Paplašinātā meklēšana
Meklējam f.
Atrasts vārdos (200):
- ef:1
- alfa:1
- arfa:1
- afēra:1
- afiša:1
- bjefs:1
- blefs:1
- efeja:1
- -grāfs:1
- afekts:1
- afgāņi:1
- afikss:1
- afišēt:1
- Āfrika:1
- aifons:1
- amfora:1
- amorfs:1
- blefot:1
- bufete:1
- cunfte:1
- čefīrs:1
- defise:1
- difūzs:1
- dofins:1
- drafts:1
- dreifs:1
- efekts:1
- afēlijs:1
- anafora:1
- arfists:1
- asfalts:1
- bifelis:1
- buferis:1
- defekts:1
- defilēt:1
- definēt:1
- delfīns:1
- dreifēt:1
- efemers:1
- efūzija:1
- afektēts:1
- afērists:1
- aforisms:1
- afrikāņi:1
- afrikāta:1
- alfabēts:1
- amfībija:1
- anfilāde:1
- apokrifs:1
- asfaltēt:1
- atfaksēt:1
- atrofija:1
- atšifrēt:1
- benefice:1
- bifšteks:1
- biogrāfs:1
- biosfēra:1
- brīfings:1
- bufonāde:1
- butafors:1
- celofāns:1
- deficīts:1
- deficīts:2
- deformēt:1
- diftongs:1
- difundēt:1
- difūzija:1
- domofons:1
- drifters:1
- efedrīns:1
- efektīgs:1
- efektīvs:1
- eifonija:1
- eifonijs:1
- eiforija:1
- acidofils:1
- antifrīzs:1
- apostrofs:1
- asfiksija:1
- atmosfēra:1
- atreferēt:1
- atrofisks:1
- autogrāfs:1
- bareljefs:1
- batisfēra:1
- batiskafs:1
- biofizika:1
- defektīvs:1
- deflācija:1
- demogrāfs:1
- diafragma:1
- diference:1
- diferents:1
- difterija:1
- diktofons:1
- eifēmisms:1
- eiforizēt:1
- afektācija:1
- aizdreifēt:1
- amfetamīns:1
- analfabēts:1
- atomfizika:1
- atrofēties:1
- baletfilma:1
- bibliofils:1
- biofiziķis:1
- biogrāfija:1
- bufetnieks:1
- butaforija:1
- centrifūga:1
- cūkdelfīns:1
- defekācija:1
- definīcija:1
- dezinficēt:1
- diferencēt:1
- difrakcija:1
- distrofija:1
- aforistisks:1
- alfabētisks:1
- amfiteātris:1
- antifašists:1
- antifeodāls:1
- astrofizika:1
- atomfiziķis:1
- autofurgons:1
- bibliogrāfs:1
- biofizikāls:1
- biogrāfisks:1
- bufervalsts:1
- butaforisks:1
- centrifugēt:1
- defektologs:1
- deformācija:1
- delfinārijs:1
- demogrāfija:1
- dezinformēt:1
- diferencēts:1
- diftongisks:1
- disfunkcija:1
- diskomforts:1
- distrofisks:1
- agrārreforma:1
- asfaltbetons:1
- astrofiziķis:1
- atmosfērisks:1
- auditorfirma:1
- autoreferāts:1
- bakteriofāgs:1
- bezhlorofila:1
- bezkonfliktu:1
- bibliografēt:1
- cinkogrāfija:1
- cirkumflekss:1
- cukurfabrika:1
- datorgrafika:1
- defektoskops:1
- demogrāfisks:1
- dezinfekcija:1
- diferenciāls:1
- diskogrāfija:1
- dodekafonija:1
- driftertīkls:1
- efektivitāte:1
- afroamerikāņi:1
- analfabētisks:1
- analfabētisms:1
- astrofizikāls:1
- befstroganovs:1
- bibliogrāfija:1
- cinkogrāfisks:1
- defektoloģija:1
- dezinficējošs:1
- diferencēties:1
- diferenciālis:1
- diskvalificēt:1
- dodekafonisks:1
- dzērājšoferis:1
- antifašistisks:1
- augstfrekvence:1
- autobiogrāfija:1
- bibliogrāfisks:1
- defektoskopija:1
- dezinformācija:1
- diftongizēties:1
- doplerogrāfija:1
- aerofotogrāfija:1
- aizfilozofēties:1
- antropomorfisks:1
- antropomorfisms:1
- autentificēšana:1
- autobiogrāfisks:1
- ceturtdaļfināls:1
- diversifikācija:1
- biobibliogrāfija:1
- daudzfunkcionāls:1
- diskvalifikācija:1
- aerofotografēšana:1
- diferenciālrēķini:1
- eksponentfunkcija:1
- diferenciālvienādojums:1
Atrasts etimoloģijās (2184):
- No franču désorienter 'atgriezties no austrumiem'. (šķirklī dezorientēt)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No angļu fluorescence. (šķirklī fluorescence)
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No franču brillant 'spožs, mirdzošs'. (šķirklī briljants)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No franču héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No franču papier mâché 'sakošļāts papīrs'. (šķirklī papjēmašē)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- No itāliešu sgraffito (sgraffire 'skrāpēt'). (šķirklī sgrafito)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No franču protégé. (šķirklī protežē)
- No latīņu deficit 'trūkst'. (šķirklī deficīts)
- No franču principe, kam pamatā latīņu principium 'pamats, pirmsākums'. (šķirklī princips)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No franču isolateur. (šķirklī izolators)
- No angļu infographics. (šķirklī infografika)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No franču montpensieur. (šķirklī monpansjē)
- No franču mode, kam pamatā latīņu modus 'veids'. (šķirklī mode)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No franču néo-impressionnisme. (šķirklī neoimpresionisms)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No vācu Rasse, franču race. (šķirklī rase)
- No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No viduslaiku latīņu perfectivus. (šķirklī perfektīvs)
- No franču précision, kam pamatā latīņu praecisio 'nošķelšana'. (šķirklī precizitāte)
- No vācu fuchtig. (šķirklī puktīgs)
- No latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī infekcija)
- No franču glottophagie. (šķirklī glotofāgija)
- No franču ressource. (šķirklī resursi)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- No vācu Reflektant. (šķirklī reflektants)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No franču remontant. (šķirklī remontants)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No latīņu formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula)
- No franču cabinet. (šķirklī kabinets)
- No franču ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No latīņu professio. (šķirklī profesija)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No sengrieķu filozofa Platona vārda. (šķirklī platonisks)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No franču remonte 'izlabošana, atjaunošana'. (šķirklī remonts)
- No franču aristocrate. (šķirklī aristokrāts)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No franču misérable. (šķirklī mizerabls)
- No franču urotropine. (šķirklī urotropīns)
- No vācu Parlament, franču parlement (parler 'runāt'). (šķirklī parlaments)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- No franču tablette 'plāksnīte'. (šķirklī tablete)
- No vācu ABC 'alfabēts'. (šķirklī ābece)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No franču macarons, angļu macaroons. (šķirklī makarūni)
- No arābu sufiya 'rupja vilna' [apģērbam]. (šķirklī sūfisms)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No latīņu affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts)
- No angļu to film. (šķirklī filmēt)
- No latīņu functio 'izpilde, darbība'. (šķirklī funkcija)
- No franču avant-garde 'avangards, priekšpulks'. (šķirklī avangards)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts)
- No vācu Saft 'sula'. (šķirklī zapte)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- No franču assemblée. (šķirklī asambleja)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- No franču alliance. (šķirklī alianse)
- No vācu falsch. (šķirklī falšs)
- No franču préjudiciel. (šķirklī prejudiciāls)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No franču toilette. (šķirklī tualete)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No latīņu affricata 'ieberzta'. (šķirklī afrikāta)
- No franču s'amuser. (šķirklī amizēties)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No franču balustrade. (šķirklī balustrāde)
- No franču bécarre. (šķirklī bekars)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No franču déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No franču masque, kam pamatā itāliešu maschera. (šķirklī maska)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No franču frire 'cept'. (šķirklī fritēt)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No krievu каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu Kürassier, franču cuirassier (cuirasse 'krūšu un muguras bruņas'). (šķirklī kirasietis)
- No franču commis. (šķirklī komijs)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No vācu Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis)
- No franču omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- No latīņu praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No franču symptomatique. (šķirklī simptomātika)
- No latīņu sorbus 'pīlādzis'. Sorbīnskābi izdalījis vācu ķīmiķis A. V. Hofmanis (A. W. von Hofmann, 1818–1892) no pīlādžogu sulas. (šķirklī sorbīnskābe)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No latīņu sub 'zem, pie' un febris 'drudzis'. (šķirklī subfebrils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un fossilis 'izrakts'. (šķirklī subfosils)
- No latīņu suffossio 'rakšana no apakšas'. (šķirklī sufozija)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No vācu der Stutzer 'švīts, frants, modes āksts'. (šķirklī štuceris)
- No krievu талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa)
- No franču trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- Pēc vācu fiziķa V. E. Vēbera [W. E. Weber] uzvārda. (šķirklī vēbers)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No franču batterie. (šķirklī baterija)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No franču expansif, kam pamatā latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansīvs)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No franču antique, kam pamatā latīņu antiquus. (šķirklī antīks)
- No vācu giftig 'indīgs, dzēlīgs'. (šķirklī jiftīgs)
- No franču commercant, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komersants)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No angļu factory. (šķirklī faktorija)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No latīņu fanaticus, fanum 'templis'. (šķirklī fanātiķis)
- No krievu биржа, franču bourse, kam pamatā latīņu bursa 'maks'. (šķirklī birža)
- No franču abat-jour. (šķirklī abažūrs)
- No vācu Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents)
- No franču abonnement. (šķirklī abonements)
- No franču abonner. (šķirklī abonēt)
- No franču abordage. (šķirklī abordāža)
- No franču absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No vācu Ziffer 'cipars'. (šķirklī cipars)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No latīņu affectatio. (šķirklī afektācija)
- No franču affaire. (šķirklī afēra)
- No franču affiche. (šķirklī afiša)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No latīņu affixus 'piestiprināts'. (šķirklī afikss)
- No franču adresse. (šķirklī adrese)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No franču début. (šķirklī debija)
- No franču acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants)
- No franču accélération, latīņu acceleratio 'paātrināšana'. (šķirklī akcelerācija)
- No franču actionnaire. (šķirklī akcionārs)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No franču accord 'nolīgums, noruna'. (šķirklī akorddarbs)
- No franču accord 'noruna'. (šķirklī akords)
- No franču accréditer. (šķirklī akreditēt)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- No franču accessoire. (šķirklī aksesuārs)
- No franču accompagner. (šķirklī akompanēt)
- No franču acteur. (šķirklī aktieris)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No franču accoucheur. (šķirklī akušieris)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No franču allée. (šķirklī aleja)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No franču, spāņu alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs)
- No franču alpinisme (pēc vietvārda Alpi). (šķirklī alpīnisms)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No franču embrasure. (šķirklī ambrazūra)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No franču altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No franču amusant. (šķirklī amizants)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No franču amortir 'vājināt, mīkstināt'. (šķirklī amortizēt)
- No franču fiziķa A. M. Ampēra (Ampere) vārda. (šķirklī ampērs)
- No franču empire 'impērija'. (šķirklī ampīrs)
- No franču emploi 'izlietošana, nodarbošanās'. (šķirklī ampluā)
- No franču hangar 'šķūnis'. (šķirklī angārs)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No franču enfilade. (šķirklī anfilāde)
- No franču engagement. (šķirklī angažements)
- Pēc zviedru fiziķa A. Ongstrēma (A. J. Ångström) vārda. (šķirklī angstrēms)
- No krievu анкета, franču enque^te. (šķirklī anketa)
- No franču enclave. (šķirklī anklāvs)
- No franču ensemble 'kopā'. (šķirklī ansamblis)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No franču anglicisme. (šķirklī anglisms)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No franču antidote, grieķu antidoton 'pretdeva'. (šķirklī antidots)
- No angļu antifreeze (anti 'pret' un to freeze 'sasalt'). (šķirklī antifrīzs)
- No angļu antelope, franču antilope. (šķirklī antilope)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No franču entrepreneur. (šķirklī antreprenieris)
- No franču entresol. (šķirklī antresols)
- No franču anthropologue, grieķu. (šķirklī antropologs)
- No franču appartement 'dzīvoklis'. (šķirklī apartamenti)
- No franču apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No latīņu diffusio 'izplūšana'. (šķirklī difūzija)
- No franču apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No franču aplomb. (šķirklī aplombs)
- No franču doubler. (šķirklī dublēt)
- No franču arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska)
- No franču arbitre. (šķirklī arbitrs)
- No franču arranger 'pielāgot'. (šķirklī aranžēt)
- No franču arbitrage. (šķirklī arbitrāža)
- No vācu Harfe. (šķirklī arfa)
- No franču argot 'žargons'. (šķirklī argo)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No franču arcade. (šķirklī arkāde)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No franču arrogance. (šķirklī arogance)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No franču artiste. (šķirklī artists)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No krievu acceнuзaцuя, franču assainissement 'atveseļošana, attīrīšana'. (šķirklī asenizācija)
- No franču artillerie, kam pamatā latīņu artillaria. (šķirklī artilērija)
- No franču assignation 'maksāšanas rīkojums'. (šķirklī asignācija)
- No franču association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija)
- No franču assorti 'labi atlasīts'. (šķirklī asorti)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No franču assonance, kam pamatā latīņu assonantia, assono 'atsaucos'. (šķirklī asonanse)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No franču as 'dūzis'. (šķirklī ass)
- No franču attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs)
- No franču explosif. (šķirklī eksplozīvs)
- No franču atelier. (šķirklī ateljē)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No franču attraction, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atrakcija)
- No franču attractif, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktīvs)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No franču audience, kam pamatā latīņu audentia 'klausīšanās'. (šķirklī audience)
- No vācu fix. (šķirklī fikss)
- No norvēģu fjord. (šķirklī fjords)
- No franču griffe. (šķirklī grifs)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No franču autoritarisme. (šķirklī autoritārisms)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No franču avant-scene. (šķirklī avanscēna)
- No franču avance. (šķirklī avanss)
- No franču aventure. (šķirklī avantūra)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No franču avenue. (šķirklī avēnija)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- No franču aviation, kam pamatā latīņu avis 'putns'. (šķirklī aviācija)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No franču a jour 'caurumots, caurspīdīgs'. (šķirklī ažūrs)
- No franču azimut, kam pamatā arābu as-sumūt 'ceļi, virzieni'. (šķirklī azimuts)
- No franču babouin. (šķirklī babuīns)
- No franču bagage. (šķirklī bagāža)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No franču bagatelle 'nieks, sīkums'. (šķirklī bagatelle)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- No franču baccarat. (šķirklī bakara)
- No franču baccara. (šķirklī bakara)
- No vācu bakterizid, franču bactericide. (šķirklī baktericīds)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No franču balancer. (šķirklī balansēt)
- No franču balance. (šķirklī balanss)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No franču banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls)
- No franču bandage 'pārsējs, saite'. (šķirklī bandāža)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No franču banderole. (šķirklī bandrole)
- No vācu Bankier, franču banquier. (šķirklī baņķieris)
- No franču banquet. (šķirklī bankets)
- No franču galerie, jaunlatīņu galeria. (šķirklī galerija)
- No franču bas-relief 'zems reljefs'. (šķirklī bareljefs)
- No franču barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde)
- No franču barrière 'barjera, šķērslis'. (šķirklī barjera)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No franču bárge. (šķirklī barža)
- No franču bassin. (šķirklī baseins)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No franču bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataillon. (šķirklī bataljons)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No franču batiste. (šķirklī batists)
- No franču garage. (šķirklī garāža)
- No franču bâton 'nūja'. (šķirklī batons)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No franču boeuf 'liellopu gaļa' un īpašvārda Stroganovs. (šķirklī befstroganovs)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No franču bénédictine. (šķirklī benediktīns)
- No franču bénéfice 'peļņa, labums'. (šķirklī benefice)
- No franču béret. (šķirklī berete)
- No franču bémol, itāļu bemolle. (šķirklī bemols)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No franču baiser 'skūpsts'. (šķirklī bezē)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No franču bidet. (šķirklī bidē)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No angļu beefsteak. (šķirklī bifšteks)
- No franču billard, bille 'bumbiņa'. (šķirklī biljards)
- No franču billion. (šķirklī biljons)
- No franču bulletin. (šķirklī biļetens)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No angļu golfer. (šķirklī golferis)
- No franču billet. (šķirklī biļete)
- No franču burette. (šķirklī birete)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No franču biscuit. (šķirklī biskvīts)
- No franču bureau. (šķirklī birojs)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No franču bijouterie. (šķirklī bižutērija)
- No franču bief. (šķirklī bjefs)
- No franču blanchir 'mazgāt, balināt'. (šķirklī blanšēt)
- No angļu bluff. (šķirklī blefs)
- No franču blindage. (šķirklī blindāža)
- No franču bloc-notes. (šķirklī bloknots)
- No franču blouse. (šķirklī blūze)
- No franču blond. (šķirklī blonds)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No franču bon 'talons, čeks'. (šķirklī bona)
- No franču bombarder. (šķirklī bombardēt)
- No franču bonistique. (šķirklī bonistika)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No franču bonbon. (šķirklī bonbonga)
- No franču bon vivant. (šķirklī bonvivāns)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No franču botte 'zābaks'. (šķirklī botes)
- No franču brasse. (šķirklī brass)
- No franču bravoure 'drosme'. (šķirklī bravūra)
- No franču breloque. (šķirklī breloks)
- No vācu Brigadier, franču brigadier. (šķirklī brigadieris)
- No angļu briefing. (šķirklī brīfings)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No franču briquette, brique 'ķieģelis'. (šķirklī brikete)
- No franču brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns)
- No franču brise. (šķirklī brīze)
- No franču bronze. (šķirklī bronza)
- No franču brocher. (šķirklī brošēt)
- No franču brochure. (šķirklī brošūra)
- No franču broche. (šķirklī broša)
- Aizguvums no franču boudoir. (šķirklī buduārs)
- No angļu buffer. (šķirklī buferis)
- No franču buffet. (šķirklī bufete)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- No franču boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē)
- No franču bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists)
- No franču bouquet. (šķirklī buķete)
- No franču bouillon. (šķirklī buljons)
- No franču bourgeoisie. (šķirklī buržuāzija)
- No itāļu buttafuori. (šķirklī butafors)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No latīņu Confoederatio Helvetica. (šķirklī CH)
- No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No angļu charter 'fraktēt kuģi'. (šķirklī čarters)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- No franču izgudrotāja L. Ž. M. Dagēra (Daguerre) vārda un grieķu typos 'nospiedums'. (šķirklī dagerotipija)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- Pēc franču fiziologa, šī terapijas veida iedibinātāja Ž. d'Arsonvāla vārda. (šķirklī darsonvalizācija)
- No franču débarcadére. (šķirklī debarkaders)
- No franču débat. (šķirklī debates)
- No franču debatre 'strīdēties'. (šķirklī debatēt)
- No franču débutant. (šķirklī debitants)
- No franču débuter. (šķirklī debitēt)
- No franču débloquer. (šķirklī debloķēt)
- No franču débit 'noiets, patēriņš'. (šķirklī debits)
- No latīņu defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs)
- No latīņu defaecatio 'attīrīšana'. (šķirklī defekācija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts)
- No franču défiler. (šķirklī defilēt)
- No latīņu definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija)
- No latīņu deflare 'nopūst'. (šķirklī deflācija)
- No latīņu deformatio 'izkropļošana, formas mainīšanās'. (šķirklī deformācija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No latīņu de facto 'faktiski'. (šķirklī de facto)
- No franču dégradation. (šķirklī degradācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No franču décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt)
- No franču décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No franču décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē)
- No franču déclassé. (šķirklī deklasēts)
- No franču décorateur. (šķirklī dekorators)
- No franču délicatesse. (šķirklī delikatese)
- No grieķu delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démarcher 'soļot, maršēt'. (šķirklī demaršs)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démocratisme. (šķirklī demokrātisms)
- No franču démocratisation. (šķirklī demokratizācija)
- No franču démontage. (šķirklī demontāža)
- No franču démonter. (šķirklī demontēt)
- No franču démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No franču dénoncer. (šķirklī denonsēt)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No franču département. (šķirklī departaments)
- No franču dépêche. (šķirklī depeša)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No franču déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No franču dératisation. (šķirklī deratizācija)
- No franču dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists)
- No franču descente 'nokāpšana', 'nolaišanās', 'izcelšanās'. (šķirklī desants)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No franču devise. (šķirklī devīze)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No franču désorganisation 'sajukums'. (šķirklī dezorganizācija)
- No krievu дежурство, kam pamatā franču du jour 'dienas-'. (šķirklī dežūra)
- No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt)
- No franču déserteur. (šķirklī dezertieris)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No latīņu diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No franču diligence. (šķirklī diližanss)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No franču dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No franču directorat. (šķirklī direktorāts)
- No franču dirigeable 'vadāms'. (šķirklī dirižablis)
- No franču discographie. (šķirklī diskogrāfija)
- No angļu discomfort. (šķirklī diskomforts)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No franču discretio. (šķirklī diskreditēt)
- No franču directrice. (šķirklī direktrise)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No franču dislocation 'izvietojums'. (šķirklī dislokācija)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No franču distancer. (šķirklī distancēties)
- No franču divertissement 'izklaidēšanās, uzjautrināšanās'. (šķirklī divertisments)
- No franču division 'dalīšana, iedalījums'. (šķirklī divīzija)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No franču dolomi(t)e, pēc franču ģeologa D. de Dolomjē vārda. (šķirklī dolomīts)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No franču domino, iespējams, latīņu dominus 'kungs'. (šķirklī domino)
- No vācu Daumkraft. (šķirklī domkrats)
- No franču dossier. (šķirklī dosjē)
- No vācu Tropfen 'zāles, pilieni'. (šķirklī drapes)
- No franču draperie. (šķirklī drapērija)
- No franču draper. (šķirklī drapēt)
- No franču drap 'vadmala'. (šķirklī draps)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No franču dragée. (šķirklī dražeja)
- No franču dresser. (šķirklī dresēt)
- No franču doublet, double 'divkāršs'. (šķirklī dublets)
- No angļu drifter. (šķirklī drifters)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No franču drougues 'zāles'. (šķirklī drogas)
- No franču valodas. (šķirklī dublants)
- No franču doublage. (šķirklī dublāža)
- No franču doubleur. (šķirklī dublieris)
- No franču duel, kam pamatā latīņu duellum 'karš'. (šķirklī duelis)
- No franču douche. (šķirklī duša)
- No angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī džouls)
- No vācu Efeu. (šķirklī efeja)
- No franču égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms)
- No franču éclair. (šķirklī eklērs)
- No latīņu effusio 'izplūšana'. (šķirklī efūzija)
- No latīņu effectivus. (šķirklī efektīvs)
- No franču egoïsme, kam pamatā latīņu ego 'es'. (šķirklī egoisms)
- No franču équipage. (šķirklī ekipāža)
- No franču équipement. (šķirklī ekipējums)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No franču écossaise, écossais 'skotu'. (šķirklī ekosēze)
- No franču écran. (šķirklī ekrāns)
- No angļu economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists)
- No franču égoiste. (šķirklī egoists)
- No franču exalté. (šķirklī eksaltēts)
- No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis)
- No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
- No vācu Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms)
- No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
- No franču exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms)
- No franču exploitation. (šķirklī ekspluatācija)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No franču expropriation, kam pamatā latīņu expropriatio 'īpašuma atņemšana'. (šķirklī ekspropriācija)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers)
- No franču extravagance. (šķirklī ekstravagance)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No franču expressioniste. (šķirklī ekspresionists)
- No franču expressif. (šķirklī ekspresīvs)
- No franču extatique. (šķirklī ekstātisks)
- No franču extravagant. (šķirklī ekstravagants)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No franču équivalence. (šķirklī ekvivalence)
- No vācu Elefant, kam pamatā grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefants)
- No franču élégance. (šķirklī elegance)
- No franču électorat. (šķirklī elektorāts)
- No franču équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls)
- No franču élégant. (šķirklī elegants)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No franču émail. (šķirklī emalja)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No franču émotion, kam pamatā latīņu emovere 'satraukt, saviļņot'. (šķirklī emocijas)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No franču émulsion, kam pamatā latīņu emulsus 'izslaukts'. (šķirklī emulsija)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No franču encyclopédie. (šķirklī enciklopēdists)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- Pēc dāņu fiziķa H. K. Ersteda uzvārda. (šķirklī ersteds)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- No angļu essay, franču essai 'izmēģinājums, pārbaude'. (šķirklī eseja)
- No franču essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No franču escadre. (šķirklī eskadra)
- No franču escadrille. (šķirklī eskadriļa)
- No franču escadron. (šķirklī eskadrons)
- No franču escalope. (šķirklī eskalops)
- No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
- No franču escorte. (šķirklī eskorts)
- No franču échelon. (šķirklī ešelons)
- No franču estacade. (šķirklī estakāde)
- No franču estampe. (šķirklī estamps)
- No franču étalon. (šķirklī etalons)
- No franču estrade, spāņu estrado 'dēļu paaugstinājums'. (šķirklī estrāde)
- No franču échafaud. (šķirklī ešafots)
- No franču étape. (šķirklī etaps)
- No franču étagère. (šķirklī etažere)
- No franču étude. (šķirklī etīde)
- No franču étiquette 'uzraksts, etiķete'. (šķirklī etiķete)
- No franču étui. (šķirklī etvija)
- No franču évolutionner. (šķirklī evolucionēt)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- No latīņu fabricare. (šķirklī fabricēt)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No latīņu fabula 'stāstījums, stāsts'. (šķirklī fabula)
- No itāļu fagotto. (šķirklī fagots)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No angļu fax. (šķirklī fakss)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No arābu faquīr 'ubags'. (šķirklī faķīrs)
- No itāļu falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets)
- No latīņu falsificare. (šķirklī falsificēt)
- No itāļu fanfara. (šķirklī fanfara)
- No angļu fan. (šķirklī fans)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No latīņu faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No franču farce. (šķirklī farss)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No poļu fasowac. (šķirklī fasēt)
- No franču facette. (šķirklī fasete)
- No franču façon. (šķirklī fasons)
- No latīņu fascina, fascis 'saišķis, klūgu saišķis'. (šķirklī fašīna)
- No itāļu fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No latīņu februarius. (šķirklī februāris)
- No latīņu faeces 'atliekas'. (šķirklī fēces)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No franču féeri, fée 'feja'. (šķirklī feerija)
- No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
- No franču façade. (šķirklī fasāde)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No franču feuilleton (feuille 'lapa, avīze'). (šķirklī feļetons)
- No franču féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms)
- No vācu Pfennig. (šķirklī feniņš)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No angļu fan. (šķirklī fēns)
- No franču ferme, angļu farm. (šķirklī ferma)
- No franču ferme. (šķirklī ferma)
- No latīņu fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments)
- No angļu farmer. (šķirklī fermeris)
- No franču festival, kam pamatā latīņu fest 'svētki'. (šķirklī festivāls)
- No latīņu feodum, feudum. (šķirklī feods)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No latīņu fertils 'auglīgs'. (šķirklī fertils)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No grieķu féta 'šķēle'. (šķirklī feta)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No vācu figural. (šķirklī figurāls)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibra)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No franču fideisme. (šķirklī fideisms)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No latīņu figura 'veids'. (šķirklī figūra)
- No latīņu fictio. (šķirklī fikcija)
- No franču fixage, kam pamatā latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksāža)
- No franču fixer, kuram pamatā ir latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksēt)
- No franču fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs)
- No franču filet. (šķirklī fileja)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No franču filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns)
- No itāļu fiasco. (šķirklī fiasko)
- No angļu feeling. (šķirklī fīlīngs)
- No angļu film 'plāna kārtiņa, plēve'. (šķirklī filma)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No grieķu philosopheō 'nodarbojas ar filozofiju'. (šķirklī filozofēt)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No franču financer. (šķirklī finansēt)
- No franču finesse (fin 'smalks, izsmalcināts'). (šķirklī finese)
- No angļu finish 'nobeigums'. (šķirklī finišs)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No vācu Pfirsich. (šķirklī firziķis)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No franču fuselage (fuseau 'vārpsta'). (šķirklī fizelāža)
- No franču physionomie. (šķirklī fizionomija)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No franču flambé. (šķirklī flambēt)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No vācu Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis)
- No franču flanc. (šķirklī flangs)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No grieķu flebos 'vēna' un logos 'mācība'. (šķirklī fleboloģija)
- No latīņu fistula 'caurulīte'. (šķirklī fistula)
- No vācu Flagge, angļu flag. (šķirklī flaga)
- No franču flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets)
- No spāņu flamenco. (šķirklī flamenko)
- No latīņu flexio 'liekšana, pāreja'. (šķirklī fleksija)
- No angļu flirt. (šķirklī flirts)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No angļu floorball. (šķirklī florbols)
- No vācu Florett, franču fleuret. (šķirklī florete)
- No franču flotille. (šķirklī flotile)
- No latīņu fluidus 'tekošs'. (šķirklī fluīds)
- No latīņu fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija)
- No latīņu fluere 'tecēt'. (šķirklī fluors)
- No angļu fox-terrier. (šķirklī foksterjers)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No vācu Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss)
- No angļu flash mob. (šķirklī flešmobs)
- No angļu folder. (šķirklī folderis)
- No franču foyer. (šķirklī foajē)
- No vācu Foliant, kam pamatā latīņu folium 'lapa'. (šķirklī foliants)
- No latīņu folium 'lapa'. (šķirklī folija)
- No latīņu folliculus 'maisiņš'. (šķirklī folikuls)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No latīņu formatio 'veidojums'. (šķirklī formācija)
- No latīņu form(ica) 'skudra' un aldehīds. (šķirklī formaldehīds)
- No franču formalisme. (šķirklī formālisms)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu formare. (šķirklī formēt)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- No franču forcer. (šķirklī forsēt)
- No latīņu formalis. (šķirklī formāls)
- No latīņu forma. (šķirklī forma)
- No franču fort, kam pamatā latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forts)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- No franču fossile, kam pamatā latīņu fosilis 'izrakts'. (šķirklī fosilija)
- No itāļu forte, latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forte)
- No latīņu fortificatio 'nostiprināšana'. (šķirklī fortifikācija)
- No franču phosphate. (šķirklī fosfāts)
- No latīņu fragmentum. (šķirklī fragments)
- No franču frac. (šķirklī fraka)
- No vācu Fraktion, kam pamatā latīņu fractio 'laušana'. (šķirklī frakcija)
- No vācu frachten. (šķirklī fraktēt)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- No franču franc. (šķirklī franks)
- No franču franchise 'priekšrocība, privilēģija'. (šķirklī franšīze)
- No poļu frant. (šķirklī frants)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No franču frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence)
- No itāļu fresco 'svaigs'. (šķirklī freska)
- No franču frit. (šķirklī frī)
- No franču phraser. (šķirklī frāzēt)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No latīņu frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte)
- No franču fricassée. (šķirklī frikasē)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No latīņu frictio, fricare 'berzēt'. (šķirklī frikcija)
- No angļu free-style. (šķirklī frīstails)
- No franču frise. (šķirklī frīze)
- No franču friser 'cirtot, sprogot'. (šķirklī frizēt)
- No franču frisure. (šķirklī frizūra)
- No vācu frisch. (šķirklī frišs)
- No latīņu fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze)
- No latīņu frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija)
- No itāļu fuga. (šķirklī fūga)
- No franču fougasse. (šķirklī fugass)
- No franču frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No franču fronton. (šķirklī frontons)
- No franču frontal. (šķirklī frontāls)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No franču fourgon. (šķirklī furgons)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No itāļu furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors)
- No franču fourchette. (šķirklī furšets)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No angļu Group of Seven. (šķirklī G7)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- No franču gabarit. (šķirklī gabarīts)
- No latīņu valodas furunculus. (šķirklī furunkuls)
- No franču galant. (šķirklī galants)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- No franču galette. (šķirklī galete)
- No franču galop. (šķirklī galops)
- No franču galoches. (šķirklī galošas)
- No franču gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms)
- No franču trottoir. (šķirklī trotuārs)
- No franču garantir. (šķirklī garantēt)
- No franču garantie. (šķirklī garantija)
- No franču garant. (šķirklī garants)
- No franču garde-robe. (šķirklī garderobe)
- No franču garnir. (šķirklī garnēt)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No franču garnison. (šķirklī garnizons)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No franču gastronomie. (šķirklī gastronomija)
- No franču gazelle. (šķirklī gazele)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No franču guépard. (šķirklī gepards)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No franču guêtres. (šķirklī getras)
- No angļu, franču gibbon. (šķirklī gibons)
- No franču guide. (šķirklī gids)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No latīņu glorificare. (šķirklī glorificēt)
- No latīņu glorificatio. (šķirklī glorifikācija)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No franču godet 'glāzīte'. (šķirklī godē)
- No franču cuvette 'trauks, bļoda' (cuve 'kubls, toveris'). (šķirklī kivete)
- No franču gaufrer, gaufre 'vafele'. (šķirklī gofrēt)
- No angļu golf. (šķirklī golfs)
- No franču gothique 'gotu'. (šķirklī gotika)
- No franču gracieux, latīņu gratia. (šķirklī graciozs)
- No franču graphique. (šķirklī grafiks)
- No vācu Grafschaft. (šķirklī grāfiste)
- No itāļu graffiti. (šķirklī grafiti)
- No vācu Graf. (šķirklī grāfs)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No franču gratification. (šķirklī gratifikācija)
- No franču graver. (šķirklī gravēt)
- No franču gravure. (šķirklī gravīra)
- No franču graveur. (šķirklī gravieris)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No franču clichè. (šķirklī klišeja)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No vācu Griff. (šķirklī grifs)
- No franču grimace. (šķirklī grimase)
- No franču grimer 'grimēt'. (šķirklī grimēt)
- No franču grippe. (šķirklī gripa)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No vācu Groteske, franču grotesque 'dīvains, jocīgs'. (šķirklī groteska)
- No franču grotesque. (šķirklī grotesks)
- No vācu Gruppe, franču groupe. (šķirklī grupa)
- No angļu Global System for Mobile Communications. (šķirklī GSM)
- No franču gouache. (šķirklī guaša)
- No franču goudron 'darva'. (šķirklī gudrons)
- No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
- No franču garde, itāļu guardia. (šķirklī gvarde)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī halīfs)
- No franču hectare. (šķirklī hektārs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- Pēc vācu fiziķa H. Herca (H. Hertz) uzvārda. (šķirklī hercs)
- No franču héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms)
- No franču héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No angļu H(uman) I(mmunodeficiency) V(irus). (šķirklī HIV)
- Vārds veidots pēc tā sastāvdaļu hlora un fosfora nosaukumiem. (šķirklī hlorofoss)
- No angļu hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs)
- No franču humaniste. (šķirklī humānists)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No franču chromatisme, kam pamatā grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hromatisms)
- No franču idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No franču créole, spāņu criollo. (šķirklī kreoli)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No franču igrec 'grieķu i'. (šķirklī igreks)
- No grieķu ichtys 'zivs' un fauna. (šķirklī ihtiofauna)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- No franču illusion, latīņu illusio 'maldi'. (šķirklī ilūzija)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No franču imposant. (šķirklī impozants)
- No angļu immunodeficiency. (šķirklī imūndeficīts)
- No franču individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists)
- No franču indrustralisation. (šķirklī industrializācija)
- No franču industrialiser 'industrializēt'. (šķirklī industrializēt)
- No latīņu infantilis 'bērnišķīgs'. (šķirklī infantils)
- No vācu infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt)
- No latīņu informativus. (šķirklī informatīvs)
- No latīņu in 'iekšā' un filtrare 'izsūkties cauri'. (šķirklī infiltrācija)
- No latīņu informator 'audzinātājs, apgaismotājs'. (šķirklī informators)
- No latīņu infra 'zem'. (šķirklī infrasarkans)
- No latīņu inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī inflācija)
- No latīņu informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No agrākā šīs klases latīniskā nosaukuma Infusoria. (šķirklī infuzorijas)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No latīņu infixus 'iesprausts'. (šķirklī infikss)
- No vācu infinit, kam pamatā latīņu infinitivus. (šķirklī infinitīvs)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No franču installation '(tehnisko ierīču) iekārtošana, ierīkošana'. (šķirklī instalācija)
- No franču intensification. (šķirklī intensifikācija)
- No angļu interface. (šķirklī interfeiss)
- No franču intendant. (šķirklī intendants)
- No angļu interference. (šķirklī interference)
- No angļu interferon. (šķirklī interferons)
- No franču intérieur 'iekšējs'. (šķirklī interjers)
- No franču Internationale. (šķirklī Internacionāle)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- No angļu interview, franču entrevue. (šķirklī intervija)
- No arābu intifāda 'sacelšanās'. (šķirklī intifada)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No franču intrigant. (šķirklī intrigants)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No franču ingénieur. (šķirklī inženieris)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- Saīsinājums no angļu information technology. (šķirklī IT)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No franču isoler 'nošķirt'. (šķirklī izolēt)
- No izo- un grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī izomorfs)
- Pēc angļu fiziķa Dž. Džoula (J. Joule) uzvārda. (šķirklī J)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No franču maquette. (šķirklī makets)
- No franču maquillage 'grims, grimēšana, krāsošana'. (šķirklī makijāža)
- No vācu Jodoform. (šķirklī jodoforms)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No vācu Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters)
- No holandiešu juwelier, franču juelier. (šķirklī juvelieris)
- No franču cadastral. (šķirklī kadastrāls)
- No franču cabaret. (šķirklī kabarē)
- No franču cabine. (šķirklī kabīne)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No franču marquise. (šķirklī markīze)
- No franču cabriolet. (šķirklī kabriolets)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No franču quadrille. (šķirklī kadriļa)
- No franču cadre(s). (šķirklī kadrs)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- Pēc firmas "Martini & Rossi" nosaukuma. (šķirklī martini)
- No arābu chaftān. (šķirklī kaftāns)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- No franču calandre. (šķirklī kalandrs)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No franču calmar. (šķirklī kalmārs)
- No franču calibre. (šķirklī kalibrs)
- No arābu halīfa 'pēctecis, mantinieks'. (šķirklī kalifs)
- No franču calque (Š. Balī ieviests termins). (šķirklī kalks)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- Pēc franču teologa Ž. Kalvina (J. Calvin 1509–1564) vārda. (šķirklī kalvinisti)
- No franču gamache, spāņu guadamaci 'Gadamesas āda'. (šķirklī kamašas)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No franču camouflage 'maskēšanās'. (šķirklī kamuflāža)
- No franču canapé. (šķirklī kanapē)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No franču cancan. (šķirklī kankāns)
- No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No franču canonnade. (šķirklī kanonāde)
- No franču cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne)
- No franču canton 'apgabals'. (šķirklī kantons)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No franču caporal. (šķirklī kaprālis)
- No franču capricieux. (šķirklī kaprīzs)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No franču capsule, kam pamatā latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsele)
- No franču carabine. (šķirklī karabīne)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No franču caracal, kam pamatā tjurku karakulak. (šķirklī karakals)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No franču carreau 'četrstūris'. (šķirklī kāravs)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No franču carrière 'akmeņlauztuve'. (šķirklī karjers)
- No franču carcasse. (šķirklī karkass)
- No franču karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns)
- No franču carnet. (šķirklī karnete)
- No franču carrière, itāliešu carriera 'skriešana'. (šķirklī karjera)
- No franču monsieur 'mans kungs'. (šķirklī mesjē)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču cartographie. (šķirklī kartogrāfija)
- No franču carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons)
- No franču cartouche, itāļu cartoccio 'vīstoklis'. (šķirklī kartuša)
- No franču carrousel, itāļu carosello. (šķirklī karuselis)
- Aizguvums (18. gs.) no vācu Kartoffel. (šķirklī kartupelis)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No vācu Kastroll, krievu кастрюль, kam pamatā franču casserole. (šķirklī kastrolis)
- No franču cachalot (portugāļu cachola 'galva'). (šķirklī kašalots)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- No franču causatif, kam pamatā latīņu causa 'cēlonis'. (šķirklī kauzatīvs)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No franču cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde)
- No vācu Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No franču casemate, itāļu casamatta. (šķirklī kazemāts)
- No franču casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs)
- No mongoļu kefīr. (šķirklī kefīrs)
- No franču ceramide. (šķirklī keramīdi)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No franču kilo, kam pamatā grieķu chilioi 'tūkstoš'. (šķirklī kilo-)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- No franču curé. (šķirklī kirē)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No franču claqueur. (šķirklī klaķieri)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No franču classificateur. (šķirklī klasifikators)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No franču clavecin. (šķirklī klavesīns)
- No angļu clerk, franču clerc, kam pamatā latīņu clericus. (šķirklī klerks)
- No vācu Kliff. (šķirklī klifs)
- No franču clique 'banda'. (šķirklī kliķe)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No vācu klopfen 'dauzīt'. (šķirklī klope)
- No krievu клёш, franču cloche 'zvans'. (šķirklī kļošs)
- No vācu Kniff 'triks'. (šķirklī knifs)
- No franču coagulant. (šķirklī koagulants)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No franču coder, angļu to code. (šķirklī kodēt)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No vācu Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns)
- No vācu Koferment. (šķirklī kofermenti)
- No vācu Koffer. (šķirklī koferis)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No franču cocarde (coq 'gailis'). (šķirklī kokarde)
- No franču coquette. (šķirklī koķete)
- No franču coquetterie. (šķirklī koķetērija)
- No franču coqueter. (šķirklī koķetēt)
- No franču collaboration 'sadarbība'. (šķirklī kolaboracionisms)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No franču collage 'uzlīmēšana'. (šķirklī kolāža)
- No franču collaborationiste. (šķirklī kolaboracionists)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectivisme, kam pamatā latīņu collectivus. (šķirklī kolektīvisms)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No franču colibri. (šķirklī kolibri)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No angļu colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls)
- No franču collonade. (šķirklī kolonāde)
- No franču coloniser. (šķirklī kolonizēt)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No franču colportage. (šķirklī kolportāža)
- No franču coloriste. (šķirklī kolorists)
- No franču colporteur. (šķirklī kolportieris)
- No franču commandant. (šķirklī komandants)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No franču commandeur. (šķirklī komandors)
- No franču commandur. (šķirklī komandieris)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No franču combinaison. (šķirklī kombinezons)
- No franču commerce, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komercija)
- No vācu Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs)
- No angļu comfort. (šķirklī komforts)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No angļu comfortable. (šķirklī komfortabls)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No franču compagnie. (šķirklī kompānija)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No krievu комплектовать, kam pamatā franču completer 'papildināt'. (šķirklī komplektēt)
- No franču compliment. (šķirklī kompliments)
- No franču composter. (šķirklī kompostrēt)
- No franču compagnon. (šķirklī kompanjons)
- No franču composteur. (šķirklī kompostrētājs)
- No franču compote. (šķirklī kompots)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No franču compromettre. (šķirklī kompromitēt)
- No franču comtesse. (šķirklī komtese)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No franču communal 'kopienas'. (šķirklī komunāls)
- No franču communard. (šķirklī komunārs)
- No franču communiqué. (šķirklī komunikē)
- No franču concentrer. (šķirklī koncentrēt)
- No franču concentration, kam pamatā latīņu con 'ar' un centrum 'centrs'. (šķirklī koncentrācija)
- No latīņu confoederatus. (šķirklī konfederatīvs)
- No latīņu confessionalis. (šķirklī konfesionāls)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No latīņu confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No latīņu confessio 'atzīšanās'. (šķirklī konfesija)
- No angļu confidentiality. (šķirklī konfidencialitāte)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No latīņu confirmatio 'apstiprināšana'. (šķirklī konfirmācija)
- No latīņu confirmare 'apstiprināt'. (šķirklī konfirmēt)
- No latīņu confiscare. (šķirklī konfiscēt)
- No latīņu confiscatio. (šķirklī konfiskācija)
- No latīņu conflictus 'sadursme'. (šķirklī konflikts)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No franču conférencier 'referents, lektors'. (šķirklī konferansjē)
- No itāļu confetti. (šķirklī konfeti)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No franču consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence)
- No franču console. (šķirklī konsole)
- No franču consonance, kam pamatā latīņu consonantia. (šķirklī konsonanse)
- No franču constater, kam pamatā latīņu constat 'ir zināms'. (šķirklī konstatēt)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No franču continental. (šķirklī kontinentāls)
- No franču contrôle. (šķirklī kontrole)
- No franču contre-amiral. (šķirklī kontradmirālis)
- No itāļu contrafagotto. (šķirklī kontrafagots)
- No franču contrôleur. (šķirklī kontrolieris)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolutionnaire. (šķirklī kontrrevolucionārs)
- No franču contre-révolution. (šķirklī kontrrevolūcija)
- No franču contour. (šķirklī kontūra)
- No franču couvert, krievu конверт. (šķirklī konverts)
- No franču contre-force 'pretspēks'. (šķirklī kontrforss)
- No franču contour. (šķirklī kontūrs)
- No franču convoyer. (šķirklī konvojēt)
- No franču convoi. (šķirklī konvojs)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No franču corde 'virve, aukla'. (šķirklī korda)
- No franču corps de ballet (corps 'personālsastāvs' un ballet 'balets'). (šķirklī kordebalets)
- No franču cordon 'aukla, virve'. (šķirklī kordons)
- No franču corde 'aukla, virve'. (šķirklī kords)
- No vācu Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No franču corridor (latīņu currere 'skriet'). (šķirklī koridors)
- No franču cornichon. (šķirklī kornišoni)
- No franču corset. (šķirklī korsete)
- No franču cortège 'kortešs, svinīgs gājiens, virkne'. (šķirklī kortežs)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No franču cosmétique un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī kosmetoloģija)
- No franču cosmographie, kam pamatā grieķu kosmographia. (šķirklī kosmogrāfija)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No franču costume 'tērps'. (šķirklī kostīms)
- No franču cochenille. (šķirklī košenile)
- No franču coter. (šķirklī kotēties)
- No franču craquelure. (šķirklī kraklē)
- No franču cravate. (šķirklī kravate)
- No vācu kräftig. (šķirklī kreftīgs)
- No franču crème. (šķirklī krēms)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No vācu kräftig 'stiprs'. (šķirklī kreptīgs)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No franču crétin. (šķirklī kretīns)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No franču crinoline (crin 'zirgu astri'). (šķirklī krinolīns)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No franču croquette. (šķirklī krokete)
- No angļu croquet, franču crochet 'āķis, kāsis'. (šķirklī krokets)
- No franču croissant. (šķirklī kruasāns)
- No latīņu crucifixus (cruciare 'mocīt, spīdzināt, sist krustā'). (šķirklī krucifikss)
- No franču croupier. (šķirklī krupjē)
- No franču cruchon 'trauks ar osu'. (šķirklī krušons)
- No franču cubisme (cube 'kubs'). (šķirklī kubisms)
- No franču cubiste. (šķirklī kubists)
- No franču cougouar. (šķirklī kuguārs)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- Pēc franču fiziķa Šarla Ogistēna Kulona (Coulomb) vārda. (šķirklī kulons)
- No franču coulant. (šķirklī kulons)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No franču couloirs. (šķirklī kuluāri)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No franču commode 'ērts'. (šķirklī kumode)
- No franču coupage 'griešana'. (šķirklī kupāža)
- No franču coupe (couper 'nogriezt'). (šķirklī kupeja)
- No franču couper 'nogriezt'. (šķirklī kupēt)
- No franču coupure, couper 'griezt, nogriezt'. (šķirklī kupīra)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No franču coupon 'atgriezums'. (šķirklī kupons)
- No franču courant 'tekošs'. (šķirklī kuranti)
- No franču couplet 'strofa'. (šķirklī kuplets)
- No franču courtage. (šķirklī kurtāža)
- No vācu Kurfürst. (šķirklī kūrfirsts)
- No franču courtisane. (šķirklī kurtizāne)
- No franču couchette 'gultiņa'. (šķirklī kušete)
- No franču couvert. (šķirklī kuvērs)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Laffete, franču làffût. (šķirklī lafete)
- No franču lacrosse. (šķirklī lakross)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- No franču lambrequin. (šķirklī lambrekens)
- No franču lampos. (šķirklī lampass)
- No franču lampion. (šķirklī lampions)
- No franču landau. (šķirklī lando)
- No franču languette 'mēlīte'. (šķirklī langets)
- No franču langouste. (šķirklī langusts)
- No vācu Landgraf. (šķirklī landgrāfs)
- No franču lasso, spāņu lazo. (šķirklī laso)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- No franču lazaret, itāļu lazaretto. (šķirklī lazarete)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No afrikāņu okapi. (šķirklī okapi)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No vācu liefern. (šķirklī līferēt)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No franču liqueur. (šķirklī liķieris)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No franču limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No franču litrage. (šķirklī litrāža)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No franču livrée. (šķirklī livreja)
- No flāmu botāniķa Matiasa de Lobēla (M. de Lobel, 1538–1616) latinizētā vārda Lobelius. (šķirklī lobēlija)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojalitāte)
- No franču longe 'virve; pavada'. (šķirklī lonža)
- No franču (vai angļu) loyal 'uzticams'. (šķirklī lojāls)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No franču loris. (šķirklī loris)
- No franču lorgnette. (šķirklī lornete)
- No franču lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No franču loge. (šķirklī loža)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No franču loupe. (šķirklī lupa)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- No franču madame 'mana kundze, dāma'. (šķirklī madāma)
- No itāļu maf(f)ia 'lielīšanās'. (šķirklī mafija)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu magnificat (magnificare 'cildināt'). (šķirklī magnifikāts)
- Pēc franču botāniķa P. Manjola (Pierre Magnol 1638–1715) vārda. (šķirklī magnolija)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No franču macramé. (šķirklī makramē)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No franču maltase. (šķirklī maltāze)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No franču mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens)
- No franču manoeuvres. (šķirklī manevrs)
- No franču manège. (šķirklī manēža)
- No franču mangouste. (šķirklī mangusts)
- No franču maniaque, kam pamatā grieķu maniakos. (šķirklī maniaks)
- No franču manière. (šķirklī maniere)
- No latīņu manifestatio 'atklāšana, izteikšana'. (šķirklī manifestācija)
- No latīņu manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests)
- No franču manipulation. (šķirklī manipulācija)
- No franču manipuler. (šķirklī manipulēt)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No franču manchette. (šķirklī manšete)
- No franču marmelade. (šķirklī marmelāde)
- No franču marinade. (šķirklī marināde)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču marquisette. (šķirklī markizets)
- No franču marquer 'atzīmēt'. (šķirklī marķēt)
- No franču marquis. (šķirklī marķīzs)
- No franču marli 'plīvuraudums'. (šķirklī marle)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No franču marche 'soļo!'. (šķirklī marš)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- No franču marche 'gājiens' un route 'ceļš'. (šķirklī maršruts)
- No franču marche 'gājiens; maršs'. (šķirklī maršs)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No franču marauder. (šķirklī marodieris)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No franču mascarade. (šķirklī maskarāde)
- No franču masquer. (šķirklī maskēt)
- No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
- No angļu mastiff. (šķirklī mastifs)
- No franču machinerie 'vairāku mašīnu kopums'. (šķirklī mašinērija)
- No franču machine, kam pamatā latīņu machina 'ierīce'. (šķirklī mašīna)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- No franču médaillon. (šķirklī medaljons)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- No franču patience 'pacietība'. (šķirklī pasjanss)
- No franču mélange 'maisījums'. (šķirklī melanža)
- No franču mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns)
- No franču mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No franču mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No franču mélomane. (šķirklī melomāns)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No franču menuet 'smalks' (menu 'sīks, mazs'). (šķirklī menuets)
- No franču mairie. (šķirklī mērija)
- No franču mercantilisme (itāļu mercante 'tirgotājs'). (šķirklī merkantilisms)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No franču pat. (šķirklī pats)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No franču métis 'metiss'. (šķirklī metiss)
- No franču métrage. (šķirklī metrāža)
- No franču maître d'hotel 'mājas īpašnieks'. (šķirklī metrdotels)
- No franču maîtresse 'kundze'. (šķirklī metrese)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- No franču maître 'meistars, skolotājs'. (šķirklī metrs)
- No franču mésalliance. (šķirklī mezalianse)
- No franču péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No franču micromètre. (šķirklī mikrometrs)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No franču militariste. (šķirklī militārists)
- No franču milliard. (šķirklī miljards)
- No franču million. (šķirklī miljons)
- No franču millionnaire. (šķirklī miljonārs)
- No franču minette 'kaķītis'. (šķirklī minets)
- No franču miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No franču mirage. (šķirklī mirāža)
- No franču mistral. (šķirklī mistrāls)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No franču musette 'dūdas'. (šķirklī mizete)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No franču molécule, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī molekula)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No franču monarchiste. (šķirklī monarhists)
- No franču monarchisme. (šķirklī monarhisms)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No franču monocle, kam pamatā latīņu monoculus 'vienacis'. (šķirklī monoklis)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No franču moraine. (šķirklī morēna)
- No vācu Morphin, jaunlatīņu morphium (pamatā grieķu Morpheus 'Morfejs'). (šķirklī morfijs)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un logos 'mācība'. (šķirklī morfoloģija)
- No franču morgue. (šķirklī morgs)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No franču motet (mot 'vārds'). (šķirklī motete)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- No franču mosaïque, itāļu mosaico. (šķirklī mozaīka)
- No franču moire. (šķirklī muarē)
- No vācu Muffel. (šķirklī mufelis)
- No franču mouflon, itāļu muffione. (šķirklī muflons)
- No arābu muftī 'izšķīrējs, tiesību lietpratējs'. (šķirklī muftijs)
- No vācu Muff. (šķirklī mufe)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No franču moulage (mouler 'veidot'). (šķirklī mulāža)
- No franču multilinguisme. (šķirklī multilingvisms)
- No franču moulinet. (šķirklī mulinē)
- No franču munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija)
- No krievu мундир 'uniforma, formas uzvalks'. (šķirklī mundieris)
- No franču muscat. (šķirklī muskats)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No franču mousquet. (šķirklī muskete)
- No franču mousquetaire. (šķirklī musketieris)
- No franču musical, kam pamatā latīņu musicalis. (šķirklī muzikāls)
- No franču nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No franču nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists)
- No franču national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls)
- No franču naïf, kam pamatā latīņu nativus. (šķirklī naivs)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- No franču naturalisation. (šķirklī naturalizācija)
- No franču négligé. (šķirklī negližē)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No angļu informal 'neoficiāls'. (šķirklī neformāls)
- No franču pirogue, spāņu piragua. (šķirklī piroga)
- No franču planchette 'dēlītis'. (šķirklī planšete)
- No franču troubadour. (šķirklī trubadūrs)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No franču néo-classicisme. (šķirklī neoklasicisms)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- No franču nuanse. (šķirklī nianse)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No franču niche. (šķirklī niša)
- No franču niveler 'līdzināt', niveau 'līmenis'. (šķirklī nivelēt)
- No franču poser. (šķirklī pozēt)
- No franču noblesse 'cildenums, dižciltība'. (šķirklī noblese)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No vācu Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte)
- No franču nonpareille. (šķirklī nonparelis)
- No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
- No franču ragoût. (šķirklī ragū)
- No franču nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms)
- No franču nougat, kam pamatā latīņu nux 'rieksts'. (šķirklī nuga)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņjoki)
- No itāliešu dsk. formas gnocchi. (šķirklī ņoki)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No franču odeur 'smarža'. (šķirklī odieris)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No vācu Offizier. (šķirklī oficieris)
- No angļu office. (šķirklī ofiss)
- No franču eau-forte 'slāpekļskābe'. (šķirklī oforts)
- No angļu offset (printing). (šķirklī ofsets)
- No angļu offshore. (šķirklī ofšors)
- No latīņu officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls)
- No franču oléandre. (šķirklī oleandrs)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No franču homard. (šķirklī omārs)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- No franču ondulation (onde 'vilnis'). (šķirklī ondulācija)
- No vācu fiziķa G. S. Oma (Georg Simon Ohm, 1789–1854) uzvārda. (šķirklī oms)
- No angļu (O)rganisation of (P)etroleum (E)xporting (C)ountries. (šķirklī OPEC)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No franču orangerie (orange 'apelsīns'). (šķirklī oranžērija)
- No franču organisme, kam pamatā grieķu organon 'rīks, instruments, orgāns'. (šķirklī organisms)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No vācu Regie, franču régie 'pārvaldīšana'. (šķirklī režija)
- No franču orange 'apelsīns'. (šķirklī oranžs)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No angļu overdraft. (šķirklī overdrafts)
- No franču ovulation, kam pamatā latīņu ovulum 'oliņa'. (šķirklī ovulācija)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No franču royaliste, roi 'karalis'. (šķirklī rojālists)
- No franču pacifisme, kam pamatā latīņu pacificus 'samierinošs'. (šķirklī pacifisms)
- No franču pas de deux 'deja divatā'. (šķirklī padedē)
- No vācu Paket, franču paquet. (šķirklī pakete)
- No franču palatine. (šķirklī palantīns)
- No franču palette, kam pamatā latīņu pāla 'lāpsta'. (šķirklī palete)
- No ebreju pelištim 'ieceļotāji', t. i., filistieši. (šķirklī palestīnieši)
- No franču palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No franču palmette. (šķirklī palmete)
- No franču pente douce 'slīpa nogāze'. (šķirklī panduss)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No franču parapher. (šķirklī parafēt)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No krievu паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža)
- No franču parceller 'sadalīt sīkās daļās'. (šķirklī parcelācija)
- No franču parcelle 'daļiņa'. (šķirklī parcele)
- No franču parfumerie (parfum 'smarža, smaržas'). (šķirklī parfimērija)
- No franču parfum 'smarža, smaržas'. (šķirklī parfīms)
- No franču parkour 'šķēršļu josla'. (šķirklī parkūrs)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču parodiste. (šķirklī parodists)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No franču parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters)
- No franču partisan. (šķirklī partizāns)
- No franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs)
- No franču passage 'eja'. (šķirklī pasāža)
- No franču (je) passe '(es) izlaižu'. (šķirklī pasēt)
- No latīņu Passiflora (passio 'ciešanas' un flos, floris 'puķe, zieds'). (šķirklī pasiflora)
- No franču zinātnieka B. Paskāla (1623–1662) vārda. (šķirklī paskāls)
- No franču passe-partout 'iziet visur cauri'. (šķirklī paspartū)
- No franču pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No franču pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila)
- No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāle)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No franču pâtisson. (šķirklī patisons)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No franču patrouiller 'bradāt'. (šķirklī patrulēt)
- No franču pavillon, kam pamatā latīņu papilio 'telts'. (šķirklī paviljons)
- No franču paysagiste. (šķirklī peizāžists)
- No franču page. (šķirklī pāžs)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No franču pèlerine. (šķirklī pelerīne)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No franču peignoir. (šķirklī peņuārs)
- No latīņu perforare 'urbt cauri'. (šķirklī perfokarte)
- No latīņu perfectus. (šķirklī perfekts)
- No angļu performance 'uzstāšanās, izpildījums'. (šķirklī performance)
- No itāliešu sfumato. (šķirklī sfumato)
- No franču péridot. (šķirklī peridots)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No franču perle. (šķirklī pērle)
- No franču perron. (šķirklī perons)
- No angļu peer, franču pair. (šķirklī pērs)
- No franču personnel, kam pamatā latīņu personalis 'personisks'. (šķirklī personāls)
- No franču personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs)
- No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona. (šķirklī personība)
- No franču petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No franču piquant 'ass, durstošs'. (šķirklī pikantērija)
- No franču piqué. (šķirklī pikē)
- No franču piquer. (šķirklī pikēt)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No franču pilotage. (šķirklī pilotāža)
- No franču pilote. (šķirklī pilots)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No franču pincette. (šķirklī pincete)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No franču pipette 'caurulīte'. (šķirklī pipete)
- No franču purée, kam pamatā latīņu purus. (šķirklī pirē)
- No franču pissoir. (šķirklī pisuārs)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No franču plafond. (šķirklī plafons)
- No franču pirouette. (šķirklī piruete)
- No franču plaquette 'plāksnīte'. (šķirklī plakete)
- No franču planeur. (šķirklī planieris)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No franču plateau (plat 'lēzens, līdzens'). (šķirklī plato)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No franču plein air 'ārs'. (šķirklī plenērs)
- No franču plumage 'apspalvojums'. (šķirklī plimāža)
- No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb 'svins'. (šķirklī plomba)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu Pflaume. (šķirklī plūme)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī polarimetrija)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī polarimetrs)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No franču police, itāļu polizza. (šķirklī polise)
- No franču polonaise, polonais 'poļu'. (šķirklī polonēze)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No franču pompeux, pompeuse, kam pamatā latīņu pomposus. (šķirklī pompozs)
- No franču popeline. (šķirklī poplīns)
- No franču population 'iedzīvotāji'. (šķirklī populācija)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No franču portier (porte 'durvis'). (šķirklī portjē)
- No franču portiére (porte 'durvis'). (šķirklī portjera)
- No franču portrait. (šķirklī portrets)
- No franču porte-cigares. (šķirklī portsigārs)
- No franču pose. (šķirklī pose)
- No angļu postfix. (šķirklī postfikss)
- No franču pose. (šķirklī poza)
- No franču position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija)
- No franču positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms)
- No franču positif. (šķirklī pozitīvs)
- No franču praliné. (šķirklī pralinē)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No franču préciser. (šķirklī precizēt)
- No vācu präzis, franču précis. (šķirklī precīzs)
- No latīņu praefectus 'priekšnieks'. (šķirklī prefekts)
- No latīņu praefectura. (šķirklī prefektūra)
- No franču préférence. (šķirklī preferanss)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No franču premier ministre. (šķirklī premjerministrs)
- No franču premier 'pirmais'. (šķirklī premjers)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No franču prairie 'pļava'. (šķirklī prērija)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No franču presser. (šķirklī presēt)
- No franču Pressform. (šķirklī presforma)
- No franču prestige. (šķirklī prestižs)
- No franču prestigieux. (šķirklī prestižs)
- No vācu prätentiös, franču pretentieux. (šķirklī pretenciozs)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No franču présider 'sēdēt priekšā'. (šķirklī prezidēt)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No vācu Prinzessin, kam pamatā franču princesse. (šķirklī princese)
- No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis)
- No franču procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- No vācu prismatisch, franču prismatique. (šķirklī prizmatisks)
- No franču productivité. (šķirklī produktivitāte)
- No latīņu profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Proffesor, kam pamatā latīņu professor 'skolotājs'. (šķirklī profesors)
- No vācu Professur. (šķirklī profesūra)
- No franču profiler. (šķirklī profilēt)
- No franču profil. (šķirklī profils)
- No franču profiter. (šķirklī profitēt)
- No franču profit. (šķirklī profīts)
- No franču programme, angļu program(me), kam pamatā grieķu programma 'priekšraksts, paziņojums'. (šķirklī programma)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No franču progressif. (šķirklī progresīvs)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču promenade. (šķirklī promenāde)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No krievu пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt)
- No franču propagandiste. (šķirklī propagandists)
- No franču propane. (šķirklī propāns)
- No angļu prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No franču protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No franču protecteur, angļu protector. (šķirklī protektors)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- No krievu протезист, franču prothèse 'protēze'. (šķirklī protēzists)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No franču projecteur. (šķirklī prožektors)
- No franču pointe 'smaile, smails gals'. (šķirklī puante)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No vācu Publizist, franču publiciste. (šķirklī publicists)
- No franču pouf. (šķirklī pufs)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No franču pulvérisateur. (šķirklī pulverizators)
- No franču poireau, latīņu porrum. (šķirklī puravs)
- No franču purisme, kam pamatā latīņu purus 'tīrs'. (šķirklī pūrisms)
- No franču charme. (šķirklī šarms)
- No vācu Rabatt, franču rabattre 'atlaist no cenas'. (šķirklī rabats)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No franču raffiner 'tīrīt, attīrīt'. (šķirklī rafinēt)
- No angļu raft 'plosts'. (šķirklī raftings)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
- No franču raccourci 'saīsināts, arī rakurss'. (šķirklī rakurss)
- No franču rampe. (šķirklī rampa)
- No franču ranger. (šķirklī ranžēt)
- No franču rapide 'ātrs'. (šķirklī rapids)
- No vācu Rapier, franču rapière. (šķirklī rapieris)
- No franču rapport. (šķirklī raports)
- No franču rentier (rente 'rente'). (šķirklī rantjē)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts)
- No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu referre. (šķirklī referēt)
- No latīņu referens (referentis) 'ziņotājs'. (šķirklī referents)
- No latīņu reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reforma)
- No latīņu reformatio 'labošana, atjaunošana'. (šķirklī reformācija)
- No latīņu reformo 'pārveidoju, mainu'. (šķirklī reformāti)
- No latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformēt)
- No franču reformisme. (šķirklī reformisms)
- No latīņu refractio 'laušana'. (šķirklī refrakcija)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No franču refrain. (šķirklī refrēns)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No vācu Rekrut, franču recrue. (šķirklī rekrūtis)
- No latīņu rectificare 'izlabot'. (šķirklī rektificēt)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No franču relais. (šķirklī relejs)
- No franču remarque. (šķirklī remarka)
- No franču tapisser. (šķirklī tapsēt)
- No franču remonter. (šķirklī remontēt)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču renaissance, itāļu rinascimento 'atdzimšana'. (šķirklī renesanse)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- Pēc Reinas upes nosaukuma latīniskās formas Rheunus. (šķirklī rēnijs)
- No rūpnīcas nodibinātāja, franču autobūves pioniera Luija Reno (Louis Renault, 1877–1944) uzvārda. (šķirklī reno)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- Pēc vācu fiziķa V. K. Rentgena (1845–1923) vārda. (šķirklī rentgens)
- No franču répertoire. (šķirklī repertuārs)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No franču reportage. (šķirklī reportāža)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No franču reprise. (šķirklī reprīze)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No franču ressort 'darbības iecirknis, kompetence'. (šķirklī resors)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No franču retouche. (šķirklī retuša)
- No franču revanchisme (revanche 'atriebība'). (šķirklī revanšisms)
- No franču revanche 'atlīdzināšana, atmaksa'. (šķirklī revanšs)
- No franču révérence. (šķirklī reveranss)
- No franču revue 'apskats'. (šķirklī revija)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No franču résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse)
- No franču résumé. (šķirklī rezumē)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- No vācu Riff, holandiešu rif. (šķirklī rifs)
- No angļu riff. (šķirklī rifs)
- Saīsinājums no angļu Riga Interbank Offered Rate. (šķirklī RIGIBOR)
- No franču rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms)
- No franču ricochet. (šķirklī rikošets)
- No vācu Rüsche, franču ruche. (šķirklī riša)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu riskant, franču risquant. (šķirklī riskants)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No franču rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko)
- No itāliešu tifoso (tifosi dsk.) 'fans, līdzjutējs'. (šķirklī tifozi)
- No angļu roll-on 'uzbraukt' un roll of 'nobraukt' (saīsināti ro-ro). (šķirklī rolkeris)
- No franču romance, spāņu romance. (šķirklī romance)
- No franču romantisme, kam pamatā latīņu romantismus. (šķirklī romantisms)
- No franču romsteck, angļu rump steak. (šķirklī romšteks)
- No franču rondel. (šķirklī rondele)
- No franču rondeau, itāļu rondo 'aplis'. (šķirklī rondo)
- No angļu roast beef. (šķirklī rostbifs)
- No franču roman. (šķirklī romāns)
- No franču rosette 'rozīte'. (šķirklī rozete)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- No franču roulette (rouler 'satīt, saritināt'). (šķirklī rulete)
- No franču routine. (šķirklī rutīna)
- No franču rouge 'sarkans'. (šķirklī rūžs)
- No franču russisme (russe 'krievs'). (šķirklī rusisms)
- No franču sabot. (šķirklī sabo)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No franču sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No svahili safari, arābu safar 'ceļojums'. (šķirklī safari)
- No vācu Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns)
- No franču saccharose, kam pamatā latīņu saccharum 'cukurs'. (šķirklī saharoze)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs)
- No franču salicylate, kam pamatā latīņu salix (salicis) 'vītols'. (šķirklī salicilāti)
- No franču salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons)
- No angļu sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- No franču centime. (šķirklī santīms)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No franču saper 'parakties apakšā'. (šķirklī sapieris)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- No franču séance. (šķirklī seanss)
- No angļu safe 'drošs'. (šķirklī seifs)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No franču céleri, kam pamatā grieķu selīnon. (šķirklī selerija)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No franču sensualisme, kam pamatā latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No angļu surfing. (šķirklī sērfings)
- No franču certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts)
- No franču servante. (šķirklī servants)
- No franču servir 'kalpot, apkalpot'. (šķirklī servēt)
- No franču service. (šķirklī servīze)
- No franču serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No franču cidre. (šķirklī sidrs)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No franču sympathiser. (šķirklī simpatizēt)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No franču sinologue. (šķirklī sinologs)
- No vācu Synchronie, kam pamatā franču synchronie. (šķirklī sinhronija)
- No franču synchronisation. (šķirklī sinhronizācija)
- No vācu synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No franču sinusoïde. (šķirklī sinusoīda)
- No franču surréalisme 'pārreālisms'. (šķirklī sirreālisms)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No franču sirop. (šķirklī sīrups)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No franču situation. (šķirklī situācija)
- No franču sujet. (šķirklī sižets)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No angļu skiff. (šķirklī skifs)
- No vidusfranču slave 'slāvu' un grieķu philos 'mīlošs'. (šķirklī slavofils)
- No franču vitrine. (šķirklī vitrīna)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- No franču smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- No angļu softball. (šķirklī softbols)
- Angļu software. (šķirklī softs)
- No itāļu solfeggio. (šķirklī solfedžo)
- No franču solidarité. (šķirklī solidaritāte)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- No franču sonnet, itāļu sonetto. (šķirklī sonets)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No franču spécialisation, kam pamatā latīņu specialis 'sevišķs, īpašs'. (šķirklī specializācija)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No franču jabot 'putna guza'. (šķirklī žabo)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No franču gigue. (šķirklī žīga)
- No franču jongleur. (šķirklī žonglieris)
- No franču statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un angļu film 'plēve'. (šķirklī stereofilma)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No jaunlatīņu stratificare. (šķirklī stratificēt)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- Pēc krievu grāfa Aleksandra Stroganova (Александр Григорьевич Строганов) vārda. (šķirklī stroganovs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No franču sou. (šķirklī sū)
- No franču soirée. (šķirklī suareja)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No franču soubrette. (šķirklī subrete)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču titre. (šķirklī subtitrs)
- No latīņu suffixus 'piestiprināts' (suffigere 'piestiprināt, piesist'). (šķirklī sufikss)
- No franču soufflé. (šķirklī suflē)
- No franču souffler 'elpot, pūst; teikt priekšā'. (šķirklī suflēt)
- No angļu suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
- No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No franču sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No franču souvenir. (šķirklī suvenīrs)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- No franču souverain. (šķirklī suverēns)
- Vārds radies kā latvisks analogs angļu raw (food) 'dabisks, svaigs (ēdiens)'. (šķirklī svaigēšana)
- No franču suite. (šķirklī svīta)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēnāda)
- No franču chagrin. (šķirklī šagrēns)
- No franču charmant. (šķirklī šarmants)
- No franču échalote. (šķirklī šalotes)
- No franču chamotte. (šķirklī šamots)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No franču chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete)
- No franču chanson 'dziesma'. (šķirklī šansons)
- No franču chantage. (šķirklī šantāža)
- No franču chapiteau 'vāks'. (šķirklī šapito)
- No franču charade. (šķirklī šarāde)
- No vācu Scharnier, franču charnière. (šķirklī šarnīrs)
- No franču charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt)
- No franču charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs)
- No franču chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs)
- No franču châssis. (šķirklī šasija)
- No franču châtain. (šķirklī šatens)
- No franču chef-d'oeuvre. (šķirklī šedevrs)
- No franču chef. (šķirklī šefs)
- No franču chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro)
- No franču chiffon 'lupata, skranda'. (šķirklī šifons)
- No angļu shelf. (šķirklī šelfs)
- No franču chiffre 'cipars' (šķirklī šifrs)
- No franču chic. (šķirklī šiks)
- No franču chimpanzé. (šķirklī šimpanze)
- No franču chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons)
- No franču chinchilla. (šķirklī šinšilla)
- No lejasvācu schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele)
- No vācu der Schliff. (šķirklī šlifs)
- No franču choc, angļu shock 'trieciens, sitiens'. (šķirklī šoks)
- No vācu die Schnepfe. (šķirklī šnepe)
- No franču chaussée. (šķirklī šoseja)
- No franču chauffeur. (šķirklī šoferis)
- No vācu die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts)
- No vācu stopfen. (šķirklī štopēt)
- No vācu der Strumpfband. (šķirklī štrumbante)
- No franču tableau. (šķirklī tablo)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No vācu Tafel. (šķirklī tāfele)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- No franču tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns)
- No franču tambour. (šķirklī tamburs)
- No franču tamponage. (šķirklī tamponāža)
- No franču tampon. (šķirklī tampons)
- No franču tam-tam. (šķirklī tamtams)
- No franču talon. (šķirklī talons)
- No franču tan(n)in. (šķirklī tanīns)
- No franču tarifer. (šķirklī tarificēt)
- No franču tarification. (šķirklī tarifikācija)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- No franču tachisme (tache 'plankums, traips'). (šķirklī tašisms)
- No franču tarif. (šķirklī tarifs)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- No franču théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms)
- No franču templier (temple 'svētnīca'). (šķirklī templieši)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No angļu terrier, franču terrier 'ala'. (šķirklī terjeri)
- No franču terrorişme, kam pamatā latīņu terror 'šausmas'. (šķirklī terorisms)
- No franču thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze)
- No franču tic. (šķirklī tiks)
- No franču tulle. (šķirklī tills)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No franču tirade. (šķirklī tirāde)
- No vācu Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No franču titre. (šķirklī titri)
- No franču tonnage. (šķirklī tonnāža)
- No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No franču totalisateur. (šķirklī totalizators)
- No itāļu traforetto. (šķirklī trafarets)
- No latīņu transformatio 'pārveidošana, pārvēršana'. (šķirklī transformācija)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No franču transe. (šķirklī transs)
- No franču tranchée. (šķirklī tranšeja)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No franču trace 'pēdas' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī trasoloģija)
- No franču traverse 'šķērsbaļķis'. (šķirklī traversa)
- No franču traverser 'šķērsot'. (šķirklī traversēt)
- No franču traversée 'pārbraukšana, pārcelšanās'. (šķirklī traverss)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No franču traîne. (šķirklī trēns)
- No franču tresse. (šķirklī trese)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No vācu Trüffel. (šķirklī trifele)
- No latīņu triforium. (šķirklī triforijs)
- No franču, angļu trichomonas, kam pamatā grieķu trichōma 'mati'. (šķirklī trihomonas)
- No franču trieur (trier 'izlasīt, šķirot'). (šķirklī trijers)
- No franču tricot. (šķirklī triko)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No franču trillion. (šķirklī triljons)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No franču trumeau. (šķirklī trimo)
- No franču triolet. (šķirklī triolets)
- No vācu Zunft. (šķirklī cunfte)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No franču contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka)
- No franču conversation, kam pamatā latīņu conversatio. (šķirklī konversācija)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No angļu Afro-American, African American. (šķirklī afroamerikāņi)
- No franču accordéon, vācu Akkordeon. (šķirklī akordeons)
- No franču are, kam pamatā latīņu area. (šķirklī ārs)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No franču hasard 'gadījums; risks'. (šķirklī azarts)
- No franču balle. (šķirklī balle)
- No franču buste. (šķirklī biste)
- No franču bistro(t). (šķirklī bistro)
- No franču boulevard. (šķirklī bulvāris)
- No latīņu circumflexus. (šķirklī cirkumflekss)
- No franču délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diference)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No franču exaltation, kam pamatā latīņu exaltātio. (šķirklī eksaltācija)
- No vācu fein 'ļoti labs'. (šķirklī feins)
- No latīņu fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibroma)
- No angļu folk-lore. (šķirklī folklora)
- No vācu forsch 'enerģisks, spēcīgs'. (šķirklī foršs)
- No latīņu forum. (šķirklī forums)
- No franču fauvisme (fauve 'mežonīgs'). (šķirklī fovisms)
- No franču frotter 'berzt'. (šķirklī frotē)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No angļu grapefruit. (šķirklī greipfrūts)
- No franču germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms)
- No franču hôtel. (šķirklī hotelis)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No franču calembour. (šķirklī kalambūrs)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No franču carrosserie. (šķirklī karosērija)
- No franču cartonnage. (šķirklī kartonāža)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No franču cache-pot (cacher 'slēpt' un pot 'pods'). (šķirklī kašpo)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- No franču collier. (šķirklī koljē)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No franču concours. (šķirklī konkūrs)
- No angļu contextual, franču contextuel. (šķirklī kontekstuāls)
- No franču coter. (šķirklī kotēt)
- No franču crevette. (šķirklī krevete)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No franču mayonnaise. (šķirklī majonēze)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No franču mine. (šķirklī mīna)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No franču multimillionnaire. (šķirklī multimiljonārs)
- No franču panneau 'plāksne'. (šķirklī panno)
- No franču paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No latīņu perforatio 'caurduršana'. (šķirklī perforācija)
- No latīņu perforare 'caurdurt'. (šķirklī perforators)
- Saīsinājums no angļu personal identification number. (šķirklī PIN)
- No latīņu pontificatus, pontifex. (šķirklī pontifikāts)
- No franču ponton, kam pamatā latīņu pons (pontis) 'tilts'. (šķirklī pontons)
- No franču porte-monnaie. (šķirklī portmonejs)
- No franču prédisposition. (šķirklī predispozīcija)
- No vācu Rang, franču rang 'rinda'. (šķirklī rangs)
- No franču ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns)
- No franču redoute. (šķirklī redute)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No franču roulade. (šķirklī rolāde)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No angļu sheriff. (šķirklī šerifs)
- No vācu Schiefer. (šķirklī šīferis)
- No franču terrine. (šķirklī terīne)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No franču tube 'caurule' (šķirklī tūba)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No franču (crêpe) Georgette pēc franču šuvējas Žoržetes de Laplānas (Georgette de la Plante) vārda. (šķirklī žoržets)
- No franču charlatan. (šķirklī šarlatāns)
- No itāļu tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No vācu Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No franču tour. (šķirklī tūre)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No franču tourníe. (šķirklī turneja)
- No franču tourniquet. (šķirklī turnikets)
- No vācu Turnier, franču tournoi. (šķirklī turnīrs)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No franču universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No franču utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No vācu frischen 'atsvaidzināt'. (šķirklī uzfrišināt)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No franču velours 'samts', kam pamatā latīņu vellosus 'pūkains'. (šķirklī velūrs)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No franču vérisme, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts'. (šķirklī verisms)
- No franču vers libre. (šķirklī verlibrs)
- No franču vermout, vācu Wermut 'vērmeles'. (šķirklī vermuts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No latīņu versus 'vārsma' un facio 'veidoju'. (šķirklī versifikācija)
- No franču vestibule. (šķirklī vestibils)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No angļu windsurfing. (šķirklī vindsērfings)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No franču vignette. (šķirklī vinjete)
- No franču virage. (šķirklī virāža)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No franču vaudeville. (šķirklī vodeviļa)
- No franču volant 'lidojošs'. (šķirklī volāns)
- No franču zébu. (šķirklī zebu)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- No franču sonde. (šķirklī zonde)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No franču gendarmerie. (šķirklī žandarmērija)
- No franču gendarme. (šķirklī žandarms)
- No franču gélatine. (šķirklī želatīns)
- No franču gelée. (šķirklī želeja)
- No franču geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests)
- No franču jeton. (šķirklī žetons)
- No franču genre 'veids, šķira, stils'. (šķirklī žanrs)
- No angļu jacket, franču jaquette 'jaciņa'. (šķirklī žakete)
- No franču jargon. (šķirklī žargons)
- No franču jongler. (šķirklī žonglēt)
- No franču girondin. (šķirklī žirondisti)
- No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No krievu журналистика, franču journalisme. (šķirklī žurnālistika)
- No franču journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls)
- No krievu журналист, franču journaliste. (šķirklī žurnālists)
- No franču cocon. (šķirklī kokons)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No franču déjà vu 'jau redzēts'. (šķirklī dežavū)
- No franču boussole, itāļu bussola. (šķirklī busole)
- No franču bourgeois. (šķirklī buržuā)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks)
- No franču répondez, s'il vous plaît 'lūdzu atbildiet'. (šķirklī R.S.V.P.)
- No franču maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs)
- No angļu football (foot 'pēda' un ball 'bumba'). (šķirklī futbols)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No vācu offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs)
- No franču massif 'smags, blīvs'. (šķirklī masīvs)
- No vācu puffig 'uzpopēts; kupls'. (šķirklī pufīgs)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- No franču total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No franču monteur. (šķirklī montieris)
- No vācu Aktie, franču action. (šķirklī akcija)
- No franču val. flâneur. (šķirklī flanērs)
Atrasts normatīvajos komentāros (126):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams bezpriedēkļa formā bārties. (šķirklī uzbārties)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Šā jēdziena apzīmēšanai lieto arī nosaukumu operacionālā sistēma, tomēr oficiālais termins ir operētājsistēma. (šķirklī operētājsistēma)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Oficiālos tekstos lietojama vārdkopa medicīnas māsa. (šķirklī medmāsa)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodā vārda ofiss vietā ieteicams lietot vārdu birojs. (šķirklī ofiss)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Praksē lieto arī formas riģipsis, reģipsis. (šķirklī rīģipsis)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- agrārā reforma
- alfa kurss
- alfa un omega
- amerikāņu futbols
- Amerikas grifu dzimta
- ārējā fleksija
- atguļas tīfs
- atklāt fronti
- atmosfēras fronte
- balta kafija
- berzes koeficients
- beznosacījuma reflekss
- bibliogrāfisks retums
- bifeļu ģintis
- bikforda aukla
- brīvā profesija
- brīvā strofika
- budžeta deficīts
- cietvielu fizika
- cūkdelfīnu dzimta
- dabas katastrofa
- dabīgā kafija
- dabīgais šīferis
- dabiskā kafija
- daudzsēriju televīzijas filma
- de facto
- delfīnu dzimta
- diafragmas elpošana
- diennakts elektrokardiogrāfija
- diferenciālais tarifs
- diftongisks savienojums
- dokumentāla filma
- dokumentu unifikācija
- drošības koeficients
- efeju ģints
- Eiropas Valodu portfelis
- emeritēts profesors
- ērču encefalīts
- fanu telts
- faraonu skudra
- fasādes siets
- fatāls miers
- fazānu dzimta
- fen šui
- fenheļu ģints
- filma ir pušu
- filma pārtrūkst
- filmēt ar slēpto kameru
- filozofu akmens
- finanšu gads
- finanšu piramīda
- fizāļu ģints
- fizikālā atmosfēra
- fizikālā ķīmija
- fizikālā terapija
- fizikālais lielums
- fizioloģiskais šķīdums
- fiziskā audzināšana
- fiziskā ģeogrāfija
- fiziskā kultūra
- fiziska persona
- fiziskā persona
- fiziskais svārsts
- flamingu dzimta
- flegmatiskais temperaments
- fleksīvās valodas
- flokšu ģints
- fondu birža
- fonētiskā transkripcija
- formālā izglītība
- formālā loģika
- formas pēc
- fosilais kurināmais
- franču balāde
- franču dārzs
- franču maize
- franču manikīrs
- frēziju ģints
- frīģiešu cepure
- frontes līnija
- fuksiju ģints
- funkcijas grafiks
- gaismas koeficients
- gara fenomenoloģija
- gāzes fabrika
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- ģeogrāfiskā karte
- ģeogrāfiskais atlants
- ģeogrāfiskais garums
- ģeogrāfiskais grādu tīkls
- ģeogrāfiskais platums
- ģeogrāfiskās koordinātas
- ģeogrāfiski attālas augu formas
- ģeogrāfiskie nosaukumi
- grāmatvedības uzskaites unifikācija
- gumijas termofors
- hidrogrāfiskais kuģis
- hidrogrāfiskais tīkls
- iegūtais sifiliss
- iekšējā fleksija
- iekšējā infekcija
- ieskaņot kinofilmu
- ietekmes sfēra
- ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma
- indiferenta viela
- infekcijas slimības
- informācijas sabiedrība
- informācijas tehnoloģijas
- informatīvā grafika
- informatīvais telefons
- infrasarkanais starojums
- infrasarkano staru pirts
- intelektuālās attīstības koeficients
- interaktīvā tāfele
- interneta telefonija
- izsaukt pie tāfeles
- izsitumu tīfs
- jaunā ortogrāfija
- kā fēnikss no pelniem
- kā grāfiene
- kā konfekte
- kabatas formāts
- kabatas portfelis
- kafijas bārmenis
- kafijas galds
- kafijas krējums
- kafijkoku ģints
- kāpņu platforma
- kartogrāfiskā projekcija
- kārtot formalitātes
- katastrofu medicīna
- ķert kaifu
- kompozicionālā anafora
- kondensācija atmosfērā
- konferences zvans
- konfesionāla skola
- koraļļu rifs
- korelācijas koeficients
- krīzes telefons
- kultūras filma
- kvalificēts balsu vairākums
- kvalificēts noziegums
- lapsu ferma
- latīņu alfabēts
- leikocitārā formula
- lietderības koeficients
- lietišķā grafika
- limfātiskā sistēma
- lineāra funkcija
- lingvistiskā ģeogrāfija
- lufu ģints
- mafijas krusttēvs
- magnija sulfāts
- maltas gaļas bifšteks
- melna kafija
- mēmā filma
- metamorfie ieži
- metriskā versifikācija
- mikrofona efekts
- ministrs bez portfeļa
- mobilais telefons
- mufeļu krāsns
- nātrija sulfāta hidrāts
- nažotais finieris
- neformālā izglītība
- neformāls apģērbs
- neitronu fizika
- nokārtot formalitātes
- nonākt konfliktā ar likumu
- nosacījuma reflekss
- nulles tarifs
- oficiālā valoda
- oficiālais stils
- oligotrofs ezers
- optiskais reflektometrs
- optiskais telegrāfs
- ortogrāfijas kļūda
- ož pēc naftalīna
- pakalpojumu sfēra
- parafīna terapija
- paraut fraku
- pārņemt stafeti
- pārtīt filmu
- pasifloru dzimta
- pasifloru ģints
- piedzimtais sifiliss
- placebo efekts
- platformas kurpes
- preses konference
- privatizācijas sertifikāti
- profesiju segregācija
- pupiņu kafija
- radošā biogrāfija
- rafiju ģints
- redakcijas portfelis
- redukcijas formulas
- refinansēšanas likme
- refleksīvais lietvārds
- refleksīvais vietniekvārds
- refleksu āmuriņš
Atrasts skaidrojumos (200):
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- prātula Aforisms, sentence.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- simtgadu karš Anglijas un francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
- filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
- fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- finierēt Apdarināt ar finieri.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- informētība Apgādātība ar informāciju.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
Atrasts piemēros (200):
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- memoriālmuzejs "Braki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- fui "fui, pat domāt par to negribas."
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- nihilists "Narodovoļci, nihilisti ar savu kaitīgo atmosfēru saģiftē Krieviju."
- žņaugties "Nav ko žņaugties! firma maksā!"
- slieties "Nīna, dārgumiņ, slienies sēdus un dzer kafiju."
- pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
- populārs "Skroderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- kinoaparāts 16 mm filmu kinoaparāts.
- grāfiene 17. gadsimta sākumā grāfiene
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
- kinematogrāfs 20. gs. sākuma kinematogrāfs.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- īsfilma 38 minūšu īsfilma.
- jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
- finālskrējiens 60 metru finālskrējiens.
- formāts A 4 formāta papīra lapa.
- hemofilija A hemofilija.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- mainīties Abi šoferi mainās.
- klavierklase Absolvēt profesora klavierklasi.
- spektrofotometrija Absorbcijas spektrofotometrija.
- pamatniša Abu firmu pamatnišas ir atšķirīgas.
- elefantiāze Abu kāju elefantiāze.
- sfings Acainais sfings.
- acidofils Acidofilās baktērijas.
- piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
- reflektēt Acs reflektē uz gaismu.
- fokuss Acs spēja mainīt fokusu.
- perifērija Acs tīklenes perifērija.
- acumirklis Acumirklī aizmirsies telefona numurs.
- portfelis Ādas portfelis.
- pufs Ādas pufs.
- infekcija Ādas sēnīšu infekcija.
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- reprezentants Advokāts ir profesionāls un neatkarīgs advokatūras reprezentants.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- aeromehānika Aeromehānikas un lidojuma dinamikas katedras profesors.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- afektēts Afektētas kustības.
- afektēts Afektēts skaņdarba izpildījums.
- kurts Afgāņu kurts.
- afgāņi Afgāņu tradīcijas.
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- kinoteātris Afišas pie kinoteātra.
- afišēt Afišēt jauno izrādi.
- afišēt Afišēt savus nodomus, plānus.
- afiša Afišu stabs.
- antitēze Aforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
- aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
- aforistisks Aforistiski izteikties.
- aforistisks Aforistisks stils.
- cecemuša Āfrikā izplatītā cecemuša ir galvenā miega slimības pārnēsātāja.
- kleķis Afrikāņu ciemats ar kleķa būdiņām.
- tamtams Afrikāņu tamtams.
- afrikāņi Afrikāņu tradicionālie tērpi.
- baobabs Āfrikas baobabs dod augļus, kuru mīkstums ir tradicionāli izmantots pārtikā tā augstās uzturvērtības dēļ.
- bifelis Āfrikas bifelis.
- degunradzis Āfrikas degunradzis.
- dienvidi Āfrikas dienvidi.
- daba Āfrikas krāšņā daba.
- perkusija Āfrikas kultūrā perkusijām atvēlēta nozīmīga vieta.
- mahagonijs Āfrikas mahagonijs.
- marabu Āfrikas marabu.
- rožkoks Āfrikas rožkoks.
- savanna Āfrikas savanna.
- sekretārs Āfrikas sekretārs.
- strauss Āfrikas strauss.
- gazele Āfrikas tuksnešu gazeles.
- ģeogrāfisks Āfrikas zemju ģeogrāfiskās īpatnības.
- Āfrika Āfrikas zilonis.
- mūžamežs Āfrikas, Amazones mūžameži.
- afroamerikāņi Afroamerikāņu mūzika.
- agrs Agrais feodālisms.
- eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
- sādžinieks Agrārā reforma sādžiniekus pārvērta viensētu iedzīvotājos.
- agrārreforma Agrārreformu ieviešana.
- šoferis Agresīvs šoferis.
- agrīns Agrīnais feodālisms.
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
- saposmot Ainava ar ļoti saposmotu reljefu.
- pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
- strupināt Ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.
- pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
- storveidīgs Airdegune ir vienīgā storveidīgā zivs, kas pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona.
- airkāji Airkāju ķermeņiem ir raksturīgas pludlīniju formas.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- aisbergs Aisbergs dreifē okeānā.
- pavadītājs Aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
- aizauss Aizauss limfmezgli.
- konfrontācija Aizdomās turēto konfrontācija.
- aizfilozofēties Aizfilozofēties līdz dzīvības un nāves jautājumiem.
- frazeoloģija Aizgūtā frazeoloģija.
- aiziet Aiziet līdz fiziskai iznīcināšanai.
- aiziet Aiziet pie friziera.
- aizmālēt Aizmālēt grafiti uz mājas sienas.
- aizmest Aizmest prom konfekšu papīriņu.
- aizmirst Aizmirst telefona numuru.
- aizņemt Aizņemt telefonu ar garu sarunu.
- formulārs Aizpildīt formulāru.
- neinformētība Aizrādīt par neinformētību.
- aizraujošs Aizraujoša filma.
- sektantisms Aizraušanās ar noteiktu diētu mēdz būt kā sektantisms – tikpat fanātiska.
- auditorija Aizraut auditoriju ar saistošo referātu.
- intifada Aizsākt intifadu.
- zīme Aizsargājamo dabas teritoriju robežu apzīmēšanai lieto informatīvo zīmi – ozollapu.
- aizsargviela Aizsargvielas pret infekcijas slimībām.
- portfelis Aizslēgt portfeli.
- aizsoļot Aizsoļot pirmajam līdz finišam.
- cunfte Aizstāvēt savas cunftes godu.
- pedofils Aiztur iespējamo pedofilu.
- dzērājšoferis Aizturēti divi dzērājšoferi.
- durvis Aizvērt bufetes durvis.
- aizzīmogot Aizzīmogot oficiālu vēstuli.
- akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
- portfelis Akciju portfelis.
- atsisties Akmens atsitas pret asfaltu.
- silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- aknas Aknu funkcijas.
- faktūra Akordu faktūra.
- akreditēt Akreditēt profesionālo studiju programmu.
- akrilšķiedra Akrilšķiedru iegūšanai izmanto akmeņogļu, naftas vai gāzes pārstrādes produktus.
- aksiomātisks Aksiomātisks fakts.
- benefice Aktiera benefice.
- psihofizika Aktiera psihofizika.
- scenogrāfisks Aktieri darbojas scenogrāfiski pievilcīgā telpā.
- replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
- sfinksa Aktieris ar neizdibināmu sfinksas seju.
- supermenis Aktieris filmā ir gluži vai supermenis, kurš spēj visu.
- puskails Aktieris jaunajā filmā bieži redzams puskails.
- uzņemties Aktieris uzņēmies daudzās kinofilmās.
- fizkultūrietis Aktīvs fizkultūrietis.
- papozēt Aktrise īsu brīdi papozē faniem.
- satvars Aktrises profesionālā meistarība un cilvēciskais satvars ir harmoniskā līdzsvarā.
- stihija Aktrises stihija ir teātris, filmēšanās viņu nesaista.
- akustisks Akustisks efekts.
- hidrocefālija Akūtā, hroniskā hidrocefālija.
- faringīts Akūts faringīts.
- nefrīts Akūts, hronisks nefrīts.
- pielonefrīts Akūts, hronisks pielonefrīts.
- tromboflebīts Akūts, hronisks tromboflebīts.
- olveida Alas ieejai ir olveida forma.
- alegorisks Alegoriska fabula.
- alegreto Alegreto ar variācijām fa mažorā.
- formālistisks Aleksandra Čaka dzeja un poēmas tolaik skaitījās formālistiskas.
- alfa Alfa daļiņa, staru plūsma.
- alfabēts Alfabēta burti.
- starpkarte Alfabētiskā starpkarte.
- vārdnīca Alfabētiska vārdnīca.
- kartotēka Alfabētiskā, tematiskā grāmatu kartotēka.
- alfabētisks Alfabētiskais katalogs.
- svīta Alfrēda Kalniņa svīta klavierēm.
- algebra Algebras formulas.
- formula Algebras formulas.
- funkcija Algebriska funkcija.
- fonds Algu fonds.
- tarifikācija Algu tarifikācija.
- teratogēns Alkohols kā teratogēnais faktors.
- verificēt Alkometrs nav verificēts.
- udmurti Alsungā viesojās udmurtietis no folkloras ansambļa.
- krucifikss Altāra krucifikss.
- atrofēties Alu dzīvniekiem atrofējusies redze.
- folija Alumīnija folija.
- modifikators Alumīnija sakausējumu modifikators.
- aļģes Aļģes ir ļoti efektīvs līdzeklis celulīta profilaksei un ārstēšanai.
- koloniāls Aļģu koloniālās formas.
- rullis Amata ruļļi cunftēm.
- noslēpums Amata, profesionālie noslēpumi.
- partnerība Amatierim nav labākas skolas par iespēju darboties partnerībā ar profesionālu mākslinieku.
- autosports Amatieru, profesionāļu autosports.
- amerikanizēt Amerikanizētas kafejnīcas.
- amfetamīns Amfetamīna tabletes.
- sulfīts Amonija sulfīts.
- amorfs Amorfais ogleklis.
- amorfs Amorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
- amorfs Amorfi ķermeņi.
- a- Amorfs.
- modulācija Amplitūdas, frekvences modulācija.
f citās vārdnīcās: