stutēt sarunvaloda
stutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Balstīt1.
PiemēriStutēt brūkošos griestus.
- Stutēt brūkošos griestus.
Stabili vārdu savienojumiStutēt sienas.
- Stutēt sienas — stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
2.Balstīt2.
PiemēriTētis bērnus vienmēr stutē, motivē, paslavē.
- Tētis bērnus vienmēr stutē, motivē, paslavē.
- Režisors gadiem ilgi teātri stutējis, bīdījis, cīnījies par to.
- Ražošana ir tā, kas paceļ un stutē ekonomiku.
- Piena krīzes laikā saimniecībā turētas arī cūkas, jaunlopi, lai viena joma stutētu otru.