Paplašinātā meklēšana

Meklējam rīt.

Atrasts vārdos (203):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (2477):

mazā tumsā agra rīta krēslā.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
agra (rīta) stunda agrs rīts.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
apviļāt Apvārtīt, novārīt.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
atlīdzināt Atdarīt ar labu.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērt Atdarīt.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
atgaiņāt Atvairīt.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
noberzēt Berzējot notīrīt.
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
šrubīt Berzt, tīrīt.
berzēties Berzties (2); trīties.
izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
vairīties Censties ko nedarīt.
piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
darbarokas Darba darītāji.
darīšana Darbība --> darīt.
padarīšana Darbība --> padarīt.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
daiļot Darīt daiļu.
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
nest Darīt pieejamu, izplatīt.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
padarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
klajā Darīt zināmu (ko).
ziņot Darīt zināmu (ko).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
laist Darīt zināmu; izplatīt.
afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
īsināt Darīt, veidot īsāku.
slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
cēlājs Darītājs --> celt.
cēlējs Darītājs --> celt.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dūrējs Darītājs --> durt.
grāvējs Darītājs --> graut.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
griezējs Darītājs --> griezt [2].
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
lējējs Darītājs --> liet.
licējs Darītājs --> likt [1].
līdējs Darītājs --> līst [1].
maisītājs Darītājs --> maisīt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
mizotājs Darītājs --> mizot.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
plānotājs Darītājs --> plānot.
plēsējs Darītājs --> plēst.
pūtējs Darītājs --> pūst.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sējējs Darītājs --> sēt (1).
sējējs Darītājs --> siet (1).
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
slēpotājs Darītājs --> slēpot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
turētājs Darītājs --> turēt.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
vedējs Darītājs --> vest.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
krītiņš Dem. --> krīts.
zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
pīte Ēdiens no novārītiem, sagrūstiem zirņiem.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
izfiltrēt Filtrējot attīrīt.
nofiltrēt Filtrējot attīrīt.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
analizēt Izdarīt analīzi (2).
izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
nogrēkoties Izdarīt grēku.
ieelpot Izdarīt ieelpu.
sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
izelpot Izdarīt izelpu.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
nodarīt pāri izdarīt pārestību.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
noslēgt rēķinus ar dzīvi izdarīt pašnāvību.
padarīt sev galu izdarīt pašnāvību.
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
punktēt Izdarīt punkciju.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
izšaut Izdarīt šāvienu.
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
apzagties Izdarīt zādzību.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
izķīķēt Izķidāt, iztīrīt (zivis).
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
izdastot Izmērīt ar dastmēru.
izmērot Izmērīt.
triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
izņemt traipu iztīrīt traipu.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
izbēgt Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
izlavierēt Izvairīties.
mīksti kartupeļi izvārīti kartupeļi.
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
atkalt Kaļot padarīt vaļēju.
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
izkārst Kāršot apstrādāt, attīrīt (piem., vilnu).
reize Kārta, rinda (ko darīt).
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
post Kārtot, tīrīt; arī greznot, rotāt (piem., telpu) .
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
pārrītus Katru otro rītu.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
klupšus krišus klūpot un krītot.
tenteriski Klūpot un krītot.
kūleņu kūleņiem klūpot, krītot, kūleņojot.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
nokratīt Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
krītoša zvaigzne krītošs meteors.
pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
aizkrist Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
atkrist Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pakrist Krītot pakļūt zem (kā).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
krišus Krītot.
krīta papīrs krītpapīrs.
rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
brunči Kupli, krokās krītoši sieviešu svārki.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
izlaizīt Laizot iztīrīt.
nolaizīt Laizot notīrīt (ko).
aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
dievgosniņa Mārīte (kukainis).
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
kips Maza, apaļa ebreju vīriešu cepurīte.
amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
apvārīt Mazliet pavārīt.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
dastot Mērīt (koku) ar dastmēru.
hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
lagot Mērīt ar lagu.
mērīties Mērīt sev (piem., auguma garumu).
izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
mērot Mērīt; vērtēt.
pārmesties Mesties darīt (ko citu).
piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
izmēzt Mēžot iztīrīt.
nomēzt Mēžot notīrīt; aizvākt prom; noslaucīt.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
rītrīts Nākamais rīts.
rītrīts Nākamajā rītā.
iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
mīksta ola neilgi vārīta ola.
pavārīties Neilgu laiku vārīties.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
negriezt ceļu nevairīties, nebaidīties ne no kā, izaicināt (kādu).
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
kas Nevajag (ko darīt).
netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
zivs fileja no asakām attīrīts zivs sānu gabals.
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
miezītis No miežiem darīts alus.
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
nodarīt gauži nodarīt pāri.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
doma Nodoms (ko darīt).
balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
nomērīties Nomērīt sev (auguma garumu).
noņemt mēru nomērīt.
krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
notīrīties Notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nopucēt Notīrīt.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
duets Pa diviem (ko darīt).
pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
sārtot Padarīt (ko) sārtu.
noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
saasināt Padarīt akūtu.
izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
paaugstināt Padarīt augstāku.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iebaidīt.
iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.
banalizēt Padarīt banālu.
iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
brūnināt Padarīt brūnu (ar sauli, vēju u. tml.).
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
padziļināt Padarīt dziļāku.
iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
izkropļot Padarīt kroplu.
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
palielināt Padarīt lielāku (attēlu).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
sacūkot Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
nomatēt Padarīt matētu (ko).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paskābināt Padarīt mazliet skābu.
paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
mitrināt Padarīt mitru.
atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
nomērdēt Padarīt nejutīgu.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
nofiksēt Padarīt nemainīgu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
notaukot Padarīt netīru, taukainu.
nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
iemūžināt Padarīt nezūdošu.
saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu.
noraibināt Padarīt raibu (ko).
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
retināt Padarīt retāku (augu kopu).
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
rūgtināt Padarīt rūgtu.
atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu.
sasaldināt Padarīt saldu.
sasālīt Padarīt sāļu.
komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
sasārtināt Padarīt sārtu.
harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
nosmailināt Padarīt smailu.
iesmaržināt Padarīt smaržīgu; iesmaržot.
sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
stīvināt Padarīt stingru, stīvu (4).
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
apstulbot Padarīt stulbu.
atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
sašaurināt Padarīt šaurāku.
sašķobīt Padarīt šķību (ko).
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
vājināt Padarīt vājāku.
attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu.
nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
pastariņš Pastarītis.
pasteļa krītiņi pasteļkrītiņi.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
miestiņš Pašdarīts alus.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
mest Paust, darīt zināmu (ko).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
nodot Paziņot, darīt zināmu.
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
piemērot Pielāgot, padarīt (kam) atbilstošu.
nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
rafināde Pilnīgi attīrīts cukurs; attīrīts graudu cukurs.
aizpīt Pinot aizdarīt.
bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
nopurināt Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
darīties Refl. --> darīt.
izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
rīta kleita rītakleita.
rīta kurpes rītakurpes.
rīta rosme rītarosme.
rīta svārki rītasvārki.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
(var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
gaisma svīst saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.
Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
stāties Sākt (ko darīt, veikt).
iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
ņemt priekšā Sākt darīt (ko).
spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt.
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
iesākt Sākt pierast (ko darīt).
pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) – par rītu, dienu.
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
paņemt Satvert, ierīt (ēsmu) – par zivīm.
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
aizsist Sitot aizdarīt.
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
izskalot Skalojot padarīt tīru.
noskalot Skalojot padarīt tīru.
pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
izskribināt Skribinot izkasīt, iztīrīt.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
iezvelties Smagi atkrītot, iesēsties, iegulties (kur iekšā).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
aizspiest Spiežot aizdarīt.
blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
aizspraust Spraužot aizdarīt.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
pavēlēt Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
beka Stobriņu sēne ar biezu cepurīti un stingru kātiņu.
šķipelēt Strādājot ar lāpstu, tīrīt (ko).
gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
izraut Strauji izdarīt (ko).
mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
deķelis Studenta cepurīte.
aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
izsūkt Sūcot (ar putekļu sūcēju), atbrīvot (no putekļiem), iztīrīt (ko).
izsūkt Sūcot iztukšot, iztīrīt.
nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
Labs rīts! sveicinājums no rīta.
padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
kompots Šķidrs saldais ēdiens – ūdenī vārīti augļi, ogas.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
nošķiest Šķiežot padarīt netīru, slapju.
piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (ko no kā nevēlama).
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi iztīrīt.
nošļākt Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
nošļakstīt Šļakstot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
nošņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu); izšņaukt.
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piešņaukt Šņaucot padarīt (ko) netīru, arī slapju.
piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
aizšūt Šujot aizdarīt.
iešūt Šujot padarīt šaurāku, īsāku.
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
mazgabarīta Tāds, kam ir mazi gabarīti, izmēri; neliels.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
kongruents Tāds, kas (ar ko) sakrīt; vienāds.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
agrs Tāds, kas attiecas uz rītu, rīta pirmajām stundām.
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
aizsācējs Tāds, kas iesāk (ko) darīt.
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
rafinēts Tāds, kas ir attīrīts no piemaisījumiem (par pārtikas produktiem).
vijīgs Tāds, kas ir brīvi krītošs (piem., par tērpu, tā elementiem, piegriezumu).
ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
pamazināts Tāds, kas ir padarīts mazāks.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, cenšas izvairīties no briesmām (par dzīvniekiem).
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
pusjēls Tāds, kas nav līdz galam izcepts, izvārīts u. tml. (par pārtikas produktiem).
nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
jēls Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts u. tml.
nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
ikrīta Tāds, kas notiek, ir katru rītu.
iepriekšējs Tāds, kas notiek, tiek darīts pirms (kā) cita, atšķirīga.
padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
torītējs Tāds, kas saistīts ar kādu no iepriekšējo dienu rītiem.
krītains Tāds, kas satur krītu.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
tūlītējs Tāds, kas tiek darīts, notiek tūlīt, bez kavēšanās; arī neatliekams, steidzams.
pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, atvairīt.
nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
trinams Tāds, ko nepieciešams uztrīt, uzasināt.
nenomazgājams Tāds, ko nevar iztīrīt, likvidēt.
pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
gāzma Tas, kas gāžas, krīt lielā daudzumā.
padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
sakropļot Tas, kas ir padarīts kropls.
darbs Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
(nav) spiesta lieta tas, ko veikt, darīt (nav) obligāti nepieciešams.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
saukt Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
nesties Tiekties, vēlēties (piem., ko darīt).
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
(līdz) ar gaismu tikko aust rīta gaisma.
(līdz) ar gaismiņu Tikko aust rīta gaisma.
tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
apbirt Tikt apklātam, pārklāties (ar ko birstošu, krītošu).
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
pārtīrīt Tīrīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
mēzt Tīrīt (piem., istabu), izvācot netīrumus, gružus.
urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
ķemmēt Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
pucēt Tīrīt, spodrināt, berzt.
vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu.
sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
pret rītu tuvojoties rītam.
pret rīta pusi tuvojoties rītam.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz gāzes uz gāzes pavarda (piem., vārīt).
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
uztecināt Uzasināt, uztrīt.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmērot Uzmērīt (1, 3).
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
uzvirst Uzvārīties.
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
sargāties Vairīties (ko darīt).
bēgt Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
mukt Vairīties, norobežoties.
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
fritēt Vārīt taukos vai eļļā.
izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
pusmīksta ola vārīta ola tādā gatavības pakāpē, kad tās dzeltenums ir daļēji šķidrs.
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
virt Vārīties.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
izvārtīt Vārtot padarīt netīru.
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt; vēcinoties atvairīties.
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
savilkt Velkot (ko), padarīt to pilnīgi stingru; sastiprināt.
aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
pievilkt Velkot padarīt ciešāku.
slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
mendele Vēlme, tieksme (piem., ko darīt).
lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
izvētīt Vētot iztīrīt.
slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
svilpot Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
mazais cilvēks vienkāršais darba darītājs.
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu.
pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
šķīstītava Vieta, kur attīrīties, kļūt tīram.
pavēnis Vieta, kur nekrīt tieši saules stari; paēna.
slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
noviļāt Viļājot padarīt netīru.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).

rīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV