Paplašinātā meklēšana
Meklējam f.
Atrasts vārdos (725):
- f:1
- fa:1
- ef:1
- uf:1
- fon:1
- frī:1
- paf:1
- pif:1
- fans:1
- fāze:1
- feja:1
- fēns:2
- fēns:1
- feta:1
- fice:1
- fons:1
- foto:1
- fots:1
- alfa:1
- arfa:1
- elfs:1
- fails:1
- fakss:1
- fakts:1
- falle:1
- falls:1
- falšs:1
- falte:1
- fanot:1
- fanta:1
- farss:1
- fasēt:1
- fauna:1
- fēces:1
- feins:1
- feods:1
- ferma:2
- ferma:1
- fero-:1
- feska:1
- fibra:1
- fiksi:1
- fikss:1
- filcs:1
- filma:1
- finna:1
- firma:1
- flaga:1
- flāmi:1
- flīze:1
- flora:1
- flote:1
- foajē:1
- fočēt:1
- fogts:1
- fondī:1
- fonds:1
- fonts:1
- forma:1
- foršs:1
- forte:1
- forts:1
- foto-:1
- fraka:1
- frāze:1
- frēze:1
- frišs:1
- frīze:1
- frotē:1
- afēra:1
- afiša:1
- bjefs:1
- blefs:1
- efeja:1
- fabula:1
- fagots:1
- faķīrs:1
- fanāts:1
- farads:1
- farēri:1
- fasāde:1
- fasete:1
- fasons:1
- fašīna:1
- fatāls:1
- fazāns:1
- feniņš:1
- fenols:1
- ferīts:1
- fetišs:1
- fiakrs:1
- fiasko:1
- fifīgs:1
- figūra:1
- fiksēt:1
- fileja:1
- filmēt:1
- filtrs:1
- fināls:1
- finese:1
- finišs:1
- finīts:1
- fīrers:1
- firsts:1
- fizika:1
- fjords:1
- flangs:1
- flauta:1
- flegma:1
- fleita:1
- flirts:1
- fluīds:1
- fluors:1
- fobija:1
- fokuss:1
- fokuss:2
- folija:1
- fonēma:1
- forele:1
- formēt:1
- forsēt:1
- forums:1
- fosils:1
- fotons:1
- frakts:1
- franči:1
- franki:1
- franks:1
- frants:1
- frāzēt:1
- freons:1
- freska:1
- frēzēt:1
- fricis:1
- fritēt:1
- frizēt:1
- fronte:1
- -grāfs:1
- afekts:1
- afgāņi:1
- afikss:1
- afišēt:1
- Āfrika:1
- aifons:1
- amfora:1
- amorfs:1
- blefot:1
- bufete:1
- cunfte:1
- čefīrs:1
- defise:1
- difūzs:1
- dofins:1
- drafts:1
- dreifs:1
- efekts:1
- emfāze:1
- fabrika:1
- fajanss:1
- faktors:1
- faktūra:1
- falanga:1
- falsets:1
- faltēts:1
- fanfara:1
- fantoms:1
- faraons:1
- fašisms:1
- fašists:1
- feerija:1
- fēleris:1
- fēnikss:1
- feodāls:1
- fermāta:1
- fertils:1
- fibroma:1
- fibroze:1
- figurēt:1
- fikcija:1
- fiksāža:1
- fiktīvs:1
- filiāle:1
- fīlīngs:1
- filtrēt:1
- finišēt:1
- fiskāls:1
- fistula:1
- fitness:1
- fizālis:1
- fiziķis:1
- fizisks:1
- flakons:1
- flambēt:1
- flebīts:1
- fleitēt:1
- flirtēt:1
- floksis:1
- florete:1
- flotile:1
- fokbura:1
- fokusēt:1
- formāls:1
- formāts:1
- formula:1
- fortūna:1
- fosfāts:1
- fosfors:1
- fosgēns:1
- fovisms:1
- fraktēt:1
- fregate:1
- frencis:1
- frēzija:1
- frikasē:1
- frivols:1
- frizūra:1
- afēlijs:1
- anafora:1
- arfists:1
- asfalts:1
- bifelis:1
- buferis:1
- defekts:1
- defilēt:1
- definēt:1
- delfīns:1
- dreifēt:1
- efemers:1
- efūzija:1
- epifora:1
- ērlifts:1
- ešafots:1
- fabricēt:1
- fagocīti:1
- faktisks:1
- fakturēt:1
- fantasts:1
- fantazēt:1
- farizejs:1
- fascinēt:1
- favorīts:1
- federāls:1
- feisbuks:1
- feļetons:1
- fenhelis:1
- fenomens:1
- fenotips:1
- feodālis:1
- ferments:1
- fermeris:1
- fibrilla:1
- fideisms:1
- figurāls:1
- filistrs:1
- filmisks:1
- filologs:1
- filozofs:1
- filtrāts:1
- finanses:1
- finansēt:1
- finierēt:1
- finieris:1
- firziķis:1
- fizelāža:1
- fizikāls:1
- flamenko:1
- flamings:1
- flanelis:1
- fleksija:1
- fleksīvs:1
- flešmobs:1
- flīģelis:1
- florbols:1
- florists:1
- fluorīds:1
- fluorīts:1
- fokmasts:1
- folderis:1
- foliants:1
- folikuls:1
- folklora:1
- folskābe:1
- fonētika:1
- fonotēka:1
- formatēt:1
- formulēt:1
- forštate:1
- fosilija:1
- fotolīze:1
- fotošops:1
- fototēka:1
- frakcija:1
- fraktūra:1
- franšīze:1
- frāžains:1
- frīģieši:1
- frikcija:1
- frontāls:1
- frontons:1
- fruktoze:1
- afektēts:1
- afērists:1
- aforisms:1
- afrikāņi:1
- afrikāta:1
- alfabēts:1
- amfībija:1
- anfilāde:1
- apokrifs:1
- asfaltēt:1
- atfaksēt:1
- atrofija:1
- atšifrēt:1
- benefice:1
- bifšteks:1
- biogrāfs:1
- biosfēra:1
- brīfings:1
- bufonāde:1
- butafors:1
- celofāns:1
- deficīts:1
- deficīts:2
- deformēt:1
- diftongs:1
- difundēt:1
- difūzija:1
- domofons:1
- drifters:1
- efedrīns:1
- efektīgs:1
- efektīvs:1
- eifonija:1
- eifonijs:1
- eiforija:1
- elefants:1
- emfizēma:1
- epigrāfs:1
- fabrikāts:1
- fabulists:1
- fagotists:1
- faksimils:1
- faktorija:1
- fakultāte:1
- familiārs:1
- fanātiķis:1
- fanātisks:1
- fanātisms:1
- fantāzija:1
- faringīts:1
- farmācija:1
- fārvaters:1
- fatālisms:1
- fatālists:1
- februāris:1
- fekālijas:1
- feldšeris:1
- feminisms:1
- feministe:1
- feniķieši:1
- festivāls:1
- fetišisms:1
- fetišizēt:1
- fibrolīts:1
- fiksācija:1
- fiksators:1
- filadelfs:1
- filigrāns:2
- filigrāns:1
- filmdaris:1
- filmēties:1
- filmotēka:1
- filozofēt:1
- finālcīņa:1
- finālists:1
- fioritūra:1
- firstiste:1
- fitoncīdi:1
- fiziologs:1
- flagmanis:1
- flautists:1
- flažolets:1
- flebologs:1
- fleksibls:1
- fokstrots:1
- fonētiķis:1
- fonētisks:1
- fonogrāfs:1
- formācija:1
- formalīns:1
- formējums:1
- formēties:1
- formulārs:1
- fosforīti:1
- fotofilma:1
- fotogrāfs:1
- fotometrs:1
- fotoplate:1
- fragments:1
- francisks:1
- frāzējums:1
- freidisms:1
- frekvence:1
- frēzētājs:1
- frikadele:1
- frīkbaiks:1
- frīstails:1
- frizētava:1
- frizieris:1
- ftiziatrs:1
- acidofils:1
- antifrīzs:1
- apostrofs:1
- asfiksija:1
- atmosfēra:1
- atreferēt:1
- atrofisks:1
- autogrāfs:1
- bareljefs:1
- batisfēra:1
- batiskafs:1
- biofizika:1
- defektīvs:1
- deflācija:1
- demogrāfs:1
- diafragma:1
- diference:1
- diferents:1
- difterija:1
- diktofons:1
- eifēmisms:1
- eiforizēt:1
- emfātisks:1
- epifānija:1
- epitāfija:1
- etnogrāfs:1
- fabrikants:1
- faktoriāls:1
- falsificēt:1
- fantastika:1
- farmaceits:1
- fašistisks:1
- federācija:1
- federatīvs:1
- felinologs:1
- fenoloģija:1
- fenomenāls:1
- feodālisms:1
- fibromioma:1
- filantrops:1
- filatēlija:1
- filoģenēze:1
- filoloģija:1
- filozofija:1
- filtrācija:1
- filumēnija:1
- finālspēle:1
- finansiāls:1
- finansists:1
- fitocenoze:1
- fizkultūra:1
- flomāsters:1
- floretists:1
- floristika:1
- fluorescēt:1
- folijskābe:1
- folkmūzika:1
- fonogramma:1
- fonoloģija:1
- formālisms:1
- formalizēt:1
- fotoattēls:1
- fotoefekts:1
- fotofinišs:1
- fotografēt:1
- fotokamera:1
- fotokopija:1
- fotoķīmija:1
- fotomāksla:1
- fotopapīrs:1
- fotoradars:1
- fotorobots:1
- fotosesija:1
- frakcionēt:1
- frēzmašīna:1
- afektācija:1
- aizdreifēt:1
- amfetamīns:1
- analfabēts:1
- atomfizika:1
- atrofēties:1
- baletfilma:1
- bibliofils:1
- biofiziķis:1
- biogrāfija:1
- bufetnieks:1
- butaforija:1
- centrifūga:1
- cūkdelfīns:1
- defekācija:1
- definīcija:1
- dezinficēt:1
- diferencēt:1
- difrakcija:1
- distrofija:1
- encefalīts:1
- epigrāfika:1
- fakultatīvs:1
- faleristika:1
- falsifikāts:1
- fantastisks:1
- farizejisks:1
- farizejisms:1
- farmakologs:1
- farmakopeja:1
- fatamorgāna:1
- federālisms:1
- federālists:1
- feldfēbelis:1
- feldmaršals:1
- feļetonisks:1
- feļetonists:1
- fenoloģisks:1
- fibrilācija:1
- figurālists:1
- filatēlists:1
- filipīnieši:1
- filmaparāts:1
- filokartija:1
- filoloģisks:1
- filozofisks:1
- filtrpapīrs:1
- filumēnists:1
- finansējums:1
- fizioloģija:1
- fizionomija:1
- fleboloģija:1
- flegmatiķis:1
- flegmatisks:1
- flegmatisms:1
- florbolists:1
- fluorogrāfs:1
- foksterjers:1
- folklorisks:1
- folklorists:1
- folksvāgens:1
- fonemātisks:1
- fonoloģisks:1
- formalitāte:1
- fosforescēt:1
- fosforizēts:1
- fosforskābe:1
- fotoaparāts:1
- fotogēnisks:1
- fotogrāfija:1
- fotohronika:1
- fotoķīmisks:1
- fotomodelis:1
- fotomontāža:1
- fotosintēze:1
- fragmentārs:1
- franciskāņi:1
- frigiditāte:1
- frontinieks:1
- frustrācija:1
- ftiziatrija:1
- aforistisks:1
- alfabētisks:1
- amfiteātris:1
- antifašists:1
- antifeodāls:1
- astrofizika:1
- atomfiziķis:1
- autofurgons:1
- bibliogrāfs:1
- biofizikāls:1
- biogrāfisks:1
- bufervalsts:1
- butaforisks:1
- centrifugēt:1
- defektologs:1
- deformācija:1
- delfinārijs:1
- demogrāfija:1
- dezinformēt:1
- diferencēts:1
- diftongisks:1
- disfunkcija:1
- diskomforts:1
- distrofisks:1
- elefantiāze:1
- elektrofons:1
- etnogrāfija:1
- faktogrāfija:1
- faktoloģisks:1
- faktūrrēķins:1
- faraonskudra:1
- fatālistisks:1
- felinoloģija:1
- fermentācija:1
- figūriekavas:1
- filantropija:1
- filharmonija:1
- filmaktieris:1
- filokartists:1
- fizioloģisks:1
- flagmaņkuģis:1
- fluorescence:1
- fonendoskops:1
- formaldehīds:1
- formelements:1
- fotoelements:1
- fotogrāfisks:1
- fotokonkurss:1
- fotomehānika:1
- fotoportrets:1
- fototerapija:1
- fotouzņēmums:1
- frazeoloģija:1
- agrārreforma:1
- asfaltbetons:1
- astrofiziķis:1
- atmosfērisks:1
- auditorfirma:1
- autoreferāts:1
- bakteriofāgs:1
- bezhlorofila:1
- bezkonfliktu:1
- bibliografēt:1
- cinkogrāfija:1
- cirkumflekss:1
- cukurfabrika:1
- datorgrafika:1
- defektoskops:1
- demogrāfisks:1
- dezinfekcija:1
- diferenciāls:1
- diskogrāfija:1
- dodekafonija:1
- driftertīkls:1
- efektivitāte:1
- elektrificēt:1
- etnogrāfisks:1
- faktogrāfisks:1
- falsifikācija:1
- falsifikators:1
- farmaceitisks:1
- farmakoloģija:1
- filantropisks:1
- filoģenētisks:1
- fitoplanktons:1
- fizioterapija:1
- fluorogrāfija:1
- folkloristika:1
- formālistisks:1
- fortifikācija:1
- fosforescence:1
- fotoamatieris:1
- fotografēties:1
- fotomehānisks:1
- fotoobjektīvs:1
- frazeoloģisks:1
- frazeoloģisms:1
- afroamerikāņi:1
- analfabētisks:1
- analfabētisms:1
- astrofizikāls:1
- befstroganovs:1
- bibliogrāfija:1
- cinkogrāfisks:1
- defektoloģija:1
- dezinficējošs:1
- diferencēties:1
- diferenciālis:1
- diskvalificēt:1
- dodekafonisks:1
- dzērājšoferis:1
- fantasmagorija:1
- farmakoloģisks:1
- federalizācija:1
- fenomenoloģija:1
- feromagnētiķis:1
- feromagnētisks:1
- feromagnētisms:1
- finālskrējiens:1
- fizioterapeits:1
- fizkultūrietis:1
- fluorūdeņradis:1
- folkloristisks:1
- folklorizēties:1
- antifašistisks:1
- augstfrekvence:1
- autobiogrāfija:1
- bibliogrāfisks:1
- defektoskopija:1
- dezinformācija:1
- diftongizēties:1
- doplerogrāfija:1
- finālsacensības:1
- fotolitogrāfija:1
- fotopašportrets:1
- aerofotogrāfija:1
- aizfilozofēties:1
- antropomorfisks:1
- antropomorfisms:1
- autentificēšana:1
- autobiogrāfisks:1
- ceturtdaļfināls:1
- diversifikācija:1
- elektrifikācija:1
- faksimilizdevums:1
- fonokardiogramma:1
- fotolaboratorija:1
- biobibliogrāfija:1
- daudzfunkcionāls:1
- diskvalifikācija:1
- fizioterapeitisks:1
- fotokorespondents:1
- fotopalielinātājs:1
- aerofotografēšana:1
- diferenciālrēķini:1
- eksponentfunkcija:1
- elektrokardiogrāfs:1
- elektrokardiogrāfija:1
- diferenciālvienādojums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (6016):
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- prātula Aforisms, sentence.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
- filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
- fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- finierēt Apdarināt ar finieri.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- informētība Apgādātība ar informāciju.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
- kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
- pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
- trīsfāžu Ar trim fāzēm; trijfāžu.
- trijfāžu Ar trim fāzēm; trīsfāzu.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- vienfāzes Ar vienu fāzi.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- līnija Ārējā forma, kontūras.
- modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
- stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
- mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
- baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
- patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- asfalts Asfaltbetons.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
- stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
- jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- formācija Atsevišķa vienība, grupa; formējums.
- mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
- distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- tomogramma Attēls, ko iegūst ar tomogrāfu.
- liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam, organisma daļām).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
- podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
- raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
- safrāna krokuss augs, no kura drīksnām iegūst safrānu.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
- lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
- stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
- fūre Autofurgons.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
- karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- nulles tarifs bezmaksas tarifs.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
- biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
- bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- dzīves apraksts biogrāfija.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- kafijbrūns Brūns kā kafija, kafijas brūnumā.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
- zviedru galds bufetes veidā klāts galds.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
- nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
- būt lietas kursā būt informētam (par ko).
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
- reflektēt Būt par reflektantu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
- čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
- asfalts Ceļu segums (no asfaltbetona).
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
- cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
- fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
- mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
- liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
- fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
- fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
- feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
- fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
- vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
- skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
- pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
- direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
- antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- karš Cīņa, konflikts.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- jūrascūka Cūkdelfīns.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- pusoficiāls Daļēji oficiāls.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- filtrācija Darbība, process --> filtrēt, filtrēties.
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
- ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
- iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
- darīšana Darbības, interešu sfēra.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- būšana Darbs, darbības sfēra.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
- norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
- putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
- precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
- koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
- datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību aizkavēšanās.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
- ziemas mēneši decembris, janvāris, februāris.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
- defektologs Defektoloģijas speciālists.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- savienojuma zīme defise.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
- detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
- karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- spīkers Diktors radiofonā.
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
- māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
- monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
- dokumentālais kino dokumentālo kinofilmu veidošana.
- hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
- zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- dublāža Dublēšana, dublējums (par filmu, filmas epizodi).
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- šansons Dziesma, romance (franču kultūrā).
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
- kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
- atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
- baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
- kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
- radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
- enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- riska faktors faktors, kas palielina riska iespēju.
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- faraonu skudra faraonskudra.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- sveču mēnesis februāris.
- puteņu mēnesis februāris.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- fotofilma Filma fotogrāfisku attēlu iegūšanai ar vecā tipa fotoaparātiem; filma (1).
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- filmēt ar slēpto kameru filmēt (kādu, ko) nemanāmi.
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- filologs Filoloģijas fakultāte.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- prātniecība Filozofija (1).
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
- filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
- fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- prātniecisks Filozofisks.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- prātnieks Filozofs.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- operācija Finanšu darījums; darbība vai darbības ar finansēm.
- krājkases grāmatiņa finanšu dokuments – grāmatiņa, kurā reģistrē noguldījumu iemaksas un izmaksas.
- finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
- pirmā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- otrā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
- ģērēt ādu fiziski izrēķināties, stipri sist.
- kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
- sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- flagmanis Flagmaņkuģis; lielākais, labākais kuģis (flotē, kuģu grupā).
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
- flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
- fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
- fluorogrāfs Fluorogrāfijas aparāts.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- skaņu mācība fonētika.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- skata pēc formāli, ārējas formas ievērošanai.
- mundieris Formas tērps; uniforma.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- fosfāts Fosforskābes sāls.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
- nofotografēt Fotografējot iegūt (kā) attēlu.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- aerofotografēšana Fotografēšana no lidaparāta.
- fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- bildēt Fotografēt.
- fočēt Fotografēt.
- knipsēt Fotografēt.
- uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
- polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
- foto Fotogrāfija; fotografēšana.
- bilde Fotogrāfija.
- fotoattēls Fotogrāfija.
- fotošops Fotogrāfiju apstrāde.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- elektromagnētiskā lauka kvants fotons.
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt.
- matu kārtojums frizūra.
- augļu cukurs fruktoze.
- vienkāršā fūga fūga ar vienu tēmu.
- lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
- kāzuss Gadījums, atsevišķs fakts.
- aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
- galifeikas Galifē bikses.
- galifejas Galifē bikses.
- apdare Galīgās formas izveidošana.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- pamatprofesija Galvenā profesija.
- līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
- pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
- grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
- idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- briedums Garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe (par cilvēku).
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
- vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
- bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- grīns Golfa laukuma zāliens.
- golferis Golfa spēlētājs.
- golfists Golfa spēlētājs.
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- komtese Grāfiene; grāfa meita.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atzīme Grafiska zīme.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
- spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls.
- reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- zīme Grafisks simbols.
- oscilogramma Grafisks svārstību attēls.
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- grafologs Grafoloģijas speciālists.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
- maitu lija grifs [1].
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
- ģeofizisks Ģeofizikāls.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas fakultāte.
- fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- zvaigzne Ģeometriska figūra; šādas formas priekšmets.
- kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- morfoloģija Ģeomorfoloģija.
- ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
- hidrogrāfs Hidrogrāfijas speciālists.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
- bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
- trahoma Hronisks, infekciozs acs iekaisums.
- Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
- kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
- ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
- sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
- autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
- ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
- regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
- reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- mākslīgā niere ierīce nieru funkcijas aizstāšanai.
- telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
- dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
- ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- drukāt Iespiest tipogrāfiski.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
- kabata Iešūts, uzšūts nodalījums (piem., portfelim, somai).
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
- aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
- notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
- plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
- pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
- ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
- nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- sirds trieka infarkts.
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- zoonoze Infekcijas slimība.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- aplipināt Inficēt.
- uzlaist Inficēt.
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- IT Informācijas tehnoloģijas.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
- kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- rādītājs Informatīvs saraksts.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
- rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- interfrontists Interfrontes pārstāvis.
- interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
- livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- litānija Īpašas formas lūgšana katoļu baznīcā.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
- siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
- hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- superplāns Īpaši labs, efektīvs plāns.
- detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- apvalks Īpašs aizsargs, futlāris (tehniskām ierīcēm, instrumentiem u. tml.).
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
- brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- īsfilma Īsmetrāžas kinofilma.
- tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
- maksima Īss, kodolīgi formulēts pamatprincips.
- formula Īss, kodolīgs formulējums, (kā) definējums.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- nopietnība Īstenībā, faktiski.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
- uzplaukt Izaugt, sasniegt fiziskās un garīgās attīstības briedumu.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- superfinišs Izcili labs finiša rezultāts.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- izbildēt Izfotografēt.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- klucis Izkārnījumi, fekālijas.
- izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
- nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- patērēt Izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
- nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dot Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- eiforizēt Izraisīt eiforiju.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu un fizisku stāvokli.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
- iedoma Iztēle, fantāzija.
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- izveids Izveidojums, forma.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
- apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
- haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
- origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
- sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
- atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- ciest Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
- kameja Juvelierizstrādājums – ovāls pusdārgakmens ar reljefu attēlu.
- redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- viens Kāda persona, apstāklis, fakts, kāda parādība, darbība u. tml.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
- elefantiāze Kādas ķermeņa daļas palielināšanas limfas sastrēguma dēļ.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
- kafē Kafejnīca.
- kafūzis Kafejnīca.
- kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
- late Kafija ar nelielu daudzumu piena.
- balta kafija kafija ar pienu vai krējumu.
- melna kafija kafija bez piena vai krējuma.
- kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- kailfoto Kaila cilvēka foto.
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
- kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
- kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai.
- investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
- flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
- karaļdēls Karaļa dēls, princis (parasti folklorā).
- karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- frontinieks Karavīrs, kas karo frontē.
- karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
- perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
- audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
- čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- katastrofisks Katastrofāls.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- kinematogrāfs Kinematogrāfija.
- kinematogrāfists Kinematogrāfijas speciālists.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
- dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
- skaņufilma Kinofilma ar skaņu ierakstu.
- stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- mēmā filma kinofilma bez skaņu ieraksta.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
- televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
- ķinītis Kinofilma.
- kinodarbs Kinofilma.
- kinolente Kinofilma.
- seanss Kinofilmas demonstrējums no sākuma līdz beigām.
- kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- kinoizrāde Kinofilmas demonstrēšana.
- kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
- kinovaronis Kinofilmas galvenais tēls; filmā attēlotā persona.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- kinorežisors Kinofilmas režisors.
- kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs.
- ķinītis Kinofilmas uzņemšana, filmēšana.
- filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- kinoproducents Kinofilmu producents.
- kinoražošana Kinofilmu ražošana.
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
- kinokadrs Kinolentes daļa, fragments.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kino Kinomāksla; kinematogrāfija.
- kinofilma Kinomākslas darbs; filma.
- filma Kinomākslas darbs; kinofilma.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- kino Kinoteātris; kinofilmas izrāde.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot.
- dalīt Klasificēt, grupēt pēc kādām pazīmēm.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- zulusi Klejotāju cilts Dienvidāfrikā.
- klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- gaišoties Kļūt gaišākam; būt gaišākam (uz tumšāka fona).
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
- notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- teīns Kofeīns, ko satur tēja.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
- bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
- simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- bonbonga Konfekte.
- sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- noteikts Konkrēts; skaidri, precīzi formulēts.
- fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
- folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
- direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
- feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
- jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
- krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
- gotiņa Krējuma konfekšu šķirne.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- krūmveida Krūma veidā, formā.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- fasete Kukaiņu saliktās acs atsevišķais elements regulāra sešstūra formā.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
- kultūras filma kultūrfilma.
- KKF Kultūrkapitāla fonds.
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- pepsīns Kuņģa sulas ferments, kas piedalās olbaltumvielu šķelšanā.
- platformenes Kurpes ar ļoti biezu zoli; platformas kurpes.
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
- smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
- izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
- figūra Ķermenis, augums; ķermeņa forma, apveids.
- eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
- plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- fluorīds Ķīmiskā elementa un fluora savienojums.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
- daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
- sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- strādnieku aristokrātija labi atalgoto, kvalificēto strādnieku slānis.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- L Laidnis (šaha figūras apzīmējums).
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- filtrēt Laist caur filtru.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- referēt Lasīt referātu, ziņojumu.
- lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LFF Latvijas Futbola federācija.
- LHF Latvijas Hokeja federācija.
- LETA Latvijas Informācijas aģentūra.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
- jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
- blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
- likuma burts likuma formālā puse.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- līkums Lokveida formā.
- kinoloma Loma kinofilmā.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
- kinoaktieris Lomas tēlotājs kinofilmā.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- hiperinflācija Ļoti augsta inflācija.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (piem., pēc formas, niansēm).
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- mokas Ļoti lielas, neciešamas sāpes, fiziskas ciešanas.
- milzīgs Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- varens Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- milzīgs Ļoti liels (pēc izmēriem, apjoma, formas u. tml.).
- varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
- spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
- leģenda Ļoti slavens, populārs cilvēks; ievērojams, izcils fakts, notikums.
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizoloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- milzīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- patriarhs Ļoti vecs, godājams cilvēks; vecākais un izcilākais pārstāvis (kādā darbības sfērā).
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- formālā loģika mācība par domāšanas formālo sakārtotību.
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- studēt svešvalodniekos mācīties svešvalodu fakultātē.
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- krusttēvs Mafijas boss.
- mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
- maģis Magnetofons.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- maiju raksts maiju lietots hieroglifu raksts.
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- modulēt Mainīt skaņas, balss fizikālās īpašības.
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
- tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
- manifestants Manifestācijas (1) dalībnieks.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- manufaktūrists Manufaktūras īpašnieks.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- mastino Mastifs ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
- plašsaziņas Masu informācijas līdzekļi.
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa; nieciņš.
- baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
- fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
- pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
- kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
- metamorfisks Metamorfs.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
- frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
- uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- mobilais tālrunis mobilais telefons.
- mobils Mobilais telefons.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- piemontēt Montējot (piem., kinofilmu) pievienot.
- iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- mufeļu krāsns mufeļkrāsns.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- multene Multiplikācijas filma; multfilma.
- multfilma Multiplikācijas filma.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- frāzējums Muzikālās frāzes izcēlums (skaņdarba atskaņojumā).
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
- saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- melnais zelts Nafta.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- heroīns Narkotiska viela – morfīna atvasinājums.
- mamons Nauda, bagātība (kā ļaunuma personificējums).
- netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- dabiskā nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- jēlnafta Neapstrādāta nafta.
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- nezināt Nebūt informētam.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
- spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- pīrāgs Nelielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- sīkforma Nelielas formas mākslas darbs.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- krūzīte Neliels (porcelāna, fajansa u. tml.) dzeramais trauks ar osu; tase.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- intermeco Neliels brīvas formas instrumentāls skaņdarbs.
- cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- kabatas formāts neliels formāts, ko var ievietot kabatā.
- galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- rullītis Neliels kinolentes fragments.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
- rondīno Neliels skaņdarbs rondo formā.
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa šaursliežu, trošu u. tml. ceļiem.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- nūjiņa Neliels, iegarenas formas priekšmets.
- spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
- lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- neofašists Neofašisma piekritējs.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- sadiegt Neprofesionāli pašūt.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- rūgta kafija nesaldināta kafija.
- radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
- neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
- uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
- melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
- nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- sērfošana Nodarbošanās ar sērfingu.
- kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
- noformēties Noformēt savus dokumentus.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- nofotografēties Nofotografēt sevi; tikt nofotografētam.
- uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
- nobildēt Nofotografēt.
- noknipsēt Nofotografēt.
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- nopūst Noklāt (ko) ar grafiti.
- bankrotēt Nokļūt smagā finansiālā stāvoklī.
- izlaist pienu nokrejot pienu centrifūgā.
- noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
- ieslīgt Nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
- funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
- mehānisms Norises veids; veids, kādā (kas) funkcionē, iedarbojas.
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- noskaidroties Normāli funkcionēt.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- augonis Norobežots strutains iekaisums; furunkuls.
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem).
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
- izpētīt Noskaidrot (piem., faktus, apstākļus, cēloņus).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
- ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- kinoieraksts Notikuma, parādības u. tml. fiksējums kinolentē.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
- fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
- sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
- deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- darbalauks Nozare (cilvēka darbībai), darbības sfēra.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
- atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
- ņufs Ņūfaundlendietis.
- rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- sankcija Oficiāla atļauja (piem., kratīšanai).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
- relīze Oficiāla informācija presei.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
- formālā izglītība oficiālā mācību iestādē iegūta izglītība.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- soda mērs oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- mandarīnu valoda oficiālā valsts valoda Ķīnā.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
- piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
- prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- pieprasīt Oficiāli lūgt.
- latents noziegums oficiāli nereģistrēts noziegums.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- uzteikt Oficiāli paziņot par darba līguma, īres līguma pārtraukšanu.
- pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
- pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- asējums Oforts.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
- okeanoloģija Okeanogrāfija.
- okeanogrāfs Okeanogrāfijas speciālists.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- mirāža Optiska parādība atmosfērā – šķietams attēls pie horizonta.
- spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
- dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
- astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
- kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- fizioloģija Organisma, tā orgānu darbība (funkcionēšana).
- kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- ortogrāfijas kļūda ortogrāfiska kļūda.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
- painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
- pacifists Pacifisma piekritējs.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
- pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
- uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
- sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- laisties Palēnām nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī).
- afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
- paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nobrucināt Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- vafeļpanna Panna vafeļu cepšanai.
- rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- papildlīdzeklis Papildu finansējums.
- konverters Papildu lēca (fotoaparātam), ar kuru var mainīt fokusa attālumu.
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretīgs Par psihisku, fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- skaņu mija parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
- statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- minerālie tauki parafīns, vazelīns.
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
- cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- bufetnieks Pārdevējs bufetē (3).
- kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- tualetes ūdens parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetona segumu.
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- pārbriest Pārsniegt normālo fiziskās attīstības brieduma pakāpi.
- uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
- dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu, divskani).
- monoftongizēties Pārvērsties par patskani (monoftongu).
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- sērfot Pārvietoties pa viļņiem ar sērfu.
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- skola Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- Lielais astotnieks pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.
- diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
- subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
- beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- īstenība Patiesībā, faktiski.
- pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks skaņdarbs orķestrim sonātes formā.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- rapieris Paukošanas ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni; florete.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- mistifikācija Paveikta darbība, rezultāts --> mistificēt (1).
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); (finansiāls) nodrošinājums.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
- sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
- diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
- pasludināt Paziņot publiski (kādu ziņu, faktu).
- uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
- lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
- impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
- grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- spēlēt Piedalīties, tēlot (izrādē, kinofilmā u. tml).
- iekšā Piedaloties ciešā saistībā (ar kādu sfēru, nodarbi u. tml.).
- pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- esiet tik laipns pieklājīga lūguma forma.
- esiet tik laipni pieklājīga lūguma forma.
- Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
- pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
- cūkpiene Pienene; ārstniecības pienene [Taraxacum officinale].
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- formēt Piešķirt formu, veidu.
- kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- izsniegt Piešķirt un oficiāli pasniegt.
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- pazvanīt Piezvanīt (pa telefonu).
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- maksāt Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu.
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
- aizfilozofēties Pilnīgi iegrimst filozofēšanā.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
- virāža Pilotāžas figūra – lidmašīnas lidojums pa riņķi horizontālā plaknē ar sānsveri.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- no rokas pirkt pirkt neoficiāli, no privātpersonas.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
- pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
- galvene Pirmais ieraksts, kas identificē datni (failu).
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
- disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
- plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
- štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
- plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
- četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
- trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
- trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
- riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- spalvu mākoņi plāni mākoņi, kas pēc formas atgādina putna spalvas.
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- lafete Platforma (kā) pārvadāšanai.
- lukta Platforma meža dzīvnieku vērošanai un medīšanai; medību tornis.
- kāpņu laukums platforma starp kāpņu posmiem.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- strofika Poētikas nozare, kas pēta panta formas.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
- polifonisks Polifons; daudzbalsīgs.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
- tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
- politinformators Politinformācijas vadītājs.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
- neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma.
- kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
- kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
- superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
- baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
- tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
- pretfašisma Pretfašistisks.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
- ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- galviņa Priekšmeta, detaļas u. tml. apaļas formas gals; neliels apaļš priekšmets.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- vaučers Privatizācijas sertifikāts valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients pārslēdz kredīta līgumu citā bankā; refinansēšana.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- atrofija Process, arī rezultāts --> atrofēties.
- aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- galaprodukts Produkts, kas rodas kāda (piem., fizioloģiska) procesa beigās.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- ģilde Profesionāla apvienība.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
- dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
- profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
- profesūra Profesoru kopums (augstākajā mācību iestādē).
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- softs Programma (piem., mobilajam telefonam).
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
- filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
- apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- dabiskā kafija pupiņu kafija.
- dabīgā kafija pupiņu kafija.
- šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- kupols Puslodes formas priekšmets, priekšmeta daļa.
- saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- flauta Pūšaminstruments cilindriskas caurules formā.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).
- pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu; sūtīt telegrammu.
- grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
- saraksts Rakstiska informācija (par ko).
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
- darba līgums rakstisks darba attiecību formulējums starp darba devēju un darbinieku.
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
- orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
- pildiņš Rāmī iestiprināts plāns dēlis vai finieris.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- plūsmas līnija ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
- kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- reflektēt Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
- iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
- materializēt Realizēt, īstenot materiālā formā.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
- vistas aklums redzes defekts, kad ir vāja redzes spēja tumsā.
- tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- koreferāts Referāts, ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
- aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- aprakties Refl. --> aprakt.
- aptīties Refl. --> aptīt.
- ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt [2].
- austies Refl. --> aust [2]; tikt austam.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; tikt bārstītam.
- izbārties Refl. --> bārt; izbārt vienam otru.
- blīvēties Refl. --> blīvēt.
- čakarēties Refl. --> čakarēt.
- dalīties Refl. --> dalīt.
- darīties Refl. --> darīt.
- durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
- glābties Refl. --> glābt.
- gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
- ieausties Refl. --> ieaust (1).
- ieberzties Refl. --> ieberzt; tikt ieberztam.
- iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
- iegriezties Refl. --> iegriezt [1] (2), tikt iegrieztam.
- ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
- ielasīties Refl. --> ielasīt [2].
- iesieties Refl. --> iesiet (1).
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslēgties Refl. --> ieslēgt (3).
- ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
- iesmaržoties Refl. --> iesmaržot.
- iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- iesperties Refl. --> iespert (4).
- ietriekties Refl. --> ietriekt (1).
- ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
- ieviesties Refl. --> ieviest.
- izārdīties Refl. --> izārdīt.
- izbāzties Refl. --> izbāzt (1); tikt izbāztam (1).
- izliekties Refl. --> izliekt.
- izplatīties Refl. --> izplatīt.
- izplesties Refl. --> izplest (1).
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (4); tikt izrakstītam.
- izriesties Refl. --> izriest (2).
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
- izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
- izstumties Refl. --> izstumt.
- izšauties Refl. --> izšaut (3); tikt izšautam.
- izšķilties Refl. --> izšķilt; tikt izšķiltam.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt; tikt izšļakstītam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot; tikt iztaisnotam.
- izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
- izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- izvērsties Refl. --> izvērst [1] (1); tikt izvērstam.
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
- izžāvēties Refl. --> izžāvēt (2).
- jaukties Refl. --> jaukt (1).
- klāties Refl. --> klāt [1] (1); tikt klātam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
- krustoties Refl. --> krustot [2]; tikt krustotam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- kulties Refl. --> kult (1); tikt kultam.
- lādēties Refl. --> lādēt [1] (2); tikt lādētam.
- malties Refl. --> malt; tikt maltam.
- mežģīties Refl. --> mežģīt (1); tikt mežģītam.
- nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
- nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
- nolocīties Refl. --> nolocīt; tikt nolocītam.
- nomuļļāties Refl. --> nomuļļāt (1).
- noplivināties Refl. --> noplivināt; tikt noplivinātam.
- norobežoties Refl. --> norobežot; tikt norobežotam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
- nosusināties Refl. --> nosusināt (1); tikt nosusinātam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt; tikt novārtītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
- pacelties Refl. --> pacelt (2).
- pacelties Refl. --> pacelt (3).
- pacelties Refl. --> pacelt (4).
- pacirsties Refl. --> pacirst (2).
- pagriezties Refl. --> pagriezt [1] (1).
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt; kļūt plašākam.
- pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
- pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
- pasisties Refl. --> pasist (2); tikt pasistam.
- pastaipīties Refl. --> pastaipīt (1).
- pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
- piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
- pielīmēties Refl. --> pielīmēt (1); tikt pielīmētam.
- pielocīties Refl. --> pielocīt (1); tikt pielocītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt; tikt piepildītam.
- pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- piešauties Refl. --> piešaut (2); tikt piešautam.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
- plesties Refl. --> plest (1).
- plivināties Refl. --> plivināt. Tikt plivinātam.
- pogāties Refl. --> pogāt (1).
- potēties Refl. --> potēt (1); tikt potētam.
- purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
- raisīties Refl. --> raisīt (1); tikt raisītam.
- raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
- reproducēties Refl. --> reproducēt (3).
- saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam kopā.
- sacelties Refl. --> sacelt (1).
- sacepties Refl. --> sacept (1).
- saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt; kļūt īsākam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
- sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
- sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
- sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1); tikt sakoncentrētam.
- sakrampēties Refl. --> sakrampēt; tikt sakrampētam.
- saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
- salocīties Refl. --> salocīt (1); tikt salocītam.
- samežģīties Refl. --> samežģīt (1).
- samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
- sarausties Refl. --> saraust (2).
- sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- saskaldīties Refl. --> saskaldīt (4); tikt saskaldītam.
- saskaloties Refl. --> saskalot (1); tikt saskalotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
- saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
- saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
- saslēgties Refl. --> saslēgt (1); tikt saslēgtam.
- saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt; tikt sastiprinātam.
- sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
- sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
- satīties Refl. --> satīt (1); tikt satītam.
- satīties Refl. --> satīt (2).
- satuvināties Refl. --> satuvināt (1); tikt satuvinātam.
- sautēties Refl. --> sautēt; tikt sautētam.
- savelties Refl. --> savelt (1); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt (2); tik saveltam.
- savērpties Refl. --> savērpt (1); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (2); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (3); tikt savērptam.
- savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
- savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (5); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (6); tikt savilktam.
- savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt (2); tikt savītam.
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt; tikt skaldītam.
- slēgties Refl. --> slēgt (1); tikt slēgtam.
- slēgties Refl. --> slēgt (2).
- staipīties Refl. --> staipīt (1).
- stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam; sautēties.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
- šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
- šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
- triepties Refl. --> triept; tikt trieptam.
- vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
- velties Refl. --> velt (1).
- velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
- velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
- vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
- vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- žņaugties Refl. --> žņaugt.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- uzcirsties Refleksīvs --> uzcirst (1).
- uzdurties Refleksīvs --> uzdurt.
- uzdzīties Refleksīvs --> uzdzīt (3).
- uzgriezties Refleksīvs --> uzgriezt [1] (3).
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (1).
- uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (2, 3).
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
- uzmaukties Refleksīvs --> uzmaukt.
- uzsūkties Refleksīvs --> uzsūkt.
- veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (1); tikt vērstam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (2); tikt vērstam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (1); tikt vērtam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (2).
- vēsināties Refleksīvs --> vēsināt; tikt vēsinātam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
- reflektors Reflektorisks.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- arhetips Rekonstruēts hipotētisks agrākais veids; pirmforma.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrīnās kristietības virziens.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- kalnājs Reljefa pacēlumu (kalnu) kopums, virkne; kalnu grēda.
- sedliene Reljefa pazeminājums kalnu grēdas korē.
- leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- nogāze Reljefa slīpums.
- stiegra Reljefs pavediens (audumā).
- pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- rentgenogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšana, ar rentgenstaru palīdzību iegūstot uzņēmumu uz speciālas filmas.
- fotomehānika Reprodukciju izgatavošanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
- krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- nodilums Rezultāts --> nodilt; (kā) biezuma, formas u. tml. samazinājums mehāniskās berzes rezultātā.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); informatīva zīme, uzraksts.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- koraļļu rifs rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu skeleti.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- RAF Rīgas autobusu fabrika.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- rakstāmrīks Rīks rakstīšanai (pildspalva, zīmulis, flomāsters u. tml.).
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
- sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs.
- faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- klucītis Rotaļlieta kuba figūras veidā.
- lācītis Rotaļlieta lāča formā.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- norunāt Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- mutvārdu Runas formā.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- apsargāt Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
- metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
- kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- sistēma Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.
- nodibinājums Sabiedriska organizācija (bez biedriem) mantiska kopuma pārvaldīšanai; fonds.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- rallijkross Sacensības – braukšana ar sporta automobiļiem slēgtā trasē ar mainīgu asfalta un grunts segumu.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- pusfināls Sacensības, konkurss u. tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
- ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
- priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
- sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
- uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- sadzejot Safantazēt; arī samelot.
- sabildēt Safotografēt.
- safočēt Safotografēt.
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
- dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- biofizikāls Saistīts ar biofiziku, tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēku un cilvēku rasu fizisko uzbūvi.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktoloģisks Saistīts ar faktu apkopošanu.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu, tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filantropisks Saistīts ar filantropiju, tai raksturīgs.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu, tam raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- fotomehānisks Saistīts ar fotomehāniku, tai raksturīgs.
- futūrisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju, tai raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- infekciozs Saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju un fotogrāfiju.
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju, fotogrāfiju un skaņu ierakstīšanu.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību, tai raksturīgs; filantropisks.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju; raksturīgs mafijai.
- formālistisks Saistīts ar mākslas darba formas akcentēšanu.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- pacifistisks Saistīts ar pacifismu; pacifisma uzskatiem atbilstošs.
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi; aprakstošs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- sifilitisks Saistīts ar sifilistu, tam raksturīgs.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- dekoratīvs Saistīts ar skatuves noformējumu.
- sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
- strofisks Saistīts ar strofu, strofiku, tām raksturīgs.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājmākslas veidu – grafiku, tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
- uz rokas saka par atalgojumu, ko saņem faktiski, pēc nodokļu nomaksas.
- strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- (zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties konflikts.
- kā moris Saka, ja kāds strādā smagu fizisku darbu.
- tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
- cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
- ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot (ko) iekšā.
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
- radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- nuga Salda riekstu vai mandeļu masa, ko izmanto, piem., šokolādes konfekšu pildījumos.
- ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- sarafānsvārki Sarafāns.
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
- kinoprodukcija Saražoto kinofilmu kopums (kur, kādā laikposmā).
- arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
- vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
- alksnene Sarkanbrūna ēdama sēne ar sīvu piensulu [Lactarius rufus].
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
- stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- kserokss Sausās fotokopēšanas aparāts; kopētājs.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
- komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- sazvanīties Sazināties telefoniski.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- skatuves glezniecība scenogrāfija.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
- indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
- izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
- iekšējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- ekijs Sena franču zelta vai sudraba monēta.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
- kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
- vitriols Sens vairāku sērskābes sāļu (sulfātu) nosaukums.
- sērfs Sērfings.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- snaiperis Sevišķi rezultatīvs spēlētājs (futbolā, hokejā u. tml.).
- plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
- sholastiķis Sholastiskās filozofijas pārstāvis.
- stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- daiļums Sievietes ķermenim raksturīgās formas.
- krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
- parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- simfonists Simfoniķis.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
- signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
- multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- fototēka Sistematizēts fotoattēlu krājums, krātuve.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
- tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
- konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
- kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
- komplekss skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- kompleksais skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
- gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
- ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- varjagi Skandināvu vikingi (krievu historiogrāfijā).
- ietērps Skaniskā izpausme, forma.
- runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- solopartija Skaņdarba daļa, posms, fragments, ko izpilda solists.
- reprīze Skaņdarba tēmas, fragmenta tiešs vai variēts atkārtojums; pamattēmas atgriešanās (piem., sonātē).
- balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
- pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- fonogramma Skaņu ieraksts (piem., magnetofona lentē).
- iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
- infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
- aifons Skārienjutīgs telefons.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
- iekšskats Skats, aina (piem., filmā), kur darbība notiek telpā.
- rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
- izrāde Skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- aktieris Skatuves mākslinieks – lomas tēlotājs teātra izrādē, filmā u. tml.
- dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
- konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
- privātskola Skola, ko dibinājusi fiziska vai juridiska persona.
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
- gaisa skūpsts skūpsts bez fiziska kontakta; attiecīgais žests, sūtot šādu skūpstu.
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- slavofils Slavofilisma piekritējs.
- kara noslēpums slepena militāra informācija.
- slepenraksts Slepena rakstība (ar šifru, saīsinājumiem u. tml.); kriptogrāfija.
- kriptonīms Slepens nosaukums; šifra vārds; arī kods.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
- noplūde Slepenu ziņu, informācijas u. tml. nonākšana atklātībā.
- pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
- furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- klīvers Slīpa trijstūrveidīga bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- slīpne Slīps reljefa veidojums.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- (ar) sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt.
- (ar) sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt.
- rauties melnās miesās smagi, intensīvi strādāt (parasti fizisku darbu).
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
- iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- noliecināt Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
- informēt Sniegt (kādam) informāciju.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- pendele Soda sitiens (futbola spēlē).
- miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne (kā, piem., skaņas, attēla) fiksēšanai.
- specefekts Speciālais efekts.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- provizors Speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
- montāžists Speciālists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
- finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
- pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
- runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
- parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- īpatnējs Specifisks.
- vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
- vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- darbaspējas Spējas funkcionēt (par iekārtām, sistēmām u. tml.).
- darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzskriet Spēji rasties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
- spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- spektrogrāfija Spektru reģistrēšana ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
- reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
- meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- florbolists Sportists, kas nodarbojas ar florbolu.
- futbolists Sportists, kas specializējies futbolā.
- floretists Sportists, kas specializējies paukošanā ar floreti.
- piesprādzēt Sprādzējot piefiksēt, piestiprināt.
- spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
- slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- vērpums Sprieguma palielinājums (kā) vērpes deformācijā.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
- klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
- svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
- svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
- dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija.
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija.
- neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- iet uz svešvalodniekiem stāties svešvalodu fakultātē.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
- daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- stereomagnetola Stereofoniska magnetola.
- stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
- stereoradiola Stereofoniska radiola.
- stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma.
- stereoskaņa Stereofoniska skaņa.
- stereoplate Stereofoniska skaņuplate.
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
- stereoefekts Stereofonisks efekts.
- stereomagnetofons Stereofonisks magnetofons.
- stereoieraksts Stereofonisks skaņu ieraksts.
- stereoatskaņotājs Stereofonisks skaņu ierakstu atskaņotājs.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
- klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
- paralēlisms Stilistiska figūra – teikuma vai teikuma daļu uzbūves vienādība.
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
- espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- stoiķis Stoicisma filozofijas piekritējs.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
- frēzēt Strādāt ar frēzi (2).
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzi (1), frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- iekrist Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
- kaste Stūrainas formas priekšmets – tilpne kā (parasti sausu priekšmetu) ievietošanai.
- sūfists Sūfisma piekritējs.
- sufliera būda suflierim paredzēts, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
- sufražiste Sufražisma kustības dalībniece.
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- pirīts Sulfīdu grupas minerāls, ko izmanto galvenokārt sērskābes ražošanai.
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūda; galenīts.
- galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
- tibetieši Suņu suga – Tibetas mastifs.
- svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- Dāmas un kungi! svinīga uzrunas forma.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- koks Šā auga daļa, fragments (piem., zars); runga, nūja.
- vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
- kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
- troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- nažotais finieris šādā veidā iegūts plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei.
- zibspuldze Šādai funkcijai paredzēta ierīce viedtālrunī.
- cilpa Šādas formas (auklas, ādas u. tml.) priekšmets.
- ķīlis Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
- lete Šādas formas paaugstinājums ēdienu vai dzērienu novietošanai.
- plāksne Šādas formas priekšmets, ko lieto kādam nolūkam, piem., informatīvu materiālu piestiprināšanai.
- sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- medaļa Šādas formas veidojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem (piem., sportā).
- turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
- kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
- skaņa Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
- lieltirgotājs Šāds uzņēmums, firma.
- nots Šādu grafisku zīmju kopums – skaņdarba, melodijas u. tml. pieraksts.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- upuris Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi panākts (piemēram, savas figūras, kauliņa) zaudējums.
- upurēt Šahā, dambretē u. tml. – ar noteiktu mērķi zaudēt (piemēram, figūru, kauliņu).
- adventisti Šai konfesijai piederīgais.
- anglikāņi Šai konfesijai piederīgais.
- baptisti Šai konfesijai piederīgais.
- kalvinisti Šai konfesijai piederīgais.
- luterāņi Šai konfesijai piederīgais.
- metodisti Šai konfesijai piederīgais.
- strāvplūsma Šaura gaisa plūsmas josla ar lielu ātrumu (troposfērā, stratosfērā).
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- šausmeklis Šausmu filma.
- šausmene Šausmu filma.
- kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- presbiterāņi Šīs konfesijas piederīgais.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
- Sarkanā Pusmēness biedrība šīs starptautiskās organizācijas filiāle musulmaņu valstīs.
- mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
- piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu daļiņu skaita.
- limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
- pakāpe Šķira, kategorija; stāvoklis, kvalifikācija (dienestā).
- iedalīt Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
- hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
- aijā Šūpuļdziesmas refrēns.
- žūžū Šūpuļdziesmas refrēns.
- rakstveida Tā, ka ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
- vēdekļveida Tā, ka ir izvērsts vēdekļa formā.
- krustveida Tā, ka ir krusta veids, forma.
- kubveida Tā, ka ir kuba (1) forma.
- lokveida Tā, ka ir loka (1) formā, veidā.
- pakavveida Tā, ka ir pakava formā, veidā.
- sirpjveida Tā, ka ir sirpja veids, forma.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- placebo Tablete, kas pēc formas līdzinās kādām zālēm, taču tā nesatur ārstnieciskās vielas.
- īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- bezhlorofila Tāds (augs), kas nesatur hlorofilu.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
- galēnisks Tāds (farmaceitisks preparāts), ko iegūst no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām.
- dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas noris ļoti intensīvi, spēcīgi.
- puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- defektīvs Tāds (parasti priekšmets), kam ir defekts.
- oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
- oficiāls Tāds (piem., pasākums, norise), kas ir saistīts ar noteiktu formalitāšu ievērošanu.
- sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
- frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
- polaroīds Tāds fotoaparāts, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs drīz pēc fotografēšanas.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- ireāls Tāds, kā īstenībā nav un nevar būt; izfantazēts, iedomāts; nereāls.
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- nadzīgs Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
- analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
- padevīgs Tāds, kam iedarbības rezultātā viegli izmainās, piem., forma.
- adatveidīgs Tāds, kam ir adatas veids, forma; tāds, kas līdzīgs adatai.
- apaļisks Tāds, kam ir apļa forma, tāds, kas ir līdzīgs aplim; ieapaļš.
- apaļš Tāds, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- nerātns Tāds, kam ir ar seksuālo sfēru saistīta nozīme un saturs.
- arkveida Tāds, kam ir arkas forma, veids.
- analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
- profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
- šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma.
- bumbierveida Tāds, kam ir bumbierim raksturīga forma.
- cilindrveida Tāds, kam ir cilindra forma, veids; cilindrisks.
- cilindrisks Tāds, kam ir cilindra forma, veids; cilindrveida.
- čemurveida Tāds, kam ir čemura veids, forma; tāds, kas atgādina čemuru.
- čiekurveida Tāds, kam ir čiekura veids, forma.
- dakšveida Tāds, kam ir dakšas veids, forma.
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra forma; tāds, kam ir vairāki vai daudzi stūri.
- kropls Tāds, kam ir defekts, bojājums (par priekšmetu).
- ragveida Tāds, kam ir dzīvnieka raga forma, veids.
- snuķveida Tāds, kam ir dzīvnieka snuķa forma, veids.
- eliptisks Tāds, kam ir elipses (1) forma; tāds, kas ir saistīts ar elipsi (1).
- elipsveida Tāds, kam ir elipses forma, veids.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fizisks vai psihisks defekts.
- sekstains Tāds, kam ir gaiļa sekstes forma; tāds, kam ir gaiļa sekstei līdzīgi veidojumi.
- galvveida Tāds, kam ir galvas veids, forma; tāds, kas atgādina galvu.
- galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids, forma; tāds, kas veido galviņu.
- izstiepts Tāds, kam ir garena forma.
- gliemežveida Tāds, kam ir gliemežnīcas veids, forma.
- gredzenveida Tāds, kam ir gredzena veids, forma.
- gumveida Tāds, kam ir guma veids, forma; tāds, kas līdzīgs gumam.
- debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
- ovāls Tāds, kam ir iegareni apaļa, elipses forma, veids.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
- vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
- kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma; kanjonam līdzīgs.
- kāpņveida Tāds, kam ir kāpņu veids, forma.
- kārpveida Tāds, kam ir kārpas forma, veids.
- kaskādveida Tāds, kam ir kaskādes (1) forma, veids.
- kastveida Tāds, kam ir kastes forma, veids.
- kāšveida Tāds, kam ir kāša forma, veids.
- katlveida Tāds, kam ir katla (1) forma, veids.
- kausveida Tāds, kam ir kausa (1) forma, veids.
- knābjveida Tāds, kam ir knābja forma, veids.
- kokveida Tāds, kam ir koka forma, veids.
- kolonnveida Tāds, kam ir kolonnas (1) forma, veids.
- komatveida Tāds, kam ir komata forma; tāds, kas atgādina komatu.
- dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (par skaņdarbu).
- konusveida Tāds, kam ir konusa forma, veids.
- krāterveida Tāds, kam ir krātera (1) veids, forma.
- kreklveida Tāds, kam ir krekla forma, veids.
- krūmveida Tāds, kam ir krūma veids, forma.
- krustveida Tāds, kam ir krusta veids, forma.
- kubveida Tāds, kam ir kuba (1) forma.
- kubisks Tāds, kam ir kuba forma.
- kupolveida Tāds, kam ir kupola (1) forma, veids.
- kvadrātveida Tāds, kam ir kvadrāta (1) forma.
- kvadrātisks Tāds, kam ir kvadrāta forma.
- ķēdveida Tāds, kam ir ķēdes (1) forma, veids.
- ķekarveida Tāds, kam ir ķekara forma, veids.
- ķīļveida Tāds, kam ir ķīļa [1] veids, forma.
- skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
- spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma.
- laivveida Tāds, kam ir laivas forma.
- lapveida Tāds, kam ir lapas (1) forma, veids.
- lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem).
- lāpstveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids.
- lēcveida Tāds, kam ir lēcas forma, veids.
- lentveida Tāds, kam ir lentes forma, veids.
- liānveida Tāds, kam ir liānas forma, veids.
- tārpveida Tāds, kam ir līdzīga, raksturīga dažu tārpu (garenā, lentveida, cauruļveida) forma.
- pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
- lielformāta Tāds, kam ir liels formāts.
- līnijveida Tāds, kam ir līnijas forma, veids.
- lodveida Tāds, kam ir lodes [1] (1) forma.
- apaļš Tāds, kam ir lodes vai lodei līdzīga forma.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- lokveida Tāds, kam ir loka (1) forma, veids.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- maisveida Tāds, kam ir maisa veids, forma.
- mākoņveida Tāds, kam ir mākoņa forma, veids.
- mandeļveida Tāds, kam ir mandeles (mandeļkoka sēklas) forma.
- manšetveida Tāds, kam ir manšetes (1) forma, veids.
- matveida Tāds, kam ir mata forma, veids; ļoti tievs, smalks.
- mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- mezglveida Tāds, kam ir mezgla forma, veids.
- mietveida Tāds, kam ir mieta, līdzīga forma, veids.
- mieturveida Tāds, kam ir mietura forma, veids.
- mucveida Tāds, kam ir mucas forma, veids.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- nažveida Tāds, kam ir naža, naža asmens forma, veids.
- kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
- kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves.
- nierveida Tāds, kam ir nieres forma, veids.
- nišveida Tāds, kam ir nišas forma, veids.
- kvalificēts Tāds, kam ir noteikta kvalifikācija (1).
- finīts Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- nūjiņveida Tāds, kam ir nūjiņas forma, veids.
- o Tāds, kam ir o burta forma, veids.
- ogveida Tāds, kam ir ogas forma, veids.
- olveida Tāds, kam ir olas veids, forma.
- oligofrēns Tāds, kam ir oligofrēnija.
- ovālveida Tāds, kam ir ovāla forma, veids; tāds, kas veido ovālu.
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- pakavveida Tāds, kam ir pakava forma, veids.
- paparžveida Tāds, kam ir papardes forma, veids.
- parabolisks Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs parabolai (1).
- parabolveida Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids.
- leņķveida Tāds, kam ir parasti šaura vai taisna leņķa forma, veids.
- pārslveida Tāds, kam ir pārslas veids, forma.
- pavedienveida Tāds, kam ir pavediena forma, veids.
- pērļveida Tāds, kam ir pērles forma, veids.
- piecstūru Tāds, kam ir pieci stūri; tāds, kam ir piecstūra forma.
- piecstūrains Tāds, kam ir piecstūra forma, veids; tāds, kam ir pieci stūri.
- pīķveida Tāds, kam ir pīķa, tā asmens forma, veids.
- pilienveida Tāds, kam ir piliena (1) forma, veids.
- piltuvveida Tāds, kam ir piltuves forma, veids.
- piramidāls Tāds, kam ir piramīdas forma, veids.
- piramīdveida Tāds, kam ir piramīdas forma, veids.
- pirkstveida Tāds, kam ir pirksta (1) forma, veids.
- plaisveida Tāds, kam ir plaisas forma, veids; tāds, kas atgādina plaisu.
- plakātveida Tāds, kam ir plakāta forma, veids.
- plākšņveida Tāds, kam ir plāksnes (1) forma, veids.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- platformveida Tāds, kam ir platformas veids.
- plātņveida Tāds, kam ir plātnes forma, veids.
- plēkšņveida Tāds, kam ir plēksnes (1) forma, veids.
- plēkšņveida Tāds, kam ir plēksnes (2) forma, veids.
- plēvveida Tāds, kam ir plēves forma, veids.
- pleznveida Tāds, kam ir pleznas (1) forma, veids.
- plīvurveida Tāds, kam ir plīvura forma, veids.
- plūmjveida Tāds, kam ir plūmes augļa forma, veids.
- podveida Tāds, kam ir poda (1) forma, veids.
- pogveida Tāds, kam ir pogas (1) forma, veids.
- pokālveida Tāds, kam ir pokālam raksturīga forma.
- polipveida Tāds, kam ir polipa forma, veids.
- prizmveida Tāds, kam ir prizmas (1) forma, veids.
- prizmatisks Tāds, kam ir prizmas (1) forma.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- pūkveida Tāds, kam ir pūkas forma, veids.
- punveida Tāds, kam ir puna forma, veids.
- punktveida Tāds, kam ir punkta forma, veids.
- pupveida Tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids.
- pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
- pussaules Tāds, kam ir pusapļa forma.
- pūslīšveida Tāds, kam ir pūslīša forma, veids.
- puslokveida Tāds, kam ir pusloka forma, veids.
- pūšļveida Tāds, kam ir pūšļa forma, veids.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
- saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
- ciets Tāds, kam ir raksturīga stabila forma; pretstats: šķidrs, gāzveida.
- rāmjveida Tāds, kam ir rāmja forma, veids.
- redeļveida Tāds, kam ir redeļu forma, veids.
- reljefveida Tāds, kam ir reljefa forma, struktūra.
- režģveida Tāds, kam ir režģa forma, veids.
- ribveida Tāds, kam ir ribas (1) forma, veids; ribots.
- riņķveida Tāds, kam ir riņķa (1) forma, veids.
- ripveida Tāds, kam ir ripas forma, veids.
- riteņveida Tāds, kam ir riteņa (3) forma, veids; riņķveida.
- rombveida Tāds, kam ir romba forma; rombisks.
- rombisks Tāds, kam ir romba forma; rombveida.
- romboedrisks Tāds, kam ir romboedra forma.
- rožveida Tāds, kam ir rozes zieda forma, veids.
- rozetveida Tāds, kam ir rozetes forma, veids.
- ruporveida Tāds, kam ir rupora forma, veids.
- sarafānveida Tāds, kam ir safarāna forma, veids.
- plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
- stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
- sandalveida Tāds, kam ir sandales forma, veids.
- seglveida Tāds, kam ir seglu forma, veids.
- sēņveida Tāds, kam ir sēnēm (2) raksturīga forma.
- sēnesveida Tāds, kam ir sēnes forma, veids.
- silesveida Tāds, kam ir siles forma, veids.
- sīpolveida Tāds, kam ir sīpola (3) forma, veids.
- sirpjveida Tāds, kam ir sirpja forma, veids.
- skarveida Tāds, kam ir skaras veids, forma.
- skrūvveida Tāds, kam ir skrūves forma, veids.
- skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
- slokšņveida Tāds, kam ir sloksnes forma, veids.
- spārnveida Tāds, kam ir spārna (1) forma, veids.
- spīļveida Tāds, kam ir spīļu forma, veids.
- spirālveida Tāds, kam ir spirāles forma, veids, tāds, kas atgādina spirāli.
- spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
- stieņveida Tāds, kam ir stieņa forma, veids.
- stīpveida Tāds, kam ir stīpas forma, veids.
- stobrveida Tāds, kam ir stobra (1) forma, veids.
- svečveida Tāds, kam ir sveces (1) forma, veids.
- svečturveida Tāds, kam ir svečtura forma, veids.
- svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
- šahtveida Tāds, kam ir šahtas veids, forma.
- šallveida Tāds, kam ir šalles forma, veids.
- šķēpveida Tāds, kam ir šķēpa forma, veids.
- šķīvjveida Tāds, kam ir šķīvja (1) forma, veids.
- tabulveida Tāds, kam ir tabulas forma, veids.
- taisnstūrveida Tāds, kam ir taisnstūra forma, veids.
- tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
- teltsveida Tāds, kam ir telts forma, veids.
- terasveida Tāds, kam ir terases (1) forma, veids.
- terīnveida Tāds, kam ir terīnes forma, veids.
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- tīklveida Tāds, kam ir tīkla (1) forma, veids.
- torņveida Tāds, kam ir torņa forma, veids.
- torpēdveida Tāds, kam ir torpēdas forma, veids.
- tranšejveida Tāds, kam ir tranšejas forma, veids.
- trapecveida Tāds, kam ir trapeces (1) forma, veids.
- trompetveida Tāds, kam ir trompetes forma, veids.
- tulpjveida Tāds, kam ir tulpes zieda forma, veids.
- tulznveida Tāds, kam ir tulznas forma, veids.
- tuneļveida Tāds, kam ir tuneļa forma, veids.
- tunikveida Tāds, kam ir tunikas forma, veids.
- vagveida Tāds, kam ir vagas forma, veids.
- vainagveida Tāds, kam ir vainaga forma, veids.
- multifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls.
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- vaļņveida Tāds, kam ir vaļņa forma, veids.
- vārpveida Tāds, kam ir vārpas forma, veids.
- vārpstveida Tāds, kam ir vārpstas (2) forma, veids.
- vēdekļveida Tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids.
- veltņveida Tāds, kam ir veltņa (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (1); tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (2); tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- velvjains Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvjveida Tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- graciozs Tāds, kam ir viegla, plastiska forma (par priekšmetiem); viegls, plastisks (par formu).
- viensērijas Tāds, kam ir viena sērija (parasti par filmu).
- viļņveidīgs Tāds, kam ir viļņa (1) forma, veids; viļņveida.
- viļņveida Tāds, kam ir viļņa forma, veids; viļņveidīgs.
- vītņveida Tāds, kam ir vītnes forma, veids.
- volānveida Tāds, kam ir volāna forma, veids.
- zāģveida Tāds, kam ir zāģa forma, veids.
- zarveida Tāds, kam ir zara (1) forma, veids.
- slotveida Tāds, kam ir zaru slotas forma, veids.
- zeķveida Tāds, kam ir zeķes forma, veids.
- mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
- ziedveida Tāds, kam ir zieda (1) forma, veids.
- zigzagveida Tāds, kam ir zigzaga forma, veids.
- zigzagains Tāds, kam ir zigzagi; tāds, kam ir zigzagu forma, veids.
- zīmuļveida Tāds, kam ir zīmuļa forma, veids.
- zobveida Tāds, kam ir zoba forma, veids.
- zobenveida Tāds, kam ir zobena (1) asmens forma, veids.
- zvaigžņveida Tāds, kam ir zvaigžņu forma, veids.
- zvanveida Tāds, kam ir zvana forma, veids.
- zvīņveida Tāds, kam ir zvīņu forma, veids.
- žokļveida Tāds, kam ir žokļa (1) forma, veids.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
- jumtveida Tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids.
- salds Tāds, kam ir, piem., flokšu ziediem raksturīgā smarža.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
- nekvalificēts Tāds, kam nav atbilstošas kvalifikācijas noteikta darba veikšanai.
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, reālu faktu atspoguļojoša satura; nenoteikts, neskaidrs.
- nelokāms Tāds, kam nav locīšanas formu sistēmas.
- bezveidīgs Tāds, kam nav noteikta veida, forma.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas formas, robežu, raksturīgo pazīmju.
- nespēcīgs Tāds, kam nav spēka, fiziski vājš, vārgs.
- nevainojams Tāds, kam nav trūkumu, nepilnību; perfekts.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
- fleksīvs Tāds, kam raksturīga fleksija.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
- trauksmains Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- akadēmisks Tāds, kam raksturīgs klasiskais stils, tradicionālas formas.
- vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē; tāds, kas ļauj iegūt pareizu informāciju.
- vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
- mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver iedarbību un vāji reaģē uz to (par aparātu, ierīci, vielu).
- uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
- visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu; pasmags (1).
- mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- sūnveida Tāds, kas ārēji līdzinās sūnām, tāds, kam ir sūnu forma, veids.
- filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
- kaligrāfisks Tāds, kas atbilst kaligrāfijas prasībām; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- kinematogrāfisks Tāds, kas atbilst kinematogrāfijas specifikai, prasībām.
- legāls Tāds, kas atbilst likumam, ir oficiāli atļauts.
- īsts Tāds, kas atbilst oficiālajiem dokumentiem.
- objektīvs Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
- piefrontes Tāds, kas atrodas frontes tuvumā, netālu no tās.
- margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
- piefermas Tāds, kas atrodas pie fermas, tai klāt.
- zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
- grafisks Tāds, kas attēlots grafika, diagrammas, zīmējuma u. tml. veidā.
- saimniecisks Tāds, kas attiecas uz (iestādes, uzņēmuma u. tml.) praktisko darbību, materiālajiem un finanšu līdzekļiem; saistīts ar to.
- atmosfērisks Tāds, kas attiecas uz atmosfēru.
- publisks Tāds, kas attiecas uz centrālo valdību, pašvaldībām, arī uz lielām monopolistiskām firmām.
- miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka ķermeni, ir ar to saistīts; fizisks.
- atgriezenisks Tāds, kas attiecas uz darbības subjektu; refleksīvs.
- etnogrāfisks Tāds, kas attiecas uz etnogrāfiju, saistīts ar to.
- farmaceitisks Tāds, kas attiecas uz farmāciju.
- fenoloģisks Tāds, kas attiecas uz fenoloģiju, saistīts ar to.
- filozofisks Tāds, kas attiecas uz filozofiju, saistīts ar to.
- finansiāls Tāds, kas attiecas uz finansēm, saistīts ar tām.
- fizioterapeitisks Tāds, kas attiecas uz fizioterapiju, saistīts ar to.
- fonētisks Tāds, kas attiecas uz fonētiku, saistīts ar to.
- fonoloģisks Tāds, kas attiecas uz fonoloģiju, saistīts ar to.
- frazeoloģisks Tāds, kas attiecas uz frazeoloģiju; tāds, kas raksturīgs frazeoloģismiem.
- ģeogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ģeogrāfiju (1), saistīts ar to.
- hologrāfisks Tāds, kas attiecas uz hologrāfiju, saistīts ar to.
- konfederatīvs Tāds, kas attiecas uz konfederāciju, saistīts ar to.
- kriptogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kriptogrāfiju, saistīts ar to.
- kristalogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kristalogrāfiju, saistīts ar to.
- kserogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kserogrāfiju, saistīts ar to.
- ksilogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ksilogrāfiju, saistīts ar to.
- litogrāfisks Tāds, kas attiecas uz litogrāfiju, saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (1), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (2), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (3), saistīts ar to.
- oftalmoloģisks Tāds, kas attiecas uz oftalmoloģiju, ir saistīts ar to.
- okeanogrāfisks Tāds, kas attiecas uz okeanogrāfiju, ir saistīts ar to.
- ortogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ortogrāfiju, saistīts ar to.
- platonisks Tāds, kas attiecas uz platonisma filozofisko mācību.
- psihoprofilaktisks Tāds, kas attiecas uz psihisko slimību profilaksi un negatīvās psihiskās iedarbības novēršanu.
- federāls Tāds, kas attiecas uz visu (federatīvo) valsti.
- metafizisks Tāds, kas attiecas, balstās uz metafiziku, tai raksturīgs.
- zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- stereofonisks Tāds, kas balstās stereofonijas principos; tāds, kas rada iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- niķīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē ar traucējumiem.
- virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
- nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
- pussprādzis Tāds, kas funkcionē lēni, ar traucējumiem; tāds, kas ir gandrīz pārtraucis darbību.
- skaidrs Tāds, kas funkcionē normāli (par maņu orgāniem, parasti par acīm).
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
- profilēts Tāds, kas ir ar šķērsgriezuma konfigurāciju.
- uzpūst Tāds, kas ir deformējies produkta bojāšanās rezultātā.
- rakstveida Tāds, kas ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
- tabulārs Tāds, kas ir fiksēts tabulā.
- pieaudzis Tāds, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību (par cilvēku).
- vārgs Tāds, kas ir fiziski vājš, kam nav laba veselība; nevarīgs, nespēcīgs.
- izomorfs Tāds, kas ir formas ziņā līdzīgs.
- sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
- tipogrāfisks Tāds, kas ir iespiests tipogrāfijā.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts, normāli funkcionē; vesels, veselīgs.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- pagrūts Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā oficiālajai baznīcas doktrīnai.
- epistulārs Tāds, kas ir rakstīts vēstuļu formā.
- katastrofāls Tāds, kas ir raksturīgs katastrofai; tāds, kas var izraisīt katastrofu, traģiskas sekas.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
- sviedrains Tāds, kas ir saistīts ar smagu fizisku darbu.
- pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
- zvērināts Tāds, kas ir saņēmis atļauju (piem., licenci, sertifikātu) nodarboties (ar ko), kontrolēt (ko).
- sertificēts Tāds, kas ir saņēmis sertifikātu.
- uniformēts Tāds, kas ir tērpies uniformā.
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prāta kontrolei.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
- pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, fiziskas pārpūles dēļ).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
- gaišs Tāds, kas izceļas uz tumšāka fona.
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- fotogēnisks Tāds, kas labi izskatās uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
- iracionāls Tāds, kas nav ar prātu izzināms, aptverams; nedefinējams, neizskaidrojams.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
- domājams Tāds, kas nav fiziski nodalīts.
- vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
- vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
- neformāls Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts, varas iestāžu atzīts.
- nereģistrēts Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts.
- nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu, asiem konfliktiem.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu; neoficiāls, brīvs.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- neoficiāls Tāds, kas nav saistīts ar stingri noteiktām attiecībām, noteikumiem, formalitāšu ievērošanu u. tml.; neformāls, brīvs.
- neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
- neejošs Tāds, kas nedarbojas, nefunkcionē.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
- telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
- zemletes Tāds, kas oficiāli nav nopērkams (par preci); tāds, kas saistīts ar slepenu, neatļautu tirdzniecību.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- fiktīvs Tāds, kas pastāv tikai formāli, bet ne realitātē; neīsts.
- nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
- iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
- legāls Tāds, kas pastāv un darbojas atklāti; oficiāli.
- patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- pirmsinfarkta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms infarkta izveidošanās.
- pēcinfarkta Tāds, kas pastāv, noris neilgi pēc infarkta.
- starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- reformistisks Tāds, kas pauž reformisma uzskatus.
- elastīgs Tāds, kas pēc deformācijas atjauno savu agrāko formu; arī lokans.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas.
- zarains Tāds, kas pēc formas atgādina zarus.
- cigārveida Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs cigāram – ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- konisks Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam.
- āķveida Tāds, kas pēc formas līdzīgs āķim (1).
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
- parasts Tāds, kas pēc izmēra, formas, veida neatšķiras no citiem, līdzīgiem.
- zīds Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu; zīdains.
- bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
- atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
- nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- nopietns Tāds, kas prasa fizisku vai garīgu piepūli, rūpīgu, pamatīgu darbu.
- efektīgs Tāds, kas rada efektu, dod labu rezultātu, iedarbīgs.
- efektīgs Tāds, kas rada efektu, piesaista uzmanību; spilgts, iespaidīgs.
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
- aforistisks Tāds, kas raksturīgs aforismam; tāds, kam ir aforisma forma.
- farizejisks Tāds, kas raksturīgs farizejiem.
- feļetonisks Tāds, kas raksturīgs feļetonam.
- francisks Tāds, kas raksturīgs franču tautai, valodai.
- gaismjutīgs Tāds, kas reaģē uz gaismas iedarbību (parasti par fotomateriāliem).
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
- pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm); tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Tāds, kas saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
- grūts Tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām sāpēm, ciešanām; arī bīstams dzīvībai.
- nemierīgs Tāds, kas saistīts ar nemieriem, asiem konfliktiem, bruņotu cīņu.
- psihofizioloģisks Tāds, kas saistīts ar psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- tomogrāfisks Tāds, kas saistīts ar tomogrāfiju.
- topogrāfisks Tāds, kas saistīts ar topogrāfiju.
- transformatīvs Tāds, kas saistīts ar transformāciju.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
- alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas un noris neilgi pēc finiša.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- fragmentārs Tāds, kas sastāv no fragmentiem; daļējs, nepilnīgs.
- vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena vārda (par gramatiskām formām).
- vienvārdīgs Tāds, kas sastāv no viena vārda; tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
- fosforizēts Tāds, kas satur fosforescējošu vielu.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, satur informāciju (1); tāds, kas ir saistīts ar informāciju (1).
- rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rentgenogrāfisks Tāds, kas tiek veikts, izmantojot rentgenogrāfiju.
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu.
- smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
- grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
- subfosils Tāds, kas vēl nav pilnībā fosilizējies (pārakmeņojies).
- pretinflācijas Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret inflāciju, tās pārvarēšanu.
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- reflektorisks Tāds, ko izraisa reflekss.
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- parapsihisks Tāds, ko nevar izskaidrot ar zināmo psihofizioloģisko sistēmu darbību.
- atkarīgs Tāds, ko nosaka cita parādība, faktors u. tml.
- atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- pamatots Tāds, ko var pierādīt, apstiprināt ar faktiem; tāds, kam ir svarīgs iemesls; vērā ņemams.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
- līdzens Tāds, kur nav kalnu, augstu pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
- studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
- rupjš Tāds, kurā (kam) veido galvenokārt pamatformu.
- referatīvs Tāds, kurā (kas) ir atreferēts vai izklāstīts referāta veidā; referātam līdzīgs.
- šķautņains Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
- slikts Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piem., par maņu orgāniem).
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piem., par kādu faktu, cilvēka darbību).
- hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
- plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzuma.
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
- sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- stabils Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
- ekscentrisks Tāds, kurā izmantoti asi kontrastaini, pārsteidzoši paņēmieni, komiski efekti.
- neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
- talantīgs Tāds, kurā izpaužas talants, arī augsta profesionāla prasme (par darbu, darbību).
- saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
- zāģveida Tāds, kura kustība, virzība u. tml. atgādina zāģa zobu formu.
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- netikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās (īpaši seksuālajā sfērā) neatbilst morāles normām; tāds, kurā izpaužas šāda neatbilstība.
- zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (piemēram, par auga lapu plātnes malu).
- pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām ir vēlamās (piem., formu, vērtības) attiecības; tāda (sastāvdaļa), kam ir vēlamās (piem., formas, vērtības) attiecības (ar pārējām kā sastāvdaļām).
- lielisks Tāds, kura saturā, formā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, saistošs.
- rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
- mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants; tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
- stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
- daudzfunkcionāls Tāds, kurš pilda dažādas funkcijas.
- nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
- stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
- rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums.
- ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
- loksne Taisnstūra formas (papīra) gabals (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).
- diplomāts Taisnstūra formas portfelis, kas atverams kā čemodāns.
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- taksists Taksometra šoferis.
- akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- informatīvais telefons tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
- dzīle Tālums, augstums (atmosfērā, kosmosā).
- T Tango (sporta deju klasifikācijā).
- tarifikācija Tarifa, (kā) likmes noteikšana.
- pretsvars Tas (apstāklis, faktors), kas rada līdzsvaru (kādās attiecībās, norisē u. tml.).
- traucēklis Tas (fakts, apstāklis), kas traucē, kavē (kā) norisi, realizēšanu.
- maksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas maksā, veic naudas pārskaitījumu.
- nemaksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas nemaksā, neveic naudas pārskaitījumu.
- signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
- noslēpums Tas (piem., fakts, informācija), kas tiek slēpts, ko nedrīkst izpaust.
- ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
- temats Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- tēma Tas (piem., parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- ovāls Tas, kam ir iegareni apaļa forma.
- līčlocis Tas, kam ir līkumaina forma – izliekumi un ieliekumi; līklocis.
- gredzens Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
- līkums Tas, kam ir lokveida forma.
- trijstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma; trīsstūris.
- astoņstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- četrstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- sešstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- trīsstūris Tas, kam ir šāda daudzstūra forma.
- kvadrāts Tas, kam ir šāda taisnstūra forma.
- vēdeklis Tas, kam ir šādam priekšmetam raksturīgā forma.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- sfēra Tas, kam ir šādas telpas punktu kopas forma, veids.
- mēle Tas, kam ir šaura, garena forma.
- velvējums Tas, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvējums Tas, kam ir velves (2) forma, veids.
- nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
- pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
- žņaugs Tas, kas (piem., psiholoģiski, finansiāli) apgrūtina, nomāc.
- aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
- mašīna Tas, kas darbojas, funkcionē ar lielu jaudu.
- resursi Tas, kas ir izmantojams programmu izpildes procesā vai informācijas ieguvei.
- informācija Tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u. tml. palīdzību.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
- palīgs Tas, kas palīdz (kā) veikšanai, kādas funkcijas realizēšanai.
- starpfāze Tas, kas pastāv, noris starp fāzēm.
- opozicionārs Tas, kas pauž oficiālajam, valdošajam viedoklim pretējus uzskatus.
- zobens Tas, kas pēc formas atgādina zobenu.
- dokuments Tas, kas satur informāciju (piem., raksts, fotogrāfija, audioieraksts, datora diskete).
- šefs Tas, kas sniedz šefību.
- mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
- ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
- ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ziņas.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
- tautas garamantas tautas daiļrade, folklora.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
- arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
- kases gabals teātra izrāde, kinofilma, kas dod daudz ienākumu.
- rekvizīts Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
- režija Teātra izrādes, operas, kinofilmas u. tml. iestudēšana; koncertu, sarīkojumu, arī televīzijas, radio raidījumu u. tml. mākslinieciskā izveide.
- mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
- opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
- dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un starojuma dozu noteikšanu.
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
- kinotehnika Tehniskas ierīces, ko izmanto kinofilmu ražošanai un demonstrēšanai uz ekrāna.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- telegrāfa centrāle tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
- SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
- proza Teksts metriski nesaistītā valodā: daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas sarakstīts šādā valodas formā.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
- rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
- kriptogramma Teksts, kas rakstīts šifrēti – slepenrakstā.
- cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- taksofons Telefona automāts – aparāts telefona sarunām par tūlītēju samaksu.
- telefonists Telefona centrāles darbinieks, kas strādā pie komutatora.
- truba Telefona klausule.
- trubiņa Telefona klausule.
- telefonists Telefona montieris.
- karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
- krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
- radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- tālrunis Telefons.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- radiotelegrāfija Telegrāfa zīmju bezvadu pārraide ar radioviļņu palīdzību.
- radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- sīkplastika Tēlniecības veids – neliela formāta darbu (piem., cilvēku un dzīvnieku figūriņu) darināšana; attiecīgais mākslas darbs.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- frizētava Telpa, kas iekārtota friziera, arī kosmētisko pakalpojumu sniegšanai.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
- fotolaboratorija Telpa, kurā veic fotomateriālu apstrādi (fotofilmu attīstīšanu, attēlu izgatavošanu utt.).
- kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
- stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
- hologramma Telpisks attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- kosmētiskais remonts telpu remonts izskata uzlabošanai un nelielu defektu novēršanai.
- personāžs Tēls, darbojošā persona (romānā, izrādē, filmā, spēlē u. tml.).
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- manipulēt Tendenciozi, savā labā sagrozīt faktus.
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- teozofs Teozofijas piekritējs.
- darba terapija terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
- aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
- Eirozona teritorija, kurā valstu oficiālā valūta ir eiro.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- kritiskais stāvoklis termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- PET Termoplastisks polimērs – polietilēna tereftalāts.
- treniņtērps Tērps, kas paredzēts fizkultūras un sporta nodarbībām.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- iekļauties Tiekot ieliktam, ievirzītam (kur iekšā), būt pēc formas, lieluma u. tml. atbilstošam; iegult.
- izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
- izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
- statūti Tiesību normu kopojums, kas noteic sabiedrisko attiecību sfēras vai atsevišķas organizācijas tiesību reglamentācijas pamatu.
- kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- tiflopedagogs Tiflopedagoģijas speciālists.
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
- fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
- dabūt pa kūkumu tikt fiziski ietekmētam, tikt rātam.
- fotografēties Tikt fotografētam, ļaut sevi fotografēt.
- pavilkt Tikt galā (ar finansiālajām saistībām); veikt (nepieciešamos maksājumus).
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- iet Tikt rādītam (piem., par kinofilmu, lugu).
- filmēties Tikt uzņemtam kinofilmā; tēlot kinofilmā.
- akvedukts Tilta formā izbūvēts ūdensvads.
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
- burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
- kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
- faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
- prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas u. tml. uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
- tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
- brends Tirdzniecības, firmas zīme; zīmols.
- veikals Tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums.
- komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
- titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- topogrāfs Topogrāfijas speciālists.
- tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode.
- T Tornis (šaha figūra).
- tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
- štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
- sietspiedums Trafaretspiedums.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
- stūresrats Transportlīdzekļa (kuģa, jahtas) stūre rata formā; stūre.
- kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- trenažieris Treniņa ierīce fiziskiem vingrinājumiem.
- paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
- trijskanis Triftongs.
- kotangenss Trigonometriska funkcija – leņķa kosinusa attiecība pret šā leņķa sinusu.
- sinuss Trigonometriska funkcija – leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija – leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija – leņķim piegulošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
- uzstūris Trīsstūra formas lineāls.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
- palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
- kafija Tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu; kafijkoks.
- atklātā plaušu tuberkuloze tuberkulozes forma, kad krēpās atrodami tuberkulozes baciļi.
- ūdens Tukšas frāzes, nebūtiska informācija.
- brīvais tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģinālvalodas (piem., pēc formas, stila u. tml.).
- secīgā tulkošana tulkošanas veids, kad tulks vienu pēc otras tulko atsevišķas runas frāzes.
- mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- tuvplāns Tuvs (objekta) attēlojums (piem., kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā).
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- hidroterapija Ūdensdziedniecība – ūdens izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- drezīna Uz dzelzceļa sliedēm novietojama platforma (dzelzceļa personāla, materiālu, mehānismu pārvadāšanai).
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
- modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
- tipogrāfisks Uz tipogrāfijas darbiem attiecīgs, saistīts ar to.
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
- morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām).
- funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
- montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
- reklāmklips Uzfilmēts klips (kā) reklamēšanai.
- uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
- sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
- uzpolsterēt Uzlikt polsteri, lai piešķirtu (piemēram, ķermeņa daļai) vēlamo formu.
- zīme Uzlīme, birka, etiķete u. tml., kas satur informāciju par preci, tās cenu.
- rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
- ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
- filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
- likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
- pierakstīt Uzrakstīt ar grafiskām zīmēm (ko).
- izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
- baronlielskungs Uzrunas forma (runājot ar baronu).
- dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
- uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
- filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
- transformisms Uzskatu sistēma par dzīvnieku un augu formu mainību dabas faktoru ietekmē.
- ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- zīmotne Uzšuve, emblēma (parasti formas tērpam).
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
- sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
- notvert Uztvert un piefiksēt.
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- nacisms Vācu fašisms; nacionālsociālisms.
- brūnais mēris vācu fašisms.
- pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
- avangards Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa; priekšpulks.
- priekšpulks Vadošā (piem., sociālās, profesionālās grupas) daļa.
- vafeļraksts Vafelēm raksturīgs reljefs (piem., rūtiņu, šūnveida) raksts.
- trulis Vagonete; neliela dzelzceļa platforma; vagonetei līdzīgi ratiņi.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
- zvanīties Vairākkārt zvanīt (pa telefonu).
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
- koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
- bloks Vairāku pastmarku kopums ar kopēju tematiku, kas izdots īpašā poligrāfiskā noformējumā.
- portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
- berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
- pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- gaišība Valdnieka, augstmaņa uzrunas forma.
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- landgrāfs Valdnieks, firsts (Vācijā).
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- oficiālā valoda valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
- leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
- morfoloģija Valodas morfoloģisko parādību kopums, morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
- sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
- uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- frazeoloģija Valodniecības nozare, kurā pēta frazeoloģismus.
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
- pielaide Valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
- slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
- Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
- pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
- akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
- monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
- pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
- tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
- varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
- divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāki priekšmeti, personas u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- fleksija Vārda gramatiskās formas maiņas līdzeklis.
- rekcija Vārda īpašība piesaistīt atkarīgo komponentu noteiktā formā.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
- etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām.
- mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
- ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
- vēdera tīfs vēdertīfs.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- serdenis Veidnes sastāvdaļa, kas lējuma iekšējam dobumam piešķir vajadzīgo formu.
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- ķīlis Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
- tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
- aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
- profilēt Veidot (kā) profilu, piešķirt profilu.
- kalibrēt Veidot (kam) vajadzīgo lielumu, formu u. tml.
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
- sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- asēt Veidot, izgatavot asējumu (ofortu).
- konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
- formāts Veids, forma.
- komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
- triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
- atstrādāt Veikt (darba pienākumus) formāli, bez ieinteresētības, atbildības.
- revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
- reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- izdezinficēt Veikt dezinfekciju.
- mistificēt Veikt mistifikāciju (2).
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- mežģīties Veikt savas funkcijas nepilnīgi, ar traucējumiem (par orgāniem).
- šefot Veikt šefības pienākumus.
- tarificēt Veikt tarifikāciju.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- limfvads Vēnai līdzīgs cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- pretfašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; antifašistisks.
- antifašistisks Vērsts pret fašismu, fašistiem; pretfašistisks.
- antifeodāls Vērsts pret feodālismu.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
- atlants Vertikāls balsts (piem., balkonam) atlētiskas vīrieša figūras veidā.
- vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
- fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
- pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- korespondence Vēstules, kā arī elektroniskā pasta, faksa un telegrāfa sūtījumi.
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- vetfeldšeris Veterinārfeldšeris.
- veterinārs Veterinārijas speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- medijs Vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u. tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
- lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
- zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
- vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
- ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- kreps Viegls, plāns audums ar sīkgrubuļainu faktūru.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
- psihostimulators Viela, kas palielina psihiskās darbības intensitāti, mazina garīgo un fizisko nogurumu.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- agregātstāvoklis Vielas fizikālais stāvoklis.
- izotropija Vielas fizikālo īpašību vienādība visos virzienos.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- resorbcija Vielu uzsūkšanās, uzņemšana limfā un asinīs.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
- pārspriedums Viena no domraksta formām (skolā), kurā pauž attieksmi, izsaka vērtējumu un secinājumus.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- sērija Viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām.
- joga Viena no hinduisma filozofiskām sistēmām.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- melnās bakas viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- audi Vienādi funkcionējošu šūnu grupa ar starpšūnu vielu.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- kongruence Vienādība, sakritība (piem., ģeometriskām figūrām).
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- cunfte Vienas profesijas cilvēku kopa.
- kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti (piem., glikoze, fruktoze).
- sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
- datortīkls Vienotā sistēmā saslēgti un funkcionējoši datori.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
- versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- perifērija Vieta, kas atrodas tālu no kāda ģeogrāfiska centra, nomalē.
- gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
- svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
- toponīms Vietvārds; īpašvārds, kas nosauc ģeogrāfisku objektu.
- vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- manipulācija Viltīga rīcība, paņēmiens, tendencioza faktu sagrozīšana.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- spēka vingrojumi vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
- spēka vingrinājumi vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski.
- kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
- dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- bārddzinis Vīriešu frizieris.
- ezītis Vīriešu frizūra – ļoti īsi apgriezti mati, kas stāv vertikāli gaisā.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- plakne Virsma (piem., priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
- šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni (piem., rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē.
- kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs ar negaidītām muzikālām frāzēm un noskaņām.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
- zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
- fokusēt Virzīt (gaismas staru) fokusā; regulēt (ierīci), lai iegūtu skaidru attēlu.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
- literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- sīks Visaptverošs, detalizēts (piem., par faktiem, informāciju).
- distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- budžeta institūcijas visas valsts budžeta finansētās iestādes.
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
- stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
- genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
- universs Visums; viss esošais (piemēram, fizikāls kopums telpā un laikā).
- normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- kārkls Vītola krūms (krūmveida forma) ar lokaniem zariem, veselām garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos).
- nerādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- rādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- informatīvā grafika vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski attēlo kompleksu informāciju; infografika.
- infografika Vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski sniedz kompleksu informāciju; informatīvā grafika.
- tremolo Vokālā snieguma defekts – vibrējošs balss skanējums.
- dziedājums Vokāls (skaņdarba, parasti operas) fragments.
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- kinozāle Zāle kinofilmu demonstrēšanai.
- smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
- hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
- pilula Zāļu forma – zirnītis (2).
- furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
- pazaudēt Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
- nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
- atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
- liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
- satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
- lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
- zemessargs Zemākā dienesta pakāpe šajā formējumā.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
- laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
- ziepju trauks zemas kvalitātes, vienkāršs fotoaparāts.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 15 kilometru augstumam).
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis apmēram no 50 līdz 80 kilometru augstumā.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 8 līdz 55 km augstumam.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
- zemes reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- agrārā reforma zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- agrārreforma Zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- morfoģenēze Zemes virsas reljefa formu izcelšanās un attīstība.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- dzimtcilvēks Zemnieks, kas ir piesaistīts noteiktam feodāļa īpašumam.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- ziedkauss Zieds, kam ir kausa forma, veids.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
- ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
- ceļa rādītājs zīme, uzraksts ar informāciju par (kā) atrašanās vietu.
- rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (piem., par kustības virzienu).
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
- logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
- puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
- valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- mīksts zīmulis zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
- ciets zīmulis zīmulis ar lēni dilstošu grafītu.
- ass zīmulis zīmulis ar nosmailinātu grafītu.
- taksonomija Zinātne par augu un dzīvnieku klasifikāciju un identifikāciju.
- defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
- anatomija Zinātne par dzīva organisma sastāvu, uzbūvi un formu; attiecīgais mācību priekšmets.
- epizootoloģija Zinātne par dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos un apkarošanu.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija.
- tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
- klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
- loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- citoloģija Zinātne par šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijām.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefu, tā izveidošanos un attīstību.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- biofizika Zinātne, kas pētī fizikālas un fizikāli ķīmiskas parādības dzīvos organismos, fizikālo faktoru ietekmi uz tiem.
- epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
- radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
- hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
- zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe.
- radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
- fizioloģija Zinātnes nozare, kas pēta dzīva organisma, tā orgānu darbību (funkcionēšanu).
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku darba efektivitāti saistībā ar darba apstākļiem.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
- zooģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem.
- infektoloģija Zinātnes nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanu.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- meteoroloģija Zinātnes nozare, kurā pēta atmosfēru un tajā notiekošās fizikālās parādības un procesus.
- paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
- paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
- valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana feodālisma apstākļos 17.–18. gadsimtā.
- telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
- telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- fantasts Zinātniski fantastisku darbu autors.
- aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
- ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
- ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
- rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
- romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
- bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
- liecība Ziņas, dati, informācija (par ko).
- dati Ziņas, fakti, kas savākti noteiktam mērķim (piem., analīzei).
- līdzziņojums Ziņojums, kas papildina galveno referātu, ziņojumu.
- referēt Ziņot (piem., par kādiem faktiem, datiem).
- zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
- lašu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst, piem., laši, foreles, taimiņi, repši, sīgas.
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā.
- pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
- zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
- piezvanīt Zvanīt (kam) pa telefonu, lai sazinātos.
- telefonēt Zvanīt, runāt pa telefonu.
- žirafēns Žirafes mazulis.
- okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
- intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
- brīvais žurnālists žurnālists, kas nav saistīts darba attiecībās ar kādu konkrētu masu informācijas līdzekli.
- radiožurnālists Žurnālists, kurš gatavo raidījumus atskaņošanai radiofonā.
f citās vārdnīcās: