Paplašinātā meklēšana
Meklējam a.
Atrasts vārdos (200):
- a:1
- a:2
- a-:1
- abi:1
- acs:1
- āda:1
- abet:1
- abra:1
- acot:1
- adīt:1
- abaks:1
- abate:1
- abats:1
- abpus:1
- acīgs:1
- acīte:1
- adata:1
- ādiņa:1
- aerēt:1
- afēra:1
- afiša:1
- agape:1
- agars:1
- agave:1
- agrāk:1
- abhāzi:1
- abižot:1
- abonēt:1
- aborts:1
- acains:1
- acenes:1
- acteki:1
- actiņa:1
- ačkups:1
- ačtele:1
- adadžo:1
- ādains:1
- adrese:1
- aerobs:1
- afekts:1
- afgāņi:1
- afikss:1
- afišēt:1
- Āfrika:1
- agenda:1
- -gramma:1
- -mānija:1
- abatija:1
- abažūrs:1
- abējāds:1
- abesīņi:1
- ablauts:1
- abscess:1
- abscisa:1
- absints:1
- absurds:1
- absurds:2
- acālija:1
- aceknis:1
- acetāts:1
- acetons:1
- acidoze:1
- acotnis:1
- acumērs:1
- acuzobs:1
- ačgārns:1
- adāmais:1
- adaptēt:1
- adenoma:1
- adījums:1
- adīklis:1
- adītava:1
- adoptēt:1
- adresēt:1
- ādveida:1
- advente:1
- adverbs:1
- afēlijs:1
- agonija:1
- abinieki:1
- ablatīvs:1
- ābolains:1
- ābolkūka:1
- abonents:1
- abordāža:1
- abpusējs:1
- abpusīgs:1
- abrāzija:1
- abrazīvs:1
- abrazīvs:2
- abrkasis:1
- abrocīgs:1
- absolūts:1
- absolvēt:1
- absorbēt:1
- acuraugs:1
- adapters:1
- adatains:1
- adekvāts:1
- adenoīdi:1
- adiabāta:1
- adopcija:1
- adresāts:1
- adsorbēt:1
- advokāts:1
- aerācija:1
- aerobika:1
- aerobuss:1
- aerosols:1
- afektēts:1
- afērists:1
- aforisms:1
- afrikāņi:1
- afrikāta:1
- aberācija:1
- abitūrija:1
- abižoties:1
- abolīcija:1
- ābolmaize:1
- aborigēni:1
- abstrahēt:1
- abstrakts:1
- acetilēns:1
- acidofils:1
- acugaisma:1
- ādamābols:1
- adāmadata:1
- ādgrauzis:1
- adjektīvs:1
- adjutants:1
- admirālis:1
- adorācija:1
- adresants:1
- aerodroms:1
- aeroklubs:1
- aerometrs:1
- aeroplāns:1
- aerostats:1
- abonements:1
- absolūcija:1
- absolvents:1
- absorbcija:1
- absorbents:1
- abstinence:1
- acetātzīds:1
- acīmredzot:1
- acumirklis:1
- adāmmašīna:1
- adaptācija:1
- adrenalīns:1
- adventisti:1
- adverbiāls:1
- advokatūra:1
- afektācija:1
- aglomerāts:1
- aglutinīni:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- abiturients:1
- abrakadabra:1
- abreviatūra:1
- absolūtisms:1
- absolutizēt:1
- absorbēties:1
- abstrakcija:1
- acīmredzams:1
- acumirklīgs:1
- adatveidīgs:1
- adiabātisks:1
- administrēt:1
- adverbēties:1
- aerokamanas:1
- aeronautika:1
- aforistisks:1
- abonentmaksa:1
- abstrahēties:1
- adatterapija:1
- admiralitāte:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- agnosticisms:1
- abolicionisms:1
- abolicionists:1
- abpusgriezīgs:1
- acetātšķiedra:1
- aculiecinieks:1
- adjektivēties:1
- aerodinamisks:1
- afroamerikāņi:1
- administrācija:1
- administratīvs:1
- administrators:1
- administrētājs:1
- abstrakcionisms:1
- abstrakcionists:1
- aerofotogrāfija:1
- aerofotografēšana:1
- acetilsalicilskābe:1
Atrasts etimoloģijās (7966):
- No angļu tourist, to tour 'ceļot'. (šķirklī tūrists)
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- No angļu bungalow. (šķirklī bungalo)
- No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No senaugšvācu narro. (šķirklī nerrs)
- No latīņu nervus 'dzīsla, nervs'. (šķirklī nervs)
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No angļu trainer. (šķirklī treneris)
- No spāņu toreador (toreo 'vēršu cīņa', toro 'vērsis'). (šķirklī toreadors)
- No vācu prophylaktisch. (šķirklī profilaktisks)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No ķīniešu valodas. (šķirklī čičunča)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No latīņu genus. (šķirklī ģints)
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No angļu fluorescence. (šķirklī fluorescence)
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No angļu segway (pēc šos transportlīdzekļus ražojošā uzņēmuma Segway Inc. nosaukuma). (šķirklī segvejs)
- No angļu materialism, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiālisms)
- No franču brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants)
- No itāliešu mandolino. (šķirklī mandolīna)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- No latīņu oleum 'eļļa'. (šķirklī oleums)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No latīņu proportionalis. (šķirklī proporcionāls)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No grieķu onkos 'pampums, audzējs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī onkoloģija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No itāļu capriccio 'kaprīze'. (šķirklī kapričo)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No angļu dancing hall. (šķirklī dansings)
- No latīņu gradiens (gradientis) 'ejošs'. (šķirklī gradients)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No franču héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt)
- No grieķu hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija)
- No itāļu casino 'mājiņa'. (šķirklī kazino)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- No latīņu pausa, grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī pauze)
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- No grieķu kōdia 'magoņgalviņa'. (šķirklī kodeīns)
- No latīņu rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionāls)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No latīņu vocalis 'balss-, balsīgs', vox 'balss'. (šķirklī vokālis)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No franču papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- No tautas pašnosaukuma maori. (šķirklī maori)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne'. (šķirklī scientisms)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No franču protégé. (šķirklī protežē)
- No latīņu deficit 'trūkst'. (šķirklī deficīts)
- No itāļu maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro)
- No franču principe, kam pamatā latīņu principium 'pamats, pirmsākums'. (šķirklī princips)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No Krievijas upes Volgas nosaukuma. (šķirklī volga)
- No spāņu sombrero (sombra 'ēna'). (šķirklī sombrero)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- No grieķu hals (halos) 'sāls' un genos 'izcelsme'. (šķirklī halogēni)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No franču isolateur. (šķirklī izolators)
- No latīņu sexualis. (šķirklī seksuāls)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No ivrita, arābu hummus. (šķirklī humoss)
- No angļu infographics. (šķirklī infografika)
- No latīņu industria 'rosība, darbība'. (šķirklī industrija)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No latīņu spinalis 'muguras (ģen.)'. (šķirklī spināls)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No franču montpensieur. (šķirklī monpansjē)
- No franču mode, kam pamatā latīņu modus 'veids'. (šķirklī mode)
- No baltvācu mage 'kuņģis, vēders'. (šķirklī māga)
- No latīņu corpus 'ķermenis, veselums, kopums'. (šķirklī korpuss)
- No vācu sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks)
- No latīņu prosa. (šķirklī proza)
- No grieķu zōdiakos (kyklos) 'zvēru (riņķis)'. (šķirklī zodiaks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No latīņu banca, bancus 'naudas mijēja sols'. (šķirklī banka)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No franču néo-impressionnisme. (šķirklī neoimpresionisms)
- No latīņu dictatura. (šķirklī diktatūra)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No latīņu tekstus 'savijums, sakārtojums'. (šķirklī teksts)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonis)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No vācu Klappe. (šķirklī klape)
- No latīņu lit(t)eratura. (šķirklī literatūra)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- No vācu tamburieren. (šķirklī tamborēt)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No latīņu praesumtio. (šķirklī prezumpcija)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No grieķu dramatourgia. (šķirklī dramaturģija)
- No latīņu cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No vācu Rasse, franču race. (šķirklī rase)
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No latīņu provincialis. (šķirklī provinciāls)
- No grieķu baros 'smagums' un metron 'mērs'. (šķirklī barometrs)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēcija)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs)
- No vācu Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase)
- No latīņu injectio 'iemešana'. (šķirklī injekcija)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No vācu Schokolade, spāņu chocolate, kam pamatā acteku chocolatl. (šķirklī šokolāde)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No viduslaiku latīņu perfectivus. (šķirklī perfektīvs)
- No latīņu intra 'iekšpus' un vena 'dzīsla'. (šķirklī intravenozs)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču précision, kam pamatā latīņu praecisio 'nošķelšana'. (šķirklī precizitāte)
- No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus 'masīvs, blīvs, stiprs'. (šķirklī solīds)
- No latīņu collecta 'savākta nauda, piedalīšanās nauda'. (šķirklī kolekte)
- No latīņu verbum 'vārds'. (šķirklī verbs)
- No latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī infekcija)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No vācu Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele)
- No latīņu portare 'nest'. (šķirklī portatīvs)
- No lejasvācu wert. (šķirklī vērts)
- No latīņu metallum, grieķu metallon 'raktuve, šahta'. (šķirklī metāls)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No latīņu moneta. (šķirklī monēta)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No latīņu statio 'nometne, mītne'. (šķirklī stacija)
- No franču glottophagie. (šķirklī glotofāgija)
- No senkrievu божница 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- No vācu Kante 'šķautne, mala; apmale'. (šķirklī kante)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potenciāls)
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- No vācu Material, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiāls)
- No franču ressource. (šķirklī resursi)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No latīņu quadrans, quadrantis 'ceturtā daļa'. (šķirklī kvadrants)
- No lejasvācu röster. (šķirklī restes)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No radio un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī radioloģija)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- No vācu Reflektant. (šķirklī reflektants)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu legio, ģenitīvā legionis 'izlase' (legere 'lasīt, izvēlēties'). (šķirklī leģions)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No vācu Wechsel 'mija, maiņa; vekselis'. (šķirklī vekselis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī eja)
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- No vācu Diele 'grīda'. (šķirklī dēlis)
- No angļu show. (šķirklī šovs)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- J. Alunāna darināts jaunvārds. (šķirklī vienība)
- No grieķu therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī terapija)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No angļu jojoba. (šķirklī hohoba)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- No franču remontant. (šķirklī remontants)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No latīņu formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds. (šķirklī viedoklis)
- No angļu green 'zaļš; zāliens'. (šķirklī grīns)
- No latīņu canalis 'caurule, rene, grāvis'. (šķirklī kanāls)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- no krievu обижаться 'apvainoties'. (šķirklī abižoties)
- No vācu Diamant, kam pamatā latīņu diamas, diamant, pārveidojums no latīņu adamans. (šķirklī dimants)
- No latīņu currere 'skriet'. (šķirklī kurjers)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī galdnieks)
- No franču cabinet. (šķirklī kabinets)
- No franču ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs)
- No latīņu consilium. (šķirklī konsīlijs)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No senkrievu усъ 'ūsa, bārda'. (šķirklī ūsas)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No latīņu professio. (šķirklī profesija)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No latīņu statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti)
- No latīņu distantia 'attālums'. (šķirklī distance)
- No sengrieķu filozofa Platona vārda. (šķirklī platonisks)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- No latīņu pluralis. (šķirklī plurāls)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No krievu цена 'cena, vērtība'. (šķirklī cena)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No vācu Silbe, kam pamatā latīņu syllaba. (šķirklī zilbe)
- Deminutīvs no mārka. (šķirklī mārciņa)
- No franču aristocrate. (šķirklī aristokrāts)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No latīņu emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts)
- No latīņu meridianus 'dienas vidus'. (šķirklī meridiāns)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro-)
- No latīņu radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No latīņu triumphator. (šķirklī triumfators)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No angļu trolley. (šķirklī trolejs)
- No vācu Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti)
- No grieķu thrombos 'trombs' un phleps (phleos) 'vēna'. (šķirklī tromboflebīts)
- No angļu tunnel. (šķirklī tunelis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No latīņu subtilis. (šķirklī subtils)
- No itāļu salto 'lēciens'. (šķirklī salto)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu examen 'pārbaudījums'. (šķirklī eksāmens)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No latīņu obligatio 'saistība'. (šķirklī obligācija)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No angļu tramway (tram 'vagons' un way 'ceļš'). (šķirklī tramvajs)
- No angļu trolley-bus. (šķirklī trolejbuss)
- No grieķu golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No franču misérable. (šķirklī mizerabls)
- No grieķu ouron 'urīns' un haima 'asinis'. (šķirklī urēmija)
- No grieķu ourēthra. (šķirklī uretra)
- No franču urotropine. (šķirklī urotropīns)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No latīņu museum, mouseion 'mūzu templis'. (šķirklī muzejs)
- No latīņu latīņu sacer (sacri) 'svēts'. (šķirklī sakrāls)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts'. (šķirklī kripto-)
- No senebreju tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
- No grieķu sardonion 'dzēlīgi, nievājoši'. (šķirklī sardonisks)
- No vācu Parlament, franču parlement (parler 'runāt'). (šķirklī parlaments)
- No angļu scientology. (šķirklī scientoloģija)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No vācu Luxus, kam pamatā latīņu luxus. (šķirklī luksus-)
- No latīņu sexus 'dzimums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seksoloģija)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- No latīņu apparatus. (šķirklī aparāts)
- No vācu Lampe, kam pamatā grieķu lampas 'lāpa'. (šķirklī lampa)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- No latīņu sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija)
- No franču tablette 'plāksnīte'. (šķirklī tablete)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- No latīņu viscōsus. (šķirklī viskozs)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- No latīņu absorbere 'uzsūkt'. (šķirklī absorbēt)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No latīņu humus 'zeme, augsne'. (šķirklī humuss)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No vācu Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte)
- No itāliešu ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuāls)
- No grieķu thrombos 'sarecējums'. (šķirklī tromboze)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No itāliešu latte macchiato. (šķirklī late)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No grieķu sphairikos. (šķirklī sfērisks)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No franču macarons, angļu macaroons. (šķirklī makarūni)
- No arābu niqāb. (šķirklī nikābs)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No latīņu virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls)
- No arābu sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No latīņu administrator 'pārvaldnieks, vadītājs'. (šķirklī administrators)
- No latīņu affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts)
- No angļu to film. (šķirklī filmēt)
- No latīņu functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No franču avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No latīņu transcriptio 'pārrakstīšana'. (šķirklī transkripcija)
- No grieķu physis 'daba'. (šķirklī fizisks)
- No grieķu valodas geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija)
- No krievu супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No latīņu surdus 'kurls', grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī surdologopēdija)
- No grieķu agapē 'mīlestība'. (šķirklī agape)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterils)
- No latīņu typicus. (šķirklī tipisks)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No latīņu spiritualis. (šķirklī spirituāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No angļu greenwashing. (šķirklī zaļmaldināšana)
- No latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genos 'izcelsme'. (šķirklī patogēns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No latīņu strictus 'cieši savilkts'. (šķirklī strikts)
- No latīņu classis 'grupa'. (šķirklī klase)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No vācu der Strauß. (šķirklī štrauss)
- No vācu Saft 'sula'. (šķirklī zapte)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī advente)
- No latīņu territorium, terra 'zeme'. (šķirklī teritorija)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- No vācu Oma. (šķirklī oma)
- No latīņu permanens (permanentis) 'paliekošs'. (šķirklī permanents)
- No vācu Kontrollpaket. (šķirklī kontrolpakete)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No franču assemblée. (šķirklī asambleja)
- No vācu Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals'. (šķirklī krio-)
- No angļu sport 'izprieca'. (šķirklī sports)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No angļu trouble, vācu Trubel. (šķirklī trobele)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu absorptio 'uzsūkšana'. (šķirklī absorbcija)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- No franču alliance. (šķirklī alianse)
- No latīņu alibi 'citur'. (šķirklī alibi)
- No latīņu absolutio 'atbrīvošana'. (šķirklī absolūcija)
- No vācu falsch. (šķirklī falšs)
- no krievu обижать 'aizvainot, apvainot'. (šķirklī abižot)
- No latīņu praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts)
- No latīņu alluvio 'sanesa'. (šķirklī alūvijs)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- No franču préjudiciel. (šķirklī prejudiciāls)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- No japāņu 抹茶 (macha). (šķirklī mača)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No spāņu pasodoble 'dubultsolis'. (šķirklī pasodoble)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No franču toilette. (šķirklī tualete)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana, attīstīšana'. (šķirklī kultūra)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No latīņu abscessus, abscedere 'nodalīties, atdalīties, atkāpties'. (šķirklī abscess)
- No latīņu affricata 'ieberzta'. (šķirklī afrikāta)
- No latīņu Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija)
- No franču s'amuser. (šķirklī amizēties)
- No vācu handeln. (šķirklī andelēt)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No latīņu albus 'balts'. (šķirklī albīns)
- No grieķu aortē. (šķirklī aorta)
- No grieķu apogeios 'tāls no Zemes'. (šķirklī apogejs)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No vācu Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artroze)
- No grieķu astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No vācu hasen. (šķirklī āzēt)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No franču balustrade. (šķirklī balustrāde)
- No grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī bārs)
- No franču bécarre. (šķirklī bekars)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No angļu bagel, beigel. (šķirklī beigelis)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No grieķu būkolos 'gans'. (šķirklī bukolika)
- No latīņu cēdere 'atsacīties, atdot'. (šķirklī cedēt)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianoze)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī blogeris)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No franču déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms)
- No krievu декабристы, kam pamatā декабрь 'decembris'. (šķirklī dekabrists)
- No latīņu deminutivum. (šķirklī deminutīvs)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No franču masque, kam pamatā itāliešu maschera. (šķirklī maska)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No lejasvācu dichte. (šķirklī dikts)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No latīņu diverticulum 'novirzīšanās sāņus'. (šķirklī divertikuls)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- No Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī dzimte)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- No grieķu ektos 'ārpus' un derma 'āda'. (šķirklī ektoderma)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- No angļu directory. (šķirklī direktorijs)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No vācu Embolie, kam pamatā embolē 'iemešana'. (šķirklī embolija)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No grieķu phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma)
- No vācu Vorstadt, krievu форштадт. (šķirklī forštate)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No latīņu Gallis. (šķirklī galli)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No franču frire 'cept'. (šķirklī fritēt)
- No saīsināta rūpnīcas nosaukuma krievu valodā – ГАЗ (Горьковский автомобильный завод). (šķirklī gaziks)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No vācu Glanze. (šķirklī glance)
- No holandiešu groot 'liels' un bura. (šķirklī grotbura)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No grieķu hexametron (hexa 'seš-' un metron 'mērs'). (šķirklī heksametrs)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts)
- No angļu handling. (šķirklī handlings)
- No latīņu illuvies 'plūdi, pali, dubļi'. (šķirklī ilūvijs)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No grieķu idiōma 'privātīpašums', kam pamatā grieķu idios 'paša, privāts'. (šķirklī idioma)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No latīņu in 'iekšā' un nervus 'nervs'. (šķirklī inervēt)
- No latīņu instrumentum 'rīks'. (šķirklī instrumentālis)
- No latīņu interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija)
- No izo- un grieķu baros 'smagums, svars'. (šķirklī izobāra)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- No vācu Jaspis. (šķirklī jaspiss)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No itāļu cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence)
- No vācu Kapellmeister. (šķirklī kapelmeistars)
- No angļu quasar. (šķirklī kvazārs)
- No krievu каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No angļu cab. (šķirklī kebs)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs)
- No latīņu sector, secere 'griezt, atdalīt'. (šķirklī sektors)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atoms)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī klausītava)
- No vācu Klistier, kam pamatā grieķu klystēr (klyzō 'skaloju'). (šķirklī klistīrs)
- No krievu колхоз, kā pamatā ir vārdkopa кол(лективное) хоз(яйство) 'kolektīvā saimniecība'. (šķirklī kolhozs)
- No franču commis. (šķirklī komijs)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No latīņu cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss)
- No latīņu crimen (criminis) 'noziegums' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kriminoloģija)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No grieķu xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils)
- No krievu кукурузник (кукуруза 'kukurūza'). (šķirklī kukuruzņiks)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu Latini. (šķirklī latīņi)
- No angļu laser printer. (šķirklī lāzerprinteris)
- No krievu лагерь 'nometne', vācu Lager. (šķirklī lēģeris)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- No vācu Lorbeer 'laurs'. (šķirklī lozberlapa)
- No latīņu lumen, luminis 'gaisma' un escence. (šķirklī luminiscence)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistrāts)
- No latīņu maioratus (maior 'lielākais, vecākais'). (šķirklī majorāts)
- No arābu mamlūk 'vergs'. (šķirklī mameluks)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No vidusaugšvācu marke 'pusmārciņa sudraba'. (šķirklī mārka)
- No vācu Medaille. (šķirklī medālis)
- No grieķu melōidikos 'melodisks, dziesmas'. (šķirklī melodika)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No vācu Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis)
- No latīņu monstrantia (monstrare 'rādīt'). (šķirklī monstrance)
- No vācu Nationalsozialismus. (šķirklī nacionālsociālisms)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- Saīsinājums no krievu (H)apoдный (к)омисариат (в)нутренных (д)ел. (šķirklī NKVD)
- No krievu охранка (saīsinājums no отделение по охранению общественной безопасности и порядка 'sabiedriskās drošības un kārtības apsardzes nodaļa'). (šķirklī ohranka)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No franču omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss)
- No latīņu ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī ordināta)
- No grieķu osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No vācu Opapa. (šķirklī opaps)
- No latīņu palatinus 'galma'. (šķirklī paladīns)
- No angļu zīmola Pampers (angļu to pamper 'lutināt'). (šķirklī pampers)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- No itāliešu pancetta. (šķirklī pančeta)
- No latīņu participum. (šķirklī particips)
- No latīņu particula 'daļiņa'. (šķirklī partikula)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un phobeō 'baidīties'. (šķirklī patofobija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- No itāliešu pelagra (pelle agra 'raupja āda'). (šķirklī pelagra)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleira)
- No krievu плошка (плоский сосуд) 'lēzens trauks'. (šķirklī ploška)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No latīņu porticus. (šķirklī portiks)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No latīņu praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss)
- No krievu приказ 'pavēle'. (šķirklī prikazs)
- No latīņu punicus, poenus, kam pamatā grieķu phoinix. (šķirklī pūnieši)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No jidiša rebbach 'peļņa, labums'. (šķirklī rebes)
- No vācu Reich 'valsts, impērija'. (šķirklī reihs)
- No latīņu rectio 'pārvaldīšana'. (šķirklī rekcija)
- No grieķu rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma)
- No krievu самиздат 'pašizdevniecība'. (šķirklī samizdats)
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No latīņu sequestrum (sequestrare 'atdalīt, atmest'). (šķirklī sekvestrs)
- No latīņu senior 'vecāks, vecākais'. (šķirklī senjors)
- No latīņu silicosis (silex, silicis 'krams'). (šķirklī silikoze)
- No franču symptomatique. (šķirklī simptomātika)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No grieķu syn 'kopā' un daktylos 'pirksts'. (šķirklī sindaktilija)
- No grieķu syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma)
- No vācu Kabuse. (šķirklī skabūzis)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No latīņu scrībere 'rakstīt'. (šķirklī skribelēt)
- No latīņu scriptor 'pārrakstītājs, rakstītājs'. (šķirklī skriptorijs)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No grieķu spasmos, spasma. (šķirklī spazma)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No grieķu stereobatēs (stereos 'ciets, masīvs'). (šķirklī stereobats)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No angļu steuerbord 'stūres borts'. (šķirklī stīrborts)
- No krievu стражник 'sardzes vīrs'. (šķirklī stražņiks)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivēties)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- No latīņu suffossio 'rakšana no apakšas'. (šķirklī sufozija)
- No latīņu superlativus. (šķirklī superlatīvs)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No lejasvācu schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- No vācu schmuggeln 'nodarboties ar kontrabandu, spekulēt'. (šķirklī šmugulēties)
- No vācu der Schnaps. (šķirklī šņabis)
- No angļu schooner. (šķirklī šoneris)
- No vācu die Spur 'pēdas; sliede, gramba'. (šķirklī špūre)
- No vācu die Schale 'lēzens trauks'. (šķirklī šāle)
- No vācu der Stutzer 'švīts, frants, modes āksts'. (šķirklī štuceris)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No vācu Takelung. (šķirklī takelējums)
- No grieķu taxis 'izvietojums, kārtība'. (šķirklī taksija)
- No krievu талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa)
- No grieķu tēktos 'izkausēts'. (šķirklī tektīti)
- No latīņu temperatio 'samērīgums' (šķirklī temperācija)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No grieķu thōrax 'krūtis'. (šķirklī torakss)
- No franču trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No angļu trolley. (šķirklī trulis)
- No japāņu teriyaki. (šķirklī terijaki)
- No vācu Umlaut. (šķirklī umlauts)
- No grieķu ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginisms)
- No latīņu venula. (šķirklī vēnula)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- No latīņu vigilia 'nomods, sardze'. (šķirklī vigīlija)
- Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- No latīņu volūta 'rullis'. (šķirklī volūta)
- No krievu (бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- No latīņu vestibulum 'priekštelpa'. (šķirklī vestibulārs)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No angļu hoodie, kam pamatā hood 'kapuce'. (šķirklī hūdijs)
- No krievu тунец, kam pamatā latīņu thunnus. (šķirklī tuncis)
- No franču batterie. (šķirklī baterija)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No latīņu plantator 'augu stādītājs'. (šķirklī plantators)
- No angļu management. (šķirklī menedžments)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No senslāvu grivna. (šķirklī hrivna)
- No franču expansif, kam pamatā latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansīvs)
- No angļu manager. (šķirklī menedžeris)
- No angļu extralinguistic (extra 'ārpus' un linguistic 'valodisks'). (šķirklī ekstralingvistisks)
- No latīņu epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No grieķu chrōmatikos. (šķirklī hromatisks)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No krievu шашлык, kam pamatā tirku šišlyk. (šķirklī šašliks)
- No franču antique, kam pamatā latīņu antiquus. (šķirklī antīks)
- No angļu controversial, kam pamatā latīņu controversialis. (šķirklī kontroversiāls)
- No latīņu labium 'lūpa' un dens (dentis) 'zobs'. (šķirklī labiodentāls)
- No latīņu rector 'vadītājs'. (šķirklī rektors)
- No vācu knapp. (šķirklī knaps)
- No latīņu Faunus. (šķirklī Fauns)
- No latīņu lateralis (latus, lateris 'sāns, puse'). (šķirklī laterāls)
- No franču commercant, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komersants)
- No vācu lähmen 'paralizēt'. (šķirklī lēmēts)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No angļu bebop. (šķirklī bībops)
- No latīņu biceps 'divgalvains'. (šķirklī bicepss)
- No angļu factory. (šķirklī faktorija)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No angļu beagle. (šķirklī bīgls)
- No grieķu phalanx (ģen. phalangos). (šķirklī falanga)
- No vācu Falle. (šķirklī falle)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No latīņu fanaticus, fanum 'templis'. (šķirklī fanātiķis)
- No krievu биржа, franču bourse, kam pamatā latīņu bursa 'maks'. (šķirklī birža)
- No latīņu bis 'divreiz'. (šķirklī bis)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No franču abat-jour. (šķirklī abažūrs)
- No vācu Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents)
- No viduslaiku latīņu abbatia. (šķirklī abatija)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- No latīņu aberratio 'novirzīšanās, nomaldīšanās'. (šķirklī aberācija)
- 19. gs. 60.–70. g. darināts jaunvārds. (šķirklī abinieki)
- No franču abonnement. (šķirklī abonements)
- No franču abonner. (šķirklī abonēt)
- No franču abordage. (šķirklī abordāža)
- No latīņu aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No latīņu (casus) ablativus. (šķirklī ablatīvs)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No franču absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms)
- No latīņu absolvere 'pabeigt'. (šķirklī absolvēt)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No latīņu absorbens, absorbentis 'uzsūcošs'. (šķirklī absorbents)
- No latīņu abstractus 'nošķirts'. (šķirklī abstrakts)
- No latīņu abstrahere 'atvilkt, novirzīt'. (šķirklī abstrahēt)
- No latīņu abstractio 'atvilkšana, nošķiršana'. (šķirklī abstrakcija)
- No grieķu azaleos 'sauss', jo šis krūms aug sausā augsnē. (šķirklī acālija)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No angļu acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns)
- No latīņu absolvens, absolventis 'beidzējs'. (šķirklī absolvents)
- No latīņu absurdus. (šķirklī absurds)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No latīņu valodas acidophilus 'skābi mīlošs'. (šķirklī acidofils)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No vācu Ziffer 'cipars'. (šķirklī cipars)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts)
- No latīņu adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants)
- No latīņu administratio 'pārvaldīšana, vadīšana'. (šķirklī administrācija)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No latīņu adoptio, adoptatio. (šķirklī adopcija)
- No grieķu adēn 'dziedzeris' un eidos 'veids'. (šķirklī adenoīdi)
- No grieķu adēn 'dziedzeris'. (šķirklī adenoma)
- No latīņu adoptare. (šķirklī adoptēt)
- No vācu Adjektiv, kam pamatā latīņu adiectivum. (šķirklī adjektīvs)
- No latīņu ad 'pie' un sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī adsorbēt)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī adventisti)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No angļu aerosol. (šķirklī aerosols)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No latīņu affectatio. (šķirklī afektācija)
- No latīņu aggressor 'uzbrucējs, laupītājs'. (šķirklī agresors)
- No franču affaire. (šķirklī afēra)
- No franču affiche. (šķirklī afiša)
- No grieķu aphorismos. (šķirklī aforisms)
- No latīņu adverbium. (šķirklī adverbs)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu aphēlios; apo 'tālu no' un hēlios 'saule'. (šķirklī afēlijs)
- No latīņu affixus 'piestiprināts'. (šķirklī afikss)
- No franču adresse. (šķirklī adrese)
- No malajiešu agar-agar. (šķirklī agars)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu agglomeratus 'uzkrāts'. (šķirklī aglomerāts)
- No latīņu agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No grieķu agnōstos 'neizzināmais'. (šķirklī agnosticisms)
- No grieķu agōnia 'cīņa'. (šķirklī agonija)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No latīņu agricultura. (šķirklī agrikultūra)
- No grieķu agros 'lauks, tīrums'. (šķirklī agro-)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No latīņu agrarius. (šķirklī agrārs)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- No grieķu achatēs. (šķirklī ahāts)
- No grieķu agauos 'apbrīnojams'. (šķirklī agave)
- No latīņu agenda 'darāmais'. (šķirklī agenda)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No grieķu trochaios. (šķirklī trohajs)
- Saīsinājums no curriculum vitae. (šķirklī CV)
- No persiešu valodas. (šķirklī čabans)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No angļu iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.). (šķirklī aizbildnis)
- No angļu chips 'smalki sagriezti cepti kartupeļi'. (šķirklī čipsi)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- Latviešu valodnieku darināts jaunvārds. (šķirklī darbseminārs)
- No latīņu debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets)
- No franču début. (šķirklī debija)
- No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No angļu tuner. (šķirklī tūners)
- No franču acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants)
- No franču accélération, latīņu acceleratio 'paātrināšana'. (šķirklī akcelerācija)
- No latīņu accentus 'akcents, uzsvars'. (šķirklī akcents)
- No latīņu acceptus 'saņemts'. (šķirklī akcepts)
- No franču actionnaire. (šķirklī akcionārs)
- No latīņu actio. (šķirklī akcija)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No grieķu akmē 'uzplaukums, augstākā pakāpe'. (šķirklī akmeisms)
- No latīņu accomodare 'piemēroties'. (šķirklī akomodācija)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No vācu Aktie, franču action. (šķirklī akcija)
- No itāļu accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords)
- No franču accord 'noruna'. (šķirklī akords)
- No franču accréditer. (šķirklī akreditēt)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No vācu (Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- No angļu acre. (šķirklī akrs)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No franču accessoire. (šķirklī aksesuārs)
- No grieķu axiōma. (šķirklī aksioma)
- No franču accompagner. (šķirklī akompanēt)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No latīņu tunica. (šķirklī tunika)
- No franču acteur. (šķirklī aktieris)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnijs)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktīvs)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No vācu akkurat, kam pamatā latīņu accuratus. (šķirklī akurāts)
- No grieķu akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika)
- No latīņu acutus (accentus). (šķirklī akūts)
- No latīņu (casus) accusativus. (šķirklī akuzatīvs)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No angļu aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs)
- No latīņu aqua marina 'jūras ūdens'. (šķirklī akvamarīns)
- No latīņu aquarium 'ūdenskrātuve'. (šķirklī akvārijs)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- No latīņu aqueductus 'ūdensvads'. (šķirklī akvedukts)
- No franču accoucheur. (šķirklī akušieris)
- No latīņu acutus 'ass'. (šķirklī akūts)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No vācu Alaun, kam pamatā latīņu alumen. (šķirklī alauns)
- No angļu albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross)
- No latīņu albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No grieķu alpha. (šķirklī alfa)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- No franču allée. (šķirklī aleja)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No latīņu antenna 'rāja'. (šķirklī antena)
- No itāļu allegretto. (šķirklī alegreto)
- No itāļu allegro. (šķirklī alegro)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No spāņu el lagarto 'ķirzaka'. (šķirklī aligators)
- No latīņu alimentum 'barība'. (šķirklī alimenti)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No latīņu alcool, alcohol, kam pamatā arābu al-kuhl 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols)
- No franču, spāņu alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- Arābu allāh. (šķirklī Allāhs)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No vācu Alpinarium (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpinārijs)
- No franču alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No arābu al-qāli 'sārms' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī alkaloīdi)
- No spāņu alpaca. (šķirklī alpaks)
- No latīņu Alpinus 'Alpu'. (šķirklī alpīns)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No latīņu alternātīva. (šķirklī alternatīva)
- No islandiešu althing. (šķirklī altings)
- No itāļu alto. (šķirklī alts)
- No latīņu aluminium. (šķirklī alumīnijs)
- No latīņu Aloe, grieķu aloē. (šķirklī alveja)
- No latīņu alveolus 'silīte, dobums'. (šķirklī alveola)
- No latīņu algae 'jūraszāles'. (šķirklī aļģes)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No grieķu amazones. (šķirklī amazone)
- No latīņu ambitio 'godkāre'. (šķirklī ambīcijas)
- No franču embrasure. (šķirklī ambrazūra)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No grieķu amoibē 'maiņa'. (šķirklī amēba)
- No franču altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No vācu ambivalent, kam pamatā latīņu ambo 'abi' un valens, valentis 'stiprs'. (šķirklī ambivalents)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No grieķu amphitheātron. (šķirklī amfiteātris)
- No latīņu amphora, grieķu amphoreus 'vāze ar divām osām'. (šķirklī amfora)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No franču amusant. (šķirklī amizants)
- No malajiešu amok. (šķirklī amoks)
- No grieķu amorphos 'bezveidīgs'. (šķirklī amorfs)
- No vācu Ammoniak, kam pamatā grieķu ammōniakon 'sveķi'. (šķirklī amonjaks)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No franču amortir 'vājināt, mīkstināt'. (šķirklī amortizēt)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No franču empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs)
- No latīņu amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda)
- No franču emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā)
- No latīņu ampulla. (šķirklī ampula)
- No vācu Amulett, latīņu amuletum. (šķirklī amulets)
- No latīņu Amor, amor 'mīlestība'. (šķirklī Amors)
- No grieķu a 'bez' un mnēsis 'atmiņa'. (šķirklī amnēzija)
- No jaunlatīņu ammonium. (šķirklī amonijs)
- No vācu Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija)
- No latīņu amputatio 'nociršana'. (šķirklī amputācija)
- No grieķu anabiōsis 'atdzīvošanās'. (šķirklī anabioze)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No spāņu anaconda. (šķirklī anakonda)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu analysis 'sadalīšana, izjaukšana'. (šķirklī analīze)
- No grieķu analytikos. (šķirklī analītisks)
- No portugāļu ananas. (šķirklī ananass)
- No grieķu anarchia 'bezvaldība'; an 'bez' un archē 'valdīšana'. (šķirklī anarhija)
- No latīņu anatomia, grieķu anatomē 'uzšķēršana'. (šķirklī anatomija)
- No grieķu analogos 'samērīgs, atbilstošs'. (šķirklī analogs)
- No latīņu anus 'tūplis'. (šķirklī anāls)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No latīņu annexio 'pievienošana'. (šķirklī aneksija)
- No grieķu anaimia 'mazasinība'. (šķirklī anēmija)
- No grieķu anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No grieķu anamnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī anamnēze)
- No vācu Handel. (šķirklī andele)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No franču enfilade. (šķirklī anfilāde)
- No franču hangar 'šķūnis'. (šķirklī angārs)
- No franču engagement. (šķirklī angažements)
- No latīņu angere 'smacēt'. (šķirklī angīna)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No latīņu animatio, animare 'atdzīvināt'. (šķirklī animācija)
- No latīņu anima 'dvēsele'. (šķirklī animisms)
- No latīņu Anisum, grieķu anison 'anīss, dilles'. (šķirklī anīss)
- No krievu анкета, franču enque^te. (šķirklī anketa)
- No franču enclave. (šķirklī anklāvs)
- No latīņu annales, annalis 'gada-'. (šķirklī annāles)
- No grieķu diaspora 'izkliede, izsēšanās'. (šķirklī diaspora)
- No grieķu anōmalia 'novirze'. (šķirklī anomālija)
- No latīņu annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija)
- No franču ensemble 'kopā'. (šķirklī ansamblis)
- No vācu Anschovis, holandiešu ansjovis, spāņu ancho(v)a. (šķirklī anšovs)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No franču anglicisme. (šķirklī anglisms)
- No grieķu ana 'augšup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī anjons)
- No grieķu anodos 'ceļš augšup'. (šķirklī anods)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu anti 'pret'. (šķirklī anti-)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No angļu antidepressant. (šķirklī antidepresanti)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No latīņu antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists)
- No latīņu antiqua 'senlaiku'. (šķirklī antīkva)
- No vācu Antiquariat. (šķirklī antikvariāts)
- No latīņu antiquarius 'senlietu mīļotājs'. (šķirklī antikvārs)
- No angļu antelope, franču antilope. (šķirklī antilope)
- No latīņu antimonium. (šķirklī antimons)
- No angļu antioxidant. (šķirklī antioksidants)
- No grieķu antipatheia. (šķirklī antipātija)
- No grieķu anti 'pret' un pous, podos 'kāja'. (šķirklī antipods)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No grieķu anthologia (anthos 'zieds' un legein 'lasīt'). (šķirklī antoloģija)
- No grieķu anthrakitis 'ogļu veids'. (šķirklī antracīts)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No franču entrepreneur. (šķirklī antreprenieris)
- No franču entresol. (šķirklī antresols)
- No grieķu anthrōpos 'cilvēks'. (šķirklī antropo-)
- No franču anthropologue, grieķu. (šķirklī antropologs)
- No latīņu annulare 'iznīcināt'. (šķirklī anulēt)
- No latīņu apparatura. (šķirklī aparatūra)
- No franču appartement 'dzīvoklis'. (šķirklī apartamenti)
- No franču apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs)
- No grieķu apatheia 'nejūtīgums'. (šķirklī apātija)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No latīņu diffusio 'izplūšana'. (šķirklī difūzija)
- No latīņu appellare 'vērsties'. (šķirklī apelēt)
- No holandiešu appelsina 'Ķīnas ābols'. (šķirklī apelsīns)
- No latīņu appendix (appendicis) 'piedēklis'. (šķirklī apendicīts)
- No franču apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs)
- No latīņu appelatio 'piesaukšana, pārsūdzība'. (šķirklī apelācija)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No latīņu applausum. (šķirklī aplausi)
- No latīņu applicatio 'pielikums'. (šķirklī aplikācija)
- No franču aplomb. (šķirklī aplombs)
- No latīņu applicatus 'pieguļošs'. (šķirklī aplikatūra)
- No angļu tuning. (šķirklī tūnings)
- No grieķu apokalypsis 'atklāsme'. (šķirklī apokalipse)
- No grieķu apokalyptein 'atsegt, atklāt'. (šķirklī apokaliptika)
- No grieķu apokryphos 'slepens'. (šķirklī apokrifs)
- No grieķu apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija)
- No grieķu apostrophos. (šķirklī apostrofs)
- No grieķu apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze)
- No grieķu a 'bez' un politisks. (šķirklī apolitisks)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No latīņu Aprilis. (šķirklī aprīlis)
- No latīņu approbatio 'atzīšana par labu'. (šķirklī aprobācija)
- No latīņu a priori 'no iepriekšējā'. (šķirklī apriors)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- No franču doubler. (šķirklī dublēt)
- No vācu schmutzen 'notraipīties, aptraipīties'. (šķirklī apšmucēties)
- No grieķu apostolos 'sūtnis'. (šķirklī apustulis)
- No lejasvācu dūs. (šķirklī dūzis)
- No indiāņu valodām. (šķirklī ara)
- No franču arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska)
- No vācu Arabistik. (šķirklī arābistika)
- No grieķu arachis. (šķirklī arahiss)
- No franču arbitre. (šķirklī arbitrs)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No latīņu arealis, area 'laukums, platība'. (šķirklī areāls)
- No latīņu arena 'smiltis, arēna'. (šķirklī arēna)
- No franču arranger 'pielāgot'. (šķirklī aranžēt)
- No franču arbitrage. (šķirklī arbitrāža)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No vācu Harfe. (šķirklī arfa)
- No franču argot 'žargons'. (šķirklī argo)
- No grieķu Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhe-)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-)
- No grieķu archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No grieķu archē 'sākums, galvenais'. (šķirklī arhi-)
- No grieķu archiepiskopos. (šķirklī arhibīskaps)
- No arhi- un grieķu pelagos 'jūra'. (šķirklī arhipelāgs)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No vācu Archivalien. (šķirklī arhivālijas)
- No latīņu archivum, grieķu archeia 'publiski dokumenti'. (šķirklī arhīvs)
- No sanskrita ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši)
- No itāļu aria 'dziesma'. (šķirklī ārija)
- No tjurku valodām. (šķirklī ariks)
- No itāļu arioso 'ārijai līdzīgs'. (šķirklī ariozo)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No vācu Archivar. (šķirklī arhivārs)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No latīņu arcus 'loks, līkums'. (šķirklī arka)
- No grieķu arrhythmia 'bez ritma'. (šķirklī aritmija)
- No franču arcade. (šķirklī arkāde)
- No tjurku arkan 'virve'. (šķirklī arkāns)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No angļu arm-wrestling. (šķirklī ārmreslings)
- No latīņu arnica. (šķirklī arnika)
- No franču arrogance. (šķirklī arogance)
- No vācu aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks)
- No grieķu arōma, arōmatos 'smaržviela'. (šķirklī aromāts)
- No latīņu aronia. (šķirklī aronija)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No lejasvācu arste. (šķirklī ārsts)
- No grieķu artēria. (šķirklī artērija)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- No latīņu articulus, artus 'savienojums'. (šķirklī artikuls)
- No vācu Artischocke, itāļu articiocco. (šķirklī artišoks)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artrīts)
- No franču artiste. (šķirklī artists)
- No angļu art-rock. (šķirklī ārtroks)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No krievu acceнuзaцuя, franču assainissement 'atveseļošana, attīrīšana'. (šķirklī asenizācija)
- No franču artillerie, kam pamatā latīņu artillaria. (šķirklī artilērija)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No grieķu asphaltos 'kalnu sveķi'. (šķirklī asfalts)
- No latīņu assessor. (šķirklī asesors)
- No franču assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija)
- No grieķu asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija)
- No angļu jazz. (šķirklī džezs)
- No arābu ģihād 'cīņa, cenšanās'. (šķirklī džihāds)
- No latīņu ascarida, grieķu ascaris 'cērme'. (šķirklī askarīda)
- No grieķu askēsis 'vingrināšanās'. (šķirklī askēze)
- No franču association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija)
- No franču assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti)
- No grieķu asparagos. (šķirklī asparāgs)
- No latīņu aspectus 'skats'. (šķirklī aspekts)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No franču assonance, kam pamatā latīņu assonantia, assono 'atsaucos'. (šķirklī asonanse)
- No latīņu aspiratio 'dvesma, plūsma'. (šķirklī aspirācija)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No latīņu asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks)
- No grieķu askētēs 'mūks'. (šķirklī askēts)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No franču as 'dūzis'. (šķirklī ass)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No grieķu asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma)
- No latīņu associare 'savienot'. (šķirklī asociēt)
- No grieķu astron 'zvaigzne'. (šķirklī astro-)
- No latīņu astrologia. (šķirklī astroloģija)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No latīņu astralis, astrum 'zvaigzne'. (šķirklī astrāls)
- No franču attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No krievu атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans)
- No franču explosif. (šķirklī eksplozīvs)
- No grieķu a 'bez' un theos 'dievs'. (šķirklī ateisms)
- No franču atelier. (šķirklī ateljē)
- No grieķu athērē 'putra' un sklērōsis 'sacietēšana'. (šķirklī ateroskleroze)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestācija)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestāts)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu emphatikos. (šķirklī emfātisks)
- Saīsinājums no angļu Electrical and Music Indrustries. (šķirklī EMI)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atom-)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No vācu atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs)
- No grieķu atonia 'vājums, slābanums'. (šķirklī atonija)
- No angļu attorney. (šķirklī atornejs)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
- No franču attraction, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atrakcija)
- No latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktants)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No latīņu atrium. (šķirklī ātrijs)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No franču attractif, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktīvs)
- No latīņu Atropa belladonna. (šķirklī atropīns)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- Atvasinājums no ēst. (šķirklī ēsma)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- No grieķu pharmakon 'zāles' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī farmakoloģija)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No latīņu auditor 'klausītājs'. (šķirklī auditors)
- No franču audience, kam pamatā latīņu audentia 'klausīšanās'. (šķirklī audience)
- No latīņu auditorium. (šķirklī auditorija)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī augsme)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No latīņu Augustus. (šķirklī augusts)
- No latīņu aula 'pagalms, zāle'. (šķirklī aula)
- No tjurku valodām. (šķirklī auls)
- No latīņu, grieķu aura 'vēsma'. (šķirklī aura)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No latīņu auscultatio 'klausīšanās, izklausīšana'. (šķirklī auskultācija)
- Raiņa darināts jaunvārds. (šķirklī ausma)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī austuve)
- No grieķu autos 'pats'. (šķirklī autisms)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu didaktos 'mācīts'. (šķirklī autodidakts)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī autodroms)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī autogrāfs)
- No grieķu auto 'pats' un latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī autoklāvs)
- No grieķu autokrateia. (šķirklī autokrātija)
- No krievu автомагистраль, kam pamatā grieķu auto 'pats' un maģistrāle. (šķirklī automaģistrāle)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No grieķu autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija)
- No vācu Autobahn. (šķirklī autobānis)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No franču autoritarisme. (šķirklī autoritārisms)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No angļu out 'ārpus, ārā'. (šķirklī auts)
- No franču avant-scene. (šķirklī avanscēna)
- No franču avance. (šķirklī avanss)
- No franču aventure. (šķirklī avantūra)
- No angļu outsider. (šķirklī autsaiders)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No franču avenue. (šķirklī avēnija)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- No franču aviation, kam pamatā latīņu avis 'putns'. (šķirklī aviācija)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No vācu Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors)
- No franču a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs)
- No grieķu asbestos 'pastāvīgs, nepārtraukts'. (šķirklī azbests)
- No franču azimut, kam pamatā arābu as-sumūt 'ceļi, virzieni'. (šķirklī azimuts)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No franču babouin. (šķirklī babuīns)
- Aizguvums no latīņu bacillus 'nūjiņa'. (šķirklī bacilis)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No angļu biker. (šķirklī baikeris)
- No vācu Bagger, holandiešu bagger 'dubļi, dūņas'. (šķirklī bagars)
- No franču bagage. (šķirklī bagāža)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No angļu buggy 'viegli rati'. (šķirklī bagijs)
- No angļu bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks)
- No franču bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No franču baccarat. (šķirklī bakara)
- No franču baccara. (šķirklī bakara)
- No angļu bacterial, vācu bakteriell. (šķirklī bakteriāls)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No vācu bakterizid, franču bactericide. (šķirklī baktericīds)
- No angļu buddy. (šķirklī badijs)
- No grieķu baktērion 'nūjiņa'. (šķirklī baktērija)
- No baktērija un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī bakterioloģija)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No krievu балаган, kam pamatā persiešu bālāhāna 'balkons'. (šķirklī balagāns)
- No angļu byte. (šķirklī baits)
- No tjurku valodām. (šķirklī bajs)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No grieķu baktērion 'nūj(iņ)a' un phagein 'ēst, rīt'. (šķirklī bakteriofāgs)
- No franču balancer. (šķirklī balansēt)
- No franču balance. (šķirklī balanss)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No itāļu ballo 'deja'. (šķirklī balle)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- No vācu Balletmeister. (šķirklī baletmeistars)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No vācu balsamieren. (šķirklī balzamēt)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzametiķis)
- No grieķu balsamon 'aromātiski sveķi'. (šķirklī balzams)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No holandiešu bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss)
- No angļu bumper. (šķirklī bampers)
- No portugāļu banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No franču banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls)
- No itāliešu aceto balsamico. (šķirklī balzamiko)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No itāļu bandito 'laupītājs, bandīts'. (šķirklī bandīts)
- No franču banderole. (šķirklī bandrole)
- No ukraiņu valodas бандура. (šķirklī bandūra)
- No angļu banjo. (šķirklī bandžo)
- No vācu Bankier, franču banquier. (šķirklī baņķieris)
- No poļu banka 'burka, kanna'. (šķirklī bankas)
- No franču banquet. (šķirklī bankets)
- No angļu banknote. (šķirklī banknote)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No vācu Band. (šķirklī bante)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No grieķu barbaros 'svešinieks, ārzemnieks'. (šķirklī barbars)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No itāļu galera. (šķirklī galera)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- No ķeltu bard. (šķirklī bards)
- No franču bas-relief 'zems reljefs'. (šķirklī bareljefs)
- No angļu barrel 'muca'. (šķirklī barels)
- No tjurku valodas barhan 'ceļojošā kāpa'. (šķirklī barhāns)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī bārijs)
- No franču barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barioni)
- No itāļu baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons)
- No grieķu barys 'smags'. (šķirklī barīts)
- No franču barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera)
- No latīņu barca 'laiva'. (šķirklī barka)
- No itāļu barcarola 'laivinieku dziesma'. (šķirklī barkarola)
- No angļu barman. (šķirklī bārmenis)
- No grieķu baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No angļu baronet. (šķirklī baronets)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No angļu bar. (šķirklī bārs)
- No franču bárge. (šķirklī barža)
- No franču bassin. (šķirklī baseins)
- No angļu bas 'zems' un hound 'dzinējs'. (šķirklī basethaunds)
- No angļu basket-ball (basket 'grozs' un ball 'bumba'). (šķirklī basketbols)
- No tjurku valodām. (šķirklī basma)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No hindi bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No franču bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions)
- No tjurku bašlyk 'kapuce'. (šķirklī bašliks)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataillon. (šķirklī bataljons)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No vietvārda Bengālija. (šķirklī bengālisks)
- No angļu bacon. (šķirklī bekons)
- No angļu barter. (šķirklī barters)
- No itāliešu barista 'bārmenis'. (šķirklī barista)
- No itāļu basso 'zems'. (šķirklī bass)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- No grieķu bathýs 'dziļš' un spháira 'lode'. (šķirklī batisfēra)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No franču batiste. (šķirklī batists)
- No grieķu bathos 'dziļums' un métron 'mērs'. (šķirklī batometrs)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 20. gs. 40. gadu jaunvārds. (šķirklī baumot)
- No franču garage. (šķirklī garāža)
- No latīņu basaltes. (šķirklī bazalts)
- No franču bâton 'nūja'. (šķirklī batons)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No grieķu basis 'pamats'. (šķirklī bāze)
- Saīsinājums no British Broadcasting Corporation. (šķirklī BBC)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No angļu baby. (šķirklī bēbis)
- No angļu baseball. (šķirklī beisbols)
- No angļu (b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks)
- No tjurku bey 'valdnieks'. (šķirklī bejs)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No ASV izgudrotāja A. Bella vārda. (šķirklī bels)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No franču bénédictine. (šķirklī benediktīns)
- No franču bénéfice 'peļņa, labums'. (šķirklī benefice)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No franču béret. (šķirklī berete)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No franču bémol, itāļu bemolle. (šķirklī bemols)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
- No latīņu bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs)
- No latīņu bestia 'dzīvnieks, zvērs'. (šķirklī bestija)
- No angļu best-seller. (šķirklī bestsellers)
- No tjurku valodām. (šķirklī bešmets)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No krievu бесить 'sadusmot'. (šķirklī besīt)
- No franču baiser 'skūpsts'. (šķirklī bezē)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No franču bidet. (šķirklī bidē)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No latīņu bibliothecarius. (šķirklī bibliotekārs)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No angļu beefsteak. (šķirklī bifšteks)
- No angļu big band. (šķirklī bigbends)
- No angļu behaviorism. (šķirklī biheiviorisms)
- No latīņu bi 'no divām daļām' un labialis 'lūpu'. (šķirklī bilabiāls)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No latīņu bi 'divi' un lingua 'valoda'. (šķirklī bilingvisms)
- No franču billard, bille 'bumbiņa'. (šķirklī biljards)
- No franču billion. (šķirklī biljons)
- No franču bulletin. (šķirklī biļetens)
- No angļu bingo. (šķirklī bingo)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No latīņu bi 'divi' un grieķu nomē 'dalījums, sadalīšana'. (šķirklī binoms)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-)
- No latīņu bi 'divi' un metāls. (šķirklī bimetālisks)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No angļu golfer. (šķirklī golferis)
- No grieķu bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No franču billet. (šķirklī biļete)
- No latīņu binarius. (šķirklī binārs)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No franču burette. (šķirklī birete)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No ģermāņu busse, büsse 'kārba; šaujamais ierocis'. (šķirklī bise)
- No grieķu episkopos 'uzraugs'. (šķirklī bīskaps)
- No franču biscuit. (šķirklī biskvīts)
- No franču bureau. (šķirklī birojs)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No latīņu bi 'divi' un seksuāls. (šķirklī biseksuāls)
- No angļu businessman. (šķirklī biznesmenis)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītlene)
- Pēc angļu ansambļa "The Beatles" nosaukuma. (šķirklī bītls)
- No latīņu bitumen. (šķirklī bitumens)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No latīņu bison. (šķirklī bizons)
- No franču bijouterie. (šķirklī bižutērija)
- No arābu valodas. (šķirklī bjazs)
- 19. gs. beigu jaunvārds. (šķirklī grāmatniecība)
- No vācu Grammatom. (šķirklī gramatoms)
- No franču bief. (šķirklī bjefs)
- Valodnieces R. Grīsles jaunvārds. (šķirklī blakne)
- No angļu bit. (šķirklī bits)
- No angļu business. (šķirklī bizness)
- No vācu blamieren. (šķirklī blamēt)
- No vācu blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko)
- No franču blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt)
- No grieķu blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula)
- No angļu bluff. (šķirklī blefs)
- No angļu blender. (šķirklī blenderis)
- No franču blindage. (šķirklī blindāža)
- No angļu blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde)
- No franču bloc-notes. (šķirklī bloknots)
- Aizguvums no angļu block, vācu Block. (šķirklī bloks)
- No franču blouse. (šķirklī blūze)
- No franču blond. (šķirklī blonds)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No vācu Bootsmann (Boot 'laiva' un Mann 'vīrs, cilvēks'). (šķirklī bocmanis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No angļu blues 'grūtsirdība, melanholija'. (šķirklī blūzs)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No angļu bob. (šķirklī bobs)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No angļu blog (saīsinājums no vārdkopas web log). (šķirklī blogs)
- No angļu boycott. (šķirklī boikots)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No angļu boy. (šķirklī bojs)
- No angļu boxer. (šķirklī bokseris)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No angļu box. (šķirklī bokss)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No franču bon 'talons, čeks'. (šķirklī bona)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No franču bombarder. (šķirklī bombardēt)
- No krievu большинство 'vairākums'. (šķirklī boļševiks)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No angļu bowl 'kauss'. (šķirklī bole)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No franču bonistique. (šķirklī bonistika)
- No vācu Boje, holandiešu boei. (šķirklī boja)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- Vārds valodā ienācis 2008. gadā. (šķirklī bomārs)
- No franču bonbon. (šķirklī bonbonga)
- No franču bon vivant. (šķirklī bonvivāns)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No latīņu borox, kam pamatā arābu būraq. (šķirklī boraks)
- No angļu border collie. (šķirklī borderkollijs)
- No vācu Bor, kam pamatā latīņu borax 'boraks'. (šķirklī bors)
- No ukraiņu, krievu борщ. (šķirklī borščs)
- No angļu boss. (šķirklī boss)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No franču botte 'zābaks'. (šķirklī botes)
- No grieķu brachys 'īss' un logos 'vārds'. (šķirklī brahiloģisms)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No sanskrita brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis)
- No latīņu botulus 'desa'. (šķirklī botulisms)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No itāļu bravo 'prasmīgs'. (šķirklī bravo)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No vācu Brand. (šķirklī brants)
- No franču brasse. (šķirklī brass)
- No franču bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra)
- No angļu break-dancing. (šķirklī breiks)
- No franču breloque. (šķirklī breloks)
- No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
- No angļu brandy. (šķirklī brendijs)
- No angļu brand. (šķirklī brends)
- No latīņu brevarum, brevis 'īss'. (šķirklī breviārs)
- No Brī (Brie) provinces nosaukuma Francijā. (šķirklī brī)
- No angļu brownie. (šķirklī braunijs)
- No vācu Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris)
- No angļu briefing. (šķirklī brīfings)
- No angļu brig. (šķirklī briga)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No itāļu brigantino. (šķirklī brigantīna)
- No franču briquette, brique 'ķieģelis'. (šķirklī brikete)
- No franču brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns)
- No latīņu gummi 'sveķi'. (šķirklī gumija)
- No franču brise. (šķirklī brīze)
- No angļu broiler. (šķirklī broilers)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No angļu broker. (šķirklī brokeris)
- No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
- No franču bronze. (šķirklī bronza)
- No franču brocher. (šķirklī brošēt)
- No franču brochure. (šķirklī brošūra)
- No grieķu genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ģenēze)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- No franču broche. (šķirklī broša)
- No itāliešu bruschetta. (šķirklī brusketa)
- No latīņu brutus 'bezjūtīgs, truls'. (šķirklī brutāls)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No angļu buffer. (šķirklī buferis)
- No franču buffet. (šķirklī bufete)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No franču boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē)
- No angļu booklet 'grāmatiņa'. (šķirklī buklets)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No franču bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists)
- No vācu Büchse 'kārba'. (šķirklī bukse)
- No franču bouquet. (šķirklī buķete)
- No angļu bulldog. (šķirklī buldogs)
- No angļu bulldozer. (šķirklī buldozers)
- No franču bouillon. (šķirklī buljons)
- No latīņu bulla 'apaļš priekšmets'. (šķirklī bulla)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No lejasvācu bolte. (šķirklī bulta)
- No angļu bull terrier. (šķirklī bulterjers)
- No angļu budget. (šķirklī budžets)
- No grieķu būs 'vērsis' un līmos 'bads'. (šķirklī bulīmija)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- Aizguvums no angļu boom. (šķirklī bums)
- No vācu Bundestag. (šķirklī Bundestāgs)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No angļu bunker. (šķirklī bunkurs)
- Literārajā valodā 19. gs. 70. gados ieviesis K. Valdemārs agrāk lietotā zēģele vietā. (šķirklī bura)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- No Havaju salu nosaukuma. (šķirklī havajieši)
- No franču bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija)
- No angļu bushel. (šķirklī bušelis)
- No holandiešu bosjemons 'krūmu ļaudis'. (šķirklī bušmeņi)
- No itāļu buttafuori. (šķirklī butafors)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- No grieķu but(yron) 'sviests, tauki'. (šķirklī butāns)
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt. (šķirklī būtība)
- No holandiešu boers 'zemnieki'. (šķirklī būri)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- No angļu bus. (šķirklī buss)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No lejasvācu buwen. (šķirklī būvēt)
- No angļu (c)ompact (d)isc (r)ead-(o)nly (m)emory. (šķirklī CD-ROM)
- No latīņu celebrare. (šķirklī celebrēt)
- No lejasvācu zedel. (šķirklī cedele)
- Saīsinājums no (ce)ntrālā (k)omiteja. (šķirklī ceka)
- No grieķu koilia '(vēdera)dobums'. (šķirklī celiakija)
- No latīņu cella. (šķirklī celle)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu phanos 'gaišs'. (šķirklī celofāns)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No latīņu cellula 'šūna'. (šķirklī celulīts)
- No latīņu cellula 'šūna' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī celuloīds)
- No latīņu cellula 'šūna'. (šķirklī celuloze)
- No vācu Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements)
- No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
- No latīņu centralis 'vidū esošs'. (šķirklī centrāle)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No latīņu centrum 'viduspunkts'. (šķirklī centrs)
- No latīņu censere 'novērtēt'. (šķirklī cenzēt)
- No latīņu census 'vērtējums, novērtēts īpašums'. (šķirklī cenzs)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No latīņu caesius 'zils, pelēkzils'. (šķirklī cēzijs)
- No latīņu cessio 'atkāpšanās, atdošana'. (šķirklī cesija)
- No latīņu caesura 'atdalījums'. (šķirklī cezūra)
- No latīņu Confoederatio Helvetica. (šķirklī CH)
- No grieķu kyanos 'gaišzils'. (šķirklī cianīds)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No krievu цигейка, kam pamatā vācu Ziege 'kaza'. (šķirklī cigeika)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No latīņu cichorea. (šķirklī cigoriņš)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No grieķu kykloidēs 'riņķveida'. (šķirklī cikloīda)
- No grieķu kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons)
- No grieķu kyklōps (kyklōpos) 'apaļacis'. (šķirklī ciklops)
- No latīņu cyclus, grieķu kyklos 'ritenis, riņķis, riņķojums'. (šķirklī cikls)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No latīņu cymbalum, grieķu kumbalon. (šķirklī cimbala)
- No latīņu cylindrus, grieķu kylindros 'veltnis'. (šķirklī cilindrs)
- No latīņu cineraria, cinis (cineris) 'pelni'. (šķirklī cinerārija)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- No vācu Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs)
- No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
- No vācu Zypresse, kam pamatā latīņu cupressus. (šķirklī ciprese)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No latīņu circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma)
- No latīņu circus 'aplis, riņķis'. (šķirklī cirks)
- No latīņu circularis 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī cirkulārs)
- No latīņu circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt)
- No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- No latīņu cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna)
- No latīņu cystitis, kam pamatā grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cistīts)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī cito-)
- No grieķu cito 'šūna' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī citoloģija)
- No persiešu čaihane. (šķirklī čaihana)
- Saīsinājums no angļu (C)able (N)ews (N)etwork. (šķirklī CNN)
- No latīņu civilis 'pilsoņu'. (šķirklī civils)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No japāņu tsunami. (šķirklī cunami)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No sanskrita cakra 'riņķis, ritenis'. (šķirklī čakra)
- No tatāru tschâlma, turku čalma. (šķirklī čalma)
- No angļu chow-chow. (šķirklī čau čau)
- No ungāru csárdás, csárda 'krogs'. (šķirklī čardašs)
- No angļu charter 'fraktēt kuģi'. (šķirklī čarters)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No hindi catni 'pikants'. (šķirklī čatnijs)
- No angļu chat 'pļāpāt'. (šķirklī čats)
- No tjurku valodām. (šķirklī čebureks)
- No spāņu chacona. (šķirklī čakona)
- No itāļu ciao! (šķirklī čau)
- No angļu check, cheque. (šķirklī čeks)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- No itāļu cello, saīsinājums no violoncello. (šķirklī čells)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- No angļu cheeseburger (cheese 'siers'). (šķirklī čīzburgers)
- Aizguvums no slāvu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī čigāni)
- No angļu choky, chokey 'cietums'. (šķirklī čoks)
- No angļu chum 'biedrs, draugs'. (šķirklī čoms)
- 19. gs. aizguvums no krievu чугун. (šķirklī čuguns)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- No angļu digest. (šķirklī daidžests)
- A. Kronvalda darinājums 19. gs. 60.–70. gados. (šķirklī daile)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un logos 'mācība'. (šķirklī daktiloģija)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No lejasvācu dacht. (šķirklī dakts)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- J. Alunāna jaunvārds (1862. g.). (šķirklī dalāmība)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No zviedru botāniķa A. Dāla (Dahl) vārda. (šķirklī dālija)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No vācu Dambrett 'dāmu galds'. (šķirklī dambrete)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- No latīņu Dani, grieķu Danoi. (šķirklī dāņi)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No sanskrita dharma 'likums'. (šķirklī darma)
- No angļu darts. (šķirklī dārts)
- J. Alunāna jaunvārds (1860. g.). (šķirklī dārzāji)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No vācu Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu (casus) dativus 'došanas, piešķiršanas locījums'. (šķirklī datīvs)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No franču débarcadére. (šķirklī debarkaders)
- No franču débat. (šķirklī debates)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No franču débutant. (šķirklī debitants)
- No latīņu debitor. (šķirklī debitors)
- No angļu: skyscraper. (šķirklī debesskrāpis)
- No franču débuter. (šķirklī debitēt)
- No franču débloquer. (šķirklī debloķēt)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte)
- No latīņu debere 'vajadzēt'. (šķirklī debitīvs)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No jaunlatīņu dēcentrālisātio. (šķirklī decentralizācija)
- No latīņu decimus 'desmit'. (šķirklī deci-)
- No latīņu decimalis. (šķirklī decimāls)
- No latīņu defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs)
- No latīņu deductio 'izvešana, aizvešana'. (šķirklī dedukcija)
- No latīņu defaecatio 'attīrīšana'. (šķirklī defekācija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts)
- No franču défiler. (šķirklī defilēt)
- No latīņu definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija)
- No latīņu divisio 'dalīšana, sadalīšana'. (šķirklī defise)
- No latīņu deflare 'nopūst'. (šķirklī deflācija)
- No latīņu deformatio 'izkropļošana, formas mainīšanās'. (šķirklī deformācija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No angļu deadweight. (šķirklī dedveits)
- No latīņu de facto 'faktiski'. (šķirklī de facto)
- No franču dégradation. (šķirklī degradācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No vācu Decke 'apsegs'. (šķirklī deka)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No vācu Dekanat, kam pamatā latīņu decanatus. (šķirklī dekanāts)
- No latīņu declamare 'vingrināties daiļrunā'. (šķirklī deklamēt)
- No latīņu declaratio 'paziņojums'. (šķirklī deklarācija)
- No latīņu declarare 'paziņot'. (šķirklī deklarēt)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No angļu decoder. (šķirklī dekoders)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No franču décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt)
- No franču décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No franču décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē)
- No franču déclassé. (šķirklī deklasēts)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No latīņu declaratio 'novirzīšanās'. (šķirklī deklinācija)
- No latīņu declinare. (šķirklī deklinēt)
- No latīņu dexter, dextra 'labais, pa labi'. (šķirklī dekstrīns)
- No franču décorateur. (šķirklī dekorators)
- No latīņu delegatio 'nosūtīšana, norīkošana'. (šķirklī delegācija)
- No latīņu delegare 'uzdot'. (šķirklī deleģēt)
- No vācu Delphinarium. (šķirklī delfinārijs)
- No latīņu delphinus, grieķu delphis (delphinos). (šķirklī delfīns)
- No franču délicatesse. (šķirklī delikatese)
- No grieķu delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No vācu Tropen, grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No latīņu delictum. (šķirklī delikts)
- No latīņu delirium 'ārprāts'. (šķirklī delīrijs)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démarcher 'soļot, maršēt'. (šķirklī demaršs)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démocratisme. (šķirklī demokrātisms)
- No franču démocratisation. (šķirklī demokratizācija)
- No latīņu demoliri 'noārdīt'. (šķirklī demolēt)
- No grieķu daimōn 'dievība, gars'. (šķirklī dēmons)
- No latīņu demonstratio 'parādīšana'. (šķirklī demonstrācija)
- No latīņu demonstrare 'vērst uzmanību'. (šķirklī demonstrēt)
- No franču démontage. (šķirklī demontāža)
- No franču démonter. (šķirklī demontēt)
- No franču démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No vācu Ignoranz, latīņu ignorantia. (šķirklī ignorance)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No grieķu dendron 'koks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dendroloģija)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No angļu dumping. (šķirklī dempings)
- No latīņu denominatio 'pārdēvēšana, nosaukšana citā vārdā'. (šķirklī denominācija)
- No franču dénoncer. (šķirklī denonsēt)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No latīņu denuntiare 'paziņot'. (šķirklī denuncēt)
- No latīņu denuntiatio 'paziņošana'. (šķirklī denunciācija)
- No de un okupācija. (šķirklī deokupācija)
- No franču département. (šķirklī departaments)
- No franču dépêche. (šķirklī depeša)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No franču déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija)
- No latīņu déportare. (šķirklī deportēt)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depositorium. (šķirklī depozitārijs)
- No angļu dandy. (šķirklī dendijs)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu depressio 'nospiestība, nomāktība'. (šķirklī depresija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No franču dératisation. (šķirklī deratizācija)
- No latīņu dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls)
- No franču dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists)
- No latīņu derivatio 'novirzīšana, novadīšana'. (šķirklī derivācija)
- No latīņu derivatus 'novadīts, atvasināts'. (šķirklī derivāts)
- No grieķu dermatinos 'ādas'. (šķirklī dermatīns)
- No grieķu derma 'āda'. (šķirklī derma)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No latīņu descriptivus 'aprakstošs'. (šķirklī deskriptīvs)
- No franču descente 'nokāpšana', 'nolaišanās', 'izcelšanās'. (šķirklī desants)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No latīņu descriptio 'apraksts'. (šķirklī deskripcija)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No grieķu despotēs 'pavēlnieks'. (šķirklī despots)
- No latīņu destillatio 'pilēšana'. (šķirklī destilācija)
- No latīņu destillatus 'pa pilienam tekošs'. (šķirklī destilāts)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No latīņu destructio 'noārdīšana'. (šķirklī destrukcija)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No angļu detective, kam pamatā latīņu detectio 'atklāšana'. (šķirklī detektīvs)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- No latīņu destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No franču devise. (šķirklī devīze)
- No dez un latīņu activus 'darbīgs'. (šķirklī dezaktivēt)
- No latīņu desertare, desertus. (šķirklī dezertēt)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No franču désorganisation 'sajukums'. (šķirklī dezorganizācija)
- No krievu дежурство, kam pamatā franču du jour 'dienas-'. (šķirklī dežūra)
- No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt)
- No franču déserteur. (šķirklī dezertieris)
- No grieķu diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No grieķu diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze)
- No latīņu diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No latīņu diagonalis, kam pamatā grieķu diagōnios 'no leņķa uz leņķi ejošs'. (šķirklī diagonāle)
- No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos 'kalps'. (šķirklī diakons)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No grieķu dialektos 'runāšanas veids', dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialekts)
- No grieķu dialysis 'sadalīšana', 'atdalīšana'. (šķirklī dialīze)
- No grieķu dialogos 'saruna'. (šķirklī dialogs)
- No grieķu diametros 'caurmērs'. (šķirklī diametrs)
- No latīņu diapason, kam pamatā grieķu dia pasōn (chordōn) 'caur visām (stīgām)'. (šķirklī diapazons)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No grieķu diastolē 'izplešanās'. (šķirklī diastole)
- No grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No grieķu diathesis 'tieksme, nosliece'. (šķirklī diatēze)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No angļu dielectric. (šķirklī dielektriķis)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No grieķu diphteria 'āda, plēve'. (šķirklī difterija)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No latīņu diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No franču diligence. (šķirklī diližanss)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No latīņu dictator. (šķirklī diktators)
- No latīņu dimensio 'izmērīšana'. (šķirklī dimensija)
- No krievu диктор, kam pamatā latīņu dictor 'runātājs'. (šķirklī diktors)
- No angļu dealer. (šķirklī dīleris)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No angļu dynamo, dynamo electric machine 'dinamomašīna'. (šķirklī dinamo)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No franču dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja)
- No angļu dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs, nepazināts'. (šķirklī iracionāls)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No grieķu dipodia 'divpēda'. (šķirklī dipodija)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No latīņu directio. (šķirklī direkcija)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No franču directorat. (šķirklī direktorāts)
- No franču dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis)
- No latīņu director 'valdnieks, pārvaldītājs', no dirigere 'vadīt'. (šķirklī direktors)
- No vācu Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents)
- No latīņu disciplina 'mācība'. (šķirklī disciplīna)
- No latīņu disciplinarius. (šķirklī disciplinārs)
- No latīņu dissertatio 'iztirzāšana'. (šķirklī disertācija)
- No dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija)
- No angļu disco. (šķirklī disko)
- No franču discographie. (šķirklī diskogrāfija)
- No angļu discomfort. (šķirklī diskomforts)
- No angļu disco music. (šķirklī diskomūzika)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No itāļu disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No franču discretio. (šķirklī diskreditēt)
- No franču directrice. (šķirklī direktrise)
- No latīņu discantus. (šķirklī diskants)
- No angļu diskette. (šķirklī diskete)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No latīņu discretus 'atdalīts'. (šķirklī diskrēts)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No franču dislocation 'izvietojums'. (šķirklī dislokācija)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No angļu display 'rādīt, demonstrēt'. (šķirklī displejs)
- No latīņu discriminatio 'atdalīšana'. (šķirklī diskriminācija)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No latīņu dissociatio 'atšķiršana, atdalīšana'. (šķirklī disociācija)
- No latīņu dispositio 'izvietojums'. (šķirklī dispozīcija)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No angļu dispatcher. (šķirklī dispečers)
- No franču distancer. (šķirklī distancēties)
- No latīņu dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss)
- No latīņu distributio. (šķirklī distribūcija)
- No latīņu distributivus. (šķirklī distributīvs)
- No itāļu, latīņu diva 'dieviete'. (šķirklī dīva)
- No persiešu dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns)
- No dis- un grieķu trophē 'barība'. (šķirklī distrofija)
- No grieķu dithyrambos. (šķirklī ditirambs)
- No latīņu divergentia 'sadalīšanās, sazarošanās'. (šķirklī diverģence)
- No latīņu diversio 'novirzīšanās, novirze'. (šķirklī diversija)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- No latīņu dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende)
- No franču division 'dalīšana, iedalījums'. (šķirklī divīzija)
- K. Mīlenbaha darināts jaunvārds (1895. g.). (šķirklī divdabis)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizainers)
- No angļu design 'zīmējums, projekts'. (šķirklī dizains)
- No vācu izgudrotāja R. Dīzeļa (R. Diesel) vārda. (šķirklī dīzelis)
- No grieķu dysenteria. (šķirklī dizentērija)
- No angļu disc jockey. (šķirklī DJ)
- No vācu suņu audzētāja L. Dobermaņa vārda. (šķirklī dobermanis)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No angļu dog 'suns'. (šķirklī dogs)
- No angļu docker. (šķirklī dokers)
- No angļu dock. (šķirklī doks)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No latīņu doctrina 'mācība'. (šķirklī doktrīna)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No azerbaidžāņu dolma, tjurku dolmak 'piepildīt'. (šķirklī dolma)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominance)
- No latīņu dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī dominante)
- No latīņu dominari, dominus 'kungs'. (šķirklī dominēt)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No vācu Domkapitel. (šķirklī domkapituls)
- No vācu Daumkraft. (šķirklī domkrats)
- No latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments)
- No latīņu docere 'mācīt'. (šķirklī docētājs)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- Aizguvums no latīņu domus 'nams'. (šķirklī doms)
- No spāņu dona, latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donja)
- No latīņu domina 'kundze'. (šķirklī donna)
- No spāņu don, latīņu dominus 'saimnieks, kungs'. (šķirklī dons)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No angļu doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings)
- No latīņu donare 'dāvināt, ziedot'. (šķirklī donors)
- No franču dossier. (šķirklī dosjē)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu dorsalis, dorsum 'mugura'. (šķirklī dorsāls)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- Atvasināts no dot (J. Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados). (šķirklī dotumi)
- No grieķu dosis 'deva'. (šķirklī doza)
- Veidots no grieķu dosis 'deva' un metreō 'mērīju'. (šķirklī dozimetrs)
- No grieķu drachmē. (šķirklī drahma)
- No grieķu drakōn 'pūķis'. (šķirklī drakons)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No franču draperie. (šķirklī drapērija)
- No franču draper. (šķirklī drapēt)
- No franču drap 'vadmala'. (šķirklī draps)
- No grieķu dramatikos. (šķirklī dramatisks)
- No grieķu dramatourgos. (šķirklī dramaturgs)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No angļu driver. (šķirklī draiveris)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No grieķu drama 'darbība'. (šķirklī drāma)
- No franču dragée. (šķirklī dražeja)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- No angļu dreads. (šķirklī dredi)
- No holandiešu drijven 'dzīt, peldēt'. (šķirklī dreifēt)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No angļu drain 'nosusināt'. (šķirklī drena)
- No franču dresser. (šķirklī dresēt)
- No angļu dressing. (šķirklī dresings)
- No angļu dribble. (šķirklī dribls)
- No angļu drifter. (šķirklī drifters)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No franču drougues 'zāles'. (šķirklī drogas)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālistisks)
- No franču valodas. (šķirklī dublants)
- No latīņu dualis 'dubults, divējāds'. (šķirklī duālisms)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- No franču doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets)
- No latīņu dublicatus 'divkāršots'. (šķirklī dublikāts)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- No franču duel, kam pamatā latīņu duellum 'karš'. (šķirklī duelis)
- No itāliešu duetto, kam pamatā latīņu duo 'divi'. (šķirklī duets)
- No itāļu ducato. (šķirklī dukāts)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- No latīņu durus 'ciets' un alumīnijs. (šķirklī dūralumīnijs)
- No zviedru dunk 'sitiens, plaukšķiens' (J. Endzelīns). (šķirklī dunka)
- No latīņu duplex 'divkāršs'. (šķirklī duplekss)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- A. Kronvalda jaunvārds (1868. g.). (šķirklī dzeja)
- No franču douche. (šķirklī duša)
- No japāņu dzen 'meditācija' un budisms. (šķirklī dzenbudisms)
- J. Alunāna jaunvārds (1857. g.) ar nozīmi 'dzejnieks'. (šķirklī dziesminieks)
- No angļu jacuzzi, pēc itāļu izcelsmes izgudrotāja K. Džakuzi (C. Jacuzzi) uzvārda. (šķirklī džakuzi)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī džouls)
- No angļu jumper. (šķirklī džemperis)
- No angļu jam. (šķirklī džems)
- No angļu gentelman 'dižciltīgs vīrietis'. (šķirklī džentlmenis)
- No angļu jersey. (šķirklī džersijs)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No angļu jingle. (šķirklī džingls)
- No angļu gin. (šķirklī džins)
- No arābu ginnī 'gars'. (šķirklī džins)
- No angļu jeans. (šķirklī džinsi)
- No angļu jeep. (šķirklī džips)
- No japāņu jūjutsu 'elastīgā māksla'. (šķirklī džiudžitss)
- No angļu joker 'jokdaris, zobgalis'. (šķirklī džokers)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No angļu jungle. (šķirklī džungļi)
- No angļu jute, bengāļu jhūto. (šķirklī džuta)
- No angļu Jack. (šķirklī džeks)
- No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks)
- Saīsinājums no European Broadcasting Union. (šķirklī EBU)
- No vācu Edelweiβ (edel 'cēls' un weiss 'balts'). (šķirklī ēdelveiss)
- No latīņu edictum. (šķirklī edikts)
- No latviešu redz. (šķirklī edz)
- No latīņu Ephedra (auga nosaukums). (šķirklī efedrīns)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- No latīņu ego 'es'. (šķirklī ego)
- No franču égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms)
- No latīņu effusio 'izplūšana'. (šķirklī efūzija)
- No latīņu effectivus. (šķirklī efektīvs)
- No franču egoïsme, kam pamatā latīņu ego 'es'. (šķirklī egoisms)
- No lejasvācu egge. (šķirklī eģe)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No grieķu eucharistia 'pateicība'. (šķirklī eiharistija)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- Darinājums no vārdiem Eiropa un birokrāts. (šķirklī eirokrāts)
- No grieķu eu 'labs' un thonatos 'nāve'. (šķirklī eitanāzija)
- No franču équipage. (šķirklī ekipāža)
- No franču équipement. (šķirklī ekipējums)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No franču éclair. (šķirklī eklērs)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No franču écossaise, écossais 'skotu'. (šķirklī ekosēze)
- No franču écran. (šķirklī ekrāns)
- No angļu economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists)
- No vācu Ökonom, kam pamatā grieķu oikonomos. (šķirklī ekonoms)
- No latīņu exactus 'nomērīts'. (šķirklī eksakts)
- No franču égoiste. (šķirklī egoists)
- No franču exalté. (šķirklī eksaltēts)
- No latīņu excessus 'iziešana, novirzīšanās'. (šķirklī ekscess)
- No latīņu executio 'izpildīšana'. (šķirklī eksekūcija)
- No latīņu excellentia 'pacelšanās pāri; izcila persona'. (šķirklī ekselence)
- No latīņu exemplar 'paraugs'. (šķirklī eksemplārs)
- No latīņu exhumatio 'izrakšana'. (šķirklī ekshumācija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrs)
- No latīņu excerpere 'izrakstīt'. (šķirklī ekscerpēt)
- No latīņu excerptum. (šķirklī ekscerpts)
- No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentrisks)
- No latīņu executor, eksecutor 'izpildītājs'. (šķirklī eksekutors)
- No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
- No vācu Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms)
- No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No latīņu excrementum. (šķirklī ekskrementi)
- No latīņu excursio. (šķirklī ekskursija)
- No latīņu excursus 'novirzīšanās'. (šķirklī ekskurss)
- No latīņu ex libris 'no (kādas personas) grāmatām'. (šķirklī ekslibris)
- No latīņu exmatriculatio. (šķirklī eksmatrikulācija)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un ganos 'laulība'. (šķirklī eksogāmija)
- No franču exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms)
- No latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansija)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No latīņu experimentum 'mēģinājums'. (šķirklī eksperiments)
- No latīņu explicare. (šķirklī eksplicēt)
- No latīņu explicatio 'izskaidrošana'. (šķirklī eksplikācija)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No vācu Explosion, kam pamatā latīņu explosio 'padzīšana plaukšķinot'. (šķirklī eksplozija)
- No franču exploitation. (šķirklī ekspluatācija)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No latīņu explicitus. (šķirklī eksplicīts)
- No latīņu existentialis. (šķirklī eksistenciāls)
- No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No viduslaiku latīņu experimentalis. (šķirklī eksperimentāls)
- No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No latīņu expositio 'izklāsts'. (šķirklī ekspozīcija)
- No latīņu expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No angļu express, kam pamatā latīņu expressus 'pastiprināts'. (šķirklī ekspresis)
- No franču expropriation, kam pamatā latīņu expropriatio 'īpašuma atņemšana'. (šķirklī ekspropriācija)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No latīņu extensio 'izstiepšana'. (šķirklī ekstensija)
- No latīņu exportare. (šķirklī eksportēt)
- No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers)
- No latīņu externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts)
- No grieķu exō 'ārā, ārpus' un genos 'cilts, izcelšanās'. (šķirklī eksogēns)
- No angļu export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports)
- No angļu extra. (šķirklī ekstra)
- No latīņu ekstrahere 'izvilkt'. (šķirklī ekstrahēt)
- No latīņu extractio (extrahere 'izvilkt'). (šķirklī ekstrakcija)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No angļu extrapolation. (šķirklī ekstrapolācija)
- No franču extravagance. (šķirklī ekstravagance)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No latīņu ex 'no, ārpus' un territorialis 'uz teritoriju attiecīgs'. (šķirklī eksteritorialitāte)
- No latīņu extirpatio 'izraušana ar saknēm'. (šķirklī ekstirpācija)
- No franču expressioniste. (šķirklī ekspresionists)
- No franču expressif. (šķirklī ekspresīvs)
- No franču extatique. (šķirklī ekstātisks)
- No latīņu extraordinarus (extra 'ārpus' un ordo (ordinis) 'rinda, kārtība'). (šķirklī ekstraordinārs)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No franču extravagant. (šķirklī ekstravagants)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No krievu экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls)
- No latīņu aequator 'izlīdzinātājs'. (šķirklī ekvators)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No franču équivalence. (šķirklī ekvivalence)
- No grieķu ekzema (ekzein 'vārīties'). (šķirklī ekzēma)
- No latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēms)
- No vācu Elefant, kam pamatā grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefants)
- No franču élégance. (šķirklī elegance)
- No latīņu elegia, grieķu elegeia (elegos 'raudu dziesma'). (šķirklī elēģija)
- No latīņu oecumenicus, kam pamatā grieķu oikumenikos 'visas pasaules'. (šķirklī ekumenisks)
- No franču électorat. (šķirklī elektorāts)
- No angļu elector. (šķirklī elektors)
- No angļu electron. (šķirklī elektrons)
- No franču équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls)
- No latīņu aequivalens (aequivalentis) 'līdzvērtīgs'. (šķirklī ekvivalents)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No franču élégant. (šķirklī elegants)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No latīņu aequinoctium (aequus 'vienāds' un nox (noctis) 'nakts'). (šķirklī ekvinokcija)
- No grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefantiāze)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No vācu Elektrokarren. (šķirklī elektrokārs)
- No angļu electrolysis, no electr(ic) un grieķu lysis 'izšķīšana, sadalīšana'. (šķirklī elektrolīze)
- No angļu eletronics. (šķirklī elektronika)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No angļu electronic, electron 'elektrons'. (šķirklī elektronisks)
- No angļu elementary particle. (šķirklī elementārdaļiņas)
- No latīņu elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī elements)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No franču émail. (šķirklī emalja)
- No latīņu ellipsus, grieķu elleipsis 'trūkums, izlaidums'. (šķirklī elipse)
- No grieķu helōdēs 'purvains'. (šķirklī elodeja)
- No angļu e-mail. (šķirklī e-mails)
- No latīņu emancipatio. (šķirklī emancipācija)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No latīņu emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants)
- No latīņu emigratio 'izceļošana'. (šķirklī emigrācija)
- No vācu Eminenz, kam pamatā latīņu eminentia 'pārākums'. (šķirklī eminence)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No latīņu emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No latīņu emittere 'izlaist'. (šķirklī emitēt)
- No franču émotion, kam pamatā latīņu emovere 'satraukt, saviļņot'. (šķirklī emocijas)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No angļu emu, portugāļu ema. (šķirklī emu)
- No latīņu empiricus. (šķirklī empīrisks)
- No vācu emulgator, pamatā latīņu emulgere 'slaukt'. (šķirklī emulgators)
- No franču émulsion, kam pamatā latīņu emulsus 'izslaukts'. (šķirklī emulsija)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No grieķu emphysēma 'piepūšanās, piepildīšanās ar gaisu'. (šķirklī emfizēma)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī emuārists)
- No latīņu encyclicus, grieķu enkyklious 'riņķa, riņķveida'. (šķirklī enciklika)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēms)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu endon 'iekšā' un sperma 'sēkla'. (šķirklī endosperma)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu en 'iekšā' un harmonia 'saskaņa'. (šķirklī enharmonisms)
- No grieķu enkephalos 'galvas smadzenes'. (šķirklī encefalīts)
- No spāņu enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada)
- No franču encyclopédie. (šķirklī enciklopēdists)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No grieķu enthousiasmos. (šķirklī entuziasms)
- No vācu Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu eparchia 'apgabals'. (šķirklī eparhija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās' un logos 'mācība'. (šķirklī epidemioloģija)
- No grieķu epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija)
- No grieķu epigraphē 'uzraksts'. (šķirklī epigrāfs)
- No grieķu epigramma 'uzraksts'. (šķirklī epigramma)
- No grieķu epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No grieķu epilēpsia. (šķirklī epilepsija)
- No grieķu epilogos (epi 'pēc' un logos 'vārds, runa'). (šķirklī epilogs)
- No grieķu erythros 'sarkans' un kytos 'šūna'. (šķirklī eritrocīti)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No grieķu epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No latīņu aera. (šķirklī ēra)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No latīņu erectio. (šķirklī erekcija)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- No grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergs)
- No jaunlatīņu epithelium. (šķirklī epitēlijs)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No grieķu epochē 'apstāšanās'. (šķirklī epoha)
- Pēc dāņu fiziķa H. K. Ersteda uzvārda. (šķirklī ersteds)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No latīņu erosio 'izskalošana, sairšana'. (šķirklī erozija)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No franču essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- 20. gs. vidū darināts jaunvārds. (šķirklī esība)
- No franču escadre. (šķirklī eskadra)
- No franču escadrille. (šķirklī eskadriļa)
- No franču escadron. (šķirklī eskadrons)
- No angļu escalation. (šķirklī eskalācija)
- No angļu escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators)
- No franču escalope. (šķirklī eskalops)
- No latīņu expandere 'izstiept'. (šķirklī espanders)
- No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
- No krievu эсеры, kam pamatā saīsinājums no социалисты – революционеры. (šķirklī eseri)
- No franču escorte. (šķirklī eskorts)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No franču échelon. (šķirklī ešelons)
- No franču estacade. (šķirklī estakāde)
- No franču estampe. (šķirklī estamps)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No franču étalon. (šķirklī etalons)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No franču échafaud. (šķirklī ešafots)
- No franču étape. (šķirklī etaps)
- No franču étagère. (šķirklī etažere)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēteris)
- No grieķu aithēr. (šķirklī ēters)
- No franču étude. (šķirklī etīde)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No franču étiquette 'uzraksts, etiķete'. (šķirklī etiķete)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No angļu ethylene, vācu Äthyl 'etils'. (šķirklī etilēns)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No grieķu aitiologia (aitia 'cēlonis, iemesls' un logos 'mācība'). (šķirklī etioloģija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No latīņu Iupitter. (šķirklī Jupiters)
- No angļu ethane. (šķirklī etāns)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No franču étui. (šķirklī etvija)
- No latīņu evacuatio 'iztukšošana'. (šķirklī evakuācija)
- No latīņu evacuare 'iztukšot'. (šķirklī evakuēt)
- No latīņu euangelium, grieķu euangelion 'laba vēsts'. (šķirklī evaņģēlijs)
- No latīņu euangelista. (šķirklī evaņģēlists)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No franču évolutionner. (šķirklī evolucionēt)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No lejasvācu esel. (šķirklī ēzelis)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- No latīņu fabricare. (šķirklī fabricēt)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No latīņu evidens (evidentis). (šķirklī evidents)
- No latīņu fabula 'stāstījums, stāsts'. (šķirklī fabula)
- No itāļu fagotto. (šķirklī fagots)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No angļu fax. (šķirklī fakss)
- No grieķu phagein 'ēst' un kytos 'šūna'. (šķirklī fagocīti)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No arābu faquīr 'ubags'. (šķirklī faķīrs)
- No grieķu phalara 'metāla rotājums'. (šķirklī faleristika)
- No grieķu phallos. (šķirklī falls)
- No itāļu falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets)
- No latīņu falsificare. (šķirklī falsificēt)
- No itāļu fanfara. (šķirklī fanfara)
- No angļu fan. (šķirklī fans)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No latīņu faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharynx (pharyngos) 'rīkle'. (šķirklī faringīts)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No grieķu pharmakeia, pharmakon 'zāles'. (šķirklī farmācija)
- No grieķu pharmakopoiia 'zāļu pagatavošana'. (šķirklī farmakopeja)
- No franču farce. (šķirklī farss)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No poļu fasowac. (šķirklī fasēt)
- No franču facette. (šķirklī fasete)
- No franču façon. (šķirklī fasons)
- No latīņu fascina, fascis 'saišķis, klūgu saišķis'. (šķirklī fašīna)
- No itāļu fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze)
- No latīņu februarius. (šķirklī februāris)
- No latīņu faeces 'atliekas'. (šķirklī fēces)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No franču féeri, fée 'feja'. (šķirklī feerija)
- No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
- No franču façade. (šķirklī fasāde)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No vācu valodas Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis)
- No vācu Feldmarschall. (šķirklī feldmaršals)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No franču feuilleton (feuille 'lapa, avīze'). (šķirklī feļetons)
- No franču féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms)
- No grieķu phainō 'rādu' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fenoloģija)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No angļu fan. (šķirklī fēns)
- No franču ferme, angļu farm. (šķirklī ferma)
- No franču ferme. (šķirklī ferma)
- No latīņu fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments)
- No angļu farmer. (šķirklī fermeris)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No franču festival, kam pamatā latīņu fest 'svētki'. (šķirklī festivāls)
- No latīņu feodum, feudum. (šķirklī feods)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No latīņu fertils 'auglīgs'. (šķirklī fertils)
- No grieķu féta 'šķēle'. (šķirklī feta)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No vācu figural. (šķirklī figurāls)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibra)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No franču fideisme. (šķirklī fideisms)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No latīņu figura 'veids'. (šķirklī figūra)
- No latīņu fictio. (šķirklī fikcija)
- No franču fixage, kam pamatā latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksāža)
- No franču fixer, kuram pamatā ir latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksēt)
- No grieķu philanthropia 'cilvēkmīlestība'. (šķirklī filantropija)
- No grieķu phileō 'mīlu' un telos 'nodeva'. (šķirklī filatēlija)
- No franču fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs)
- No franču filet. (šķirklī fileja)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No franču filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns)
- No grieķu philanthrōpos 'labdaris'. (šķirklī filantrops)
- No grieķu phlegmatikos. (šķirklī flegmatiķis)
- No itāļu fiasco. (šķirklī fiasko)
- No angļu feeling. (šķirklī fīlīngs)
- No angļu film 'plāna kārtiņa, plēve'. (šķirklī filma)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No latīņu philologia, grieķu philologia 'mīlestība uz vārdu'. (šķirklī filoloģija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No grieķu philosophia 'gudrības mīlestība'. (šķirklī filozofija)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No franču financer. (šķirklī finansēt)
- No franču finesse (fin 'smalks, izsmalcināts'). (šķirklī finese)
- No angļu finish 'nobeigums'. (šķirklī finišs)
- No vācu Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No grieķu phylē 'cilts, ģints, suga' un ǵenēze. (šķirklī filoģenēze)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No grieķu phyton 'augs' un plankton 'klejojošs'. (šķirklī fitoplanktons)
- No latīņu physalis, grieķu physallis 'pūslis'. (šķirklī fizālis)
- No franču fuselage (fuseau 'vārpsta'). (šķirklī fizelāža)
- No grieķu physis 'daba' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fizioloģija)
- No franču physionomie. (šķirklī fizionomija)
- No grieķu physis 'daba' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī fizioterapija)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No holandiešu vlagman. (šķirklī flagmanis)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No franču flambé. (šķirklī flambēt)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No vācu Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis)
- No franču flanc. (šķirklī flangs)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No latīņu fistula 'caurulīte'. (šķirklī fistula)
- No vācu Flagge, angļu flag. (šķirklī flaga)
- No franču flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets)
- No phlebitis (grieķu phleps, phlebos 'vēna'). (šķirklī flebīts)
- No spāņu flamenco. (šķirklī flamenko)
- No latīņu flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija)
- No angļu flirt. (šķirklī flirts)
- No grieķu phlox 'liesma'. (šķirklī floksis)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No angļu floorball. (šķirklī florbols)
- No vācu Florett, franču fleuret. (šķirklī florete)
- No franču flotille. (šķirklī flotile)
- No latīņu fluidus 'tekošs'. (šķirklī fluīds)
- No latīņu fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija)
- No latīņu fluere 'tecēt'. (šķirklī fluors)
- No grieķu phobos 'bailes'. (šķirklī fobija)
- No angļu fox-terrier. (šķirklī foksterjers)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No vācu Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss)
- No angļu flash mob. (šķirklī flešmobs)
- No angļu folder. (šķirklī folderis)
- No franču foyer. (šķirklī foajē)
- No vācu Foliant, kam pamatā latīņu folium 'lapa'. (šķirklī foliants)
- No latīņu folium 'lapa'. (šķirklī folija)
- No latīņu folliculus 'maisiņš'. (šķirklī folikuls)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No latīņu formatio 'veidojums'. (šķirklī formācija)
- No latīņu form(ica) 'skudra' un aldehīds. (šķirklī formaldehīds)
- No vācu Formalin. (šķirklī formalīns)
- No franču formalisme. (šķirklī formālisms)
- No vācu Volkswagen. (šķirklī folksvāgens)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu formare. (šķirklī formēt)
- No vācu Formular. (šķirklī formulārs)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- No franču forcer. (šķirklī forsēt)
- No latīņu formalis. (šķirklī formāls)
- No latīņu forma. (šķirklī forma)
- No franču fort, kam pamatā latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forts)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- No grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors)
- No angļu phosgene. (šķirklī fosgēns)
- No franču fossile, kam pamatā latīņu fosilis 'izrakts'. (šķirklī fosilija)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī foto)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fotons)
- No itāļu forte, latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forte)
- No latīņu fortificatio 'nostiprināšana'. (šķirklī fortifikācija)
- No franču phosphate. (šķirklī fosfāts)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- No latīņu fragmentum. (šķirklī fragments)
- No franču frac. (šķirklī fraka)
- No vācu Fraktion, kam pamatā latīņu fractio 'laušana'. (šķirklī frakcija)
- No vācu frachten. (šķirklī fraktēt)
- No vācu Fracht. (šķirklī frakts)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No franču franc. (šķirklī franks)
- No franču franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze)
- No poļu frant. (šķirklī frants)
- No vācu Phrase, kam pamatā grieķu phrasis 'izteiciens, teiciens'. (šķirklī frāze)
- No grieķu phrasis (phraseōs) 'teiciens' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī frazeoloģija)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No franču frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No franču frit. (šķirklī frī)
- No personvārda Fricis (vācu Fritz). (šķirklī fricis)
- No franču phraser. (šķirklī frāzēt)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No latīņu frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte)
- No franču fricassée. (šķirklī frikasē)
- No vācu Frikadelle. (šķirklī frikadele)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No latīņu frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija)
- No angļu free-style. (šķirklī frīstails)
- No franču frise. (šķirklī frīze)
- No franču friser 'cirtot, sprogot'. (šķirklī frizēt)
- No franču frisure. (šķirklī frizūra)
- No latīņu fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze)
- No latīņu frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija)
- No grieķu phthisis 'dilonis' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī ftiziatrija)
- No itāļu fuga. (šķirklī fūga)
- No franču fougasse. (šķirklī fugass)
- No vācu Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis)
- No franču frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No franču fronton. (šķirklī frontons)
- No franču frontal. (šķirklī frontāls)
- No vācu botāniķa L. Fuksa (L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No franču fourgon. (šķirklī furgons)
- No latīņu Furia. (šķirklī fūrija)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No itāļu furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors)
- No franču fourchette. (šķirklī furšets)
- No vācu Futteral. (šķirklī futrālis)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No angļu Group of Seven. (šķirklī G7)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- No franču gabarit. (šķirklī gabarīts)
- No latīņu valodas furunculus. (šķirklī furunkuls)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- No itāļu gabbra. (šķirklī gabro)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No gaidīt (kopš 18. gs.), literārajā valodā ieviesis Rainis. (šķirklī gaidas)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- No franču galant. (šķirklī galants)
- No grieķu galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No itāļu galanteria. (šķirklī galantērija)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- No latīņu galena 'svina spīdums'. (šķirklī galenīts)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- No franču galette. (šķirklī galete)
- No latīņu Gallia 'Francija'. (šķirklī gallijs)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- No angļu gallon. (šķirklī galons)
- No franču galop. (šķirklī galops)
- No franču galoches. (šķirklī galošas)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No franču gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- No franču trottoir. (šķirklī trotuārs)
- Saīsinājums no gana. (šķirklī gan)
- No grieķu gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta)
- No angļu gangster. (šķirklī gangsteris)
- No grieķu gamma. (šķirklī gamma)
- No franču garantir. (šķirklī garantēt)
- No franču garantie. (šķirklī garantija)
- No franču garant. (šķirklī garants)
- No grieķu ganglion. (šķirklī ganglijs)
- No grieķu gangraina. (šķirklī gangrēna)
- No lejasvācu gang. (šķirklī gaņģis)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- No vācu Garnele. (šķirklī garnele)
- No franču garnir. (šķirklī garnēt)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No franču garnison. (šķirklī garnizons)
- No vācu gardine. (šķirklī gardīnes)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No grieķu gastēr (gastros) 'kuņģis'. (šķirklī gastrīts)
- No franču gastronomie. (šķirklī gastronomija)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No vācu Gatter. (šķirklī gateris)
- No spāņu gaucho. (šķirklī gaučo)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No angļu gaur, sanskrita gaura. (šķirklī gaurs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- No gastro un grieķu enteron 'zarna'. (šķirklī gastroenterīts)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No franču gazelle. (šķirklī gazele)
- No angļu gasoline. (šķirklī gazolīns)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No islandiešu geysir (geysa 'strauji tecēt'). (šķirklī geizers)
- No angļu gay. (šķirklī gejs)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu gemma 'dārgakmens'. (šķirklī gemma)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No arābu ghazal 'savērpums'. (šķirklī gazele)
- No vācu Gen, kam pamatā grieķu genos 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī gēns)
- No franču guépard. (šķirklī gepards)
- No grieķu gēras 'vecums' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī geriatrija)
- No grieķu gerōn (gerontos) 'sirmgalvis' un logos 'mācība'. (šķirklī gerontoloģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No franču guêtres. (šķirklī getras)
- No angļu, franču gibbon. (šķirklī gibons)
- No franču guide. (šķirklī gids)
- No grieķu gigas 'gigantisks'. (šķirklī giga-)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigantiskums)
- No grieķu gigas (gigantos) 'milzis'. (šķirklī gigants)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No japāņu ginkyo. (šķirklī ginks)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- No latīņu gingivitis (gingiva 'smaganas'). (šķirklī gingivīts)
- No latīņu gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- No vācu Glasur (Glas 'stikls'). (šķirklī glazūra)
- No krievu глей 'māls', šo terminu ieviesis krievu zinātnieks G. Visockis 1905. gadā. (šķirklī glejs)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī gleznot)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glikoze)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No angļu glitter. (šķirklī gliters)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No latīņu glorificare. (šķirklī glorificēt)
- No latīņu glorificatio. (šķirklī glorifikācija)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- Pēc 18. gs. vācu botāniķa B. P. Gloksīna uzvārda. (šķirklī gloksīnija)
- No latīņu globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No vācu Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču godet 'glāzīte'. (šķirklī godē)
- No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
- No franču cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No franču gaufrer, gaufre 'vafele'. (šķirklī gofrēt)
- No angļu go-cart. (šķirklī gokarts)
- No angļu golf. (šķirklī golfs)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No itāļu gondola. (šķirklī gondola)
- No malajiešu gong, gung. (šķirklī gongs)
- No grieķu gonos 'sēkla' un kokkos 'grauds'. (šķirklī gonokoks)
- No latīņu gonorrhoea (grieķu gonos 'sēkla' un rhoē 'tecēšana'). (šķirklī gonoreja)
- No angļu gorilla, grieķu gorillae. (šķirklī gorilla)
- No angļu Gospel (song), gospel 'evaņģēlijs'. (šķirklī gospelis)
- No angļu goths. (šķirklī goti)
- No franču gothique 'gotu'. (šķirklī gotika)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No grieķu gorgōn (gorgos 'šausmīgs'). (šķirklī gorgona)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No latīņu gratia 'piemīlība, daiļums'. (šķirklī grācija)
- No latīņu gradatio, gradus 'pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī gradācija)
- No franču gracieux, latīņu gratia. (šķirklī graciozs)
- No latīņu graduare. (šķirklī graduēt)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No franču graphique. (šķirklī grafiks)
- No vācu Grafschaft. (šķirklī grāfiste)
- No itāļu graffiti. (šķirklī grafiti)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No grieķu graphēma 'rakstījums'. (šķirklī grafēma)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No vācu Graf. (šķirklī grāfs)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No vācu Grammäquivalent. (šķirklī gramekvivalents)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No itāļu granata. (šķirklī granāta)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No spāņu grande, kam pamatā latīņu grandis 'liels, svarīgs'. (šķirklī grands)
- No itāļu granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts)
- No angļu grant. (šķirklī grants)
- No latīņu granulum 'graudiņš'. (šķirklī granula)
- No latīņu gratulari 'apsveikt'. (šķirklī gratulēt)
- No lejasvācu grape. (šķirklī grāpis)
- No franču gratification. (šķirklī gratifikācija)
- No franču graver. (šķirklī gravēt)
- No franču gravure. (šķirklī gravīra)
- No latīņu gravis 'smags'. (šķirklī gravis)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No latīņu gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija)
- No franču graveur. (šķirklī gravieris)
- No angļu grader (to grade 'līdzināt'). (šķirklī greiders)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds. (šķirklī greizsirdīgs)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No franču clichè. (šķirklī klišeja)
- No latīņu Graeci. (šķirklī grieķi)
- No latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No franču griffe. (šķirklī grifs)
- No angļu grill-bar. (šķirklī grilbārs)
- No angļu to grill. (šķirklī grilēt)
- No angļu grill. (šķirklī grils)
- No franču grimace. (šķirklī grimase)
- No franču grimer 'grimēt'. (šķirklī grimēt)
- No franču grippe. (šķirklī gripa)
- No angļu grog. (šķirklī groks)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No itāļu grotta. (šķirklī grota)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No franču grotesque. (šķirklī grotesks)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No holandiešu groot 'liels' un masts. (šķirklī grotmasts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No vācu Gruppe, franču groupe. (šķirklī grupa)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No franču gouache. (šķirklī guaša)
- No franču goudron 'darva'. (šķirklī gudrons)
- No krievu Главное управление лагерей (Galvenā ieslodzījumu vietu pārvalde). (šķirklī gulags)
- No holandiešu gulden, vācu Gulden. (šķirklī guldenis)
- No vācu kognitiv, kam pamatā latīņu cognitio 'izziņa'. (šķirklī kognitīvs)
- No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
- No hindi, sanskrita guru 'skolotājs'. (šķirklī guru)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- No latīņu generatio 'radīšana'. (šķirklī ģenerācija)
- No latīņu generalis. (šķirklī ģenerāl-)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No latīņu genius. (šķirklī ģēnijs)
- No latīņu (casus) genitivus. (šķirklī ģenitīvs)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- No angļu colonialism, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniālisms)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No latīņu generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No grieķu genealogia 'raduraksti'. (šķirklī ģenealoģija)
- No grieķu geranion (geranos 'dzērve'). (šķirklī ģerānija)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No latīņu Germanus. (šķirklī ģermāņi)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- No latīņu combinatio. (šķirklī kombinācija)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No grieķu gymnasion. (šķirklī ģimnāzija)
- No angļu hacker. (šķirklī hakeris)
- No angļu khaki, kam pamatā urdu khākī 'putekļu krāsā'. (šķirklī haki)
- No spāņu guitarra. (šķirklī ģitāra)
- No spāņu (danza) habanera (Habana 'Havanna'). (šķirklī habanera)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- No arābu hādždž 'svētceļotājs'. (šķirklī hādžs)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No grieķu gypsos 'krīts, kaļķis'. (šķirklī ģipsis)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs)
- No angļu hall, vācu Halle. (šķirklī halle)
- No angļu, vācu hallo. (šķirklī hallo)
- No angļu Halloween (saīsinājums no All Hallow Even). (šķirklī Halovīns)
- No latīņu hallucinatio 'murgi'. (šķirklī halucinācija)
- No arābu halwā 'saldumi, halva'. (šķirklī halva)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No vācu Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika)
- No grieķu chamaileōn. (šķirklī hameleons)
- No angļu handball, vācu Handball. (šķirklī handbols)
- No angļu handicap. (šķirklī handikaps)
- No vācu Hantel. (šķirklī hantele)
- No grieķu chaos. (šķirklī haoss)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No angļu hard rock. (šķirklī hārdroks)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
- No grieķu harmonia. (šķirklī harmonija)
- No vācu Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī harmonijs)
- No vācu Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos 'harmonisks, saskanīgs'. (šķirklī harmonikas)
- No angļu harpoon, holandiešu harpoen. (šķirklī harpūna)
- No latīņu charta 'papīrs, raksts'. (šķirklī harta)
- No arābu halāl 'atļaujams, pieļaujams'. (šķirklī halāls)
- No arābu hašīš. (šķirklī hašišs)
- No vācu Haubitze. (šķirklī haubice)
- No grieķu hebraios 'ebrejs'. (šķirklī hebraistika)
- No angļu hatchback. (šķirklī hečbeks)
- No grieķu hēdonē 'bauda'. (šķirklī hēdonisms)
- No grieķu hēgemonia 'kundzība, pārākums'. (šķirklī hegemonija)
- No angļu hake. (šķirklī heks)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- No franču hectare. (šķirklī hektārs)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un genēs 'dzimstošs'. (šķirklī hematogēns)
- No angļu hendler. (šķirklī hendlers)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un logos 'mācība'. (šķirklī hematoloģija)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- Pēc vācu fiziķa H. Herca (H. Hertz) uzvārda. (šķirklī hercs)
- No grieķu haimorrhois 'asiņošana'. (šķirklī hemoroīds)
- No arābu hennā. (šķirklī henna)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No grieķu hepar, hepatos 'aknas'. (šķirklī hepatīts)
- No angļu happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings)
- No vācu Heraldik, kam pamatā latīņu heraldus. (šķirklī heraldika)
- No latīņu herba 'augs'. (šķirklī herbārijs)
- No franču héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms)
- No grieķu hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis'. (šķirklī hemofilija)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No vācu Heroin, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroīns)
- No franču héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms)
- No grieķu herpēs 'ēde' un latīņu virus 'inde'. (šķirklī herpesvīruss)
- No grieķu heteroiōsis 'mainīšanās, pārvēršanās'. (šķirklī heteroze)
- No latīņu Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja)
- No latīņu hyacinthus, grieķu hyakinthos. (šķirklī hiacinte)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No latīņu hybrida 'jauktenis'. (šķirklī hibrīds)
- No grieķu hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra)
- No angļu hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No poļu hetman, vācu Hauptmann. (šķirklī hetmanis)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hyaina. (šķirklī hiēna)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu Chimaira. (šķirklī himera)
- No urdu hindī (Hind 'Indija'). (šķirklī hindi)
- No vācu Chinin, kam pamatā peruāņu kina 'miza'. (šķirklī hinīns)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No angļu hip-hop. (šķirklī hiphops)
- No grieķu hypnos 'miegs' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī hipnopēdija)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No grieķu hippodromos, kura pamatā hippos 'zirgs' un dromos 'skrejceļš; skriešana'. (šķirklī hipodroms)
- No grieķu hypophysis 'izaugums, atvase'. (šķirklī hipofīze)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No vācu Hypothek, grieķu hypothēkē 'ķīla'. (šķirklī hipotēka)
- No grieķu hypoteinousa. (šķirklī hipotenūza)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un kinēsis 'kustība'. (šķirklī hipokinēzija)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un latīņu ox(ygenium) 'skābeklis'. (šķirklī hipoksija)
- No grieķu hipopotamos 'upes zirgs'. (šķirklī hipopotams)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipotonija)
- No angļu hippie. (šķirklī hipijs)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu histos 'audi' un logos 'mācība'. (šķirklī histoloģija)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
- No angļu hit 'panākums'. (šķirklī hits)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- No angļu hipster. (šķirklī hipsteris)
- No grieķu chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hloroforms)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No grieķu cheiromantis. (šķirklī hiromants)
- No grieķu chlōros 'zaļgans'. (šķirklī hlors)
- No angļu hobby. (šķirklī hobijs)
- No krievu sarunvalodas vārda хохма. (šķirklī hohma)
- No angļu hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un trophē 'barība'. (šķirklī hipotrofija)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un phyllon 'lapa'. (šķirklī hlorofils)
- No grieķu chlōros 'zaļgans' un plastos 'veidots'. (šķirklī hloroplasti)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hologrāfija)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
- No grieķu homoios 'līdzīgs' un pathos 'slimība, ciešanas'. (šķirklī homeopātija)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- Pēc Homēra vārda, kurš aprakstījis dievu smieklus poēmā "Iliāda". (šķirklī homērisks)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No latīņu honoraruim 'goda balva'. (šķirklī honorārs)
- No grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī horda)
- No grieķu choreia 'deja'. (šķirklī horeja)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No vācu Horizontale, latīņu horizontalis. (šķirklī horizontāle)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- No latīņu hospitari 'viesoties'. (šķirklī hospitēt)
- No angļu hostel. (šķirklī hostelis)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No latīņu hostia 'upurdzīvnieks, upuris'. (šķirklī hostija)
- No angļu hooligan. (šķirklī huligāns)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No franču humaniste. (šķirklī humānists)
- No grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hroms)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No angļu hooliganism. (šķirklī huligānisms)
- No vācu Humanismus, kam pamatā latīņu humanus 'cilvēcīgs'. (šķirklī humānisms)
- No latīņu humanus. (šķirklī humāns)
- No angļu humour. (šķirklī humors)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- Aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī hurma)
- No franču chromatisme, kam pamatā grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hromatisms)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sphaira 'lode'. (šķirklī hromosfēra)
- No grieķu chrōma 'krāsa' un sōma 'ķermenis'. (šķirklī hromosoma)
- Saīsinājums no hum(ānā) pal(īdzīb)a. (šķirklī humpala)
- No vācu Hussiten (pēc J. Husa uzvārda). (šķirklī husīti)
- No franču idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No grieķu idea 'jēdziens' un logos 'mācība'. (šķirklī ideoloģija)
- No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille)
- No viduslaiku latīņu identicus. (šķirklī identisks)
- No grieķu idea 'jēdziens' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī ideogramma)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No latīņu correctio. (šķirklī korekcija)
- No latīņu correctivus. (šķirklī korektīva)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No franču créole, spāņu criollo. (šķirklī kreoli)
- No latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī krona)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
- No franču igrec 'grieķu i'. (šķirklī igreks)
- Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No grieķu ichtys 'zivs' un logos 'mācība'. (šķirklī ihtioloģija)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No vācu Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols)
- No grieķu ichtys 'zivs' un grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī ihtiozaurs)
- No grieķu Ikaros. (šķirklī Ikars)
- No japāņu ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana)
- No latīņu icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No grieķu ichtys 'zivs' un fauna. (šķirklī ihtiofauna)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No latīņu valodas illuminatio 'apgaismojums'. (šķirklī iluminācija)
- No latīņu valodas illuminator 'apgaismotājs'. (šķirklī iluminators)
- No latīņu illustratio. (šķirklī ilustrācija)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No franču illusion, latīņu illusio 'maldi'. (šķirklī ilūzija)
- No latīņu ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators)
- No latīņu illusorius. (šķirklī iluzors)
- No latīņu in (im) 'iekš' un matricula 'saraksts'. (šķirklī imatrikulācija)
- No angļu image. (šķirklī imidžs)
- No latīņu immigratio 'ieceļošana'. (šķirklī imigrācija)
- No latīņu imitatio. (šķirklī imitācija)
- No angļu immobilizer. (šķirklī imobilaizers)
- No arābu imām 'priekšā esošais, vadonis'. (šķirklī imāms)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No latīņu imperare 'pavēlēt'. (šķirklī imperatīvs)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No angļu imperialism, kam pamatā latīņu imperialis, imperium 'vara'. (šķirklī imperiālisms)
- No latīņu imperium 'vara'. (šķirklī impērija)
- No angļu impeachment. (šķirklī impīčments)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No vācu Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence)
- No latīņu impregnare. (šķirklī impregnēt)
- No itāļu impresario. (šķirklī impresārijs)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No latīņu immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu imbecillus 'vājš, nevarīgs'. (šķirklī imbecils)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No franču imposant. (šķirklī impozants)
- No latīņu impulsus 'grūdiens; ierosme'. (šķirklī impulss)
- No angļu immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts)
- No itāļu improvvisatore. (šķirklī improvizators)
- No latīņu impulsivus. (šķirklī impulsīvs)
- No latīņu inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija)
- No latīņu incestus 'nešķīsts'. (šķirklī incests)
- No latīņu incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indeksācija)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indekss)
- No spāņu indigo, kam pamatā latīņu indicum 'indiešu (krāsa)'. (šķirklī indigo)
- No indigo (pēc spektra zilās līnijas indigo krāsā). (šķirklī indijs)
- No latīņu indicatio 'rādīšana'. (šķirklī indikācija)
- No latīņu indicator 'rādītājs'. (šķirklī indikators)
- No latīņu individuum 'nedalāmais; īpatnis'. (šķirklī indivīds)
- No latīņu inductio 'uzvedināšana; ierosināšana'. (šķirklī indukcija)
- No latīņu inductor, inducare 'ierosināt'. (šķirklī induktors)
- No franču individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists)
- No latīņu indicativus (modus). (šķirklī indikatīvs)
- No latīņu indulgentia 'iecietība, žēlastība'. (šķirklī indulgence)
- No latīņu individualis, individuus 'nedalāms'. (šķirklī individuāls)
- No franču indrustralisation. (šķirklī industrializācija)
- No franču industrialiser 'industrializēt'. (šķirklī industrializēt)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No latīņu inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts)
- No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No vācu infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt)
- No latīņu informativus. (šķirklī informatīvs)
- No latīņu in 'iekšā' un filtrare 'izsūkties cauri'. (šķirklī infiltrācija)
- No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
- No latīņu infra 'zem'. (šķirklī infrasarkans)
- No latīņu inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī inflācija)
- No latīņu informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No agrākā šīs klases latīniskā nosaukuma Infusoria. (šķirklī infuzorijas)
- No latīņu ingrediens, ingredientis 'ienākošs'. (šķirklī ingredients)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No latīņu infixus 'iesprausts'. (šķirklī infikss)
- No vācu infinit, kam pamatā latīņu infinitivus. (šķirklī infinitīvs)
- No vācu Ingwer, kam pamatā latīņu gingiber, grieķu zingiberis. (šķirklī ingvers)
- No latīņu inhalore 'ieelpot'. (šķirklī inhalācija)
- No latīņu initatio 'iesvētīšana'. (šķirklī iniciācija)
- No latīņu initialis 'sākotnējs'. (šķirklī iniciālis)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- No vācu Inkassant. (šķirklī inkasents)
- No latīņu incarnatio 'iemiesošanās' (caro 'miesa'). (šķirklī inkarnācija)
- No itāļu incasso. (šķirklī inkaso)
- No spāņu inca. (šķirklī inki)
- No latīņu incorporatio 'ietveršana sastāvā'. (šķirklī inkorporācija)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu incrustatio 'pārklāšana ar garozu'. (šķirklī inkrustācija)
- No latīņu incubatio 'perēšana'. (šķirklī inkubācija)
- No latīņu incubare 'perēt'. (šķirklī inkubators)
- No latīņu innovatio 'jauninājums, pārmaiņa'. (šķirklī inovācija)
- No latīņu Iesus Nazarenus Rex Iudacorum. (šķirklī INRI)
- No latīņu in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu insectum. (šķirklī insekts)
- No latīņu insinuatio. (šķirklī insinuācija)
- No latīņu insolare. (šķirklī insolācija)
- No latīņu inspectio 'apskate'. (šķirklī inspekcija)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu inspiratio 'iedvesma, ietekme'. (šķirklī inspirācija)
- No latīņu inspirare. (šķirklī inspirēt)
- No franču installation '(tehnisko ierīču) iekārtošana, ierīkošana'. (šķirklī instalācija)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No latīņu instantia 'tiešs tuvums'. (šķirklī instance)
- No latīņu injicere 'iemest'. (šķirklī injicēt)
- No latīņu inquisitio 'izmeklēšana'. (šķirklī inkvizīcija)
- No latīņu inquisitor. (šķirklī inkvizitors)
- No latīņu institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts)
- No latīņu instruere 'celt, mācīt'. (šķirklī instruēt)
- No latīņu instructio 'sakārtošana, pamācība'. (šķirklī instrukcija)
- No latīņu instrumentum 'rīks'. (šķirklī instruments)
- No insulinum, latīņu insula 'sala'. (šķirklī insulīns)
- No insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults)
- No itāļu intarsio. (šķirklī intarsija)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrare 'atjaunot, sakārtot'. (šķirklī integrēt)
- No latīņu integritas. (šķirklī integritāte)
- No latīņu instrumentalis. (šķirklī instrumentāls)
- No latīņu intellectus 'saprašana, saprāts'. (šķirklī intelekts)
- No latīņu intelligentis 'saprātīgs'. (šķirklī inteliģence)
- No franču intensification. (šķirklī intensifikācija)
- No latīņu intensio 'spriegums'. (šķirklī intensitāte)
- No itāļu intermezzo 'pārtraukums'. (šķirklī intermeco)
- No latīņu interesse 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
- No angļu interface. (šķirklī interfeiss)
- No latīņu intellectualis 'intelektuālis'. (šķirklī intelektuāls)
- No franču intendant. (šķirklī intendants)
- No angļu interference. (šķirklī interference)
- No angļu interferon. (šķirklī interferons)
- No latīņu interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija)
- No franču intérieur 'iekšējs'. (šķirklī interjers)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No franču Internationale. (šķirklī Internacionāle)
- No vācu Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms)
- No vācu Internat, kam pamatā latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internāts)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internatūra)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internēt)
- No latīņu interpellatio 'pārtraukšana'. (šķirklī interpelācija)
- No latīņu interpolatio 'pārveidojums, sagrozījums'. (šķirklī interpolācija)
- No latīņu interpretatio. (šķirklī interpretācija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No latīņu interpunctio 'vārdu atdalīšana ar punktiem'. (šķirklī interpunkcija)
- No latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī interns)
- No latīņu intervallum 'atstarpe, atstatums'. (šķirklī intervāls)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- No angļu interview, franču entrevue. (šķirklī intervija)
- No arābu intifāda 'sacelšanās'. (šķirklī intifada)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No latīņu intolerantia. (šķirklī intolerance)
- No latīņu intonatio, intonare 'skaļi izrunāt'. (šķirklī intonācija)
- No viduslaiku latīņu intonare. (šķirklī intonēt)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No latīņu intransitivus. (šķirklī intransitīvs)
- No franču intrigant. (šķirklī intrigants)
- No latīņu introspectare 'ielūkoties'. (šķirklī introspekcija)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No latīņu invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds)
- No latīņu inventarium 'saraksts, apraksts'. (šķirklī inventārs)
- No vācu Investition, kam pamatā latīņu investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī investīcija)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- Saīsinājums no angļu International Protection. (šķirklī IP)
- No latīņu inversus 'apvērsts'. (šķirklī inverss)
- No franču ingénieur. (šķirklī inženieris)
- No latīņu introducere 'ieviest, izplatīt'. (šķirklī introducēt)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs; nepazināts'. (šķirklī iracionālisms)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- No latīņu lamina 'plāksne, sloksne'. (šķirklī lamināts)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No latīņu irrigatio 'aplaistīšana, apūdeņošana'. (šķirklī irigācija)
- No grieķu iris 'varavīksne'. (šķirklī īriss)
- No latīņu ironija, grieķu eirōneia. (šķirklī ironija)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- No arābu islām 'padevība'. (šķirklī islāms)
- Saīsinājums no angļu information technology. (šķirklī IT)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No angļu isolationism. (šķirklī izolacionisms)
- No franču isoler 'nošķirt'. (šķirklī izolēt)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī izogāmija)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No grieķu limnē 'ezers' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī limnoloģija)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- No spāņu machete. (šķirklī mačete)
- Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī J)
- No latīņu magistralis 'galvenais'. (šķirklī maģistrāle)
- No angļu yard. (šķirklī jards)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No vācu Jacht, holandiešu jacht. (šķirklī jahta)
- No vācu Jacke. (šķirklī jaka)
- No tibetiešu gyak. (šķirklī jaks)
- No igauņu jandlema 'šķendēties, strīdēties'. (šķirklī jandalēt)
- No igauņu jandal 'veca deja; joks, ālēšanās, trakošana, ākstīšanās'. (šķirklī jandāls)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No čukču valodas. (šķirklī jaranga)
- No vācu Jagd 'medības'. (šķirklī jakts)
- No grieķu iambos. (šķirklī jambs)
- No īpašvārda Janis. (šķirklī jaņi)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- Kalks no vācu Neusilber. (šķirklī jaunsudrabs)
- No franču maquette. (šķirklī makets)
- No franču maquillage 'grims, grimēšana, krāsošana'. (šķirklī makijāža)
- No japāņu yen. (šķirklī jena)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No latīņu Jesus 'Jēzus'. (šķirklī jezuīti)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No sanskrita yoga 'saistījums'. (šķirklī joga)
- No angļu yogi 'jogs'. (šķirklī jogijs)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No ķīniešu yuan 'apaļš, aplis'. (šķirklī juaņa)
- Nosaukums pēc cilts dibinātāja Jona vārda. (šķirklī jonieši)
- No grieķu iōta. (šķirklī jota)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No latīņu Judaismus, grieķu Ioudaismos (Ioudaios 'ebrejs'). (šķirklī jūdaisms)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- No vācu Mamsell. (šķirklī mamzele)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- No latīņu juridicus 'tiesas; tiesisks'. (šķirklī juridisks)
- No latīņu jurisconsultus 'tiesību zinātājs'. (šķirklī juriskonsults)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No latīņu jurisdictio (jus, jur – 'likums' un dictio 'teikšana'). (šķirklī jurisdikcija)
- No latīņu jurisprudentia (jus, jur – 'likums' un prudentia 'zināšanas'). (šķirklī jurisprudence)
- Aizguvums no igauņu jube, jupe 'baigs, šausmīgs, briesmīgs' vai lībiešu valodas. (šķirklī jupis)
- No krievu юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta)
- No latīņu justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- Jāņa Endzelīna jaunvārds 20. gs. 30. gados. (šķirklī jutoņa)
- No holandiešu juwelier, franču juelier. (šķirklī juvelieris)
- No franču cadastral. (šķirklī kadastrāls)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No franču cabaret. (šķirklī kabarē)
- No vācu Kabel. (šķirklī kabelis)
- No angļu cable television. (šķirklī kabeļtelevīzija)
- No franču cabine. (šķirklī kabīne)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No franču marquise. (šķirklī markīze)
- No franču cabriolet. (šķirklī kabriolets)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No grieķu kadmeia 'cinka rūda'. (šķirklī kadmijs)
- No franču quadrille. (šķirklī kadriļa)
- No franču cadre(s). (šķirklī kadrs)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- No arābu chaftān. (šķirklī kaftāns)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- Raiņa jaunvārds (1897). (šķirklī kaisle)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No angļu machine code. (šķirklī mašīnkods)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- No vācu Kajüte, kam pamatā holandiešu valodas vārds. (šķirklī kajīte)
- No vācu Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No arābu matrah 'grīdas spilvens'. (šķirklī matracis)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No latīņu cactus, grieķu kaktos. (šķirklī kaktuss)
- No franču calandre. (šķirklī kalandrs)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No latīņu calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcijs)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No latīņu calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcīts)
- No latīņu Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros 'tumšs'). (šķirklī mauri)
- No lejasvācu kāk. (šķirklī kāķis)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No grieķu kalligraphia 'glīts raksts'. (šķirklī kaligrāfija)
- No grieķu kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs)
- No vācu Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No tjurku kalin. (šķirklī kalims)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No latīņu calculatio 'rēķināšana'. (šķirklī kalkulācija)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulators)
- No franču calmar. (šķirklī kalmārs)
- No franču calibre. (šķirklī kalibrs)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs)
- No franču calque (Š. Balī ieviests termins). (šķirklī kalks)
- No latīņu calculare 'rēķināt'. (šķirklī kalkulēt)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu calor 'siltums'. (šķirklī kalorija)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- Latīņu calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte)
- No lībiešu kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No igauņu kama. (šķirklī kama)
- No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- No sanskrita Kāmasūtra. (šķirklī kāmasūtra)
- No franču gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas)
- No itāļu cam(m)eo. (šķirklī kameja)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No vācu Kammerton. (šķirklī kamertonis)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No latīņu medium 'vidus'. (šķirklī medijs)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No viduslaiku latīņu camphora. (šķirklī kampars)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No latīņu cambium 'apmaiņa, nomaiņa'. (šķirklī kambijs)
- No franču camouflage 'maskēšanās'. (šķirklī kamuflāža)
- No polinēziešu kanaka 'cilvēks'. (šķirklī kanaks)
- No franču canapé. (šķirklī kanapē)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- No vācu Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kancele)
- No vācu Kanzlei, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kanceleja)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- No itāļu canzone 'dziesma'. (šķirklī kancona)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No franču cancan. (šķirklī kankāns)
- No lietuviešu kanklės. (šķirklī kankle)
- No vācu Kanne. (šķirklī kanna)
- No latīņu canna 'niedre'. (šķirklī kanna)
- No igauņu kannel. (šķirklī kannele)
- No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No angļu canoe, kam pamatā spāņu canoa 'vienkocis'. (šķirklī kanoe)
- No franču canonnade. (šķirklī kanonāde)
- No latīņu cancer 'vēzis' un grieķu genos 'izcelsme'. (šķirklī kancerogēns)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- No grieķu canonikos. (šķirklī kanonisks)
- No latīņu cantilena 'dziedāšana'. (šķirklī kantilēna)
- No franču cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne)
- No franču canton 'apgabals'. (šķirklī kantons)
- No latīņu cantor 'dziedātājs'. (šķirklī kantors)
- No angļu country 'lauki'. (šķirklī kantri)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No latīņu canavacium 'rupjš audekls'. (šķirklī kanva)
- No ķīniešu vietvārda (kur šo iezi sāka iegūt). (šķirklī kaolīns)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No vācu Kappe. (šķirklī kape)
- No vācu kanten. (šķirklī kantēt)
- No latīņu capellanus. (šķirklī kapelāns)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No angļu capitalist. (šķirklī kapitālists)
- No grieķu kapparis. (šķirklī kapers)
- No vācu Kapillarität, kam pamatā latīņu capillus 'mats'. (šķirklī kapilaritāte)
- No latīņu capillaris, kam pamatā capillus 'mats'. (šķirklī kapilārs)
- No latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No angļu capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms)
- No angļu capitalization. (šķirklī kapitalizācija)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No latīņu capitellum 'galviņa'. (šķirklī kapitelis)
- No latīņu capitulum. (šķirklī kapituls)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- No franču caporal. (šķirklī kaprālis)
- No franču capricieux. (šķirklī kaprīzs)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No franču capsule, kam pamatā latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsele)
- No latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsula)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču carabine. (šķirklī karabīne)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- No franču caracal, kam pamatā tjurku karakulak. (šķirklī karakals)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No tjurku valodām. (šķirklī karakurts)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu caravan. (šķirklī karavāna)
- No portugāļu caravela. (šķirklī karavela)
- No franču carreau 'četrstūris'. (šķirklī kāravs)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonizēt)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No latīņu carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbons)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No latīņu carcer 'cietums'. (šķirklī karceris)
- No grieķu kardamōmon. (šķirklī kardamons)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- No latīņu caries 'puve'. (šķirklī kariess)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No itāliešu caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī kariķēt)
- No franču carrière 'akmeņlauztuve'. (šķirklī karjers)
- No franču carcasse. (šķirklī karkass)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No latīņu cariosus. (šķirklī kariozs)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- No franču karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns)
- No franču carnet. (šķirklī karnete)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No vācu Karnies, kam pamatā grieķu korōnis 'noslēgums'. (šķirklī karnīze)
- No franču carrière, itāliešu carriera 'skriešana'. (šķirklī karjera)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No itāliešu carpaccio. (šķirklī karpačo)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No vācu Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- No vācu Karst (pēc Karsta plato Slovēnijā). (šķirklī karsts)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No angļu carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- No franču cartographie. (šķirklī kartogrāfija)
- No franču carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- No angļu cartridge. (šķirklī kārtridžs)
- No vācu Karte. (šķirklī kārts)
- No angļu kart (saīsinājums no go-kart). (šķirklī karts)
- No franču cartouche, itāļu cartoccio 'vīstoklis'. (šķirklī kartuša)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No franču carrousel, itāļu carosello. (šķirklī karuselis)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No latīņu cassatio 'atcelšana'. (šķirklī kasācija)
- Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel. (šķirklī kartupelis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No arābu qaṣīdah. (šķirklī kasīda)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No grieķu meteōrismos 'pacelšanās, piepūšanās'. (šķirklī meteorisms)
- No vācu Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No vācu Kastanie, kam pamatā latīņu castanea. (šķirklī kastaņa)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No angļu casting 'mešana'. (šķirklī kastings)
- No latīņu castratus. (šķirklī kastrāts)
- No vācu Kastroll, krievu кастрюль, kam pamatā franču casserole. (šķirklī kastrolis)
- No franču cachalot (portugāļu cachola 'galva'). (šķirklī kašalots)
- Pēc Indijas pavalsts Kašmiras nosaukuma. (šķirklī kašmirs)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No grieķu kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze)
- No grieķu katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No latīņu catapulta. (šķirklī katapulta)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No grieķu katharsis 'attīrīšana, šķīstīšana'. (šķirklī katarse)
- No grieķu kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- No grieķu kathetos 'svērtenis'. (šķirklī katete)
- No grieķu kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs)
- No angļu cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No latīņu mycelium (grieķu mykēs 'sēne'). (šķirklī micēlijs)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss)
- No grieķu katatonos 'saspringts'. (šķirklī katatonija)
- No grieķu katēchētēs. (šķirklī katehēts)
- No vācu Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No franču causatif, kam pamatā latīņu causa 'cēlonis'. (šķirklī kauzatīvs)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No latīņu causalis 'cēlonības' (causa 'cēlonis'). (šķirklī kauzalitāte)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No franču cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde)
- No itāļu cavatina. (šķirklī kavatīne)
- No angļu cover version. (šķirklī kaverversija)
- No vācu Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No krievu казак vai ukraiņu кoзак. (šķirklī kazaki)
- No ukraiņu козачок. (šķirklī kazačoks)
- No krievu казарма, itāļu caserma, kam pamatā latīņu quaterni 'pa četri'. (šķirklī kazarma)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No vācu Kasein, kam pamatā latīņu caseus 'siers'. (šķirklī kazeīns)
- No franču casemate, itāļu casamatta. (šķirklī kazemāts)
- No latīņu caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī kāzas)
- No franču casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kāzuss)
- No arābu kabāb. (šķirklī kebabs)
- No vācu Keks, angļu cake 'cepums, kūka'. (šķirklī kēkss)
- No angļu camping. (šķirklī kempings)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No grieķu kentauros. (šķirklī kentaurs)
- No franču ceramide. (šķirklī keramīdi)
- No grieķu keramos 'māls'. (šķirklī keramzīts)
- No angļu keratin, kam pamatā grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīns)
- No latīņu casualis (casus 'gadījums'). (šķirklī kazuāls)
- No angļu carrying. (šķirklī kerings)
- No angļu curling. (šķirklī kērlings)
- Pēc Velsas latīniskā nosaukuma Cambria. (šķirklī kembrijs)
- No angļu kame. (šķirklī kēms)
- No grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīts)
- No grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratoze)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- Saīsinājums no krievu К(омитет) г(осударственной) б(езопасности). (šķirklī KGB)
- No tibetiešu kyang. (šķirklī kiangs)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No krievu кибитка, kam pamatā tjurku kibit, arābu qubbat 'kupols'. (šķirklī kibitka)
- No angļu cyborg, abreviatūra no cyb(er-) un org(anism). (šķirklī kiborgs)
- No ivrita qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs)
- No angļu kick-boxing (to kick 'spert', boxing 'bokss'). (šķirklī kikbokss)
- No angļu kick-starter. (šķirklī kikstarteris)
- No angļu killer (to kill 'nogalināt'). (šķirklī killers)
- No franču kilo, kam pamatā grieķu chilioi 'tūkstoš'. (šķirklī kilo-)
- No angļu kilt. (šķirklī kilti)
- No itāļu Chianti, attiecīgā vietvārda Toskānā. (šķirklī kjanti)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No japāņu kimono 'tērps'. (šķirklī kimono)
- No grieķu kinēma (kinēmatos) 'kustība'. (šķirklī kinemātika)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No angļu catgut. (šķirklī ketguts)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinēzika)
- No kino un itāļu diva 'dieviete'. (šķirklī kinodīva)
- No grieķu kyōn, kynos 'suns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kinoloģija)
- No latīņu minusculus 'pavisam mazs'. (šķirklī minuskulis)
- No grieķu kinēsis 'kustība'. (šķirklī kinetoze)
- No krievu кинжал, kam pamatā arābu hanğar. (šķirklī kinžals)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- No franču curé. (šķirklī kirē)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No krievu кишмиш, kam pamatā persiešu kišmiš. (šķirklī kišmišs)
- No grieķu kithara. (šķirklī kitāra)
- No angļu kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi)
- No krievu кизил, kam pamatā tirku kizil 'sarkans'. (šķirklī kizils)
- No grieķu mystērion, mystēria 'noslēpums'. (šķirklī mistērija)
- No vācu Klatsch. (šķirklī klačas)
- No franču claqueur. (šķirklī klaķieri)
- No angļu clan, ķeltu clann. (šķirklī klans)
- No vācu klappen 'sist'. (šķirklī klapēt)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No franču classificateur. (šķirklī klasifikators)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No angļu cluster 'puduris; pulciņš'. (šķirklī klasteris)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No angļu clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No latīņu clausula 'noslēgums'. (šķirklī klauzula)
- No franču clavecin. (šķirklī klavesīns)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No latīņu clavichordium (latīņu clavis 'atslēga' un grieķu chordē 'stīga'). (šķirklī klavihords)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No grieķu kleistos 'ieslēgts' un gamos 'laulība'. (šķirklī kleistogāmija)
- No vācu klek 'traips, plankums'. (šķirklī kleksis)
- No vācu kleckern 'notraipīt'. (šķirklī kleķerēt)
- No šā auga latīniskā nosaukuma Clematis. (šķirklī klematis)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No grieķu kleptein 'zagt' un mānija. (šķirklī kleptomānija)
- No latīņu clericalis 'baznīcas'. (šķirklī klerikāls)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No angļu clerk, franču clerc, kam pamatā latīņu clericus. (šķirklī klerks)
- No latīņu clerus, grieķu klēros 'loze' (kristīgos garīdzniekus sākotnēji izraudzījās ar lozēšanu). (šķirklī klērs)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No franču clique 'banda'. (šķirklī kliķe)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No grieķu klimax 'kāpnes'. (šķirklī klimakss)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No angļu clinch. (šķirklī klinčs)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No vācu Klinker, angļu clinker. (šķirklī klinkers)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No angļu clipper. (šķirklī kliperis)
- No angļu clip 'izgriezums'. (šķirklī klips)
- No angļu clip 'saspraude'. (šķirklī klipsis)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No latīņu clitoris, grieķu kleitoris. (šķirklī klitors)
- No latīņu clive. (šķirklī klīvija)
- No grieķu klysma 'skalošana'. (šķirklī klizma)
- No latīņu cloaca 'novadkanāls'. (šķirklī kloāka)
- No angļu to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt)
- No angļu clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons)
- No vācu klopfen 'dauzīt'. (šķirklī klope)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No angļu club. (šķirklī klubs)
- No lībiešu moizə vai igauņu mõis. (šķirklī muiža)
- No krievu клёш, franču cloche 'zvans'. (šķirklī kļošs)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No vācu knibbeln 'atšķetināt'. (šķirklī knibināt)
- No latīņu com, cum 'ar, kopā, kopīgi'. (šķirklī ko-)
- No latīņu coagulatio 'sarecēšana, sacietēšana'. (šķirklī koagulācija)
- No franču coagulant. (šķirklī koagulants)
- No vācu knausern 'pārspīlēti taupīt, skopoties'. (šķirklī knauzerēties)
- No vācu Knauser. (šķirklī knauzeris)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No angļu koala. (šķirklī koala)
- No latīņu coalitio 'savienība'. (šķirklī koalīcija)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No portugāļu cobra. (šķirklī kobra)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No franču coder, angļu to code. (šķirklī kodēt)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No vācu Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns)
- No latīņu cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence)
- No latīņu cohaesus 'saistīts'. (šķirklī kohēzija)
- No latīņu cohors, cohortis. (šķirklī kohorta)
- No holandiešu kooi. (šķirklī koja)
- No spāņu coca, kam pamatā kečvu koka. (šķirklī koka)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No angļu Coca-Cola (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī kokakola)
- No franču cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No grieķu kokkos 'grauds'. (šķirklī koki)
- No holandiešu kok 'pavārs'. (šķirklī koks)
- No tjurku valodas. (šķirklī koksagīzs)
- No vācu Koks, angļu coke. (šķirklī kokss)
- No angļu cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis)
- No franču coquette. (šķirklī koķete)
- No franču coquetterie. (šķirklī koķetērija)
- No franču coqueter. (šķirklī koķetēt)
- No franču collaboration 'sadarbība'. (šķirklī kolaboracionisms)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No franču collage 'uzlīmēšana'. (šķirklī kolāža)
- No angļu college. (šķirklī koledža)
- No latīņu collega. (šķirklī kolēga)
- No latīņu collegium. (šķirklī kolēģija)
- No grieķu kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes)
- No franču collaborationiste. (šķirklī kolaboracionists)
- No vācu kollegial, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī koleģiāls)
- No latīņu collega. (šķirklī kolēģis)
- No latīņu collectio 'salasīšana, savākšana'. (šķirklī kolekcija)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectivisme, kam pamatā latīņu collectivus. (šķirklī kolektīvisms)
- No latīņu collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)
- No latīņu collector 'savācējs'. (šķirklī kolektors)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No franču colibri. (šķirklī kolibri)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No grieķu kolon 'resnā zarna'. (šķirklī kolīts)
- No latīņu collisio 'sadursme'. (šķirklī kolīzija)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No angļu colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls)
- No latīņu colloquim 'saruna'. (šķirklī kolokvijs)
- No franču collonade. (šķirklī kolonāde)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī kolonija)
- No franču coloniser. (šķirklī kolonizēt)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No itāļu coloratura 'krāsojums, rotājums'. (šķirklī koloratūra)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No vācu Kolonisator, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kolonizators)
- No latīņu colorare. (šķirklī kolorēt)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No franču colportage. (šķirklī kolportāža)
- No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi. (šķirklī kolrābis)
- No grieķu kōlon 'loceklis, teikuma daļa'. (šķirklī kols)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No latīņu columbarium 'baložu mājiņa'. (šķirklī kolumbārijs)
- No franču coloriste. (šķirklī kolorists)
- No vācu kolloidal. (šķirklī koloidāls)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No franču colporteur. (šķirklī kolportieris)
- No franču commandant. (šķirklī komandants)
- No grieķu kōma 'dziļš miegs'. (šķirklī koma)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No franču commandeur. (šķirklī komandors)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No angļu combine (harvester). (šķirklī kombains)
- No franču commandur. (šķirklī komandieris)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinēt)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorisks)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinators)
- No franču combinaison. (šķirklī kombinezons)
- No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos 'jautra drūzma, dzīres' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī komēdija)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No latīņu commentari. (šķirklī komentēt)
- No vācu Kommerzbank. (šķirklī komercbanka)
- No franču commerce, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komercija)
- No vācu Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No angļu comfort. (šķirklī komforts)
- No angļu comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No angļu comfortable. (šķirklī komfortabls)
- No latīņu complexus. (šķirklī komplekss)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos. (šķirklī komiķis)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No angļu commodore. (šķirklī komodors)
- No angļu compact disk. (šķirklī kompaktdisks)
- No latīņu committens (committentis) 'uzticētājs'. (šķirklī komitents)
- No franču compagnie. (šķirklī kompānija)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvistika)
- No latīņu compactus. (šķirklī kompakts)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No latīņu commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs)
- No latīņu compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī kompensācija)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No latīņu compensare. (šķirklī kompensēt)
- No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence)
- No latīņu compilatio, compilare 'laupīt; piesavināties, izmantot'. (šķirklī kompilācija)
- No latīņu compilare 'laupīt, piesavināties'. (šķirklī kompilēt)
- Saīsinājums no kompjūters. (šķirklī kompis)
- No angļu computerization. (šķirklī kompjuterizācija)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu complexio. (šķirklī kompleksija)
- No latīņu competens (competentis) 'pienācīgs, spējīgs'. (šķirklī kompetents)
- No latīņu complexus 'aptveršana, savienojums'. (šķirklī komplekss)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvs)
- No krievu комплектовать, kam pamatā franču completer 'papildināt'. (šķirklī komplektēt)
- No latīņu completus 'pilnīgi'. (šķirklī komplekts)
- No latīņu complicare 'salocīt'. (šķirklī komplicēt)
- No latīņu complicatio. (šķirklī komplikācija)
- No franču compliment. (šķirklī kompliments)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponente)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponents)
- No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
- No franču composter. (šķirklī kompostrēt)
- No franču compagnon. (šķirklī kompanjons)
- No franču composteur. (šķirklī kompostrētājs)
- No latīņu compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts)
- No franču compote. (šķirklī kompots)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No angļu composite. (šķirklī kompozīts)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No latīņu compressio. (šķirklī kompresija)
- No latīņu compressare, comprimere 'saspiest'. (šķirklī kompresors)
- No krievu компромат, saīsinājums no (компро)митирующие (мат)ериалы 'kompromitējoši materiāli'. (šķirklī kompromats)
- No latīņu compromissum. (šķirklī kompromiss)
- No franču compromettre. (šķirklī kompromitēt)
- No krievu комсорг, saīsinājums no (комс)омольский (орг)анизатор. (šķirklī komsorgs)
- No franču comtesse. (šķirklī komtese)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No latīņu concessio 'atļauja, piekāpšanās'. (šķirklī koncesija)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No latīņu communicabilis 'savienojošs'. (šķirklī komunikabilitāte)
- No latīņu communicatio. (šķirklī komunikācija)
- No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
- No latīņu communio, communis 'kopīgs'. (šķirklī komūnija)
- No franču communal 'kopienas'. (šķirklī komunāls)
- No franču communard. (šķirklī komunārs)
- No latīņu communicabilis. (šķirklī komunikabls)
- No latīņu communicans (communicantis). (šķirklī komunikants)
- No franču communiqué. (šķirklī komunikē)
- No latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komunisms)
- No latīņu commutatio 'pārmaiņa'. (šķirklī komutācija)
- No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators)
- No latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī komža)
- No franču concentrer. (šķirklī koncentrēt)
- No franču concentration, kam pamatā latīņu con 'ar' un centrum 'centrs'. (šķirklī koncentrācija)
- No latīņu concentratus 'sakopots'. (šķirklī koncentrāts)
- No latīņu conceptio 'uztvere'. (šķirklī koncepcija)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No angļu concern. (šķirklī koncerns)
- No itāļu concertare. (šķirklī koncertēt)
- No vācu Konzert, kam pamatā itāļu concerto. (šķirklī koncerts)
- No latīņu condensatio 'sabiezinājums'. (šķirklī kondensācija)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No latīņu condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts)
- No latīņu condensare. (šķirklī kondensēt)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No latīņu condicio (condicionis) 'noteikums; stāvoklis'. (šķirklī kondīcija)
- No latīņu concentricus. (šķirklī koncentrisks)
- No angļu conditioner. (šķirklī kondicionieris)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No latīņu conductor. (šķirklī konduktors)
- No latīņu confoederatus. (šķirklī konfederatīvs)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No angļu condom. (šķirklī kondoms)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No latīņu confessionalis. (šķirklī konfesionāls)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No latīņu confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No latīņu confessio 'atzīšanās'. (šķirklī konfesija)
- No angļu confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No latīņu confirmatio 'apstiprināšana'. (šķirklī konfirmācija)
- No latīņu confirmare 'apstiprināt'. (šķirklī konfirmēt)
- No latīņu confiscare. (šķirklī konfiscēt)
- No latīņu confiscatio. (šķirklī konfiskācija)
- No latīņu conflictus 'sadursme'. (šķirklī konflikts)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No latīņu conglomeratio 'savelšana pikā'. (šķirklī konglomerācija)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No grieķu kondylos 'izaugums'. (šķirklī kondiloma)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No angļu conductivity 'elektrovadītspēja'. (šķirklī konduktivitāte)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No latīņu congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress)
- No latīņu congruentia 'saskaņa, atbilstība'. (šķirklī kongruence)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu concavus 'iedobts'. (šķirklī konkāvs)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakts)
- No latīņu conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija)
- No latīņu (membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva)
- No latīņu conjunctivus 'savienojošs'. (šķirklī konjunktivīts)
- No spāņu conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors)
- No franču conférencier 'referents, lektors'. (šķirklī konferansjē)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger 'melns'. (šķirklī nēģeri)
- No latīņu concretus 'biezs, ciets'. (šķirklī konkrēts)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No angļu congressman. (šķirklī kongresmenis)
- No latīņu congruens (congruentis) 'saskanīgs'. (šķirklī kongruents)
- No latīņu con 'ar, kopā' un genius 'gars'. (šķirklī konģeniāls)
- No latīņu conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs)
- No latīņu concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubinatus. (šķirklī konkubināts)
- No latīņu concubina (concubare 'gulēt klāt'). (šķirklī konkubīne)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No vācu Konkurs, kam pamatā latīņu concursus. (šķirklī konkurss)
- No latīņu (modus) conjuctivus. (šķirklī konjunktīvs)
- No spāņu conquista 'iekarojums'. (šķirklī konkista)
- No latīņu concrementum 'saaugums'. (šķirklī konkrementi)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu consecrātio. (šķirklī konsekrācija)
- No latīņu consecrāre. (šķirklī konsekrēt)
- No latīņu consequentia 'secība'. (šķirklī konsekvence)
- No latīņu consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss)
- No latīņu conservatio 'saglabāšana'. (šķirklī konservācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No itāļu conservatorio. (šķirklī konservatorija)
- No latīņu conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No franču consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence)
- No latīņu consistorium 'sapulce; sapulces vieta'. (šķirklī konsistorija)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No franču console. (šķirklī konsole)
- No latīņu consolidatio 'nostiprināšana'. (šķirklī konsolidācija)
- No franču consonance, kam pamatā latīņu consonantia. (šķirklī konsonanse)
- No latīņu consortium 'līdzdalība'. (šķirklī konsorcijs)
- No vācu konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt)
- No latīņu conspectus 'apskats'. (šķirklī konspekts)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No angļu constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns)
- No latīņu constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante)
- No franču constater, kam pamatā latīņu constat 'ir zināms'. (šķirklī konstatēt)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu constellatio 'zvaigžņu stāvoklis'. (šķirklī konstelācija)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constitutio 'uzbūve'. (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt)
- No latīņu consequens 'secīgs'. (šķirklī konsekvents)
- No latīņu conspirator 'sazvērnieks'. (šķirklī konspirators)
- No latīņu constans (constantis). (šķirklī konstants)
- No latīņu construere. (šķirklī konstruēt)
- No latīņu constructio 'uzbūve'. (šķirklī konstrukcija)
- No latīņu consulatus. (šķirklī konsulāts)
- No latīņu consultatio. (šķirklī konsultācija)
- No latīņu consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt)
- No angļu consummation, kam pamtā latīņu consumere 'izlietot'. (šķirklī konsumācija)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakt-)
- No latīņu contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija)
- No angļu container ship. (šķirklī konteinerkuģis)
- No latīņu constructivus. (šķirklī konstruktīvs)
- No angļu container. (šķirklī konteiners)
- No latīņu constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors)
- No latīņu contextus 'savijums, saaudums'. (šķirklī konteksts)
- No latīņu contemplatio 'vērošana'. (šķirklī kontemplācija)
- No latīņu consularis. (šķirklī konsulārs)
- No latīņu consul. (šķirklī konsuls)
- No latīņu continens (continentis). (šķirklī kontinents)
- No latīņu contingens (contingentis) 'pienācīgā daļa'. (šķirklī kontingents)
- No latīņu continuitas (continuitatis). (šķirklī kontinuitāte)
- No latīņu contra 'pret'. (šķirklī kontr-)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No itāļu contrabbasso. (šķirklī kontrabass)
- No franču continental. (šķirklī kontinentāls)
- No franču contrôle. (šķirklī kontrole)
- No latīņu contraceptio (contra 'pret' un conceptio 'olšūnas apaugļošanās'). (šķirklī kontracepcija)
- No vācu kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs)
- No angļu country dance 'lauku deja'. (šķirklī kontradanss)
- No franču contre-amiral. (šķirklī kontradmirālis)
- No itāļu contrafagotto. (šķirklī kontrafagots)
- No latīņu contrahere. (šķirklī kontrahēt)
- No latīņu contractio 'savilkšana'. (šķirklī kontrakcija)
- No latīņu contractus. (šķirklī kontrakts)
- No latīņu contrahens (contrahentis) 'līgumslēdzēja puse'. (šķirklī kontrahents)
- No franču contrôleur. (šķirklī kontrolieris)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No latīņu contributio 'iemaksa'. (šķirklī kontribūcija)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolution. (šķirklī kontrrevolūcija)
- No franču contour. (šķirklī kontūra)
- No franču couvert, krievu конверт. (šķirklī konverts)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No franču contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss)
- No latīņu conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls)
- No franču contour. (šķirklī kontūrs)
- No latīņu contusio 'sasitums'. (šķirklī kontūzija)
- No latīņu conus, grieķu kōnos. (šķirklī konuss)
- No latīņu convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija)
- No latīņu conventio 'vienošanās, līgums'. (šķirklī konvencija)
- No latīņu conventus 'sapulce, sanāksme' (convenire 'sanākt kopā, sapulcēties'). (šķirklī konvents)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu conversio (convertere 'pārvērst, apgriezt'). (šķirklī konversija)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No latīņu convertere 'mainīt, pārvērst'. (šķirklī konvertēt)
- No itāļu convertito, kam pamatā latīņu convertere. (šķirklī konvertīts)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No franču convoyer. (šķirklī konvojēt)
- No franču convoi. (šķirklī konvojs)
- No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
- No latīņu cooperatio 'sadarbība'. (šķirklī kooperācija)
- No latīņu cooptare. (šķirklī kooptēt)
- No latīņu cordinare. (šķirklī koordinēt)
- No angļu conveyer (to convey 'pārvadāt'). (šķirklī konveijers)
- No latīņu co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta)
- No latīņu copia 'daudzums, krājums'. (šķirklī kopija)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No latīņu copulatio 'savienojums, sasaistījums'. (šķirklī kopulācija)
- No latīņu choralis (grieķu choros 'koris'). (šķirklī korālis)
- No vācu Koralle, kam pamatā grieķu korallion. (šķirklī koraļļi)
- No arābu qur'ān 'lasīšana'. (šķirklī Korāns)
- No franču corde 'virve, aukla'. (šķirklī korda)
- No franču corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets)
- No franču cordon 'aukla, virve'. (šķirklī kordons)
- No franču corde 'aukla, virve'. (šķirklī kords)
- No vācu Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts)
- No latīņu correctio 'labojums, labošana'. (šķirklī korektūra)
- No latīņu corrector 'labotājs'. (šķirklī korektors)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No latīņu correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No velsiešu cor 'mazs, zems' un ci 'suns'. (šķirklī korgijs)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No latīņu corrigere 'izlabot'. (šķirklī koriģēt)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No franču cornichon. (šķirklī kornišoni)
- No latīņu corrodere 'sagrauzt'. (šķirklī korodēt)
- No latīņu corona 'vainags'. (šķirklī korona)
- No angļu coroner. (šķirklī koroners)
- No latīņu corrosio 'saēšana, sagraušana'. (šķirklī korozija)
- No latīņu corporatio 'savienība'. (šķirklī korporācija)
- No latīņu corpulentia. (šķirklī korpulence)
- No spāņu corrida 'skrējiens, skriešana'. (šķirklī korrida)
- No itāļu corsaro. (šķirklī korsārs)
- No franču corset. (šķirklī korsete)
- No latīņu corpusculum 'ķermenītis'. (šķirklī korpuskula)
- No latīņu koronarius 'vainaga'. (šķirklī koronārs)
- No latīņu corpulentus. (šķirklī korpulents)
- No franču cortège 'kortešs, svinīgs gājiens, virkne'. (šķirklī kortežs)
- No latīņu cortex 'miza' un steroīdi. (šķirklī kortikosteroīdi)
- No angļu (tennis) court. (šķirklī korts)
- No latīņu corrumpere 'bojāt, kārdināt'. (šķirklī korumpēt)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No franču cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- No grieķu kosmogonia 'pasaules izcelšanās'. (šķirklī kosmogonija)
- No franču cosmographie, kam pamatā grieķu kosmographia. (šķirklī kosmogrāfija)
- No grieķu kosmologia. (šķirklī kosmoloģija)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No latīņu cosinus (complementi sinus) 'papildinājuma sinuss'. (šķirklī kosinuss)
- No grieķu kosmopolitēs 'pasaules pilsonis'. (šķirklī kosmopolīts)
- No grieķu kosmos 'kārtība; Visums, pasaule'. (šķirklī kosmoss)
- No franču costume 'tērps'. (šķirklī kostīms)
- No franču cochenille. (šķirklī košenile)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No angļu cottage. (šķirklī kotedža)
- No grieķu kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks)
- No franču coter. (šķirklī kotēties)
- No latīņu cothurnus, grieķu kothornos. (šķirklī koturnas)
- No angļu cowboy (cow 'govs' un boy 'puisis'). (šķirklī kovbojs)
- No vācu Krabbe. (šķirklī krabis)
- No vācu Krach. (šķirklī krahs)
- No vācu Kragen. (šķirklī krāga)
- No franču craquelure. (šķirklī kraklē)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No grieķu kratēr 'trauks vīna sajaukšanai ar ūdeni'. (šķirklī krāteris)
- No angļu crawl. (šķirklī krauls)
- No franču cravate. (šķirklī kravate)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No latīņu credo 'ticu'. (šķirklī kredo)
- No holandiešu kruiser. (šķirklī kreiseris)
- No angļu crazy 'ārprātīgs, jucis'. (šķirklī kreizene)
- No angļu cracking, to crack 'sašķelt'. (šķirklī krekings)
- No latīņu crematio 'sadedzināšana'. (šķirklī kremācija)
- No latīņu crematorium, cremare 'sadedzināt'. (šķirklī krematorija)
- No latīņu cremare 'sadedzināt'. (šķirklī kremēt)
- No franču crème. (šķirklī krēms)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No vācu Kreppapier. (šķirklī kreppapīrs)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No franču crétin. (šķirklī kretīns)
- No latīņu crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija)
- No šā valdnieka Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs)
- No angļu cricket. (šķirklī krikets)
- No latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No latīņu criminalis. (šķirklī krimināls)
- No vācu Kriminalpolizei. (šķirklī kriminālpolicija)
- No angļu crimplene. (šķirklī krimplēns)
- No franču crinoline (crin 'zirgu astri'). (šķirklī krinolīns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia. (šķirklī krioķirurģija)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kriptogramma)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' (kryptein 'apslēpt'). (šķirklī kriptons)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No sanskrita Krsna 'melnais'. (šķirklī Krišna)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No latīņu chrysanthemum, grieķu chrysanthemon 'zelta puķe'. (šķirklī krizantēma)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No skeleta atlieku atrašanas vietas Kromaņonas alā, Francijā. (šķirklī kromanjonietis)
- No franču croquette. (šķirklī krokete)
- No angļu croquet, franču crochet 'āķis, kāsis'. (šķirklī krokets)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No krievu кронштеин, vācu Kragstein. (šķirklī kronšteins)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No franču croissant. (šķirklī kruasāns)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- No angļu cruise. (šķirklī kruīzs)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No franču croupier. (šķirklī krupjē)
- No franču cruchon 'trauks ar osu'. (šķirklī krušons)
- No krievu крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- No grieķu xenos 'svešs' un phobos 'bailes'. (šķirklī ksenofobija)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- No grieķu xēros 'sauss' un phyton 'augs'. (šķirklī kserofīts)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No krievu кубик, kam pamatā latīņu cubicus, grieķu kýbos. (šķirklī kubiks)
- No franču cubisme (cube 'kubs'). (šķirklī kubisms)
- No latīņu cubus, grieķu kybos. (šķirklī kubs)
- No franču cubiste. (šķirklī kubists)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No franču cougouar. (šķirklī kuguārs)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts)
- No angļu Ku Klux Klan, kam pamatā grieķu kýklos 'aplis' un clan 'klans'. (šķirklī kukluksklans)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No angļu cool. (šķirklī kūlīgs)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- No tatāru kulan. (šķirklī kulans)
- No latīņu culinarius 'virtuves' (culina 'virtuve'). (šķirklī kulinārija)
- No latīņu culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No franču coulant. (šķirklī kulons)
- No igauņu kolde. (šķirklī kulda)
- No latīņu cultus 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī kultivēt)
- No latīņu cultus 'kopšana; godāšana, cienīšana'. (šķirklī kults)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- No franču couloirs. (šķirklī kuluāri)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No franču commode 'ērts'. (šķirklī kumode)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No latīņu cumulatio 'palielināšana, sakopošana' (cumulus 'kaudze'). (šķirklī kumulācija)
- No franču coupage 'griešana'. (šķirklī kupāža)
- No franču coupe (couper 'nogriezt'). (šķirklī kupeja)
- No franču couper 'nogriezt'. (šķirklī kupēt)
- No krievu копица vai vācu Kupitze. (šķirklī kupica)
- No franču coupure, couper 'griezt, nogriezt'. (šķirklī kupīra)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No itāļu cupola, kam pamatā latīņu cupa, cuppa 'kubls, muca'. (šķirklī kupols)
- No franču coupon 'atgriezums'. (šķirklī kupons)
- No vācu Kuprit, kam pamatā latīņu cuprum 'varš'. (šķirklī kuprīts)
- No latīņu curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators)
- No spāņu curare. (šķirklī kurāre)
- No franču courant 'tekošs'. (šķirklī kuranti)
- No vācu Kur, kam pamatā latīņu cura. (šķirklī kūre)
- No franču couplet 'strofa'. (šķirklī kuplets)
- No franču courtage. (šķirklī kurtāža)
- No latīņu curia 'kopums'. (šķirklī kūrija)
- No latīņu curiosus. (šķirklī kuriozs)
- No angļu curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma)
- No vācu Kurort (Kur 'ārstēšana' un Ort 'vieta'). (šķirklī kūrorts)
- No latīņu curiosus. (šķirklī kuriozs)
- No vācu Kursiv, kam pamatā latīņu cursiva littera 'ātrraksts'. (šķirklī kursīvs)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No angļu cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No franču courtisane. (šķirklī kurtizāne)
- No vācu Kurvimeter, kam pamatā latīņu curvus 'līks'. (šķirklī kurvimetrs)
- No franču couchette 'gultiņa'. (šķirklī kušete)
- No angļu cutter. (šķirklī kuteris)
- No latīņu cuticula 'ādiņa'. (šķirklī kutikula)
- No franču couvert. (šķirklī kuvērs)
- No vācu Quadrat, kam pamatā latīņu quadratum 'četrstūris'. (šķirklī kvadrāts)
- No latīņu quattuor 'četri'. (šķirklī kvadricikls)
- No itāļu quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No latīņu qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
- No latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums)
- No vācu Quarzit (Quarz 'kvarcs'). (šķirklī kvarcīts)
- No vācu Quarz. (šķirklī kvarcs)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No latīņu quasi 'it kā, gandrīz'. (šķirklī kvazi-)
- No angļu quorum, kam pamatā latīņu quorum. (šķirklī kvorums)
- No itāliešu quinta 'piektā'. (šķirklī kvinta)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No angļu quickstep 'ātrais solis'. (šķirklī kviksteps)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No vācu Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients)
- No vācu Kaiser, kam pamatā latīņu caesar 'cēzars'. (šķirklī ķeizars)
- No latīņu celtae, grieķu Keltoi. (šķirklī ķelti)
- No lejasvācu kamm. (šķirklī ķemme)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No vācu Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No vācu Chirurg, kam pamatā latīņu chirurgus. (šķirklī ķirurgs)
- No latīņu laborare 'strādāt'. (šķirklī laboratorija)
- No latīņu labium. (šķirklī labiāls)
- No latīņu labilis. (šķirklī labils)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- No grieķu labyrinthos. (šķirklī labirints)
- No latīņu labium 'lūpas'. (šķirklī labializācija)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No latīņu laborans (laborantis) 'strādājošs'. (šķirklī laborants)
- No grieķu ladanon. (šķirklī ladans)
- No lejasvācu lade. (šķirklī lāde)
- No vācu Laffete, franču làffût. (šķirklī lafete)
- No itāļu lagūna, kam pamatā latīņu lacus 'ezers'. (šķirklī lagūna)
- No angļu log. (šķirklī laga)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu lime. (šķirklī laims)
- No angļu liner (line 'līnija'). (šķirklī laineris)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No grieķu laos 'tauta'. (šķirklī lajs)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- No holandiešu lakmoes. (šķirklī lakmuss)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No franču lacrosse. (šķirklī lakross)
- No latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī lakto)
- No vācu Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze)
- No latīņu lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna)
- No spāņu llama, kam pamatā kečvu valodas vārds. (šķirklī lama)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No portugāļu lambada. (šķirklī lambada)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- No angļu Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No franču lambrequin. (šķirklī lambrekens)
- No latīņu lamentatio. (šķirklī lamentācija)
- No latīņu Laminaria (lamina 'plāksne, sloksne'). (šķirklī laminārijas)
- No franču lampos. (šķirklī lampass)
- No franču lampion. (šķirklī lampions)
- No vācu Lanzette, kam pamatā latīņu lancea 'šķēps'. (šķirklī lancete)
- No franču landau. (šķirklī lando)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No zviedru landsting. (šķirklī landstings)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No franču languette 'mēlīte'. (šķirklī langets)
- No franču langouste. (šķirklī langusts)
- No latīņu lana 'vilna' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī lanolīns)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No vācu Landeswehr 'zemessardze'. (šķirklī landesvērs)
- No vācu Landgraf. (šķirklī landgrāfs)
- No vācu Landmarschall. (šķirklī landmaršals)
- No vācu Landsknecht. (šķirklī landsknehts)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No zviedru lappar, krievu лопари. (šķirklī lapi)
- No latīņu lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No franču lasso, spāņu lazo. (šķirklī laso)
- No vācu Last 'krava, nasta'. (šķirklī lasts)
- No latīņu latex 'šķidrums'. (šķirklī latekss)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- No latīņu latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents)
- Darināts no saīsinājuma lat 'Latvija' un ols. (šķirklī latols)
- No latīņu laudes. (šķirklī laudas)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī laulāt)
- No vācu lavieren. (šķirklī lavierēt)
- No latīņu laurus. (šķirklī laurs)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No latīņu laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts)
- No itāļu lava. (šķirklī lava)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No itāļu lasagna. (šķirklī lazanja)
- No franču lazaret, itāļu lazaretto. (šķirklī lazarete)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No krievu лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No vācu Lederin (Leder 'āda'). (šķirklī lederīns)
- No angļu lady. (šķirklī lēdija)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No latīņu legatio 'sūtniecība'. (šķirklī legācija)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
- No latīņu legenda 'lasāmais' (legere 'lasīt'). (šķirklī leģenda)
- No vācu Leierkasten. (šķirklī leijerkaste)
- No latīņu legionarius. (šķirklī leģionārs)
- No latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legāls)
- No vācu Leibgarde, kur Leib 'miesa' un Garde 'gvarde'. (šķirklī leibgvarde)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No latīņu legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leicīts)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No grieķu leukos 'balts' un kystos 'šūna'. (šķirklī leikocīti)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- No grieķu leukos 'balts'. (šķirklī leikoze)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No rumāņu leu (dsk. lei), kam pamatā latīņu leo 'lauva'. (šķirklī leja)
- No grieķu leukos 'balts' un penia 'nabadzība'. (šķirklī leikopēnija)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No afrikāņu okapi. (šķirklī okapi)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No latīņu lemures 'mirušo dvēseles'. (šķirklī lemurs)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No angļu landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords)
- No angļu Land Rover. (šķirklī lendrovers)
- No latīņu leo 'lauva' un pardus 'pantera'. (šķirklī leopards)
- No latīņu lector 'lasītājs'. (šķirklī lektors)
- No latīņu oleum 'eļļa'. (šķirklī oleīnskābe)
- No grieķu lēmma. (šķirklī lemma)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No grieķu leprā (lepros 'zvīņains'). (šķirklī lepra)
- No latīņu leprosus 'spitālīgs'. (šķirklī leprozorijs)
- No grieķu leptos 'viegls' un speira 'savijums'. (šķirklī leptospiroze)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No latīņu letalis 'nāvējošs'. (šķirklī letalitāte)
- No latīņu Lesbiacus, Lesbius 'lesbisks, Lesbas-'. (šķirklī lesbisks)
- No latīņu Lettus 'latvietis'. (šķirklī letika)
- No latīņu Letonia 'Latvija'. (šķirklī letonika)
- No latīņu liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No latīņu onanismus (pēc Bībelē minētā īpašvārda Onāns). (šķirklī onānisms)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No latīņu libido. (šķirklī libido)
- No itāļu libretto 'grāmatiņa'. (šķirklī librets)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No latīņu licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No angļu opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No lībiešu lìedig 'plūstošās smiltis'. Literārajā valodā ieviesies 20. gs. 30. gados. (šķirklī liedags)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No latīņu ornamentum 'rotājums'. (šķirklī ornaments)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No latīņu lignum (ligni) 'koksne, koks'. (šķirklī lignīns)
- No itāliešu liga 'sakars'. (šķirklī līga)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No franču liqueur. (šķirklī liķieris)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No latīņu limbus 'apmale'. (šķirklī limbs)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No latīņu lymphaticus. (šķirklī limfātisks)
- No franču limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No angļu line dance. (šķirklī līnijdeja)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No angļu link. (šķirklī links)
- No latīņu linearis un linea 'līnija'. (šķirklī lineārs)
- No vācu Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No grieķu lipos 'tauki' un kystos 'šūna'. (šķirklī lipocīti)
- No grieķu lyra. (šķirklī lira)
- No itāliešu lira. (šķirklī lira)
- No latīņu linere 'ziest'. (šķirklī liniments)
- No grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipoma)
- No grieķu lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika)
- No latīņu lit(t)era. (šķirklī litera)
- No latīņu litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No franču litrage. (šķirklī litrāža)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No lietuviešu litas. (šķirklī lits)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No franču livrée. (šķirklī livreja)
- No angļu leasing (to lease 'iznomāt'). (šķirklī līzings)
- No angļu Lysol (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī lizols)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobēt)
- No angļu lobby 'priekštelpa, vestibils'. (šķirklī lobijs)
- No holandiešu loodsen 'vadīt kuģi'. (šķirklī locija)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No vācu lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis)
- No itāliešu loggia. (šķirklī lodžija)
- No angļu logo. (šķirklī logo)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī logopātija)
- No grieķu logos 'vārds, runa' un paideia 'audzināšana, mācīšana'. (šķirklī logopēdija)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojalitāte)
- No latīņu localis 'vietējs'. (šķirklī lokālisms)
- No vācu Lokal. (šķirklī lokāls)
- No latīņu (casus) locativus. (šķirklī lokatīvs)
- No krievu локатор, kam pamatā latīņu locare. (šķirklī lokators)
- No angļu lock-out. (šķirklī lokauts)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No franču longe 'virve; pavada'. (šķirklī lonža)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojāls)
- No latīņu localis 'vietējs' un patriotisks. (šķirklī lokālpatriotisks)
- No latīņu localis 'vietējs'. (šķirklī lokāls)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No vācu Lohn 'alga, atlīdzība'. (šķirklī lone)
- No vācu lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt)
- No angļu Lord Mayor. (šķirklī lordmērs)
- No angļu lord. (šķirklī lords)
- No franču loris. (šķirklī loris)
- No franču lorgnette. (šķirklī lornete)
- No franču lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons)
- No itāliešu lotto 'laimes pods'. (šķirklī loto)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No angļu īpašvārda Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass)
- No franču loge. (šķirklī loža)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No lejasvācu lūk(e). (šķirklī lūka)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī luksmetrs)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No latīņu lux 'gaisma'. (šķirklī lukss)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No latīņu lumen 'gaisma'. (šķirklī lūmens)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No vācu Lumpen 'skrandas'. (šķirklī lumpenizācija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatīgs)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No franču loupe. (šķirklī lupa)
- No latīņu lupulus 'apinis'. (šķirklī lupulīns)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No vācu Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- No latīņu lustratio 'šķīstīšanās upuris'. (šķirklī lustrācija)
- Pēc vācu teologa Mārtiņa Lutera (Martin Luther, 1483–1546) vārda. (šķirklī luterisms)
- No angļu looser. (šķirklī lūzers)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- No grieķu pan 'viss'. (šķirklī pan-)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No latīņu maceratio 'izmiekšķēšana'. (šķirklī macerācija)
- No spāņu macho 'vīrietis'. (šķirklī mačo)
- No angļu match. (šķirklī mačs)
- No franču madame 'mana kundze, dāma'. (šķirklī madāma)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No itāļu madonna 'mana kundze'. (šķirklī madonna)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No itāļu maf(f)ia 'lielīšanās'. (šķirklī mafija)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu magnatus (magnus 'liels'). (šķirklī magnāts)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnetophon. (šķirklī magnetofons)
- No grieķu magma 'mīkla, ziede'. (šķirklī magma)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magnesia. (šķirklī magnēzijs)
- No latīņu magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts)
- No latīņu magnesium. (šķirklī magnijs)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No latīņu magus, grieķu magos 'burvis'. (šķirklī mags)
- No ungāru magyar. (šķirklī maģāri)
- No latīņu magia, grieķu mageia 'burvestība, buršana'. (šķirklī maģija)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistratūra)
- No latīņu magister 'skolotājs'. (šķirklī maģistrs)
- No vācu Mahagoni. (šķirklī mahagonijs)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- No latīņu machinator 'izgudrotājs'. (šķirklī mahinators)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- No latīņu maior 'lielākais, vecākais'. (šķirklī majors)
- No latīņu maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte)
- No latīņu majusculus 'mazliet lielāks'. (šķirklī majuskulis)
- No portugāļu macaco. (šķirklī makaks)
- Iespējams, no ēģiptiešu ierēdņa Maho Bei vārda (ap 1820. g.). (šķirklī mako)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No vācu Makler. (šķirklī mākleris)
- No latīņu major domus 'mājas pārvaldnieks' (maior 'galvenais' un domus 'nams'). (šķirklī majordoms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No franču macramé. (šķirklī makramē)
- No vācu Makrele, holandiešu makreel. (šķirklī makrele)
- No grieķu makros 'garš, liels'. (šķirklī makro-)
- No angļu macroeconomics, macroeconomy. (šķirklī makroekonomika)
- No lībiešu maks vai igauņu maks (K. Karulis). Latviešu valodā vārds minēts jau 17. gs. – G. Manceļa vārdnīcā. (šķirklī maksa)
- No vācu mächtig 'varens'. (šķirklī maktens)
- No angļu maxi – saīsinājums no maximum (radies ap 1960. gadu). (šķirklī maksi)
- No latīņu maxima (propositio) 'galvenais princips'. (šķirklī maksima)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No latīņu maximum 'vislielākais'. (šķirklī maksimums)
- No grieķu makros un phagein 'ēst'. (šķirklī makrofāgi)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No vācu Mark, somu markka. (šķirklī marka)
- No vācu Maler 'gleznotājs, krāsotājs'. (šķirklī mālderis)
- No vācu malen. (šķirklī mālēt)
- No franču maltase. (šķirklī maltāze)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu maltose (malt 'iesals'). (šķirklī maltoze)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No angļu mamba. (šķirklī mamba)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No grieķu mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons)
- No vācu Mammut, krievu мамонт. (šķirklī mamuts)
- No sanskrita mandala 'aplis'. (šķirklī mandala)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No latīņu mandatum 'uzdevums, pilnvarojums'. (šķirklī mandāts)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No viduslaiku latīņu mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora)
- No angļu mandrill. (šķirklī mandrils)
- No franču mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens)
- No franču manoeuvres. (šķirklī manevrs)
- No franču manège. (šķirklī manēža)
- No krievu мангал, arābu mankal. (šķirklī mangals)
- No vācu Mangan, kam pamatā latīņu Manganum. (šķirklī mangāns)
- No angļu mangrove. (šķirklī mangrove)
- No franču mangouste. (šķirklī mangusts)
- No franču maniaque, kam pamatā grieķu maniakos. (šķirklī maniaks)
- No franču manière. (šķirklī maniere)
- No itāliešu manierismo. (šķirklī manierisms)
- No latīņu manifestatio 'atklāšana, izteikšana'. (šķirklī manifestācija)
- No latīņu manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No grieķu mania 'ārprāts; kaisle'. (šķirklī mānija)
- No franču manipulation. (šķirklī manipulācija)
- No franču manipuler. (šķirklī manipulēt)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No franču manchette. (šķirklī manšete)
- No franču marmelade. (šķirklī marmelāde)
- No grieķu mantion 'apmetnis, mētelis'. (šķirklī mantija)
- No spāņu mantilla. (šķirklī mantiļa)
- No latīņu mantissa 'piedeva, papildinājums'. (šķirklī mantisa)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No franču marinade. (šķirklī marināde)
- No vācu Mantel. (šķirklī mantelis)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- No latīņu manualis (manus 'roka'). (šķirklī manuālis)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No latīņu manualis. (šķirklī manuāls)
- No spāņu vai portugāļu maraca (maracas). (šķirklī marakass)
- No portugāļu maracujá, spāņu maracuyá. (šķirklī marakuja)
- No tjurku maral. (šķirklī marals)
- No grieķu marasmos 'izdzišana, izsīkums, panīkums'. (šķirklī marasms)
- No vietvārda Marengo Itālijas ziemeļaustrumos. (šķirklī marengo)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No lietuviešu mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No latīņu marginalia, marginalis (margo, marginis 'mala, robeža'). (šķirklī marginālija)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No spāņu marimba. (šķirklī marimba)
- No itāliešu marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna)
- No latīņu marginalis. (šķirklī margināls)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No vācu Marke. (šķirklī marka)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No angļu marketing (market 'tirgus'). (šķirklī mārketings)
- No franču marquisette. (šķirklī markizets)
- No šīs teorijas pamatlicēja K. Marksa (Karl Marx 1818–1883) uzvārda. (šķirklī marksisms)
- No franču marquer 'atzīmēt'. (šķirklī marķēt)
- No franču marquis. (šķirklī marķīzs)
- No franču marli 'plīvuraudums'. (šķirklī marle)
- No latīņu marmor, grieķu marmaros. (šķirklī marmors)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No latīņu Mars. (šķirklī Marss)
- No franču marche 'soļo!'. (šķirklī marš)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No latīņu marinus 'jūras-'. (šķirklī marīns)
- No franču marche 'gājiens' un route 'ceļš'. (šķirklī maršruts)
- No franču marche 'gājiens; maršs'. (šķirklī maršs)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No grieķu martyrion 'apliecinājums'. (šķirklī martirijs)
- No grieķu martyrologion (martyr, martyros 'liecinieks; moceklis' un logos 'vārds'). (šķirklī martiroloģijs)
- No franču marauder. (šķirklī marodieris)
- No latīņu massa, grieķu maza 'mīkla'. (šķirklī masa)
- No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No franču mascarade. (šķirklī maskarāde)
- No itāliešu mascarpone. (šķirklī maskarpone)
- No franču masquer. (šķirklī maskēt)
- No latīņu masculinus 'vīriešu'. (šķirklī maskulinizācija)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No angļu mastiff. (šķirklī mastifs)
- No krievu мастика, kam pamatā grieķu mastichē 'sveķi'. (šķirklī mastika)
- No grieķu mastitis (mastos 'krūts, krūtsgals'). (šķirklī mastīts)
- No grieķu mastos 'krūts, krūtsgals' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī mastopātija)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No vācu Masche. (šķirklī maša)
- No franču machinerie 'vairāku mašīnu kopums'. (šķirklī mašinērija)
- No franču machine, kam pamatā latīņu machina 'ierīce'. (šķirklī mašīna)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- No latīņu materia. (šķirklī matērija)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No latīņu matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrica)
- No latīņu matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrice)
- No latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī matrikula)
- No persiešu māt 'nomira'. (šķirklī mats)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- Pēc vācu izgudrotāju brāļu Paula un Vilhelma Mauzeru vārda. (šķirklī mauzeris)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No vācu Matrose, holandiešu matroos. (šķirklī matrozis)
- No latīņu matrona. (šķirklī matrona)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Atvasinājums ir J. Alunāna jaunvārds. (šķirklī mazgātava)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No latīņu mezzosoprano (mezzo 'vidus'). (šķirklī mecosoprāns)
- No franču médaillon. (šķirklī medaljons)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No latīņu mediana 'vidējā'. (šķirklī mediāna)
- No latīņu mediator 'starpnieks'. (šķirklī mediators)
- No latīņu medicina 'ārstniecība, dziedniecība'. (šķirklī medicīna)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- No latīņu meditatio. (šķirklī meditācija)
- No latīņu meditari. (šķirklī meditēt)
- No arābu madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese)
- No grieķu Medūsa. (šķirklī medūza)
- No persiešu madžlis 'sapulce'. (šķirklī medžliss)
- No grieķu megas (megalou) 'liels'. (šķirklī mega-)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No franču patience 'pacietība'. (šķirklī pasjanss)
- No jaunlatīņu mechanismus (grieķu mechanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānisms)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No angļu make-up. (šķirklī meikaps)
- No angļu mail. (šķirklī meils)
- No grieķu meiōsis 'samazināšanās'. (šķirklī mejoze)
- No franču mélange 'maisījums'. (šķirklī melanža)
- No latīņu, grieķu melancholia (grieķu melas, melanos 'melns' un cholē 'žults'). (šķirklī melanholija)
- No franču mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns)
- No franču mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No latīņu melioratio 'uzlabošana'. (šķirklī meliorācija)
- No grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanoma)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No grieķu melisma 'dziesma, melodija'. (šķirklī melisms)
- No latīņu melodia, grieķu melōidia (melos 'dziesma' un ōidē 'dziedāšana'). (šķirklī melodija)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone)
- No grieķu melos 'dziesma, dziesmas motīvs'. (šķirklī meloss)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No franču mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No franču mélomane. (šķirklī melomāns)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No grieķu mēninx (mēningos) 'smadzeņu plēve'. (šķirklī meningīts)
- Pēc tās dibinātāja, holandieša Menno Simonsa (Menno Simons) vārda. (šķirklī menonīti)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No latīņu menstruus 'ikmēneša'. (šķirklī menstruācija)
- No angļu mentoring. (šķirklī mentorings)
- No grieķu Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"). (šķirklī mentors)
- No franču menuet 'smalks' (menu 'sīks, mazs'). (šķirklī menuets)
- No latīņu mensura 'mērs'. (šķirklī menzūra)
- No krievu меньшевики (меньше 'mazāk'). (šķirklī meņševiki)
- No franču mairie. (šķirklī mērija)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No franču mercantilisme (itāļu mercante 'tirgotājs'). (šķirklī merkantilisms)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- No latīņu Merluccius. (šķirklī merlūza)
- No grieķu meristos 'dalīts, dalāms'. (šķirklī meristēma)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- Pēc angļu izgudrotāja Dž. Mersera (John Mercer, 1791–1866) vārda. (šķirklī merserizēt)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No angļu message. (šķirklī mesidžs)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No franču pat. (šķirklī pats)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metaphora 'pārnesums'. (šķirklī metafora)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No vācu Methanol. (šķirklī metanols)
- No vācu Methan. (šķirklī metāns)
- No grieķu metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze)
- No senkrievu мятель, kam pamatā latīņu mantellum 'apmetnis'. (šķirklī mētelis)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No angļu Methodist (method 'metode'). (šķirklī metodisti)
- No grieķu metōnymia 'pārdēvēšana'. (šķirklī metonīmija)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No angļu Mickey Mouse. (šķirklī mikimauss)
- No franču métis 'metiss'. (šķirklī metiss)
- No franču métrage. (šķirklī metrāža)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No franču maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese)
- No grieķu metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika)
- No poļu metryka, kam pamatā latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī metrika)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- No grieķu metron 'mērs' un loģija. (šķirklī metroloģija)
- No grieķu metron 'mērs' un nomos 'sadalījums'. (šķirklī metronoms)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No franču maître 'meistars, skolotājs'. (šķirklī metrs)
- Atvasinājums no vārda mest. 20. gs. jaunvārds. (šķirklī mets)
- No franču mésalliance. (šķirklī mezalianse)
- No grieķu methodos 'pētīšanas ceļš'. (šķirklī metode)
- No itāļu mezzanino 'pusstāvs'. (šķirklī mezonīns)
- No angļu meson. (šķirklī mezons)
- No grieķu mesos 'vidējais' un sphaira 'lode'. (šķirklī mezosfēra)
- No grieķu mesos 'vidējais' un zoē 'dzīvība'. (šķirklī mezozojs)
- No vācu Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags)
- No angļu midi. (šķirklī midi)
- No latīņu myiases (grieķu myia 'muša'). (šķirklī miāze)
- No franču péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs)
- Pēc I. Mičurina (1855–1935) vārda. (šķirklī mičurinietis)
- No lejasvācu moser, moyser. (šķirklī miezeris)
- No latīņu migratio 'pārvietošanās'. (šķirklī migrācija)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No grieķu mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No angļu microeconomics. (šķirklī mikroekonomika)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No grieķu pente 'pieci' un gramma 'svītra, līnija'. (šķirklī pentagramma)
- No franču micromètre. (šķirklī mikrometrs)
- No angļu microprocessor. (šķirklī mikroprocesors)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No angļu mixer (to mix 'maisīt'). (šķirklī mikseris)
- No angļu to mix. (šķirklī miksēt)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- No latīņu mille 'tūkstotis'. (šķirklī milēniums)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un grams. (šķirklī miligrams)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un litrs. (šķirklī mililitrs)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No franču militariste. (šķirklī militārists)
- No franču milliard. (šķirklī miljards)
- No franču million. (šķirklī miljons)
- No angļu milord (my lord 'mans kungs'). (šķirklī milords)
- No grieķu mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika)
- No latīņu mimus, grieķu mimos. (šķirklī mimoza)
- No grieķu mimos 'atdarinātājs'. (šķirklī mīms)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnus)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un metrs. (šķirklī milimetrs)
- No franču millionnaire. (šķirklī miljonārs)
- No franču minette 'kaķītis'. (šķirklī minets)
- No angļu mini. (šķirklī mini)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija)
- No latīņu minium. (šķirklī mīnijs)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No latīņu minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No angļu minivan. (šķirklī minivens)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minorāts)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls)
- No latīņu minus 'mazāk'. (šķirklī mīnuss)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No latīņu myoma, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis'. (šķirklī mioma)
- No franču mirage. (šķirklī mirāža)
- No grieķu myrias (myriados) 'desmit tūkstoši'. (šķirklī miriāde)
- No grieķu myrrha, kam pamatā arābu murr 'rūgts'. (šķirklī mirre)
- No vācu Myrte, kam pamatā grieķu myrtos. (šķirklī mirte)
- No angļu miss. (šķirklī mis)
- No latīņu missa. (šķirklī mise)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No angļu missis. (šķirklī misis)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No angļu mister. (šķirklī misters)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No franču mistral. (šķirklī mistrāls)
- No angļu meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš)
- No grieķu mythologia. (šķirklī mitoloģija)
- No grieķu mitra. (šķirklī mitra)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No grieķu misanthrōpos. (šķirklī mizantrops)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No franču musette 'dūdas'. (šķirklī mizete)
- No latīņu mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No angļu mobbing (mob 'pūlis'). (šķirklī mobings)
- No itāliešu mozzarella. (šķirklī mocarella)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No angļu modem, no mo(dulator) un dem(odulator). (šķirklī modems)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No latīņu modulare 'regulēt'. (šķirklī modulēt)
- No latīņu modulus 'mērs'. (šķirklī modulis)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- No angļu mogul. (šķirklī moguls)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- No grieķu moira 'liktenis'. (šķirklī moiras)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No mo(ped) un angļu kick 'spert'. (šķirklī mokiks)
- No vācu Malbrett. (šķirklī molberts)
- No franču molécule, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī molekula)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No latīņu moles 'masa'. (šķirklī mols)
- No latīņu molluscus 'mīksts'. (šķirklī molusks)
- No latīņu momentum (movere 'kustināt'). (šķirklī moments)
- No franču monarchiste. (šķirklī monarhists)
- No grieķu monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija)
- No franču monarchisme. (šķirklī monarhisms)
- No latīņu mobilis. (šķirklī mobils)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No arābu muaddin. (šķirklī muedzins)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No angļu monitoring 'uzmanīšana, novērošana'. (šķirklī monitorings)
- No angļu monitor. (šķirklī monitors)
- No grieķu monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-)
- No grieķu monos un phagein 'ēst'. (šķirklī monofāgi)
- No grieķu monophthongos 'viena skaņa'. (šķirklī monoftongs)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No mono- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī monogāmija)
- No mono- un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī monogrāfija)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No franču monocle, kam pamatā latīņu monoculus 'vienacis'. (šķirklī monoklis)
- No grieķu monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No mono- un grieķu sakchar 'cukurs'. (šķirklī monosaharīdi)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija)
- No latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī mods)
- No mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps)
- No latīņu monstrum 'brīnums, dīvainums'. (šķirklī monstera)
- No latīņu monstrum. (šķirklī monstrs)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No latīņu monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments)
- No zviedru moped, kam pamatā mo(tor) un ped(al). (šķirklī mopēds)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No franču moraine. (šķirklī morēna)
- No itāļu moresco, spāņu morisco (moro 'maurs'). (šķirklī moreska)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No franču morgue. (šķirklī morgs)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No holandiešu mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra)
- No spāņu mosquitos, kam pamatā latīņu musca 'muša'. (šķirklī moskīts)
- No krievu москвич 'maskavietis'. (šķirklī moskvičs)
- No latīņu monstrosus. (šķirklī monstrozs)
- No latīņu monumentalis. (šķirklī monumentāls)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls)
- No angļu motel, saīsinājums no mo(tor) (ho)tel. (šķirklī motelis)
- No franču motet (mot 'vārds'). (šķirklī motete)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No latīņu motor 'kustinātājs'. (šķirklī motors)
- No franču mosaïque, itāļu mosaico. (šķirklī mozaīka)
- Saīsinājums no angļu music television. (šķirklī MTV)
- No franču moire. (šķirklī muarē)
- No franču mouflon, itāļu muffione. (šķirklī muflons)
- No arābu muftī 'izšķīrējs, tiesību lietpratējs'. (šķirklī muftijs)
- No senkrievu мыто 'nodeva, nodoklis'. (šķirklī muita)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- No angļu mulch. (šķirklī mulča)
- No latīņu mulus. (šķirklī mūlis)
- No persiešu mullā, arābu mawlā 'kungs'. (šķirklī mulla)
- No spāņu mulato. (šķirklī mulats)
- No latīņu multi (multum 'daudz'). (šķirklī multi-)
- No franču multilinguisme. (šķirklī multilingvisms)
- No angļu multimedia. (šķirklī multimedijs)
- No franču moulinet. (šķirklī mulinē)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplicēt)
- No latīņu multiplicare 'pavairot'. (šķirklī multiplikācija)
- No arābu mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija)
- No arābu valodas. (šķirklī mūmijs)
- No franču munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No krievu мундир 'uniforma, formas uzvalks'. (šķirklī mundieris)
- No latīņu musca 'muša'. (šķirklī muskarīns)
- No franču muscat. (šķirklī muskats)
- No latīņu muscus. (šķirklī muskuss)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No vācu Muskel, kam pamatā latīņu musculus. (šķirklī muskulis)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No angļu mustang, spāņu mustengo. (šķirklī mustangs)
- No latīņu mutatio 'mainīšanās, pārmaiņa'. (šķirklī mutācija)
- No angļu mutagen. (šķirklī mutagēni)
- No franču mousquet. (šķirklī muskete)
- No franču mousquetaire. (šķirklī musketieris)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No grieķu mūsa. (šķirklī mūza)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No franču musical, kam pamatā latīņu musicalis. (šķirklī muzikāls)
- No angļu music-hall. (šķirklī mūzikhols)
- No angļu musical. (šķirklī mūzikls)
- No latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nācija)
- No franču nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No franču nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija)
- No vācu Nazismus. (šķirklī nacisms)
- No spāņu nachos. (šķirklī načo)
- No grieķu naphtha. (šķirklī nafta)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists)
- No franču national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls)
- 19. gadsimtā jaunlatviešu darināts jaunvārds. (šķirklī nākotne)
- No franču naïf, kam pamatā latīņu nativus. (šķirklī naivs)
- Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
- No spāņu nandu. (šķirklī nandu)
- No grieķu nanos 'rūķītis, punduris'. (šķirklī nano-)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No lībiešu nōra. Literārajā valodā ieteicis J. Alunāns. (šķirklī nāra)
- No latīņu narcissus, grieķu narkissos. (šķirklī narcise)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No grieķu narkōsis 'sastingums'. (šķirklī narkoze)
- No lībiešu pīlag. (šķirklī pīlādzis)
- No holandiešu narwal, dāņu narhval. (šķirklī narvalis)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- Saīsinājums no angļu North Atlantic Treaty Organisation. (šķirklī NATO)
- No latīņu natrium. (šķirklī nātrijs)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- No franču naturalisation. (šķirklī naturalizācija)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- No latīņu navigator. (šķirklī navigators)
- No latīņu navigatio 'kuģošana'. (šķirklī navigācija)
- Saīsinājums no angļu National Basketball Association 'Nacionālā Basketbola asociācija'. (šķirklī NBA)
- No angļu tumbler. (šķirklī tumblers)
- Aizguvums no senkrievu ножь (K. Karulis). (šķirklī nazis)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- J. Endzelīna jaunvārds 20.gs. 30. gados. (šķirklī necils)
- No franču négligé. (šķirklī negližē)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu неделя. (šķirklī nedēļa)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negatio. (šķirklī negācija)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger (nigri) 'melns'. (šķirklī negroīdi)
- No angļu informal 'neoficiāls'. (šķirklī neformāls)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No angļu nylon. (šķirklī neilons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No franču pirogue, spāņu piragua. (šķirklī piroga)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze)
- No grieķu nektar 'nektārs'. (šķirklī nektārs)
- No franču planchette 'dēlītis'. (šķirklī planšete)
- No latīņu liquidus 'šķidrs, tekošs'. (šķirklī nelikvīdi)
- No franču troubadour. (šķirklī trubadūrs)
- No grieķu nēma (nēmatos) 'diegs, pavediens'. (šķirklī nematodes)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No franču néo-classicisme. (šķirklī neoklasicisms)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- Pamatā itāļu teologa Akvīnas Toma (Tomaso d' Aquino, 1225–1274) vārds. (šķirklī neotomisms)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- Saīsinājums no krievu новая экономическая политика Советского Союза. (šķirklī neps)
- Pēc planētas Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs)
- No latīņu Neptunus. (šķirklī Neptūns)
- Iespējams, no somu norppa. (šķirklī nerpa)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- Saīsinājums no angļu National Hockey League. (šķirklī NHL)
- No franču nuanse. (šķirklī nianse)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No latīņu niger 'melns' un oleum 'eļļa'. (šķirklī nigrols)
- No angļu nichrome. (šķirklī nihroms)
- No grieķu nīkē 'uzvara'. (šķirklī Nīke)
- No angļu knickerbokers. (šķirklī nikerbokeri)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No angļu nickname 'iesauka'. (šķirklī niks)
- No latīņu nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs)
- No grieķu nymphē 'jaunava'. (šķirklī nimfa)
- No angļu nymphet. (šķirklī nimfete)
- No grieķu nymphē 'jaunava' un mania 'trakums'. (šķirklī nimfomānija)
- No sanskrita nirvāna 'izdzišana'. (šķirklī nirvāna)
- No grieķu nystagmos 'mirkšķināšana, galvas klanīšana'. (šķirklī nistagms)
- No franču niche. (šķirklī niša)
- No latīņu nitratum, grieķu nitron 'salpetris'. (šķirklī nitrāti)
- No angļu nitrite. (šķirklī nitrīti)
- No franču niveler 'līdzināt', niveau 'līmenis'. (šķirklī nivelēt)
- Saīsinājums no (n)acionālais (k)op(p)rodukts. (šķirklī NKP)
- No latīņu nobilis 'dižciltīgs, ievērojams'. (šķirklī nobilis)
- No vācu Posament. (šķirklī pozaments)
- No franču poser. (šķirklī pozēt)
- No franču noblesse 'cildenums, dižciltība'. (šķirklī noblese)
- No vācu prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgt)
- A. Stērstes jaunvārds 19. gs. 90. gados. (šķirklī noilgums)
- No angļu knock-out. (šķirklī nokauts)
- No angļu knock-down. (šķirklī nokdauns)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī nolūks)
- No grieķu nomas (nomados) 'klejotāji'. (šķirklī nomadi)
- No vācu Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte)
- No latīņu nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra)
- No latīņu nomen 'vārds'. (šķirklī nomens)
- No latīņu nominatio 'nosaukšana'. (šķirklī nominācija)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu (casus) nominativus. (šķirklī nominatīvs)
- No latīņu nominare 'nosaukt'. (šķirklī nominēt)
- No latīņu nona 'devītā'. (šķirklī nona)
- No franču nonpareille. (šķirklī nonparelis)
- No angļu nonsense. (šķirklī nonsenss)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No angļu non-stop. (šķirklī nonstops)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-)
- No skandināvu northman 'ziemeļu cilvēks'. (šķirklī normaņi)
- No senskandināvu norn. (šķirklī nornes)
- No vācu Normale, kam pamatā latīņu normalis 'taisnleņķa, taisns'. (šķirklī normāle)
- No grieķu nostos 'atgriešanās' un algos 'ciešanas, sāpes'. (šķirklī nostalģija)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No franču ragoût. (šķirklī ragū)
- No latīņu nota 'zīme, atzīme'. (šķirklī nota)
- No latīņu notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija)
- No latīņu nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu novatio 'atjaunošana, pārveidošana'. (šķirklī novācija)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No itāļu novelletta. (šķirklī novelete)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No latīņu novicius (novus 'jauns'). (šķirklī novicis)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- 20. gs. 20.–30. gadu jaunvārds, darināts no latīņu novus 'jaunums'. (šķirklī novuss)
- No angļu Nubuck. (šķirklī nubuks)
- No franču nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms)
- No franču nougat, kam pamatā latīņu nux 'rieksts'. (šķirklī nuga)
- Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis). (šķirklī nūja)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No angļu nuclease, vācu Nuklease. (šķirklī nukleāzes)
- No latīņu nucleus 'kodols' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī nuklīdi)
- No latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukloni)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu numerus 'skaits, skaitlis'. (šķirklī numurs)
- No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
- No latīņu numeratio. (šķirklī numerācija)
- No latīņu numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis)
- No angļu alderman. (šķirklī oldermanis)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No vācu Oase, kam pamatā latīņu, grieķu oasis. (šķirklī oāze)
- No grieķu obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu objectum 'priekšmets'. (šķirklī objekts)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No krievu ондатра, kam pamatā indiāņu cilmes vārds. (šķirklī ondatra)
- No latīņu observare 'novērot'. (šķirklī observatorija)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No latīņu obscurare 'aptumšot'. (šķirklī obskurantisms)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No latīņu obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No lejasvācu voder. (šķirklī odere)
- No vācu Oberleutnant. (šķirklī oberleitnants)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No franču odeur 'smarža'. (šķirklī odieris)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu odiosus 'ienīsts, pretīgs'. (šķirklī odiozs)
- No latīņu oda, grieķu ōidē 'dziesma'. (šķirklī oda)
- No latīņu odor 'smaka, smarža'. (šķirklī odorants)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No angļu office. (šķirklī ofiss)
- No franču eau-forte 'slāpekļskābe'. (šķirklī oforts)
- No angļu offset (printing). (šķirklī ofsets)
- No angļu offshore. (šķirklī ofšors)
- No latīņu officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls)
- No grieķu odous (odontos) 'zobs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī odontoloģija)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī oftalmoloģija)
- No franču oléandre. (šķirklī oleandrs)
- No latīņu occasio, occasionis 'gadījums, iemesls'. (šķirklī okazionālisms)
- No grieķu ōkeanos un graphein 'rakstīt'. (šķirklī okeanogrāfija)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No angļu okay. (šķirklī okei)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No grieķu oxys 'skābs' un hals (halos) 'sāls'. (šķirklī oksalāts)
- No vācu Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No vācu Oktan, kam pamatā grieķu oktō 'astoņi'. (šķirklī oktāns)
- No latīņu octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī oktāva)
- No latīņu optio 'izvēle'. (šķirklī opcija)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- No latīņu occlusus 'ieslēgts, noslēgts'. (šķirklī oklūzija)
- No grieķu ōkeanos un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī okeanoloģija)
- No grieķu oxymōron (oxys 'ass' un mōros 'muļķīgs'). (šķirklī oksimorons)
- Iespējams, no vācu valodas. (šķirklī okstiņš)
- No grieķu oktagōnon. (šķirklī oktagons)
- No vācu Oktett, itāliešu ottetto, kam pamatā latīņu octo 'astoņi'. (šķirklī oktets)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okultisms)
- No latīņu occupatio. (šķirklī okupācija)
- No latīņu oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No latīņu oculus 'acs'. (šķirklī okulārs)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No latīņu oliva. (šķirklī olīva)
- No vācu Olivin, kam pamatā latīņu oliva 'olīva'. (šķirklī olivīns)
- No Grieķijas vietvārda Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No latīņu oculus 'acs'. (šķirklī okulists)
- No franču homard. (šķirklī omārs)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulība)
- No franču ondulation (onde 'vilnis'). (šķirklī ondulācija)
- No grieķu onyx 'nags'. (šķirklī onikss)
- No angļu on–line. (šķirklī onlains)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No vācu Onomatopoese, kam pamatā grieķu onomatopoieia 'vārdu darināšana'. (šķirklī onomatopoēze)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī omulīgs)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No grieķu onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī onīms)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ontoloģija)
- No angļu op art (optical 'optisks' un art 'māksla'). (šķirklī opārts)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No latīņu operativus 'darbīgs'. (šķirklī operatīvs)
- No latīņu operari 'strādāt, darboties'. (šķirklī operēt)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No angļu opiates. (šķirklī opiāti)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No latīņu optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija)
- No latīņu optimum 'vislabākais'. (šķirklī optimums)
- No itāliešu operetta. (šķirklī operete)
- No latīņu opium, grieķu opion 'magoņu sula'. (šķirklī opijs)
- No latīņu opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents)
- No latīņu optimus 'vislabākais'. (šķirklī optimāls)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optos 'redzams' un metrein 'mērīt'. (šķirklī optometrija)
- No latīņu operatio 'darbība'. (šķirklī operācija)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No latīņu opus 'darbs'. (šķirklī opuss)
- No latīņu oraculum 'izteiciens, pravietojums' (orare 'runāt'). (šķirklī orākuls)
- No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No franču orangerie (orange 'apelsīns'). (šķirklī oranžērija)
- No latīņu orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta)
- No krievu орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda)
- No latīņu ordo 'rinda, kārta'. (šķirklī orderis)
- No latīņu ordinatio 'noteikšana, norīkošana'. (šķirklī ordinācija)
- No latīņu ordinare. (šķirklī ordinēt)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No franču organisme, kam pamatā grieķu organon 'rīks, instruments, orgāns'. (šķirklī organisms)
- No latīņu (corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols)
- No latīņu orientalis 'austrumu'. (šķirklī orientālistika)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No vācu Regie, franču régie 'pārvaldīšana'. (šķirklī režija)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No franču orange 'apelsīns'. (šķirklī oranžs)
- No itāliešu oratorio (orare 'runāt, lūgt'). (šķirklī oratorija)
- No latīņu oro 'es runāju'. (šķirklī orators)
- No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
- No latīņu organizare. (šķirklī organizēt)
- No grieķu orgasmos 'saviļņojums'. (šķirklī orgasms)
- No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis)
- No latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta, pakāpe'. (šķirklī ordenis)
- No grieķu organon 'rīks, instruments'. (šķirklī orgāns)
- No grieķu orgia 'slepens rituāls'. (šķirklī orģijas)
- No grieķu orchēstra. (šķirklī orhestra)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No holandiešu orkaan. (šķirklī orkāns)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No lejasvācu vōrman. (šķirklī ormanis)
- No latīņu ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No grieķu orthodoxia. (šķirklī ortodoksija)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No latīņu originalis 'sākotnējs'. (šķirklī oriģināls)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No grieķu ōsmos 'grūšanās, spiešanās'. (šķirklī osmoze)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No latīņu oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs)
- No turku sultānu dinastijas Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi)
- No grieķu osmē 'smarža, smaka'. (šķirklī osmijs)
- No zviedru ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No grieķu osteon 'kauls'. (šķirklī osteoma)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss'. (šķirklī otīts)
- No latīņu ovatio 'gavilēšana'. (šķirklī ovācijas)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No angļu overdraft. (šķirklī overdrafts)
- No angļu overlock. (šķirklī overloks)
- No franču ovulation, kam pamatā latīņu ovulum 'oliņa'. (šķirklī ovulācija)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No angļu pub. (šķirklī pabs)
- No franču royaliste, roi 'karalis'. (šķirklī rojālists)
- No franču pacifisme, kam pamatā latīņu pacificus 'samierinošs'. (šķirklī pacifisms)
- No latīņu patiens (patientis) 'cietējs'. (šķirklī pacients)
- No angļu patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No krievu sarunvalodas пока 'uz redzēšanos'. (šķirklī pagaidām)
- No latīņu paganus. (šķirklī pagāns)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No krievu паёк 'uztura deva'. (šķirklī paika)
- No lībiešu paizəm. (šķirklī paisums)
- No vācu Paket, franču paquet. (šķirklī pakete)
- No latīņu pactum 'līgums'. (šķirklī pakts)
- No itāļu palazzo. (šķirklī palaco)
- No portugāļu palanquin. (šķirklī palankīns)
- No franču palatine. (šķirklī palantīns)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palasts)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palāta)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- No franču palette, kam pamatā latīņu pāla 'lāpsta'. (šķirklī palete)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No grieķu palindromeō 'skrienu pakaļ'. (šķirklī palindroms)
- No latīņu pālus 'stabs, pālis'. (šķirklī pālis)
- No franču palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No franču palmette. (šķirklī palmete)
- No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī pamatne)
- Raiņa jaundarinājums. (šķirklī pamatšķira)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No spāņu pampa, kam pamatā kečvu pampas 'līdzenums'. (šķirklī pampa)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- Pēc Panamas valsts nosaukuma. (šķirklī panama)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No franču pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss)
- No poļu pani. (šķirklī pane)
- No vācu Paneel. (šķirklī panelis)
- No angļu panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No angļu punk. (šķirklī panks)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma)
- No poļu pan. (šķirklī pans)
- No grieķu pantheon (pan 'viss' un theos 'dievs'). (šķirklī panteons)
- No grieķu panthēr. (šķirklī pantera)
- No grieķu pantomimos (pan, pantos 'viss' un mimesthai 'atdarināt'). (šķirklī pantomīma)
- No grieķu panthoten 'no visām pusēm'. (šķirklī pantotēnskābe)
- No grieķu pan 'viss' un theos 'Dievs'. (šķirklī panteisms)
- No angļu papaya, Karību reģiona spāņu papaw, pawpaw. (šķirklī papaija)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No latīņu papyrus, grieķu papyros. (šķirklī papiruss)
- No franču parapher. (šķirklī parafēt)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu paragraphē. (šķirklī paragrāfs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallaxis 'novirze'. (šķirklī paralakse)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No krievu паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No franču parceller 'sadalīt sīkās daļās'. (šķirklī parcelācija)
- No franču parcelle 'daļiņa'. (šķirklī parcele)
- Latīņu salūs, ģenitīvā salutis 'veselība; veselības novēlējums'. (šķirklī salūts)
- No franču parfumerie (parfum 'smarža, smaržas'). (šķirklī parfimērija)
- No franču parfum 'smarža, smaržas'. (šķirklī parfīms)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No franču parkour 'šķēršļu josla'. (šķirklī parkūrs)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No angļu Parmesan, Parmesan cheese. (šķirklī parmezāns)
- No itāliešu parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču parodiste. (šķirklī parodists)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No par(a)- un grieķu ous(ōtos) 'auss'. (šķirklī parotīts)
- No angļu parsec. (šķirklī parseks)
- No franču parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No angļu partner. (šķirklī partneris)
- No franču partisan. (šķirklī partizāns)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No itāliešu perruca, parruca. (šķirklī parūka)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No vācu Passat, holandiešu passaat. (šķirklī pasāts)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No vācu Pass, kam pamatā latīņu passus 'solis'. (šķirklī pase)
- No franču (je) passe '(es) izlaižu'. (šķirklī pasēt)
- No grieķu pascha, ebreju pesach, pasach. (šķirklī pasha)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No latīņu passio 'ciešanas'. (šķirklī pasija)
- No franču zinātnieka B. Paskāla (1623–1662) vārda. (šķirklī paskāls)
- No itāļu pasquillo. (šķirklī paskvila)
- No franču passe-partout 'iziet visur cauri'. (šķirklī paspartū)
- No itāļu pasta 'mīkla'. (šķirklī pasta)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No franču pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No vācu Pastete. (šķirklī pastēte)
- No franču pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila)
- No vācu Pastinak, kam pamatā latīņu pastinaca. (šķirklī pastinaks)
- No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāle)
- No vācu Pastorat, kam pamatā latīņu pastoratus. (šķirklī pastorāts)
- No latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāls)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No vācu pastös, itāļu pastoso 'mīksts, maigs'. (šķirklī pastozs)
- No turku paşa. (šķirklī pašā)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No latīņu pater noster 'mūsu tēvs'. (šķirklī pātari)
- No vācu Patent, kam pamatā latīņu patens (patentis) 'atklāts, redzams'. (šķirklī patents)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No latīņu pater 'tēvs'. (šķirklī pāters)
- No vācu Pathetik. (šķirklī patētika)
- No itāļu patina. (šķirklī patina)
- No franču pâtisson. (šķirklī patisons)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patmīlība)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī patnis)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī patologs)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un logos 'mācība'. (šķirklī patoloģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība', psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī patopsiholoģija)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts)
- No latīņu patriarhia. (šķirklī patriarhija)
- No grieķu patriarchēs 'ģints galva'. (šķirklī patriarhs)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No grieķu pater (patros) 'tēvs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī patronīms)
- No franču patrouiller 'bradāt'. (šķirklī patrulēt)
- No latīņu patriciatus. (šķirklī patriciāts)
- No latīņu patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis)
- No latīņu pauperismus 'nabadzība'. (šķirklī pauperisms)
- No grieķu patriōtēs 'tautietis'. (šķirklī patriots)
- No latīņu patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons)
- No latīņu patria 'tēvija'. (šķirklī patriotisms)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No vācu Pavian. (šķirklī paviāns)
- No franču pavillon, kam pamatā latīņu papilio 'telts'. (šķirklī paviljons)
- No angļu sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants)
- No franču paysagiste. (šķirklī peizāžists)
- No franču page. (šķirklī pāžs)
- No grieķu paidagōgos (pais, paidos 'zēns, bērns' un agōgos 'vadītājs'). (šķirklī pedagogs)
- No grieķu paidagōgia. (šķirklī pedagoģija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
- No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
- No latīņu pediculosis (pediculus 'uts'). (šķirklī pedikuloze)
- No latīņu pectoralis (pectus, pectoris 'krūtis'). (šķirklī pektorāls)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- No grieķu pais (paidos) 'zēns; bērns' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī pediatrija)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No latīņu Pelargonium, kam pamatā grieķu pelargos 'stārķis'. (šķirklī pelargonija)
- No franču pèlerine. (šķirklī pelerīne)
- No latīņu pelicanus. (šķirklī pelikāns)
- No vācu Pennal, kam pamatā latīņu penna 'spalva'. (šķirklī penālis)
- No grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī pepsīns)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No krievu пендаль, angļu penalty. (šķirklī pendele)
- No angļu penny, somu penni. (šķirklī penijs)
- No latīņu penis. (šķirklī penis)
- No latīņu pensio 'maksājums'. (šķirklī pensija)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No angļu pence. (šķirklī penss)
- No angļu Pentagon, kam pamatā grieķu pentagōnon. (šķirklī pentagons)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No grieķu pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs)
- No grieķu pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs)
- No angļu penthouse. (šķirklī penthauss)
- No franču peignoir. (šķirklī peņuārs)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No itāliešu peperoni (peperone, pepe 'pipars'). (šķirklī peperoni)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No vācu Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi)
- No latīņu perceptio 'iztēlošana, uztvere'. (šķirklī percepcija)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No latīņu perforare 'urbt cauri'. (šķirklī perfokarte)
- No latīņu perfectus. (šķirklī perfekts)
- No angļu performance 'uzstāšanās, izpildījums'. (šķirklī performance)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No vācu Pergamin. (šķirklī pergamīns)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No grieķu sphragis 'zīmogs'. (šķirklī sfragistika)
- No itāliešu sfumato. (šķirklī sfumato)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No franču péridot. (šķirklī peridots)
- No grieķu periphereia 'aploce'. (šķirklī perifērija)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No grieķu perimetron (perimetreo 'mēru apkārt'). (šķirklī perimetrs)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu periodos 'apkārtceļš, riņķojums'. (šķirklī periods)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- No grieķu peritonaion 'vēderplēve'. (šķirklī peritonīts)
- No latīņu percussio 'klauvēšana, sišana'. (šķirklī perkusija)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- No franču perle. (šķirklī pērle)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- No latīņu percutere 'klauvēt, sist'. (šķirklī perkutēt)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No latīņu permutatio 'apmaiņa'. (šķirklī permutācija)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No franču perron. (šķirklī perons)
- No angļu peer, franču pair. (šķirklī pērs)
- No latīņu personalia. (šķirklī personālijas)
- No franču personnel, kam pamatā latīņu personalis 'personisks'. (šķirklī personāls)
- No franču personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs)
- No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona. (šķirklī personība)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No latīņu perturbatio 'sajukums'. (šķirklī perturbācija)
- No latīņu per 'caur, pa' un os (oris) 'mute'. (šķirklī perorāls)
- No latīņu perpendicularis 'svērtenisks'. (šķirklī perpendikulārs)
- No latīņu pessarium. (šķirklī pesārijs)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
- No spāņu peso 'svars', kam pamatā latīņu pensum 'nosvērts'. (šķirklī peso)
- Aizguvums no lībiešu valodas. (šķirklī pestīt)
- No angļu P(olyethylen)e t(erephthalate). (šķirklī PET)
- No franču petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde)
- No angļu petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija)
- J. Alunāna ieviests vārds. (šķirklī pētīt)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija)
- No persiešu valodas. (šķirklī piala)
- No itāliešu pianino. (šķirklī pianīns)
- No itāliešu pianista. (šķirklī pianists)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No itāļu pizza 'pīrāgs'. (šķirklī pica)
- No itāļu pizzeria. (šķirklī picērija)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No itāliešu pizzicato. (šķirklī picikato)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No latīņu simulans (simulantis). (šķirklī simulants)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa'. (šķirklī pielīts)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No latīņu tumor. (šķirklī tumors)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No grieķu pygmaios 'punduris'. (šķirklī pigmeji)
- No latīņu pigmentum 'krāsa, krāsviela'. (šķirklī pigments)
- No spāņu picador (picar 'durt'). (šķirklī pikadors)
- No franču piquant 'ass, durstošs'. (šķirklī pikantērija)
- No angļu pick-up 'pacelt'. (šķirklī pikaps)
- No franču piqué. (šķirklī pikē)
- No franču piquer. (šķirklī pikēt)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- No itāļu piccolo 'mazs'. (šķirklī pikolo)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No senaugšvācu piligrim, itāļu pellegrino. (šķirklī piligrims)
- No angļu peeling 'nolobīšana, nomizošana'. (šķirklī pīlings)
- No franču pilotage. (šķirklī pilotāža)
- No angļu pilot project. (šķirklī pilotprojekts)
- No franču pilote. (šķirklī pilots)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No latīņu pilula 'bumbiņa'. (šķirklī pilula)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No franču pincette. (šķirklī pincete)
- No vācu Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No latīņu pinus 'priede'. (šķirklī pīnija)
- No angļu pint. (šķirklī pinte)
- No vācu der Pinsel 'ota'. (šķirklī pindzele)
- No senkrievu мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No franču pipette 'caurulīte'. (šķirklī pipete)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No franču purée, kam pamatā latīņu purus. (šķirklī pirē)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No angļu piercing, pierce 'izdurt'. (šķirklī pīrsings)
- No vācu Plakat. (šķirklī plakāts)
- No itāļu pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija)
- No franču pissoir. (šķirklī pisuārs)
- No grieķu pithēkos 'pērtiķis' un antrōpos 'cilvēks'. (šķirklī pitekantrops)
- No grieķu Pythōn 'Pitons, mītisks pūķis, ko nonāvēja Apollons'. (šķirklī pitons)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No latīņu placenta 'plācenis'. (šķirklī placenta)
- No franču plafond. (šķirklī plafons)
- No latīņu plagiator 'laupītājs'. (šķirklī plaģiators)
- No latīņu plagium 'nolaupīšana'. (šķirklī plaģiāts)
- No franču pirouette. (šķirklī piruete)
- No vācu Platz 'laukums, vieta'. (šķirklī placis)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No franču plaquette 'plāksnīte'. (šķirklī plakete)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No franču planeur. (šķirklī planieris)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No grieķu planktos 'klejojošs'. (šķirklī planktons)
- No latīņu plantatio 'augu stādīšana'. (šķirklī plantācija)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No krievu пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No spāņu platina (plata 'sudrabs'). (šķirklī platīns)
- Latīņu sol. (šķirklī sol)
- No franču plateau (plat 'lēzens, līdzens'). (šķirklī plato)
- No viduslaiku latīņu plenarius 'pilns'. (šķirklī plenārs)
- No grieķu plasma 'veidojums'. (šķirklī plazma)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No angļu playboy. (šķirklī pleibojs)
- No angļu player, kam pamatā to play 'spēlēt'. (šķirklī pleijeris)
- No grieķu pleura 'sāni'. (šķirklī pleirīts)
- No grieķu pleusis 'peldēšana'. (šķirklī pleistons)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No vācu Pexiglas. (šķirklī pleksistikls)
- No latīņu plexus 'pinums, savijums'. (šķirklī pleksīts)
- No franču plein air 'ārs'. (šķirklī plenērs)
- No latīņu plenum 'pilns'. (šķirklī plēnums)
- No grieķu pleonasmos 'pārmērība'. (šķirklī pleonasms)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No franču plumage 'apspalvojums'. (šķirklī plimāža)
- No grieķu pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs)
- No vācu das Pläsier. (šķirklī plezīrs)
- No angļu plisser. (šķirklī plisēt)
- No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb 'svins'. (šķirklī plomba)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No krievu плов, kam pamatā turku pilâv. (šķirklī plovs)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
- No vācu Pflaume. (šķirklī plūme)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- No latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī plus)
- No vācu Plus, kam pamatā latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī pluss)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- Pēc planētas Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī plūsma)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu pneumōn 'plauša'. (šķirklī pneimonija)
- No grieķu podagra 'kāju slazds'. (šķirklī podagra)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No latīņu podium. (šķirklī podijs)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No grieķu poiēsis 'radīšana, dzeja'. (šķirklī poēzija)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No polarisation, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizācija)
- No vācu Polarisator, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizators)
- No angļu Polaroid (tirdzniecības nosaukums). (šķirklī polaroīds)
- No holandiešu polder. (šķirklī polderis)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No itāliešu polenta. (šķirklī polenta)
- No grieķu poly 'daudz'. (šķirklī poli-)
- No poli- un grieķu anēr (andros) 'vīrietis'. (šķirklī poliandrija)
- No angļu polyamide. (šķirklī poliamīdi)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No poli- un grieķu phagos, phagein 'ēst'. (šķirklī polifāgs)
- No grieķu polyphōnia. (šķirklī polifonija)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No vācu Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs)
- No latīņu pollen (pollinis) 'putekšņi'. (šķirklī polinoze)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- No grieķu polypous (poly 'daudz' un pous 'kāja'). (šķirklī polips)
- No poli un grieķu nomē 'daļa, loceklis'. (šķirklī polinoms)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No krievu политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs)
- No čehu polka 'poliete'. (šķirklī polka)
- No franču police, itāļu polizza. (šķirklī polise)
- No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- No latīņu pollutio 'aptraipīšana'. (šķirklī pollūcija)
- No angļu polo. (šķirklī polo)
- No franču polonaise, polonais 'poļu'. (šķirklī polonēze)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- No latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvs)
- No lejasvācu spunt. (šķirklī spunde)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- No vācu Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance)
- No latīņu pompa 'svinīgs gājiens'. (šķirklī pompa)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- No angļu pony. (šķirklī ponijs)
- No latīņu polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols)
- No franču pompeux, pompeuse, kam pamatā latīņu pomposus. (šķirklī pompozs)
- No angļu (pop)ular art 'populārā māksla'. (šķirklī popārts)
- No angļu pop group. (šķirklī popgrupa)
- No angļu (pop)ped corn, popcorn. (šķirklī popkorns)
- No franču popeline. (šķirklī poplīns)
- No krievu поп, kam pamatā latīņu papa. (šķirklī pops)
- No franču population 'iedzīvotāji'. (šķirklī populācija)
- No vācu Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte)
- No latīņu populus 'tauta'. (šķirklī populisms)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Porzellan, itāļu porcellana. (šķirklī porcelāns)
- No vācu Portion, kam pamatā latīņu portio (portionis) 'daļa, tiesa'. (šķirklī porcija)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No angļu porter. (šķirklī porteris)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No franču portier (porte 'durvis'). (šķirklī portjē)
- No latīņu porus 'pora'. (šķirklī porozs)
- No latīņu porta 'vārti, durvis'. (šķirklī portāls)
- No franču portiére (porte 'durvis'). (šķirklī portjera)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Dienviditālijas ciema Portobello nosaukuma. (šķirklī portobello)
- No franču portrait. (šķirklī portrets)
- No franču porte-cigares. (šķirklī portsigārs)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No vācu Postament. (šķirklī postaments)
- No angļu poster. (šķirklī posters)
- No angļu port. (šķirklī ports)
- No franču pose. (šķirklī pose)
- No angļu postfix. (šķirklī postfikss)
- No latīņu postludum (post 'pēc' un ludus 'spēle'). (šķirklī postlūdija)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī postskripts)
- No latīņu postulatum 'prasība'. (šķirklī postulāts)
- No latīņu postulare 'prasīt'. (šķirklī postulēt)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potence)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- No franču pose. (šķirklī poza)
- No franču position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija)
- No franču positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms)
- No franču positif. (šķirklī pozitīvs)
- No franču praliné. (šķirklī pralinē)
- No latīņu positivus 'pozitīvs' un (elek)tron 'elektrons'. (šķirklī pozitrons)
- Saīsinājums no angļu public relations. (šķirklī PR)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatika)
- No grieķu pragma (pragmatos) 'darbība, darbošanās'. (šķirklī pragmatisms)
- No angļu pride 'lepnums'. (šķirklī praids)
- No grieķu praxis 'darbība, rīcība'. (šķirklī prakse)
- No vācu Praktikant. (šķirklī praktikants)
- No vācu Praktikum. (šķirklī praktikums)
- No vācu praktizieren. (šķirklī praktizēt)
- No krievu прапорщик, kam pamatā senslāvu прапор 'karogs'. (šķirklī praporščiks)
- No grieķu pragmatikos. (šķirklī pragmatisks)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No vācu Frack. (šķirklī praķis)
- No krievu право 'tiesības'. (šķirklī prāva)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No grieķu prophētēs 'runasvīrs'. (šķirklī pravietis)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No latīņu praecedens (praecedentis) 'priekšā ejošs'. (šķirklī precedents)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statuss)
- No franču préciser. (šķirklī precizēt)
- No latīņu praedestinatio 'iepriekšnolemtība'. (šķirklī predestinācija)
- No latīņu praedicativus 'izteikts'. (šķirklī predikativitāte)
- No latīņu positivus 'pozitīvs, atbilstošs'. (šķirklī pozitīvs)
- No vācu präzis, franču précis. (šķirklī precīzs)
- No latīņu praefectus 'priekšnieks'. (šķirklī prefekts)
- No latīņu praefectura. (šķirklī prefektūra)
- No franču préférence. (šķirklī preferanss)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
- No latīņu praemium 'balva, apbalvojums'. (šķirklī prēmija)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No franču premier ministre. (šķirklī premjerministrs)
- No franču premier 'pirmais'. (šķirklī premjers)
- No vācu Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No franču prairie 'pļava'. (šķirklī prērija)
- No latīņu praerogativa. (šķirklī prerogatīva)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No franču presser. (šķirklī presēt)
- No franču Pressform. (šķirklī presforma)
- No angļu pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings)
- No franču prestige. (šķirklī prestižs)
- No latīņu praenatalis. (šķirklī prenatāls)
- No franču prestigieux. (šķirklī prestižs)
- No latīņu praemixtus 'iepriekš samaisīt'. (šķirklī premikss)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No latīņu praepositivus 'tāds, ko liek priekšā'. (šķirklī prepozitīvs)
- No latīņu praetendens (praetendentis). (šķirklī pretendents)
- No latīņu praetendere. (šķirklī pretendēt)
- No viduslaiku latīņu praetensio. (šķirklī pretenzija)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No vācu prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs)
- No latīņu praetoriani. (šķirklī pretoriānis)
- No latīņu praetorium. (šķirklī pretorijs)
- No latīņu praevalere. (šķirklī prevalēt)
- No latīņu presbyterium. (šķirklī prezbiterijs)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No angļu present 'dāvana'. (šķirklī prezents)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No franču présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No latīņu praesumere. (šķirklī prezumēt)
- No grieķu stoma (stomatos) 'mute' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī stomatoloģija)
- No itāļu prima ballerina 'pirmā balerīna'. (šķirklī primabalerīna)
- No itāļu primadonna 'pirmā dāma'. (šķirklī primadonna)
- No latīņu primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti)
- No latīņu primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No latīņu Primula, kam pamatā primula 'pirmā, sākotnējā'. (šķirklī prīmula)
- Pēc angļu zīmola Primus nosaukuma. (šķirklī prīmuss)
- No vācu Prinzessin, kam pamatā franču princesse. (šķirklī princese)
- No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No latīņu prima 'pirmā'. (šķirklī prīma)
- No latīņu prima 'pirmā'. (šķirklī prīma)
- No vācu Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No angļu string 'aukla'. (šķirklī stringi)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No grieķu prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma)
- No grieķu problēma 'uzdevums, izvirzīts jautājums'. (šķirklī problēma)
- No franču procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- No latīņu processio 'gājiens'. (šķirklī procesija)
- No angļu processor, kam pamatā to process 'vadīt'. (šķirklī procesors)
- No vācu Prozent, kam pamatā latīņu pro centum 'uz simtu'. (šķirklī procents)
- No vācu prismatisch, franču prismatique. (šķirklī prizmatisks)
- No vācu prozentual. (šķirklī procentuāls)
- No latīņu processus 'iešana uz priekšu'. (šķirklī process)
- No vācu Produzent, kam pamatā latīņu producens (producentis) 'ražojošs'. (šķirklī producents)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No latīņu producere 'radīt, ražot'. (šķirklī produkcija)
- No franču productivité. (šķirklī produktivitāte)
- No vācu Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts)
- No latīņu profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Proffesor, kam pamatā latīņu professor 'skolotājs'. (šķirklī profesors)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No franču profiler. (šķirklī profilēt)
- No franču profil. (šķirklī profils)
- No franču profiter. (šķirklī profitēt)
- No franču profit. (šķirklī profīts)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No franču programme, angļu program(me), kam pamatā grieķu programma 'priekšraksts, paziņojums'. (šķirklī programma)
- No angļu programming. (šķirklī programmēšana)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No latīņu progressio 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresija)
- No vācu programmatisch. (šķirklī programmatisks)
- No franču progressif. (šķirklī progresīvs)
- No grieķu programma 'paziņojums, priekšraksts'. (šķirklī programmatūra)
- No angļu program. (šķirklī programmēt)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No latīņu proiectio 'mešana uz priekšu'. (šķirklī projekcija)
- No vācu Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors)
- No vācu Projekt, kam pamatā latīņu proiectum 'uz priekšu mests'. (šķirklī projekts)
- No latīņu proclamatio 'uzsaukums'. (šķirklī proklamācija)
- No latīņu proclamare. (šķirklī proklamēt)
- No vācu, angļu proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls)
- No latīņu procurator. (šķirklī prokurators)
- No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No latīņu proletarius, proles 'pēcnācējs'. (šķirklī proletārietis)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No franču promenade. (šķirklī promenāde)
- No latīņu pro mille 'uz tūkstoti'. (šķirklī promile)
- No latīņu promotio 'virzīšana uz priekšu'. (šķirklī promocija)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No krievu пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt)
- No franču propagandiste. (šķirklī propagandists)
- No franču propane. (šķirklī propāns)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No angļu propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No vācu Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte)
- No latīņu pro 'vietā' un 'rektors'. (šķirklī prorektors)
- No latīņu proscaenium, kam pamatā grieķu proskēnion. (šķirklī proscēnijs)
- No angļu prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija)
- No latīņu prospectus 'skats; skatiens'. (šķirklī prospekts)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No latīņu protector. (šķirklī protektors)
- No franču protecteur, angļu protector. (šķirklī protektors)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No latīņu protestari 'publiski apliecināt'. (šķirklī protestēt)
- No vācu Protest, itāļu protesto, kam pamatā latīņu 'publiski apliecināt'. (šķirklī protests)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- No krievu протезист, franču prothèse 'protēze'. (šķirklī protēzists)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No latīņu prostratio. (šķirklī prostrācija)
- No vācu Proviant, kam pamatā itāļu provianda. (šķirklī proviants)
- No latīņu provincia. (šķirklī province)
- No latīņu provincialis. (šķirklī provinciālis)
- No latīņu pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No latīņu provocatio 'izaicināšana, izsaukšana'. (šķirklī provokācija)
- No latīņu prosector 'uzšķērdētājs'. (šķirklī prozektors)
- No grieķu prosēlytos 'jaunpienācējs'. (šķirklī prozelīts)
- No franču projecteur. (šķirklī prožektors)
- No grieķu psalmos 'dziesma, dziedājums'. (šķirklī psalmi)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No grieķu psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un iatreia 'ārstēšana'. (šķirklī psihiatrija)
- No vācu Psychiater. (šķirklī psihiatrs)
- No vācu Psychoanalyse. (šķirklī psihoanalīze)
- No vācu psychiatrisch. (šķirklī psihiatrisks)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī psiholoģija)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu psychros 'auksts' un metron 'mērs'. (šķirklī psihrometrs)
- No grieķu psōriasis 'nieze'. (šķirklī psoriāze)
- No grieķu pteron 'spārns' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pterozauri)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču pointe 'smaile, smails gals'. (šķirklī puante)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- No latīņu publicatio. (šķirklī publikācija)
- No vācu Publizist, franču publiciste. (šķirklī publicists)
- No latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publisks)
- No angļu pudding. (šķirklī pudiņš)
- No franču pouf. (šķirklī pufs)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No latīņu pulmo (pulmonis) 'plauša' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī pulmonoloģija)
- No angļu pullover. (šķirklī pulovers)
- No latīņu pulpa 'mīkstums'. (šķirklī pulpa)
- No latīņu pulsatio 'sišana, grūšana'. (šķirklī pulsācija)
- No latīņu pulsare 'sist, grūst'. (šķirklī pulsēt)
- No vācu Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults)
- No franču pulvérisateur. (šķirklī pulverizators)
- No vācu Pulver, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pulveris)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No latīņu punctio 'dūriens'. (šķirklī punkcija)
- No angļu punch. (šķirklī punšs)
- No latīņu punctum 'dūriens; punkts'. (šķirklī punkts)
- No franču poireau, latīņu porrum. (šķirklī puravs)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No franču purisme, kam pamatā latīņu purus 'tīrs'. (šķirklī pūrisms)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No angļu puritanism. (šķirklī puritānisms)
- No latīņu purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs)
- Raiņa jaunvārds. (šķirklī pūsma)
- No franču charme. (šķirklī šarms)
- No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
- No vācu Rabatte 'dobe'. (šķirklī rabate)
- No vācu Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats)
- No senebreju rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns)
- No latīņu rationalis 'uz prātu attiecīgs, saprātīgs' (ratio 'prāts'). (šķirklī racionālisms)
- No latīņu rationalis 'saprātīgs'. (šķirklī racionalizācija)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī radiāls)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
- No latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radiators)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī rādijs)
- No latīņu radicula 'saknīte'. (šķirklī radikulīts)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No radio un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī radiometrs)
- No latīņu radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss)
- No angļu rad – r(adiation) a(bsorbed) d(ose). (šķirklī rads)
- No franču raffiner 'tīrīt, attīrīt'. (šķirklī rafinēt)
- No angļu raft 'plosts'. (šķirklī raftings)
- No latīņu rachitis, grieķu rhachis 'mugurkauls'. (šķirklī rahīts)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No angļu rider. (šķirklī raiders)
- No vācu Rahe, lejasvācu rā. (šķirklī rāja)
- No vācu Rakel. (šķirklī rakelis)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
- No franču raccourci 'saīsināts, arī rakurss'. (šķirklī rakurss)
- No angļu rally. (šķirklī rallijs)
- No arābu ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns)
- No malajiešu rāmī. (šķirklī rāmija)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No franču rampe. (šķirklī rampa)
- No vācu Rakete. (šķirklī raķete)
- No franču ranger. (šķirklī ranžēt)
- No franču rapide 'ātrs'. (šķirklī rapids)
- No vācu Rapier, franču rapière. (šķirklī rapieris)
- No franču rapport. (šķirklī raports)
- No vācu Raps. (šķirklī rapsis)
- No latīņu rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija)
- No vācu Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu tropicus, grieķu tropikos, tropos 'pagrieziens'. (šķirklī tropisks)
- No franču rentier (rente 'rente'). (šķirklī rantjē)
- No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
- No vācu Rat 'padome'. (šķirklī rāte)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- Franču choquer. (šķirklī šokēt)
- No angļu rout. (šķirklī rauts)
- No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No latīņu reactio. (šķirklī reakcija)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs'. (šķirklī realitāte)
- No vācu Realpolitik. (šķirklī reālpolitika)
- No latīņu realis 'esošs, eksistējošs' un grieķu psychē 'dvēsele' un logos 'mācība'. (šķirklī reālpsiholoģija)
- No vācu Realschule. (šķirklī reālskola)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No vācu Rasen 'mauriņš'. (šķirklī rāze)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss)
- No latīņu recensere. (šķirklī recenzēt)
- No latīņu recensio 'novērtējums'. (šķirklī recenzija)
- No latīņu receptio 'pieņemšana' (recipere 'uzņemt'). (šķirklī recepcija)
- No vācu die Stelle 'vieta; darbavieta'. (šķirklī štelle)
- No latīņu receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte)
- No latīņu recipere 'saņemt'. (šķirklī receptors)
- No latīņu recessus 'atkāpšanās'. (šķirklī recesija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reducere 'virzīt atpakaļ'. (šķirklī reducēšanās)
- No latīņu reductio 'virzīšana atpakaļ'. (šķirklī redukcija)
- No latīņu reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No latīņu recipiens (recipientis) 'saņēmējs'. (šķirklī recipients)
- No vācu der Schutzmann. (šķirklī šucmanis)
- No latīņu re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija)
- No latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts)
- No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu referre. (šķirklī referēt)
- No latīņu referens (referentis) 'ziņotājs'. (šķirklī referents)
- No latīņu reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No franču reformisme. (šķirklī reformisms)
- No latīņu refractio 'laušana'. (šķirklī refrakcija)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No franču refrain. (šķirklī refrēns)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No itāliešu regata. (šķirklī regate)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No latīņu regula 'noteikums, norma'. (šķirklī regula)
- No latīņu regularis. (šķirklī regularitāte)
- No latīņu regulare 'sakārtot'. (šķirklī regulators)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No latīņu regens (regentis) 'valdošais'. (šķirklī reģents)
- No latīņu regio (regionis) 'virziens; apgabals'. (šķirklī reģions)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No krievu рейд, holandiešu reede. (šķirklī reids)
- No angļu raid. (šķirklī reids)
- No vācu Reichsmark. (šķirklī reihsmarka)
- No vācu Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs)
- No latīņu rheumatismus, grieķu rheumatismos 'izplūšana'. (šķirklī reimatisms)
- No vācu Reichskanzler. (šķirklī reihskanclers)
- No angļu ranger. (šķirklī reindžers)
- No krievu такса, vācu Dachs. (šķirklī taksis)
- No vācu Rheinwein 'Reinas vīns'. (šķirklī reinvīns)
- No angļu rating. (šķirklī reitings)
- No angļu racketer. (šķirklī reketieris)
- No angļu racket. (šķirklī rekets)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No latīņu reclamatio 'protestēšana'. (šķirklī reklamācija)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No japāņu reiki. (šķirklī reiki)
- No latīņu recreatio '(spēku) atjaunošana'. (šķirklī rekreācija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No vācu Rekrut, franču recrue. (šķirklī rekrūtis)
- No latīņu rectificare 'izlabot'. (šķirklī rektificēt)
- No latīņu rectoratus. (šķirklī rektorāts)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu requirere 'meklēt, atprasīt'. (šķirklī rekvizēt)
- No latīņu requisitio 'meklēšana, atprasīšana'. (šķirklī rekvizīcija)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No latīņu relatio 'ziņojums'. (šķirklī relācija)
- No latīņu relaxatio 'vājināšana, samazināšana'. (šķirklī relaksācija)
- No vācu Relativismus, kam pamatā latīņu relatio 'attiecība'. (šķirklī relatīvisms)
- No franču relais. (šķirklī relejs)
- No latīņu religio. (šķirklī reliģija)
- No latīņu relativus 'attiecināts, attiecīgs'. (šķirklī relatīvs)
- No angļu (press) release. (šķirklī relīze)
- No franču remarque. (šķirklī remarka)
- No franču tapisser. (šķirklī tapsēt)
- No angļu remix. (šķirklī remikss)
- No latīņu reminiscentia 'atcerēšanās'. (šķirklī reminiscence)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No franču remonter. (šķirklī remontēt)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No latīņu renovatio 'atjaunošana'. (šķirklī renovācija)
- No vācu Rentabilität. (šķirklī rentabilitāte)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No grieķu rheos 'plūsma' un statos 'stāvošs'. (šķirklī reostats)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No latīņu repatriatio. (šķirklī repatriācija)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču répertoire. (šķirklī repertuārs)
- No latīņu repetitor 'atkārtotājs'. (šķirklī repetitors)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No franču reportage. (šķirklī reportāža)
- No amerikāņu angļu to rap 'runāt, pļāpāt'. (šķirklī repot)
- No latīņu repressalia. (šķirklī represālijas)
- No latīņu repressio 'apspiešana'. (šķirklī represijas)
- No latīņu representatio. (šķirklī reprezentācija)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No franču reprise. (šķirklī reprīze)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu reptile (repere 'līst, rāpot'). (šķirklī reptilis)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No angļu wrestling 'cīņa'. (šķirklī reslings)
- No latīņu resorbere 'uzsūkt'. (šķirklī resorbcija)
- No franču ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu respiratio. (šķirklī respirācija)
- No latīņu respondere 'atbildēt'. (šķirklī respondents)
- No angļu to restart. (šķirklī restartēt)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No angļu rapper. (šķirklī reperis)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte)
- No angļu retract. (šķirklī retraks)
- No angļu retriever. (šķirklī retrīvers)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No latīņu retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds)
- No franču retouche. (šķirklī retuša)
- No franču revanchisme (revanche 'atriebība'). (šķirklī revanšisms)
- No franču revanche 'atlīdzināšana, atmaksa'. (šķirklī revanšs)
- No franču révérence. (šķirklī reveranss)
- No latīņu reverberare 'atsist, atgrūst'. (šķirklī reverberācija)
- No latīņu reversio 'atgriešanās'. (šķirklī reversija)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No franču revue 'apskats'. (šķirklī revija)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No angļu revolver (to revolve 'rotēt, griezties'). (šķirklī revolveris)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No latīņu resolutio 'izšķiršana'. (šķirklī rezolūcija)
- No franču résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse)
- No franču résumé. (šķirklī rezumē)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No persiešu, arābu riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
- No latīņu ricinus. (šķirklī rīcins)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- No vācu Riff, holandiešu rif. (šķirklī rifs)
- No angļu riff. (šķirklī rifs)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No latīņu rigidus 'ciets, stingrs'. (šķirklī rigiditāte)
- No franču rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms)
- No dāņu rigsdag. (šķirklī Rigsdags)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- No franču ricochet. (šķirklī rikošets)
- No itāliešu ricotta. (šķirklī rikota)
- No zviedru riksdag. (šķirklī Riksdags)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No angļu remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks)
- No angļu ring 'aplis, riņķis'. (šķirklī rings)
- No vācu Rüsche, franču ruche. (šķirklī riša)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs)
- No vācu riskant, franču risquant. (šķirklī riskants)
- No angļu rhythm and blues 'ritms un blūzs'. (šķirklī ritmblūzs)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No itāļu ritornello (ritorno 'atgriešanās'). (šķirklī ritornele)
- No latīņu ritualis 'uz rituālu attiecīgs'. (šķirklī rituāls)
- No vācu Riesenschnauzer (riesen 'milzīgs'). (šķirklī rīzenšnaucers)
- Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No angļu rodeo, spāņu rodeo (rodear 'sadzīt lopus kopā'). (šķirklī rodeo)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No angļu roadster. (šķirklī rodsters)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No vācu Rochade. (šķirklī rokāde)
- No angļu rock and roll. (šķirklī rokenrols)
- No angļu rocker. (šķirklī rokeris)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No franču rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- No angļu rock. (šķirklī roks)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- No kompānijas "Rolls-Royce" nosaukuma. (šķirklī rolsroiss)
- Saīsinājums no angļu Read Only Memory. (šķirklī ROM)
- No franču romance, spāņu romance. (šķirklī romance)
- No vācu Romanzement. (šķirklī romāncements)
- No vācu Romanik, kam pamatā latīņu Romanus 'romiešu'. (šķirklī romānika)
- No franču romantisme, kam pamatā latīņu romantismus. (šķirklī romantisms)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No franču romsteck, angļu rump steak. (šķirklī romšteks)
- No franču rondel. (šķirklī rondele)
- No franču rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo)
- No angļu roast beef. (šķirklī rostbifs)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No latīņu rotatio. (šķirklī rotācija)
- No čigānu valodas rom 'cilvēks'. (šķirklī romi)
- No franču roman. (šķirklī romāns)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
- Itāliešu rotonda (latīņu rotondus 'apaļš'). (šķirklī rotonda)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- No angļu rover. (šķirklī rovers)
- No angļu rover. (šķirklī rovers)
- No latīņu rosarium. (šķirklī rozārijs)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No latīņu roseus 'sārts'. (šķirklī rozeola)
- No franču rosette 'rozīte'. (šķirklī rozete)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No arābu rubā'ī 'četrdaļīgs'. (šķirklī rubajs)
- No angļu ruberoid. (šķirklī ruberoīds)
- No latīņu rubidus 'sarkans'. (šķirklī rubīdijs)
- No vācu Rubin, kam pamatā latīņu ruber 'sarkans'. (šķirklī rubīns)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No latīņu rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments)
- No itāļu rubato. (šķirklī rubāto)
- No latīņu ruina 'drupas'. (šķirklī ruinēt)
- No franču roulette (rouler 'satīt, saritināt'). (šķirklī rulete)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No angļu rhumb, kam pamatā grieķu rhombos 'apgrieziens'. (šķirklī rumbs)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No angļu rum. (šķirklī rums)
- No latīņu titulus. (šķirklī tituls)
- No somu runo 'dziesma, dzejolis'. (šķirklī rūna)
- No senskandināvu rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No baltvācu Runkel. (šķirklī runkulis)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- No holandiešu roeper, roepen 'kliegt'. (šķirklī rupors)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustika)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rusts)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- No franču routine. (šķirklī rutīna)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- No franču rouge 'sarkans'. (šķirklī rūžs)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No franču russisme (russe 'krievs'). (šķirklī rusisms)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustikāls)
- No angļu rooter. (šķirklī rūteris)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No franču sabot. (šķirklī sabo)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No lejasvācu trump. (šķirklī trumpis)
- No franču sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms)
- No angļu sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No svahili safari, arābu safar 'ceļojums'. (šķirklī safari)
- No latīņu sapphirus, grieķu sappheiros. (šķirklī safīrs)
- No vācu Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No franču saccharose, kam pamatā latīņu saccharum 'cukurs'. (šķirklī saharoze)
- No krievu сайга, kam pamatā tjurku vārds. (šķirklī saiga)
- No angļu truism. (šķirklī truisms)
- No angļu site. (šķirklī saits)
- No japāņu sake. (šķirklī sakē)
- No latīņu sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments)
- No latīņu sacramentalis. (šķirklī sakramentāls)
- No latīņu sacristia, sacrum 'svētums'. (šķirklī sakristeja)
- No latīņu Halóxylon. (šķirklī saksauls)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No grieķu salamandra. (šķirklī salamandra)
- No itāļu salami. (šķirklī salami)
- No itāļu (in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti)
- No itāļu saldo 'aprēķins'. (šķirklī saldo)
- No franču salicylate, kam pamatā latīņu salix (salicis) 'vītols'. (šķirklī salicilāti)
- No grieķu kalámē. (šķirklī salmi)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu ammōniakon 'koka sveķi'. (šķirklī salmiaks)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No franču salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu petros 'akmens, klints'. (šķirklī salpetris)
- No spāņu salsa 'mērce'. (šķirklī salsa)
- No itāļu salto mortale 'nāves lēciens'. (šķirklī saltomortāle)
- No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
- No itāļu salvietta. (šķirklī salvete)
- No portugāļu samba. (šķirklī samba)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No ņencu saamod vai saamid. (šķirklī samojedi)
- No angļu sampler. (šķirklī sampleris)
- No angļu sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No latīņu sanatio 'ārstēšana, atveseļošana'. (šķirklī sanācija)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No grieķu sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales)
- No vācu sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No vācu Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- No latīņu unicum. (šķirklī ūnikums)
- No latīņu uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No franču centime. (šķirklī santīms)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No franču saper 'parakties apakšā'. (šķirklī sapieris)
- No latīņu sapo, saponis 'ziepes'. (šķirklī saponīni)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un pēlos 'māls, dubļi'. (šķirklī sapropelis)
- No grieķu sapros 'pūstošs' un phyton 'augs'. (šķirklī saprofīti)
- No spāņu zarabanda. (šķirklī sarabanda)
- No grieķu sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No grieķu sarkazein 'plēšu gaļu'. (šķirklī sarkasms)
- No grieķu sarx, sarkos 'gaļa, miesa' un phagein 'ēst'. (šķirklī sarkofāgs)
- Latīņu sarcoma no grieķu sarkōma 'gaļīgs izaugums' (sarx, sarkos 'gaļa'). (šķirklī sarkoma)
- No malajiešu valodas. (šķirklī saronga)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No angļu S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No latīņu satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans)
- No angļu satellite television. (šķirklī satelīttelevīzija)
- No vācu Satellitenstaat, angļu satellite state. (šķirklī satelītvalsts)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- No grieķu satyros. (šķirklī satīrs)
- No latīņu Saturnus. (šķirklī Saturns)
- A. Kronvalda jaunvārds. (šķirklī Satversme)
- No somu sauna. (šķirklī sauna)
- No spāņu sabana, kam pamatā indiāņu vārds. (šķirklī savanna)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No latīņu scintillatio 'spīdēšana, dzirksteļošana'. (šķirklī scintilācija)
- No franču séance. (šķirklī seanss)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No angļu sedan. (šķirklī sedans)
- No latīņu sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No spāņu seguidilla. (šķirklī segidilja)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segmentācija)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segments)
- No latīņu segregatio 'atdalīšana, norobežošana'. (šķirklī segregācija)
- No angļu safe 'drošs'. (šķirklī seifs)
- No lietuviešu sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims)
- No angļu seiner (seine 'riņķa vads'). (šķirklī seiners)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No vācu Sekante, kam pamatā latīņu secans (secantis) 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekante)
- No latīņu sectio 'sagriešana, sadalīšana'. (šķirklī sekcija)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No latīņu secretio 'atdalīšana, atdalīšanās'. (šķirklī sekrēts)
- No angļu sex appeal. (šķirklī seksapīls)
- No angļu sex 'dzimums', sexism (pēc analoģijas ar racism 'rasisms'). (šķirklī seksisms)
- No latīņu sex 'seši'. (šķirklī seksta)
- No latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstakords)
- No angļu sex, kam pamatā latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī sekss)
- No latīņu sexus 'dzimums' un patoloģija. (šķirklī seksopatoloģija)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstīna)
- No latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstole)
- No latīņu secta 'virziens, skola'. (šķirklī sekta)
- No latīņu saecularis 'pasaulīgs, laicīgs'. (šķirklī sekularizācija)
- No latīņu secunda (divisio) 'otrā (iedaļa)'. (šķirklī sekunde)
- No latīņu sequentia 'secība'. (šķirklī sekvence)
- No čeroki indiāņu cilts virsaiša Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcija)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No franču céleri, kam pamatā grieķu selīnon. (šķirklī selerija)
- No arābu seil 'straume'. (šķirklī selje)
- No latīņu vacuum 'tukšums'. (šķirklī vakuums)
- No portugāļu selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No vācu Sekundant, kam pamatā latīņu secundans (secundantis) 'veicinātājs'. (šķirklī sekundants)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selekcionārs)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No latīņu selectio 'atlase, izvēle'. (šķirklī selektīvs)
- No latīņu senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No latīņu senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils)
- No latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī seniors)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No angļu īpašvārda Sandwich. (šķirklī sendvičs)
- No spāņu señora 'kundze'. (šķirklī senjora)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No latīņu sensibilis 'ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilitāte)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators)
- No latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensitivitāte)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls)
- No franču sensualisme, kam pamatā latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuālisms)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms)
- No latīņu separator 'atdalītājs'. (šķirklī separators)
- No latīņu sepia, grieķu sēpia 'tinteszivs'. (šķirklī sēpija)
- No spāņu, portugāļu centavo. (šķirklī sentavo)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No latīņu sepsis, grieķu sēpsis 'pūšana'. (šķirklī sepse)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No latīņu September (septem 'septiņi'). (šķirklī septembris)
- No vācu Septett, kam pamatā latīņu septem 'septiņi'. (šķirklī septets)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensorisks)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts)
- No spāņu serradella. (šķirklī seradella)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No grieķu sardonyx, saŕdion. (šķirklī serdoliks)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No angļu surfing. (šķirklī sērfings)
- No angļu serial. (šķirklī seriāls)
- No latīņu series 'rinda'. (šķirklī sērija)
- No latīņu septima 'septītā'. (šķirklī septima)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns)
- No latīņu serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentārijs)
- No latīņu serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentīns)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No franču certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts)
- No latīņu serum 'sūkalas'. (šķirklī serums)
- No franču servante. (šķirklī servants)
- No angļu serve. (šķirklī serve)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No angļu server. (šķirklī serveris)
- No franču servir 'kalpot, apkalpot'. (šķirklī servēt)
- No angļu serve. (šķirklī servēt)
- No latīņu servilis 'verdzisks'. (šķirklī servilisms)
- No angļu service 'apkalpošana'. (šķirklī serviss)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No franču service. (šķirklī servīze)
- No franču serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No latīņu sessio 'sēdēšana'. (šķirklī sesija)
- No latīņu sestertius. (šķirklī sestercijs)
- No angļu setter. (šķirklī seters)
- No angļu set. (šķirklī sets)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī sfēra)
- No grieķu sphinktēr 'žņaudzējs'. (šķirklī sfinkters)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No grieķu schisma 'plaisa, šķelšanās'. (šķirklī shizma)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- No latīņu si. (šķirklī si)
- No itāliešu siciliano 'sicīliešu'. (šķirklī siciliāna)
- No franču cidre. (šķirklī sidrs)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No grieķu siphōn 'caurule, sūknis'. (šķirklī sifons)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- No sanskrita śişya 'skolnieks' (šķirklī sikhs)
- No vācy Sylphe, iespējams, ka pamatā latīņu sylvestris 'meža-'. (šķirklī silfs)
- No latīņu silex (silicis) 'krams'. (šķirklī silikāti)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No grieķu syllogismos (syn 'kopā' un logizesthai 'apsvērt, rēķināt'). (šķirklī siloģisms)
- No grieķu syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika)
- No grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī sillabisks)
- No grieķu syllabē 'zilbe' un tonos 'uzsvars'. (šķirklī sillabotonisks)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbols)
- Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
- No grieķu symphōnia 'saskaņa'. (šķirklī simfonija)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No franču sympathiser. (šķirklī simpatizēt)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No grieķu symptōma 'sagadīšanās; gadījums; simptoms'. (šķirklī simptoms)
- No latīņu simulatio. (šķirklī simulācija)
- No vācu symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks)
- No latīņu simulare. (šķirklī simulēt)
- No grieķu synagōgē 'sapulce'. (šķirklī sinagoga)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu syndromē 'saplūšana, sablīvējums'. (šķirklī sindroms)
- No latīņu sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra)
- No franču sinologue. (šķirklī sinologs)
- No angļu cinerama. (šķirklī sinerāma)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No vācu Synchronie, kam pamatā franču synchronie. (šķirklī sinhronija)
- No franču synchronisation. (šķirklī sinhronizācija)
- No vācu synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt)
- No itāļu signora 'kundze'. (šķirklī sinjora)
- No itāļu signorina 'jaunkundze'. (šķirklī sinjorīna)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No grieķu synkopē 'saīsināšana'. (šķirklī sinkope)
- No latīņu syncopare. (šķirklī sinkopēt)
- No grieķu synkrētismos 'savienojums'. (šķirklī sinkrētisms)
- No grieķu synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu synōnymia 'kopīgs nosaukums'. (šķirklī sinonīmija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No grieķu syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse)
- No angļu syntetic. (šķirklī sintētika)
- No grieķu sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt)
- No latīņu sinus 'izliekums; dobums'. (šķirklī sinuss)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No vācu Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika)
- No latīņu sinus 'izliekums, dobums'. (šķirklī sinusīts)
- No japāņu sinto 'dievu ceļš'. (šķirklī sintoisms)
- No franču sinusoïde. (šķirklī sinusoīda)
- No franču surréalisme 'pārreālisms'. (šķirklī sirreālisms)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
- No franču sirop. (šķirklī sīrups)
- No latīņu Siren, grieķu Seirēn. (šķirklī sirēna)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No grieķu systolē 'saraušanās, savilkšanās'. (šķirklī sistole)
- No franču situation. (šķirklī situācija)
- No franču sujet. (šķirklī sižets)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- No angļu Skype (interneta programmas nosaukuma). (šķirklī skaips)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī skala)
- No senskandināvu skald. (šķirklī skalds)
- No latīņu scalpellum 'nazis'. (šķirklī skalpelis)
- No angļu scalp. (šķirklī skalps)
- No latīņu scandalum. (šķirklī skandāls)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No angļu wigwam. (šķirklī vigvams)
- No latīņu scarlatina (scarlatto 'spilgti sarkana krāsa'). (šķirklī skarlatīna)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No vācu Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets)
- No angļu to scan 'vērīgi aplūkot'. (šķirklī skeneris)
- No grieķu skepsis 'aplūkošana, pārdomāšana, šaubīšanās'. (šķirklī skepse)
- No angļu ski-bob. (šķirklī skibobists)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No angļu skiff. (šķirklī skifs)
- No angļu scrub. (šķirklī skrubis)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No angļu script. (šķirklī skripts)
- No vācu Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No angļu scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No angļu screw. (šķirklī skrūve)
- No latīņu sculptura. (šķirklī skulptūra)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No angļu scooter. (šķirklī skūteris)
- No angļu scooter. (šķirklī skuters)
- No angļu squash. (šķirklī skvošs)
- No angļu squatter. (šķirklī skvoters)
- No angļu to slide 'slīdēt'. (šķirklī slaids)
- No norvēģu slalåm. (šķirklī slaloms)
- No vācu Schlachter. (šķirklī slakteris)
- No vācu schlachten. (šķirklī slaktēt)
- No vācu Slawe, latīņu Sclavus, Slavus, senslāvu slovene. (šķirklī slāvi)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No angļu slang. (šķirklī slengs)
- No franču vitrine. (šķirklī vitrīna)
- No angļu sling 'pārsiet'. (šķirklī slings)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No angļu slip 'slīdēt'. (šķirklī slips)
- No angļu sloop. (šķirklī slūpe)
- No baltvācu smāden. (šķirklī smādēt)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No grieķu smēgma 'tīrīšanas līdzeklis'. (šķirklī smegma)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No angļu snooker. (šķirklī snūkers)
- No angļu smash 'trieciens'. (šķirklī smešs)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No lejasvācu sminke. (šķirklī smiņķis)
- No franču smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snipe 'šaut no slēpņa'. (šķirklī snaiperis)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No angļu snowbord 'sniega dēlis'. (šķirklī snovbords)
- No angļu snorkel. (šķirklī snorkelēt)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- No latīņu socium 'kopīgs'. (šķirklī sociums)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
- No angļu softball. (šķirklī softbols)
- Angļu software. (šķirklī softs)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- Latīņu solanum 'naktene'. (šķirklī solanīns)
- No latīņu solarium, sol 'saule'. (šķirklī solārijs)
- No franču solidarité. (šķirklī solidaritāte)
- No latīņu solid(us) 'blīvs, biezs' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī solidols)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- No angļu song. (šķirklī songs)
- No latīņu sol 'saule' un sistere 'apstāties'. (šķirklī solstīcija)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt' un grieķu lysis 'sadalīšana'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) ieviesa solvolīzes jēdzienu. (šķirklī solvolīze)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No itāļu sonatina. (šķirklī sonatīne)
- No franču sonnet, itāļu sonetto. (šķirklī sonets)
- No latīņu sonorus 'skanīgs'. (šķirklī sonorika)
- No vācu Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- Saīsinājums no latīņu valodas teiciena sanus per aquam 'veselība caur ūdeni'. (šķirklī spa)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No angļu spice 'garšviela'. (šķirklī spaiss)
- No latīņu sorbere 'uzsūkt'. (šķirklī sorbcija)
- No krievu сов(етское) хоз(яйство) 'padomju saimniecība'. (šķirklī sovhozs)
- Angļu spam. (šķirklī spams)
- No angļu sparring. (šķirklī sparings)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No franču spécialisation, kam pamatā latīņu specialis 'sevišķs, īpašs'. (šķirklī specializācija)
- No angļu speaker 'runātājs'. (šķirklī spīkers)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No latīņu speculatio 'izlūkošana, novērošana'. (šķirklī spekulācija)
- No latīņu speculans (speculantis) 'izlūkotājs'. (šķirklī spekulants)
- No latīņu speculari 'izlūkot, vērot'. (šķirklī spekulēt)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- No grieķu sperma 'sēkla'. (šķirklī sperma)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No vācu spitzen 'asināt'. (šķirklī spicēt)
- No angļu speedometer. (šķirklī spidometrs)
- No angļu speedway. (šķirklī spīdvejs)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No vācu Spinat. (šķirklī spināti)
- No angļu spining. (šķirklī spinings)
- No angļu spin. (šķirklī spins)
- No latīņu spira 'izliekums'. (šķirklī spirāle)
- No latīņu spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- No angļu to sponsor. (šķirklī sponsorēt)
- No angļu sponsor. (šķirklī sponsors)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No poļu złoty 'zeltītais'. (šķirklī zlots)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No angļu sprint. (šķirklī sprints)
- No angļu spurt. (šķirklī spurts)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No latīņu stabilis. (šķirklī stabils)
- No latīņu statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija)
- No latīņu stadion. (šķirklī stadions)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No latīņu stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No franču jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo)
- No grieķu stalagma 'pile, lāse'. (šķirklī stalagmīti)
- No grieķu stalaktos 'pilināts'. (šķirklī stalaktīti)
- No lejasvācu stal. (šķirklī stallis)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No lejasvācu stamp. (šķirklī stampa)
- No angļu standart. (šķirklī standarts)
- No vācu Stange. (šķirklī stanga)
- No lejasvācu stapel. (šķirklī stāpelis)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No franču gigue. (šķirklī žīga)
- No poļu starastwo. (šķirklī stārastija)
- No poļu starosta 'vecākais'. (šķirklī stārasts)
- No franču jongleur. (šķirklī žonglieris)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No angļu starter. (šķirklī starteris)
- No angļu to start. (šķirklī startēt)
- No angļu start. (šķirklī starts)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No vācu Statist, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statists)
- No latīņu stativus 'stāvošs'. (šķirklī statīvs)
- No angļu stator. (šķirklī stators)
- No franču statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete)
- No latīņu statua. (šķirklī statuja)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu stear (steatos) 'tauki'. (šķirklī stearīns)
- No angļu steak 'gaļas gabals'. (šķirklī steiks)
- No angļu stick. (šķirklī steks)
- No vācu Stellage. (šķirklī stelāža)
- No angļu stand. (šķirklī stends)
- No no holandiešu steng 'kārts'. (šķirklī stenga)
- No grieķu stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No angļu step 'solis'. (šķirklī steps)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No grieķu stenōsis 'sašaurinājums' (stenos 'šaurs'). (šķirklī stenoze)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stenos 'šaurs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stenogrāfija)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterilizācija)
- No angļu Pound sterling. (šķirklī sterliņš)
- No angļu steroid. (šķirklī steroīdi)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No vācu: Staerke. (šķirklī stērķele)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No grieķu stoicheion 'pamatelements; sākums'. (šķirklī stihija)
- No latīņu stilus 'runas veids, izklāsts, stils'. (šķirklī stilistika)
- No latīņu stipendium 'alga, maksa'. (šķirklī stipendija)
- No latīņu stilus, grieķu stylos. (šķirklī stils)
- No angļu stevedore. (šķirklī stividors)
- No angļu steward, stewardess. (šķirklī stjuarts)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No latīņu stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola)
- No latīņu stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons)
- No latīņu stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts)
- No itāliešu rittorno 'atgriešanās'. (šķirklī storno)
- No norvēģu storting (stor 'liels' un ting 'padome'). (šķirklī stortings)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No vācu stranden. (šķirklī strandēt)
- No latīņu strangulatio 'nosmacēšana, nožņaugšana'. (šķirklī strangulācija)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un vulkāns. (šķirklī stratovulkāns)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija)
- No angļu to stretch 'stiepties'. (šķirklī strečings)
- No angļu strike. (šķirklī streiks)
- No streptokoki un latīņu caedere 'nogalināt, nonāvēt'. (šķirklī streptocīds)
- No grieķu streptos 'ķēdīte' un kokkos 'grauds'. (šķirklī streptokoki)
- No baktērijas Streptomyces griseus nosaukuma. (šķirklī streptomicīns)
- No angļu stress 'spriegums'. (šķirklī stress)
- No grieķu strychnos 'dzērvacis'. (šķirklī strihnīns)
- No latīņu strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No angļu stressor. (šķirklī stresors)
- No grieķu strophē 'griešanās, pagrieziens'. (šķirklī strofa)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums'. (šķirklī struktūra)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No franču sou. (šķirklī sū)
- No franču soirée. (šķirklī suareja)
- No latīņu sub 'zem, pie'. (šķirklī sub-)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un dominans (dominantis) 'valdošs'. (šķirklī subdominante)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu sub 'zem, pie' un cutis 'āda'. (šķirklī subkutāns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu subiectum 'pamatā esošs', 'subjekts'. (šķirklī subjekts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un kultūra. (šķirklī subkultūra)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un arealis (area 'laukums, platība'). (šķirklī subareāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un atlantisks. (šķirklī subatlantisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un borealis 'ziemeļu-' (Boreas 'ziemeļvēju dievs'). (šķirklī subboreāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Alpinus 'Alpu'. (šķirklī subalpīns)
- No latīņu sub 'zem, pie' un ekvatoriāls. (šķirklī subekvatoriāls)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No franču soubrette. (šķirklī subrete)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsidēt)
- No latīņu subsidium 'palīdzība'. (šķirklī subsīdija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un compensatio 'līdzsvarošana, atlīdzināšana'. (šķirklī subkompensācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivācija)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu subventio 'palīdzība'. (šķirklī subvencija)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantīvs)
- No latīņu substantia 'būtība; substance'. (šķirklī substance)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No japāņu sūdoku. (šķirklī sudoku)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No japāņu sumō. (šķirklī sumo)
- No franču soufflé. (šķirklī suflē)
- No franču souffler 'elpot, pūst; teikt priekšā'. (šķirklī suflēt)
- No angļu suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No itāliešu succada. (šķirklī sukāde)
- No latīņu sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfāts)
- No latīņu sulphur 'sērs' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī sulfīds)
- No latīņu sulphur 'sērs'. (šķirklī sulfīts)
- No arābu sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns)
- No latīņu succullentus 'sulīgs'. (šķirklī sukulents)
- No latīņu successio. (šķirklī sukcesija)
- No latīņu super 'pār; virs'. (šķirklī super-)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No latīņu superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents)
- No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No angļu supervisor. (šķirklī supervizors)
- No latīņu supinator (supinare 'apgāzt, atgāzt atpakaļ'). (šķirklī supinators)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No angļu supervision (to supervise 'uzraudzīt, pārraudzīt uzdevuma u. c. izpildi'). (šķirklī supervīzija)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No arābu sūrah. (šķirklī sūra)
- No franču sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdologs)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī surdoloģija)
- No latīņu surdus 'kurls' un pedagoģija. (šķirklī surdopedagoģija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No latīņu suspendere 'uzkārt'. (šķirklī suspendēt)
- No latīņu suspensio 'uzkāršana'. (šķirklī suspensija)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No ungāru valodas vārda. (šķirklī sutašs)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No sanskrita sūtra 'pavediens'. (šķirklī sūtra)
- No franču souvenir. (šķirklī suvenīrs)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- No franču souverain. (šķirklī suverēns)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No angļu swing. (šķirklī svingot)
- No angļu swing. (šķirklī svings)
- No franču suite. (šķirklī svīta)
- No angļu sweater. (šķirklī svīteris)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēnāda)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēns)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No vācu Schacht. (šķirklī šahta)
- No persiešu šāh-in-šāh 'karaļu karalis'. (šķirklī šahinšahs)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No franču charmant. (šķirklī šarmants)
- No franču échalote. (šķirklī šalotes)
- No franču chamotte. (šķirklī šamots)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No angļu shampoo. (šķirklī šampūns)
- No vācu schanzen. (šķirklī šancēt)
- No franču chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete)
- No franču chanson 'dziesma'. (šķirklī šansons)
- No franču chantage. (šķirklī šantāža)
- No franču chapiteau 'vāks'. (šķirklī šapito)
- No franču charade. (šķirklī šarāde)
- No arābu šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats)
- No vācu Scharlach. (šķirklī šarlaks)
- No vācu Scharnier, franču charnière. (šķirklī šarnīrs)
- No franču charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt)
- No franču charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs)
- No franču chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs)
- No franču châssis. (šķirklī šasija)
- No vācu Schattier(ung) 'krāsas nianse'. (šķirklī šatieris)
- No franču châtain. (šķirklī šatens)
- No franču chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs)
- No lejasvācu scherp. (šķirklī šerps)
- No franču chef. (šķirklī šefs)
- No arābu šayk 'vecs vīrs, sirmgalvis'. (šķirklī šeihs)
- No angļu shaker. (šķirklī šeikers)
- No franču chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro)
- No angļu shake 'kratīties'. (šķirklī šeiks)
- No franču chiffon 'lupata, skranda'. (šķirklī šifons)
- No angļu shelf. (šķirklī šelfs)
- No holandiešu schellak. (šķirklī šellaka)
- No franču chiffre 'cipars' (šķirklī šifrs)
- No arābu šī'a 'piekritēju grupa'. (šķirklī šiisms)
- No franču chic. (šķirklī šiks)
- No angļu shilling, vācu Schilling. (šķirklī šiliņš)
- No franču chimpanzé. (šķirklī šimpanze)
- No franču chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons)
- No franču chinchilla. (šķirklī šinšilla)
- No baltkrievu трусь vai poļu trus. (šķirklī trusis)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No grieķu schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No lejasvācu scindula. (šķirklī šķindelis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No lejasvācu schinken. (šķirklī šķiņķot)
- No lejasvācu schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No vācu der Schlager. (šķirklī šlāgeris)
- No poļu szlachta 'dzimta'. (šķirklī šļahta)
- No zviedru skjuts 'iejūgti rati'. (šķirklī šķūtis)
- No vācu die Schlacke, krievu шлак. (šķirklī šlaga)
- No vācu Schlag 'šķirne, suga; veids'. (šķirklī šlaka)
- No vācu der Schlauch. (šķirklī šļauka)
- No vācu der Schnauzer, kam pamatā die Schnauze 'purns'. (šķirklī šnaucers)
- No vācu der Schmuggel 'kontrabanda, spekulācija'. (šķirklī šmugulis)
- No franču choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks)
- No angļu shopping (shop 'veikals'). (šķirklī šopings)
- No angļu shorts. (šķirklī šorti)
- No angļu short track 'īsais celiņš'. (šķirklī šorttreks)
- No franču chaussée. (šķirklī šoseja)
- No angļu show business. (šķirklī šovbizness)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No krievu шпага, itāļu spada. (šķirklī špaga)
- No vācu Spagat. (šķirklī špagats)
- No vācu der Spachtel. (šķirklī špaktele)
- No vācu Spalier. (šķirklī špalera)
- No vācu spaßig 'jocīgs'. (šķirklī špāsīgs)
- No franču chauffeur. (šķirklī šoferis)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts)
- No vācu der Stab. (šķirklī štābs)
- No vācu der Stamm 'celms, līnija'. (šķirklī štamms)
- Itāļu stampa 'zīmogs', krievu штамп. (šķirklī štamps)
- No vācu die Stanze. (šķirklī štance)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī štats)
- No vācu der Staat 'valsts'. (šķirklī štats)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No vācu der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No vācu der Strumpfband. (šķirklī štrumbante)
- No lejasvācu schumen. (šķirklī šūmēties)
- No vācu die Schublade. (šķirklī šūplāde)
- No arābu shūrā 'konsultācija; apspriede'. (šķirklī šura)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No vācu schwach. (šķirklī švaks)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No spāņu tabaco. (šķirklī tabaka)
- No latīņu tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele)
- No latīņu tubernaculum 'telts'. (šķirklī tabernākuls)
- No franču tableau. (šķirklī tablo)
- No angļu tabloid. (šķirklī tabloīds)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- No angļu tabulator. (šķirklī tabulators)
- No vācu Tabun. (šķirklī tabūns)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- No vācu Tafel. (šķirklī tāfele)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- No latīņu talcus, kam pamatā arābu talq. (šķirklī talks)
- No grieķu tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No angļu timer. (šķirklī taimeris)
- No lībiešu taimin. (šķirklī taimiņš)
- No holandiešu takelage, vācu Takelage. (šķirklī takelāža)
- No latīņu taxatio 'cenas noteikšana, novērtēšana'. (šķirklī taksācija)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No angļu time out. (šķirklī taimauts)
- No vācu Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- No latīņu taxator. (šķirklī taksators)
- No spāņu tacos. (šķirklī tako)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- No latīņu tactus 'pieskāriens', 'sajūta'. (šķirklī takts)
- No vācu Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts)
- No grieķu talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants)
- No latīņu talaris (talus 'potīte'). (šķirklī talārs)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- No grieķu thallos 'zaļš zars'. (šķirklī tallijs)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No latīņu tactilis. (šķirklī taktils)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No gruzīnu tamadá. (šķirklī tamada)
- No franču tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns)
- No franču tambour. (šķirklī tamburs)
- No franču tamponage. (šķirklī tamponāža)
- No franču tampon. (šķirklī tampons)
- No franču tam-tam. (šķirklī tamtams)
- No grieķu thanatos 'nāve' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tanatoloģija)
- No angļu tandem. (šķirklī tandēms)
- No franču talon. (šķirklī talons)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No franču tan(n)in. (šķirklī tanīns)
- No angļu tank. (šķirklī tanks)
- No grieķu Tantalos. (šķirklī tantals)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No japāņu tanka. (šķirklī tanka)
- No sanskrita tantra 'aužamās stelles; pamats'. (šķirklī tantrisms)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No vācu Tapete. (šķirklī tapetes)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns)
- No itāļu tarantella. (šķirklī tarantella)
- Aizguvums no baltkrievu тóрба. (šķirklī tarba)
- No franču tarifer. (šķirklī tarificēt)
- No franču tarification. (šķirklī tarifikācija)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- No vācu Tasse. (šķirklī tase)
- Saīsinājums no Телеграфное Агенство Советского Союза. (šķirklī TASS)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No franču tachisme (tache 'plankums, traips'). (šķirklī tašisms)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No franču tarif. (šķirklī tarifs)
- No spāņu tapas (vsk. tapa 'vāks'). (šķirklī tapas)
- No itāļu taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- No ķīniešu te 'tēja'. (šķirklī teīns)
- No angļu tape 'lente'. (šķirklī teips)
- No franču théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No latīņu textura 'savijums'. (šķirklī tekstūra)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un angļu type 'rakstīt ar rakstāmmašīnu'. (šķirklī teletaips)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No grieķu thema 'pamats, tēma'. (šķirklī tēma)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- Latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- No angļu tender. (šķirklī tenderis)
- No latīņu tendere 'virzīt, censties'. (šķirklī tendēt)
- No angļu tennis. (šķirklī teniss)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrija)
- No latīņu tensus 'saspringts' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī tenzometrs)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No grieķu theos 'dievs' un gonē 'dzimšana'. (šķirklī teogonija)
- No grieķu theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija)
- No grieķu theos 'dievs' un logos 'mācība, prāts'. (šķirklī teoloģija)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No franču templier (temple 'svētnīca'). (šķirklī templieši)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No latīņu theoria, grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī teorija)
- No grieķu theos 'dievs' un sophia 'gudrība'. (šķirklī teozofija)
- No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un genos 'rašanās'. (šķirklī teratogēns)
- No grieķu teras, teratos 'briesmonis, kroplis' un logos 'mācība'. (šķirklī teratoloģija)
- No teras, teratos 'briesmonis, kroplis'. (šķirklī teratoma)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- No itāļu terza 'trešā'. (šķirklī terca)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No grieķu therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits)
- No itāļu terzina. (šķirklī tercīna)
- No grieķu thērion 'zvērs' un logos 'mācība'. (šķirklī terioloģija)
- No angļu terrier, franču terrier 'ala'. (šķirklī terjeri)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No latīņu terminus 'robeža'. (šķirklī termins)
- No grieķu thermē 'karstums'. (šķirklī termīts)
- No latīņu termes, termitis. (šķirklī termīts)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No franču terrorişme, kam pamatā latīņu terror 'šausmas'. (šķirklī terorisms)
- No latīņu testamentum, kam pamatā latīņu testari 'apliecināt'. (šķirklī testaments)
- No angļu tester. (šķirklī testers)
- No angļu test 'pārbaude'. (šķirklī tests)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No grieķu tetralogia. (šķirklī tetraloģija)
- No latīņu ternarius. (šķirklī ternārs)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No franču thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze)
- No grieķu tiára, arī triregnum. (šķirklī tiāra)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No grieķu tetrametron. (šķirklī tetrametrs)
- No grieķu typhlos 'akls' un pedagoģija. (šķirklī tiflopedagoģija)
- No grieķu typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīkkoks)
- No grieķu typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs)
- No franču tic. (šķirklī tiks)
- No holandiešu tijk. (šķirklī tiks)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīks)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No franču tulle. (šķirklī tills)
- No vācu Thymian, kam pamatā latīņu thymus, grieķu thymon. (šķirklī timiāns)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No latīņu tympania, grieķu tympanon 'bungas'. (šķirklī timpānija)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No itāļu tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu)
- No franču tirade. (šķirklī tirāde)
- No grieķu tyrannis. (šķirklī tirānija)
- No grieķu tyrannos. (šķirklī tirāns)
- No vācu Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No grieķu Titanes. (šķirklī titāns)
- No grieķu Titan. (šķirklī titāns)
- No franču titre. (šķirklī titri)
- No latīņu toga (tegere 'nosegt'). (šķirklī toga)
- No uzņēmuma dibinātāja Toijodas (Toyoda) uzvārda. (šķirklī toijota)
- No angļu toy terrier. (šķirklī toiterjers)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No latīņu toxoplasmosis. (šķirklī toksoplazmoze)
- No latīņu tolerantia 'iecietība, izturība'. (šķirklī tolerance)
- No itāļu tonica, kam pamatā grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonika)
- No angļu tonic (water). (šķirklī toniks)
- No franču tonnage. (šķirklī tonnāža)
- No latīņu tonsillitis (tonsilla 'mandele'). (šķirklī tonsilīts)
- No latīņu tonus, grieķu tonos 'spriegums'. (šķirklī tonuss)
- No latīņu tonsura 'cirpšana'. (šķirklī tonzūra)
- No grieķu topazos. (šķirklī topāzs)
- No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No angļu top. (šķirklī tops)
- No spāņu tomate, kam pamatā navatlu tomatl. (šķirklī tomāts)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- No angļu tory. (šķirklī toriji)
- Pēc skandināvu pērkona dieva Tora vārda. (šķirklī torijs)
- Latīņu torpedo 'elektriskā raja (zivs)'. (šķirklī torpēda)
- No spāņu tortilla 'tortīte' (torta 'torte'). (šķirklī tortilja)
- No angļu toaster (toast 'grauzdiņš'). (šķirklī tosteris)
- No angļu angļu toast. (šķirklī tosts)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No franču totalisateur. (šķirklī totalizators)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No latīņu traditio 'nodošana tālāk'. (šķirklī tradīcija)
- No grieķu tragōidia (tragos 'āzis' un ōidē 'dziesma'). (šķirklī traģēdija)
- No grieķu tracheia (artēria) 'elpvads' un tomē 'griezums'. (šķirklī traheotomija)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No itāļu traforetto. (šķirklī trafarets)
- No latīņu trajectous 'pārvietošanās'. (šķirklī trajektorija)
- No latīņu tractatus 'pētījums'. (šķirklī traktāts)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No angļu trawl. (šķirklī tralēt)
- No angļu trawl. (šķirklī tralis)
- No angļu tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators)
- No vācu Tran. (šķirklī trāns)
- No latīņu transactio 'starpniecība'. (šķirklī transakcija)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No latīņu transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No vācu Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte)
- No latīņu transcribere 'pārrakstīt'. (šķirklī transkribēt)
- No latīņu translatio 'pārnešana'. (šķirklī translācija)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No latīņu trans 'caur, šķērsām; pāri' un spirare 'elpot'. (šķirklī transpirācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantēt)
- No latīņu transponere. (šķirklī transponēt)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No latīņu transpositio 'pārvietošana'. (šķirklī transpozīcija)
- No franču transe. (šķirklī transs)
- No franču tranchée. (šķirklī tranšeja)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece)
- No angļu trapper, trap 'slazds'. (šķirklī trapers)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No holandiešu trap. (šķirklī traps)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No vācu trassieren. (šķirklī trasēt)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No angļu trust 'uzticēt; uzticēties'. (šķirklī trasts)
- No itāļu tratta. (šķirklī trata)
- No grieķu traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
- No franču traverse 'šķērsbaļķis'. (šķirklī traversa)
- No franču traverser 'šķērsot'. (šķirklī traversēt)
- No franču traversée 'pārbraukšana, pārcelšanās'. (šķirklī traverss)
- No itāliešu travertino. (šķirklī travertīns)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No angļu trade-unionism. (šķirklī tredjūnisms)
- No angļu trailer. (šķirklī treilers)
- No angļu to trail. (šķirklī treilēt)
- No angļu track 'pēdas, ceļš'. (šķirklī treks)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No angļu trench coat. (šķirklī trencis)
- No angļu to train 'izglītot, mācīt'. (šķirklī trenēt)
- No angļu training (train 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No franču traîne. (šķirklī trēns)
- No franču tresse. (šķirklī trese)
- No angļu trust. (šķirklī trests)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No grieķu trias (triados). (šķirklī triāde)
- No itāļu triangolo. (šķirklī triangolo)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No latīņu tribunus. (šķirklī tribūns)
- No latīņu triceps 'trīsgalvains'. (šķirklī tricepss)
- No latīņu triennālis 'trīsgadīgs'. (šķirklī triennāle)
- No latīņu tribus (tribuere 'dalīt'). (šķirklī triba)
- No latīņu triforium. (šķirklī triforijs)
- No angļu trigger. (šķirklī trigers)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- No franču, angļu trichomonas, kam pamatā grieķu trichōma 'mati'. (šķirklī trihomonas)
- No franču trieur (trier 'izlasīt, šķirot'). (šķirklī trijers)
- No franču tricot. (šķirklī triko)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No angļu trick. (šķirklī triks)
- No franču trillion. (šķirklī triljons)
- No angļu thriller. (šķirklī trilleris)
- No grieķu trilogia. (šķirklī triloģija)
- No grieķu trix (trichos) 'mats' un phyton 'augs'. (šķirklī trihofītija)
- No latīņu trichordum, grieķu trichordon. (šķirklī trihords)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No angļu trimmer (to trim 'sakārtot, pielīdzināt'). (šķirklī trimmeris)
- No angļu to trim. (šķirklī trimmēt)
- No franču trumeau. (šķirklī trimo)
- No angļu triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode)
- No grieķu, latīņu tri- 'trīs' un latīņu planum 'plakne'. (šķirklī triplāns)
- No latīņu triplex 'trīskārtains'. (šķirklī triplekss)
- No grieķu triptychos 'trīskārtīgi salikts'. (šķirklī triptihs)
- No grieķu tri- un nomē 'daļa'. (šķirklī trinoms)
- No franču triolet. (šķirklī triolets)
- No angļu charter 'harta'. (šķirklī čartisms)
- No latīņu de un nomen 'nomens'. (šķirklī denomināls)
- No vācu Ältermann. (šķirklī eltermanis)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms)
- No angļu caprolactam. (šķirklī kaprolaktams)
- No latīņu carcinoma, grieķu karkinos 'vēzis'. (šķirklī karcinoma)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No latīņu condicionalis 'nosacīts'. (šķirklī kondicionālis)
- No latīņu conjugatio 'saistīšana, savienošana'. (šķirklī konjugācija)
- No latīņu consonans (consonantis) 'saskanīgs, līdzskanošs'. (šķirklī konsonants)
- No franču contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka)
- No franču conversation, kam pamatā latīņu conversatio. (šķirklī konversācija)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
- No itāļu risalto 'izcilnis, izvirzījums'. (šķirklī rizalīts)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No vācu Tante. (šķirklī tante)
- No vācu die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No latīņu vasculum 'trauciņš'. (šķirklī vaskulīts)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu abacus, grieķu abax, abakos 'plāksne'. (šķirklī abaks)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No angļu Afro-American, African American. (šķirklī afroamerikāņi)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No franču accordéon, vācu Akkordeon. (šķirklī akordeons)
- No latīņu accumulatio 'uzkrāšana'. (šķirklī akumulācija)
- No latīņu accumulator 'savācējs'. (šķirklī akumulators)
- No latīņu (al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No ebreju āmēn 'patiesi, lai notiek tā!'. (šķirklī āmen)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No franču are, kam pamatā latīņu area. (šķirklī ārs)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No franču hasard 'gadījums; risks'. (šķirklī azarts)
- No latīņu bacchanalia. (šķirklī bakhanālijas)
- No franču balle. (šķirklī balle)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No franču buste. (šķirklī biste)
- No franču bistro(t). (šķirklī bistro)
- No krievu valodas блин. (šķirklī bliņa)
- No angļu boiler. (šķirklī boilers)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- No angļu bridge. (šķirklī bridžs)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No franču boulevard. (šķirklī bulvāris)
- No vācu Bursche, kam pamatā latīņu bursa. (šķirklī buršs)
- No latīņu caelibatus. (šķirklī celibāts)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No latīņu circumflexus. (šķirklī cirkumflekss)
- No angļu choke-bore. (šķirklī čoks)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No latīņu decima 'desmitā'. (šķirklī decima)
- No franču délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No angļu deejay. (šķirklī dīdžejs)
- No latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference)
- No latīņu dictio 'izruna'. (šķirklī dikcija)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No latīņu disponere 'izvietot, sadalīt'. (šķirklī disponēt)
- No dis- un proporcija. (šķirklī disproporcija)
- No angļu drag. (šķirklī draga)
- No A. Kronvalda darinājuma dzejols (1868. g.). (šķirklī dzejolis)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No franču exaltation, kam pamatā latīņu exaltātio. (šķirklī eksaltācija)
- No latīņu exotica. (šķirklī eksotika)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No angļu evolution, kam pamatā latīņu evolutio 'attīšana'. (šķirklī evolūcija)
- No vācu fein 'ļoti labs'. (šķirklī feins)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibroma)
- No angļu folk-lore. (šķirklī folklora)
- No latīņu forum. (šķirklī forums)
- No grieķu phōs (phōtos) 'gaisma'. (šķirklī fots)
- No franču fauvisme (fauve 'mežonīgs'). (šķirklī fovisms)
- No franču frotter 'berzt'. (šķirklī frotē)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No vācu Genom; Gen 'gēns' un (Chromos)om 'hromosoma'. (šķirklī genoms)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No vācu Grand. (šķirklī grants)
- No itāļu grandioso. (šķirklī grandiozs)
- No angļu grapefruit. (šķirklī greipfrūts)
- No franču germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms)
- Pēc angļu anatoma N. Haimora (Nathaniel Highmore, 1613–1685) uzvārda. (šķirklī haimorīts)
- No latīņu herba 'augs' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī herbicīds)
- No angļu hydride, no hydr(ogen) 'ūdeņradis'. (šķirklī hidrīds)
- No grieķu hygros 'mitrs' un phyton 'augs'. (šķirklī higrofīts)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No franču hôtel. (šķirklī hotelis)
- No spāņu hidalgo. (šķirklī idalgo)
- No latīņu immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No latīņu inspector 'novērotājs, uzraudzītājs'. (šķirklī inspektors)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No vācu Jurist, latīņu jurista (jus, jur – 'likums'). (šķirklī jurists)
- No franču calembour. (šķirklī kalambūrs)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No franču carrosserie. (šķirklī karosērija)
- No franču cartonnage. (šķirklī kartonāža)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No franču cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo)
- No angļu clearing 'izlīdzinājums'. (šķirklī klīrings)
- No ivrita knĕset 'sapulce'. (šķirklī knesets)
- No angļu cobbler. (šķirklī koblers)
- No spāņu coyote, kam pamatā acteku coyotl. (šķirklī koijots)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- No franču collier. (šķirklī koljē)
- No vācu Kommandierung. (šķirklī komandējums)
- No latīņu concilium 'sanāksme, sapulce'. (šķirklī koncils)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No franču concours. (šķirklī konkūrs)
- No angļu contextual, franču contextuel. (šķirklī kontekstuāls)
- No grieķu koryphaios 'vadonis, galvenais'. (šķirklī korifejs)
- No franču coter. (šķirklī kotēt)
- No angļu cracker. (šķirklī krekers)
- No franču crevette. (šķirklī krevete)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No krievu курсант, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursants)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
- No vācu Latte 'kārts'. (šķirklī lata)
- No latīņu ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra)
- No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
- No vācu Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns)
- No latīņu lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators)
- No latīņu lunaris (luna 'mēness'). (šķirklī lunārs)
- No franču mayonnaise. (šķirklī majonēze)
- No itāļu maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No vācu Mark 'robeža'. (šķirklī marka)
- No vācu Maschinenpistole. (šķirklī mašīnpistole)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- Saīsinājums no krievu Минский автомобильный завод. (šķirklī MAZ)
- No latīņu membrāna 'ādiņa'. (šķirklī membrāna)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No grieķu mesos 'vidējais' un phyton 'augs'. (šķirklī mezofīti)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No grieķu myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No latīņu mille 'tūkstotis' un sekunde. (šķirklī milisekunde)
- No franču mine. (šķirklī mīna)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No latīņu ministrare 'kalpot'. (šķirklī ministrants)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No grieķu monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs)
- No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No franču multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs)
- No latīņu nihil 'nekas'. (šķirklī nihilisms)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okults)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- No franču panneau 'plāksne'. (šķirklī panno)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No latīņu patronatus. (šķirklī patronāts)
- No vācu Pauspapier. (šķirklī pauspapīrs)
- No franču paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No latīņu perforatio 'caurduršana'. (šķirklī perforācija)
- No latīņu perforare 'caurdurt'. (šķirklī perforators)
- No latīņu perversio 'ačgārnība'. (šķirklī perversija)
- No itāliešu pianissimo. (šķirklī pianisimo)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No angļu pointer, kam pamatā vārds to point 'norādīt'. (šķirklī pointers)
- No angļu poker. (šķirklī pokers)
- No poli- un grieķu gamos 'laulība'. (šķirklī poligāmija)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No latīņu pontificatus, pontifex. (šķirklī pontifikāts)
- No franču ponton, kam pamatā latīņu pons (pontis) 'tilts'. (šķirklī pontons)
- No franču porte-monnaie. (šķirklī portmonejs)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No latīņu praedicatum. (šķirklī predikāts)
- No franču prédisposition. (šķirklī predispozīcija)
- No latīņu praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No latīņu progressus 'kustība uz priekšu; attīstība; panākumi'. (šķirklī progress)
- No latīņu proponere. (šķirklī proponēt)
- No latīņu proportio 'samērs, attiecība'. (šķirklī proporcija)
- No angļu proton, kam pamatā grieķu prōtos 'pirmais'. (šķirklī protons)
- No latīņu pumex. (šķirklī pumeks)
- No ukraiņu рада. (šķirklī rada)
- No vācu Rang, franču rang 'rinda'. (šķirklī rangs)
- No franču ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns)
- No vācu Realismus, kam pamata latīņu realis 'patiess'. (šķirklī reālisms)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No franču redoute. (šķirklī redute)
- No angļu reggae. (šķirklī regejs)
- No vācu Reichskommissariat. (šķirklī reihskomisariāts)
- No viduslaiku latīņu recommendatio. (šķirklī rekomendācija)
- No viduslaiku latīņu recommendare. (šķirklī rekomendēt)
- No latīņu relictus 'atlikums'. (šķirklī relikts)
- No latīņu reliquiae 'paliekas, atliekas'. (šķirklī relikvija)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No latīņu resectio 'atšķelšana'. (šķirklī rezekcija)
- No franču roulade. (šķirklī rolāde)
- No vācu Rosmarin, kam pamatā latīņu ros marinus 'jūras rasa'. (šķirklī rozmarīns)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No vācu Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris)
- No vācu Sekans, kam pamatā latīņu secans 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekanss)
- No vācu Sextett, kam pamatā latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstets)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- Pēc Noas vecākā dēla Šema jeb Sēma vārda. (šķirklī semīti)
- No angļu sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No angļu sir. (šķirklī sers)
- No angļu simulator. (šķirklī simulators)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- No senkrievu valodas скупь. (šķirklī skopiķis)
- No angļu screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings)
- No angļu soul 'dvēsele'. (šķirklī souls)
- No ģermāņu (augšvācu) valodas. (šķirklī spelte)
- No vācu Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice)
- No latīņu spirare 'elpot' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spirometrs)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu stereo 'ciets, masīvs' un typos 'nospiedums'. (šķirklī stereotipija)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt)
- No viduslaiku latīņu subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No latīņu supinum. (šķirklī supīns)
- No angļu swinger. (šķirklī svingeris)
- No vācu Schal. (šķirklī šalle)
- No vācu Schären, kam pamatā zviedru skär 'klints'. (šķirklī šēra)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No angļu sheriff. (šķirklī šerifs)
- No angļu sherry. (šķirklī šerijs)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- No franču terrine. (šķirklī terīne)
- No angļu toxin (toxic 'toksisks'). (šķirklī toksīni)
- No latīņu tractare (trahere). (šķirklī traktēt)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No franču tube 'caurule' (šķirklī tūba)
- No latīņu ventilatio. (šķirklī ventilācija)
- No latīņu ventilator 'vēcināt, plivināt'. (šķirklī ventilis)
- No latīņu via 'ceļš' un ductus 'novadīšana'. (šķirklī viadukts)
- No angļu wobbler. (šķirklī vobleris)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No vācu spitz 'smails; dzēlīgs'. (šķirklī spics)
- No itāļu moderato. (šķirklī moderato)
- No franču charlatan. (šķirklī šarlatāns)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkulīns)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkuloze)
- No itāļu tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs)
- No vācu Thuja, kam pamatā grieķu thya. (šķirklī tūja)
- No portugāļu tucano. (šķirklī tukāns)
- No grieķu tritos 'trešais'. (šķirklī tritijs)
- No latīņu triti(cum) 'kvieši' un (se)cale 'rudzi'. (šķirklī tritikāle)
- No latīņu triumphus. (šķirklī triumfs)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- No vācu Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No franču tour. (šķirklī tūre)
- No latīņu turbulentus 'saviļņots'. (šķirklī turbulents)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No franču tourníe. (šķirklī turneja)
- No angļu turnip. (šķirklī turnepsis)
- No franču tourniquet. (šķirklī turnikets)
- No vācu Turnier, franču tournoi. (šķirklī turnīrs)
- No krievu valodas тусовать. (šķirklī tusēt)
- No angļu tweed. (šķirklī tvīds)
- No angļu twist. (šķirklī tvists)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No latīņu umbra 'ēna'. (šķirklī umbra)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No vācu Unze, kam pamatā latīņu uncia. (šķirklī unce)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu unio 'vienība, apvienība'. (šķirklī ūnija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No latīņu uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu unio 'vienība'. (šķirklī uniāts)
- No vācu Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija)
- No franču universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No latīņu universum. (šķirklī universs)
- No evenku valodas. (šķirklī untas)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No grieķu Ouranos. (šķirklī Urāns)
- No grieķu ouranos 'debess'. (šķirklī urāns)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No latīņu urina. (šķirklī urīns)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No krievu урла (iespējams, saīsinājums no уголовно разыскиваемое лицо 'kriminālmeklēšanā esoša persona'). (šķirklī urla)
- No latīņu urna. (šķirklī urna)
- No grieķu ouro 'urīns' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī urogrāfija)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No franču utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No vācu utopisch, kam pamatā angļu Utopia. (šķirklī utopisks)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No latīņu uvula 'mēlīte'. (šķirklī ūvula)
- No vācu frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēt)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēties)
- No latīņu usus 'lietojums, paradums'. (šķirklī ūzuss)
- No latīņu usurpator. (šķirklī uzurpators)
- No senskandināvu vađmāl 'rupjš vilnas audums'. (šķirklī vadmala)
- No lībiešu vagār 'muižas darbu uzraugs'. (šķirklī vagars)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vagīna)
- No lejasvācu wagen. (šķirklī vāģis)
- No krievu вахмистр, kam pamatā vācu Wachtmeister. (šķirklī vahmistrs)
- No dibinātāja Muhammeda ibn Abdelvahāba (1703–1787) vārda. (šķirklī vahābisms)
- No latīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginīts)
- No altīņu vagina 'maksts'. (šķirklī vaginoze)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
- No serbu vampir. (šķirklī vampīrs)
- No vācu Want. (šķirklī vantis)
- No grieķu stihos 'rinda'. (šķirklī vārsma)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- No vācu die Waschschüssel. (šķirklī vašbļoda)
- No vācu Watte. (šķirklī vate)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No angļu izsauksmes vārda wow. (šķirklī vau)
- No angļu voucher 'kvīts, galvojums'. (šķirklī vaučers)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- No senslāvu вет- 'padome', krievu Вече. (šķirklī veče)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- Ata Kronvalda ieteikts vārds. (šķirklī veids)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu vārda wakeboard, kur wake 'ķīlis' un board 'dēlis'. (šķirklī veikbords)
- No latīņu vector 'nesējs'. (šķirklī vektors)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No franču velours 'samts', kam pamatā latīņu vellosus 'pūkains'. (šķirklī velūrs)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- Angļu velvet 'samts'. (šķirklī velvets)
- No latīņu venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks)
- No itāļu vendetta. (šķirklī vendeta)
- No krievu вепрь, senslāvu veprъ 'mežakuilis'. (šķirklī vepris)
- No angļu veranda(h). (šķirklī veranda)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- Lejasvācu wehrbalke. (šķirklī vērbaļķis)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No franču vérisme, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts'. (šķirklī verisms)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču vers libre. (šķirklī verlibrs)
- No franču vermout, vācu Wermut 'vērmeles'. (šķirklī vermuts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No latīņu ventilator 'vēdinātājs'. (šķirklī ventilators)
- No latīņu versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāls)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- No igauņu vasar 'āmurs'. (šķirklī veseris)
- No vācu Weste, kam pamatā latīņu vestis 'apģērbs'. (šķirklī veste)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- No franču vestibule. (šķirklī vestibils)
- No latīņu veterināria 'dzīvnieku ārstēšana'. (šķirklī veterinārija)
- No latīņu veteranus 'vecs kareivis'. (šķirklī veterāns)
- No latīņu veterinārius 'mājdzīvnieku ārsts'. (šķirklī veterinārs)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No latīņu vibratio 'trīcēšana'. (šķirklī vibrācija)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No arābu wasīr. (šķirklī vezīrs)
- No angļu veejay. (šķirklī vīdžejs)
- No latīņu vice '(kā) vietā, uzdevumā'. (šķirklī vice-)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No itāļu vibrato. (šķirklī vibrato)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No latīņu videō 'redzu'. (šķirklī video)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No lejasvācu viole, itāļu viola. (šķirklī vijole)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No latīņu Victōria. (šķirklī viktorija)
- No krievu викторина, kam pamatā latīņu victōria 'uzvara'. (šķirklī viktorīna)
- No latīņu Victōria, kam pamatā victōria 'uzvara'. (šķirklī Viktorija)
- No latīņu villa. (šķirklī villa)
- No holandiešu wimpel. (šķirklī vimpelis)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No angļu windsurfing. (šķirklī vindsērfings)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No franču vignette. (šķirklī vinjete)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No itāļu viola. (šķirklī viola)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No franču virage. (šķirklī virāža)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No vācu Viskose, kam pamatā latīņu viscōsus 'stigrs'. (šķirklī viskoze)
- No latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulents)
- Tirdzniecības nosaukums Vistra. (šķirklī vistra)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vitalis. (šķirklī vitāls)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- No latīņu vivus 'dzīvs' un sectio 'uzšķēršana'. (šķirklī vivisekcija)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- Franču visage 'seja'. (šķirklī vizāža)
- No latīņu visio, videre 'redzēt'. (šķirklī vīzija)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No franču vaudeville. (šķirklī vodeviļa)
- Latīņu vocabulum 'nosaukums, vārds'. (šķirklī vokābuls)
- No franču volant 'lidojošs'. (šķirklī volāns)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- No holandiešu wrak. (šķirklī vraks)
- No angļu voodoo, vestindiešu voudou. (šķirklī vudū)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
- No grieķu sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales)
- No grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī zauri)
- No portugāļu zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra)
- No franču zébu. (šķirklī zebu)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No vācu Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- No franču sonde. (šķirklī zonde)
- No Salacas lībiešu zuš. (šķirklī zutis)
- No grieķu zōnē 'josta'. (šķirklī zona)
- No angļu zorbing. (šķirklī zorbings)
- No angļu zorb. (šķirklī zorbs)
- No igauņu sõster 'jāņoga'. (šķirklī zustrene)
- No franču genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No franču gendarmerie. (šķirklī žandarmērija)
- No franču gendarme. (šķirklī žandarms)
- No franču gélatine. (šķirklī želatīns)
- No franču gelée. (šķirklī želeja)
- No krievu женьшень, kam pamatā ķīniešu renshēn, jēn shēn. (šķirklī žeņšeņs)
- No franču geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests)
- No franču jeton. (šķirklī žetons)
- No angļu jacket, franču jaquette 'jaciņa'. (šķirklī žakete)
- No franču jargon. (šķirklī žargons)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No itāliešu girare. (šķirklī žirēt)
- No vācu Giro, itāliešu giro 'apgrozība, apgrozījums'. (šķirklī žiro)
- No grieķu gyros 'riņķis, aplis' un kompass. (šķirklī žirokompass)
- No angļu jockey. (šķirklī žokejs)
- No franču jongler. (šķirklī žonglēt)
- No franču girondin. (šķirklī žirondisti)
- No itāliešu girante, girare (una somma) 'pārvest (summu)'. (šķirklī žirants)
- No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No krievu журналистика, franču journalisme. (šķirklī žurnālistika)
- No franču journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls)
- No krievu журналист, franču journaliste. (šķirklī žurnālists)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No spāņu tango. (šķirklī tango)
- No franču cocon. (šķirklī kokons)
- No angļu cocker spaniel. (šķirklī kokerspaniels)
- No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
- No spāņu cocaina, coca. (šķirklī kokaīns)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No latīņu cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- No latīņu sculptor, sculpere 'izgriezt, izcirst akmenī'. (šķirklī skulptors)
- No franču boussole, itāļu bussola. (šķirklī busole)
- No franču bourgeois. (šķirklī buržuā)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks)
- No latīņu naturalis. (šķirklī naturāls)
- No franču répondez, s'il vous plaît 'lūdzu atbildiet'. (šķirklī R.S.V.P.)
- No angļu OK. (šķirklī OK)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- No latīņu primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvs)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī P. S.)
- No franču maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No latīņu vetō 'aizliedzu'. (šķirklī veto)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No angļu bowling. (šķirklī boulings)
- No latīņu lectorium, lector 'lasītājs'. (šķirklī lektorijs)
- No itāliešu piano. (šķirklī piano)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No līvu sēń vai igauņu seen. (šķirklī sēne)
- No latīņu cardinalis 'galvenais'. (šķirklī kardināls)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No latīņu persona. (šķirklī persona)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- No latīņu collectivus 'savākts, sakopots'. (šķirklī kolektīvs)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- 20. gs. sākuma jaunvārds. (šķirklī līmenisks)
- No latīņu lit(t)erarius. (šķirklī literārs)
- No latīņu litus (litoris) 'krasts'. (šķirklī litorāls)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla'. (šķirklī spora)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No vācu offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs)
- No vācu lustig 'priecīgs, jautrs, līksms'. (šķirklī lustīgs)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No latīņu matrimonium 'laulība'. (šķirklī matrimoniāls)
- No latīņu medialis, medius 'vidējs'. (šķirklī mediāls)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- No latīņu mentalis (mens, ģen. mentis 'prāts, saprāts'). (šķirklī mentāls)
- No vācu stramm. (šķirklī štrams)
- No vācu Strudel, kam pamatā vidusaugšvācu strodel, strudel 'straume, krāce'. (šķirklī štrūdele)
- No vācu die Spannung 'spriegums'. (šķirklī španungs)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
- No grieķu metallourgos 'kalnracis'. (šķirklī metalurgs)
- No krievu sar. штýка 'lieta'. (šķirklī štuka)
- No latīņu memorialis 'piemiņas cienīgs'. (šķirklī memoriāls)
- No latīņu terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
- No latīņu trivialis. (šķirklī triviāls)
- No franču total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu notarius 'rakstvedis'. (šķirklī notārs)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No angļu media literacy. (šķirklī medijpratība)
- No angļu chat (ro)bot. (šķirklī čatbots)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No latīņu modalis (modus 'mērs, veids'). (šķirklī modāls)
- No latīņu moderator 'apvaldītājs'. (šķirklī moderators)
- No grieķu monos un phagein 'ēst '. (šķirklī monofāgs)
- No grieķu monochromōs 'vienkrāsains'. (šķirklī monohroms)
- No mono- un grieķu syllabē 'zilbe'. (šķirklī monosillabisks)
- No franču monteur. (šķirklī montieris)
- Pēc islāma pravieša Muhameda (ap 570–632) vārda. (šķirklī muhamedānis)
- No persiešu musulmān, arābu muslim. (šķirklī musulmanis)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No angļu ageism. (šķirklī eidžisms)
- no angļu: glamorous ‘krāšņs' un camping ‘kempings’. (šķirklī glempings)
- No angļu non-resident. (šķirklī nerezidents)
Atrasts normatīvajos komentāros (365):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižoties)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Šis vārds nav darināts ar latviešu valodas priedēkli ap-. (šķirklī abižot)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Vārds izveidots kā analogs angļu valodas jēdzienam literacy. (šķirklī pratība)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Vārds lemurs rakstāms ar īso u. (šķirklī lemurs)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Jāatceras, ka vārds marasmatisks rakstāms ar īso a. (šķirklī marasmatisks)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Oficiālos tekstos lietojama vārdkopa medicīnas māsa. (šķirklī medmāsa)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: citēt, citēju, citē, citēts utt. (šķirklī nocitēt)
- Vārds nodarbošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nodarbošanās), ģenitīvā (nodarbošanās), akuzatīvā (nodarbošanos), instrumentālī (ar nodarbošanos). (šķirklī nodarbošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: pamatot, pamatots u. tml. (šķirklī nopamatot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: publicēt, publicēja, publicēts utt. (šķirklī nopublicēt)
- Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
- Praksē biežāk lieto darbības vārdu nošpaktelēt. (šķirklī nosliepnēt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Latviešu valodā vārda ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss)
- Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso e – ortoepija. (šķirklī ortoepija)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Nav vēlams darbības vārdu pazvanīt lietot ar nozīmi 'piezvanīt'. (šķirklī pazvanīt)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā sastopams arī šo sīpolu apzīmējums "šalotes sīpoli". (šķirklī šalotes)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Praksē pārsvarā lieto salikteni ziepjukoks. (šķirklī ziepjkoks)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (aiz)iet bojā
- (aiz)iet zudumā
- (aiz)laist bojā
- (aiz)laist ciet govi
- (aiz)laist postā
- (aiz)triekt pie velna
- (aiz)triekt ratā
- (ak) tu piķis!
- (ak) tu žēlīgais!
- (antīkās) olimpiskās spēles
- (ap)dzīvojamā platība
- (ap)gāzt kalnus
- (ar) atplestām rokām
- (ar) atplestu muti
- (ar) baltiem diegiem šūts
- (ar) gariem zobiem
- (ar) kailām rokām
- (ar) kopējiem spēkiem
- (ar) mīļu prātu
- (ar) platām acīm
- (ar) plikām rokām
- (ar) slapju galvu
- (ar) slapju muguru
- (ar) slapju pieri
- (ar) sviedriem laistīt
- (ar) sviedriem slacīt
- (ar) sviedriem vaigā
- (ar) tukšām rokām
- (ar) vieglu roku
- (ar) vieglu sirdi
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (birst) kā no (pār)pilnības raga
- (būt) jautrā dūšā
- (būt) jautrā prātā
- (būt) krietnā gabalā
- (būt) krietni gabalā
- (dzīvo), cepuri kuldams
- (ēst) ar gardu muti
- (gadīties) pa ķērienam
- (garš) kā kārts
- (glabāt) kā (savu) acuraugu
- (ie)griezt makā (robu)
- (ie)likt lombardā
- (iet) kā pa celmiem
- (iet) kā pa dēli
- (iet) kā pa sviestu
- (ir) kur (savu) galvu nolikt
- (ir) pirmā roka
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (iz)just uz savas ādas
- (iz)kratīt sirdi
- (iz)līst no ādas laukā
- (iz)līst vai no ādas (ārā)
- (iz)mainīt naudu
- (kā) ar kāsi velkams
- (kā) balta lapa
- (kā) krusts kaklā
- (kā) krusts uz kakla
- (kā) melnais tūkstotis
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.)
- (kā) par brīnumu
- (kā) par nelaimi
- (kā) par postu
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) posts kaklā
- (kā) posts uz kakla
- (kā) slapja vista
- (kā) slazda valgs
- (kā) slogs kaklā
- (kā) slogs uz kakla
- (kā) spļaut jūrā
- (kā) uguns pakulās
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kādam) līp pie nagiem
- (kādam) līp pie pirkstiem
- (kāds) nelabais dīdīja
- (kāds) velns dīdīja
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (kliedz) kā aizkauts
- (kurā) katrā laikā
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (līdz) ar gaismiņu
- (līdz) ar gaismu
- (naudas)maka biezums
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (nav) ne miņas
- (nav) ne zīmes
- (nav) ne ziņas
- (nav) spiesta lieta
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (ne)mētāties apkārt
- (ne)turēt naidu
- (ne)zaudēt dūšu
- (no) baltās ķēves devītā augumā
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (no) baltās ķēves trešā augumā
- (no)bērt kā pupas
- (no)dzert kāzas
- (no)gulties slimības gultā
- (no)kauties ar domām
- (no)krist gar zemi
- (nu) un tad?
- (pa)darīt kaunu
- (pa)ņemt uz grauda
- (pa)rādīt garu degunu
- (pa)rādīt kulaku
- (pa)raustīt plecus
- (par) galvas tiesu
- (pār)skrien skudras pa ādu
- (pār)skrien skudras pa kauliem
- (pār)skrien skudras pa ķermeni
- (pār)skrien skudras pa muguru
- (pār)skrien skudras pār ādu
- (pār)skrien skudras pār kauliem
- (pār)skrien skudras pār ķermeni
- (pār)skrien skudras pār muguru
- (pār)skrien skudriņas pa ādu
- (pār)skrien skudriņas pa kauliem
- (pār)skrien skudriņas pa ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pa muguru
- (pār)skrien skudriņas pār ādu
- (pār)skrien skudriņas pār kauliem
- (pār)skrien skudriņas pār ķermeni
- (pār)skrien skudriņas pār muguru
- (pats) nelabais dīda
- (pats) velns dīda
- (pēdējais) modes kliedziens
- (pie)vērst uzmanību
- (sa)krist veldrē
- (sa)mest kauliņus kopā
- (sa)spicēt ausis
- (sa)vārīt sūdus
- (sa)vārīt ziepes
- (sa)žņaugt sirdi
- (sarkans) kā biete
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (tā) nekas
- (taisns) kā ar lineālu novilkts
- (tas) nekas
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (tikko) vilkt garu
- (tikko) vilkt kājas
- (tikpat) kā divreiz divi
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (un) cauri!
- (uz) to labāko
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts
- (uz)taisīt karjeru
- (uzkrīt) kā sniegs uz galvas
- (vai) izkūst mutē
- (vai) izkūst uz mēles
- (vai) kūst mutē
- (vai) kūst uz mēles
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (var) uzkrist uz galvas
- (vārās kā) elles katls
- (vārās kā) raganu katls
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā
- (visas) iekšas griežas
- (visi) bez izņēmuma
- (visi) gali ūdenī
- (viss) mirdz un laistās
- (viss) spīd un laistās
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- 25. marts
- a cappella
- abi divi
- abinieku klase
- abscisu ass
- absolūtā dzirde
- absolūtā monarhija
- absolūtā nulle
- absolūtā temperatūra
- absolūtā vērtība
- absolūtā virsvērtība
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- t (°). Temperatūra.
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- dīkā (atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- robežmala (Kā) robežas mala.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (no)dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Jaungada diena 1. janvāris.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija a. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- amfībija abinieks.
- kurkulis abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abpusīgs abpusējs.
- slīpakmens abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pilnīgs absolūts (par cilvēku).
- abstinence abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists abstrakcionisma pārstāvis.
- farss absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot acot un pabeigt acot.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts acs radzenes iekaisums.
- tālredzība acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- okulists acu ārsts; oftalmologs.
- katarakta acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- adata adāmadata.
- irbs adāmadata.
- readaptācija adaptācijas (1) atjaunošana.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- kniepadata adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- adatterapija adatu terapija; akupunktūra.
- dzelonis adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- mežģīņadījums adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- sviķelis adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- patentadījums adījums, kura abas puses ir vienādas.
- adāmais adīklis.
- pāradīt adīt vēlreiz, no jauna.
- tapot adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums adīts priekšmets.
- sildītājs adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- dekanāts administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- prefektūra administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
Atrasts piemēros (200):
- pīle , kurā ietilpst pīles, zosis, gulbji, gauras.
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- rūsgs .. nomirdz rūsga purva rāva..
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- ļumēt ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
- patafons ..alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- slaukt ..bija daudz govju, un arī es gāju palīgā slaukt.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- projām ..gar logu pazibēja ēna – prom viņš bija.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- mīksts ..ģitāru strinkšķinot, es pēdējos gados esmu kļuvis mazliet mīksts.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- skrullēties ..mati arī skrullējas paši no sevis..
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
a citās vārdnīcās:
LLVV