Paplašinātā meklēšana
Meklējam būt.
Atrasts vārdos (34):
- būt:1
- būtne:1
- dabūt:1
- izbūt:1
- nebūt:1
- nebūt:2
- pabūt:1
- sabūt:1
- būtība:1
- varbūt:1
- būtisks:1
- apdabūt:1
- atdabūt:1
- iedabūt:1
- izdabūt:1
- nodabūt:1
- sadabūt:1
- uzdabūt:1
- aizdabūt:1
- pārdabūt:1
- piedabūt:1
- atribūts:1
- jābūtība:1
- nebūtība:1
- sīkbūtne:1
- klātbūtne:1
- nebūtisks:1
- prombūtne:1
- varbūtējs:1
- varbūtība:1
- varbūtīgs:1
- atribūtika:1
- varbūtisks:1
- dzimtbūtniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (121):
- (būt) (cieši) pie sirds
- (būt) (kā) spārnos
- (būt) jautrā dūšā
- (būt) jautrā prātā
- (būt) krietnā gabalā
- (būt) krietni gabalā
- (būt) liesmās
- (būt) pie šprices
- (būt) vīrā
- būt (ar kādu) uz nažiem
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā
- būt (kā) ķertam (uz ko)
- būt (kā) redzeslokā
- būt (kāda) rokās
- būt (kādam) uz kakla
- būt (lielā) cieņā
- būt aiz ādas
- būt aiz muguras
- būt aizņemtam
- būt ar bārdu
- būt ar mieru
- būt asinīs
- būt augstās domās
- būt bētē
- būt bezdibeņa malā
- būt cerībās
- būt citos medību laukos
- būt čupā
- būt draugos
- būt dzīves vidū
- būt ēnā
- būt gados
- būt galā
- būt galdā
- būt godā
- būt kā jukušam (uz ko)
- būt kabatā
- būt kāda ādā
- būt kadrā
- būt kājās
- būt kaulos
- būt klāt kā naglai
- būt krietnā dūšā
- būt krietni gados
- būt kritiskam (pret ko)
- būt kūmās
- būt kungam un valdniekam
- būt labā dūšā
- būt labākajos gados
- būt labi gados
- būt līdz kaklam (kādam)
- būt līdz ūkai
- būt lielajā
- būt lietas kursā
- būt līmenī
- būt mātes cerībās
- būt matos
- būt mierā
- būt murdā (iekšā)
- būt nāvei parādā
- būt nemierā (ar ko)
- būt no viena kaula (un miesas)
- būt no viena koka
- būt nomodā
- būt notikumu vidū
- būt pa kabatai
- būt pa kājām
- būt pa kaulam
- būt pa plecam
- būt pa zobam
- būt padomā
- būt par postu
- būt pasistam (uz ko)
- būt paskopam vārdos
- būt pie durvīm
- būt pie pilna saprāta
- būt pie pilnas saprašanas
- būt pie stūres
- būt pie vainas
- būt pie veselības
- būt plecos
- būt pretī
- būt pretim
- būt priekš kaķiem
- būt priekšā un pakaļā
- būt ragos (ar kādu)
- būt savā elementā
- būt sistam (uz ko)
- būt slapjam līdz ādai
- būt slapjam līdz kaulam
- būt slapjam līdz pēdējai vīlei
- būt spīlēs
- būt starp diviem dzirnakmeņiem
- būt stāvā sajūsmā
- būt stāvoklī
- būt svešā maizē
- būt uz grūtām kājām
- būt uz jūs (ar kādu)
- būt uz jūs (ar ko)
- būt uz kājām
- būt uz kakla
- būt uz lūpām (kādam)
- būt uz muguras
- būt uz pēdām
- būt uz pekām
- būt uz pleciem
- būt uz riteņiem
- būt uz sēkļa
- būt uz strīpas
- būt uz tu
- būt uz viena viļņa
- būt uz viļņa
- būt varenā dūšā
- būt vēkšpēdu
- būt vienos gados
- būt zem (kāda) goda
- būt zem jumta
- būt zem zemes
- būt zirgā
- mēles galā būt
- uz mēles būt
Atrasts skaidrojumos (2276):
- būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
- iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
- izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
- sakasīt Ar grūtībām sadabūt.
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
- rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
- rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
- ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
- maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
- hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- noraut masku atklāt kāda īsto būtību.
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
- iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
- sēdēt Atrasties (kur), būt (kur).
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
- gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
- saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
- sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
- būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
- nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
- pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- stāvēt prātā būt atmiņā.
- stāvēt atmiņā būt atmiņā.
- būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
- sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
- dzīvot pavārtē būt bez mājām, pajumtes.
- sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
- rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
- gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
- gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
- būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
- būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
- turēties pie dzīvības būt dzīvam.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- (no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
- nēsāt bērnu zem sirds būt grūtniecei.
- būt uz grūtām kājām būt grūtniecības stāvoklī.
- nest bērnu zem sirds būt grūtniecības stāvoklī.
- būt cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
- (būt) jautrā prātā būt iereibušam.
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- būt lietas kursā būt informētam (par ko).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
- lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
- gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
- gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā.
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- sēdēt aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
- tupēt aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
- stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- stāvēt blakus būt līdzvērtīgam.
- stāvēt līdzās būt līdzvērtīgam.
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
- ieslieties debesīs būt ļoti augstam.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- spļaut baltu būt ļoti dusmīgam.
- vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
- spļaut (zili) melnu būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilu uguni būt ļoti dusmīgam.
- atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
- nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- krist (vai) no kājām zemē būt ļoti nogurušam.
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- plīst (vai) no skaudības būt ļoti skaudīgam.
- plīst (vai) aiz skaudības būt ļoti skaudīgam.
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
- turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- plīst (vai) no ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
- plīst (vai) aiz ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
- būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
- dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
- dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
- nebūt vairs šajā pasaulē būt mirušam.
- būt lielajā būt naidā (ar kādu); būt dusmīgam.
- būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
- piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
- būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- gulēt nesamaņā būt nesamaņas stāvoklī.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- tīties pa kājām būt par traucēkli.
- līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
- stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
- vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
- būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
- gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
- iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
- būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
- gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
- gulēt ar kādu būt seksuālās attiecībās ar kādu.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
- blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
- turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
- saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
- līst virsū būt uzmācīgam, uzbāzīgam.
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- būt vienos gados būt vienādā vecumā.
- būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- pārspēt kādu viltībā būt viltīgākam.
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
- patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- turēties kopā Censties būt blakus.
- stilot Censties būt stilīgam.
- ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
- gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
- dabūt (ar) siksnu dabūt pērienu.
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nogrābt Dabūt, iegūt (sev).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
- iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
- ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
- ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
- zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
- divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
- nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- radījums Dzīva būtne.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- radība Dzīvu būtņu kopums.
- kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
- čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
- klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- pamatiezīme Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatīpašība Galvenā, būtiskākā īpašība.
- pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
- pamatproblēma Galvenā, būtiskākā problēma.
- pamatkritērijs Galvenais, būtiskākais kritērijs.
- pamatvārds Galvenais, būtiskākais vārds (kādā jomā).
- pamatvajadzības Galvenās, būtiskākās vajadzības.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- ņemt Gūt, dabūt (ko).
- ķert Gūt, dabūt.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- ievadīt Iesākt; būt par (kā) sākumu.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
- potenciāls Iespējams, varbūtējs.
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
- ieiet Ietilpt, būt ietilpināmam.
- revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
- gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
- kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
- lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, būt sajūsmā.
- justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam.
- atstarot Izpausties, būt redzamam.
- izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
- lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
- iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
- iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- izdzist Izzust, pārstāt būt.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
- pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
- pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
- mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
- pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
- sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
- nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
- nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
- izkāzoties Kādu laiku svinēt kāzas, būt kāzās.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt (ko).
- izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
- nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
- izkārpīt Kārpot (zemi, sniegu), izdabūt (ko).
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkasīt Kasot dabūt nost.
- izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
- izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
- ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- plecs Klātbūtne, atbalsts.
- klātiene Klātbūtne.
- tuviene Klātbūtne.
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- izklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- samiegoties Kļūt (vai vēl būt) miegainam.
- gaišoties Kļūt gaišākam; būt gaišākam (uz tumšāka fona).
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam; satumst.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam.
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- splīnēties Kļūt, arī būt splīnīgam.
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
- uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā, atraisīt.
- izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā) apkopojums.
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
- līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
- apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
- nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
- ļaunais gars ļauna mitoloģiska būtne.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- lēkt vai no ādas laukā Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
- konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs.
- dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
- nesaule Nāves valstība; nebūtība, nāve.
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- nerādīt Nebūt ar redzes spēju (par acīm).
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam.
- nespīdēt Nebūt iespējamam.
- nezināt Nebūt informētam.
- nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
- stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam.
- ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
- aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
- pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
- pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- nekuriene Nebūtība (1).
- neziņa Nebūtība.
- niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- (gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
- pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
- sīks Neliels, nebūtisks.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- knosīties Nemierīgi grozīties, kasīties, knibināties; būt nemierīgam.
- kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
- gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
- slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
- kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
- nebūt Nolieguma darb. --> būt.
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās).
- sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
- aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- aptraipīt rokas noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- palikt Nozust, nebūt (par priekšmetiem, parādībām).
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
- izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- sabiezināt Palielināt (kā) biezumu, šķērsgriezumu; būt tādam, kam palielināts (kā) biezums, šķērsgriezums.
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
- paraudzīt Pameklēt, sadabūt.
- sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst nedrošs, bailīgs, piesardzīgs.
- ievest Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kādā stāvoklī).
- nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- kausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gurst.
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti skaļi skan.
- izveidot Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) rodas.
- raut Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
- pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (piem., sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
- izvilināt Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
- šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- pieraut Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības) kļūst labākas.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās bailes, ka (kāds) nobīstas; nobiedēt.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpes (2).
- sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabaidīt.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabiedēt.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sarūgtinājums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, attīstās vajadzīgās īpašības, zināšanas, spējas u. tml.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) morāli attīrās, kļūst tīrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk (galējā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- apstulbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstulbst.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
- pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās intensīvā darbībā.
- gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst pikts, īgns.
- vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst prātīgāks.
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt (kādā) skumjas.
- saskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maldās, neatrod īsto ceļu, virzienu.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nevar kontaktēties, tiek izolēts.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- (ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudē īpašumu.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas.
- satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
- uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē dzīvību, nomirst.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
- saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehānisks spriegums.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nosalis) kļūst atkal silts.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- noklusēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skrapst; skrapšķināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas līdzsvarā (1).
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čab.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
- deldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dilst.
- nodimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dimd.
- dzesināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziest.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saistībā (ar ko).
- sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klikšķ.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks.
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst biezāks, sabiezē (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- piedūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dūņains.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst intensīvāks.
- nokarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst karsts, nokarst.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
- kropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls, kroplīgs.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lēnāks, samazina ātrumu.
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka (kam) samazinās cena.
- nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens, gluds.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto, normu.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- sašūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- susināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, piesilst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, uzsilst.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs vai skābāks.
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smirdīgs.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils vai stabilāks.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprāks, spēcīgāks.
- sidrabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sudrabains.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, neass.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- patukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, vārgs.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (3).
- zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
- knaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knaukšķ; knakšķināt.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knikšķ.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kviec.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobriest, nogatavojas.
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogrimst.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas.
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
- noplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- noskandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noskan.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noslāpst; nosmacēt.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas drīzāk.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nožūst.
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
- paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (3).
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar ūdeni.
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) parkšķ.
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst.
- pārsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārsprāgst.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan, dūc.
- piebriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piebriest.
- piekvēpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep vai pieķepē.
- piesaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesalst.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar ko).
- nogatavināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnībā nogatavojas.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo, plivinās.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rada klusākas skaņas.
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās, izplatās.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, sākas.
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūc.
- rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
- sabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabriest (1).
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē.
- sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas.
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst.
- sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk mutuļot.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk šūpoties.
- savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk virmot.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
- saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
- saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz (organismu, tā daļu).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
- sapūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savstarpēji cieši saistās.
- saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
- sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spurkšķ.
- sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
- sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šļakst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šņirkst.
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) švirkst.
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- briedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest.
- sildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
- izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žvadz.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksti.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, psihiskie procesi) aktivizējas.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skanējums) kļūst augstāks, arī skaļāks.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
- aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- lauzt Panākt, būt par cēloni, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
- atskurbināt Panākt, būt par cēloni, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
- atslābināt Panākt, būt par cēloni, ka atslābst (piem., muskuļi); panākt, būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā).
- atsvešināt Panākt, būt par cēloni, ka atsvešinās.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
- uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās satraukums.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
- plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds raud.
- uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka kas grab.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst gausāks.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis attiecībā pret ko.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka mirst.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- novilkt Panākt, būt par cēloni, ka nogrimst, noslīkst.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst; izraisīt nogurumu.
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- uzlauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku attiecībās).
- salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
- perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., troksnis).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā, cilvēka dzīvē, darbībā u. tml.).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- iekvēlināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kvēlot, iekvēlojas.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd vienotība, ka (cilvēku kopums) sadalās atsevišķos grupējumos.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) kļūst sārts.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pārveidot Panākt, ka (kas) kļūst citāds, būtiski pārmainās.
- vainagot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) augstāko sasniegumu; būt par (kā) augstāko sasniegumu.
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- pavīdēt Parādīties, būt redzamam, izlasāmam.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
- nolēkšķēt Pārklāties, būt ar lēkšķēm, netīrumiem.
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
- nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
- noņemt masku pārstāt izlikties, atklāt savu īsto dabu, būtību.
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- nomest masku pārtraukt izlikšanos, parādīt savu īsto dabu, būtību.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
- pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
- eksistēt Pastāvēt, būt.
- ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- labi Patīkami, ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
- gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- es Persona, būtiskais personā; ego.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam.
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
- ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
- saērcināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kāds) sadusmojas, kļūst īgns, ķildīgs.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
- iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
- nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
- prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
- sudrabot Piešķirt (kam) sudrabainu toni; būt par cēloni, ka (kam) rodas sudrabains tonis.
- ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
- kārt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- ieaugt ar (visām) saknēm pilnīgi, būtiski iekļauties.
- pašā pamatā pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
- pašos pamatos pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
- izpurināt Purinot izdabūt ārā (no kā).
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (darbībai, norisei).
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- ziedēt Raisīt ziedus (par augiem); būt plaukumā (par ziedu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- daba Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
- saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
- klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- sargāt Rūpēties (par kā) drošību, būt par sargu (kam); apsargāt.
- sargāt Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
- nodrošināt Rūpēties, gādāt, lai (kas) būtu iespējams.
- kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izplēst Sadabūt ar grūtībām (ko).
- sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
- sagrābāt Sadabūt, sameklēt.
- sagrābstīt Sadabūt.
- sagramstīt Sadabūt.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sapasēt Saderēt (savā starpā), būt saderīgam.
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- nešķīsts Saistīts ar ļaunām maģiskām būtnēm, velnu; velnišķīgs.
- atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
- pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
- būt uz kakla saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
- garām ejot saka par ko nebūtisku.
- Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
- lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- maska nokrīt saka, ja atklājas kā īstā daba, būtība.
- rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
- kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
- nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
- lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
- tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
- lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
- nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
- Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
- simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
- sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- uzvilkt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- ķerties vērsim pie ragiem sākt rīkoties, pievēršoties būtiskajam, galvenajam.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt tādu dzīvesveidu, kam var būt nevēlamas sekas.
- rasties Sākties, parādīties, būt izjūtamam (par stāvokli, norisi u. tml.).
- ielocīt Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- izraut Sameklēt, sadabūt.
- sadzenāt Sameklēt, sadabūt.
- sadzīt Sameklēt, sadabūt.
- saganīt Sameklēt, sadabūt.
- pieņemt Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
- rubīt fišku saprast, būt gudram.
- zināt Saprast, būt skaidrībā (par ko).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- atbilst Saskanēt (ar ko); būt piemērotam (kam).
- harmonēt Saskanēt; būt saskanīgam, samērīgam.
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
- pašizpausme Savas būtības, personības izpausme.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- iesildīt Sildot panākt, būt par cēloni, ka kļūst silts, iesilst.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
- izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
- vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
- knauzerēties Skopoties; būt sīkumainam.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
- slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
- slēpties zem maskas slēpt savu īsto būtību.
- sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
- dvēseles dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
- izsmalstīt Smalstot izdabūt.
- konsultēt Sniegt konsultāciju; būt par konsultantu.
- komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- izgrūst Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- atspiest Spiežot dabūt vaļā.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.
- bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
- turēt roku uz pulsa stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
- kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
- piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
- kuģot Strādāt uz kuģa, būt par kuģa komandas locekli.
- nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nopietns Svarīgs, nozīmīgs; būtisks.
- nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
- turēt aizdomās (kādu) šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
- šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
- mētāt naudu vējā šķiest naudu, būt izšķērdīgam.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, dzirkstele).
- dalīt Šķirt (vienu daļu no otras); būt kam par šķirtni, robežu.
- izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
- rādīties Šķist, likties, arī būt.
- jausties Šķist, likties; būt jūtamam, pamanāmam.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
- ireāls Tāds, kā īstenībā nav un nevar būt; izfantazēts, iedomāts; nereāls.
- laisks Tāds, kad var nestrādāt, būt bezdarbībā.
- dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; varbūtisks.
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nebūtisks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes; mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; paviršs.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav īpašas vērtības, ietekmes, tāds, kas nav būtisks; sīks, niecīgs.
- mazs Tāds, kam nav lielas nozīmes; nebūtisks, niecīgs.
- beztiesīgs Tāds, kam nav tiesību vai tās ir būtiski ierobežotas.
- svešs Tāds, kas (kādam, kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās, cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
- raksturīgs Tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- blakus Tāds, kas ir papildus galvenajam, būtiskajam; mazāk nozīmīgs.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā; tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
- deficīts Tāds, kas nav pietiekamā daudzumā; tāds, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pietiekamā daudzumā.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
- neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
- īsts Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
- sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
- vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
- bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
- principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību; būtisks, svarīgs.
- kardināls Tāds, kas skar būtību; svarīgākais, galvenais.
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- hrestomātisks Tāds, kas var būt par paraugu; parasts, tipisks.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
- varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; varbūtisks.
- iespējams Tāds, kas varētu būt.
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība; tāds, ko nosaka cēloniska sakarība.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piem., par kādu faktu, cilvēka darbību).
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes.
- blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
- iespējams Tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta.
- uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
- jābūtība Tas, kam būtu jābūt, kas būtu vēlams.
- pamatakmens Tas, kam ir jābūt (kā) pamatā; pamatprincips.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
- pazīme Tas, kas ir raksturīgs, būtisks (kam).
- irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
- kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- karikatūra Tas, kas nav atbilstošs savam nosaukumam, vārdam, būtībai, uzdevumam, ir izkropļots u. tml.
- pamats Tas, kas nodrošina (kā) pastāvēšanu, norisi, attīstību; būtisks, nepieciešams (kā) priekšnoteikums.
- nervs Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
- atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
- vēlēt Teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
- iekļauties Tiekot ieliktam, ievirzītam (kur iekšā), būt pēc formas, lieluma u. tml. atbilstošam; iegult.
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
- gandrīz Tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
- aizaugt Tikt aizsegtam (ar ko augošu); augot aizsegt, būt (kam) priekšā.
- ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
- palikt Tikt atstātam (bez kā), būt spiestam iztikt (bez kā).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās daļās, grupās).
- iesvētīties Tikt iesvētītam, būt par iesvētāmo.
- iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, caur kurieni).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt derīgam (kādu laiku).
- pazust Tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
- lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- reducēties Tikt, būt reducētam.
- attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
- jaukt Traucēt, kavēt (piem., kā norisi); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek traucēts, kavēts.
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, nokļūst (kur, kādā kopumā); sadzīt.
- pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
- ūdens Tukšas frāzes, nebūtiska informācija.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
- klaudzināt pie durvīm tuvoties, būt tuvu.
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- ieskriet Uz brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- noņirbēt gar acīm uz īsu brīdi būt redzamam.
- noņirbēt acu priekšā uz īsu brīdi būt redzamam.
- pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
- noskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt izjūtamam.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- lūgt kūmās uzaicināt būt par krusttēvu vai krustmāti.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- piedabūt Uzdabūt.
- pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
- pārzināt Uzraudzīt, būt atbildīgam, rūpēties (par ko).
- paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
- nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
- pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- nākties Vajadzēt, būt nepieciešamam; pieklāties.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- rasi Varbūt.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- iznākt Varēt, būt iespējamam.
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- attaisīt Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
- kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
- pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- sist saujā vienoties, būt ar mieru (par kādu darījumu).
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- aizvilināt Vilinot aizdabūt (prom).
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ievilināt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā; dabūt savā varā.
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
- salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi; panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi.
- šķirt Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
- pacelt Virzīt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, izplatās augšup, pa gaisu.
- liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
- locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem; būt ar līkumiem.
- līkločot Virzīties līkloču; atrasties, būt novietotam līkloču.
- sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
- līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur augšā, uz kā).
- pavirzīties Virzoties mazliet, nedaudz pārvietoties – par dzīvām būtnēm.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
- maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
- izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
būt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV