Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piņģerots novecojis
piņģerots [piņ̃ģeruõts] lietvārds; vīriešu dzimte
2.Maza glāze.
PiemēriIzdzert kādu piņģerotu.
Cilme:No vācu Fingerhut ‘pirksta cepure’.