Paplašinātā meklēšana

Meklējam m.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
t (°). Temperatūra.
grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
robežmala (Kā) robežas mala.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
(ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
stundas ceturksnis 15 minūtes.
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
starptautiskā jūras jūdze 1852 metri.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
okulists Acu ārsts; oftalmologs.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
adata Adāmadata.
irbs Adāmadata.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
adījums Adīts priekšmets.
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
prātula Aforisms, sentence.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
agronoms Agronomijas speciālists.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
aģentūra Aģentu kopums.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
bildinājums Aicinājums precēties.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
ķert Aizgūtnēm ieelpot.
grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
anglisms Aizguvums no angļu valodas.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
notīties Aiziet prom; nozust.
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
noliegums Aizliegums.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
aizlidināt Aizmest, aizsviest.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
nebūtība Aizmirstība.
izkūpēt no galvas aizmirsties.
aizmirstība Aizmiršanās.
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
aiznākošais Aiznākamais.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizlienēt Aizņemties.
aiztapināt Aizņemties.
lienēt Aizņemties.
palienēt Aizņemties.
tapināt Aizņemties.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
atausma Aizsākums.
iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizplīvurot Aizsegt (seju, arī ķermeni) ar plīvuru.
aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
aiztikt Aizskart (ar rokām).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
uzraut dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzvilkt dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
aizpīpēt Aizsmēķēt.
iekūpināt Aizsmēķēt.
aizsmelgt Aizsmelgties.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
vaļā Aizstājot verba priedēkli m>at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
mainīties Aizstāt citam citu.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
akmensdārzs Akmeņdārzs.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
melnais zelts Akmeņogles.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
āte Akmeņplekste.
sālsakmens Akmeņsāls.
hepatīts Aknu iekaisums.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma Akorda pamatskaņas.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
kāsis Āķveida veidojums.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
minuskulis Alfabēta mazais burts.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
badīgs Alkatīgs; mantrausīgs.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
zaļais pūķis alkoholisms.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
alkšņains Alkšņiem apaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
punduržubīte Amadīna.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
tautas teātris amatieru teātris.
mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
tribūns Amatpersona Senajā Romā.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
cenzors Amatpersona, kas cenzē.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
arods Amats; profesija; specialitāte.
postenis Amats.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
jeņķis Amerikānis.
amīši Amerikāņi.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
ASV Amerikas Savienotās Valstis.
štati Amerikas Savienotās Valstis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
amortizators Amortizācijas [2] ierīce (mašīnās, mehānismos).
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
A Ampērs.
noņemt Amputēt.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anarhists Anarhisma piekritējs.
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
AAK Antīko automobiļu klubs.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
dilbs Apakšdelms.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
ratene Apaļa vīriešu platmale.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
apaļums Apaļas formas veidojums.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
seja Apaļš debess ķermenis.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
bumbulis Apaļš izcilnis, uztūkums.
manēža Apaļš izrāžu laukums cirkā.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kā ola apaļš, gluds, bez apmatojuma.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
testers Aparāts (kā) mērīšanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
kaste Aparāts; mašīna.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apzaļumot Apaudzēt (ar augiem).
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
apspalvoties Apaugt ar spalvām.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
zābaksmērs Apavu krēms.
zābakziede Apavu krēms.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
bruņojums Apbruņojums.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
apcere Apcerējums.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
apmeklēt Apciemot.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
apdedzinājums Apdegums.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
ievicot Apēst (kādu daudzumu).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
datorizācija Apgādāšana ar datoriem un datorsistēmu ieviešana.
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni.
apaut Apgādāt ar apaviem.
datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas.
apģērbt Apgādāt ar drēbēm.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
motorizēt Apgādāt ar motoru (ierīci, mehānismu).
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
informētība Apgādātība ar informāciju.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
apgaisme Apgaismība.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
luksmetrs Apgaismojuma mērīšanas ierīce.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
gaisma Apgaismojums.
apgaisme Apgaismošana, apgaismojums.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
rādīt gaismu apgaismot (ko).
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
gaismot Apgaismot.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu).
apšķērēt Apgriezt ar šķērēm.
apcirpties Apgriezt sev matus.
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
grūtums Apgrūtinājums; grūtības.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
tops Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
apjauta Apjausma.
atausma Apjausma.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
garums Apjoms (piem., tekstam).
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
dimensija Apjoms; lielums.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
rāmītis Apkāre, medus kāre.
rāmis Apkāre; rāmītis (3).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
aptraipīt Apkaunot (vārdu, godu u. tml.).
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
aprimt Apklust (par skaņām).
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
iemigt Apklust, norimt.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
summārs Apkopots; rezumēts.
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
apčakarēt Apkrāpt, apmānīt.
apkāst Apkrāpt, apmānīt.
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
nejēdzība Aplamības, muļķības.
tukši māņi aplamības.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
aplauzums Aplauzts salikums.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
aplīgoties Aplīgot vienam otru.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
nospalvot Aplipināt ar spalvām.
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
apmīt Apmainīt.
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
sasmīnēties Apmainīties ar smīniem.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
izmaiņa Apmaiņa, apmainīšanās.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
nosegt Apmaksāt.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
manšete Apmale.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
spalva Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
apspalvojums Apmatojums.
spalvojums Apmatojums.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
plus mīnus apmēram, aptuveni.
apsviest Apmest (ar ko).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
apmētāties Apmētāt vienam otru.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
paltraks Apmetnis; pārklājs.
uzmetnis Apmetnis.
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
štukatūra Apmetums.
atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
iežogot Apņemt (kādu vietu).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ietvert Apņemt, ieskaut.
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
apskaut Apņemt, pārņemt.
ieskaut Apņemt, pārņemt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
noņemties Apņemties; sevī nolemt.
apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
aizslēģot Aprīkot ar slēģiem.
aizmigt Aprimt, sastingt.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
manšete Aproce (blūzei, kreklam).
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
apsarme Apsarmojums.
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
apriet Apsaukāt, nolamāt; norāt.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
apsirgt Apslimt.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
apšmulēt Apsmulēt.
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
tērps Apspalvojums, apmatojums.
spalvojums Apspalvojums.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
zaļums Apstādījumi.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, sasniegšanai.
klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
mīstīt Apstrādāt ar mīstīklām.
sārmot Apstrādāt ar sārmu.
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
inkriminēt Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
aptumst Aptumšoties (3).
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
pusmūžs Aptuveni 40–50 gadu vecums.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
uz aci Aptuveni, apmēram.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
vāks Apvākojums.
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
kumulēties Apvienoties, summēties.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apzaļot Apzaļumot.
garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
garš Apzīmē noteiktu garumu.
garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
plats Apzīmē noteiktu platumu.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
atribūts Apzīmētājs.
dzēst pastmarku apzīmogot pastmarku.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
tīšām Apzināti, ar nodomu.
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uz (kāda) pamata ar (kādu) iemeslu, pamatojumu.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
astoņnīšu Ar astoņām nītīm.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
baltraibs Ar baltiem plankumiem.
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
baskājains Ar basām kājām.
iznašķēt Ar baudu, tīksminoties izēst.
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
brūnacains Ar brūnām acīm.
brunets Ar brūniem, tumšiem matiem (par cilvēku).
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolu).
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
četrstāvu Ar četriem stāviem.
četrzaru Ar četriem zariem.
dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
deviņgalvains Ar deviņām galvām.
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstāvu Ar diviem stāviem.
divžuburu Ar diviem žuburiem.
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
dzeloņains Ar dzeloņiem, ērkšķiem (par augiem, to daļām).
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
ēvelēt Ar ēveli (2) sasmalcināt.
faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
gaišmatains Ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
garūsains Ar garām ūsām.
garmatains Ar gariem matiem.
garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
lauzīties Ar grūtībām censties iemācīties.
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
sadabūt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt galus (rokā, kopā) ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadzīt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt galus ar grūtībām izdibināt, izzināt.
sadabūt kopā ar grūtībām izdibināt, izzināt.
izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
grābstīties Ar grūtībām meklēt vārdus.
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
uzsliet Ar grūtībām piecelt.
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
mežģīt mēli ar grūtībām runāt.
sakasīt Ar grūtībām sadabūt.
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
izboksterēt Ar grūtībām, lēni izlasīt.
boksterēt Ar grūtībām, lēni lasīt.
saboksterēt Ar grūtībām, lēni salasīt.
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
pamīksts Ar homoseksuālām iezīmēm.
hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
pamina Ar kāju darbināma svira.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
uzmocīt Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
nomocīt Ar lielām mokām, grūtībām pabeigt (ko).
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
apkārt Ar līkumu (doties).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
kristālskaidrs Ar ļoti augstām morālām īpašībām.
baltmatains Ar ļoti gaišiem matiem.
viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
pamest Ar metienu pavirzīt.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
nomocīt Ar mokām apēst.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
rausties Ar piepūli, grūtībām kāpt, rāpties.
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
atnest Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko).
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu.
izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
izmocīt smaidu ar pūlēm pasmaidīt.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izstiept.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
izspiest Ar pūlēm, grūtībām panākt (ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
iesist Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
rokas granāta ar roku metama granāta.
rokrats Ar roku pagriežams rats.
rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
septiņstīgu Ar septiņām stīgām.
septiņstāvu Ar septiņiem stāviem.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
krist Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
trīsfāžu Ar trim fāzēm; trijfāžu.
trijfāžu Ar trim fāzēm; trīsfāzu.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
trīsmotoru Ar trim motoriem.
trīsplakņu Ar trim plaknēm.
trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
trīsstāvu Ar trim stāviem.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
trīsstobru Ar trim stobriem.
trīszaru Ar trim zariem.
trijžuburu Ar trim žuburiem.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienlemeša Ar vienu lemesi.
vienmasta Ar vienu mastu.
vienmotora Ar vienu motoru.
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
līnija Ārējā forma, kontūras.
modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
ārmala Ārējā mala.
apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
āriene Ārējā vide (kam).
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
neatkarīgais mainīgais lielums arguments.
argumentācija Argumentu kopums; pamatojums.
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
pasakains Ārkārtīgi liels (par vērtību, daudzumu u. tml.).
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
ASK Armijas sporta klubs.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aroms Aromāts; smarža.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
ieart Arot pārklāt ar zemi.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
ārpuse Ārpus kāda kopuma.
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
uz klaja lauka Ārpus telpām.
klajā laukā Ārpus telpām.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
a Ārs (zemes platības mērvienība).
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais, tā orgāns) kļūst vesels.
izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
izārstēties Ārstējoties kļūt veselam.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
fototerapija Ārstēšana ar gaismu.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
zāļu tēja Ārstniecības nolūkam derīgi augi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
aplikācija Ārstniecisks apliekamais.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
inhalācija Ārstniecisku vai bioloģiski aktīvu vielu ieelpošana (piem., ārstniecības nolūkos).
oftalmologs Ārsts, acu slimību speciālists.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
aizvien Arvien; vienmēr.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
brukt Asi pārmest, kritizēt.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
spicēt Asināt, veidot smailu.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
asinsrite Asins plūsma asinsvados.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
ķermenītis Asinsķermenītis.
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
radze Ass izvirzījums, izcilnis.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
dzelonis Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
taukaste Aste ar taukumu.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrists Astrometrijas speciālists.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
astronoms Astronomijas speciālists.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
CNN ASV televīzijas kompānija.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
cena Atalgojums, atlīdzība.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
turēties līmenī atbilst kādām normām, prasībām.
stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
likumība Atbilstība likumam (1).
lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
piemērots Atbilstošs (piem., kādām prasībām, kādai vajadzībai).
kanonisks Atbilstošs kanoniem (1).
likumisks Atbilstošs likumam (1); likumīgs.
jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
pieskanīgs Atbilstošs, piemērots (kam).
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
atutot Atbrīvot no utīm.
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atminēt Atcerēties, atminēties.
pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
imitācija Atdarināšana; atdarinājums.
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
novilkt pēdējo kreklu no muguras atdot otram pēdējo.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
ateists Ateisma piekritējs.
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
gremošana Atgremošana.
gremot Atgremot.
aceknis Atgremotāju kuņģa daļa.
timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
refleksivitāte Atgriezeniskums.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) – par gājputniem.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
nākt pie samaņas atgūt samaņu.
atgūties Atgūt samaņu.
pamosties Atgūt samaņu.
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
atsaukt atmiņā atjaunot atmiņā.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
renovēt Atjaunot, remontēt.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
spics Atjautīgs; izmanīgs.
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
nojozt Atjozt un noņemt (ko).
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atgūt Atkal iegūt, iemantot.
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
tirināties Atkārtoti, strauji kustēties (par ķermeņa daļu).
tirināt Atkārtoti, strauji kustināt (ķermeņa daļu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atklāt savas kārtis atklāt savus nodomus, līdzekļus to sasniegšanai u. tml.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
darīt zināmu atklāt, paziņot (ko) citiem.
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
mēslu bedre Atkritumu bedre.
šmucspainis Atkritumu spainis.
urna Atkritumu trauks.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
mēslu kaste atkritumu tvertne.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
maksa Atlīdzība naudā; samaksa.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atslieties Atliekties taisnam.
atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
kredīta saldo atlikums grāmatvedības konta kredītā.
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
uzloks Atloks; arī uzlocījums.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
godīgs Atļauts, likumīgs.
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atmaksa Atmaksāšana.
atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
atdarīt Atmaksāt, atriebt.
rentēties Atmaksāties.
vilkt (dienas)gaismā atmaskot.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
atcere Atmiņa.
prāts Atmiņa.
amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
nostāsts Atmiņu stāstījums.
jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
uzmūķēt Atmūķēt.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
noņemt Atņemt (kādam ko).
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
nolaupīt Atņemt (ko).
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
atbruņot Atņemt ieročus, bruņojumu.
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
laupīt godu atņemt nevainību.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
ņemt Atņemt.
nozagt Atņemt.
paņemt Atņemt.
atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
kodolbumba Atombumba.
AES Atomelektrostacija.
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
atomsvars Atommasa.
radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
vārds Atpazīstamība, popularitāte.
izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
presto Ātrā tempā, ātrāk par alegro.
ātri Ātrā tempā, strauji.
alegro Ātrā tempā.
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
dabūt Atrast, sameklēt.
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
(būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
(būt) krietnā gabalā Atrasties samērā tālu.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
apgrozība Atrašanās lietošanā, izmantošanā.
prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atskriet Ātri atnākt, atbraukt u. tml.
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
rotaļa Ātri mainīgu norišu mija.
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
uzraut Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
lingot Ātri, lieliem soļiem iet.
pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
ievidžināties Ātri, smalkā balsī ierunāties.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
paķert Ātri, strauji paņemt (ko).
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
nolēkšot Ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
parādīt velnu Atriebties, atmaksāt (kādam).
iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
gaņģis Ātrums (automobiļos, traktoros u. tml.).
temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
atsegums Atsegts, redzams iežu slāņojums.
dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
istaba Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
formācija Atsevišķa vienība, grupa; formējums.
pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
skara Atsevišķs garens veidojums.
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
aiziet Atstāt, pamest.
iet Atstāt, pamest.
iziet Atstāt, pamest.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atdzīt Atstumt šurp.
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
atlaist Atsūtīt (piem., pa pastu).
sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
atstatums Attālums.
distance Attālums.
gabals Attālums.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
atmest domu atteikties no kāda nodoma.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
izteiksme Attēlojums, atspoguļojums.
apgaismojums Attēlojums, izskaidrojums.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
tomogramma Attēls, ko iegūst ar tomogrāfu.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
informātika Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
mājturība Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
sajūta Attieksmes, īpašības izpausme; izjūta.
izjūta Attieksmes, īpašības izpausme.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam, organisma daļām).
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
izvilkt Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
atmūķēt Atvērt ar mūķi.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
novilkums Atvilkums.
attālināt Atvirzīt (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā).
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
atzars Atzarojums.
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
nodzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
sadzert magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
Goda leģions atzinības zīme Francijā.
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
absolutizēt Atzīt par pilnīgu, galīgu, negrozāmu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļdrāna.
linaudums Audums no linu šķiedras.
stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
skujiņu audums audums, kam ir skujiņu raksts.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
materiāls Audums.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
kultivēt Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
audžumeita Audžubērns – meitene.
bērns Auga atvase; mazs, jauns augs.
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
eļļas augi augi, kurus izmanto eļļas ieguvei.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
rasma Auglīgums.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugt Augot kļūt lielākam, vecākam.
paaugties Augot kļūt lielākam, vecākam.
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
roze Augs ar krāšņiem ziediem.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ērkšķis Augs ar šādiem asiem izaugumiem.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
laukaugs Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
safrāna krokuss augs, no kura drīksnām iegūst safrānu.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
maršals Augsta ranga amatpersona.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona; galvenais prokurors.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
virskomisārs Augstākā ranga komisārs.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
kalngals Augstākā, lielākā izpausme, augstākais sasniegums.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
gastronomija Augstākās klases pavārmāksla.
ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
mākoņu kalni augsti, sablīvējušies (piem., gubu) mākoņi.
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
opā Augšā (uz rokām, klēpī u. tml.).
sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
augšmala Augšējā mala.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
pacēlums Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
kāpiens Augšupejošs ceļa posms; kāpums.
kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
augšzemnieki Augšzemes latvieši.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu daļām).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
ksantofils Augu dzeltenais pigments.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
rīcineļļa Augu eļļa, ko iegūst no rīcinauga (rīcina) sēklām.
imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
stings Auksts (par gaisu, vēju u. tml.).
aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
austra Ausma.
otīts Auss iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
goti Austrumģermāņu cilts.
rīti Austrumi (1).
austrumzemes Austrumi (2).
A Austrumi.
orientāls Austrumniecisks.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
lukums Austrumu saldumu veids.
austrenis Austrumu vējš.
rītenis Austrumu vējš.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
drēbe Austs materiāls; audums, drāna.
drāna Austs materiāls; audums; auduma gabals.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
dampis Automašīna.
suports Automašīnas bremzēšanas mehānisma sastāvdaļa.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
klamburs Automašīnas riteņa bloķētājs.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
triecienšautene Automātiskā šautene.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
robotizēt Automatizēt, ieviešot robotus (2).
AVS Automatizētā vadības sistēma.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
vāģis Automobilis (parasti vieglais).
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
ugunsrati Automobilis, motocikls.
autiņš Automobilis.
auto Automobilis.
automašīna Automobilis.
mašīna Automobilis.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
borts Automobiļa kravas kastes mala.
automodelis Automobiļa modelis.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
akselerators Automobiļa pedālis kustības ātruma mainīšanai.
kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
autoriepa Automobiļa riepa.
šoferis Automobiļa vadītājs.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
autoavārija Automobiļu avārija.
autobūve Automobiļu būve.
autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
automehāniķis Automobiļu mehāniķis.
autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
autosatiksme Automobiļu satiksme.
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
autotransports Automobiļu transports.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
autorība Autora personības zīmols, īpatnība.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avangardists Avangardisma pārstāvis.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
avenājs Aveņu audze; aveņu stādījums, aveņu cers.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
badīties Badīt citam citu.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
kā leiputrijā bagāti, pārticīgi, bez pūlēm, raizēm.
resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
samieloties Bagātīgi pamieloties.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
baisms Baismīgs.
baiss Baismīgs.
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
monotons Bāls, neizteiksmīgs.
vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
batons Baltmaizes kukulis.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
miera balodis balts balodis, miera simbols.
veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
feta Balts, sāļš mīkstais siers.
zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
balzamiko Balzametiķis.
parastā purvmirte balzamkārkls.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
bambusniedre Bambuss.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
bankas automāts bankomāts.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
barības vienība barības vērtības standartmērs.
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
bārties Bārt (citam citu).
ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
sadot pa cepuri bārt, kritizēt, pārmācīt.
svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
batālija Batālā žanra mākslas darbs.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
dievnams Baznīca; lūgšanu nams.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
kreņķi Bēda; nelaime.
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
atplūdi Bēgums.
hipopotams Behemots.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
nogale Beigu daļa (laikposmam).
finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
bērns Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
infantilisms Bērnišķīgums; brieduma trūkums.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
bērnu nams bērnunams.
sijāt Berot (caur ko, cauri kam), kaisīt lejup.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
izvadīšana Bēru ceremonija.
izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
šrubis Beržamais; beržamā suka.
izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
saberzt Beržot sasmalcināt.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
nonstops Bez apstāšanās, bez pārtraukuma.
pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
karāties Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
(ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
(ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
bez atrunām bez iebildumiem.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
a cappella Bez instrumentāla pavadījuma.
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
tukšā Bez kravas, pasažieriem u. tml.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
par tukšu velti Bez maksas, atlīdzības.
par velti Bez maksas, atlīdzības.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
par brīvu bez maksas.
pēc acumēra bez mērīšanas, aptuveni.
tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
rima Bez pārtraukuma, bez apstāšanās.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
ar mierīgu sirdi bez uztraukuma, bažām.
ar mierīgu prātu Bez uztraukuma, bažām.
vēsā mierā bez uztraukuma, mierīgi.
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezcers Bezcerība, bezcerīgs gadījums, stāvoklis.
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
klaunāde Bezgaumīgs, ārišķīgs uzvedums.
nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
ārprāts Bezjēdzība; neprāts; trakums.
muldoņa Bezjēdzīga runāšana; muldēšana.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
nātrija hlorīds bezkrāsaini, sāļi kristāli; vārāmais sāls.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
brīvbiļete Bezmaksas biļete.
zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
nulles tarifs bezmaksas tarifs.
noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
bezmērķa Bezmērķīgs.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
ofšors Beznodokļu zona, ārzona; ārzonas uzņēmums.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
bomārs Bezpajumtnieks; bomzis.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
šautra Bīdāma bulta (kā) aiztaisīšanai; aizbīdnis.
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
sabiezēt Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
ērkulis Biezi, kupli, sajukuši mati.
džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
voiloks Biezs, blīvs velts audums.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
raudulība Bieža raudāšana; raudulīgums.
vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
eksčempions Bijušais čempions.
eksministrs Bijušais ministrs.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
zaļā saimniecība bioloģiskā saimniecība.
dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
divstobrene Bise ar diviem stobriem.
trīsstobrene Bise ar trim stobriem.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
apdraudētība Bīstami apstākļi.
baismīgs Bīstami liels; ātrs.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
štrunts Blēņas, muļķības.
pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
smaga augsne blīva, mālaina augsne.
smaga zeme blīva, mālaina zeme.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
sablīvētība Blīvējuma pakāpe.
sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
bjazs Blīvs kokvilnas audums.
pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
biezums Blīvs kopums; biezoknis.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
bazalts Blīvs, tumšs vulkānisks iezis.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
bobs Bobsleja kamanas.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
gaisa uzbrukums bombardēšana, apšaude no lidaparātiem.
mest bumbas bombardēt.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
bramins Brahmanis.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
auzu motors braucamais zirgs.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
smaiļot Braukt ar smailīti.
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
jonis Brāzma.
sīpa Brāzma.
aukains Brāzmains; vētrains.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
preferanss Bridžam līdzīga kāršu spēle.
vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā).
brieds Briedums.
gatavība Briedums.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
briesmu lietas briesmīgi notikumi.
neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
briesmeklis Briesmonis.
monstrs Briesmonis.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
g Brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
nebrīvība Brīvības trūkums, neesamība.
lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
laikiem Brīžiem, reizēm.
jonis Brīžiem.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
pušums Brūce, ievainojums.
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
brūklenājs Brūkleņu mētras, cers.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
kafijbrūns Brūns kā kafija, kafijas brūnumā.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
jūras kauja bruņota sadursme jūrā.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
budists Budisma piekritējs.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
šautra Bulta (šaušanai no loka, mešanai).
degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
bumbierābols Bumbierābeles auglis.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
bumbieris Bumbieres auglis.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
divmastnieks Buru kuģis ar diviem mastiem.
trīsmastnieks Buru kuģis ar trim mastiem.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
maģija Burvju māksla.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
ņurcīt Burzīt, gumzīt.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
pārstāvēt Būt (kā) pārstāvim.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
piederēt Būt (kāda, kā) īpašumā.
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
mazgāties Būt (viegli) mazgājamam.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam kapā.
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
ziedēt Būt ar baltiem raibumiem (par nagiem).
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
izvagot Būt ar grumbām, rievām (par seju, tās daļām).
iesnoties Būt ar iesnām.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
līkumot Būt ar līkumiem.
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
sazarot Būt ar sazarojumiem.
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
saprast Būt ar zināšanām, izpratni (kādā jomā).
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
stāvēt prātā būt atmiņā.
stāvēt atmiņā būt atmiņā.
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
dalīties Būt atšķirīgam.
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
dzīvot pavārtē būt bez mājām, pajumtes.
nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
piegulēt Būt cieši piekļautam.
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam.
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
dusmot Būt dusmīgam, dusmoties.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
izvilkt Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
eksistēt Būt dzīvam; dzīvot.
turēties pie dzīvības būt dzīvam.
spridzēt Būt dzīvīgam, možam.
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
(būt) jautrā prātā būt iereibušam.
(būt) jautrā dūšā Būt iereibušam.
darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
iet Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
būt lietas kursā būt informētam (par ko).
samīlēt Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
salaist Būt intīmās attiecībās.
dzīvot Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
griezt Būt izmantojamam dalīšanai, šķelšanai.
lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
pūst Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.
zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
kaprizēties Būt kaprīzam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
snaust Būt klusam, mierīgam.
lāsot Būt koši spilgtam.
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
pūst Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu.
sēdēt aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
tupēt aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus būt līdzvērtīgam.
stāvēt līdzās būt līdzvērtīgam.
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
līksmot Būt līksmam.
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
ieslieties debesīs būt ļoti augstam.
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
spļaut baltu būt ļoti dusmīgam.
vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
spļaut (zili) melnu būt ļoti dusmīgam.
spļaut zilu uguni būt ļoti dusmīgam.
trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
krist (vai) no kājām zemē būt ļoti nogurušam.
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
plīst (vai) no skaudības būt ļoti skaudīgam.
plīst (vai) aiz skaudības būt ļoti skaudīgam.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
degt Būt ļoti steidzamam.
knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
mirdzēt Būt ļoti tīram.
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
(tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
(tikko) vilkt garu Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
(tikko) dzīvību vilkt Būt ļoti vārgam.
plīst (vai) no ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
plīst (vai) aiz ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
nebūt vairs šajā pasaulē būt mirušam.
būt lielajā būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
nervozēt Būt nervozam.
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
gulēt nesamaņā būt nesamaņas stāvoklī.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
būt kājās Būt nomodā.
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
(būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
nozīmēt Būt nozīmīgam, svarīgam.
akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
klausīt Būt paklausīgam.
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
sakņoties Būt par (kā) pamatu.
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
simbolizēt Būt par (kā) simbolu.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
stāvēt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
būt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
pierādīt Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam.
piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
pateikties Būt pateicīgam.
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
noliekties Būt pavērstam uz leju.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
piebārstīt Būt pilnam (ar ko).
piebērt Būt pilnam (ar ko).
piebirt Būt pilnam (ar ko).
pieblīvēt Būt pilnam (ar ko).
piekaisīt Būt pilnam (ar ko).
būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
līt Būt sajūtamam; pārņemt.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
panest Būt spējīgam nest.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
staipīties Būt staipīgam (1).
stiepties Būt staipīgam.
svilt Būt steidzamam.
pilnās burās Būt stipri iereibušam.
ar pilnām burām Būt stipri iereibušam.
sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
švītēties Būt švītīgam.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
taupīt Būt taupīgam.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
tvanot Būt tveicīgam.
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
untumoties Būt untumainam.
līst virsū būt uzmācīgam, uzbāzīgam.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
būt pie vainas Būt vainīgam.
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
lonēt Būt vērtam; atmaksāties.
būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
būt vienos gados būt vienādā vecumā.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
pārspēt kādu viltībā būt viltīgākam.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
lodāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
ložņāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
iznākt Būt, rasties ienākumiem.
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
kodols Būtība, pamats, galvenais saturs.
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
parādība Būtības ārējā izpausme.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
pārvērtība Būtiska pārmaiņa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
būvēties Būvēt (ko) sev, savām vajadzībām.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
transparence Caurspīdīgums.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
izvadcaurule Caurule (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
notekcaurule Caurule šķidruma novadīšanai.
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
celmājs Celmaina vieta.
celmaine Celmājs.
štamms Celms (mikrobioloģijā).
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
C Celsija (temperatūras) skala.
būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
krāns Celtnis; ceļamkrāns.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
pārceltuve Celtuve, prāmis.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
krustceles Ceļu krustojums.
krustceļš Ceļu krustojums.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
asfalts Ceļu segums (no asfaltbetona).
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
bruto cena cena bez atskaitījumiem.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
stilot Censties būt stilīgam.
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
rauties Censties norobežoties no citiem, noslēgties.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
meklēt Censties pamanīt, atrast.
vandīt augšā censties pamodināt.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
meklēt rokā censties sameklēt.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
centrists Centrisma piekritējs.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
biskvīts Cepums.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
ceriņkrūms Ceriņu krūms.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
askarīda Cērme.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
sacirpt Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
kukulis Ciemakukulis; cienasts.
ciema kukulis ciemakukulis.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
sērst Ciemoties, viesoties.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
draugs Cienītājs, mīļotājs.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iespiest Cieši ielikt (rokā), panākt, ka paņem (rokā).
iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
apkampt Cieši satvert; sakampt.
mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
ērkšķis Ciets, ass izaugums (augam).
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
stearīns Cietu taukskābju maisījums.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
krātiņš Cietuma kamera.
aiz restēm cietumā.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
čoks Cietums, ieslodzījums.
ķurķis Cietums.
tuptūzis Cietums.
cietuma sods cietumsods.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
garums Cik vien gari iespējams.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
asinis Cilvēka daba; temperaments.
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
torss Cilvēka rumpis.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
iedzīvotājs Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
garmatainis Cilvēks ar gariem matiem.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
šauracis Cilvēks ar šaurām acīm.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris.
stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
sangviniķis Cilvēks, kam ir sangvinistisks temperaments.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
šķībacains Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā jomā).
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
algotnis Cilvēks, kas kalpo tam, kas maksā.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
krāpnieks Cilvēks, kas krāpjas, mānās.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
migrants Cilvēks, kas migrē.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
ekspluatators Cilvēks, kas savtīgos nolūkos izmanto (ko).
blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
simulants Cilvēks, kas simulē.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
mežinieks Cilvēks, kas strādā mežā.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
kanibālisms Cilvēku miesas ēšana.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
dravniecība Cilvēku nodarbošanās – medus, vaska ieguve.
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
acīte Ciparu summa 21.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
cirst mežu cirst mežā kokus.
lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
cīrulēns Cīruļu mazulis.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
klusībā Citiem nezinot, slepeni.
citrons Citronkoks [Citrus limon].
citronmētra Citronmelisa, ārstniecības melisa.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
cittautu Citu tautu; ārzemju.
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
sivēns Cūku mazulis.
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
čartists Čartisma pārstāvis.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
čems Čemurs (2).
čokurs Čemurs, kumšķis.
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
tetrametrs Četrpēdu vārsma.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
sačivināties Čivinot sasaukties (par putniem).
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
čūskulēns Čūsku mazulis.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
dienas gaisma dabiskā saules gaisma.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
dadaists Dadaisma pārstāvis.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
daiļamatnieks Daiļamatniecības speciālists.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
slāņojums Dalījums slāņos (1); slāņu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
segmentācija Dalīšana segmentos.
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
pustumsa Daļēja tumsa.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
pusmilitārs Daļēji militārs.
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
puspamests Daļēji pamests.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
pustumšs Daļēji tumšs.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
dāmīte Dāma.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
dāmu istaba dāmu tualete.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
daoists Daoisma pārstāvis.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
ergs Darba un enerģijas mērvienība.
dzīvais inventārs darba un produktīvie mājdzīvnieki (kādā saimniecībā).
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
štruments Darbarīks, instruments.
bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
nomaksa Darbība --> nomaksāt; maksas nokārtošana; samaksa.
pieņemšana Darbība --> pieņemt.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
smaiļošana Darbība --> smaiļot.
smēķēšana Darbība --> smēķēt.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
lieta Darbība, pasākums, norise.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
maiņa Darbība, process --> mainīt, mainīties.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
programmēšana Darbība, process --> programmēt.
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
samaksa Darbība, rezultāts --> samaksāt.
simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
lauciņš Darbības joma, nozare.
sfēra Darbības joma, nozare.
misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
lauks Darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
nodarbināt Darbinot izmantot.
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt.
malt Darbojoties smalcināt (ko).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
gaita Darbošanās, darbību kopums.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
šancēt Darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
vieta Darbs; amats.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
briljants Dārgakmens vai cita materiāla slīpējums ar 57 vai 58 skaldnēm.
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
karāts Dārgakmeņu masas mērvienība – 0,2 grami.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
delikatese Dārgs, izmeklēts ēdiens.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
rebes Darījumi.
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
aust Darināt (audumu) aužamajos stāvos.
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
klapatas Darīšanas, rūpes, noņemšanās.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
nest Darīt pieejamu, izplatīt.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
klajā Darīt zināmu (ko).
ziņot Darīt zināmu (ko).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
laist Darīt zināmu; izplatīt.
afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
domātājs Darītājs --> domāt.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
maisītājs Darītājs --> maisīt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
mizotājs Darītājs --> mizot.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
kompjūtersistēma Datorsistēma.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
viss kas daudz no esošā, iespējamā.
daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
nosmēķēties Daudz smēķējot, nonākt (kādā stāvoklī).
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
izmelot vilku no meža daudz un veikli melot.
izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
lielā mērā daudz; lielā, ievērojamā pakāpē.
gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
ņirba Daudzkrāsainība; raibums.
ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
romboedrs Daudzskaldnis ar rombiskām skaldnēm.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
kvantums Daudzums (parasti liels).
apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
apjoms Daudzums, kopums.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
divpadsmit Daudzums, skaits 12.
trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divi Daudzums, skaits 2.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
trīs Daudzums, skaits 3.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četri Daudzums, skaits 4.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
pieci Daudzums, skaits 5.
piecdesmit Daudzums, skaits 50.
piecsimt Daudzums, skaits 50.
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņi Daudzums, skaits 9.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
aerobuss Daudzvietīga (250–500 vietu) pasažieru lidmašīna.
laineris Daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
Daugavas vizbulis Daugavas anemone.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
kokteilis Dažādu elementu sajaukums.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
palaikam Dažreiz, reizēm.
reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
ziemas mēneši decembris, janvāris, februāris.
vilku mēnesis decembris.
decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
degslāneklis Degakmens.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
nodegt Degot tikt izlietotam.
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
liesmot Degt ar liesmu.
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
deists Deisma piekritējs.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
horeogrāfija Dejas māksla.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
izdejot Dejas soļiem izveidot.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
svingot Dejot svingu; mainierīgi dejot modernu deju.
iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
lasīt Deklamēt.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
mazbērns Dēla vai meitas bērns.
mazdēls Dēla vai meitas dēls.
mazmeita Dēla vai meitas meita.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
zālīte Dem --> zāle.
ābolītis Dem. --> ābols.
ačtele Dem. --> acs.
actiņa Dem. --> acs.
ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
aitiņa Dem. --> aita.
aptieciņa Dem. --> aptieka.
augšiņa Dem. --> augša.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
auseklītis Dem. --> auseklis.
austiņa Dem. --> auss.
avotiņš Dem. --> avots.
balodītis Dem. --> balodis.
baloniņš Dem. --> balons (2).
baltrocītis Dem. --> baltrocis.
bārkstiņas Dem. --> bārkstis.
batoniņš Dem. --> batons.
bedrīte Dem. --> bedre.
biksītes Dem. --> bikses.
bitīte Dem. --> bite.
bļodiņa Dem. --> bļoda.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
bullītis Dem. --> bullis.
celiņš Dem. --> ceļš.
cepurīte Dem. --> cepure.
cīrulītis Dem. --> cīrulis.
cūciņa Dem. --> cūka.
dadzītis Dem. --> dadzis.
daļiņa Dem. --> daļa.
dārgumiņš Dem. --> dārgums.
dārziņš Dem. --> dārzs.
debestiņa Dem. --> debess.
dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
dēliņš Dem. --> dēls.
desiņa Dem. --> desa.
diedziņš Dem. --> diegs.
dieniņa Dem. --> diena.
dieviņš Dem. --> dievs.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
eglīte Dem. --> egle.
ērcīte Dem. --> ērce.
ezītis Dem. --> ezis.
galdiņš Dem. --> galds.
galviņa Dem. --> galva.
glāzīte Dem. --> glāze (1).
gotiņa Dem. --> govs.
grāmatiņa Dem. --> grāmata.
groziņš Dem. --> grozs (1).
gumiņš Dem. --> gums.
iedobīte Dem. --> iedobe.
ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
jumtiņš Dem. --> jumts.
kājiņa Dem. --> kāja.
kaktiņš Dem. --> kakts (1).
kamaniņas Dem. --> kamanas.
kanniņa Dem. --> kanna [1].
kāpnīte Dem. --> kāpnes.
karodziņš Dem. --> karogs.
kārpiņa Dem. --> kārpa.
kastīte Dem. --> kaste.
katliņš Dem. --> katls.
kātiņš Dem. --> kāts.
kauliņš Dem. --> kauls.
kažociņš Dem. --> kažoks.
klucītis Dem. --> klucis.
klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
kociņš Dem. --> koks.
kopiņa Dem. --> kopa (2).
krāniņš Dem. --> krāns [1].
krāsniņa Dem. --> krāsns.
krītiņš Dem. --> krīts.
krustiņš Dem. --> krusts.
krūtiņa Dem. --> krūts.
krūzīte Dem. --> krūze.
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
kuģītis Dem. --> kuģis.
kūlītis Dem. --> kūlis.
kumeliņš Dem. --> kumeļš (1).
kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
kundziņš Dem. --> kungs.
kurpīte Dem. --> kurpe.
kurvītis Dem. --> kurvis.
ķauķītis Dem. --> ķauķis.
ķeksītis Dem. --> ķeksis.
ķermenītis Dem. --> ķermenis.
lācītis Dem. --> lācis.
laiviņa Dem. --> laiva.
lakatiņš Dem. --> lakats.
lampiņa Dem. --> lampa.
lapiņa Dem. --> lapa.
lāpstiņa Dem. --> lāpsta.
lāsīte Dem. --> lāse.
latiņa Dem. --> lata.
lauciņš Dem. --> lauks.
ledenīte Dem. --> ledene.
lodīte Dem. --> lode [1].
lodziņš Dem. --> logs.
lukturītis Dem. --> lukturis.
ļautiņi Dem. --> ļaudis.
ļipiņa Dem. --> ļipa.
maisiņš Dem. --> maiss.
maizīte Dem. --> maize.
mājiņa Dem. --> māja.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
māsiņa Dem. --> māsa.
māmiņa Dem. --> māte.
mammīte Dem. --> māte.
matiņš Dem. --> mats (1).
matiņš Dem. --> mats (2).
mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
medutiņš Dem. --> medus.
meitiņa Dem. --> meita (1).

m citās vārdnīcās:

Tēzaurs

m¹

m²