Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīt.
Atrasts vārdos (518):
- tīt:1
- aptīt:1
- attīt:1
- ietīt:1
- iztīt:1
- matīt:1
- nītīt:1
- notīt:1
- ostīt:1
- patīt:1
- pētīt:1
- rotīt:1
- satīt:1
- sūtīt:1
- uztīt:1
- vētīt:1
- otīts:1
- tītars:1
- tītava:1
- tīties:1
- tītiņš:1
- aiztīt:1
- dēstīt:1
- gūstīt:1
- kratīt:1
- mīstīt:1
- pārtīt:1
- pestīt:1
- pietīt:1
- plātīt:1
- pļūtīt:1
- postīt:1
- skatīt:1
- statīt:1
- svētīt:1
- tīstīt:1
- vārtīt:1
- veltīt:1
- vēstīt:1
- vīstīt:1
- zeltīt:1
- bitīte:1
- mātīte:1
- potīte:1
- tītavas:1
- tītenis:1
- tītenis:2
- apostīt:1
- appētīt:1
- atrotīt:1
- atsūtīt:1
- bakstīt:1
- balstīt:1
- bārstīt:1
- bikstīt:1
- durstīt:1
- glāstīt:1
- grūstīt:1
- ieostīt:1
- iesūtīt:1
- izostīt:1
- izpētīt:1
- izsūtīt:1
- izvētīt:1
- kārstīt:1
- kaustīt:1
- klāstīt:1
- kristīt:1
- krustīt:1
- kulstīt:1
- ķerstīt:1
- laistīt:2
- laistīt:1
- nopētīt:1
- norotīt:1
- nosūtīt:1
- paostīt:1
- papētīt:1
- pasūtīt:2
- pasūtīt:1
- rakstīt:1
- raustīt:1
- saistīt:1
- samatīt:1
- sanītīt:1
- saostīt:1
- sasūtīt:1
- skaitīt:1
- stāstīt:1
- šaustīt:1
- šķīstīt:1
- taustīt:1
- uzostīt:1
- uzrotīt:1
- uzsūtīt:1
- valstīt:1
- vārstīt:1
- apatīts:1
- apetīte:1
- buntīte:1
- cistīts:1
- kartīte:1
- kastīte:1
- maltīte:1
- mastīts:1
- saitīte:1
- tektīti:1
- tētītis:1
- tītarēns:1
- aizsūtīt:1
- apdēstīt:1
- apskatīt:1
- apsvētīt:1
- apvārtīt:1
- apveltīt:1
- apvīstīt:1
- apzeltīt:1
- atkratīt:1
- atpestīt:1
- attīstīt:1
- grābstīt:1
- gramstīt:1
- iedēstīt:1
- iekratīt:1
- ieskatīt:1
- iestatīt:1
- iesvētīt:1
- ietīstīt:1
- ievīstīt:1
- izkratīt:1
- izpestīt:1
- izplatīt:1
- izpostīt:1
- izskatīt:1
- iztīstīt:1
- izvārtīt:1
- izvīstīt:1
- izzeltīt:1
- nodēstīt:1
- nokratīt:1
- noplātīt:1
- nopostīt:1
- noskatīt:1
- nostatīt:1
- nosvētīt:1
- notīstīt:1
- novārtīt:1
- nozeltīt:1
- pakratīt:1
- papostīt:1
- pārsūtīt:1
- pārvētīt:1
- paskatīt:1
- pavēstīt:1
- piesūtīt:1
- sadēstīt:1
- sagūstīt:1
- sakratīt:1
- sapostīt:1
- saskatīt:1
- sastatīt:1
- satīstīt:1
- savārtīt:1
- savīstīt:1
- skūpstīt:1
- smalstīt:1
- svārstīt:1
- šķirstīt:1
- šļakstīt:1
- tvarstīt:1
- uzkratīt:1
- uzskatīt:1
- uzstatīt:1
- vaibstīt:1
- vaikstīt:1
- zvalstīt:1
- aptīties:1
- čakstīte:1
- hepatīts:1
- ietīties:1
- keratīts:1
- notīties:1
- ostīties:1
- parotīts:1
- saistīts:1
- satīties:1
- tītariene:1
- tīteņaugs:1
- apbārstīt:1
- apdurstīt:1
- apglāstīt:1
- aplaistīt:1
- aprakstīt:1
- apraustīt:1
- apskaitīt:1
- apstāstīt:1
- aptaustīt:1
- atbalstīt:1
- atdurstīt:1
- atrakstīt:1
- atskaitīt:1
- atstāstīt:1
- dzalkstīt:1
- dzirkstīt:1
- iebakstīt:1
- iebārstīt:1
- iebikstīt:1
- iekaustīt:1
- iekristīt:1
- iekrustīt:1
- ierakstīt:1
- iesaistīt:1
- ieskaitīt:1
- iestāstīt:1
- izbakstīt:1
- izbārstīt:1
- izbikstīt:1
- izdurstīt:1
- izglāstīt:1
- izgrūstīt:1
- izklāstīt:1
- izkulstīt:1
- izlaistīt:1
- izrakstīt:1
- izraustīt:1
- izskaitīt:1
- izstāstīt:1
- iztaustīt:1
- izvalstīt:1
- nobakstīt:1
- nobārstīt:1
- noglāstīt:1
- nokristīt:1
- nokrustīt:1
- nokulstīt:1
- nolaistīt:1
- norakstīt:1
- noraustīt:1
- noskaitīt:1
- notaustīt:1
- novārstīt:1
- pabakstīt:1
- pabalstīt:1
- pabārstīt:1
- pabikstīt:1
- paglāstīt:1
- pakulstīt:1
- paķerstīt:1
- palaistīt:1
- parakstīt:1
- paraustīt:1
- pārdēstīt:1
- pārskatīt:1
- pārstatīt:1
- paskaitīt:1
- pastāstīt:1
- pataustīt:1
- pavalstīt:1
- pavārstīt:1
- piedēstīt:1
- pieskatīt:1
- sabakstīt:1
- sabikstīt:1
- sadurstīt:1
- sagrūstīt:1
- sakulstīt:1
- salaistīt:1
- sarakstīt:1
- saraustīt:1
- sasaistīt:1
- saskaitīt:1
- sastāstīt:1
- sataustīt:1
- savārstīt:1
- savīkstīt:1
- snaikstīt:1
- uzbakstīt:1
- uzbārstīt:1
- uzbikstīt:1
- uzlaistīt:1
- uzrakstīt:1
- uzskaitīt:1
- uztaustīt:1
- aiztīties:1
- ākstīties:1
- attīstīts:1
- dermatīts:1
- garastīte:1
- kratīties:1
- magnetīts:1
- pegmatīts:1
- Pestītājs:1
- pīļmātīte:1
- plātīties:1
- rīstīties:1
- septītais:1
- skatītājs:1
- skatīties:1
- stomatīts:1
- tīstīties:1
- aizrakstīt:1
- aizskaitīt:1
- aizstāstīt:1
- aizvārstīt:1
- apgrābstīt:1
- apgramstīt:1
- appļaustīt:1
- apšļakstīt:1
- caurskatīt:1
- iesvārstīt:1
- iešļakstīt:1
- izgrābstīt:1
- izgramstīt:1
- izsmalstīt:1
- izšķirstīt:1
- izšļakstīt:1
- izvaibstīt:1
- nogrābstīt:1
- noskūpstīt:1
- nosmalstīt:1
- nošļakstīt:1
- pārbārstīt:1
- pārkristīt:1
- pārkrustīt:1
- pārlaistīt:1
- pārrakstīt:1
- pārskaitīt:1
- pārstāstīt:1
- pasvārstīt:1
- pašķirstīt:1
- piebakstīt:1
- piebārstīt:1
- piebikstīt:1
- piekārstīt:1
- pielaistīt:1
- pierakstīt:1
- piesaistīt:1
- pieskaitīt:1
- piestāstīt:1
- pretstatīt:1
- sagrābstīt:1
- sagramstīt:1
- sasmalstīt:1
- sasvārstīt:1
- satvarstīt:1
- savaibstīt:1
- savaikstīt:1
- uzgrābstīt:1
- uzšļakstīt:1
- apostīties:1
- bakstīties:1
- balstīties:1
- bārstīties:1
- glāstīties:1
- grūstīties:1
- izsūtītais:1
- konvertīts:1
- kristīties:1
- krustīties:1
- kulstītājs:1
- kulstīties:1
- ķerstīties:1
- laistīties:2
- laistīties:1
- lauvmutīte:1
- neizpētīts:1
- nerakstīts:1
- nesaistīts:1
- pasūtītājs:1
- periostīts:1
- prostatīts:1
- rakstītājs:1
- rakstīties:1
- raustīties:1
- saistīties:1
- saostīties:1
- saraustīts:1
- sasaistīts:1
- septītdaļa:1
- skaitītājs:1
- skaitīties:1
- stalaktīti:1
- stostītājs:1
- stostīties:1
- sūkstīties:1
- sūrstīties:1
- šķīstītava:1
- šķīstīties:1
- taustīties:1
- tupstīties:1
- nodzirkstīt:1
- pāršķirstīt:1
- uzdzalkstīt:1
- uzdzirkstīt:1
- apskatīties:1
- atkratīties:1
- atskatīties:1
- attīstītājs:1
- attīstīties:1
- bļaustīties:1
- dzerstīties:1
- grābstīties:1
- gramstīties:1
- iekratīties:1
- ieskatīties:1
- iesvētīties:1
- izākstīties:1
- izkratīties:1
- izplatītājs:1
- izplatīties:1
- izplātīties:1
- izskatīties:1
- izvārtīties:1
- knakstīties:1
- mazizpētīts:1
- nokratīties:1
- noplātīties:1
- noskatīties:1
- novārtīties:1
- paākstīties:1
- pakratīties:1
- pankreatīts:1
- paplātīties:1
- paskatīties:1
- pastkartīte:1
- pavārtīties:1
- rakstītmāka:1
- sarīstīties:1
- saskatīties:1
- savīstīties:1
- slaistīties:1
- slapstīties:1
- sūrkstīties:1
- svārstīties:1
- šļakstīties:1
- tvarstīties:1
- uzkratīties:1
- uzpirkstīte:1
- pretnostatīt:1
- priekšstatīt:1
- aizkratīties:1
- atbalstīties:1
- atrakstīties:1
- atskaitīties:1
- ierakstīties:1
- ietaustīties:1
- izrakstīties:1
- iztaustīties:1
- mazattīstīts:1
- mazizplatīts:1
- nobakstīties:1
- nokristīties:1
- nokrustīties:1
- nolaistīties:1
- norakstīties:1
- noraustīties:1
- novalstīties:1
- pabakstīties:1
- palaistīties:1
- parakstīties:1
- pārskatīties:1
- pataustīties:1
- pavalstīties:1
- periodontīts:1
- sabikstīties:1
- sadurstīties:1
- sagrūstīties:1
- salaistīties:1
- saminstīties:1
- sarakstīties:1
- saraustīties:1
- sasaistītība:1
- sasaistīties:1
- sastostīties:1
- savīkstīties:1
- snaikstīties:1
- uzbārstīties:1
- uzlaistīties:1
- uzlaistīties:2
- aiztaustīties:1
- ieslapstīties:1
- izbļaustīties:1
- izknakstīties:1
- izslaistīties:1
- izslapstīties:1
- izšļakstīties:1
- nenoskatīties:1
- nogrābstīties:1
- noslaistīties:1
- novaibstīties:1
- novaikstīties:1
- nozvalstīties:1
- paknakstīties:1
- pārkristīties:1
- pārkrustīties:1
- pārrakstītājs:1
- pārrakstīties:1
- paslaistīties:1
- pasvārstīties:1
- pierakstīties:1
- rakstītprasme:1
- sabļaustīties:1
- saskūpstīties:1
- sasvārstīties:1
- savaibstīties:1
- savaikstīties:1
- sazvalstīties:1
- aizslapstīties:1
- iedzalkstīties:1
- iedzirkstīties:1
- neirodermatīts:1
- pāršļakstīties:1
- rakstītpratējs:1
- saistītājvārds:1
- sarkankrūtītis:1
- mašīnrakstītājs:1
- ūdensskaitītājs:1
- rakstītnepratējs:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (4327):
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- saadīt Adot sasaistīt.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
- žākstīties Ākstīties.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- apgramstīt Apgrābstīt.
- padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
- padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
- pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- apskatīties Apskatīt.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- nosaitēt Aptīt, notīt (ar saiti).
- satīties Aptīties.
- apviļāt Apvārtīt, novārīt.
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- vienoties Apvienoties; sasaistīties.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
- stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
- līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- piestutēties Atbalstīties.
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- borēt Atkārtoti stāstīt.
- celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- iešņāpt Ātri, pavirši ierakstīt.
- izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
- pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
- atlocīt Atrotīt.
- mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- atlaist Atsūtīt (piem., pa pastu).
- atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
- sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- notēlot Attēlot, aprakstīt.
- galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
- uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
- inkubēt Attīstīt un audzēt (zivju mazuļus).
- paplašināt Attīstīt, izvērst.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- paplašināties Attīstīties, izvērsties.
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- atšķetināt Attīt, atvīt (ko satītu, sašķetinātu, savītu).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- epiderma Augstāk attīstīto augu ārējie segaudi.
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- saaust Aužot izgatavot; aužot saistīt.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- badīt Bakstīt, durstīt.
- uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- stutēt Balstīt (1).
- stutēt Balstīt (2).
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- pamatoties Balstīties.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- satuntulēt Biezi saģērbt; satīstīt.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt.
- urdīt Bikstīt, rušināt.
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
- darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
- gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
- cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
- korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- skenēt Caurskatīt.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
- lipt Cieši saistīties (pie kā).
- kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
- integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
- saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
- mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- rakstītnepratējs Cilvēks, kurš neprot rakstīt (1).
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
- neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
- saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
- caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
- kratīšana Darbība, process --> kratīt.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
- ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
- laist Darīt zināmu; izplatīt.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
- piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
- papostīt Diezgan izpostīt.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- aizlaist Dot prom; aizsūtīt.
- dot mutes dot skūpstu, skūpstīt.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- (ēst) ar gardu muti ēst ar lielu apetīti.
- locīt Ēst ar lielu apetīti.
- ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
- ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
- komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- dotēt Finansiāli atbalstīt.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- fundamentālists Fundamentālisma piekritējs, atbalstītājs.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- rolmopsis Gaļas tītenis.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- glāstīties Glāstīt vienam otru.
- paijāt Glāstīt, glaudīt.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
- grābāties Grābstīties.
- gramstīties Grābstīties.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- ritināt atmiņu kamolu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- ritināt atmiņu kamolīti gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- ritināt atmiņu pavedienu gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- stumdīt Grūstīt.
- strādāt ar elkoņiem grūstīties.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
- dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
- ķert rokā Gūstīt.
- vaņģot Gūstīt.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- iebadīt Iebakstīt, iedurt.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- iet dziļumā iedziļināties, padziļināties; pētīt dziļāk, pamatīgāk.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
- uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
- ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
- neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
- bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
- iekodēt Ierakstīt ar kodu.
- debetēt Ierakstīt debetā.
- iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
- kreditēt Ierakstīt kādu summu konta kredītā.
- kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
- ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
- pamanīt Ieraudzīt, saskatīt.
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
- iejūgt Iesaistīt (darbā) un ļoti noslogot.
- paņemt Iesaistīt (kādu) darbā, darbībā; nodarbināt (1).
- ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
- iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
- pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
- nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
- piegulēt Iesaistīt dzimumattiecībās.
- sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
- iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
- jaukties Iesaistīties (kur).
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
- iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā); iekristīt.
- ieborēt Ieskaidrot; iestāstīt.
- pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
- iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
- ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- ielūkoties Ieskatīties.
- atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
- iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
- nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
- konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
- satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- augsts Ievērojams, nozīmīgs, svarīgs, arī saistīts ar lielu atbildību.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- satīt Ievīstīt.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
- ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
- ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
- septima Intervāls, septītā pakāpe no pamatnes.
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
- iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
- priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- stāv rakstīts ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- atzīmēt Īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot.
- drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
- nedaudzos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
- nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
- nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
- paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
- izdvašot Izdalīt, izplatīt.
- izdvest Izdalīt, izplatīt.
- izelpot Izdalīt, izplatīt.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- izbadīt Izdurt; izbakstīt.
- izgrābāt Izgrābstīt.
- izgramstīt Izgrābstīt.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
- kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- pasniegt Izklāstīt, izpaust.
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- asināt Izkopt, attīstīt.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- izošņāt Izostīt (1).
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- papētīt Izpētīt, iepazīties (ar ko).
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- plūdināt Izplatīt (piem., smaržu, gaismu, skaņu).
- liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismu).
- izgarot Izplatīt (smaržu).
- izsmaržot Izplatīt (smaržu).
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
- nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
- mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- sabiedriskot Izplatīt sabiedrībā.
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- garot Izplatīt smaržu; smaržot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
- mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- tenkot Izplatīt tenkas.
- ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
- palaist Izplatīt, panākt, ka izplatās.
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
- izlaist Izplatīt.
- matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- dīleris Izplatītājs, pārdevējs.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
- izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
- spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- līt Izplatīties (piem., par gaismu).
- paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
- piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- plūsmot Izplatīties, arī plūst.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
- iet Izplatīties, kļūt zināmam.
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
- traukt Izplatīties, virzīties.
- traukties Izplatīties, virzīties.
- klīst Izplatīties; plūst.
- uzlidot Izplatīties.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izārdīt Izpostīt, sadragāt.
- izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- rakstīties Izrakstīties.
- deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izravēt Izraut, izraustīt.
- aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
- tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
- izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- caurskatīt Izskatīt.
- nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
- zīmēties Izskatīties.
- izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- bārstīties Izšķērdīgi bērt, bārstīt (ko).
- iztašķīt Izšķiest, izšļakstīt; arī izsmērēt.
- izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
- robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
- robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
- delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
- karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
- lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
- piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
- trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- kaķene Kaķu mātīte.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- skatīties kārām acīm kāri skatīties.
- izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- plāt Klāstīt.
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- smidzināt Kliedēt, izplatīt sīkiem pilieniem.
- pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
- kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
- auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
- šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
- nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
- sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
- Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- krustīt Kristīt (1).
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- nokulstīt Kulstīt un beigt kulstīt (ko).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- māžoties Ķēmoties; ākstīties.
- pieķēpāt Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- lekns Labi attīstīts, veselīgs, kupls (par augiem, to daļām).
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
- putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
- slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
- laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
- analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- lauvene Lauvu mātīte.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
- līst Lēni virzīties, izplatīties.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- baķis Liels saritināta vai satīta auduma gabals.
- invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties.
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- nokristīties Ļaut sevi nokristīt.
- atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
- ar acīm (vai) apēst ļoti cieši skatīties.
- ērkšķains Ļoti grūts, smags, ar dažādiem šķēršļiem saistīts.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- kratīt dzīvību ārā ļoti kratīt.
- ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- vilka apetīte ļoti liela apetīte.
- vilka ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte.
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
- svētsvinīgs Ļoti svinīgs, saistīts (parasti) ar ko svētu.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
- turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
- mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
- noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- vagonbūve Mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
- infantils Mazattīstīts, bērnišķīgs.
- papētīt Mazliet izpētīt.
- pavārtīties Mazliet vārtīties.
- patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- lietot Mērķtiecīgi izmantot, iesaistīt (ko) daiļdarbā, jaunradē, valodā u. tml.
- dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- laist muļķi Muļķoties, ākstīties.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- futurologs Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
- darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
- stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
- rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
- rudimentārs Neattīstīts, nepilnvērtīgs.
- mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
- sastīvināt Nebrīvs, sasaistīts.
- stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
- ņergāties Negribīgi, bez apetītes ēst.
- sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
- palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
- paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
- bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- pagāns Nekristīts cilvēks.
- piekalt Nekustīgi piesaistīt.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- dzejolis Neliela apjoma, saistītā valodā rakstīts daiļdarbs.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
- nedoties rokā Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- nedoties rokās Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
- siet Nepamatoti saistīt.
- noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
- nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
- nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
- pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
- neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
- neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
- kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
- sērga Nevēlama, plaši izplatīta parādība (sabiedrībā).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- uzķeburot Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- tīrumu usne nezāle ar attīstītu, stipri zarotu sakņu sistēmu.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- pa gabalu no lielāka attāluma (piem., ko apskatīt).
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
- nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- nopaijāt Noglāstīt.
- fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
- nozeltīt Noklāt ar zeltījumu; apzeltīt.
- iekristīt Nokristīt.
- nokrustīt Nokristīt.
- nokrustīties Nokristīties.
- notvert Noķert, sagūstīt.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- nenoskatīties Nolieguma darb. --> noskatīties (1).
- noķert Nomedīt, nozvejot; sagūstīt.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- aizkomandēt Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
- komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
- tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts pārtraukumu ilgums.
- aiziet Noritēt, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- apzināt Noskaidrot; arī izpētīt un apkopot.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
- nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
- nolūrēt Noskatīties, paskatīties.
- nolūrēt Noskatīties.
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- sabučot Noskūpstīt; skūpstot samīļot.
- nobučot Noskūpstīt.
- nomutēt Noskūpstīt.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
- ierakstīt vēstuli nosūtīt vēstuli, to pastā reģistrējot.
- atpakaļadrese Nosūtītāja adrese.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- nosaitēt Notīt nost (saiti).
- notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
- satvert Notvert, sagūstīt.
- novaikstīties Novaibstīties.
- dubļains Novārtīts, aplipis ar dubļiem.
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- ielikt pieci (arī četri u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- likt atzīmi novērtēt ar atzīmi un to ierakstīt.
- ielikt atzīmi novērtēt ar kādu atzīmi un ierakstīt to.
- salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- kredītoperācija Operācija (bankā), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- ošņāt Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- ošņāties Ostīties.
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- paķērkt Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
- sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- papaijāt Paglāstīt.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
- tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- nokratīt Pakratīt.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- paskolot Pamācoties attīstīt, uzlabot (ko).
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
- pārdabūt savā pusē panākt, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
- atsvabināt Panākt, ka nav vairs saistīts, traucēts u. tml.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
- pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
- paošņāt Paokšķerēt; arī paskatīties.
- apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
- paošņāt Paostīt.
- paurķēties Papētīt.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- dot parakstu parakstīt.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- aplūkot Pārbaudot apskatīt.
- izciest Pārciest (slimību, ar sāpēm, ciešanām saistītu ārstēšanu).
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
- pārliet Pārlaistīt.
- parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
- šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- pārraksts Pārrakstītais teksts.
- parevidēt Pārskatīt, izdarot nelielus grozījumus, labojumus.
- noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
- pārvētīt Pārskatīt, kritiski izvērtēt.
- vilties Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
- tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt.
- izlauzties Pārvarot šķērsli, izplatīties (par gaismu, skaņu u. tml.).
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
- doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
- sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
- internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
- Lielais astotnieks pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.
- pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- pamest skatienu gaisā paskatīties uz augšu.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- palūkoties Paskatīties.
- palūrēt Paskatīties.
- pavērties Paskatīties.
- samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
- atražot Pastāvīgi atjaunot un attīstīt ražošanas procesu; atjaunot ražošanas procesā.
- iegrāmatot Pastāvīgi, pēc kārtas pierakstīt (ko).
- vēstuļkastīte Pastkastīte.
- sasūtīt Pasūtīt (ko) lielākā daudzumā.
- parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus).
- pasūtināt Pasūtīt [1].
- izsaukt Pasūtīt alkoholisko dzērienu.
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- izrakstīt Pasūtīt.
- autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
- sacīt Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
- tiražēt Pavairot, izplatīt.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstīšana.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pieraksts (2), pierakstīšanās.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (2).
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
- ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
- ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
- atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
- nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
- lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
- pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
- krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
- adresants Persona, iestāde, kas nosūta kādu sūtījumu; nosūtītājs.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- zondēt Pētīt ar zondi (1).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- nodarboties Pētīt, risināt, izzināt (ko).
- študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
- piebadīt Piebakstīt, piebikstīt.
- sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- piesvilt Piedegt; piedegot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
- pieturēt Pieliekot roku, atbalstīt (kādu).
- nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
- sarakstīt Pierakstīt (kopā, kādā kopumā).
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- piezīmēt Pierakstīt, atzīmēt (ko).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
- pieķeksēt Pierakstīt, atzīmēt.
- ievilkt Pierunājot iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- paņemt Piesaistīt (3).
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
- pietauvot Piesaistīt ar tauvu vai tauvām.
- paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
- iekrist acīs piesaistīt skatienu, uzmanību.
- pieķēdēt Piesaistīt, piestiprināt ar ķēdi, metāla stiepli u. tml.
- piesūkties Piesaistīties pie ķermeņa (piem., par dažiem kukaiņiem).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- pieplusot Pieskaitīt.
- noganīt Pieskatīt, uzraudzīt.
- pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
- politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
- piesaitēt Pietīt, piestiprināt ar saiti.
- sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
- pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
- piebiedroties Pievienoties, iesaistīties (kādā darbībā, norisē).
- saņemt savā varā pievilkt, piesaistīt.
- magnetizēt Pievilkt, piesaistīt.
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- nolīdzināt līdz ar zemi Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- izkopt Pilnveidot, attīstīt.
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- piepīt Pinot piestiprināt, piesaistīt klāt.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
- maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- izlīt Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties.
- neslava Plaši izplatīts negatīvs viedoklis (par kādu).
- mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- noplātīt Plātīt un beigt plātīt (ko).
- noplātīties Plātīties un beigt plātīties.
- noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- dvesmot Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvest Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, siltumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piem., par siltumu, smaržu); izplatīt, piem., siltumu, smaržu.
- pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
- ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
- tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
- graut Postīt, pārvērst drupās.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
- rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- rakstpratība Prasme rakstīt.
- norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
- aizdzīt Pret savu gribu aizsūtīt.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- stādīt pretī pretstatīt.
- stādīt pretim pretstatīt.
- likt pretī Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
- izpēte Process, arī rezultāts --> izpētīt.
- globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
- ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (2), tas, kas ir ierakstīts (lentē, kasetē u. tml.).
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
- publiskā programmatūra programmatūra, ko neaizsargā autortiesības un ko var izplatīt bez maksas, neprasot tās autora atļauju.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
- pūrists Pūrisma piekritējs, atbalstītājs.
- vēsmot Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
- šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
- telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu; sūtīt telegrammu.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
- spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
- recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
- skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- pārrakstīt Rakstīt tīrrakstu.
- tvītot Rakstīt tvītus.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
- žirēt Rakstīt žiro.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- ņemt rokā zīmuli rakstīt, sākt rakstīt.
- ņemt rokā spalvu rakstīt, sākt rakstīt.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- rakstītmāka Rakstītprasme.
- rakstīšana Rakstītprasmes apgūšana.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- grāmatrūpniecība Ražošanas nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
- manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
- aptīties Refl. --> aptīt.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; tikt bārstītam.
- izplatīties Refl. --> izplatīt.
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (4); tikt izrakstītam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt; tikt izšļakstītam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt; tikt novārtītam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
- satīties Refl. --> satīt (1); tikt satītam.
- satīties Refl. --> satīt (2).
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
- pierēķināt Rēķinot pieskaitīt.
- faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt; atskaitītā naudas summa.
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt; tas, kas tiek atstāstīts.
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
- uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- žākstīties Rīstīties.
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
- norotīt Rotījot nolocīt uz leju (ko uzrotītu); rotījot nolocīt (ko) uz leju.
- atrotīt Rotot (uz augšu) atlocīt; uzrotīt.
- galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- pieminēt Runāt, rakstīt (par ko).
- tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
- klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
- izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
- sabadīt Sabakstīt, sadurstīt.
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- patrons Sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas publiski atbalsta, piem., kādu pasākumu; atbalstītājs.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu un publicētu darbu kopums.
- piebikstīt Sabikstīt.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko).
- vārsmojums Sacerējums saistītā valodā.
- sadzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
- piestādīt rēķinu sagatavot un nosūtīt (kam) rēķinu, pieprasot (tā) samaksu.
- sadurstīties Sagrūstīties (ar rokām), piem., pievēršot kam uzmanību.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- ņemt gūstā sagūstīt.
- saņemt gūstā sagūstīt.
- savaņģot Sagūstīt.
- mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
- pārstāstīt Saīsināti atstāstīt; izstāstīt.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- asociēt Saistīt (apvienībā, kopā, grupā u. tml.).
- attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam).
- savalgot Saistīt (kā) uzmanību, interesi u. tml.
- ņemt Saistīt (kādu) darbā; līgt, algot (kāda darba veikšanai).
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- turēt Saistīt (piem., cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
- kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- biedrot Saistīt biedriskās attiecībās.
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- pielaulāt Saistīt laulībā (vienu pie otra).
- laulāt Saistīt laulības attiecībās reliģiskā ceremonijā.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību valsts iestādē.
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- aizraut Saistīt, interesēt.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- slēgt Saistīt, savienot (ko).
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- kūlītis Saistīta (piem., audu, šūnu) kopa.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- legato Saistīti, plūstoši.
- savienoties Saistīties (4).
- asociēties Saistīties (ar ko domās, iztēlē u. tml.).
- biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
- biedroties Saistīties biedriskās attiecībās, draudzēties.
- mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) dibināšanu, veidošanu.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piem., norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (organisma) darbību, tai raksturīgs.
- galds Saistīts ar (parasti kopīgu) maltīti, viesībām.
- steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
- kompozicionāls Saistīts ar (piem., daiļdarba) kompozīciju, tai raksturīgs.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agresīvs Saistīts ar agresiju.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu, tai raksturīgs.
- lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
- akrobātisks Saistīts ar akrobātiku, ar akrobātikas elementiem.
- akustisks Saistīts ar akustiku (1), tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojās uz analīzi (1).
- analītisks Saistīts ar analīzi (2).
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- ārisks Saistīts ar āriešiem (1).
- ārisks Saistīts ar āriešiem (2), tiem raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju, raksturīgs aristokrātijai, aristokrātiem; izsmalcināts.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar Arktiku, tai raksturīgs.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstēšanu; lietojams ārstēšanā; dziedniecisks.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (1), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- aterosklerotisks Saistīts ar aterosklerozi, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- pedagoģisks Saistīts ar audzināšanu, izglītošanu, izglītību.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
- aziātisks Saistīts ar aziātiem, raksturīgs aziātiem.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
- enerģētisks Saistīts ar bioenerģiju.
- biofizikāls Saistīts ar biofiziku, tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
- botānisks Saistīts ar botāniku; tāds, kas attiecas uz augiem, augu valsti.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, karu, karošanu.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- morāls Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- morālisks Saistīts ar cilvēka garīgo pasauli; morāls (2).
- sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēku un cilvēku rasu fizisko uzbūvi.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju, tai raksturīgs.
- cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- elektronisks Saistīts ar datoru vai datortīklu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar dažādu (parasti mākslīgu) vielu praktisku izmantošanu.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju, tai raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci, dekadentismu, raksturīgs dekadencei, dekadentismam.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
- diagonāls Saistīts ar diagonāli, tai raksturīgs.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
- diastolisks Saistīts ar diastoli.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
- dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
- dorisks Saistīts ar doriešiem – sengrieķu cilšu grupu.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu, tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
- dvēselisks Saistīts ar dvēseli (2).
- dzejisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- perinatāls Saistīts ar dzemdībām un 10 dienu periodu pēc dzemdībām.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, dzimumattiecībām, dzimumaktu.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, dzīvās matērijas organizāciju.
- epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
- organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
- eiharistisks Saistīts ar eiharistiju.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
- zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3), tai raksturīgs.
- eksistenciāls Saistīts ar eksistenci.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- ekstātisks Saistīts ar ekstāzi, nonākšanu ekstāzē.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- elastisks Saistīts ar elastību.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
- elektromagnētisks Saistīts ar elektrību un magnētisko lauku; saistīts ar elektromagnētismu.
- elektrisks Saistīts ar elektrību, tai raksturīgs.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku.
- respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs; respirators [2].
- respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- embrionāls Saistīts ar embriju, embrija stadijā.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- māksla Saistīts ar emocionāli tēlainu darbu radīšanu, estētiska baudījuma gūšanu.
- empīrisks Saistīts ar empīrismu.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- erotisks Saistīts ar erotiku, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktoloģisks Saistīts ar faktu apkopošanu.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu, tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filantropisks Saistīts ar filantropiju, tai raksturīgs.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu, tam raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- fotomehānisks Saistīts ar fotomehāniku, tai raksturīgs.
- futūrisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs; tāds, ko skārusi gangrēna.
- klerikāls Saistīts ar garīdzniecību, arī klerikālismu.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju, tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2); tai raksturīgs.
- hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, tam raksturīgs.
- heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju, tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju, tai raksturīgs.
- hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
- hromatisks Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
- ideālistisks Saistīts ar ideālismu, tam raksturīgs.
- ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu (idiomām), tai (tām) raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- saldkārs Saistīts ar iekāri, tai raksturīgs.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību, arī darba procesā.
- oficiāls Saistīts ar ieņemamo amatu, dienesta stāvokli.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
- riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- imperatorisks Saistīts ar imperatoru, tā varu.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- infekciozs Saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu.
- īpašniecisks Saistīts ar īpašnieku, tam raksturīgs.
- iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu, tam raksturīgs.
- islāmisks Saistīts ar islāmu, raksturīgs tam.
- izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
- kontraceptīvs Saistīts ar izsargāšanos no grūtniecības.
- predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
- jauns Saistīts ar jaunību; raksturīgs cilvēkam jaunībā.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kadastrāls Saistīts ar kadastru, tajā sakopotajiem datiem.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- kalns Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- karalisks Saistīts ar karali, tā varu; tāds, kas raksturīgs karalim, tā varai.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu, karjerismam raksturīgs.
- karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
- karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju un fotogrāfiju.
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju, fotogrāfiju un skaņu ierakstīšanu.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- klimatisks Saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
- balts Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- melns Saistīts ar ko negatīvu, nosodāmu, nelikumīgu.
- nebalts Saistīts ar ko nevēlamu, grūtiem, smagiem apstākļiem.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- nukleārs Saistīts ar kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kolaboracionistisks Saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs.
- kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijai (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- komerciāls Saistīts ar komerciju, ar peļņas ieguvi.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1]; tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konsulārs Saistīts ar konsulu un konsulātu tiesībām, darbību.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tā iekšieni, tam raksturīgs.
- kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konisks Saistīts ar konusu, tam raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju vai kooperatīvu [1], tiem raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju, uzņēmumu, organizāciju u. tml.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku, tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu; tāds, kurā izpaužas kosmopolītisms.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās kosmosā.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, krampju lēkmēm, tām raksturīgs.
- kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
- kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- pektorāls Saistīts ar krūtīm vai krūšukurvi.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- kultisks Saistīts ar kultu, tam raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kursīvs Saistīts ar kursīvu [1], tam raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas atrodas kustībā, attīstībā.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1, 3), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tā varu; tāds, kas raksturīgs ķeizaram, tā varai.
- ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību, tai raksturīgs; filantropisks.
- korektīvs Saistīts ar labošanu, precizēšanu.
- pārticīgs Saistīts ar labu materiālo nodrošinājumu.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
- glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leikozs Saistīts ar leikozi; tāds (dzīvnieks), kas slimo ar leikozi.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- lesbisks Saistīts ar lesbismu; tāds, kam piemīt lesbisms.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju, tai raksturīgs.
- mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem (par skaņu).
- labiāls Saistīts ar lūpām, to darbību (par skaņu).
- luterānisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs; luterisks.
- luterisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs.
- nešķīsts Saistīts ar ļaunām maģiskām būtnēm, velnu; velnišķīgs.
- briesmīgs Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
- skarbs Saistīts ar ļoti smagiem, sarežģītiem apstākļiem; ļoti grūts, smags.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju; raksturīgs mafijai.
- magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību, tai raksturīgs.
- mājrūpniecisks Saistīts ar mājrūpniecību, tai raksturīgs.
- makjavellisks Saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu, tam raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar mākslas darba formas akcentēšanu.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- mantisks Saistīts ar mantu, tās valdījumu.
- māņticīgs Saistīts ar māņticību.
- marasmatisks Saistīts ar marasmu (1), tam raksturīgs.
- marksistisks Saistīts ar marksismu, tam atbilstošs.
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- eksakts Saistīts ar matemātiku, matemātiskām metodēm.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu, tam raksturīgs.
- merkantils Saistīts ar materiālu labumu gūšanu sev, savās interesēs.
- mazohistisks Saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs.
- mažors Saistīts ar mažoru [1], tam raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, meditēšanu.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem; galēji reakcionārs.
- melodisks Saistīts ar melodiju, tai raksturīgs.
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- metodisks Saistīts ar metodiku (1), noteiktu metožu ievērošanu.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metriku [1] (2), tai raksturīgs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu, tam raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
- minorīgs Saistīts ar minoru, raksturīgs tam.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- modāls Saistīts ar modalitāti, tai raksturīgs.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, tai raksturīgs.
- monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- monokristālisks Saistīts ar monokristāliem, tiem raksturīgs.
- monopolistisks Saistīts ar monopolu, tam raksturīgs.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- motorisks Saistīts ar motoriku, tai raksturīgs; tāds, kas liek kustēties, darbina.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm; mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- murgains Saistīts ar murgiem (3), tiem raksturīgs.
- krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālisms.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
- nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (1), tam raksturīgs.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (2), tam raksturīgs; naivs.
- narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
- monetārs Saistīts ar naudu, naudas sistēmu.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- negatīvs Saistīts ar negatīvu [1]; tāds, ko izmanto negatīva [1] iegūšanai.
- diktatorisks Saistīts ar neierobežotu varu; valdonīgs.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
- nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
- neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
- neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
- neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
- neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
- neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu, tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
- novadniecisks Saistīts ar novadu [1], tam raksturīgs.
- noziedzīgs Saistīts ar nozieguma izdarīšanu.
- kriminogēns Saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu, tai raksturīgs; cildinošs.
- ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
- okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- operetisks Saistīts ar opereti, tai raksturīgs.
- oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs; retorisks.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- pacifistisks Saistīts ar pacifismu; pacifisma uzskatiem atbilstošs.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- pāreja Saistīts ar pakāpenisku pārmaiņu procesu, šādu stāvokli.
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (1), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (2), tai raksturīgs.
- paradīzisks Saistīts ar paradīzi, tai raksturīgs.
- paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi; aprakstošs.
- paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
- paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu; parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to darbību; raksturīgs partizāniem, to darbībai.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību; raksturīgs patvaldniekam.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem.
- auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1).
- pētniecisks Saistīts ar pētniecību.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju.
- sufiksāls Saistīts ar piedēkli.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
- taktils Saistīts ar pieskārienu (cilvēka ādai).
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, urbānismu (2), tam raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (1), tam raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (2), tam raksturīgs; nelegāls.
- pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
- agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- lineārs Saistīts ar pirmo pakāpi.
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- plebejisks Saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs.
- polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs.
- populistisks Saistīts ar populismu, tam raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (1), tam raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (2), tam raksturīgs.
- portretisks Saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
- postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
- silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- racionāls Saistīts ar prātu, intelektu; loģisks.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs.
- lietisks Saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- prizmatisks Saistīts ar prizmu (2).
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
- proletārisks Saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kurā slēpjas provokācija (1).
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- raganisks Saistīts ar raganām, to darbību.
- rahītisks Saistīts ar rahītu, raksturīgs rahītam.
- rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar realitāti, matēriju, tai raksturīgs.
- receptors Saistīts ar receptoru [1], tam raksturīgs.
- rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- reduktīvs Saistīts ar redukciju (3), tai raksturīgs.
- rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs; arī tāds, ko izraisījis reimatisms.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju, atpūtas nodrošināšanu.
- reliģiozs Saistīts ar reliģiju, ar reliģisku saturu.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
- retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
- revanšistisks Saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu; režijai, režisora darbam raksturīgs.
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
- rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
- socio- Saistīts ar sabiedrību, sociālajām parādībām.
- sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
- sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi, tai raksturīgs.
- salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanismu.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
- komunikatīvs Saistīts ar saziņu, cilvēku saskarsmi.
- sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu, tam raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- jonisks Saistīts ar sengrieķu cilti – joniešiem.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
- vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
- separātisks Saistīts ar separātismu, tam raksturīgs.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris konkrētā sezonā.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sifilitisks Saistīts ar sifilistu, tam raksturīgs.
- siloģisks Saistīts ar siloģismu.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģiju, tās iegūšanu.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs.
- simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
- simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (1), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (2), tam raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- sistolisks Saistīts ar sistoli.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- kubisks Saistīts ar skaitļa trešo pakāpi.
- numerāls Saistīts ar skaitļiem, cipariem; skaitlisks.
- dekoratīvs Saistīts ar skatuves noformējumu.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
- noziedzīgs Saistīts ar smagiem tiesību normu pārkāpumiem.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautsaimniecību.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- socio- Saistīts ar socioloģiju.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- socionisks Saistīts ar socioniku, tai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
- sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- solidārs Saistīts ar solidaritāti, tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu; raksturīgs sportam vai sportistam.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stilistisks Saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs.
- stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
- stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofu, strofiku, tām raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju; tāds, kas iedveš, rada kādu priekšstatu.
- sunisks Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
- svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; svinīgs, pacilāts.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šārudens Saistīts ar šā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada rudenī; šīrudens.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar šā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada ziemā; šīsziemas.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, laikmetu; tāds, kas pastāv šajā laikposmā, laikmetā.
- šarlatānisks Saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs.
- šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- šlāgerisks Saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs.
- šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
- šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
- šīgada Saistīts ar šo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā gadā; šāgada.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā naktī; šīsnakts.
- eiropeīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- mongoloīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
- šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
- šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
- šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
- šovinistisks Saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs.
- rektāls Saistīts ar taisno zarnu.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājmākslas veidu – grafiku, tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
- temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar terciāru [1], tam raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- tiesībsargājošs Saistīts ar tiesībaizsardzību.
- tiesisks Saistīts ar tiesībām (1), tām raksturīgs.
- juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vāci Saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs.
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
- vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
- fonemātisks Saistīts ar valodas skaņām, tām raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
- valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- semantisks Saistīts ar vārda nozīmi.
- saruna Saistīts ar vārdisku sazināšanos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- vecs Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
- vektoriāls Saistīts ar vektoru, tam raksturīgs.
- velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs.
- velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- venozs Saistīts ar vēnām, tām raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- verdzisks Saistīts ar verdzību, tai raksturīgs.
- veristisks Saistīts ar verismu, tam raksturīgs.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- epistulārs Saistīts ar vēstulēm, saraksti.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- voluntārs Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
- zaķisks Saistīts ar zaķi (3), tam raksturīgs.
- antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
- ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
- ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- piemājas Saistīts ar zemnieka māju, saimniecību.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- dentāls Saistīts ar zobiem.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- žanrisks Saistīts ar žanru, tam raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- uz papīra saka par atalgojumu, no kura nav atskaitīti izdevumi; bruto darba alga.
- atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
- kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
- nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
- likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
- skola maksā naudu saka, ja ieguvums saistīts ar zaudējumiem.
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
- negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
- skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
- nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
- indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
- kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
- raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
- iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
- saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
- ķerties pie spalvas sākt rakstīt.
- ņemt (rokā) spalvu sākt rakstīt.
- sarīstīties Sākt rīstīties; īsu brīdī rīstīties.
- sasvārstīties Sākt šaubīties, svārstīties.
- aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
- pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
- sazvalstīties Sākt zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- deserts Saldais ēdiens, ko pasniedz maltītes beigās.
- vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- sasaiņot Salikt, satīt saiņos.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- piesalt Salstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- pavājš Samērā nespēcīgs vārgs; samērā neattīstīts.
- iešķībs Sāniski, no sāniem (piem., skatīties).
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
- saskurināt Sapurināt, sakratīt.
- uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
- salocīt Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt.
- savīt Sasaistīt (2).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- savažot Sasaistīt (par emocijām, jūtām u. tml.).
- savažot Sasaistīt, saslēgt ar važu vai važām.
- saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- sastīgot Sasaistīt.
- savīties Sasaistīties (2).
- sastērķelēt Sasaistīts, nebrīvs.
- nebrīvs Sasaistīts, piespiests.
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- savalgot Sasiet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
- pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- saraudzīt Saskatīt.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- iekarot Sasniegt, izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- piestāstīt Sastāstīt (kādam ko).
- piepūst pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- piepūst pilnu galvu sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
- sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
- saborēt Sastāstīt.
- sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
- satīņāt Satīstīt.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- satīt makšķeri satīt makšķeres auklu.
- saritināt Satīt ritulī, kamolā u. tml.
- saritināt gredzenā satīt spirālē, lokā.
- ritināt ciet satīt, saritināt.
- sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam.
- saritināties gredzenā satīties spirālē, lokā.
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
- fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
- grābt ciet satvert, sagūstīt.
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no saules.
- klans Savā starpā cieši saistītu cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, nodarbošanos u. tml.
- epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaikstīt Savaibstīt.
- savaikstīties Savaibstīties.
- savaņģot Savaldzināt; piesaistīt sev.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- sniegt Savienojumos "sniegt palīdzību", "sniegt atbalstu" u. tml.; palīdzēt, atbalstīt.
- hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
- trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saķepināt Savienot, sasaistīt (ko).
- sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
- saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- kopulatīvs Savienots, saistīts.
- savīkstīt Savīstīt.
- savīkstīties Savīstīties.
- saausties Savīties, sasaistīties kopā.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
- klasteris Savstarpēji saistīts (līdzīgu objektu) kopums, kopa, grupa; puduris.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- gamma Savstarpēji saistītu harmonisku krāsu toņu kopums.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu sistēma.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
- pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
- kodekss Sens rokraksts, rakstu kopums, kas nav satīts rullī.
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopa.
- septītdaļa Septītā daļa no kāda veseluma vai kopuma.
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- dot norēķinu sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- riņķī (un) apkārt sīki izstāstīt, sīki izdibināt.
- izpurināt Sīki pārmeklēt; arī izkratīt.
- dziedātājputni Sīki un vidēja lieluma putni ar attīstītu balss aparātu.
- trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
- izklāstīt Sīki, detalizēti izstāstīt, izskaidrot.
- perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
- satuntulēties Silti saģērbties; satīstīties.
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- klārēt Skaidrot; stāstīt.
- binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
- maurot Skaļi bļaustīties, klaigāt.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- aizskanēt Skanot izplatīties, aizplūst.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- ķerties Skaroties, līpot (kam) klāt, saistīties, palikt (pie tā).
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- parters Skatītāju zāles apakšējais stāvs.
- publika Skatītāju, sarīkojuma apmeklētāju u. tml. kopums.
- raudzīt Skatīties (1).
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
- vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
- apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- skatīties ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
- šķielēt Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
- lūrēt ar vienu aci skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
- noskatīties Skatīties un beigt skatīties (ko).
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
- raudzīties Skatīties, ar kādu attieksmi aplūkot (ko).
- bolīties Skatīties, bolot acis.
- glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
- mest (acu) zibeņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
- mest (acu) zibšņus skatīties, skatienā paužot dusmas, naidu, izaicinājumu.
- raudzīties Skatīties, vērot (kādu notikumu, darbību).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- lūrēt Skatīties, vērot.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
- laist acis skatīties.
- laist skatienu skatīties.
- cierēt Skatīties.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- izrāde Skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- noskūpstīt Skūpstīt un pabeigt skūpstīt (ko).
- bučot Skūpstīt.
- mutēt Skūpstīt.
- mainīt skūpstus skūpstīties.
- bučoties Skūpstīties.
- sūkties Skūpstīties.
- zīsties Skūpstīties.
- loderēt Slaistīties; klaiņot.
- izslacīt Slakot izlaistīt.
- saslēgt Slēdzot (piem., ar rokudzelžiem), stingri, cieši sasaistīt (kādu); šādā veidā sasaistīt kopā (vairākus, daudzus).
- pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
- saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
- provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- glūnēt Slepus skatīties, novērot.
- sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
- ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- ledus halle sporta sacensībām paredzēta ēka ar mākslīgā ledus laukumu un skatītāju tribīnēm.
- tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
- ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- stārķiene Stārķu mātīte.
- sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
- sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
- klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
- sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
- pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
- fleitēt Stāstīt nepatiesību; melot.
- mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
- izstāstīt Stāstīt un pabeigt stāstīt.
- izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
- atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
- stāstnieks Stāstītājs.
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kad ir iespēja strādāt.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var (ko) pārredzēt (2), pārskatīt (2).
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
- piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
- vienot Stiprināt, saistīt (kopā).
- stirnu kaza stirnu mātīte.
- raustīt valodu stostīties.
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
- iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
- pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- izskriet Strauji izplatīties.
- sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
- mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
- gāzties Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties.
- piegrūst Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
- strazdiene Strazdu mātīte.
- stumdīties Stumdīt, grūstīt vienam otru, citam citu.
- suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
- sūrkstīties Sūkstīties.
- sumbru govis sumbru mātītes.
- kuce Suņu mātīte.
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
- spamot Sūtīt surogātpastu (internetā).
- likt sveicināt sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
- izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
- cūka Šā dzīvnieka mātīte.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
- paaudze Šāds kopums, kas saistīts ar ko kopēju (piem., darbībā).
- nakts Šāds laikposms, kas saistīts ar kādu notikumu.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.
- mūzikas literatūra Šādu, par mūziku rakstītu darbu kopums.
- izšalkt Šalcot izplatīties (kur).
- šaust Šaustīt.
- maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
- ieskāt Šķirstīt (matus), parasti meklējot utis.
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.), piem., pavirši lasot.
- pašķirstīt Šķirstot apskatīt, palasīt (ko).
- izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt; pāršķirstīt.
- pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt (ko).
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
- purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- izšļakstināt Šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
- špricēt Šļakstīt.
- tašķīt Šļakstīt.
- mest šļakatas šļakstīties.
- tašķīties Šļakstīties.
- izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izlaistīties.
- izšļakstīt Šļakstot, šļakstinot izlaistīt (šķidrumu).
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- pundurvistas Šo putnu mātīte.
- šūties Šūt (sev); likt, pasūtīt šūšanai (piem., apģērbu).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
- nevarēt atskatīties tā, ka gribas skatīties vēl.
- savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu, arī kuplu (augu).
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita (aparāta, ierīces u. tml.) darbību.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez augsnes; tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- garīgs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts intelekts un augsta morāle.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterismu, luterticību, arī piederīgs luteriskajai baznīcai.
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neto Tāds (ienākums), no kura atskatīti visi izdevumi.
- bruto Tāds (ienākums), no kura nav atskaitīti izdevumi.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu.
- izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
- batāls Tāds (parasti mākslas darbs), kas saistīts ar kara tematiku.
- oficiāls Tāds (piem., pasākums, norise), kas ir saistīts ar noteiktu formalitāšu ievērošanu.
- kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
- nesaistīts Tāds (teksts), kas nav rakstīts saistītā valodā jeb dzejā.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības, pazīmes; tāds, kas ir saistīts ar adverbu.
- nerātns Tāds, kam ir ar seksuālo sfēru saistīta nozīme un saturs.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme; tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni; iemeslu.
- eliptisks Tāds, kam ir elipses (1) forma; tāds, kas ir saistīts ar elipsi (1).
- koloidāls Tāds, kam ir koloīdu īpašības; tāds, kas saistīts ar koloīdiem.
- vērtīgs Tāds, kam ir liels pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.); tāds, kam ir liela vērtība (2).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- nelabs Tāds, kam ir nevēlamas (piem., morāles normām neatbilstošas) īpašības; tāds, kas ir saistīts ar šādām īpašībām.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- muskuļains Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
- lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
- nolādēts Tāds, kam ir uzlikts lāsts; tāds, kas ir saistīts ar ko sliktu, ļaunu.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- meridionāls Tāds, kam ir ziemeļu- dienvidu virziens; saistīts ar meridiānu, tam raksturīgs.
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai tās ir vāji attīstītas.
- izotropisks Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju; izotrops.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
- tīģerīgs Tāds, kas asociatīvi tiek saistīts ar ko tīģerim raksturīgu.
- tīģerisks Tāds, kas asociatīvi tiek saistīts ar ko tīģerim raksturīgu.
- biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas; parasts, izplatīts.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- saimniecisks Tāds, kas attiecas uz (iestādes, uzņēmuma u. tml.) praktisko darbību, materiālajiem un finanšu līdzekļiem; saistīts ar to.
- bakterioloģisks Tāds, kas attiecas uz bakterioloģiju, ir ar to saistīts; mikrobioloģisks.
- pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz cilvēces attīstības vissenāko posmu, saistīts ar to.
- miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka ķermeni, ir ar to saistīts; fizisks.
- fizisks Tāds, kas attiecas uz dabu, saistīts ar to.
- literārs Tāds, kas attiecas uz daiļliteratūru, rakstniecību, saistīts ar to.
- liturģisks Tāds, kas attiecas uz dievkalpojumu, saistīts ar to.
- disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu [2], tāds, kas saistīts ar disciplīnu [2].
- epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidemioloģiju, saistīts ar to.
- etimoloģisks Tāds, kas attiecas uz etimoloģiju, saistīts ar to.
- etioloģisks Tāds, kas attiecas uz etioloģiju, saistīts ar to.
- etnogrāfisks Tāds, kas attiecas uz etnogrāfiju, saistīts ar to.
- fenoloģisks Tāds, kas attiecas uz fenoloģiju, saistīts ar to.
- filozofisks Tāds, kas attiecas uz filozofiju, saistīts ar to.
- finansiāls Tāds, kas attiecas uz finansēm, saistīts ar tām.
- fizioterapeitisks Tāds, kas attiecas uz fizioterapiju, saistīts ar to.
- fonētisks Tāds, kas attiecas uz fonētiku, saistīts ar to.
- fonoloģisks Tāds, kas attiecas uz fonoloģiju, saistīts ar to.
- gramatisks Tāds, kas attiecas uz gramatiku, saistīts ar to.
- ģenētisks Tāds, kas attiecas uz ģenētiku un iedzimtību; tāds, kas saistīts ar gēniem.
- ģeogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ģeogrāfiju (1), saistīts ar to.
- ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
- hologrāfisks Tāds, kas attiecas uz hologrāfiju, saistīts ar to.
- kibernētisks Tāds, kas attiecas uz kibernētiku, saistīts ar to.
- klimatoloģisks Tāds, kas attiecas uz klimatoloģiju, saistīts ar to.
- klīnisks Tāds, kas attiecas uz klīniku, medicīnas zinātni, saistīts ar to.
- lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- komunistisks Tāds, kas attiecas uz komunismu, saistīts ar to; tāds, kā pamatā ir komunisma idejas.
- konfederatīvs Tāds, kas attiecas uz konfederāciju, saistīts ar to.
- konvencionāls Tāds, kas attiecas uz konvenciju, saistīts ar to.
- korelatīvs Tāds, kas attiecas uz korelāciju, saistīts ar to.
- kosmoloģisks Tāds, kas attiecas uz kosmoloģiju, Visumu, saistīts ar to.
- kriminālistisks Tāds, kas attiecas uz kriminālistiku, saistīts ar to.
- krimināltiesisks Tāds, kas attiecas uz krimināltiesībām, saistīts ar tām.
- kriptogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kriptogrāfiju, saistīts ar to.
- kristālķīmisks Tāds, kas attiecas uz kristālķīmiju, saistīts ar to.
- kristalogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kristalogrāfiju, saistīts ar to.
- kserogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kserogrāfiju, saistīts ar to.
- ksilogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ksilogrāfiju, saistīts ar to.
- kulinārs Tāds, kas attiecas uz kulināriju, saistīts ar to.
- kultūrizglītojošs Tāds, kas attiecas uz kultūrizglītību, saistīts ar to.
- kinētisks Tāds, kas attiecas uz kustību, saistīts ar to; kustību izraisošs; kustīgs.
- laparoskopisks Tāds, kas attiecas uz laparoskopiju, saistīts ar to.
- lauksaimniecisks Tāds, kas attiecas uz lauksaimniecību, saistīts ar to.
- matrimoniāls Tāds, kas attiecas uz laulību, saistīts ar to.
- leikocitārs Tāds, kas attiecas uz leikocītiem, saistīts ar tiem.
- leksikoloģisks Tāds, kas attiecas uz leksikoloģiju, saistīts ar to.
- leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
- leksisks Tāds, kas attiecas uz leksiku, saistīts ar to.
- leņķisks Tāds, kas attiecas uz leņķi; saistīts ar to; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi.
- lībisks Tāds, kas attiecas uz lībiešu tautu vai valodu, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem [1].
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā) skaitu, kopumu, ir ar to saistīts.
- lingvistisks Tāds, kas attiecas uz lingvistiku, saistīts ar to; valodniecisks.
- litogrāfisks Tāds, kas attiecas uz litogrāfiju, saistīts ar to.
- logaritmisks Tāds, kas attiecas uz logaritmu, saistīts ar to.
- logopēdisks Tāds, kas attiecas uz logopēdiju, saistīts ar to.
- ļeņinisks Tāds, kas attiecas uz ļeņinismu, saistīts ar to.
- magnetooptisks Tāds, kas attiecas uz magnetooptiku, saistīts ar to.
- makroekonomisks Tāds, kas attiecas uz makroekonomiku, saistīts ar to.
- matemātisks Tāds, kas attiecas uz matemātiku, ir saistīts ar to, tai raksturīgs.
- medicīnisks Tāds, kas attiecas uz medicīnu, saistīts ar to.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- metalurģisks Tāds, kas attiecas uz metalurģiju, saistīts ar to.
- meteoroloģisks Tāds, kas attiecas uz meteoroloģiju, saistīts ar to.
- metodisks Tāds, kas attiecas uz metodiku (2); saistīts ar to.
- metroloģisks Tāds, kas attiecas uz metroloģiju, saistīts ar to.
- metrisks Tāds, kas attiecas uz metru [1], saistīts ar to.
- mežsaimniecisks Tāds, kas attiecas uz mežsaimniecību, saistīts ar to.
- mikoloģisks Tāds, kas attiecas uz mikoloģiju, saistīts ar sēnēm vai sēnītēm.
- mikrobioloģisks Tāds, kas attiecas uz mikrobioloģiju, saistīts ar to.
- mikroekonomisks Tāds, kas attiecas uz mikroekonomiku, saistīts ar to.
- mikroķirurģisks Tāds, kas attiecas uz mikroķirurģiju, saistīts ar to.
- mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz minerāliem, saistīts ar tiem.
- mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz mineraloģiju, saistīts ar to.
- mistisks Tāds, kas attiecas uz mistiku (1), misticismu, saistīts ar to.
- mitoloģisks Tāds, kas attiecas uz mitoloģiju, saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (1), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (2), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (3), saistīts ar to.
- multikulturāls Tāds, kas attiecas uz multikulturālismu, saistīts ar to; daudzkultūru.
- orāls Tāds, kas attiecas uz muti, mutes dobumu, saistīts ar to.
- muzikoloģisks Tāds, kas attiecas uz muzikoloģiju, saistīts ar to.
- muzikāls Tāds, kas attiecas uz mūziku, saistīts ar to.
- neirolingvistisks Tāds, kas attiecas uz neirolingvistiku, saistīts ar to.
- neiropatoloģisks Tāds, kas attiecas uz neiropatoloģiju, saistīts ar to.
- neoromantisks Tāds, kas attiecas uz neoromantismu, saistīts ar to.
- numeroloģisks Tāds, kas attiecas uz numeroloģiju, saistīts ar to.
- odoroloģisks Tāds, kas attiecas uz odoroloģiju, saistīts ar to.
- oftalmoloģisks Tāds, kas attiecas uz oftalmoloģiju, ir saistīts ar to.
- okeanogrāfisks Tāds, kas attiecas uz okeanogrāfiju, ir saistīts ar to.
- okeanoloģisks Tāds, kas attiecas uz okeanoloģiju, ir saistīts ar to.
- onkoloģisks Tāds, kas attiecas uz onkoloģiju, saistīts ar to.
- onomastisks Tāds, kas attiecas uz onomastiku, saistīts ar to.
- oportūnisks Tāds, kas attiecas uz oportūnismu, saistīts ar to.
- optisks Tāds, kas attiecas uz optiku; tāds, kas ir saistīts ar gaismas parādībām, to izmantošanu.
- optoelektronisks Tāds, kas attiecas uz optoelektroniku, saistīts ar to.
- ornitoloģisks Tāds, kas attiecas uz ornitoloģiju vai putniem, saistīts ar tiem.
- ortogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ortogrāfiju, saistīts ar to.
- ortopēdisks Tāds, kas attiecas uz ortopēdiju, saistīts ar to.
- paleoantropoloģisks Tāds, kas attiecas uz paleoantropoloģiju, ir saistīts ar to.
- ortoepisks Tāds, kas attiecas uz pareizrunu, saistīts ar to.
- pedagoģisks Tāds, kas attiecas uz pedagoģiju, saistīts ar to.
- plurālistisks Tāds, kas attiecas uz plurālismu, saistīts ar to.
- procesuāls Tāds, kas attiecas uz procesu (3), saistīts ar to.
- racionālistisks Tāds, kas attiecas uz racionālismu (1), saistīts ar to.
- radniecīgs Tāds, kas attiecas uz radniecību (1), saistīts ar to; radniecisks.
- radniecisks Tāds, kas attiecas uz radniecību (1), saistīts ar to.
- reālpolitisks Tāds, kas attiecas uz reālpolitiku, saistīts ar to.
- reālpsiholoģisks Tāds, kas attiecas uz reālpsiholoģiju, saistīts ar to.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
- reliģisks Tāds, kas attiecas uz reliģiju, saistīts ar to.
- rentgenoloģisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoloģiju, saistīts ar to.
- rentgenoskopisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoskopiju, saistīts ar to.
- resorisks Tāds, kas attiecas uz resoru, tā kompetenci; saistīts ar to.
- revizionistisks Tāds, kas attiecas uz revizionismu, saistīts ar to.
- sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
- sakramentāls Tāds, kas attiecas uz sakramentu, saistīts ar to.
- viendzimuma Tāds, kas attiecas uz sava dzimuma personām; tāds, kas saistīts ar sava dzimuma personām.
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- sholastisks Tāds, kas attiecas uz sholastiku, saistīts ar to.
- staļinisks Tāds, kas attiecas uz staļinismu, saistīts ar to.
- ekonomisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
- saimniecisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
- transplantoloģisks Tāds, kas attiecas uz transplantoloģiju, saistīts ar to.
- lingvistisks Tāds, kas attiecas uz valodu, saistīts ar to.
- vispusējs Tāds, kas attiecas, piem., uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti, piem., visi dalībnieki.
- kompetents Tāds, kas balstīts, pamatots uz lietpratību, zināšanām.
- koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīkulīgs Tāds, kas darbojas slikti, nesekmīgi; tāds, kas neattīstās, netiek attīstīts.
- ūdens Tāds, kas darbojas ūdenstilpēs, ir saistīts ar atrašanos ūdenstilpēs.
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svētīgs Tāds, kas ieguvis svētību (1); saistīts ar svētību (1).
- savs Tāds, kas ir (kā, piem., priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles, saistīts ar to.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2); tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- neatņemams Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), piederīgs (tam).
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- sutīgs Tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piem., par siltumu).
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (par darbības nozari, jomu).
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piem., par darbības nozari).
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- mazizpētīts Tāds, kas ir maz izpētīts.
- mazizplatīts Tāds, kas ir maz izplatīts, reti sastopams.
- rets Tāds, kas ir maz izplatīts.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- nosacīts Tāds, kas ir no kā atkarīgs, saistīts ar kādu pieņēmumu, nosacījumu, konstatējumu u. tml.
- miltains Tāds, kas ir nobārstīts vai notraipīts ar miltiem.
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts, normāli funkcionē; vesels, veselīgs.
- saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai vai ir saistīts ar cilvēku pārvadāšanu.
- sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei; tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbība kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- spēle Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam, tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- piecbalsīgs Tāds, kas ir rakstīts piecām balsīm.
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- epistulārs Tāds, kas ir rakstīts vēstuļu formā.
- krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā; raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to.
- latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā; raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to.
- spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai; raksturīgs vāciešiem.
- zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā; tāds, kas ir raksturīgs zviedru valodai.
- rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
- satīrisks Tāds, kas ir raksturīgs satīrai (1), ir saistīts ar to.
- zviedrisks Tāds, kas ir raksturīgs zviedriem, saistīts ar tiem.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
- apgriezti proporcionāls tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionaliātē.
- pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
- kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (dienās, mēnešos u. tml.).
- varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
- transarktisks Tāds, kas ir saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- ārstniecība Tāds, kas ir saistīts ar ārstniecību.
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- privāts Tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu cilvēku; tāds, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku; personisks (2).
- perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību nākotnē, arī ar izredzēm.
- atvieglots Tāds, kas ir saistīts ar atvieglojumu (2).
- zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā garīgajam, arī debesīm, viņpasaulei.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- balts Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret padomju varu.
- starpžanrs Tāds, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
- pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
- jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
- iesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
- nevaļīgs Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
- inženiertehnisks Tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku.
- īrisks Tāds, kas ir saistīts ar īriem, īru valodu.
- jautrs Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- sēras Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- triumfs Tāds, kas ir saistīts ar kādu izcilu panākumu, lielu, nozīmīgu uzvaru u. tml.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personīgs (2).
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli; tāds, kas raksturīgs kādai personai individuāli; personisks (2).
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- kļūmīgs Tāds, kas ir saistīts ar kļūmi (1); tāds, ko izraisa kļūme (1).
- šausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šausmas.
- šaušalīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šaušalas; šausmīgs (1).
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļaunu, ar nepatīkamu pārdzīvojumu.
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu (piem., bēdām, nelaimi); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- nožēlojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (2).
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; piemērots, nepieciešams (kam).
- laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
- torakāls Tāds, kas ir saistīts ar krūškurvi.
- somatisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeni, nevis ar psihi; ķermenisks.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- šaušalīgs Tāds, kas ir saistīts ar lielām ciešanām, mokām.
- šausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar lielām ciešanām, mokām.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
- masa Tāds, kas ir saistīts ar lielu cilvēku kopumu, skaitu.
- nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, apdraud dzīvību.
- interaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
- brūns Tāds, kas ir saistīts ar nacistisko Vāciju.
- vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
- sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
- sasprindzināts Tāds, kas ir saistīts ar palielinātu aktivitāti, koncentrēšanos; spraigs (1).
- okults Tāds, kas ir saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību.
- nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
- mans Tāds, kas ir saistīts ar paša personību, attiecas uz to.
- patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, tās psihi; tāds, kas norisinās psihē.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm; grūts (3).
- tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar pozitīvu vai negatīvu attīstību, virzību, īstenošanos u. tml. tālākā nākotnē.
- pragmatisks Tāds, kas ir saistīts ar prakticismu, praktisko lietderību, izdevīgumu; tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- pastorāls Tāds, kas ir saistīts ar praktisko teoloģiju, mācītāja pienākumiem.
- radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu, galēju uzskatu paušanu un šādu principu ievērošanu.
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar raizēšanos (par laikposmu).
- reakcionārs Tāds, kas ir saistīts ar reakciju (2), tai raksturīgs.
- ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
- romānisks Tāds, kas ir saistīts ar romāniku, tai raksturīgs.
- rudenīgs Tāds, kas ir saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielu trūkumu, rūpēm, sarežģījumiem.
- gaužs Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi.
- strutojošs Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutains (1).
- strutains Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutojošs.
- pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar savu māju, lauku saimniecību.
- skandalozs Tāds, kas ir saistīts ar skandālu vai skandāliem; tāds, kas ir saistīts ar morāles vai sabiedrisko normu pārkāpšanu.
- skumjš Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piem., par vietu, norisi).
- zemletes Tāds, kas ir saistīts ar slepenu, nelegālu tirdzniecību, darbojas tajā.
- sviedrains Tāds, kas ir saistīts ar smagu fizisku darbu.
- stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1], tāds, ko veic stacionārā [1].
- stomatoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar stomatoloģiju.
- tranzīts Tāds, kas ir saistīts ar šādiem pārvadājumiem.
- sākums Tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli; tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli.
- mācība Tāds, kas ir saistīts ar šādu procesu.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi, cīņu; tāds, kas tai paredzēts.
- toksikoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar toksikoloģiju.
- totalitārs Tāds, kas ir saistīts ar totalitārismu.
- tradicionāls Tāds, kas ir saistīts ar tradīcijām, to ievērošanu.
- tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu; tāds, kas attiecas uz uzrunāto personu.
- starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
- kronis Tāds, kas ir saistīts ar valsts varu, valdību.
- vējš Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
- pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
- cietvielu Tāds, kas ir saistīts ar vielām cietā agregātstāvoklī.
- zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
- zirdzisks Tāds, kas ir saistīts ar zirgu, zirgiem.
- laulāts Tāds, kas ir saistīts laulības attiecībās.
- tieši proporcionāls tāds, kas ir saistīts tiešā proporcionalitātē.
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
- pasarkans Tāds, kas ir samērā cieši saistīts ar sociālistiskiem vai komunistiskiem uzskatiem.
- ruļļveida Tāds, kas ir satīts rullī; tāds, kas darbojas rotējot, tinoties rullī.
- savienots Tāds, kas ir savstarpēji saistīts.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
- veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts (par augiem, to daļām).
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- memoriāls Tāds, kas ir veltīts, piem., izcila sportista piemiņai.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- liktenīgs Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju; tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
- drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas; tāds, kas saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, nežēlību.
- letāls Tāds, kas izraisa nāvi; saistīts ar nāvi, tai raksturīgs.
- rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, ir ar to saistīts; grūts, smags, ciešanu pilns.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piem., ar nelaimi, psihiskām ciešanām saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
- svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
- šķirts Tāds, kas juridiski vairs nepastāv (par laulību); tāds, kas vairs nav saistīts ar laulības saitēm.
- trešais Tāds, kas kādā veidā ir saistīts ar divu citu (piem., cilvēku, cilvēku grupu, valstu) attiecību sistēmu.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atalgojuma; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
- senatnīgs Tāds, kas līdzīgs kam senlaicīgam; tāds, kas ir saistīts ar senatni.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt, iesaistīties sarunās.
- apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
- mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- urķīgs Tāds, kas mēdz sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
- neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību; tāds, kas bez izglītības nav pilnībā attīstīts.
- vienkāršs Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
- nepopulārs Tāds, kas nav populārs, plaši zināms, izplatīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka dienesta pienākumiem, to pildīšanu.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu, asiem konfliktiem.
- nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu; tāds, kas neizraisa ko nevēlamu, nosodāmu.
- bezkompromisa Tāds, kas nav saistīts ar kompromisu.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- pieejams Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem vai sarežģījumiem; tāds, kas ir pieņemams ļaužu vairākumam.
- lēts Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem.
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar lielu rosību, drūzmu.
- nemāksliniecisks Tāds, kas nav saistīts ar mākslu vai mākslas darbiem.
- nemantisks Tāds, kas nav saistīts ar mantu, īpašumu.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu; neoficiāls, brīvs.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- bezrūpīgs Tāds, kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu; tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
- kluss Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus.
- nemateriāls Tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru.
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
- slidens Tāds, kas nepārliecina, izraisa šaubas, arī saistīts ar risku, grūtībām.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- karsts Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; tāds, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu.
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- nevardarbīgs Tāds, kas notiek bez vardarbības, nav saistīts ar vardarbību; miermīlīgs.
- zemletes Tāds, kas oficiāli nav nopērkams (par preci); tāds, kas saistīts ar slepenu, neatļautu tirdzniecību.
- baltvācu Tāds, kas pārstāv Baltijas vāciešus, saistīts ar tiem.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
- elitārs Tāds, kas pieder pie sabiedrības elites, saistīts ar to.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- ķēpīgs Tāds, kas prasa ilgu laiku, ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, sarežģījumiem.
- dārgs Tāds, kas prasa lielus materiālus līdzekļus, tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
- mažorīgs Tāds, kas rakstīts mažora toņkārtā un pauž gaišu, pozitīvu noskaņu.
- igaunisks Tāds, kas raksturīgs igauņiem; tāds, kas raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to.
- ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi; tāds, kas saistīts ar ļaunumu, nozieguma izdarīšanu.
- antikvārs Tāds, kas saistīts antīkām (2) lietām.
- reģeneratīvs Tāds, kas saistīts ar (audu, orgānu) atjaunošanos vai atjaunošanu.
- fizisks Tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību.
- fundamentāls Tāds, kas saistīts ar (kā) pamatiem; ļoti nozīmīgs, svarīgs, pamatīgs.
- pirmatnīgs Tāds, kas saistīts ar (kā) veidošanos, attīstības sākumu; sākotnējs.
- amatniecisks Tāds, kas saistīts ar amatniecību, amatu.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai poliklīniku; tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; pretstats: stacionārs.
- apdziedāšanās Tāds, kas saistīts ar apdziedāšanos.
- arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
- arhitektonisks Tāds, kas saistīts ar arhitektūru vai arhitektoniku.
- ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug; aparts, iekopts.
- ārējs Tāds, kas saistīts ar ārvalstīm, attiecas uz tām.
- sēdošs Tāds, kas saistīts ar atrašanos sēdus stāvoklī.
- privāts Tāds, kas saistīts ar atsevišķu, individuālu cilvēku, viņu īpašumu.
- akadēmisks Tāds, kas saistīts ar augstāko izglītības iestādi, studijām.
- bakteriāls Tāds, kas saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- bakterioloģisks Tāds, kas saistīts ar baktēriju izlietošanu.
- vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
- tāljūra Tāds, kas saistīts ar citām, tālākām jūrām, okeāniem.
- dēkains Tāds, kas saistīts ar dēkām.
- demagoģisks Tāds, kas saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- poētisks Tāds, kas saistīts ar dzeju, tēlains, dzejisks.
- pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- cerebrāls Tāds, kas saistīts ar galvas smadzenēm.
- ģeometrisks Tāds, kas saistīts ar ģeometriju, attiecas uz to.
- ģimenisks Tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs.
- hematoloģisks Tāds, kas saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hernhūtisks Tāds, kas saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
- hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar hidrodinamiku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Tāds, kas saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Tāds, kas saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Tāds, kas saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar ūdens resursu izmantošanu.
- histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
- hitlerisks Tāds, kas saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, tiem raksturīgs.
- homērisks Tāds, kas saistīts ar Homēra darbiem, tiem raksturīgs.
- homoseksuāls Tāds, kas saistīts ar homoseksuālismu, homoseksuālistiem, tiem raksturīgs.
- bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
- iestāju Tāds, kas saistīts ar iestāšanos (piem., mācību iestādē).
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju; mānīgs, šķietams.
- industriāls Tāds, kas saistīts ar industrializāciju, tāds, kur veikta industrializācija.
- saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
- paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
- apustulisks Tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību.
- sentimentāls Tāds, kas saistīts ar jūtām, pārdzīvojumiem.
- kvantitatīvs Tāds, kas saistīts ar kā daudzumu, apjomu, skaitu u. tml.
- torītējs Tāds, kas saistīts ar kādu no iepriekšējo dienu rītiem.
- partijisks Tāds, kas saistīts ar kādu politisko partiju; tāds, kas atbilst politisko partiju darbības principiem.
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
- pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
- ķimerīgs Tāds, kas saistīts ar ko sīku, sarežģītu.
- jauks Tāds, kas saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu; naidīgs, ļauns.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- steidzīgs Tāds, kas saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
- leģendārs Tāds, kas saistīts ar leģendu (1), raksturīgs tai.
- vestibulārs Tāds, kas saistīts ar līdzsvara sajūtu, attiecas uz to.
- grūts Tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām sāpēm, ciešanām; arī bīstams dzīvībai.
- senils Tāds, kas saistīts ar lielu (cilvēka) vecumu.
- spīvs Tāds, kas saistīts ar lielu spēku, piepūli (par darbību, norisi).
- nežēlīgs Tāds, kas saistīts ar ļoti smagiem apstākļiem, šausmām, postu.
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
- tonisks Tāds, kas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu.
- grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
- psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
- nemierīgs Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
- grūts Tāds, kas saistīts ar nepatīkamu pārdzīvojumu; mokošs, smags.
- netikumisks Tāds, kas saistīts ar netikumību, tai raksturīgs; netikumīgs.
- baigs Tāds, kas saistīts ar nomāktību, drūmumu, bailēm (par psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.).
- tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
- krimināls Tāds, kas saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs, sodāms.
- ņirdzīgs Tāds, kas saistīts ar ņirgāšanos; tāds, kurā izpaužas ļauns izsmiekls, ņirgāšanās.
- transokeāna Tāds, kas saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- osmotisks Tāds, kas saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
- sovjets Tāds, kas saistīts ar padomju iekārtu.
- godpilns Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, atzinības, cieņas izrādīšanu.
- gods Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, godināšanu.
- paģirains Tāds, kas saistīts ar paģirām, kurā izpaužas paģiras.
- slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- postsovjetisks Tāds, kas saistīts ar pēcpadomju laiku.
- privātīpašniecisks Tāds, kas saistīts ar privātīpašumu; tāds, kas raksturīgs privātīpašniekam.
- protokolārs Tāds, kas saistīts ar protokolu (1).
- psihofizioloģisks Tāds, kas saistīts ar psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- psihodēlisks Tāds, kas saistīts ar psihotropām vielām.
- pārpasaulīgs Tāds, kas saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- reproduktīvs Tāds, kas saistīts ar reprodukciju (2), vairošanos.
- sensors Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensorisks.
- sensorisks Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensors.
- sūrs Tāds, kas saistīts ar sāpīgiem, smagiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa sāpīgu, smagu pārdzīvojumu.
- sekretors Tāds, kas saistīts ar sekrēciju.
- nopietns Tāds, kas saistīts ar spēcīgām, patiesām jūtām, to izpausmi.
- dramatisks Tāds, kas saistīts ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- uzkalniņkaps Tāds, kas saistīts ar šāda veida apbedījumu.
- sīksēklu Tāds, kas saistīts ar šādiem augiem.
- šausmas Tāds, kas saistīts ar šādu notikumu, norisi u. tml.
- olimpisks Tāds, kas saistīts ar šīm spēlēm vai attiecas uz tām.
- hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar šķidrumu kustību un mijiedarbību.
- porcelāns Tāds, kas saistīts ar šo izstrādājumu.
- galms Tāds, kas saistīts ar šo vietu, cilvēkiem, attiecas uz to.
- tirdzniecisks Tāds, kas saistīts ar tirdzniecību.
- tomogrāfisks Tāds, kas saistīts ar tomogrāfiju.
- tonāls Tāds, kas saistīts ar tonalitāti.
- tonāls Tāds, kas saistīts ar tonēšanu, noklāšanu noteiktā tonī.
- topogrāfisks Tāds, kas saistīts ar topogrāfiju.
- toponīmisks Tāds, kas saistīts ar toponīmiju, toponīmiku.
- totēmisks Tāds, kas saistīts ar totēmismu.
- traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
- traģikomisks Tāds, kas saistīts ar traģikomēdiju.
- transformatīvs Tāds, kas saistīts ar transformāciju.
- anāls Tāds, kas saistīts ar tūpli.
- republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
- tonisks Tāds, kas saistīts ar vārdu uzsvaru.
- urķīgs Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
- konsensuāls Tāds, kas saistīts ar vienošanos, vienprātīgu piekrišanu (kādā jautājumā).
- patriarhāls Tāds, kas saistīts ar vīrieša noteicošo lomu sabiedrībā.
- agrārs Tāds, kas saistīts ar zemes īpašumu, zemes lietošanu.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- zemgalisks Tāds, kas saistīts ar zemgaliešiem, raksturīgs tiem.
- ģeocentrisks Tāds, kas saistīts ar Zemi kā centru.
- siderisks Tāds, kas saistīts ar zvaigznēm.
- alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
- jambisks Tāds, kas sarakstīts jambos.
- trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā.
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
- integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādām savstarpēji saistītām sastāvdaļām, elementiem.
- korpuskulārs Tāds, kas sastāv no korpuskulām, saistīts ar tām.
- organisks Tāds, kas satur oglekli, ķīmiskos savienojumus ar to; tāds, kas ir saistīts ar šādiem savienojumiem, raksturīgs tiem.
- problemātisks Tāds, kas satur problēmu; tāds, kas saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem.
- pēctecīgs Tāds, kas secīgi saistīts ar ko iepriekšēju.
- dielektrisks Tāds, kas slikti vada elektrisko strāvu; saistīts ar dialektriķi, tam raksturīgs.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, satur informāciju (1); tāds, kas ir saistīts ar informāciju (1).
- maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts kādā ierīcē; tāds, kas saistīts ar ievadīšanu kādā ierīcē.
- vadošs Tāds, kas vada (piem., nozīmīgu nozari); tāds, kas ir saistīts ar (piem., nozīmīgas nozares) vadīšanu.
- nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
- neizpētīts Tāds, kas vēl nav izpētīts, izzināts.
- frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
- nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
- liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis; tāds, kas ir saistīts ar (kāda) likteni.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- elektrisks Tāds, ko lieto elektrības pārvadei; tāds, kas saistīts ar elektrības pārvadi.
- manometrisks Tāds, ko mēra ar manometru; saistīts ar manometru.
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, cieši saistīts.
- submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar mikroskopu.
- instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
- bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- taustāms Tāds, ko sajust, sataustīt.
- saskaitāms Tāds, ko var saskaitīt.
- notariāls Tāds, ko veic notārs; tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
- pārpilns Tāds, kur (kas) izpaužas ļoti spēcīgi; tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi.
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- referatīvs Tāds, kurā (kas) ir atreferēts vai izklāstīts referāta veidā; referātam līdzīgs.
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
- kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju, raksturīgs tai.
- daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
- ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu; tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- romantisks Tāds, kurā izpaužas romantika; tāds, kas ir saistīts ar to.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
- smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi ir saistīti ar oglekli.
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- četrpusējs Tāds, kurā piedalās, ir iesaistīti četri dalībnieki.
- irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
- sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
- traģikomisks Tāds, kurā skumjais saistīts ar komisko.
- kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
- kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
- saturs Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- veselība Tas, kas attiecas, ir saistīts ar (cilvēka, arī dzīvnieka) organisma stāvokļa nodrošinājumu, pētniecību u. tml.
- nesējs Tas, kas ir (kā) īstenotājs, realizētājs, arī paudējs, vēstītājs.
- piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
- punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
- lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
- klasika Tas, kas ir saglabāts no (kā) sākotnes, ir saistīts ar (tā) tradīcijām, vērtībām.
- gaumes lieta tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- nasta Tas, kas ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs un ilgstoši nomāc psihi.
- zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
- sovjets Tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks.
- nerātnība Tas, kas ir saistīts ar seksu, seksualitāti.
- rakstniecība Tas, kas ir sarakstīts – daiļliteratūras darbu kopums; literatūra (2).
- nīkulis Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- vārgulis Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- sirdslieta Tas, kas saistīts ar intīmām, mīlestības jūtām, attiecas uz tām.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu; arī izdevumi.
- noslēpums Tas, kas vēl nav izzināts, izpētīts.
- atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties; tas, ar ko balsta.
- čamdīt Taustīt (piem., ko meklējot).
- aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
- gramstīt Taustīt; grābstīt.
- tvarstīties Taustīties, tvarstīt, lai satvertu (ko, atrastu ko).
- sagramstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, satvert; sagrābstīt (2).
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru; kultūras tauta.
- kultūras tauta tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
- replika Teātrī, kino u. tml. – dialogā iesaistīto personu teksts.
- siltumtehnika Tehnika, kas saistīta ar apkures ierīkošanu un nodrošināšanu.
- kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
- mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
- SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
- proza Teksts metriski nesaistītā valodā: daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas sarakstīts šādā valodas formā.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
- pierakstījums Teksts, kas pierakstīts klāt papildus oriģinālajam tekstam.
- kriptogramma Teksts, kas rakstīts šifrēti – slepenrakstā.
- zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo jūru, ar jūru saistītu cilvēka darbību; šā žanra mākslas darbs.
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
- stereoskopisks Telpisks, trīsdimensiju; tāds, kas saistīts ar telpisku, trīsdimensiju attēlu radīšanu.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- teokrāts Teokrātijas piekritējs, atbalstītājs.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
- stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
- dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
- tīģeriene Tīģeru mātīte.
- (aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
- aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
- atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); izplatīties, radot atbalsis.
- pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- sasniegt Tikt atsūtītam (adresātam), nonākt pie (adresāta).
- atnākt Tikt atsūtītam, atgādātam.
- atceļot Tikt atvestam, atsūtītam.
- atrasties Tikt iedalītam, veltītam (par laiku).
- ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus).
- iesvētīties Tikt iesvētītam, būt par iesvētāmo.
- paklīst Tikt izplatītam (piem., par tekstu).
- (aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- kristīties Tikt kristītam; pieņemt kristīgo ticību.
- pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- aiziet Tikt pavēstītam, kļūt zināmam; izplatīties (par ziņām, baumām, slavu u. tml.).
- pavirzīties Tikt pavirzītam (2); attīstīties.
- pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
- pienākt Tikt piesūtītam, piegādātam.
- lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- rakstīties Tikt rakstītam.
- krist gūstā tikt sagūstītam.
- savaikstīties Tikt savaibstītam.
- nākt Tikt sūtītam šurp; tikt abonētam, saņemtam.
- iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
- nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
- attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- pietīt Tinot piesaistīt, piestiprināt (ko pie kā kam klāt).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
- ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
- notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
- ritināt Tīt vaļā (ko satītu, saritinātu); tīt, likt (ko lokveidā, apļveidā).
- vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piem., drānā, papīrā).
- tītariene Tītaru mātīte.
- lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
- apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
- velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
- triptihs Triju tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu kopums.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- gumijkoks Tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām un pienainu sulu, no kura iegūst kaučuku, šāds augs kā izplatīts telpaugs [Ficus elastica].
- truliķis Truls, garīgi mazattīstīts cilvēks.
- trusene Trušu mātīte.
- mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
- karmīns Tumši sarkana krāsviela, ko iegūst no dažu bruņutu sugu mātītēm; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
- pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- pietverties Tveroties (pie kā, kam klāt) atbalstīties, gūt atbalstu.
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- tvītotājs Tvītu rakstītājs.
- kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla iekšējo uzbūvi, ka kristāls sarūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
- racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
- Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- pergaments Uz šāda materiāla rakstīts teksts.
- tipogrāfisks Uz tipogrāfijas darbiem attiecīgs, saistīts ar to.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- uzurķēt Uzbikstīt.
- uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) papildus.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
- saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
- sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- parakstīt Uzrakstīt (zem kā).
- pierakstīt Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
- izkustināt kļūdas uzrakstīt kļūdu labojumu.
- izkonspektēt Uzrakstīt konspektu.
- parakstīt Uzrakstīt recepti (medikamenta iegādei, lietošanai); rakstveidā noteikt (piem., ārstēšanas procedūru).
- parakstīties Uzrakstīt savu parakstu (1).
- pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- notaisīt testamentu uzrakstīt testamentu.
- atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt; paziņot rakstiski (piem., vēstulē).
- izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
- aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
- izpildīt Uzrakstīt visu nepieciešamo (anketā, veidlapā u. tml.).
- vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai.
- izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
- uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- uzlikt Uzrakstīt, uzzīmēt, uzgleznot u. tml. (uz kā).
- ganīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu).
- uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt.
- uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
- uzritināt Uzrotīt, uzlocīt.
- uzrullēt Uzrotīt.
- uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
- niecināt Uzskatīt (kādu, ko) par nevērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- norakstīt Uzskatīt (kādu) par nenoderīgu, nevajadzīgu.
- piedēvēt Uzskatīt (ko) par (kādam, kam) piemītošu.
- piešķirt nozīmi uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- nicināt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, nevērtīgu.
- noliegt Uzskatīt (ko) par nepieņemamu, nepareizu; noraidīt.
- (pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- (pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
- atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
- skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu.
- atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
- atzīt Uzskatīt par labu, ievērības cienīgu.
- likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
- sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
- likt vienlīdzības zīmi uzskatīt par vienlīdzīgiem.
- ierakstīt skurstenī uzskatīt par zudušu, veltīgu.
- saukt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- turēt Uzskatīt, atzīt (par ko).
- skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko).
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- uztašķīt Uzšļakstīt.
- uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- saspolēt Uztīt (uz spoles).
- uzspolēt Uztīt uz spoles.
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
- zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
- vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
- vaikstīt Vaibstīt.
- vaikstīties Vaibstīties.
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
- saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
- aptīņāt Vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko).
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt.
- grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
- bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
- taustīties Vairākkārt taustīt, piem., ko meklējot.
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
- pavalstīt Vairākkārt valstīt.
- pavalstīties Vairākkārt valstīties.
- vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
- izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
- malt Vairākkārt, atkārtoti ko teikt, stāstīt.
- kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
- sanīkt Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
- nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
- mazattīstīts Vāji attīstīts.
- rakstu valoda valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
- viļāt Valstīt un spaidīt (piem., kumosu mutē).
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
- zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- reģistrs Valsts iestāde, kas veic (kā) reģistrāciju un ar to saistītās darbības.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- (iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
- rekcija Vārda īpašība piesaistīt atkarīgo komponentu noteiktā formā.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
- vārda grafiskais attēls vārds rakstītā veidā.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti pakārtojumā.
- vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- parakstīt Varēt (spēt) rakstīt.
- novārstīt Vārstīt un beigt vārstīt.
- kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību.
- cementēt Veidot (ko) no cementa; saistīt ar cementu.
- balstīt Veidot, attīstīt, par pamatu ņemot (ko).
- montēt Veidot, izgatavot no gatavām detaļām; salikt, saistīt kopā (gatavas detaļas).
- raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- dot Veikt ar lietvārda nozīmi saistīto darbību.
- uzlauzt Veikt darbību, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
- burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
- pievērst uzmanību veltīt uzmanību, vērību.
- pievērst vērību veltīt uzmanību, vērību.
- ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
- tromboflebīts Vēnas iekaisums, kas ir saistīts ar trombu veidošanos.
- pētīt Vērīgi aplūkot, aptaustīt u. tml., lai (ko) noskaidrotu.
- nopētīt Vērīgi apskatīt, pētot aplūkot.
- aplūkot Vērīgi apskatīt.
- nolūkot Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
- noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
- aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
- nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties.
- izvērst Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.).
- raudzīties Vērst skatienu, skatīties.
- pievērsties Vērsties (pie kāda), veltīt (tam) savu uzmanību.
- virknēt Vērt, saistīt virknē (2); rindot virknē.
- nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
- jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni – vēsturisku personu.
- pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu).
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
- līgoties Viegli šūpoties, svārstīties.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- identificēt Vienādot; saistīt (ar ko).
- arkāde Vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- liedēt Vienot, saistīt.
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
- noglāstīt Vienu reizi glāstīt un beigt glāstīt (ko).
- noglaudīt Vienu reizi glaudīt un beigt glaudīt (ko); noglāstīt.
- paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
- paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- šaurība Vietas, platības nepietiekamība; apstākļi, kas saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
- savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
- vilināt (savos) tīklos vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- ievilināt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā; dabūt savā varā.
- vilcene Vilku mātīte.
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
- solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
- izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
- dzeltenā kaite vīrusu hepatīts; Botkina slimība.
- priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
- apvārdot zobus virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
- nest Virzīt, izplatīt.
- spiesties Virzīties, izplatīties (cauri kam) – par gaismu, sauli, stariem.
- pārvietoties Virzīties, izplatīties (kādā virzienā).
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piem., par parādībām dabā.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
- zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kas mazuļus baro, zīdot ar pienu.
- bagātīgs Vispusīgs, labi attīstīts.
- apvīstīt Vīstot aptīt (ap ko, kam apkārt).
- savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piem., drānā, papīrā).
- ievīstīt Vīstot ietīt (kur iekšā).
- savīstīt Vīstot satīt.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
- puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- zaķene Zaķu mātīte.
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
- stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- zeltots Zeltains; zeltīts.
- zeltot Zeltīt.
- plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
- dzimtcilvēks Zemnieks, kas ir piesaistīts noteiktam feodāļa īpašumam.
- dzalkstīt Zibēt, laistīties.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
- atdot Ziedot, veltīt.
- ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- svaidīt Ziežot (piem., ar eļļu), arī slakot (piem., ar ūdeni) svētīt.
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kurai ir mazulis.
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
- gerontoloģija Zinātnes nozare, kas pēta organisma novecošanās procesu un ar to saistītās problēmas.
- hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
- elektrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas saistīta ar elektromagnētisko parādību praktisku izmantošanu.
- kosmonautika Zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar lidojumiem kosmosā.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
- ķēve Zirgu mātīte.
- zīst māti Zīst pienu no dzīvnieka mātītes pupa.
- piezīsties Zīžot piesaistīties (pie sievietes krūtsgala, dzīvnieka mātītes pupa).
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem; spēcīgi attīstīts zobs (dzīvniekiem).
- nozvanīt Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
- starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
- svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
- brīvais žurnālists žurnālists, kas nav saistīts darba attiecībās ar kādu konkrētu masu informācijas līdzekli.
tīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV