Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam B.

Atrasts vārdos (33):

Atrasts etimoloģijās (108):

Atrasts normatīvajos komentāros (9):

Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (400):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzBrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
komūna Administratīvi teritoriālā vienīBa (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
štats Administratīvi teritoriāla vienīBa ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimīBa, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimīBa, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
Brahma Augstākais dievs radītājs Brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi Bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
mersedess AutomoBiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
badīties Badīt citam citu.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
nobadīt Badot (ar ragiem), nonāvēt.
sabadīt Badot savainot.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
sacienāties Bagātīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi pamieloties.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
devīgs Bagātīgs, dāsns.
dāsns Bagātīgs.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
bagāts Bagātnieks.
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
bagātnieks Bagāts cilvēks.
magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
liels Bagāts, turīgs.
dižs Bagāts, varens.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
raustīties Baidīties.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
nāves bailes Bailes no nāves.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
bailulis Bailīgs, nedrošs.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
raustīgs Bailīgs.
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
baisms Baismīgs.
baiss Baismīgs.
bajāriene Bajāra sieva.
badīt Bakstīt, durstīt.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
izbakstīt Bakstot ievainot.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
septisks Bakteriāls.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
balodene Balandai līdzīgs augs (nezāle).
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
bāliņš Bāleliņš.
balot Balēt.
bālēt Balēt.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
balsnējs Bālgans, bāls.
pienains Bālgans.
sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
ballēt Ballēties.
dūja Balodis.
žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu; ļoti bāls.
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
monotons Bāls, neizteiksmīgs.
vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stutēt Balstīt (1).
stutēt Balstīt (2).
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
pamatoties Balstīties.
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
stute Balsts (1).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
sudrabapse Baltā apse.
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
sudrabvītols Baltais vītols.
bālģīmis Baltās rases pārstāvis.
dižegle Baltegle.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
vācbaltieši Baltijas vācieši.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
batons Baltmaizes kukulis.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
zilbalts Balts ar zilu nokrāsu.
zilibalts Balts ar zilu nokrāsu.
veronāls Balts kristālisks miega zāļu pulveris.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
feta Balts, sāļš mīkstais siers.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
balzamiko Balzametiķis.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
bambusniedre Bambuss.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
atamans Bandas vadonis.
bandiniece Bandinieka sieva.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
noiet dibenā Bankrotēt.
noiet pa burbuli Bankrotēt.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
bārdainis Bārdains cilvēks.
bārabērns Bārenis.
bāris Bārenis.
bāriņš Bārenis.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
drāziens Bargs rājiens; pēriens.
sūrs Bargs, skarbs; naidīgs.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
baronēns Barona dēls.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
bārties Bārt (citam citu).
ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
strostēt Bārt.
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
ūdensbaseins Baseins (2).
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
basets Basethaunds.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
batālija Batālā žanra mākslas darbs.
smeķis Bauda.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
dievnams Baznīca; lūgšanu nams.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
shizma Baznīcas šķelšanās.
kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
baiļoties Bažīties, uztraukties.
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
bebrs Bebrāda.
kreņķi Bēda; nelaime.
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
apraudāt Bēdāties, sūroties.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
dobe Bedre.
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
aizbēgt Bēgot aizskriet.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
mukt Bēgt.
likt kājas pār pleciem Bēgt.
atplūdi Bēgums.
hipopotams Behemots.
nobeicēt Beicēt un pabeigt beicēt.
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
pēcgalā Beigās, beidzot.
dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
labu galu neņemt Beigties traģiski.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
noslēgties Beigties, izbeigties.
mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
nogale Beigu daļa (laikposmam).
finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
velnoga Beladonna.
beletrists Beletristisku darbu autors.
B Bels.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
mazotne Bērnība.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
bērnišķs Bērnišķīgs.
infantilisms Bērnišķīgums; brieduma trūkums.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
kverpis Bērns (parasti zēns).
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
brēkulis Bērns, kas bieži raud.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
pāde Bērns, kuram dod vārdu; kristāmais bērns.

Atrasts piemēros (200):

glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
iebūvietis ..glaBājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
šķērsenisks ..istaBā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
taisns ..nu atkal ar naudu Būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
tuksnesīgs ..tuvumā neviena neBija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
tiepties "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
noskurināties "Brr," viņa noskurinājās.
ieminēties "Būs jāiet mājās," ieminas zēns.
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
sprediķis "Sestdien tu pārBrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
populārs "Skroderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka JēkaBu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
ķēms "Viņš neatBrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kaBatas formāta Bībele.
pilsonis A. god. pilsoni Bērziņ!
prāvests Aglonas Bazilikas prāvests.
slava Aglonas Bazilikas slava apliecina sevi 15. augustā.
raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
rotā Aiziet māsa tautiņās, rotā, rotā! Bāleliņus pušķodama, rotā, rotā!
aizkomandēt Aizkomandēt uz Briseli.
galvassāpes Amerikāņiem ir citas galvassāpes – Brazīlijas krīze.
rokeris Amerikāņu elka – rokera Boba Dilana – dziesmas.
muzejmāja Annas Brigaderes muzejmāja "Sprīdīši".
triloģija Annas Brigaderes triloģija "Dievs. Daba. Darbs".
madarojums Anša Cīruļa madarojumi 1937. gadā apBalvoti Pasaules mākslas un tehnikas izstādē Briselē.
sarmati Ap III gs. p. m. ē. sarmati pakļāva skitus, un viņu kontrolē nonāca milzu teritorija, kas pletās no Melnās līdz Baltijas jūrai un no Vislas upes līdz Volgai.
palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
zooparks Apmeklēt Berlīnes zooparku un akvāriju.
nuncijs Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs.
raidsabiedrība Ārzemju raidsaBiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
astoņkārtējs Astoņkārtējs Baltijas čempions.
koncertceļojums Atgriezties no koncertceļojuma pa Baltijas valstīm.
siļķe Atlantijas siļķu Baltijas pasuga jeb reņģe.
kameransamblis Atskaņot Brāmsa kameransambli.
attiecināt Attiecināt pieņemto lēmumu arī uz Baltijas valstīm.
sadarbība Attīstīt sadarBību starp Baltijas valstīm.
importētājs Automašīnas "Audi" importētāji Baltijā.
reminiscence Autores dzejā ir daudz Bībeles reminiscenču.
grupa B grupas vitamīni.
autoklāvs B klases autoklāvs.
vitamīns B vitamīnu grupa.
mežniecība Babītes mežniecība.
bāc Bāc, cik tu esi forša draudzene!
bacilis Baciļu nēsātājs.
dzīt Bada dzīti, dzīvnieki nāca pie cilvēkiem.
bads Bada gadi.
rītenis Bada vējš rītenis.
badīgs Badīgi ēst.
badīgs Badīgs cilvēks.
badīgs Badīgs vērsis.
badināt Badināt lopus, suni.
badīt Badīt sūnas ar nūju.
rakete Badmintona rakete.
volāns Badmintona volāns.
distrofija Badošanās dēļ sirgt ar distrofiju.
kūre Badošanās kūre.
badoties Badoties vairākus mēnešus.
bagarēt Bagarēt upi.
uzduļķot Bagars darbojoties uzduļķo upes ūdeni.
bagāts Bagāta ābolu raža.
bagāts Bagāta bibliotēka, kolekcija.
bagāts Bagāta dvēsele.
gamma Bagāta emociju gamma.
bagātīgs Bagāta fantāzija, izdoma.
bagāts Bagāta fantāzija, iztēle, valoda.
fantāzija Bagāta fantāzija.
pīlādzis Bagāta pīlādžu raža.
bagāts Bagāta saimniecība.
bagāts Bagāta valsts.
dvēsele Bagāta, dziļa, smalka dvēsele.
krāsains Bagāta, krāsaina instrumentācija.
iztēle Bagāta, nabadzīga, radoša iztēle.
bagāts Bagātas kāzas.
bagāts Bagātas zināšanas.
bagāts Bagāti dzīvot.
pacēlums Bagāti pacēlumi.
nīcīgs Bagātība ir nīcīga.
mērot Bagātība nav mērojama tikai materiālās vērtībās.
izgaist Bagātība un manta izgaist.
sadzīvot Bagātību sadzīvojis neesmu.
kupcis Bagātie Maskavas kupči.
nabags Bagātie un nabagie.
bagātīgs Bagātīga augu, dzīvnieku valsts.
deserts Bagātīga deserta izvēle.
dienlilija Bagātīga dienliliju ziedēšana ilgst vienu līdz divus mēnešus.
bagātīgs Bagātīga raža.
raža Bagātīga raža.
iluminācija Bagātīga svētku iluminācija.
galerija Bagātīga tēlu galerija rakstnieka romānā.
izvēle Bagātīga, plaša preču izvēle.
saraibināt Bagātīgās metaforas un epiteti nepadara domu skaidrāku, bet to saraibina.
atalgot Bagātīgi atalgot.
bagātīgs Bagātīgi atlīdzināt.
cienāt Bagātīgi cienāt.
ilustrēt Bagātīgi ilustrēts žurnāls.
bagātīgs Bagātīgi izrotāt tērpu.
scepteris Bagātīgi rotāts scepteris.
sakuplot Bagātīgi sakuplo liriskā dzeja.
samēslot Bagātīgi samēsloti tīrumi.
sapiparot Bagātīgi sapiparotas ķilavas.
savilkums Bagātīgi savilkumi.
krājums Bagātīgi zivju krājumi.
bagātīgs Bagātīgs apģērbs.
cienasts Bagātīgs cienasts.
galds Bagātīgs galds.
ilustratīvs Bagātīgs grāmatas ilustratīvais materiāls.
krāszieds Bagātīgs krāszieds.
bagātīgs Bagātīgs loms.
mielasts Bagātīgs mielasts.
bagātīgs Bagātīgs preču klāsts.
bagātīgs Bagātīgs pūrs.
pūrs Bagātīgs pūrs.
bagātināt Bagātināt dzelzs rūdu.
komponents Bagātināt lopbarību ar nepieciešamajiem komponentiem.
bagātināt Bagātināt lopbarību.
bagātināt Bagātināt pārtikas produktus ar vitamīniem.
bagātināt Bagātināt savu garīgo pasauli, zināšanas.
urāns Bagātināt urānu.
šķira Bagātnieku šķira.
baņķieris Bagāts baņķieris.
bagāts Bagāts cilvēks.
fabrikants Bagāts fabrikants.
bagāts Bagāts gads, rudens.
pietikt Bagāts ir tas, kam pietiek.
bagāts Bagāts loms.
loms Bagāts loms.
bagāts Bagāts mielasts.
bagāts Bagāts muzejs.
rančo Bagāts rančo īpašnieks.
saimniekdēls Bagāts saimniekdēls.
saimnieks Bagāts saimnieks.
šeihs Bagāts šeihs.
tirgonis Bagāts tirgonis.
piepildīt Bagāts, piepildīts mūžs.
diližanss Bagāža tiek novietota uz diližansa jumta.
bagāža Bagāžas glabātava.
kopsvars Bagāžas kopsvars.
nesējs Bagāžas nesējs.
šķērssiena Bagāžas nodalījuma šķērssiena.
savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
ratiņi Bagāžas ratiņi.
slīdlente Bagāžas slīdlente.
ierobežots Bagāžas svars ir ierobežots.
svars Bagāžas svars.
grabēt Bagāžniekā kaut kas grab.
vāks Bagāžnieka vāks.
bagete Bagete ar sieru.
opuss Baha opusu spēlēs ievērojamu mūziķu trio.
izpildījums Baha prelūdijas izpildījums.
fūga Baha prelūdiju un fūgu tēmu interpretācijas.
partita Baha sonāšu un partitu cikls.
tokāta Baha tokāta un fūga re minorā.
baidīt Baida neziņa.
pasacīt Baidījos pasacīt ko lieku.
bubulis Baidīt bērnu ar bubuli.
baidīt Baidīt puiku ar pērienu.
rājiens Baidīties no rājiena.
rēgs Baidīties no rēgiem.
stārasts Baidīties no stārasta nežēlības.
baidīties Baidīties no suņa.
baidīties Baidīties no tumsas.
tumsa Baidīties no tumsas.
spēks Baidīties no tumšajiem spēkiem.
baidīties Baidīties par dēlu.
baidīties Baidīties par savu veselību.
baidīties Baidīties riskēt.
sabrist Baidīties sabrist kurpes.
baidīties Baidīties uzrunāt svešinieku.
saperināt Baidīties, ka otrs var ko saperināt.
aizgulēties Baidos aizgulēties.
nosmulēt Baidos nosmulēt kleitu.
salielīties Baidos salielīties.
sarūgtināt Baidos tevi sarūgtināt.
satraukt Baidos tevi satraukt.
baigs Baiga postaža.
baigs Baigais dzērājs.
metējs Baigais metējs.
špicbuks Baigais špicbuks.
baigs Baigais uztraukums.
baigs Baigas atmiņas.

B citās vārdnīcās:

Tēzaurs