Paplašinātā meklēšana
Meklējam B.
Atrasts vārdos (33):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2663):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- badīties Badīt citam citu.
- volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
- sabadīt Badot savainot.
- iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
- sacienāties Bagātīgi pacienāties.
- samieloties Bagātīgi pamieloties.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
- izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
- devīgs Bagātīgs, dāsns.
- dāsns Bagātīgs.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- bagāts Bagātnieks.
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- bagātnieks Bagāts cilvēks.
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- liels Bagāts, turīgs.
- dižs Bagāts, varens.
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- raustīties Baidīties.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- nāves bailes Bailes no nāves.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
- bailulis Bailīgs, nedrošs.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- raustīgs Bailīgs.
- trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
- baisms Baismīgs.
- baiss Baismīgs.
- bajāriene Bajāra sieva.
- badīt Bakstīt, durstīt.
- nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
- uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
- sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
- izbakstīt Bakstot iztīrīt.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- septisks Bakteriāls.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
- bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- balodene Balandai līdzīgs augs (nezāle).
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- bāliņš Bāleliņš.
- bālēt Balēt.
- balot Balēt.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- balsnējs Bālgans, bāls.
- pienains Bālgans.
- sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- ballēt Ballēties.
- balneologs Balneoloģijas speciālists.
- dūja Balodis.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
- iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- stutēt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (2).
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- pamatoties Balstīties.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- stute Balsts (1).
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
- sudrabapse Baltā apse.
- tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- sudrabvītols Baltais vītols.
- bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
- dižegle Baltegle.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- vācbaltieši Baltijas vācieši.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- baltists Baltistikas speciālists.
- batons Baltmaizes kukulis.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
- bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- balzamiko Balzametiķis.
- grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
- vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
- bambusniedre Bambuss.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- atamans Bandas vadonis.
- bandiniece Bandinieka sieva.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
- noiet dibenā Bankrotēt.
- noiet pa burbuli Bankrotēt.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- bārdainis Bārdains cilvēks.
- bārabērns Bārenis.
- bāriņš Bārenis.
- bāris Bārenis.
- linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
- novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
- drāziens Bargs rājiens; pēriens.
- sūrs Bargs, skarbs; naidīgs.
- ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
- papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
- ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
- izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
- trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- baronēns Barona dēls.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
- ēdināt Barot (dzīvnieku).
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
- grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
- apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
- pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- bārties Bārt (citam citu).
- ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
- svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
- strostēt Bārt.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- ūdensbaseins Baseins (2).
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
- basets Basethaunds.
- grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- batālija Batālā žanra mākslas darbs.
- smeķis Bauda.
- mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
- bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
- dievnams Baznīca; lūgšanu nams.
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
- virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- shizma Baznīcas šķelšanās.
- kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
- vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
- iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
- izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
- aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- bebrs Bebrāda.
- kreņķi Bēda; nelaime.
- sirdēsti Bēdas, arī raizes.
- apraudāt Bēdāties, sūroties.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
- dobe Bedre.
- iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- aizbēgt Bēgot aizskriet.
- atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- mukt Bēgt.
- likt kājas pār pleciem Bēgt.
- atplūdi Bēgums.
- hipopotams Behemots.
- nobeicēt Beicēt un pabeigt beicēt.
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- pēcgalā Beigās, beidzot.
- dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
- labu galu neņemt Beigties traģiski.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- velnoga Beladonna.
- beletrists Beletristisku darbu autors.
- B Bels.
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
- mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
- mazotne Bērnība.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- bērns Bērnišķīgs; tāds kā bērnam.
- bērnišķs Bērnišķīgs.
- infantilisms Bērnišķīgums; brieduma trūkums.
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
- rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
- kverpis Bērns (parasti zēns).
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
- brēkulis Bērns, kas bieži raud.
- pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
- zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
- rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
- pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.
- akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
- sīkaļa Bērns, pusaudzis.
- ute Bērns, pusaudzis.
- cilvēkbērns Bērns; arī cilvēks.
- ķipars Bērns.
- mazs Bērns.
- sīks Bērns.
- vardulēns Bērns.
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
- klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
- rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
- rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- dārziņš Bērnudārzs.
- sijāt Berot (caur ko, cauri kam), kaisīt lejup.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
- izbērt Berot iztukšot.
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
- nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- piebērt Berot piepildīt.
- piebērt Berot pievienot.
- sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
- piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- bārstīt Bērt izkliedējot.
- izvadīšana Bēru ceremonija.
- izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
- deguts Bērza tāss darva.
- frikcija Berze.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- izrīvēt Berzējot iztīrīt.
- izberzēt Berzējot izveidot.
- noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
- noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
- noberzēt Berzējot notīrīt.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
- trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- šrubīt Berzt, tīrīt.
- berzēties Berzties (2); trīties.
- berzēties Berzties (3).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- birzs Bērzu meža puduris, bērzu audze.
- šrubis Beržamais; beržamā suka.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā); ieberzēt.
- izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
- izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
- izberzt Beržot likvidēt.
- noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
- noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- saberzt Beržot sasmalcināt.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
- spodrināt Beržot, tīrot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs, spožs.
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- abet Bet.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
- skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
- bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
- (ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
- neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
- bez elpas Bez apstājas.
- nonstops Bez apstāšanās, bez pārtraukuma.
- pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
- karāties Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
- (ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
- viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- (ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
- (ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- patukšs Bez dziļāka satura.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- (ar) plikām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
- (ar) kailām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
- a cappella Bez instrumentāla pavadījuma.
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- bešā Bez kā; tukšā.
- (ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
- nekavējoties Bez kavēšanās, vilcināšanās; tūlīt.
- pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
- kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
- tukšā Bez kravas, pasažieriem u. tml.
- dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
- par tukšu velti Bez maksas, atlīdzības.
- par velti Bez maksas, atlīdzības.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
- pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
- brīvā Bez nodarbības, bez darba.
- negribot Bez nolūka, nejauši.
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
- klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
- rima Bez pārtraukuma, bez apstāšanās.
- nelabprāt Bez patikas; negribot.
- rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
- brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- ar mierīgu prātu Bez uztraukuma, bažām.
- bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
- negribot Bez vēlēšanās, nelabprāt.
- pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- bezalkohola Bezalkoholisks.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
- bezcers Bezcerība, bezcerīgs gadījums, stāvoklis.
- vārtīties Bezdarbībā gulšņāt.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- bezgala Bezgalīgs (1); ļoti liels.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
- tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
- klaunāde Bezgaumīgs, ārišķīgs uzvedums.
- bezsaimnieka Bezīpašnieka.
- murgi Bezjēdzība, absurds.
- nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- ārprāts Bezjēdzība; neprāts; trakums.
- vājprāts Bezjēdzība.
- neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
- muldoņa Bezjēdzīga runāšana; muldēšana.
- noklenderēt Bezjēdzīgi notērēt.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- bezlietus Bezlietains.
- brīvbiļete Bezmaksas biļete.
- brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
- noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
- bezmērķa Bezmērķīgs.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- ofšors Beznodokļu zona, ārzona; ārzonas uzņēmums.
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- bomārs Bezpajumtnieks; bomzis.
- zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- bezspēks Bezspēcīgs.
- nošļukt Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- beztiesisks Beztiesīgs.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
- bezveida Bezveidīgs.
- sfinkss Bezvilnas kaķu šķirne.
- bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- Svētie raksti Bībele.
- Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
- Jaunā Derība Bībeles otrā daļa.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- Metuzāls Bībeles personāžs, kas esot nodzīvojis 969 gadus.
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
- Dieva vārds Bībeles teksts.
- bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
- biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
- bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- šautra Bīdāma bulta (kā) aiztaisīšanai; aizbīdnis.
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
- aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
- atbīdīt Bīdot atvērt.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
- pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- baideklis Biedēklis.
- šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- biedināt Biedēt.
- korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
- cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
- kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
- praķis Bieza auduma jaka, žakete.
- ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
- kupena Bieza sniega kārta, kaudze.
- vatenis Bieza vatēta virsjaka.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
- fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- biezzupa Biezeņzupa.
- tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
- guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
- brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
- kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
- sabiezēt Biezi saaugt (par augiem kādā vietā).
- satuntulēt Biezi saģērbt; satīstīt.
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis.
- ērkulis Biezi, kupli, sajukuši mati.
- džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
- tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- bieziena Biezoknis.
- biežņa Biezoknis.
- sirņiki Biezpiena plācenīši; biezpiena pankūkas.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
- pape Biezs kartons.
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
- tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
- voiloks Biezs, blīvs velts audums.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- raudulība Bieža raudāšana; raudulīgums.
- caureja Bieža un šķidra vēdera izeja.
- vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
- skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
- nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
- nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
- badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
- apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
- kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- dzerstīties Bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
- daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
- atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
- iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
- vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- intensīvs Bieži.
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- eksčempions Bijušais čempions.
- eksministrs Bijušais ministrs.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
- mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- ūzas Bikses.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt.
- urdīt Bikstīt, rušināt.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
- šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
- kija Biljarda, novusa nūja.
- novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
- botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- biologs Bioloģijas speciālists.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
- dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
- piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- birmieši Birmas šķirnes kaķis.
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
- piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Birstot izkrist, izkaisīties.
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
- aizbirt Birstot nokļūt (kur, aiz kā).
- nobirt Birstot nokrist.
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
- nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
- bērties Birt, kaisīties.
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- birze Birzs.
- birztala Birzs.
- divstobrene Bise ar diviem stobriem.
- trīsstobrene Bise ar trim stobriem.
- vienstobrene Bise ar vienu stobru.
- biseksuālis Biseksuālists.
- murķelis Bisīte.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
- titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
- mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
- apdraudētība Bīstami apstākļi.
- baismīgs Bīstami liels; ātrs.
- ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
- dravniecība Biškopība.
- dravnieks Biškopis.
- biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- kanniņa Bišu kāres šūna.
- trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot saskriet (kur).
- aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- blakām Blakus (1).
- fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
- blāvēt Blāvot.
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
- palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
- miglains Blāvs, nespodrs.
- rēns Blāvs, nespodrs.
- šmugulis Blēdība.
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- blēdīt Blēdīties.
- šmugulēt Blēdīties.
- šmugulēties Blēdīties.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
- štrunts Blēņas, muļķības.
- bleķis Blēņas, nieki.
- mēt Blēt.
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
- granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
- cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
- skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- sablīvētība Blīvējuma pakāpe.
- sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
- ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
- pieslānīt Blīvi, cieši piepildīt.
- koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
- damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
- kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
- bjazs Blīvs kokvilnas audums.
- pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- biezums Blīvs kopums; biezoknis.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
- biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
- gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
- gūzma Blīvs, liels (kā) daudzums.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
- bazalts Blīvs, tumšs vulkānisks iezis.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- pārbļauties Bļaujot, kliedzot pārgurt.
- nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
- mutesbļoda Bļoda sejas un roku mazgāšanai.
- bobs Bobsleja kamanas.
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
- radioboja Boja, kuras raidītājs raida radiosignālus.
- beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
- strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
- brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
- deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
- kropļot Bojāt.
- maitāt Bojāt.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
- lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- maitāties Bojāties.
- lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
- lielinieks Boļševiks.
- sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
- nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
- bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
- botāniķis Botānikas speciālists.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
- nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
- nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- bramins Brahmanis.
- brāķdaris Brāķa ražotājs.
- brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- brašulis Brašs cilvēks.
- štrams Brašs, stalts.
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
- sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- kuģojums Brauciens ar kuģi.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
- karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
- sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
- pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
- atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot novirzīties (nost).
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
- pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
- šurpbraucot Braucot šurp.
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- braukšus Braucot.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
- piebraukāt Braukājot pieblīvēt.
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
- piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
- atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- riteņbraukšana Braukšana ar velosipēdu.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbraukt Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
- uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
- maukt Braukt (parasti ātri).
- kāpt uz kuģa Braukt (prom) ar kuģi.
- laivot Braukt ar laivu.
- skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- smaiļot Braukt ar smailīti.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
- nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
- ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
- rullēt Braukt.
- pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
- lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
- samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
- jonis Brāzma.
- sīpa Brāzma.
- aukains Brāzmains; vētrains.
- brāzt Brāzties.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
- ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
- biedēt Brīdināt (parasti draudot).
- draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- preferanss Bridžam līdzīga kāršu spēle.
- briedināt Briedēt.
- brieds Briedums.
- gatavība Briedums.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
- izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
- izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
- brišus Brienot.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- neradījums Briesmīgs, atbaidošs radījums.
- briesmeklis Briesmonis.
- monstrs Briesmonis.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā, strauji parādīties.
- briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
- lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
- degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
- acenes Brilles.
- okulārs Brilles.
- brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
- brīnišķs Brīnišķīgs.
- izbrīnīties Brīnīties un pabeigt brīnīties.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- Skotlendjards Britu policija.
- BBC Britu raidstacija.
- verlibrs Brīvā dzeja.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
- manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- g Brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
- kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
- brīve Brīvība.
- brīvestība Brīvība.
- nebrīvība Brīvības trūkums, neesamība.
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- brīvdiena Brīvlaiks.
- lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
- kooperācija Brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
- talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
- nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- jonis Brīžiem.
- rītišķis Brokastis.
- bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
- bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušums Brūce, ievainojums.
- revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- brūklenājs Brūkleņu mētras, cers.
- iebrukt Brūkot iegāzties (kur iekšā); brūkot sagāzties, izjukt.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- brūnaļa Brūna govs.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
- haki Brūngandzeltens, brūnganzaļš.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- ķiršbrūns Brūni sarkans.
- braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
- kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
- zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- kafijbrūns Brūns kā kafija, kafijas brūnumā.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
- līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
- bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
- kavalieris Bruņinieks.
- ordenis Bruņinieku apvienība.
- lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
- komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- patriekt Bruņotā cīņā padzīt, aizdzīt (ienaidnieku).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
- cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
- bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
- rupucis Bruņurupucis.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
- Buda Budas statuja vai attēls.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
- budists Budisma piekritējs.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
- buldozerists Buldozera vadītājs.
- strēle Bulta (1).
- šautra Bulta (šaušanai no loka, mešanai).
- šautra Bultveida rādītājs.
- degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
- dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
- aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
- bumbierābols Bumbierābeles auglis.
- bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
- bumbieris Bumbieres auglis.
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
- zēģele Bura.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- zēģelēt Burāt.
- zēģelētājs Burātājs.
- aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
- murmuļot Burbuļojot plūst, tecēt.
- zēģelnieks Burinieks.
- atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
- pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
- pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
- zavēt Burt, vārdot.
- zintēt Burt, vārdot.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- divmastnieks Buru kuģis ar diviem mastiem.
- trīsmastnieks Buru kuģis ar trim mastiem.
- švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
- grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
- burvestība Burvība (1).
- zavētājs Burvis, vārdotājs.
- pestelis Burvis.
- maģija Burvju māksla.
- fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
- mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
- faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
- ņurcīt Burzīt, gumzīt.
- gumzīt Burzīt, ņurcīt (ko).
- gumzīties Burzīties.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- esība Būšana (kur).
- draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- pārstāvēt Būt (kā) pārstāvim.
- pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
- piederēt Būt (kāda, kā) īpašumā.
- raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- piederēt Būt (kāda, kā) rīcībā.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
- sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
- uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
- celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- mudžēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
- šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
- mazgāties Būt (viegli) mazgājamam.
- atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
- dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
- gulēt Būt apglabātam kapā.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
- ziedēt Būt ar baltiem raibumiem (par nagiem).
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
- izvagot Būt ar grumbām, rievām (par seju, tās daļām).
- iesnoties Būt ar iesnām.
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
- nobaroties Būt ar lieko svaru.
- izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
- aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- līkumot Būt ar līkumiem.
- izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
- noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
- klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
- nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
- nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
- aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
- palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
- pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
- rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- sazarot Būt ar sazarojumiem.
- piesmakt Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
- vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
- saprast Būt ar zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
- durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
- klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- dalīties Būt atšķirīgam.
- ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
- pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
- laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- saplūst Būt bez krasas robežas, ar pakāpenisku pāreju.
- nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
- laiskoties Būt bezdarbībā, slinkot.
- būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- piegulēt Būt cieši piekļautam.
- caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
- būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam.
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
- brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- dusmot Būt dusmīgam, dusmoties.
- dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
- riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
- izvilkt Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
- eksistēt Būt dzīvam; dzīvot.
- spridzēt Būt dzīvīgam, možam.
- nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt.
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
- noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
- būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
- pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
- pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
- patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
- parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
- (būt) jautrā dūšā Būt iereibušam.
- darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
- grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
- slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- iet Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
- īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
- īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
- samīlēt Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
- salaist Būt intīmās attiecībās.
- dzīvot Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
- zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
- izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
- atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
- griezt Būt izmantojamam dalīšanai, šķelšanai.
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
- sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- pūst Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.
- zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
- palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- kaprizēties Būt kaprīzam.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- figurēt Būt klāt, piedalīties.
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- snaust Būt klusam, mierīgam.
- kontrastēt Būt kontrastā (ar ko).
- lāsot Būt koši spilgtam.
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
- pūst Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
- stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
- kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
- līksmot Būt līksmam.
- trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
- nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
- piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
- trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
- zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
- degt Būt ļoti steidzamam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
- mirdzēt Būt ļoti tīram.
- būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- (tikko) vilkt garu Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
- (tikko) dzīvību vilkt Būt ļoti vārgam.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
- dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- karot Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
- lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
- izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
- klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- nervozēt Būt nervozam.
- paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
- disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
- lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
- sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
- lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
- lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
- baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
- krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
- raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
- sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
- niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
- būt kājās Būt nomodā.
- gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
- nozīmēt Būt nozīmīgam, svarīgam.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- klausīt Būt paklausīgam.
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
- ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
- izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
- noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
- sakņoties Būt par (kā) pamatu.
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
- norobežot Būt par (kā) robežu.
- sakņoties Būt par (kā) sākotni.
- ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- signalizēt Būt par (kā) signālu.
- simbolizēt Būt par (kā) simbolu.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
- atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
- biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
- baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
- darboties Būt par biedru, darbinieku (kur).
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
- ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
- liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
- pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
- izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
- kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
- viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
- pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
- būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
- iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
- atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
- samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
- suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
- uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
- paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
- laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- sablietēt Būt par cēloni, ka (kas) sablīvējas.
- sasāpināt Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
- saraudzēt Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
- uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
- uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
- kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
- sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
- uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
- sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
- iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- dejot Būt par dejotāju.
- darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
- kandidēt Būt par kandidātu (1).
- stāvēt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
- būt kūmās Būt par kūmu (kristībās).
- stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- pierādīt Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
- vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
- apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
- liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
- reflektēt Būt par reflektantu.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
- piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
- skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
- karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
- sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
- triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam.
- piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
- čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- prevalēt Būt pārsvarā; dominēt.
- gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
- pateikties Būt pateicīgam.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- mīlēt Būt patikai (pret ko).
- noliekties Būt pavērstam uz leju.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
- līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
- piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- piktoties Būt piktam, paust piktumu.
- piebārstīt Būt pilnam (ar ko).
- piebērt Būt pilnam (ar ko).
- piebirt Būt pilnam (ar ko).
- pieblīvēt Būt pilnam (ar ko).
- piekaisīt Būt pilnam (ar ko).
- ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
- aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
- galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
- miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
- piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
- zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
- ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
- ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
- rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
- parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
- redzēt Būt redzes spējai.
- saistīties Būt saistībai (ar ko).
- cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
- līt Būt sajūtamam; pārņemt.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
- vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
- piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
- derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
- kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
- būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
- iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
- derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
- attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai.
- slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
- dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- panest Būt spējīgam nest.
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
- liesmot Būt spilgtā krāsā.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
- staipīties Būt staipīgam (1).
- stiepties Būt staipīgam.
- svilt Būt steidzamam.
- pilnās burās Būt stipri iereibušam.
- ar pilnām burām Būt stipri iereibušam.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
- švītēties Būt švītīgam.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
- dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
- mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
- kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
- šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
- uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
- zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
- mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
- nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
- sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
- beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
- izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
- nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
- pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
- mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
- dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
- grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu u. tml.).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
- uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā) daudzums pakāpeniski palielinās – par parādībām dabā.
- piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
- pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
- nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
- piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
- uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
- līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
- zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
- skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
- darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
- sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
- dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
- svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
- trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
- sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
- nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
- pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi.
- sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
- būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
- redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- taupīt Būt taupīgam.
- apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
- saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
- pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
- tvanot Būt tveicīgam.
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
- gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
- untumoties Būt untumainam.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
- dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- būt pie vainas Būt vainīgam.
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
- raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
- raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
- lonēt Būt vērtam; atmaksāties.
- būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
- klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
- pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
- dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
- lidināties Būt, atrasties (gaisā).
- noslēgt Būt, atrasties (kā) beigās.
- rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
- krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
- robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
- nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
- pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
- novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
- mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
- gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
- ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
- pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
- izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
- valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
- patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
- dienēt Būt, atrasties karadienestā.
- zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
- stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- elpot Būt, pastāvēt.
- mājot Būt, pastāvēt.
- zaigot Būt, pastāvēt.
- dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- lodāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
- ložņāt Būt, rasties (ķermeņa daļās).
- iznākt Būt, rasties ienākumiem.
- aizstāt Būt, stāties kā vietā.
- vergot Būt, strādāt par vergu (1).
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
- kodols Būtība, pamats, galvenais saturs.
- esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
- parādība Būtības ārējā izpausme.
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
- pārvērtība Būtiska pārmaiņa.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
- patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
- paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
- galvenais Būtiski, īpaši svarīgi.
- substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kukainis Būtne, radījums.
- kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
- būvelements Būvdetaļa.
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- iebūvēt Būvējot ierīkot.
- iebūvēt Būvējot ievietot, izlietot.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
- būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
- būvēties Būvēt (ko) sev, savām vajadzībām.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
- leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
- izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
- sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- stāv rakstīts ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
- kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- bārijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabains metāls [Ba].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- RB Laikraksts "Rīgas Balss".
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- LB Latvijas Banka.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- boa Milzu žņaudzējčūska (Dienvidamerikā) [Boa constrictor].
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
- santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
- rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- A Otrā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
- svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem.
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- bakhanālijas Seno romiešu svētki par godu Bakham.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- bolonka Suņu šķirne – Boloņas zīda suns.
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles, saistīts ar to.
- baltvācu Tāds, kas pārstāv Baltijas vāciešus, saistīts ar tiem.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- tatāri Tauta Krievijā, kas dzīvo galvenokārt Tatarstānas autonomajā republikā, Baškīrijā un Krimā.
- kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- birmieši Tauta, Birmas pamatiedzīvotāji.
- bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
- brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
- burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
- bretoņi Tauta, kas dzīvo Bretaņas pussalā (Francijā).
- flāmi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Beļģijas ziemeļu daļā.
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- B Trešā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (Baltijā).
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
- benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
- holīns Viela, kas pieder pie B grupas vitamīniem.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- bītls Viens no angļu ansambļa "The Beatles" dalībniekiem; daudzskaitlī – ansambļa sastāvs.
- dzeltenā kaite vīrusu hepatīts; Botkina slimība.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
B citās vārdnīcās: