Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīt.
Atrasts vārdos (203):
- rīt:1
- rīt:2
- rīti:1
- rīts:1
- trīt:1
- aprīt:1
- atrīt:1
- darīt:1
- gorīt:1
- ierīt:1
- izrīt:1
- mērīt:1
- norīt:1
- parīt:1
- parīt:2
- sarīt:1
- šorīt:1
- tīrīt:1
- torīt:1
- vārīt:1
- krīts:1
- iztrīt:1
- labrīt:1
- notrīt:1
- patrīt:1
- uztrīt:1
- zubrīt:1
- barīts:1
- ferīts:1
- ikrīta:1
- iprīts:1
- mārīte:1
- parīts:1
- pirīts:1
- šārīta:1
- šīrīta:1
- varīte:1
- rītdien:1
- rītenis:1
- rītnakt:1
- rītrīts:1
- apdarīt:1
- aptīrīt:1
- apvārīt:1
- atdarīt:1
- atmērīt:1
- attīrīt:1
- iemērīt:1
- ievārīt:1
- izdarīt:1
- izgorīt:1
- izmērīt:1
- iztīrīt:1
- izvārīt:1
- nodarīt:1
- nomērīt:1
- notīrīt:1
- novārīt:1
- padarīt:1
- pamērīt:1
- patīrīt:1
- pavārīt:1
- sadarīt:1
- samērīt:1
- satīrīt:1
- savārīt:1
- uzmērīt:1
- uztīrīt:1
- uzvārīt:1
- vienrīt:1
- artrīts:1
- bedrīte:1
- brītiņš:1
- krītiņš:1
- krītiņš:2
- kuprīts:1
- labrīts:1
- mūrītis:1
- nefrīts:1
- nefrīts:2
- neirīts:1
- nitrīti:1
- pārītis:1
- trīties:1
- Trītons:1
- rītausma:1
- rītdiena:1
- rītišķis:1
- rītnakts:1
- rītvakar:1
- aizdarīt:1
- aizparīt:1
- atvairīt:1
- gandarīt:1
- iezubrīt:1
- pārdarīt:1
- pārmērīt:1
- pārtīrīt:1
- pārvārīt:1
- piemērīt:1
- pievārīt:1
- samudrīt:1
- arterīts:1
- bairītis:1
- cepurīte:1
- darītava:1
- darīties:1
- dendrīti:1
- favorīts:1
- fluorīts:1
- gabarīts:1
- gastrīts:1
- gorīties:1
- gudrītis:1
- izrīties:1
- kolorīts:2
- kolorīts:1
- krītains:1
- kuprītis:1
- lazurīts:1
- mērītājs:1
- mērīties:1
- pārrītus:1
- pleirīts:1
- sarīties:1
- sibarīts:1
- siderīts:1
- stūrītis:1
- svētrīts:1
- tīrītājs:1
- tīrītava:1
- tīrīties:1
- torītējs:1
- uretrīts:1
- vārīties:1
- rītarosme:1
- rītvakars:1
- aizrīties:1
- bērnurīts:1
- fosforīti:1
- haimorīts:1
- meteorīts:1
- pārrīties:1
- pašdarīts:1
- patrīties:1
- pierīties:1
- pusdarīts:1
- sfalerīts:1
- strītbols:1
- uzkrītošs:1
- vairīties:1
- zubrīties:1
- rītakleita:1
- rītakurpes:1
- rītasvārki:1
- arlaburītu:1
- atdarīties:1
- ievārīties:1
- izdarīties:1
- izmērīties:1
- izvārīties:1
- kasiterīts:1
- kliņģerīte:1
- krītpapīrs:1
- krītširmis:1
- lukturītis:1
- nomērīties:1
- notīrīties:1
- novārīties:1
- parītdiena:1
- pastarītis:1
- pavārīties:1
- piekrītošs:1
- samērīties:1
- uzvārīties:1
- zemzarītis:1
- ziemeļrīti:1
- atvairīties:1
- baltstarīte:1
- dienvidrīti:1
- izvairīties:1
- mazgabarīta:1
- meteorītika:1
- neuzkrītošs:1
- pārvārīties:1
- pievārīties:1
- poliartrīts:1
- puspadarīts:1
- zeltnātrīte:1
- zeltstarīte:1
- aleksandrīts:1
- darītājvārds:1
- osteoartrīts:1
- pāridarītājs:1
- pielonefrīts:1
- septiņstarīte:1
- ūdensmērītājs:1
- ziemeļrītenis:1
- dienvidrītenis:1
- gastroenterīts:1
- siltummērītājs:1
- augstummērītājs:1
- gabarītlukturis:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (2477):
- mazā tumsā agra rīta krēslā.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agra (rīta) stunda agrs rīts.
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku.
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
- belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
- izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- apviļāt Apvārtīt, novārīt.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
- pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
- bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
- pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
- atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- atlīdzināt Atdarīt ar labu.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atvērt Atdarīt.
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
- izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- (iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
- samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
- nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
- ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
- atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
- atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
- nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
- izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
- novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
- atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
- atgaiņāt Atvairīt.
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- izbakstīt Bakstot iztīrīt.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
- iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
- izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- izrīvēt Berzējot iztīrīt.
- noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
- noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
- noberzēt Berzējot notīrīt.
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- šrubīt Berzt, tīrīt.
- berzēties Berzties (2); trīties.
- izberzt Beržot izmazgāt, beržot iztīrīt.
- noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
- noberzties Beržot notīrīt, nomazgāt savu ķermeni.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
- tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
- nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
- nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
- izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
- nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
- būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
- griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- vairīties Censties ko nedarīt.
- piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
- nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
- ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
- sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- darbarokas Darba darītāji.
- darīšana Darbība --> darīt.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- jautrināt Darīt (kādu) jautru.
- izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
- uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
- dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
- spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
- spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
- darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
- asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
- daiļot Darīt daiļu.
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
- gludināt Darīt gludu, līdzināt.
- gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
- ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
- rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- niknot Darīt niknu.
- palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
- skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
- lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
- graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt.
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
- pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
- klajā Darīt zināmu (ko).
- ziņot Darīt zināmu (ko).
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
- pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
- laist Darīt zināmu; izplatīt.
- afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
- klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
- īsināt Darīt, veidot īsāku.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
- cēlājs Darītājs --> celt.
- cēlējs Darītājs --> celt.
- dalītājs Darītājs --> dalīt.
- dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- devējs Darītājs --> dot.
- drupinātājs Darītājs --> drupināt.
- dūrējs Darītājs --> durt.
- grāvējs Darītājs --> graut.
- grauzējs Darītājs --> grauzt.
- griezējs Darītājs --> griezt [2].
- iekarotājs Darītājs --> iekarot.
- iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
- ienācējs Darītājs --> ienākt.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
- izcirtējs Darītājs --> izcirst.
- izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
- iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
- izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- kāpējs Darītājs --> kāpt.
- kopētājs Darītājs --> kopēt.
- krāsotājs Darītājs --> krāsot.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- lējējs Darītājs --> liet.
- licējs Darītājs --> likt [1].
- līdējs Darītājs --> līst [1].
- maisītājs Darītājs --> maisīt.
- malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
- mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- meklētājs Darītājs --> meklēt.
- mērītājs Darītājs --> mērīt.
- metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
- miglotājs Darītājs --> miglot.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
- mizotājs Darītājs --> mizot.
- modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
- nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
- nesējs Darītājs --> nest.
- nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
- nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
- noņēmējs Darītājs --> noņemt.
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
- patērētājs Darītājs --> patērēt.
- pildītājs Darītājs --> pildīt.
- pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
- plānotājs Darītājs --> plānot.
- plēsējs Darītājs --> plēst.
- pūtējs Darītājs --> pūst.
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- rausējs Darītājs --> raust.
- rāvējs Darītājs --> raut.
- ravētājs Darītājs --> ravēt.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
- saiņotājs Darītājs --> saiņot.
- saņēmējs Darītājs --> saņemt.
- saucējs Darītājs --> saukt.
- savācējs Darītājs --> savākt.
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- savilcējs Darītājs --> savilkt.
- sējējs Darītājs --> sēt (1).
- sējējs Darītājs --> siet (1).
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
- skalotājs Darītājs --> skalot.
- slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- slēpotājs Darītājs --> slēpot.
- slidotājs Darītājs --> slidot.
- smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
- soļotājs Darītājs --> soļot.
- spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
- staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
- sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- šāvējs Darītājs --> šaut.
- šķirotājs Darītājs --> šķirot.
- tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
- teicējs Darītājs --> teikt.
- tēlotājs Darītājs --> tēlot.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- urbējs Darītājs --> urbt.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- vajātājs Darītājs --> vajāt.
- valdītājs Darītājs --> valdīt.
- vālotājs Darītājs --> vālot.
- vaskotājs Darītājs --> vaskot.
- vērpējs Darītājs --> vērpt.
- vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
- vedējs Darītājs --> vest.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
- žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
- noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
- treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
- kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- krītiņš Dem. --> krīts.
- zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
- parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
- parītdiena Diena pēc rītdienas.
- parīt Dienā pēc rītdienas.
- rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
- maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
- padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
- izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
- sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
- bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
- bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
- rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
- vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
- lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- pīte Ēdiens no novārītiem, sagrūstiem zirņiem.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
- frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
- pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
- ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izfiltrēt Filtrējot attīrīt.
- nofiltrēt Filtrējot attīrīt.
- aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
- nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
- iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
- epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
- attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
- izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
- dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
- āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
- sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
- pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
- iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
- iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
- pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- analizēt Izdarīt analīzi (2).
- izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
- diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
- noblēdīties Izdarīt blēdību.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
- ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
- nogrēkoties Izdarīt grēku.
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- (iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
- noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
- nodarīt pāri izdarīt pārestību.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
- apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
- noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
- mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
- nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi izdarīt pašnāvību.
- padarīt sev galu izdarīt pašnāvību.
- pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
- likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- apzagties Izdarīt zādzību.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
- izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izķīķēt Izķidāt, iztīrīt (zivis).
- nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
- izdastot Izmērīt ar dastmēru.
- izmērot Izmērīt.
- triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
- izņemt traipu iztīrīt traipu.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- apkopt Iztīrīt, notīrīt; sakārtot lietošanai.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
- izlavierēt Izvairīties.
- mīksti kartupeļi izvārīti kartupeļi.
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- atkalt Kaļot padarīt vaļēju.
- izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
- reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- izkārst Kāršot apstrādāt, attīrīt (piem., vilnu).
- reize Kārta, rinda (ko darīt).
- samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
- post Kārtot, tīrīt; arī greznot, rotāt (piem., telpu) .
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- pārrītus Katru otro rītu.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- klupšus krišus klūpot un krītot.
- tenteriski Klūpot un krītot.
- kūleņu kūleņiem klūpot, krītot, kūleņojot.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
- izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
- aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- nokratīt Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- krītoša zvaigzne krītošs meteors.
- pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkrist Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
- atkrist Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
- krišus Krītot.
- krīta papīrs krītpapīrs.
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- brunči Kupli, krokās krītoši sieviešu svārki.
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
- nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
- pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
- izlaizīt Laizot iztīrīt.
- nolaizīt Laizot notīrīt (ko).
- aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
- mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
- mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
- izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
- piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
- noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
- sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
- skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- dievgosniņa Mārīte (kukainis).
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- kips Maza, apaļa ebreju vīriešu cepurīte.
- amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
- nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
- apvārīt Mazliet pavārīt.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- dastot Mērīt (koku) ar dastmēru.
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
- lagot Mērīt ar lagu.
- mērīties Mērīt sev (piem., auguma garumu).
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
- mērot Mērīt; vērtēt.
- pārmesties Mesties darīt (ko citu).
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- izmēzt Mēžot iztīrīt.
- nomēzt Mēžot notīrīt; aizvākt prom; noslaucīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- rītrīts Nākamais rīts.
- rītrīts Nākamajā rītā.
- iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
- neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- mīksta ola neilgi vārīta ola.
- pavārīties Neilgu laiku vārīties.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
- nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
- ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
- atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
- pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
- mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
- negriezt ceļu nevairīties, nebaidīties ne no kā, izaicināt (kādu).
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- kas Nevajag (ko darīt).
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
- klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
- kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
- no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- zivs fileja no asakām attīrīts zivs sānu gabals.
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- miezītis No miežiem darīts alus.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
- nodarīt gauži nodarīt pāri.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- doma Nodoms (ko darīt).
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
- nomērīties Nomērīt sev (auguma garumu).
- noņemt mēru nomērīt.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
- pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
- ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
- atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
- atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
- ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- notīrīties Notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- nopucēt Notīrīt.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
- pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
- duets Pa diviem (ko darīt).
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
- cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
- apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
- nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
- greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
- piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
- izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
- anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
- apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
- pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
- pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
- uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
- sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
- sārtot Padarīt (ko) sārtu.
- noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
- pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
- nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
- pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
- piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
- šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
- trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
- pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
- nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
- izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
- piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
- saasināt Padarīt akūtu.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
- paaugstināt Padarīt augstāku.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.
- banalizēt Padarīt banālu.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- brūnināt Padarīt brūnu (ar sauli, vēju u. tml.).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
- aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- padziļināt Padarīt dziļāku.
- iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
- nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
- sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
- kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
- uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
- atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
- atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
- izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
- izkropļot Padarīt kroplu.
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
- palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
- nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- palielināt Padarīt lielāku (attēlu).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
- sacūkot Padarīt ļoti netīru.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- nomatēt Padarīt matētu (ko).
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
- pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paskābināt Padarīt mazliet skābu.
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- mitrināt Padarīt mitru.
- atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
- noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- nomērdēt Padarīt nejutīgu.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
- nofiksēt Padarīt nemainīgu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
- aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
- piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
- noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
- noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
- noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
- apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
- sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
- notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
- nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- notaukot Padarīt netīru, taukainu.
- nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
- noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
- noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
- nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
- piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
- gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- iemūžināt Padarīt nezūdošu.
- saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
- optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
- komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
- pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu.
- noraibināt Padarīt raibu (ko).
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
- resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu).
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- rūgtināt Padarīt rūgtu.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu.
- sasaldināt Padarīt saldu.
- sasālīt Padarīt sāļu.
- komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
- samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- sasārtināt Padarīt sārtu.
- harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
- iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
- apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
- nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
- noslīpināt Padarīt slīpu.
- nosmailināt Padarīt smailu.
- iesmaržināt Padarīt smaržīgu; iesmaržot.
- sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
- atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
- stīvināt Padarīt stingru, stīvu (4).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- apstulbot Padarīt stulbu.
- atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
- sašaurināt Padarīt šaurāku.
- sašķobīt Padarīt šķību (ko).
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
- spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
- aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- vājināt Padarīt vājāku.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
- izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
- novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu.
- nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
- mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
- racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pastariņš Pastarītis.
- pasteļa krītiņi pasteļkrītiņi.
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
- miestiņš Pašdarīts alus.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- mest Paust, darīt zināmu (ko).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
- pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
- nodot Paziņot, darīt zināmu.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
- ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
- uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
- atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
- piemērot Pielāgot, padarīt (kam) atbilstošu.
- nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
- izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- rafināde Pilnīgi attīrīts cukurs; attīrīts graudu cukurs.
- aizpīt Pinot aizdarīt.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
- izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
- talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
- lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
- nopurināt Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
- pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
- putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
- atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
- sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
- pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
- noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
- darīties Refl. --> darīt.
- izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
- racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- rīta kleita rītakleita.
- rīta kurpes rītakurpes.
- rīta rosme rītarosme.
- rīta svārki rītasvārki.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
- izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
- parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
- sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
- kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- (kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
- ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
- spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
- ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
- nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- (var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
- viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
- pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
- ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
- nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
- nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
- kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
- kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
- tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
- gaisma svīst saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.
- Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
- aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
- stāties Sākt (ko darīt, veikt).
- iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
- ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
- ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
- ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
- ņemt priekšā Sākt darīt (ko).
- spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt.
- likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- iesākt Sākt pierast (ko darīt).
- pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) – par rītu, dienu.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
- peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
- noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
- mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
- paņemt Satvert, ierīt (ēsmu) – par zivīm.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
- pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
- izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
- aizsist Sitot aizdarīt.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- noskalot Skalojot padarīt tīru.
- pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- izskribināt Skribinot izkasīt, iztīrīt.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
- pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
- apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
- uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
- pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
- saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
- apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
- iezvelties Smagi atkrītot, iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
- atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- solīties Solīt (ko veikt, darīt).
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
- krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
- iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- aizspiest Spiežot aizdarīt.
- blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
- denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
- piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
- piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
- rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
- aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
- aizspraust Spraužot aizdarīt.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
- pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
- uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- pavēlēt Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- beka Stobriņu sēne ar biezu cepurīti un stingru kātiņu.
- šķipelēt Strādājot ar lāpstu, tīrīt (ko).
- gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
- izraut Strauji izdarīt (ko).
- mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
- mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
- nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
- deķelis Studenta cepurīte.
- aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
- izsūkt Sūcot (ar putekļu sūcēju), atbrīvot (no putekļiem), iztīrīt (ko).
- izsūkt Sūcot iztukšot, iztīrīt.
- nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- Labs rīts! sveicinājums no rīta.
- padot labrītu sveicinot pateikt "labrīt!".
- svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
- piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
- ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
- lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- kompots Šķidrs saldais ēdiens – ūdenī vārīti augļi, ogas.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- nošķiest Šķiežot padarīt netīru, slapju.
- piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
- nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (ko no kā nevēlama).
- izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi iztīrīt.
- nošļākt Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- nošļākt Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- nošļakstīt Šļakstot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
- nošņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu); izšņaukt.
- izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
- piešņaukt Šņaucot padarīt (ko) netīru, arī slapju.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- aizšūt Šujot aizdarīt.
- iešūt Šujot padarīt šaurāku, īsāku.
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
- ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- mazgabarīta Tāds, kam ir mazi gabarīti, izmēri; neliels.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
- bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- kongruents Tāds, kas (ar ko) sakrīt; vienāds.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- agrs Tāds, kas attiecas uz rītu, rīta pirmajām stundām.
- saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
- nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
- aizsācējs Tāds, kas iesāk (ko) darīt.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
- rafinēts Tāds, kas ir attīrīts no piemaisījumiem (par pārtikas produktiem).
- vijīgs Tāds, kas ir brīvi krītošs (piem., par tērpu, tā elementiem, piegriezumu).
- ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
- uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
- pamazināts Tāds, kas ir padarīts mazāks.
- saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
- prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
- rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, cenšas izvairīties no briesmām (par dzīvniekiem).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
- jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
- puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
- pusjēls Tāds, kas nav līdz galam izcepts, izvārīts u. tml. (par pārtikas produktiem).
- nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
- jēls Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts u. tml.
- nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
- netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
- ikrīta Tāds, kas notiek, ir katru rītu.
- iepriekšējs Tāds, kas notiek, tiek darīts pirms (kā) cita, atšķirīga.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
- izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- torītējs Tāds, kas saistīts ar kādu no iepriekšējo dienu rītiem.
- krītains Tāds, kas satur krītu.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
- pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
- tūlītējs Tāds, kas tiek darīts, notiek tūlīt, bez kavēšanās; arī neatliekams, steidzams.
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
- nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
- briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
- āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, atvairīt.
- nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
- trinams Tāds, ko nepieciešams uztrīt, uzasināt.
- nenomazgājams Tāds, ko nevar iztīrīt, likvidēt.
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
- konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
- nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
- ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- gāzma Tas, kas gāžas, krīt lielā daudzumā.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
- sakropļot Tas, kas ir padarīts kropls.
- darbs Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
- nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
- motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
- dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
- maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
- virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
- uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
- nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
- (nav) spiesta lieta tas, ko veikt, darīt (nav) obligāti nepieciešams.
- uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
- saukt Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
- nesties Tiekties, vēlēties (piem., ko darīt).
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- (līdz) ar gaismu tikko aust rīta gaisma.
- (līdz) ar gaismiņu Tikko aust rīta gaisma.
- tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
- apbirt Tikt apklātam, pārklāties (ar ko birstošu, krītošu).
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- pārtīrīt Tīrīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
- mēzt Tīrīt (piem., istabu), izvācot netīrumus, gružus.
- urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
- rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
- tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
- ķemmēt Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
- pucēt Tīrīt, spodrināt, berzt.
- vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu.
- sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
- ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
- zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
- nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
- pret rītu tuvojoties rītam.
- pret rīta pusi tuvojoties rītam.
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- uz gāzes uz gāzes pavarda (piem., vārīt).
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
- uztecināt Uzasināt, uztrīt.
- uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
- uzmērot Uzmērīt (1, 3).
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
- apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
- aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
- uzvirst Uzvārīties.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
- noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
- mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
- raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
- sargāties Vairīties (ko darīt).
- bēgt Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
- laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
- turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- mukt Vairīties, norobežoties.
- bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- fritēt Vārīt taukos vai eļļā.
- izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
- pusmīksta ola vārīta ola tādā gatavības pakāpē, kad tās dzeltenums ir daļēji šķidrs.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
- virt Vārīties.
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
- vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- izvārtīt Vārtot padarīt netīru.
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt; vēcinoties atvairīties.
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
- sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
- burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
- turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
- kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
- aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- savilkt Velkot (ko), padarīt to pilnīgi stingru; sastiprināt.
- aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
- pievilkt Velkot padarīt ciešāku.
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
- mendele Vēlme, tieksme (piem., ko darīt).
- lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
- norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
- aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
- atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
- aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
- boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
- rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
- grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
- izvētīt Vētot iztīrīt.
- slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
- svilpot Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
- portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
- mazais cilvēks vienkāršais darba darītājs.
- vienrīt Vienu rītu, kādu rītu.
- pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- šķīstītava Vieta, kur attīrīties, kļūt tīram.
- pavēnis Vieta, kur nekrīt tieši saules stari; paēna.
- slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
- refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
- noviļāt Viļājot padarīt netīru.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
- meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
rīt citās vārdnīcās: