trias (triados). (šķirklī triāde) - No itāļu
m>triangolo. (šķirklī triangolo) - No angļu
m>triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons) - No franču
m>tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne) - No franču
m>tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls) - No latīņu
m>tribunus. (šķirklī tribūns) - No latīņu
m>triceps 'trīsgalvains'. (šķirklī tricepss) - No latīņu
m>triennālis 'trīsgadīgs'. (šķirklī triennāle) - No latīņu
m>tribus (tribuere 'dalīt'). (šķirklī triba) - No vācu
m>Trüffel. (šķirklī trifele) - No latīņu
m>triforium. (šķirklī triforijs) - No angļu
m>trigger. (šķirklī trigers) - No jaunlatīņu
m>trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella) - No latīņu
m>trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze) - No franču, angļu
m>trichomonas, kam pamatā grieķu trichōma 'mati'. (šķirklī trihomonas) - No franču
m>trieur (trier 'izlasīt, šķirot'). (šķirklī trijers) - No vācu
m>trigonometrisch. (šķirklī trigonometrisks) - No franču
m>tricot. (šķirklī triko) - No franču
m>tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža) - No angļu
m>trick. (šķirklī triks) - No franču
m>trillion. (šķirklī triljons) - No angļu
m>thriller. (šķirklī trilleris) - No grieķu
m>trilogia. (šķirklī triloģija) - No grieķu
m>trix (trichos) 'mats' un phyton 'augs'. (šķirklī trihofītija) - No latīņu
m>trichordum, grieķu trichordon. (šķirklī trihords) - J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No franču
m>trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris) - No angļu
m>trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris) - No angļu
m>to trim. (šķirklī trimmēt) - No franču
m>trumeau. (šķirklī trimo) - No angļu
m>triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode) - No grieķu, latīņu
m>tri- 'trīs' un latīņu planum 'plakne'. (šķirklī triplāns) - No latīņu
m>triplex 'trīskārtains'. (šķirklī triplekss) - No grieķu
m>triptychos 'trīskārtīgi salikts'. (šķirklī triptihs) - No grieķu
m>tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms) - No itāļu
m>trio. (šķirklī trio) - No vācu
m>Triole. (šķirklī triole) - No franču
m>triolet. (šķirklī triolets) - No vācu
m>Tripper. (šķirklī triperis) - No vācu
m>bißchen. (šķirklī bišķi) - No vācu
m>Zunft. (šķirklī cunfte) - No angļu
m>charter 'harta'. (šķirklī čartisms) - No latīņu
m>de un nomen 'nomens'. (šķirklī denomināls) - No vācu
m>Ältermann. (šķirklī eltermanis) - Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu
m>hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija) - No grieķu
m>homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms) - No angļu
m>caprolactam. (šķirklī kaprolaktams) - No latīņu
m>carcinoma, grieķu karkinos 'vēzis'. (šķirklī karcinoma) - No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No latīņu
m>condicionalis 'nosacīts'. (šķirklī kondicionālis) - No latīņu
m>conjugatio 'saistīšana, savienošana'. (šķirklī konjugācija) - No latīņu
m>consonans (consonantis) 'saskanīgs, līdzskanošs'. (šķirklī konsonants) - No franču
m>contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka) - No franču
m>conversation, kam pamatā latīņu conversatio. (šķirklī konversācija) - No franču
m>cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets) - No krievu
m>маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice) - No grieķu
m>neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts) - No vācu
m>probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt) - No vācu
m>Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze) - No itāļu
m>risalto 'izcilnis, izvirzījums'. (šķirklī rizalīts) - No latīņu
m>solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms) - No latīņu
m>solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija) - No vācu
m>Tante. (šķirklī tante) - No vācu
m>die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša) - No grieķu
m>tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija) - No latīņu
m>vasculum 'trauciņš'. (šķirklī vaskulīts) - No vidusaugšvācu
m>sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis) - No grieķu
m>zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota) - Vārds
m>vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns) - No latīņu
m>abacus, grieķu abax, abakos 'plāksne'. (šķirklī abaks) - No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No angļu
m>adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns) - No angļu
m>Afro-American, African American. (šķirklī afroamerikāņi) - No krievu
m>академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis) - No franču
m>accordéon, vācu Akkordeon. (šķirklī akordeons) - No latīņu
m>accumulatio 'uzkrāšana'. (šķirklī akumulācija) - No latīņu
m>accumulator 'savācējs'. (šķirklī akumulators) - No latīņu
m>(al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi) - No viduslaiku latīņu
m>almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs) - No ebreju
m>āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen) - No grieķu
m>anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti) - No grieķu
m>anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora) - No angļu
m>argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons) - No franču
m>are, kam pamatā latīņu area. (šķirklī ārs) - No vācu
m>Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe) - No franču
m>autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt) - No franču
m>hasard 'gadījums; risks'. (šķirklī azarts) - No latīņu
m>bacchanalia. (šķirklī bakhanālijas) - No franču
m>balle. (šķirklī balle) - No vācu
m>Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika) - Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
- No senkrievu
m>божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties) - No itāļu
m>bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna) - No franču
m>buste. (šķirklī biste) - No franču
m>bistro(t). (šķirklī bistro) - No krievu valodas
m>блин. (šķirklī bliņa) - No angļu
m>boiler. (šķirklī boilers) - No lejasvācu
m>brandewīn. (šķirklī brandavīns) - No angļu
m>bridge. (šķirklī bridžs) - Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No franču
m>boulevard. (šķirklī bulvāris) - No vācu
m>Bursche, kam pamatā latīņu bursa. (šķirklī buršs) - No latīņu
m>caelibatus. (šķirklī celibāts) - No latīņu
m>caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija) - No latīņu
m>circumflexus. (šķirklī cirkumflekss) - No angļu
m>choke-bore. (šķirklī čoks) - No latīņu
m>decima 'desmitā'. (šķirklī decima) - No franču
m>délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts) - No grieķu
m>diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts) - No angļu
m>deejay. (šķirklī dīdžejs) - No latīņu
m>differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference) - No latīņu
m>dictio 'izruna'. (šķirklī dikcija) - No angļu
m>dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs) - No vācu
m>Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins) - No angļu
m>diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode) - No latīņu
m>disponere 'izvietot, sadalīt'. (šķirklī disponēt) - No
m>dis- un proporcija. (šķirklī disproporcija) - No angļu
m>drag. (šķirklī draga) - No A. Kronvalda darinājuma dzejols (1868. g.). (šķirklī dzejolis)
- No vācu
m>Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika) - No grieķu
m>eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts) - No franču
m>exaltation, kam pamatā latīņu exaltātio. (šķirklī eksaltācija) - No latīņu
m>exotica. (šķirklī eksotika) - No grieķu
m>emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze) - No grieķu
m>enklisis. (šķirklī enklīze) - No latīņu
m>epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija) - No angļu
m>evolution, kam pamatā latīņu evolutio 'attīšana'. (šķirklī evolūcija) - No vācu
m>fein 'ļoti labs'. (šķirklī feins) - No latīņu
m>fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibroma) - No angļu
m>folk-lore. (šķirklī folklora) - No vācu
m>forsch 'enerģisks, spēcīgs'. (šķirklī foršs) - No latīņu
m>forum. (šķirklī forums) - No grieķu
m>phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fots) - No franču
m>fauvisme (fauve 'mežonīgs'). (šķirklī fovisms) - No franču
m>frotter 'berzt'. (šķirklī frotē) - No franču
m>gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote) - No vācu
m>Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms) - No franču
m>guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna) - No vācu
m>Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija) - Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No vācu
m>Grand. (šķirklī grants) - No itāļu
m>grandioso. (šķirklī grandiozs) - No angļu
m>grapefruit. (šķirklī greipfrūts) - No franču
m>germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms) - Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu
m>herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds) - No angļu
m>hydride, no hydr(ogen) 'ūdeņradis'. (šķirklī hidrīds) - No grieķu
m>hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts) - No angļu
m>hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs) - No franču
m>hôtel. (šķirklī hotelis) - No spāņu
m>hidalgo. (šķirklī idalgo) - No latīņu
m>immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt) - No spāņu, portugāļu
m>infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants) - No latīņu
m>inspector 'novērotājs, uzraudzītājs'. (šķirklī inspektors) - No vācu
m>Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors) - No vācu
m>Juchten. (šķirklī juhtāda) - No vācu
m>Jurist, latīņu jurista (jus, jur – 'likums'). (šķirklī jurists) - No franču
m>calembour. (šķirklī kalambūrs) - No japāņu
m>kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze) - No franču
m>caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele) - No latīņu
m>cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls) - No franču
m>carrosserie. (šķirklī karosērija) - No franču
m>cartonnage. (šķirklī kartonāža) - No franču
m>cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete) - No franču
m>cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo) - No vācu
m>sik kliren. (šķirklī klīrēties) - No angļu
m>clearing 'izlīdzinājums'. (šķirklī klīrings) - No vācu
m>Kleister. (šķirklī klīsteris) - No vācu
m>Klüver. (šķirklī klīvers) - No čehu
m>knedlík, vācu Knödel. (šķirklī knēdelis) - No ivrita
m>knĕset 'sapulce'. (šķirklī knesets) - No angļu
m>cobbler. (šķirklī koblers) - No spāņu
m>coyote, kam pamatā acteku coyotl. (šķirklī koijots) - No latīņu
m>Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola) - No franču
m>collier. (šķirklī koljē) - No vācu
m>Kommandierung. (šķirklī komandējums) - No latīņu
m>concilium 'sanāksme, sapulce'. (šķirklī koncils) - Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No franču
m>concours. (šķirklī konkūrs) - No angļu
m>contextual, franču contextuel. (šķirklī kontekstuāls) - No grieķu
m>koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs) - No franču
m>coter. (šķirklī kotēt) - No angļu
m>cracker. (šķirklī krekers) - No franču
m>crevette. (šķirklī krevete) - No poļu
m>ksiądz. (šķirklī ksendzs) - No franču
m>coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise) - No angļu
m>kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu) - No krievu
m>курсант, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursants) - No vācu
m>chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks) - No vācu
m>Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija) - No grieķu
m>lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns) - No vācu
m>Latte 'kārts'. (šķirklī lata) - No latīņu
m>ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra) - No angļu zinātnieka Dž. Listera (
m>Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze) - No vācu
m>Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns) - No latīņu
m>lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators) - No latīņu
m>lunaris (luna 'mēness'). (šķirklī lunārs) - No franču
m>mayonnaise. (šķirklī majonēze) - No itāļu
m>maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni) - No franču
m>manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra) - No vācu
m>Mark 'robeža'. (šķirklī marka) - No vācu
m>Maschinenpistole. (šķirklī mašīnpistole) - No latīņu
m>mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts) - Saīsinājums no krievu Минский автомобильный завод. (šķirklī MAZ)
- No latīņu
m>membrāna 'ādiņa'. (šķirklī membrāna) - No vācu
m>Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis) - No grieķu
m>mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti) - No grieķu
m>mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts) - No grieķu
m>myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts) - No franču
m>migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna) - No latīņu
m>mille 'tūkstotis' un sekunde. (šķirklī milisekunde) - No franču
m>mine. (šķirklī mīna) - No franču
m>minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets) - No latīņu
m>ministrare 'kalpot'. (šķirklī ministrants) - No latīņu
m>missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija) - No grieķu
m>monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs) - No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No grieķu
m>monotonos 'vienveidīgs' (mono- un tonos 'tonis'). (šķirklī monotons) - No franču
m>multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs) - No latīņu
m>nihil 'nekas'. (šķirklī nihilisms) - No latīņu
m>occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okults) - No pilsētas
m>Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija) - No igauņu
m>pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda) - No franču
m>panneau 'plāksne'. (šķirklī panno) - No grieķu
m>parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts) - No latīņu
m>patronatus. (šķirklī patronāts) - No vācu
m>Pauspapier. (šķirklī pauspapīrs) - No franču
m>paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža) - No angļu
m>penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns) - No latīņu
m>perforatio 'caurduršana'. (šķirklī perforācija) - No latīņu
m>perforare 'caurdurt'. (šķirklī perforators) - No latīņu
m>perversio 'ačgārnība'. (šķirklī perversija) - No itāliešu
m>pianissimo. (šķirklī pianisimo) - Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No angļu
m>pointer, kam pamatā vārds to point 'norādīt'. (šķirklī pointers) - No angļu
m>poker. (šķirklī pokers) - No
m>poli- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī poligāmija) - No
m>poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija) - No latīņu
m>pontificatus, pontifex. (šķirklī pontifikāts) - No franču
m>ponton, kam pamatā latīņu pons (pontis) 'tilts'. (šķirklī pontons) - No franču
m>porte-monnaie. (šķirklī portmonejs) - No angļu
m>pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša) - No latīņu
m>praedicatum. (šķirklī predikāts) - No franču
m>prédisposition. (šķirklī predispozīcija) - No latīņu
m>praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija) - No angļu
m>Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms) - No angļu
m>presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija) - No krievu
m>притон. (šķirklī pritons) - No latīņu
m>progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress) - No latīņu
m>proponere. (šķirklī proponēt) - No latīņu
m>proportio 'samērs, attiecība'. (šķirklī proporcija) - No angļu
m>proton, kam pamatā grieķu prōtos 'pirmais'. (šķirklī protons) - No vācu
m>Putch. (šķirklī pučs) - No vācu
m>Pudel. (šķirklī pūdelis) - No latīņu
m>pumex. (šķirklī pumeks) - No vācu
m>Pumpernickel. (šķirklī pumperniķelis) - No ukraiņu
m>рада. (šķirklī rada) - No vācu
m>Rang, franču rang 'rinda'. (šķirklī rangs) - No franču
m>ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns) - No vācu
m>Realismus, kam pamata latīņu realis 'patiess'. (šķirklī reālisms) - Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No latīņu
m>re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija) - No vācu
m>Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja) - No franču
m>redoute. (šķirklī redute) - No angļu
m>reggae. (šķirklī regejs) - No vācu
m>Reichskommissariat. (šķirklī reihskomisariāts) - No viduslaiku latīņu
m>recommendatio. (šķirklī rekomendācija) - No viduslaiku latīņu
m>recommendare. (šķirklī rekomendēt) - No latīņu
m>relictus 'atlikums'. (šķirklī relikts) - No latīņu
m>reliquiae 'paliekas, atliekas'. (šķirklī relikvija) - No franču
m>reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors) - No latīņu
m>restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija) - No vācu
m>Revident. (šķirklī revidents) - No latīņu
m>resectio 'atšķelšana'. (šķirklī rezekcija) - No franču
m>roulade. (šķirklī rolāde) - No vācu
m>Rosmarin, kam pamatā latīņu ros marinus 'jūras rasa'. (šķirklī rozmarīns) - No viduslejasvācu
m>rūm. (šķirklī rūme) - No franču
m>sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija) - No vācu
m>Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris) - No vācu
m>Sekans, kam pamatā latīņu secans 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekanss) - No vācu
m>Sextett, kam pamatā latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstets) - No vācu
m>Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs) - Pēc Noas vecākā dēla
m>Šema jeb Sēma vārda. (šķirklī semīti) - No angļu
m>sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors) - No angļu
m>sir. (šķirklī sers) - No angļu
m>simulator. (šķirklī simulators) - No vācu
m>synonym. (šķirklī sinonīms) - No viduslejasvācu
m>scharn(e). (šķirklī skārnis) - No senkrievu valodas
m>скупь. (šķirklī skopiķis) - No angļu
m>screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings) - No angļu
m>soul 'dvēsele'. (šķirklī souls) - No ģermāņu (augšvācu) valodas. (šķirklī spelte)
- No vācu
m>Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice) - No latīņu
m>spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs) - No krievu
m>спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts) - No grieķu
m>stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops) - No grieķu
m>stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija) - No grieķu
m>strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops) - No latīņu
m>sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt) - No viduslaiku latīņu
m>subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija) - No angļu
m>superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis) - No latīņu
m>supinum. (šķirklī supīns) - No angļu
m>swinger. (šķirklī svingeris) - No vācu
m>Schal. (šķirklī šalle) - No vācu
m>Schären, kam pamatā zviedru skär 'klints'. (šķirklī šēra) - No vācu
m>Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets) - No angļu
m>sheriff. (šķirklī šerifs) - No angļu
m>sherry. (šķirklī šerijs) - No vācu
m>Schiefer. (šķirklī šīferis) - No sanskrita
m>šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms) - No vācu der
m>Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris) - No itāļu
m>tenore. (šķirklī tenors) - No franču
m>terrine. (šķirklī terīne) - No angļu
m>toxin (toxic 'toksisks'). (šķirklī toksīni) - No latīņu
m>tractare (trahere). (šķirklī traktēt) - No angļu, franču
m>transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija) - Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (
m>Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū) - No grieķu
m>trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes) - No itāļu
m>tuba 'taure'. (šķirklī tuba) - No franču
m>tube 'caurule' (šķirklī tūba) - No latīņu
m>ventilatio. (šķirklī ventilācija) - No latīņu
m>ventilator 'vēcināt, plivināt'. (šķirklī ventilis) - No latīņu
m>via 'ceļš' un ductus 'novadīšana'. (šķirklī viadukts) - No angļu
m>wobbler. (šķirklī vobleris) - No sengrieķu
m>zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss) - No franču
m>jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums) - No franču
m>(crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets) - No vācu
m>spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics) - No vācu
m>Scherz 'joks'. (šķirklī skerco) - No itāļu
m>moderato. (šķirklī moderato) - No franču
m>charlatan. (šķirklī šarlatāns) - No grieķu
m>traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks) - No latīņu
m>tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkulīns) - No latīņu
m>tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkuloze) - No itāļu
m>tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs) - No vācu
m>Thuja, kam pamatā grieķu thya. (šķirklī tūja) - No portugāļu
m>tucano. (šķirklī tukāns) - No vācu
m>Tuch. (šķirklī tūks) - No grieķu
m>tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs) - No latīņu
m>triti(cum) 'kvieši' un (se)cale 'rudzi'. (šķirklī tritikāle) - No grieķu
m>tritōn. (šķirklī tritons) - No latīņu
m>triumphus. (šķirklī triumfs) - No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu
m>haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija) - No latīņu
m>Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs) - No krievu
m>тумба. (šķirklī tumba) - No vācu
m>Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs) - No lejasvācu
m>tuffel. (šķirklī tupeles) - No franču
m>turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns) - No franču
m>turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna) - No krievu
m>тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra) - No franču
m>tour. (šķirklī tūre) - No latīņu
m>turbulentus 'saviļņots'. (šķirklī turbulents) - No latīņu
m>turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors) - No franču
m>tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns) - No franču
m>tourníe. (šķirklī turneja) - No angļu
m>turnip. (šķirklī turnepsis) - No franču
m>tourniquet. (šķirklī turnikets) - No vācu
m>Turnier, franču tournoi. (šķirklī turnīrs) - No vācu
m>Tusche. (šķirklī tuša) - No krievu valodas
m>тусовать. (šķirklī tusēt) - No vācu
m>Tusch. (šķirklī tušs) - No angļu
m>tweed. (šķirklī tvīds) - No angļu
m>twist. (šķirklī tvists) - No angļu
m>under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U) - No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No angļu
m>ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija) - No latīņu
m>ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts) - No vācu
m>Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns) - No latīņu
m>ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija) - No poļu
m>ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns) - No latīņu
m>ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma) - No latīņu
m>umbra 'ēna'. (šķirklī umbra) - No vācu
m>Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs) - No vācu
m>Unze, kam pamatā latīņu uncia. (šķirklī unce) - Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu
m>unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt) - No franču
m>unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija) - No franču
m>uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma) - No latīņu
m>unio 'vienība, apvienība'. (šķirklī ūnija) - No latīņu
m>ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks) - No angļu
m>Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti) - No latīņu
m>uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-) - No franču
m>unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms) - No latīņu
m>unio 'vienība'. (šķirklī uniāts) - No vācu
m>Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija) - No franču
m>universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms) - No latīņu valodas vārda
m>universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde) - No vācu
m>Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte) - No latīņu
m>universum. (šķirklī universs) - No itāļu
m>unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons) - No sanskrita
m>upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas) - No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No grieķu
m>Ouranos. (šķirklī Urāns) - No grieķu
m>ouranos 'debess'. (šķirklī urāns) - No latīņu
m>urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks) - No vācu
m>unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls) - No grieķu
m>ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls) - No latīņu
m>uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs) - No franču
m>unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs) - No franču
m>urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija) - No franču
m>urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt) - No latīņu
m>urina. (šķirklī urīns) - No lejasvācu
m>forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt) - No krievu
m>урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla) - No latīņu
m>urna. (šķirklī urna) - No grieķu
m>ouro 'urīns' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī urogrāfija) - No vācu
m>Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija) - No latīņu
m>urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks) - No angļu
m>Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija) - No vācu
m>Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms) - No franču
m>utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija) - No zviedru
m>utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe) - No vācu
m>utopisch, kam pamatā angļu Utopia. (šķirklī utopisks) - No franču
m>ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra) - No latīņu
m>uvula 'mēlīte'. (šķirklī ūvula) - No vācu
m>frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt) - No krievu
m>качать. (šķirklī uzkačāt) - No holandiešu
m>monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēt) - No holandiešu
m>monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēties) - No latīņu
m>usus 'lietojums, paradums'. (šķirklī ūzuss) - No latīņu
m>usurpator. (šķirklī uzurpators) - No senskandināvu
m>vađmāl 'rupjš vilnas audums'. (šķirklī vadmala) - No lībiešu
m>vagār 'muižas darbu uzraugs'. (šķirklī vagars) - No latīņu
m>vagina 'maksts'. (šķirklī vagīna) - No lejasvācu
m>wagen. (šķirklī vāģis) - No krievu
m>вахмистр, kam pamatā vācu Wachtmeister. (šķirklī vahmistrs) - No lībiešu
m>voi. (šķirklī vai) - No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- No latīņu
m>vagina 'maksts'. (šķirklī vaginīts) - No altīņu
m>vagina 'maksts'. (šķirklī vaginoze) - No vācu
m>Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance) - No serbu
m>vampir. (šķirklī vampīrs) - No vācu
m>Want. (šķirklī vantis) - No krievu
m>варяги. (šķirklī varjagi) - No grieķu
m>stihos 'rinda'. (šķirklī vārsma) - No lejasvācu
m>vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji) - No vācu
m>die Waschschüssel. (šķirklī vašbļoda) - No vācu
m>Watte. (šķirklī vate) - Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No angļu izsauksmes vārda wow. (šķirklī vau)
- No angļu
m>voucher 'kvīts, galvojums'. (šķirklī vaučers) - No sanskrita
m>vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas) - No senslāvu
m>вет- 'padome', krievu Вече. (šķirklī veče) - No angļu
m>vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis) - No viduslejasvācu
m>wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis) - Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu
m>veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals) - No angļu vārda
m>wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords) - No latīņu
m>vector 'nesējs'. (šķirklī vektors) - No franču
m>vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds) - No franču
m>velours 'samts', kam pamatā latīņu vellosus 'pūkains'. (šķirklī velūrs) - No viduslejasvācu
m>welve. (šķirklī velve) - Angļu
m>velvet 'samts'. (šķirklī velvets) - No latīņu
m>venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks) - No itāļu
m>vendetta. (šķirklī vendeta) - No krievu
m>вепрь, senslāvu veprъ 'mežakuilis'. (šķirklī vepris) - No angļu
m>veranda(h). (šķirklī veranda) - No viduslejasvācu
m>vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš) - Lejasvācu
m>wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis) - No franču
m>vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana) - No franču
m>vérisme, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts'. (šķirklī verisms) - No vācu
m>Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts) - No angļu
m>verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts) - No franču
m>vers libre. (šķirklī verlibrs) - No franču
m>vermout, vācu Wermut 'vērmeles'. (šķirklī vermuts) - No franču
m>vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža) - No latīņu
m>ventilator 'vēdinātājs'. (šķirklī ventilators) - No latīņu
m>versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija) - No krievu
m>верста. (šķirklī versts) - No vācu
m>Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle) - No latīņu
m>verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāls) - No viduslejasvācu
m>werven. (šķirklī vervēt) - No igauņu
m>vasar 'āmurs'. (šķirklī veseris) - No vācu
m>Weste, kam pamatā latīņu vestis 'apģērbs'. (šķirklī veste) - No angļu
m>Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns) - No franču
m>vestibule. (šķirklī vestibils) - No latīņu
m>veterināria 'dzīvnieku ārstēšana'. (šķirklī veterinārija) - No latīņu
m>veteranus 'vecs kareivis'. (šķirklī veterāns) - No latīņu
m>veterinārius 'mājdzīvnieku ārsts'. (šķirklī veterinārs) - No latīņu
m>vibratio 'trīcēšana'. (šķirklī vibrācija) - No latīņu
m>vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt) - No latīņu
m>vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-) - No arābu
m>wasīr. (šķirklī vezīrs) - No angļu
m>veejay. (šķirklī vīdžejs) - No latīņu
m>vice '(kā) vietā, uzdevumā'. (šķirklī vice-) - No latīņu
m>videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka) - No itāļu
m>vibrato. (šķirklī vibrato) - No latīņu
m>vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons) - No latīņu
m>videō 'redzu'. (šķirklī video) - No viduslejasvācu
m>vīge. (šķirklī vīģe) - No lejasvācu
m>viole, itāļu viola. (šķirklī vijole) - No vācu
m>Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs) - No angļu
m>weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends) - No senskandināvu
m>vikingr. (šķirklī vikingi) - Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (
m>Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija) - No latīņu
m>Victōria. (šķirklī viktorija) - No krievu
m>викторина, kam pamatā latīņu victōria 'uzvara'. (šķirklī viktorīna) - No latīņu
m>Victōria, kam pamatā victōria 'uzvara'. (šķirklī Viktorija) - No latīņu
m>villa. (šķirklī villa) - No holandiešu
m>wimpel. (šķirklī vimpelis) - Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No angļu
m>windsurfing. (šķirklī vindsērfings) - No franču
m>vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets) - No franču
m>vignette. (šķirklī vinjete) - No viduslejasvācu
m>winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt) - No itāļu
m>viola. (šķirklī viola) - No viduslejasvācu
m>wīrōk. (šķirklī vīraks) - No franču
m>virage. (šķirklī virāža) - No viduslejasvācu
m>winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests) - No vācu
m>Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence) - No angļu
m>whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs) - No vācu
m>Viskose, kam pamatā latīņu viscōsus 'stigrs'. (šķirklī viskoze) - No vācu
m>virtuos. (šķirklī virtuozs) - No latīņu
m>virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulents) - Tirdzniecības nosaukums Vistra. (šķirklī vistra)
- No latīņu
m>vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns) - Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu
m>vitalis. (šķirklī vitāls) - No franču
m>vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža) - No latīņu
m>vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs) - No latīņu
m>vivus 'dzīvs' un sectio 'uzšķēršana'. (šķirklī vivisekcija) - No latīņu
m>visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza) - Franču
m>visage 'seja'. (šķirklī vizāža) - No latīņu
m>visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija) - No franču
m>visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte) - No franču
m>vaudeville. (šķirklī vodeviļa) - No poļu
m>wojewodztwo. (šķirklī vojevodiste) - Latīņu
m>vocabulum 'nosaukums, vārds'. (šķirklī vokābuls) - No krievu
m>водка. (šķirklī vodka) - No franču
m>volant 'lidojošs'. (šķirklī volāns) - No latīņu
m>voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms) - No krievu
m>вот. (šķirklī vot) - No holandiešu
m>wrak. (šķirklī vraks) - No angļu
m>voodoo, vestindiešu voudou. (šķirklī vudū) - Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No krievu
m>замш, vācu Sämisch. (šķirklī zamšs) - No krievu
m>запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs) - No grieķu
m>sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales) - No grieķu
m>sauros 'ķirzaka'. (šķirklī zauri) - No portugāļu
m>zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra) - No franču
m>zébu. (šķirklī zebu) - No grieķu
m>zephyros 'rietumvējš'. (šķirklī zefīrs) - No krievu
m>зэк. (šķirklī zeks) - No viduslejasvācu
m>selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis) - No viduslejasvācu
m>sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele) - No viduslejasvācu
m>sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt) - No vācu
m>Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris) - No franču
m>zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts) - No krievu
m>земство. (šķirklī zemste) - 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No vācu
m>Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze) - No vācu
m>singen 'dziedāt'. (šķirklī ziņģēt) - No angļu
m>zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs) - No franču
m>sonde. (šķirklī zonde) - No sengrieķu
m>zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī zoo-) - No Salacas lībiešu
m>zuš. (šķirklī zutis) - No grieķu
m>zōnē 'josta'. (šķirklī zona) - No angļu
m>zorbing. (šķirklī zorbings) - No angļu
m>zorb. (šķirklī zorbs) - No igauņu
m>sõster 'jāņoga'. (šķirklī zustrene) - No franču
m>genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs) - No franču
m>jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas) - No franču
m>gendarmerie. (šķirklī žandarmērija) - No franču
m>gendarme. (šķirklī žandarms) - No franču
m>gélatine. (šķirklī želatīns) - No franču
m>gelée. (šķirklī želeja) - No krievu
m>женьшень, kam pamatā ķīniešu renshēn, jēn shēn. (šķirklī žeņšeņs) - No franču
m>geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests) - No franču
m>jeton. (šķirklī žetons) - No angļu
m>jacket, franču jaquette 'jaciņa'. (šķirklī žakete) - No franču
m>jargon. (šķirklī žargons) - Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No itāliešu
m>girare. (šķirklī žirēt) - No vācu
m>Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro) - No grieķu
m>gyros 'riņķis, aplis' un kompass. (šķirklī žirokompass) - No angļu
m>jockey. (šķirklī žokejs) - No franču
m>jongler. (šķirklī žonglēt) - No franču
m>girondin. (šķirklī žirondisti) - No itāliešu
m>girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants) - No franču
m>julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns) - No angļu
m>jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija) - No krievu
m>журналистика, franču journalisme. (šķirklī žurnālistika) - No franču
m>journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls) - No krievu
m>журналист, franču journaliste. (šķirklī žurnālists) - No angļu
m>supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets) - No spāņu
m>tango. (šķirklī tango) - No franču
m>cocon. (šķirklī kokons) - No angļu
m>cocker spaniel. (šķirklī kokerspaniels) - No angļu
m>kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs) - No spāņu
m>cocaina, coca. (šķirklī kokaīns) - No franču
m>mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango) - No latīņu
m>cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents) - No grieķu
m>hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija) - No franču
m>déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū) - No
m>ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts) - No latīņu
m>sculptor, sculpere 'izgriezt, izcirst akmenī'. (šķirklī skulptors) - No franču
m>boussole, itāļu bussola. (šķirklī busole) - No franču
m>bourgeois. (šķirklī buržuā) - No franču
m>nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks) - No latīņu
m>naturalis. (šķirklī naturāls) - No franču
m>répondez, s'il vous plaît 'lūdzu atbildiet'. (šķirklī R.S.V.P.) - No angļu
m>OK. (šķirklī OK) - No latīņu
m>nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB) - No latīņu
m>primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs) - No vācu
m>Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris) - No latīņu
m>post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī P. S.) - No franču
m>maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs) - Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu
m>football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols) - No franču
m>jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū) - No latīņu
m>vetō 'aizliedzu'. (šķirklī veto) - Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No angļu
m>bowling. (šķirklī boulings) - No itāļu
m>brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto) - No latīņu
m>lectorium, lector 'lasītājs'. (šķirklī lektorijs) - No itāliešu
m>piano. (šķirklī piano) - No franču
m>crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts) - No vācu
m>Brille. (šķirklī brilles) - No līvu
m>sēń vai igauņu seen. (šķirklī sēne) - No latīņu
m>cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls) - No grieķu
m>oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika) - No latīņu
m>persona. (šķirklī persona) - No latīņu
m>expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts) - No latīņu
m>collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs) - No itāļu
m>colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts) - 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No latīņu
m>lit(t)erarius. (šķirklī literārs) - No latīņu
m>litus (litoris) 'krasts'. (šķirklī litorāls) - No grieķu
m>spora 'sēja, sēkla'. (šķirklī spora) - No angļu
m>nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs) - No vācu
m>offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs) - No vācu
m>lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs) - No franču
m>massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs) - No latīņu
m>paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks) - No latīņu
m>matrimonium 'laulība'. (šķirklī matrimoniāls) - No spāņu
m>pueblo. (šķirklī pueblo) - No latīņu
m>medialis, medius 'vidējs'. (šķirklī mediāls) - No latīņu
m>passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs) - No latīņu
m>mentalis (mens, ģen. mentis 'prāts, saprāts'). (šķirklī mentāls) - No vācu
m>schmutzig 'netīrs'. (šķirklī šmucīgs) - No vācu
m>stramm. (šķirklī štrams) - No vācu
m>puffig 'uzpopēts; kupls'. (šķirklī pufīgs) - No vācu
m>Strudel, kam pamatā vidusaugšvācu strodel, strudel 'straume, krāce'. (šķirklī štrūdele) - No vācu
m>die Spannung 'spriegums'. (šķirklī španungs) - No vācu
m>taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks) - No krievu vārda
m>меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks) - Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No spāņu
m>matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors) - No krievu
m>механизатор. (šķirklī mehanizators) - No vācu
m>Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars) - No grieķu
m>metallourgos 'kalnracis'. (šķirklī metalurgs) - No krievu sar.
m>штýка 'lieta'. (šķirklī štuka) - No latīņu
m>memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls) - No latīņu
m>terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns) - No latīņu
m>thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls) - No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No vācu
m>Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons) - No krievu
m>сволочь. (šķirklī svoločs) - No latīņu
m>trivialis. (šķirklī triviāls) - No franču
m>total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls) - No viduslejasvācu
m>kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris) - Jaunvārds veidots no angļu
m>stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde) - No latīņu
m>nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls) - No latīņu
m>notarius 'rakstvedis'. (šķirklī notārs) - No vācu
m>ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs) - No viduslejasvācu
m>forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis) - No franču
m>utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs) - Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No angļu
m>media literacy. (šķirklī medijpratība) - No angļu
m>chat (ro)bot. (šķirklī čatbots) - No latīņu
m>migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants) - No itāļu
m>miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs) - No franču
m>missionnaire. (šķirklī misionārs) - No latīņu
m>modalis (modus 'mērs, veids'). (šķirklī modāls) - No latīņu
m>moderator 'apvaldītājs'. (šķirklī moderators) - No grieķu
m>monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs) - No grieķu
m>monochromōs 'vienkrāsains'. (šķirklī monohroms) - No
m>mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks) - No franču
m>monteur. (šķirklī montieris) - Pēc islāma pravieša Muhameda (ap 570–632) vārda. (šķirklī muhamedānis)
- No persiešu
m>musulmān, arābu muslim. (šķirklī musulmanis) - No vācu
m>Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis) - No latīņu
m>neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls) - No latīņu
m>negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs) - No angļu
m>ageism. (šķirklī eidžisms) - no angļu: glamorous ‘krāšņs' un camping ‘kempings’. (šķirklī glempings)
- No angļu
m>non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (366):
- Izteicienu
m>pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs) - Jāievēro, ka vārds
m>papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu) - Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds
m>puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika) - Nereti valodas praksē substantīvs
m>sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs) - Vārda
m>izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs) - Vietniekvārdu
m>tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas) - Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi
m>saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams) - Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu
m>šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis) - Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi
m>redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams) - Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda
m>kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad) - Vārdu
m>samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt) - Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli
m>ap-. (šķirklī abižoties) - Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi
m>scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija) - Nereti īpašības vārdu
m>saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks) - Apstākļa vārdu
m>tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik) - Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par
m>lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late) - Divdabi
m>zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms) - Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi
m>patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs) - Vārdi
m>zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks) - Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi
m>iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams) - Par prievārda
m>priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš) - Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli
m>ap-. (šķirklī abižot) - Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda
m>lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt) - Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Lietvārda
m>blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka) - Kopā ar skaitļa vārdu
m>desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit) - Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds
m>pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās) - Vārds
m>pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās) - Lietvārds
m>pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika) - Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra
m>PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC) - Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds
m>uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums) - Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar
m>eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks) - Divdabi
m>domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams) - Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Vārdkopa
m>izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams) - LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā
m>-fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils) - 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda
m>atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt) - Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu
m>audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt) - Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani
m>o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns) - Vārds
m>bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres) - Jāievēro, ka darbības vārdu
m>birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt) - Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso
m>e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs) - Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa
m>e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons) - Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu
m>deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit) - Kopā ar skaitļa vārdu
m>divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit) - Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar
m>eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija) - Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Lietvārds
m>haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt) - Mainījusies vārdu
m>hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi) - Rakstu valodā
m>iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš) - Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
m>Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju
m>nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt) - Darbības vārda
m>izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt) m>Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa
m>jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb) - Par saikļa
m>jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu) - Vārdi
m>kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis) - Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu
m>kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri) - Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā
m>koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala) - Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Latviešu valodā darbības vārdu
m>komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt) - Vārdkopas
m>krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains) - Vārda
m>kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte) - Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Vārds
m>lemurs rakstāms ar īso u. (šķirklī lemurs) - Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Vārds
m>līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss) - Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Divdabi
m>lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams) - Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Jāatceras, ka vārds
m>marasmatisks rakstāms ar īso a. (šķirklī marasmatisks) - Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Oficiālos tekstos lietojama vārdkopa medicīnas māsa. (šķirklī medmāsa)
- Tā kā vārds
m>medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza) - Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
m>Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)- Diezgan bieži vārdu
m>mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis) - Lietvārdu
m>mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa) - Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni
m>metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti) m>Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Vārdi
m>nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks) - Vārds
m>neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās) - Vārds
m>neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās) - Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds
m>nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās) - Vārds
m>nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās) - Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Vārds
m>nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās) - Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: pamatot, pamatots u. tml. (šķirklī nopamatot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Burts
m>o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns) - Praksē biežāk lieto darbības vārdu
m>nošpaktelēt. (šķirklī nosliepnēt) - Praksē lieto arī šādas darbības vārda
m>svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt) - Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani
m>k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA) - Latviešu valodā vārda
m>ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss) - Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Vārdi
m>ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens) - Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani
m>o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība) - Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani
m>o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs) - Mūsdienās vārdu
m>orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns) - Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso
m>e – ortoepija. (šķirklī ortoepija) - Vārdkopas
m>pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt) - Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi
m>paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis) - Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds
m>papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus) - Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu
m>partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns) - Vārds
m>pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās) - Vārds
m>pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās) - Vārds
m>pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās) - Vārds
m>pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās) - Vārdu
m>pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt) - Vārds
m>pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās) - Vārds
m>pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās) - Vārds
m>pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās) - Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds
m>pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās) - Vārds
m>pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās) - Vārds
m>pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās) - Vārds
m>pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās) - Vārds
m>pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās) - Vārds
m>pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās) - Vārds
m>pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās) - Vārds
m>pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās) - Vārds
m>pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās) - Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Vārds
m>pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās) - Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu
m>-āt (piebungāt). (šķirklī piebungot) - Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažreiz vārda
m>raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze) - Ja vārds
m>respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi) - Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds
m>rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis) - Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds
m>sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt) - Vārds
m>saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās) - Sarunvalodā lieto frāzes
m>saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt) - Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs
m>saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs) - Vārds
m>sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās) - Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds
m>sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts) - Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs
m>susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks) - Lietojumā sastopams arī šo sīpolu apzīmējums "šalotes sīpoli". (šķirklī šalotes)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds
m>šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās) - No vācu
m>spritzen. (šķirklī špricēt) - Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani
m>ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo) - Diezgan bieži vārdu
m>tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis) - Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds
m>trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs) - Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu
m>nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs) - Jāievēro, ka vārdu
m>uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt) - Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda
m>vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties) - Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē nereti vārds
m>zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega) - Praksē lieto arī vārdus
m>zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs) - Praksē pārsvarā lieto salikteni
m>ziepjukoks. (šķirklī ziepjkoks) - Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda
m>atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties) - Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
- Vārdi
m>necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs) - Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani
m>o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs) - Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (aiz)iet zudumā
- (antīkās) olimpiskās spēles
- (ap)dzīvojamā platība
- (ar) atplestām rokām
- (ar) atplestu muti
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) gariem zobiem
- (ar) kailām rokām
- (ar) kopējiem spēkiem
- (ar) mīļu prātu
- (ar) platām acīm
- (ar) plikām rokām
- (ar) slapju muguru
- (ar) sviedriem laistīt
- (ar) sviedriem slacīt
- (ar) sviedriem vaigā
- (ar) tukšām rokām
- (būt) liesmās
- (dzīvo), cepuri kuldams
- (ēst) ar gardu muti
- (gadīties) pa ķērienam
- (ie)griezt makā (robu)
- (ie)likt lombardā
- (iet) kā pa celmiem
- (ir) pirmā roka
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (iz)kristies miesās
- (iz)mainīt naudu
- (kā) ar kāsi velkams
- (kā) melnais tūkstotis
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (kā) par brīnumu
- (kā) par nelaimi
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (kā) vienā mutē
- (kā) zemē ielīst
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kādam) līp pie nagiem
- (kādam) līp pie pirkstiem
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (līdz) ar gaismu
- (naudas)maka biezums
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- (nav) ne miņas
- (nav) ne zīmes
- (ne) mutē neņemt
- (ne)mētāties apkārt
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (no)gulties slimības gultā
- (no)kauties ar domām
- (no)krist gar zemi
- (no)slēgt līgumu
- (pa)ņemt uz grauda
- (pār)mest krustu
- (pār)skrien skudras pa kauliem
- (pār)skrien skudras pa ķermeni
- (pār)skrien skudras pa muguru
- (pār)skrien skudras pār kauliem
- (pār)skrien skudras pār ķermeni
- (pār)skrien skudras pār muguru
- (pār)skrien skudriņas pa kauliem
- (pār)skrien skudriņas pa ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pa muguru
- (pār)skrien skudriņas pār kauliem
- (pār)skrien skudriņas pār ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pār muguru
- (pēdējais) modes kliedziens
- (pie)grūst pie sāniem
- (pie)vērst uzmanību
- (pilns) kā mārks
- (sa)mest kauliņus kopā
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (vai) izkūst mutē
- (vai) izkūst uz mēles
- (vai) kūst mutē
- (vai) kūst uz mēles
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā
- (vis)pirmā kārtā
- (visi) bez izņēmuma
- (viss) mirdz un laistās
- (visu) kopā ņemot
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- 25. marts
- 3×3 nometne
- A līmenis
- absolūtā monarhija
- absolūtā temperatūra
- absolūtais balsu vairākums
- absurda dramaturģija
- acīm redzami
- acīm redzams
- acīm redzot
- acis kā kaķim
- acis kā vanagam
- acis met zibeņus
- acis met zibšņus
- acis satumst
- acis šaudās uz visām pusēm
- acis slēdzas uz mūžību
- acis slēdzas uz mūžu
- acs baltums
- acu gaisma
- acu gaišums
- acu zīmulis
- Ādama kostīmā
- ādgraužu dzimta
- administratīvā tiesa
- administratīvais sods
- Admiralitātes lords
- agavju dzimta
- agrārā reforma
- airēšanas slaloms
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām jūrām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiz kulisēm
- aiz matiem izvilkt
- aiz muguras
- aiz restēm
- aiz septiņām atslēgām
- aiz septiņiem zieģeļiem
- aiz slēgtām durvīm
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizbāzt muti
- Aizbildnības padome
- aizbilstamās teritorijas
- aizdomas krīt
- aizdot dusmas
- aiziet citos medību laukos
- aiziet mūžībā
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- aizlaist pa vējam
- aizlaist zemi atmatā
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizlīmēt logu
- aizmālēt acis
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aizmest mezglu
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- aizmugures pozīcija
- aizmugures stāvoklis
- aizņemts (pats) ar sevi
- aizslēgt acis uz mūžu
- aizslīdēt gar ausīm
- aizsvilties dusmās
- aizvērt acis uz mūžu
- Ak (tu) mūžs!
- Ak šausmas!
- Ak tu mūžs!
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akantu dzimta
- akcīzes nodokļa marka
- aklas dusmas
- akmens laikmets
- akmens metiena attālumā
- akmens nav uz galvas uzlikts
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- t (°). Temperatūra.
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- robežmala (Kā) robežas mala.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- stundas ceturksnis 15 minūtes.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- starptautiskā jūras jūdze 1852 metri.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
- Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums Adīts priekšmets.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- prātula Aforisms, sentence.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- lajs ..mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- viņmājas ..mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- uguns ..meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- viducis ..miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. man prasa priekšvārdu. Margita.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pārplēst ..paklūpu uz kāpnēm un pārplēšu zeķi.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
m citās vārdnīcās: