Paplašinātā meklēšana
Meklējam ido.
Atrasts vārdos (105):
- ido:1
- lido:1
- lidot:1
- libido:1
- naidot:1
- slidot:1
- veidot:1
- acidoze:1
- aplidot:1
- atlidot:1
- ielidot:1
- izlidot:1
- lidonis:1
- lidosta:1
- luidors:1
- nolidot:1
- palidot:1
- pseido-:1
- salidot:1
- uzlidot:1
- veidole:1
- veidols:1
- aizlidot:1
- antidots:1
- apslidot:1
- atveidot:1
- cidonija:1
- ieslidot:1
- ieveidot:1
- izslidot:1
- izveidot:1
- koridors:1
- lidojums:1
- lidotājs:1
- negaidot:1
- noslidot:1
- pārlidot:1
- paslidot:1
- peridots:1
- pielidot:1
- sanaidot:1
- solidols:1
- tenidoze:1
- uzslidot:1
- validols:1
- acidofils:1
- aizslidot:1
- atbaidošs:1
- atraidošs:1
- iespaidot:1
- klaidonis:1
- naidoties:1
- noraidošs:1
- pārslidot:1
- pārveidot:1
- pieslidot:1
- slidošana:1
- slidotājs:1
- slidotava:1
- stividors:1
- veidojums:1
- veidotāj-:1
- veidoties:1
- izlidojums:1
- izlidoties:1
- klaidonība:1
- lidotspēja:1
- pilnveidot:1
- pseidonīms:1
- salidojums:1
- spidometrs:1
- uzlidojums:1
- vienveidot:1
- izslidoties:1
- izveidoties:1
- klaidoņpele:1
- piridoksīns:1
- sanaidoties:1
- tāllidojums:1
- veidojamība:1
- ātrslidošana:1
- ātrslidotājs:1
- kaleidoskops:1
- krūmcidonija:1
- pārveidoties:1
- pseidogotika:1
- veidotājaudi:1
- daiļslidošana:1
- daiļslidotājs:1
- izlūklidojums:1
- jaunveidojums:1
- līdzveidotājs:1
- pilnveidoties:1
- pseidoartroze:1
- pseidogotisks:1
- pseidozinātne:1
- vārdveidojošs:1
- čarterlidojums:1
- pseidoklasisks:1
- pseidotautisks:1
- kaleidoskopisks:1
- pseidozinātnisks:1
- raidorganizācija:1
- skrituļslidošana:1
- skrituļslidotājs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3998):
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
- aizlaisties Aizlidot.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
- kāsis Āķveida veidojums.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- sasmaidīties Apmainīties ar smaidiem; smaidot sazināties.
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- (pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- izart Arot izveidot.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
- privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
- vagot Art, veidot vagas (1).
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- slidskriešana Ātrslidošana.
- slidskrējējs Ātrslidotājs.
- čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- skara Atsevišķs garens veidojums.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
- māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
- reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
- atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
- metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sacerot Augot izveidot cerus.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot stīgas.
- sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
- sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
- stīgot Augot veidot stīgas.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- dzīt Augot veidot.
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- riest Augot, attīstoties veidot (ko).
- stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- ieaust Aužot ieveidot.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- izberzēt Berzējot izveidot.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
- aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
- iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
- kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
- inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
- radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- slidošana Darbība --> slidot.
- nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
- izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
- īsināt Darīt, veidot īsāku.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- slidotājs Darītājs --> slidot.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
- putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
- kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
- orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
- pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- izdilt Dilstot izveidoties.
- dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- dokumentālais kino dokumentālo kinofilmu veidošana.
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
- nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- bakstīt Durot izveidot.
- izdurt Durot izveidot.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- mīt Ejot veidot (soli).
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
- glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
- apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- apdare Galīgās formas izveidošana.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
- vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
- grēda Garens veidojums.
- strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
- strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- sagrābt Grābjot izveidot.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- iegrebt Grebjot ieveidot.
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
- mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- iegūt vārtus ieraidot ripu vārtos, iegūt punktu.
- gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
- perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
- likt ilgviļņus ieveidot ilgviļņus.
- deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
- kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- sastiebrot Izaugt, līdz veidojas stiebri (par augiem).
- ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
- ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
- saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
- uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
- pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- izveids Izveidojums, forma.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
- izplānot Izveidot (kā) plānu.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
- individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
- uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
- pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
- līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- taisīt Izveidot (ko).
- izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
- iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izdzīt Izveidot (vagu).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
- sarullēt Izveidot apaļu.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- saasnot Izveidot asnus.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- savilkt roku dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
- savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
- sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
- izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
- izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- apsakņoties Izveidot saknes.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
- izstiebrot Izveidot stiebrus.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- iekārtot Izveidot.
- sataisīt Izveidot.
- ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
- iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
- iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
- iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- ierasties Izveidoties, parādīties.
- tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
- sabriest Izveidoties, rasties.
- sacelties Izveidoties, rasties.
- sarasties Izveidoties, rasties.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
- rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
- audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- jauncelsme Kā jauna radīšana, veidošana.
- redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
- daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
- dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
- bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
- sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
- kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
- klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- blandoņa Klaidonis.
- blandonis Klaidonis.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
- pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
- izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
- izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
- rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- ledusceliņš Ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledusceliņš.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
- kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
- izlidojums Lidojums.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- laisties Lidot (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
- ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- vērst Mainīt, veidot citādu.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
- transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kopija Mākslas darba precīzs atveidojums.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
- ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
- šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
- uzmest Metot uz augšu, izveidot.
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- ķēms Neglīts, atbaidošs cilvēks.
- ķēmīgs Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
- ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- galviņa Neliels apaļš veidojums; pogaļa.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- kārpiņa Neliels gļotādas veidojums, izaugums.
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
- spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- bumbulis Neliels, apaļš veidojums.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- slita No guļbaļķiem veidots žogs.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- noorganizēt Nodibināt, izveidot.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
- noceļot Nolidot (par putniem).
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- aiz- Norāda, ka darbības, procesa rezultātā izveidojas šķērslis.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- morfoģenēze Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- replika Otrreizējs atveidojums.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- ieausties Pamazām izveidoties (kur).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
- izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
- sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
- iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām, lidojošiem šāviņiem u. tml.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- deformācija Pārveidojums, izkropļojums.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
- transformācija Pārveidošana, pārvēršana.
- transfigurācija Pārveidošana.
- regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
- izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
- digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- granulēt Pārveidot (ko) granulās.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
- modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
- sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- transformēties Pārveidoties.
- izvērst Pārvērst, pārveidot.
- pataisīt Pārvērst, pārveidot.
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
- metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
- aile Pašaurs, garens veidojums.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
- sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
- uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- čarterlidojums Pēc īpaša nomas līguma organizēts lidojums.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
- kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
- dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- izkopt Pilnveidot, attīstīt.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nākt Pilnveidoties.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
- virāža Pilotāžas figūra – lidmašīnas lidojums pa riņķi horizontālā plaknē ar sānsveri.
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
- noplanēt Planējot nolidot (kādu attālumu).
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
- noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
- pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
- kopija Precīzs (kā) atveidojums.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
- sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
- radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir liela masa, liels svars.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
- audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
- priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
- atveide Process, rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums.
- kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- augstais purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
- sūnu purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
- zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
- ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa Griničas meridiānu.
- vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
- mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- uzpūst Pūšot panākt, ka (kas) izveidojas.
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- naktsputns Putns, kas lido, medī krēslā, naktī.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
- celsme Radīšana; veidošana.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
- treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
- ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- rūtojums Raksts, ko veido rūtis (2).
- skujiņu raksts raksts, ko veido šādi elementi.
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
- spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- piedzimt Rasties, izveidoties.
- uzaugt Rasties, izveidoties.
- raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
- pieraudāt Raudot izveidot.
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
- veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- kādā jaukā dienā reiz, negaidot, pēkšņi.
- kādu jauku dienu reiz, negaidot, pēkšņi.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- parlamentāra republika republika, kurā parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu.
- atveids Rezultāts --> atveidot; atveidojums.
- darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
- koraļļu rifs rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu skeleti.
- RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
- kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
- taisīt Rīkoties tā, ka (kas) izveidojas.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- dabiskās robežas robežas, ko veido dabas objekti, piem., salas, upes.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- tīkla darbi rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
- tīkla tehnika rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
- izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
- sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
- podnieka ripa rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
- roze Rozes ziedam līdzīgs veidojums vai priekšmets.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- kopt Rūpēties par (kā) saglabāšanu un pilnveidošanu.
- kopt Rūpēties par (valodas) tīrību, normu ievērošanu, pilnveidošanu.
- izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
- pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
- divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
- diferencēties Sadalīties (dažādos paveidos, variantos).
- saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- rētoties Sadzīt, veidojoties rētai – par brūci.
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
- savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
- piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
- vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
- cīpsla Saistaudu veidojums, ar ko muskulis piestiprināts pie kaula.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) dibināšanu, veidošanu.
- reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
- kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
- nosmīnēt bārdā saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.
- Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
- Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
- ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
- paldies par kūkām saka, noraidot kādu piedāvājumu, priekšlikumu.
- vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
- vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
- šālē dillēs saka, raidot kādu projām.
- Ej (tu) ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej (tu) pa gaisu! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej bekot! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda padomu, piedāvājumu u. tml.
- Ej tu (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Lai iet (galīgi) šķērsām! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie velna! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie visiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej pie deviņiem velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Vācies ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej ratā! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- lai tavas smakas te nebūtu saka, raidot, dzenot kādu projām.
- Lasies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
- Vācies (prom)! saka, rupjā veidā raidot kādu prom.
- šļūc pa diegu! saka, rupji raidot kādu projām.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
- piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
- prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
- kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
- raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
- dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
- celties spārnos sākt lidot (par putniem).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piem., par jūtām).
- uzkāpt uz slidām (arī slēpēm u. tml.) sākt slidot (slēpot u. tml.).
- laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
- pamatne Sākuma daļa (orgānam, organisma veidojumam).
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- koraļļu sala sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
- galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
- sanākt Salidot, sapeldēt.
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
- kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
- modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
- saiet naidā sanaidoties.
- sanākt naidā sanaidoties.
- džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
- saēsties Sanīsties, sanaidoties.
- mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
- zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
- krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piem., uz auga daļām).
- uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
- sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
- sarmojums Sarmai līdzīgs klājums, veidojums (uz augiem, to daļām).
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
- izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
- mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
- brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
- sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
- saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
- saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
- sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
- fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
- sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
- kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
- raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
- sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
- sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
- mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
- izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
- stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
- sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
- sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- iesiet Sienot ieveidot (piem., mezglu).
- sasiet Sienot izveidot (ko).
- siet kūli sienot veidot kūli.
- zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
- pūslītis Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
- saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
- reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
- sintēze Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
- instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
- iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
- komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
- traģiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido traģiskas lomas.
- džamboreja Skautu salidojums.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- sprints Skrējiens, slidojums, brauciens u. tml. īsu distanču sacensībās.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
- torss Skulpturāls ķermeņa atveidojums mākslā.
- cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
- saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
- patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- aizslidot Slidojot aizvirzīties.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot veikt (ko); slidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noslidot Slidojot veikt, izpildīt (ko).
- noslidot Slidot (kādu laikposmu).
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
- furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
- slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums.
- izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- slīpne Slīps reljefa veidojums.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
- briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
- karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
- saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
- burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- akotmati Spalvas, kas veido akotu (2).
- flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
- rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
- maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
- spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
- sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
- spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
- nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
- izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
- nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
- piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
- saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
- aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
- vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls; (kā) precīzs atveidojums, atainojums.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
- mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
- ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
- daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
- sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
- slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
- parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
- izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
- loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
- vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp.
- iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) – par putniem.
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
- paspurgt Spurdzot palidot.
- saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
- dēstīt Stādot augus, veidot (piem., dārzu, mežu).
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
- valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
- tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
- stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
- virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
- taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
- pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
- liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
- ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
- iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
- uzkult Strauji maisot, panākt, ka izveidojas.
- piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
- burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
- uzšauties Strauji uzlidot.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
- aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
- izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
- spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
- gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- svēdra Svītra, josla (piem., priekšmetā, veidojumā, vidē).
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- monotipija Šādā tehnikā veidots darbs.
- ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- runa Šāda teksta atveidojums daiļdarbā.
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (par parādībām dabā).
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
- sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, izaugums.
- medaļa Šādas formas veidojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem (piem., sportā).
- inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
- uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
- turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- āķis Šāds veidojums zivju ķeršanai.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- akants Šī auga lapas skulpturāls atveidojums (piem., kolonnu rotājumos).
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
- apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
- izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
- izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
- iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- muskuļšķiedras Šķiedras, ko veido muskuļaudi.
- pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
- vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidojot (kādu veidojumu).
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
- iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
- izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
- hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
- mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
- zigzagdūriens Šūšanas tehnikas paņēmiens – zigzaga veidošana.
- pretnošuve Šuve, ko veido divas nošuves no pretējām pusēm.
- turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- putas Tā, ka izveidojas sīki gaisa pūslīši.
- kopā Tā, ka savienojas, apvienojas, veidojas veselums.
- rozetveida Tā, ka veido rozeti.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu, arī kuplu (augu).
- zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
- zagu Tā, ka veidojas zigzagi.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- korķis Tāds (augs), kam uz stumbra vai zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
- zarains Tāds (augs), kura daļas (piem., saknes, stublājs) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; šādas (auga) daļas.
- uzvedīgs Tāds (dzīvnieks, piemēram, suns), kam iemācīta, izveidojusies vēlamā izturēšanās.
- katarāls Tāds (iekaisums), kas veidojas gļotādā un kam raksturīga pastiprināta gļotu vai citu atdalījumu veidošanās.
- bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- adatains Tāds (piem., augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi, veidojumi.
- kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
- šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
- sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, gatavošanai u. tml. ieguldītas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- ķeburains Tāds, kam dažādos virzienos ir izliekumi, veidojumi, izaugumi.
- apļveida Tāds, kam ir apļa veids; tāds, kas veido apli.
- bārdains Tāds, kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
- reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
- četrējāds Tāds, kam ir četri veidi; tāds, kas izpaužas četros veidos.
- simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
- divējāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
- sekstains Tāds, kam ir gaiļa sekstes forma; tāds, kam ir gaiļa sekstei līdzīgi veidojumi.
- galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids, forma; tāds, kas veido galviņu.
- ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
- ovālveida Tāds, kam ir ovāla forma, veids; tāds, kas veido ovālu.
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- pārslains Tāds, kam ir pārslām līdzīgi veidojumi.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
- sīkperēkļains Tāds, kam ir raksturīga sīku perēkļu veidošanās (par slimību).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujots (2).
- stobrains Tāds, kam ir stobri (2), tāds, ko veido stobrs (2).
- lapa Tāds, kam ir šādi veidojumi.
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
- ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
- mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
- komplekss Tāds, kas aptver (priekšmetu, parādību, darbību, procesu u. tml.) kopumu; tāds, kas veido šādu vienību, vienu veselumu; salikts.
- vertikāls Tāds, kas ar attiecīgo plakni vai taisni veido taisnu leņķi; perpendikulārs.
- slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
- filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
- stāvs Tāds, kas attiecībā pret plakni veido taisnu vai gandrīz taisnu leņķi; vertikāls vai gandrīz vertikāls.
- perpendikulārs Tāds, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē; tāds, kas veido skābu vidi.
- pieaudzis Tāds, kas augot ir pilnīgi attīstījies, izveidojies.
- audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
- atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
- virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
- sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
- onkogēns Tāds, kas ierosina un veicina audzēja veidošanos.
- sīkpilienu Tāds, kas ir ar sīkiem pilieniem; tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkaniem ķieģeļiem.
- retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
- uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
- uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
- uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
- šablonisks Tāds, kas ir izveidojies, tiek izmantots bez radošas pieejas, oriģinalitātes.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
- zvīņains Tāds, kas ir klāts ar zvīņām (2); tāds, ko veido zvīņas (2) – par augu orgāniem, to daļām.
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- stiprs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- spēcīgs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, nav vārgs, trausls (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, spēcīgs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
- kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- rustikāls Tāds, kas ir rupji, vienkāršoti veidots.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
- strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
- rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
- stiklains Tāds, kas ir veidots no stikla.
- stiklots Tāds, kas ir veidots no stikla.
- režģis Tāds, kas ir veidots no šādām krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
- saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
- tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
- trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
- reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
- trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
- glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
- kreolisks Tāds, kas izveidojies (kā) mijiedarbībā.
- izvirzīt Tāds, kas izveidojies vairāk uz priekšu, uz āru (no normālā stāvokļa).
- dabīgs Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas; pretstats: mākslīgs.
- dabisks Tāds, kas izveidojies, pastāv dabā, iegūstams no dabas.
- atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
- pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
- daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
- vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
- pakļāvīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli mainās, pārveidojas.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4); tāds, ko veido zvīņas (4).
- mainīgs Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
- karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
- kontrastkrāsa Tāds, kas kopā ar citu krāsu veido kontrastu.
- putains Tāds, kas ļoti labi puto; tāds, kas labi veido putas.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
- nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
- mīksts Tāds, kas neveido asas līnijas (piem., par audumu).
- turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
- pretgrumbu Tāds, kas novērš, mazina grumbu veidošanos.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
- liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
- vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- daudzveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos.
- vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
- pirmsinfarkta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms infarkta izveidošanās.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
- pirmatnīgs Tāds, kas saistīts ar (kā) veidošanos, attīstības sākumu; sākotnējs.
- arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
- divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- daivains Tāds, kas sastāv no daivām, tāds, ko veido daivas.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- posmveida Tāds, kas sastāv no posmiem; tāds, ko veido posmi.
- skanisks Tāds, kas sastāv no skaņām; tāds, ko veido skaņas.
- vienslāņa Tāds, kas sastāv no viena slāņa vai veido vienu slāni.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
- bāzisks Tāds, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus; tāds, kam ir bāzes (5) īpašības.
- runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
- rezerve Tāds, kas tiek sagādāts, izveidots izmantošanai vajadzības gadījumā.
- nevēlams Tāds, kas var negatīvi iespaidot.
- simtprocentīgs Tāds, kas veido (kā) simt procentus.
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu vai nobeigtu veselumu.
- dziļš Tāds, kas veido biezu slāni, kārtu.
- čemurains Tāds, kas veido čemurus; tāds, kam ir čemuri.
- četrprocentīgs Tāds, kas veido četrus procentus (no kā).
- daļveida Tāds, kas veido daļu (no kā).
- desmitprocentīgs Tāds, kas veido desmit procentus (no kā).
- divkārtīgs Tāds, kas veido divas kārtas.
- plašs Tāds, kas veido lielu, daudzveidīgu kopumu.
- pārkarens Tāds, kas veido pārkāri.
- konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
- statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
- trīsprocentīgs Tāds, kas veido trīs procentus (no kā).
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- zilbisks Tāds, kas veido zilbes kodolu (par valodas skaņām).
- sešrindu Tāds, kas veido, apkalpo sešas rindas.
- terigēns Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, brīvi, bez kļūmēm (par valodu, runu).
- magmatisks Tāds, kas veidojies no magmas; raksturīgs magmai.
- jaukts Tāds, kas veidojies, veidots no dažādām sastāvdaļām.
- godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
- polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
- bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
- dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- keramisks Tāds, kas veidots no keramikas.
- lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
- megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
- redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
- vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
- gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
- klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
- sviķeļains Tāds, kas veidots sviķeļa tehnikā.
- gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
- drebelīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
- pašrocīgs Tāds, ko (kāds) veic, veido pats ar savām rokām.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- vārdveidojošs Tāds, ko izmanto jaunu vārdu veidošanā.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
- pirmatnējs Tāds, ko nav pārveidojusi cilvēka darbība.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
- neproduktīvs Tāds, ko reti izmanto jaunu vārdu veidošanai, darināšanai.
- plānkārtas Tāds, ko veido (kā) plāna kārta.
- četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
- desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
- deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
- divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
- sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, divzilbīgs (par atskaņām).
- restots Tāds, ko veido restes; tāds, kas sastāv no restēm.
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- sarains Tāds, ko veido sari.
- septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
- seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
- trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas; tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- daudzpartiju Tāds, ko veido vairākas partijas.
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
- vielisks Tāds, ko veido viela, matērija.
- vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
- vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
- zvīņains Tāds, ko veido zvīņas (3).
- koleģiāls Tāds, ko veido, izstrādā, veic kolēģija (1).
- daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
- pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
- rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) nav labvēlīga, ir negatīva, noraidoša; tāds, kurā izpaužas šāda negatīva attieksme.
- mezglains Tāds, kurā ir daudz mezgliem līdzīgu veidojumu.
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
- vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
- sīkporu Tāds, kurā ir sīkas poras; tāds, kurā veidojas sīkas poras.
- noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- krunkains Tāds, kurā izveidojušās krunkas.
- smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- starains Tāds, kura malām, galiem u. tml. ir samērā šauri, tievi, no kāda centra virzīti veidojumi.
- pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
- skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
- tukšs Tāds, kurā nekas nav ievietots, nekas neatrodas (piem., par trauku, dobu priekšmetu, veidojumu).
- stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
- saskanīgs Tāds, kurā sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
- nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
- šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
- smalks Tāds, kurā veido (kam) elementus, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; sīks.
- gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
- straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- taisns Tāds, kuru veido taisnes, perpendikulāri elementi.
- māte Tāds, no kā veidojas jauns (augs).
- tēvs Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to daļām).
- sliet Taisīt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
- slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
- perpendikuls Taisne, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums.
- pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- pietaisīt Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
- tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās.
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
- iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
- pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
- spēks Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.
- tēma Tas (piem., parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- zvīgulis Tas (piem., priekšmets, veidojums), kas zvīļo, vizuļo.
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
- objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- nozarojums Tas, kas ir izveidojies par atsevišķu nozari, arī (kā) daļu.
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
- modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
- tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
- lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
- retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
- akcents Tas, kas izceļ, padara pievilcīgu (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
- spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
- nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
- jauns Tas, kas top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību.
- ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- bāze Tas, ko izmanto par pamatu, veidojot ko citu.
- pirmavots Tas, no kā (kas) ir izveidojies, radies, pastāv, eksistē; sākotne.
- saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots.
- pamats Tas, no kā (ko) izveido, rada.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- masaji Tauta, kas dzīvo Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos.
- tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- etnoģenēze Tautas, etniskas grupas izcelšanās un izveidošanās.
- romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
- satecināt Tecinot izveidot (ko).
- sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
- aviosports Tehniskais sporta veids – lidošana ar lidaparātiem.
- ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
- pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
- noraksts Teksta oriģināla precīzs atveidojums; kopija.
- adaptācija Teksta vienkāršošana, pārveidošana, pielāgojot (to) lasītāja vajadzībām.
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- reljefs Tēlotājmākslā – skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
- plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
- kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
- stāvoklis Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
- mulāža Telpisks kāda priekšmeta atveidojums dabiskā lielumā.
- loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- būtne Tēls, veidojums, kas radies iztēles rezultātā.
- variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
- nožogojums Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- ietēst Tēšot ieveidot (piem., robu).
- ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
- tievgalis Tievākais (stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
- kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
- pavediens Tievs, pagarš veidojums.
- smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
- mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- dzīsla Tievs, samērā garš audu veidojums.
- mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- tīkls Tievu, sazarotu elementu veidojums.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
- izpausties Tikt atveidotam, atklātam (mākslas darbā).
- pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
- rasties Tikt dibinātam, veidotam.
- ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izkopties Tikt izkoptam; izveidoties.
- iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) – par ceļu, taku.
- sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
- konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
- nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
- noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
- satupt Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
- pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
- uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
- rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
- pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
- izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
- emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
- sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
- rullēt Tīt (ko) rullī (1), veidot rulli.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
- spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- satrenēt Trenējot izveidot.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
- triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
- tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
- kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
- vecuma kārpas tumši pacēlumi ādā, kas veidojas vecākiem cilvēkiem.
- vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
- turiāde Tūristu salidojums.
- ūdensvīrs Ūdens gars vīrieša veidolā.
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
- kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piem., kokmateriālos, zāģmateriālos).
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
- jidišs Uz vācu valodas pamata veidojusies valoda, ko lieto ebreji Eiropā, Amerikā, Izraēlā; arī idišs.
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
- uzlaisties Uzlidot (3).
- uzskriet Uzlidot.
- grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
- apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
- akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- pacelties spārnos uzsākt lidot.
- slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- scenogrāfija Uzvedumu vizuālā tēla veidošanas māksla.
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
- iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- ievaidēties Vaidot ierunāties.
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
- žestu jeb zīmju valoda valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu veidošanu; vārdnīcu izstrādāšanas teorija un prakse.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
- unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
- palidot Varēt, spēt lidot.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
- ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (piem., sabiedrībā); panākt, ka izveidojas, pilnveidojas.
- stāvēt pie (kā) šūpuļa veicināt kā rašanos, veidošanos.
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
- izgriezt Veidojot apļus, dejot.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
- pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
- nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
- aizaugt Veidojoties (kam), pārklāties.
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- aizaugt Veidojoties audiem, sašaurināties.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- piesūceknis Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
- piesūceknis Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
- midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
- cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- vārstulis Veidojums (piem., sirdī), kas regulē asins plūsmu, noslēdzot tai ceļu pretējā virzienā.
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- āķis Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- slīpslāņojums Veidojums no (kā, piem., iežu) dažāda slīpuma slāņiem.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
- ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- ķīlis Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- aploks Veidojums, kas apņem ko lokveidā.
- matiņš Veidojums, kas atgādina matu, ir līdzīgs matam.
- rozīte Veidojums, kas atgādina rozes ziedu.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
- auglis Veidojums, kas izaug pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- saitīte Veidojums, kas saista, savieno (ko ar ko).
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
- stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
- aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- vērpums Veidojums, risinājums (piemēram, domu, sarunu).
- ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- durt Veidot (ar ko asu) caurumus.
- post Veidot (ārienei) kārtīgu, skaistu izskatu.
- šķirt Veidot (celiņu) matos.
- mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
- sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
- radīt Veidot (garīgas vērtības).
- maketēt Veidot (iespieddarba) maketu.
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
- mistrot Veidot (kā, piem., augu kopu) sajaukumu, maisījumu.
- modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
- komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
- profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
- shematizēt Veidot (kā) shēmu (1).
- skicēt Veidot (kā) skici.
- subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
- subtitrēt Veidot (kā) subtitrus.
- tembrēt Veidot (kā) tembru.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
- plānot Veidot (kāda objekta) plānu, projektu.
- maketēt Veidot (kāda objekta) telpisku atveidojumu.
- dizainēt Veidot (kam) dizainu.
- dobt Veidot (kam) dobumu (1); taisīt (ko), veidojot dobumu.
- rūtot Veidot (kam) rūtis (1).
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
- švīkāt Veidot (kam) švīkas.
- kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu u. tml.
- dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
- radīt Veidot (ko) iztēlē.
- improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
- marmorēt Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
- tipizēt Veidot (ko) mākslas darbā ar tipiskām īpašībām.
- stiķēt Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
- cementēt Veidot (ko) no cementa; saistīt ar cementu.
- kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
- stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
- pērļot Veidot (ko) pērļošanas tehnikā.
- rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
- lipināt Veidot (ko), piem., no plastilīna, māla; izmantot (mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
- gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
- ondulēt Veidot (matu) viļņus, lokas.
- cirtot Veidot (matus) cirtainus; sprogot.
- mest Veidot (metus) aužamos stāvos; aust.
- mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- celt Veidot (piem., celtni, būvi).
- konstruēt Veidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- stādīt Veidot (piem., tekstu, datu kopumu).
- raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
- saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- sintezēt Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
- vilkt Veidot (stigu, robežu u. tml.).
- savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
- krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
- uztaisīt Veidot ar ķermeni, tā daļām (piemēram, kustību kopumu).
- rādīt Veidot attēlu.
- burbuļot Veidot burbuļus (vāroties); rasties burbuļiem.
- mest burbuļus veidot burbuļus; burbuļot.
- caurumot Veidot caurumus (piem., kādā priekšmetā).
- komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
- secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
- šķobīties Veidot grimases, viebties (piem., paužot nepatiku).
- gropēt Veidot gropi.
- ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
- intarsēt Veidot intarsiju.
- oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
- kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
- nokrist Veidot kritumu (par upi).
- degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
- ligzdot Veidot ligzdu (kādā vietā), dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus.
- līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
- vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
- improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
- manikirēt Veidot manikīru.
- līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
- uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
- betonēt Veidot no betona.
- perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- pagleznot Veidot pagleznojumu (2).
- modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
- plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
- pūkot Veidot pūkas.
- saputoties Veidot putas.
- rasēt Veidot rasējumu.
- robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
- saistīt Veidot saistību (ar ko).
- profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
- sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
- sprogot Veidot sprogas.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- stiebrot Veidot stiebrus (par augiem).
- stigot Veidot stigu.
- līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
- tamborēt Veidot tamborējumu.
- terasēt Veidot terases (1).
- vilkt Veidot tīklu (par zirnekli).
- līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
- titrēt Veidot titrus.
- uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
- zigzagot Veidot zigzagu.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
- romantizēt Veidot, attēlot (ko) atbilstoši romantisma (1) principiem.
- balstīt Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
- liedināt Veidot, darināt (piem., no metāla gabaliem).
- liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- rast Veidot, dibināt (piem., attiecības).
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- mest Veidot, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.)
- konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
- frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
- montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
- sākt Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
- radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
- sakņoties Veidot, laist saknes – par augiem.
- celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
- dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
- kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
- lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
- pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
- formēt Veidot, sastādīt (ko).
- būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
- taisīt Veidot, veikt darbību ar noteiktām sava ķermeņa kustībām.
- konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
- vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
- meristēma Veidotājaudi – augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi.
- formēties Veidoties (3).
- profilēties Veidoties (3).
- raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
- austies Veidoties (par norisēm dabā).
- adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
- adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
- krunkoties Veidoties krunkām (piem., apģērbā).
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
- reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
- rasties Veidoties saskarei, attiecībām (ar kādu).
- tīties Veidoties tīšanas procesā.
- raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- gumt Veidoties, blīvēties.
- nākt Veidoties, iesākties (piem., par kādu stāvokli, parādību).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- briest Veidoties, kļūt lielākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
- briest Veidoties, pieaugt spēkā.
- tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
- dzimt Veidoties, rasties (kam jaunam).
- kļūt Veidoties, rasties (stāvoklim, attieksmei).
- attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
- tapt Veidoties, rasties.
- vērpties Veidoties, risināties.
- reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- uzlidot Veikt uzlidojumu (2).
- barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
- virpuļvējš Vējš, kas veido virpuļus (1).
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- ievelmēt Velmējot ieveidot.
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
- izvelt Veļot izveidot (ko).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
- tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
- savērpt Vērpjot izveidot.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
- zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- vidusslānis Vidējais (ieža, masas, veidojumu u. tml.) slānis.
- vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
- zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu.
- žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
- produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
- laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
- sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- endogēnās vielas vielas, kas veidojas organismā.
- modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
- dabas produkti vielas, priekšmeti, kas veidojas dabā.
- stāvs Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
- sastāvdaļa Viena no nepieciešamajām daļām, kas veido veselumu.
- pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
- retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- katete Viena no taisnleņķa trijstūra divām malām, kas veido taisnu lenķi.
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
- translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
- instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- modelis Vienkāršots, shematizēts (kā) atveidojums.
- izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
- līdzveidotājs Viens no (kā) veidotājiem.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
- blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
- spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
- kauliņš Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
- skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
- kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
- krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
- spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
- sastāvelements Viens no nepieciešamajiem elementiem, kas veido veselumu.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, veido vilcienu sastāvus.
- Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
- vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
- noviltot Viltojot izveidot.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
- kroka Viļņveida veidojums.
- kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
- sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
- kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
- savirpināt Virpinot izveidot (ko).
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
- ekrāns Virsma (ierīcē, aparātā), uz kuras veidojas attēls.
- reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
- kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
- mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
- vērt Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
- nākt Virzīties šurp lidojot, peldot u. tml. (par dzīvniekiem).
- līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
- visādā ziņā Visos veidos; no visiem viedokļiem.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
- pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
- obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
- iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
- hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- čaulīšu papīrs zīdpapīrs papirosa apvalku veidošanai.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- putekšņlapa Zieda vairošanās orgāns, kurā veidojas putekšņi.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
- ātrslidošana Ziemas sporta veids – slidošana speciālā skrejceļā dažādās distancēs.
- šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
- mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- antropoloģija Zinātne par cilvēku, par tā izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos.
- klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefu, tā izveidošanos un attīstību.
- radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
- kosmonautika Zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar lidojumiem kosmosā.
- jāšanas sports zirgu iejāde un sacensības dažādos jāšanas veidos (piem., šķēršļu pārvarēšanā).
- tīkls Zirnekļa tīmekļa pavedienu veidojums.
- kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
- murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
- dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
- kinoreportieris Žurnālists, kas veido kinoreportāžas; kinoreportāžas autors.
ido citās vārdnīcās:
Tēzaurs