Paplašinātā meklēšana
Meklējam B.
Atrasts vārdos (33):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzBrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienīBa (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- štats Administratīvi teritoriāla vienīBa ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimīBa, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimīBa, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- Brahma Augstākais dievs radītājs Brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi Bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- mersedess AutomoBiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- badīties Badīt citam citu.
- volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
- sabadīt Badot savainot.
- iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
- sacienāties Bagātīgi pacienāties.
- samieloties Bagātīgi pamieloties.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
- izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
- devīgs Bagātīgs, dāsns.
- dāsns Bagātīgs.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- bagāts Bagātnieks.
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- bagātnieks Bagāts cilvēks.
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- liels Bagāts, turīgs.
- dižs Bagāts, varens.
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- raustīties Baidīties.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- nāves bailes Bailes no nāves.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
- bailulis Bailīgs, nedrošs.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- raustīgs Bailīgs.
- trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
- baisms Baismīgs.
- baiss Baismīgs.
- bajāriene Bajāra sieva.
- badīt Bakstīt, durstīt.
- nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
- uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
- sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
- izbakstīt Bakstot iztīrīt.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- septisks Bakteriāls.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
- bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- balodene Balandai līdzīgs augs (nezāle).
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- bāliņš Bāleliņš.
- bālēt Balēt.
- balot Balēt.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- balsnējs Bālgans, bāls.
- pienains Bālgans.
- sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- ballēt Ballēties.
- balneologs Balneoloģijas speciālists.
- dūja Balodis.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
- izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
- iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- stutēt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (2).
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- pamatoties Balstīties.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- stute Balsts (1).
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
- sudrabapse Baltā apse.
- tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- sudrabvītols Baltais vītols.
- bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
- dižegle Baltegle.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- vācbaltieši Baltijas vācieši.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- baltists Baltistikas speciālists.
- batons Baltmaizes kukulis.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
- zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
- veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
- bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
Atrasts piemēros (200):
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- iebūvietis ..glaBājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- šķērsenisks ..istaBā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- taisns ..nu atkal ar naudu Būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena neBija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- tiepties "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
- izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
- nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
- pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- noskurināties "Brr," viņa noskurinājās.
- ieminēties "Būs jāiet mājās," ieminas zēns.
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- sprediķis "Sestdien tu pārBrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- populārs "Skroderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka JēkaBu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ķēms "Viņš neatBrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kaBatas formāta Bībele.
- pilsonis A. god. pilsoni Bērziņ!
- prāvests Aglonas Bazilikas prāvests.
- slava Aglonas Bazilikas slava apliecina sevi 15. augustā.
- raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
- rotā Aiziet māsa tautiņās, rotā, rotā! Bāleliņus pušķodama, rotā, rotā!
- aizkomandēt Aizkomandēt uz Briseli.
- galvassāpes Amerikāņiem ir citas galvassāpes – Brazīlijas krīze.
- rokeris Amerikāņu elka – rokera Boba Dilana – dziesmas.
- muzejmāja Annas Brigaderes muzejmāja "Sprīdīši".
- triloģija Annas Brigaderes triloģija "Dievs. Daba. Darbs".
- madarojums Anša Cīruļa madarojumi 1937. gadā apBalvoti Pasaules mākslas un tehnikas izstādē Briselē.
- sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
- palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
- zooparks Apmeklēt Berlīnes zooparku un akvāriju.
- nuncijs Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs.
- raidsabiedrība Ārzemju raidsaBiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
- astoņkārtējs Astoņkārtējs Baltijas čempions.
- koncertceļojums Atgriezties no koncertceļojuma pa Baltijas valstīm.
- siļķe Atlantijas siļķu Baltijas pasuga jeb reņģe.
- kameransamblis Atskaņot Brāmsa kameransambli.
- attiecināt Attiecināt pieņemto lēmumu arī uz Baltijas valstīm.
- sadarbība Attīstīt sadarBību starp Baltijas valstīm.
- importētājs Automašīnas "Audi" importētāji Baltijā.
- reminiscence Autores dzejā ir daudz Bībeles reminiscenču.
- grupa B grupas vitamīni.
- autoklāvs B klases autoklāvs.
- vitamīns B vitamīnu grupa.
- mežniecība Babītes mežniecība.
- bāc Bāc, cik tu esi forša draudzene!
- bacilis Baciļu nēsātājs.
- dzīt Bada dzīti, dzīvnieki nāca pie cilvēkiem.
- bads Bada gadi.
- rītenis Bada vējš rītenis.
- badīgs Badīgi ēst.
- badīgs Badīgs cilvēks.
- badīgs Badīgs vērsis.
- badināt Badināt lopus, suni.
- badīt Badīt sūnas ar nūju.
- rakete Badmintona rakete.
- volāns Badmintona volāns.
- distrofija Badošanās dēļ sirgt ar distrofiju.
- kūre Badošanās kūre.
- badoties Badoties vairākus mēnešus.
- bagarēt Bagarēt upi.
- uzduļķot Bagars darbojoties uzduļķo upes ūdeni.
- bagāts Bagāta ābolu raža.
- bagāts Bagāta bibliotēka, kolekcija.
- bagāts Bagāta dvēsele.
- gamma Bagāta emociju gamma.
- bagātīgs Bagāta fantāzija, izdoma.
- bagāts Bagāta fantāzija, iztēle, valoda.
- fantāzija Bagāta fantāzija.
- pīlādzis Bagāta pīlādžu raža.
- bagāts Bagāta saimniecība.
- bagāts Bagāta valsts.
- dvēsele Bagāta, dziļa, smalka dvēsele.
- krāsains Bagāta, krāsaina instrumentācija.
- iztēle Bagāta, nabadzīga, radoša iztēle.
- bagāts Bagātas kāzas.
- bagāts Bagātas zināšanas.
- bagāts Bagāti dzīvot.
- pacēlums Bagāti pacēlumi.
- nīcīgs Bagātība ir nīcīga.
- mērot Bagātība nav mērojama tikai materiālās vērtībās.
- izgaist Bagātība un manta izgaist.
- sadzīvot Bagātību sadzīvojis neesmu.
- kupcis Bagātie Maskavas kupči.
- nabags Bagātie un nabagie.
- bagātīgs Bagātīga augu, dzīvnieku valsts.
- deserts Bagātīga deserta izvēle.
- dienlilija Bagātīga dienliliju ziedēšana ilgst vienu līdz divus mēnešus.
- bagātīgs Bagātīga raža.
- raža Bagātīga raža.
- iluminācija Bagātīga svētku iluminācija.
- galerija Bagātīga tēlu galerija rakstnieka romānā.
- izvēle Bagātīga, plaša preču izvēle.
- saraibināt Bagātīgās metaforas un epiteti nepadara domu skaidrāku, bet to saraibina.
- atalgot Bagātīgi atalgot.
- bagātīgs Bagātīgi atlīdzināt.
- cienāt Bagātīgi cienāt.
- ilustrēt Bagātīgi ilustrēts žurnāls.
- bagātīgs Bagātīgi izrotāt tērpu.
- scepteris Bagātīgi rotāts scepteris.
- sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
- samēslot Bagātīgi samēsloti tīrumi.
- sapiparot Bagātīgi sapiparotas ķilavas.
- savilkums Bagātīgi savilkumi.
- krājums Bagātīgi zivju krājumi.
- bagātīgs Bagātīgs apģērbs.
- cienasts Bagātīgs cienasts.
- galds Bagātīgs galds.
- ilustratīvs Bagātīgs grāmatas ilustratīvais materiāls.
- krāszieds Bagātīgs krāszieds.
- bagātīgs Bagātīgs loms.
- mielasts Bagātīgs mielasts.
- bagātīgs Bagātīgs preču klāsts.
- bagātīgs Bagātīgs pūrs.
- pūrs Bagātīgs pūrs.
- bagātināt Bagātināt dzelzs rūdu.
- komponents Bagātināt lopbarību ar nepieciešamajiem komponentiem.
- bagātināt Bagātināt lopbarību.
- bagātināt Bagātināt pārtikas produktus ar vitamīniem.
- bagātināt Bagātināt savu garīgo pasauli, zināšanas.
- urāns Bagātināt urānu.
- šķira Bagātnieku šķira.
- baņķieris Bagāts baņķieris.
- bagāts Bagāts cilvēks.
- fabrikants Bagāts fabrikants.
- bagāts Bagāts gads, rudens.
- pietikt Bagāts ir tas, kam pietiek.
- bagāts Bagāts loms.
- loms Bagāts loms.
- bagāts Bagāts mielasts.
- bagāts Bagāts muzejs.
- rančo Bagāts rančo īpašnieks.
- saimniekdēls Bagāts saimniekdēls.
- saimnieks Bagāts saimnieks.
- šeihs Bagāts šeihs.
- tirgonis Bagāts tirgonis.
- piepildīt Bagāts, piepildīts mūžs.
- diližanss Bagāža tiek novietota uz diližansa jumta.
- bagāža Bagāžas glabātava.
- kopsvars Bagāžas kopsvars.
- nesējs Bagāžas nesējs.
- šķērssiena Bagāžas nodalījuma šķērssiena.
- savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
- siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
- ratiņi Bagāžas ratiņi.
- slīdlente Bagāžas slīdlente.
- ierobežots Bagāžas svars ir ierobežots.
- svars Bagāžas svars.
- grabēt Bagāžniekā kaut kas grab.
- vāks Bagāžnieka vāks.
- bagete Bagete ar sieru.
- opuss Baha opusu spēlēs ievērojamu mūziķu trio.
- izpildījums Baha prelūdijas izpildījums.
- fūga Baha prelūdiju un fūgu tēmu interpretācijas.
- partita Baha sonāšu un partitu cikls.
- tokāta Baha tokāta un fūga re minorā.
- baidīt Baida neziņa.
- pasacīt Baidījos pasacīt ko lieku.
- bubulis Baidīt bērnu ar bubuli.
- baidīt Baidīt puiku ar pērienu.
- rājiens Baidīties no rājiena.
- rēgs Baidīties no rēgiem.
- stārasts Baidīties no stārasta nežēlības.
- baidīties Baidīties no suņa.
- baidīties Baidīties no tumsas.
- tumsa Baidīties no tumsas.
- spēks Baidīties no tumšajiem spēkiem.
- baidīties Baidīties par dēlu.
- baidīties Baidīties par savu veselību.
- baidīties Baidīties riskēt.
- sabrist Baidīties sabrist kurpes.
- baidīties Baidīties uzrunāt svešinieku.
- saperināt Baidīties, ka otrs var ko saperināt.
- aizgulēties Baidos aizgulēties.
- nosmulēt Baidos nosmulēt kleitu.
- salielīties Baidos salielīties.
- sarūgtināt Baidos tevi sarūgtināt.
- satraukt Baidos tevi satraukt.
- baigs Baiga postaža.
- baigs Baigais dzērājs.
- metējs Baigais metējs.
- špicbuks Baigais špicbuks.
- baigs Baigais uztraukums.
- baigs Baigas atmiņas.
B citās vārdnīcās: