Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piņģerots novecojis
piņģerots [piņ̃ģeruõts] vīriešu dzimte, lietvārds
2.Maza glāze.
PiemēriIzdzert kādu piņģerotu.
Cilme:No vācu Fingerhut ‘pirksta cepure’.