Paplašinātā meklēšana
Meklējam tīt.
Atrasts vārdos (200):
- aptīt:1
- attīt:1
- ietīt:1
- iztīt:1
- matīt:1
- aiztīt:1
- bitīte:1
- dēstīt:1
- gūstīt:1
- kratīt:1
- mātīte:1
- apatīts:1
- apetīte:1
- apostīt:1
- appētīt:1
- atrotīt:1
- atsūtīt:1
- bakstīt:1
- balstīt:1
- bārstīt:1
- bikstīt:1
- buntīte:1
- cistīts:1
- durstīt:1
- glāstīt:1
- grūstīt:1
- ieostīt:1
- iesūtīt:1
- izostīt:1
- izpētīt:1
- izsūtīt:1
- izvētīt:1
- kārstīt:1
- kartīte:1
- kastīte:1
- kaustīt:1
- klāstīt:1
- kristīt:1
- krustīt:1
- kulstīt:1
- ķerstīt:1
- laistīt:1
- laistīt:2
- maltīte:1
- mastīts:1
- aizsūtīt:1
- apdēstīt:1
- apskatīt:1
- apsvētīt:1
- aptīties:1
- apvārtīt:1
- apveltīt:1
- apvīstīt:1
- apzeltīt:1
- atkratīt:1
- atpestīt:1
- attīstīt:1
- čakstīte:1
- grābstīt:1
- gramstīt:1
- hepatīts:1
- iedēstīt:1
- iekratīt:1
- ieskatīt:1
- iestatīt:1
- iesvētīt:1
- ietīstīt:1
- ietīties:1
- ievīstīt:1
- izkratīt:1
- izpestīt:1
- izplatīt:1
- izpostīt:1
- izskatīt:1
- iztīstīt:1
- izvārtīt:1
- izvīstīt:1
- izzeltīt:1
- keratīts:1
- aiztīties:1
- ākstīties:1
- apbārstīt:1
- apdurstīt:1
- apglāstīt:1
- aplaistīt:1
- aprakstīt:1
- apraustīt:1
- apskaitīt:1
- apstāstīt:1
- aptaustīt:1
- atbalstīt:1
- atdurstīt:1
- atrakstīt:1
- atskaitīt:1
- atstāstīt:1
- attīstīts:1
- dermatīts:1
- dzalkstīt:1
- dzirkstīt:1
- garastīte:1
- iebakstīt:1
- iebārstīt:1
- iebikstīt:1
- iekaustīt:1
- iekristīt:1
- iekrustīt:1
- ierakstīt:1
- iesaistīt:1
- ieskaitīt:1
- iestāstīt:1
- izbakstīt:1
- izbārstīt:1
- izbikstīt:1
- izdurstīt:1
- izglāstīt:1
- izgrūstīt:1
- izklāstīt:1
- izkulstīt:1
- izlaistīt:1
- izrakstīt:1
- izraustīt:1
- izskaitīt:1
- izstāstīt:1
- iztaustīt:1
- izvalstīt:1
- kratīties:1
- magnetīts:1
- aizrakstīt:1
- aizskaitīt:1
- aizstāstīt:1
- aizvārstīt:1
- apgrābstīt:1
- apgramstīt:1
- apostīties:1
- appļaustīt:1
- apšļakstīt:1
- bakstīties:1
- balstīties:1
- bārstīties:1
- caurskatīt:1
- glāstīties:1
- grūstīties:1
- iesvārstīt:1
- iešļakstīt:1
- izgrābstīt:1
- izgramstīt:1
- izsmalstīt:1
- izsūtītais:1
- izšķirstīt:1
- izšļakstīt:1
- izvaibstīt:1
- konvertīts:1
- kristīties:1
- krustīties:1
- kulstītājs:1
- kulstīties:1
- ķerstīties:1
- laistīties:1
- laistīties:2
- lauvmutīte:1
- apskatīties:1
- atkratīties:1
- atskatīties:1
- attīstītājs:1
- attīstīties:1
- bļaustīties:1
- dzerstīties:1
- grābstīties:1
- gramstīties:1
- iekratīties:1
- ieskatīties:1
- iesvētīties:1
- izākstīties:1
- izkratīties:1
- izplatītājs:1
- izplatīties:1
- izplātīties:1
- izskatīties:1
- izvārtīties:1
- knakstīties:1
- aizkratīties:1
- atbalstīties:1
- atrakstīties:1
- atskaitīties:1
- ierakstīties:1
- ietaustīties:1
- izrakstīties:1
- iztaustīties:1
- mazattīstīts:1
- aiztaustīties:1
- ieslapstīties:1
- izbļaustīties:1
- izknakstīties:1
- izslaistīties:1
- izslapstīties:1
- izšļakstīties:1
- aizslapstīties:1
- iedzalkstīties:1
- iedzirkstīties:1
- mašīnrakstītājs:1
Atrasts etimoloģijās (184):
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- No latīņu sericus 'zīds' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī serigrāfija)
- No itāliešu ravioli (riavvolgere 'ietīt'). (šķirklī ravioli)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī blogeris)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No latīņu scrībere 'rakstīt'. (šķirklī skribelēt)
- No latīņu scriptor 'pārrakstītājs, rakstītājs'. (šķirklī skriptorijs)
- No anorexia; an 'bez' un grieķu orexis 'apetīte'. (šķirklī anoreksija)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No grieķu autos 'pats' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī autogrāfs)
- No latīņu baptismus, grieķu baptismos, baptizein 'gremdēt ūdenī; kristīt'. (šķirklī baptisti)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No latīņu destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskusija)
- No latīņu discutere 'aplūkot, izpētīt'. (šķirklī diskutēt)
- No latīņu excerpere 'izrakstīt'. (šķirklī ekscerpēt)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No angļu blogger 'emuārrakstītājs, emuārists'. (šķirklī emuārists)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un logos 'mācība'. (šķirklī grafoloģija)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hologrāfija)
- No grieķu choreia 'deja' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī horeogrāfija)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- Saīsinājums no latīņu Jesus Hominum Salvator 'Jēzus cilvēces Pestītājs'. (šķirklī IHS)
- No latīņu inaugurare 'iesvētīt, iesākt'. (šķirklī inaugurācija)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No latīņu introducere 'ieviest, izplatīt'. (šķirklī introducēt)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No grieķu kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- No latīņu cohaesus 'saistīts'. (šķirklī kohēzija)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
- No latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī krimināl-)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- No grieķu kryptos 'slepens, apslēpts' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kriptogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī ksilogrāfija)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No mono- un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī monogrāfija)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No grieķu ōkeanos un graphein 'rakstīt'. (šķirklī okeanogrāfija)
- No latīņu oleum 'eļļa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oleogrāfija)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No latīņu oscillare 'šūpoties' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī oscilogrāfs)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No grieķu polytechnos 'saistīts ar daudzām mākslām, amatiem'. (šķirklī politehnisks)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī postskripts)
- No grieķu stereo 'telpisks', phōs (phōtos) 'gaisma' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stereofotogrāfija)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No franču roulette (rouler 'satīt, saritināt'). (šķirklī rulete)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No latīņu septima 'septītā'. (šķirklī septima)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No vācu Schreiber 'rakstītājs, rakstvedis'. (šķirklī skrīveris)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No poļu złoty 'zeltītais'. (šķirklī zlots)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stenos 'šaurs' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī stenogrāfija)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No angļu shake 'kratīties'. (šķirklī šeiks)
- No grieķu tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs)
- No latīņu talaris (talus 'potīte'). (šķirklī talārs)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un angļu type 'rakstīt ar rakstāmmašīnu'. (šķirklī teletaips)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No grieķu typos 'nospiedums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tipogrāfija)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No spāņu tortilla 'tortīte' (torta 'torte'). (šķirklī tortilja)
- No latīņu transcribere 'pārrakstīt'. (šķirklī transkribēt)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No grieķu anabaptizein 'atkārtoti iegremdēt, pārkristīt'. (šķirklī anabaptisti)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No grieķu ouro 'urīns' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī urogrāfija)
- No latīņu vibrāre 'trīcēt, svārstīties'. (šķirklī vibrēt)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt'. (šķirklī vibro-)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- No latīņu cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī P. S.)
- No latīņu nominalis 'ar vārdu, nosaukumu saistīts'. (šķirklī nomināls)
Atrasts normatīvajos komentāros (29):
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (138):
- (ar) sviedriem laistīt
- (iz)kratīt sirdi
- (no) baltās ķēves septītā augumā
- (pa)raustīt plecus
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- Ak (tu) tētīt!
- apetīte aug ar ēšanu
- apskatīt no galvas līdz kājām
- aptīt (kādu) ap pirkstu
- ar pirkstiem nobakstīt
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- atrotīt piedurknes
- atsist apetīti
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi
- bakstīt zobus
- bordo karotīte
- daglā čakstīte
- daļskaitļa skaitītājs
- Debesu tētīt!
- dienas ir skaitītas
- gara acīm (ko redzēt, skatīt)
- grābstīties pa gaisu
- grābstīties pa tukšu
- ierakstīt skurstenī
- ierakstīt vēstuli
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- ierakstīts gēnos
- ieskatīties glāzītē
- izstāstīt ceļu
- justies kā (septītajās) debesīs
- kā bitīte
- kā Dieva sūtīts
- kā septītajās debesīs
- kratīt dūri
- kratīt dzīvību ārā
- kratīt galvu
- kratīt pirkstu
- kratīt roku (kādam)
- kratīties vaļā
- kristītais vārds
- kulstīt mēli
- Kur tas rakstīts?
- Labu apetīti!
- laistīties zeltā un sudrabā
- maizes tītenis
- miglā tīts
- nevarēt atskatīties
- noplātīt muti
- noplātīt rokas
- norakstīt vārds vārdā
- norakstīt vārdu pa vārdam
- norakstīt zaudējumos
- noraustīt plecus
- noskaitīt kā no grāmatas
- nostatīt uz kājām
- notīt makšķeri
- ostīt gaisu
- ostīt pulveri
- pakratīt dūri
- pakratīt galvu
- pakratīt pirkstu
- pakulstīt mēli
- paraustīt plecus
- pārstatīt kalnus
- pārtīt filmu
- pārtīt zīdaini
- paskatīties acīs (kādam)
- paskatīties pasauli
- paskatīties patiesībai acīs
- pasta kastīte
- pasūtīt (trīs mājas, vienu māju) tālāk
- pasūtīt pie joda
- pasūtīt pie velna
- pasūtīt pie visiem velniem
- pasūtīt ratā
- piepūšas kā tītars
- piestāstīt pilnas ausis
- piestāstīt pilnu galvu
- plātīt muti
- plātīt rokas
- raustīt lauvu aiz ūsām
- raustīt plecus
- raustīt valodu
- saistīt pie gultas
- saistīt rokas (un kājas)
- saistīt skatienu
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem
- satīt makšķeres
- satīt makšķeri
- šaustīt sevi
- savīstīt dūres
- septītās dienas adventisti
- skaitīt kā pātarus
- skaitīt kapeikas
- skaitīt kumosus
- skaitīt pātarus (kādam)
- skatīt rožainā gaismā
- skatīt vaigu vaigā
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri
- skatīties acīs patiesībai
- skatīties ar baltām acīm
- skatīties caur pirkstiem
- skatīties kārām acīm
- skatīties nāvei vaigā
- skatīties no augšas
- skatīties pudelē
- slaistīties gar pakšķiem
- slinkie tīteņi
- snaikstīt kaklu
- soļu skaitītājs
- stāv rakstīts
- sūtīt jūrskolā
- sūtīt pie joda
- sūtīt pie velna
- sūtīt pie visiem velniem
- sūtīt sveicienus
- taustīt pulsu
- tīt kādu ap pirkstu
- tīt makšķeres
- tīteņu dzimta
- tīties pa kājām
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte
- uz pieres nav rakstīts
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt
- uzpūšas kā tītars
- uzrakstīt testamentu
- uzskatīt zem sava goda
- vārstīt muti
- vārstīt žaunas
- veltīt uzmanību
- veltīt vērību
- vēstītāja folklora
- vētīt graudus no pelavām
- vētīt graudus no sēnalām
- vilka apetīte
- vīrusu hepatīts
- vīstīt dūres
- zirga apetīte
Atrasts skaidrojumos (200):
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- saadīt Adot sasaistīt.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- mērkaķoties Ākstīties, ķēmoties.
- žākstīties Ākstīties.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- apgramstīt Apgrābstīt.
- padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
- padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
- pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
- ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- apskatīties Apskatīt.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
- apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
- nosaitēt Aptīt, notīt (ar saiti).
- satīties Aptīties.
- apviļāt Apvārtīt, novārīt.
- apdāvināt Apveltīt ar dāvanām.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- vienoties Apvienoties; sasaistīties.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
- stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
- līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
- pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- piestutēties Atbalstīties.
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- borēt Atkārtoti stāstīt.
- celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," tītenis nokunkstēja.
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- iečiepstēties "Tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- stražņiks 1905. gada rudenī uz muižu tika atsūtīti uradņiki un stražņiki.
- satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
- acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- cecemuša Āfrikā izplatītā cecemuša ir galvenā miega slimības pārnēsātāja.
- izlavierēt Agrāk centos izlavierēt, tagad mēģinu problēmai skatīties tieši acīs.
- agrs Agri iemācīties lasīt, rakstīt.
- iešļakstīt Airējot iešļakstīt laivā ūdeni.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm stāstīt, runāt.
- sakrunkot Aizkari sakrunkoti ar lentīti.
- aizkratīties Aizkratīties uz mājām.
- aizrakstīt Aizrakstīt draugam apsveikuma kartīti.
- aizrakstīt Aizrakstīt māsai vēstuli.
- aizrakstīt Aizrakstīt tekstu līdz pašai lapas malai.
- aizraujošs Aizraujoši stāstīt.
- aizskaitīt Aizskaitīt dzejoli līdz pusei un tālāk netikt.
- aizstāstīt Aizstāstīt pasaku līdz pusei.
- kartīte Aizsūtīt apsveikuma kartīti.
- aizsūtīt Aizsūtīt bandroli.
- aizsūtīt Aizsūtīt bērnus agri gulēt.
- kurjerpasts Aizsūtīt dokumentus ar kurjerpastu.
- aizsūtīt Aizsūtīt īsziņu.
- aizsūtīt Aizsūtīt meiteni uz veikalu pēc maizes.
- aizsūtīt Aizsūtīt mīļus sveicienus.
- aizsūtīt Aizsūtīt pacientu pie acu ārsta.
- pastkarte Aizsūtīt skaistu pastkarti uz Ziemassvētkiem.
- žests Aizsūtīt slimniecei ziedus un uzmundrinošu kartīti bija brīnišķīgs žests no tavas puses.
- aizsūtīt Aizsūtīt strādniekus meža darbos.
- kaudze Aizsūtīt veselu kaudzi vēstuļu.
- aizsūtīt Aizsūtīt vēstuli pa pastu.
- aizsūtīt Aizsūtīt ziņojumu pa elektronisko pastu.
- aizšķūtēt Aizšķūtēt sagūstītos uz pilsētu.
- aiztīt Aiztīt ar lakatu visu galvu un seju.
- aiztīties Aiztīties no darba 10 minūtes pirms darba beigām.
- aiztīties Aiztīties uz Ameriku.
- oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
- ak Ak (tu) kungs (arī dievs, tētīt, debestiņ)!
- ākstīties Ākstīties kādam pakaļ.
- sasaistītība Aktiera sasaistītība traucē izbaudīt izrādi.
- replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
- sasmīdināt Aktierim jāprot skatītājs gan sasmīdināt, gan saraudināt.
- aizraut Aktieris ar savu spēli aizrauj skatītājus.
- uzārdīt Aktieris spēj uzārdīt skatītāja dvēseli.
- aktīvs Aktīvi iesaistīties darbā.
- apmirdzēt Aktrises mūžu apmirdzēja slava un skatītāju atzinība.
- pankreatīts Akūts pankreatīts.
- hepatīts Akūts, hronisks hepatīts.
- akvamarīns Akvamarīns ir izplatīts un atrodams lielā daļā no berila atradnēm.
- dermatīts Alerģiskais dermatīts.
- alkains Alkaini skatīties skatlogā.
- alveja Alveja mūsu vecmāmiņu laikos bija viens no izplatītākajiem istabas augiem.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- amizants Amizanti stāstīt.
- epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
- savīstīt Ap galvu savīstīts lakats.
- apatīts Apatīts labvēlīgi iedarbojas uz kaklu, vairogdziedzeri, saules pinumu.
- apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
- apbārstīt Apbārstīt kliņģeri ar magonēm.
- apbārstīt Apbārstīt kūdru ap skujkoku stādiem.
- apdēstīt Apdēstīt dārzu ar sakņaugiem.
- apdurstīt Apdurstīt mietiņus ap dobi.
- nozust Apetīte nozudusi.
- apetīte Apetītes trūkums.
- apglāstīt Apglāstīt meitenes vaigu.
- apgrābstīt Apgrābstīt nobirušās lapas.
- apgrābstīt Apgrābstīt putekļus no mēbelēm.
- apgrābstīt Apgrābstīt uzdoto vielu.
- apgrābstīt Apgrābstīt visas kabatas.
- apgramstīt Apgramstīt pēc kārtas visus maizes klaipus.
- rakstītmāka Apgūt rakstītmāku.
- aplaistīt Aplaistīt galdu.
- aplaistīt Aplaistīt gurķus.
- puķe Aplaistīt puķes.
- aplaistīt Aplaistīt puķudobi, burkānu vagas.
- lejkanna Aplaistīt stādus ar lejkannu.
- telpaugs Aplaistīt, mēslot telpaugus.
- apostīt Apostīt ziepes.
- appētīt Appētīt jauno automašīnu.
- appļaustīt Appļaustīt zāli ap ogulāju krūmiem.
- aprakstīt Aprakstīt mantu un uzlikt tai arestu.
- aprakstīt Aprakstīt papīra lapu, tāfeli.
- aprakstīt Aprakstīt pētījuma rezultātus.
- aprakstīt Aprakstīt pirmās izjūtas pēc gūtās uzvaras.
- aprakstīt Aprakstīt slimības simptomus.
- aprakstīt Aprakstīt vīrieša ārieni un uzvedību.
- lapa Aprakstīta lapa.
- tukšs Aprakstītajai lapai otra puse bija tukša.
- robs Apskatīt durvīs izlauzto robu.
- dzimts Apskatīt dzimto pilsētu.
- apskatīt Apskatīt ēkas un novērtēt to stāvokli.
- palielinājums Apskatīt gravīru palielinājumā.
- gravīra Apskatīt izstādē mākslinieka gravīras.
- apskatīt Apskatīt izstādi, fotogrāfijas.
- apskatīt Apskatīt kaklu.
- katoļi Apskatīt katoļu baznīcu.
- atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
- mēbeļaudums Apskatīt mēbeļaudumu paraugus.
- gids Apskatīt pilsētu gida pavadībā.
- apskatīt Apskatīt pilsētu.
- izolēts Apskatīt problēmu izolēti.
- apskatīt Apskatīt projekta izmaksas.
- apskatīt Apskatīt rakstnieka biogrāfiju.
- apskatīt Apskatīt referātā interesantas un aktuālas problēmas.
- apskatīt Apskatīt savu e-pastu.
- šimpanze Apskatīt šimpanzi zoodārzā.
- viņpuse Apskatīt viņpuses skaistākās vietas.
- dendrārijs Apskatīt, sakopt dendrāriju.
- apskatīties Apskatīties adresi piezīmju grāmatiņā.
- apskatīties Apskatīties jauno grāmatu, fotogrāfijas.
- apskatīties Apskatīties piedāvāto preču klāstu.
- apskatīties Apskatīties savu konta atlikumu.
- apskatīties Apskatīties vilcienu sarakstu.
- izskatīties Apskatīties, kāds izskatās dzenis.
- apskatīties Apskatīties, kur pazudis gredzens.
- apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
- apslacīt Apslacīt ar svētīto ūdeni.
- apspļaut Apspļauta pastkastīte.
- apstāstīt Apstāstīt galvenos notikumus.
- apstāstīt Apstāstīt savas likstas.
- apstāstīt Apstāstīt visu, ko redzējām.
- apsvētīt Apsvētīt baznīcēnus ar svētīto ūdeni.
- kuličs Apsvētīt kuliču baznīcā.
- apsvētīt Apsvētītas lūgšanu krelles.
- apšļakstīt Apšļakstīt ar ūdeni.
- aptaustīt Aptaustīt kabatas.
- aptaustīt Aptaustīt sāpošo vietu.
- aptaustīt Aptaustīt vīstokli.
- aptiekārs Aptiekārs pārdod zāles pēc ārsta parakstītajām receptēm.
- auts Aptīt autus ap kājām.
- aptīt Aptīt galvu ar lakatu.
- aptīt Aptīt olu ar krāsainiem diegiem.
- marle Aptīt roku ar marli.
- aptīt Aptīt šalli ap kaklu.
- aptīties Aptīties ar zvērādām.
- apvārtīt Apvārtīt sagrieztos kabačus rīvmaizē.
- apvārtīt Apvārtīt zivi miltos un cept.
- apveltīt Apveltīt ar laipnībām.
- apveltīt Apveltīt ar mīļiem vārdiem.
- apveltīt Apveltīt ar nicīgu smīnu.
- apveltīt Apveltīt savus tuviniekus Ziemassvētkos ar dāvanām.
- apveltīt Apveltīts ar lielu talantu.
- apvīstīt Apvīstīt lakatu ap kaklu.
- monstrance Apzeltīta sudraba monstrance.
- apzeltīt Apzeltītas karotes.
- apzeltīt Apzeltīti baznīcas kupoli.
- apzeltīt Apzeltīts gleznas ietvars.
- atkratīties Ar abām rokām atkratīties no dotās naudas.
- piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
- glāstīt Ar acīm glāstīt.
- strēbt Ar apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
- pievilkt Ar binokli var pievilkt tuvāk apkārtni, lai apskatītu noteiktus objektus.
- sagrābt Ar bruņotiem atbalstītājiem sagrābt varu.
- ar Ar darbiem viņš bija aizmirsis nosūtīt vēstuli.
- sadurstīt Ar injekciju adatām sadurstītas vēnas.
- izdarība Ar interesi skatīties kucēnu izdarībās.
- izcils Ar izcilām spējām apveltīts mūziķis.
- ieskatīties Ar kabatas lukturīti ieskatīties spraugā.
- noziegums Ar korupciju saistīto noziegumu atmaskošana.
- nesaistīts Ar lietas būtību nesaistītas detaļas.
- šķīstītava Ar lūgšanām palīdzēt dvēselēm no šķīstītavas nonākt debesīs.
- mašīna Ar mašīnu rakstīts manuskripts.
- nolaistīt Ar mērci nolaistīts galdauts.
- dotības Ar neatlaidīgu darbu attīstīt savas dotības.
- nožēla Ar nožēlu skatīties.
- kratīties Ar pēdējo vilcienu kratīties līdz Rīgai.
- teksts Ar roku rakstīts teksts.
- nobārstīt Ar sēkliņām nobārstīts maizes kukulītis.
- saistīts Ar sprieduma izpildīšanu saistīti jautājumi.
- izdošana Ar svinībām saistītas lielas izdošanas.
- pielaistīt Ar šampanieti pielaistīta grīda.
- tukšziedis Ar šo bezatbildīgo slaistu un tukšziedi nebija vērts saistīt savu dzīvi.
- atbalstīt Ar tankiem atbalstīt uzbrukumu.
- uztaustīt Ar tīkliem uztaustīt zivju ziemošanas vietas.
- sasmalstīt Ar tīkliņu sasmalstīt upē mailītes.
- attīstīt Ar vingrinājumiem attīstīt muskulatūru.
- vizulis Ar vizuļiem pārkaisīta Ziemassvētku kartīte.
- izbakstīt Ar zariem izbakstīt acis.
- valstīt Arbūzus nedrīkst valstīt – tiem uz viena sāna jāguļ līdz gatavībai.
- apbedījums Arheologu ekspedīcija devās pētīt senos latgaļu apbedījumus.
- uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
- strādniecība Arodbiedrību pirmsākumi saistīti ar industrializāciju un strādniecības rašanos.
- noderēt Ārsta izrakstītās zāles noderēs, lai mazinātu drudzi.
- periodontīts Ārstēt periodontītu.
- prostatīts Ārstēt prostatītu.
tīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV