Paplašinātā meklēšana
Meklējam ij.
Atrasts vārdos (502):
- ij:1
- ij:2
- aijā:1
- čija:1
- aijas:1
- aijāt:1
- ārija:1
- Āzija:1
- dzija:1
- ekijs:1
- akcija:1
- akcija:2
- āmrija:1
- armija:1
- ātrijs:1
- badijs:1
- bagijs:1
- bārijs:1
- bijība:1
- bijīgs:1
- bodijs:1
- cērijs:1
- cesija:1
- cēzijs:1
- cīnija:1
- dālija:1
- debija:1
- etvija:1
- fobija:1
- folija:1
- fūrija:1
- -mānija:1
- abatija:1
- acālija:1
- afēlijs:1
- agonija:1
- akācija:1
- alūvijs:1
- amonijs:1
- anēmija:1
- apātija:1
- aronija:1
- atonija:1
- atrijas:1
- atsijas:1
- atsijāt:1
- avārija:1
- avēnija:1
- bestija:1
- cinnija:1
- čatnijs:1
- dendijs:1
- derbijs:1
- dikcija:1
- dreijāt:1
- efūzija:1
- elēģija:1
- embrijs:1
- emisija:1
- erozija:1
- feerija:1
- fikcija:1
- frēzija:1
- fuksija:1
- gallijs:1
- abrāzija:1
- adopcija:1
- aerācija:1
- agresija:1
- aktīnija:1
- aktīnijs:1
- akvārijs:1
- alerģija:1
- alķīmija:1
- amfībija:1
- amnēzija:1
- anarhija:1
- aneksija:1
- aritmija:1
- artērija:1
- astēnija:1
- atrofija:1
- aviācija:1
- batālija:1
- baterija:1
- begonija:1
- berilijs:1
- bijušais:1
- biopsija:1
- braunijs:1
- brendijs:1
- bulīmija:1
- caurviju:1
- cidonija:1
- delīrijs:1
- demisija:1
- difūzija:1
- diloģija:1
- dipodija:1
- divīzija:1
- domīnija:1
- dotācija:1
- džersijs:1
- eifonija:1
- eifonijs:1
- eiforija:1
- embolija:1
- emocijas:1
- empātija:1
- empīrija:1
- emulsija:1
- endēmija:1
- enerģija:1
- eparhija:1
- erekcija:1
- fleksija:1
- fosilija:1
- frakcija:1
- frikcija:1
- funkcija:1
- gadumija:1
- galerija:1
- ganglijs:1
- aberācija:1
- abitūrija:1
- abolīcija:1
- adorācija:1
- aģitācija:1
- akadēmija:1
- alegorija:1
- alumīnijs:1
- ambīcijas:1
- ambrozija:1
- amnestija:1
- analoģija:1
- anatomija:1
- animācija:1
- anomālija:1
- anotācija:1
- apelācija:1
- apoloģija:1
- asfiksija:1
- atrakcija:1
- autopsija:1
- bagijists:1
- baktērija:1
- bioķīmija:1
- bioloģija:1
- bīskapija:1
- celiakija:1
- cirkonijs:1
- čerimoija:1
- dedukcija:1
- deflācija:1
- deitērijs:1
- depresija:1
- despotija:1
- diakonija:1
- difterija:1
- dimensija:1
- dinastija:1
- dioptrija:1
- direkcija:1
- diskusija:1
- diversija:1
- drapērija:1
- duglāzija:1
- ehinācija:1
- ekoloģija:1
- ekonomija:1
- epidēmija:1
- epifānija:1
- epilācija:1
- epitāfija:1
- epitēlijs:1
- erudīcija:1
- evolūcija:1
- ezoterija:1
- faktorija:1
- fantāzija:1
- farmācija:1
- fekālijas:1
- fiksācija:1
- formācija:1
- garantija:1
- gardēnija:1
- glicīnija:1
- glosārijs:1
- absolūcija:1
- absorbcija:1
- adaptācija:1
- afektācija:1
- agroķīmija:1
- agronomija:1
- aktinīdija:1
- akvatorija:1
- alpinārijs:1
- amputācija:1
- anakardija:1
- anestēzija:1
- anoreksija:1
- antipātija:1
- antoloģija:1
- aplikācija:1
- aprobācija:1
- artilērija:1
- asignācija:1
- asimetrija:1
- asociācija:1
- aspirācija:1
- aspirācija:2
- atestācija:1
- auditorija:1
- Austrālija:1
- autonomija:1
- aviolīnija:1
- bestiārijs:1
- biogrāfija:1
- bižutērija:1
- buržuāzija:1
- butaforija:1
- ceremonija:1
- ciānkālijs:1
- cinerārija:1
- citoloģija:1
- defekācija:1
- definīcija:1
- degazācija:1
- dekorācija:1
- delegācija:1
- demagoģija:1
- dendrārijs:1
- depilācija:1
- derivācija:1
- detonācija:1
- diahronija:1
- diatermija:1
- dienlilija:1
- dievbijīgs:1
- difrakcija:1
- disleksija:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- distrofija:1
- dzēšgumija:1
- eitanāzija:1
- eksekūcija:1
- ekskursija:1
- eksogāmija:1
- ekspansija:1
- eksplozija:1
- ekspresija:1
- ekstensija:1
- emigrācija:1
- emocijzīme:1
- epilepsija:1
- epizootija:1
- eskalācija:1
- etioloģija:1
- etnoloģija:1
- evakuācija:1
- evaņģēlijs:1
- federācija:1
- fenoloģija:1
- filatēlija:1
- filoloģija:1
- filozofija:1
- filtrācija:1
- filumēnija:1
- folijskābe:1
- fonoloģija:1
- fotokopija:1
- fotoķīmija:1
- fotosesija:1
- geriatrija:1
- gloksīnija:1
- abstrakcija:1
- akomodācija:1
- akumulācija:1
- aliterācija:1
- arheoloģija:1
- arhivālijas:1
- asenizācija:1
- asimilācija:1
- astroloģija:1
- astronomija:1
- autoavārija:1
- autokrātija:1
- autorallijs:1
- birokrātija:1
- daktiloģija:1
- daudznāciju:1
- daudzsēriju:1
- deformācija:1
- degradācija:1
- degustācija:1
- deklamācija:1
- deklarācija:1
- deklinācija:1
- deklinācija:2
- delfinārijs:1
- demarkācija:1
- demogrāfija:1
- demokrātija:1
- deokupācija:1
- deportācija:1
- deskripcija:1
- destilācija:1
- destrukcija:1
- devalvācija:1
- dietoloģija:1
- diplomātija:1
- direktorijs:1
- disertācija:1
- disfunkcija:1
- dislokācija:1
- disociācija:1
- dispozīcija:1
- dizentērija:1
- dozimetrija:1
- eiharistija:1
- ejakulācija:1
- eksaltācija:1
- ekshumācija:1
- ekspedīcija:1
- ekspozīcija:1
- ekstrakcija:1
- ekvinokcija:1
- endoskopija:1
- erotomānija:1
- etimoloģija:1
- etnogrāfija:1
- fibrilācija:1
- filokartija:1
- fizioloģija:1
- fizionomija:1
- fleboloģija:1
- fotogrāfija:1
- frustrācija:1
- ftiziatrija:1
- galantērija:1
- galastacija:1
- glotofāgija:1
- adatterapija:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- akcelerācija:1
- akreditācija:1
- aktivizācija:1
- alergoloģija:1
- amortizācija:1
- amortizācija:2
- apakšstacija:1
- aromterapija:1
- artikulācija:1
- astrometrija:1
- atomenerģija:1
- auskultācija:1
- autorizācija:1
- bakhanālijas:1
- balneoloģija:1
- bīdermeijers:1
- bradikardija:1
- cinkogrāfija:1
- cistoskopija:1
- civilizācija:1
- dagerotipija:1
- datorizācija:1
- daudzpartiju:1
- dekompresija:1
- delimitācija:1
- demonoloģija:1
- dendroloģija:1
- denominācija:1
- denunciācija:1
- depozitārijs:1
- deratizācija:1
- dezinfekcija:1
- dezinsekcija:1
- disharmonija:1
- disimilācija:1
- diskogrāfija:1
- distribūcija:1
- divdimensiju:1
- dodekafonija:1
- dramaturģija:1
- dūralumīnijs:1
- eģiptoloģija:1
- ekranizācija:1
- eksaminācija:1
- eksplikācija:1
- ekstirpācija:1
- emancipācija:1
- embrioloģija:1
- entomoloģija:1
- estetizācija:1
- faktogrāfija:1
- felinoloģija:1
- fermentācija:1
- filantropija:1
- filharmonija:1
- fototerapija:1
- frazeoloģija:1
- futuroloģija:1
- gastronomija:1
- ginekoloģija:1
- glacioloģija:1
- gnozeoloģija:1
- agrobioloģija:1
- antropoloģija:1
- apakškomisija:1
- argumentācija:1
- aristokrātija:1
- aviokompānija:1
- beletrizācija:1
- bibliogrāfija:1
- borderkollijs:1
- bronhoskopija:1
- būvindustrija:1
- defektoloģija:1
- dehidratācija:1
- demonstrācija:1
- dermatoloģija:1
- desegregācija:1
- disproporcija:1
- dokumentācija:1
- dubultporcija:1
- ekspluatācija:1
- ekstraversija:1
- elektrizācija:1
- elektroķīmija:1
- elektrolīnija:1
- enciklopēdija:1
- falsifikācija:1
- farmakoloģija:1
- fizioterapija:1
- fluorogrāfija:1
- fortifikācija:1
- galvanizācija:1
- gastroskopija:1
- gerontoloģija:1
- gigantomānija:1
- globalizācija:1
- glorifikācija:1
- administrācija:1
- autobiogrāfija:1
- autoinspekcija:1
- automatizācija:1
- bakterioloģija:1
- biotehnoloģija:1
- daktiloskopija:1
- daudzdimensiju:1
- defektoskopija:1
- dekolonizācija:1
- dekompensācija:1
- deputinizācija:1
- dezinformācija:1
- dezintegrācija:1
- dialektoloģija:1
- digitalizācija:1
- diskriminācija:1
- doplerogrāfija:1
- ekspropriācija:1
- ekstrapolācija:1
- elektrostacija:1
- epidemioloģija:1
- epizootoloģija:1
- fantasmagorija:1
- federalizācija:1
- fenomenoloģija:1
- aerofotogrāfija:1
- aizsargreakcija:1
- anestezioloģija:1
- astronavigācija:1
- būvkonstrukcija:1
- demokratizācija:1
- dezorganizācija:1
- dispečerizācija:1
- diversifikācija:1
- elektrifikācija:1
- elektroenerģija:1
- elektroterapija:1
- endokrinoloģija:1
- fotolitogrāfija:1
- geštaltterapija:1
- biobibliogrāfija:1
- darsonvalizācija:1
- decentralizācija:1
- demonopolizācija:1
- depozītoperācija:1
- diskvalifikācija:1
- dispanserizācija:1
- eksmatrikulācija:1
- elektroizolācija:1
- fotolaboratorija:1
- autointoksikācija:1
- dendrohronoloģija:1
- eksponentfunkcija:1
- atomelektrostacija:1
- gastroenteroloģija:1
- geštaltpsiholoģija:1
- elektrokardiogrāfija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7496):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Līgo diena 23. jūnijs.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- Kara ministrija aizsardzības ministrija.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- brača Alta vijole.
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
- amortizators Amortizācijas [2] ierīce (mašīnās, mehānismos).
- kešjukoks Anakardija.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
- informētība Apgādātība ar informāciju.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
- šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
- mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
- iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
- ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- trīsfāžu Ar trim fāzēm; trijfāžu.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
- stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- arheologs Arheoloģijas speciālists.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
- dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- ASK Armijas sporta klubs.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- melnais pīlādzis aronija.
- mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
- dziednīca Ārstniecības iestāde (kūrortā); sanatorija.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
- endokrinologs Ārsts, endokrinoloģijas speciālists.
- neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
- arterioskleroze Artēriju sieniņu sabiezināšanās.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- dižgabals Artilērijas ierocis – lielgabals.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
- zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- astrometrists Astrometrijas speciālists.
- perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- astronoms Astronomijas speciālists.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
- regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- AES Atomelektrostacija.
- radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- rotaļa Ātri mainīgu norišu mija.
- reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
- atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
- fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
- cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
- dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
- Goda leģions atzinības zīme Francijā.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- klausītava Auditorija.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
- mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
- trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
- gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- ģenerāldirektorāts Augstākā institūcija.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
- parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
- Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- Zaļais kontinents Austrālija.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- dingo Austrālijas savvaļas suns [Canis dingo].
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- erchercogs Austrijas prinču tituls.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
- autoavārija Automobiļu avārija.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
- tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- gaisa līnija aviolīnija.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
- treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
- bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- balneologs Balneoloģijas speciālists.
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- vācbaltieši Baltijas vācieši.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
- izvadīšana Bēru ceremonija.
- izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
- biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
- federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- eksčempions Bijušais čempions.
- eksministrs Bijušais ministrs.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
- dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
- dzīves apraksts biogrāfija.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- biologs Bioloģijas speciālists.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
- bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
- brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
- bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- Skotlendjards Britu policija.
- BBC Britu raidstacija.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- kafijbrūns Brūns kā kafija, kafijas brūnumā.
- komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
- atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
- vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
- būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
- zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
- pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- štamms Celms (mikrobioloģijā).
- C Celsija (temperatūras) skala.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
- laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
- reveranss Cieņas, godbijības parādīšana.
- mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
- mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
- pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
- pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
- pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
- disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
- alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
- astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
- vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
- hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
- parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
- selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
- drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
- dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
- meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
- tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
- mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- pelēkā krustaine cinerārija.
- cīnija Cinnija.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- rite Cirkulācija.
- nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- citologs Citoloģijas speciālists.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- ģeorģīne Dālija.
- jorģīne Dālija.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
- aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
- industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
- kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
- dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
- regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
- lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
- kompjuterizācija Datorizācija.
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
- melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
- defektologs Defektoloģijas speciālists.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
- demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
- dendrologs Dendroloģijas speciālists.
- depozītu operācija depozītoperācija.
- desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
- pārtvaice Destilācija.
- destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
- karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
- rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
- dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
- dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
- dietologs Dietoloģijas speciālists.
- Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- digitalizācija Digitālas tehnoloģijas ieviešana.
- pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
- optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- divdimensionāls Divdimensiju.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dubultporcija Divkārša porcija.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
- zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- pensionēšanās Došanās pensijā.
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- garantēt Dot garantiju.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- pensionēties Doties pensijā.
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- pietāte Dziļa cieņa, godbijība.
- respekts Dziļa cieņa, godbijīga attieksme.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- bioloģiskā oksidācija dzīvās šūnās norisošo oksidēšanās reakciju kopums.
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
- jūdaisms Ebreju reliģija.
- kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
- eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
- EK Eiropas Komisija.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
- Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- sēklas noplūde ejakulācija.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
- frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
- štrumbante Elastīga gumijas lente.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
- elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- dīglis Embrijs.
- klaids Emigrācija, trimda.
- smaidiņš Emocijzīme; smailijs.
- smailijs Emocijzīme.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
- konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca, enciklopēdija.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
- kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
- kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
- kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- pulveris Enerģija.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- kumulācija Enerģijas koncentrēšanās.
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- entomologs Entomoloģijas speciālists.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
- krītamā kaite epilepsija.
- skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
- asins grimšana eritrocītu grimšanas reakcija.
- mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- etimologs Etimoloģijas speciālists.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- mutagēni Faktori, kas izraisa mutāciju.
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
- farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- federalizācija Federācijas izveides process.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- filologs Filoloģijas fakultāte.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- filologs Filoloģijas speciālists.
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- prātniecība Filozofija (1).
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
- filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- fiziologs Fizioloģijas speciālists.
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- fluorogrāfs Fluorogrāfijas aparāts.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- zeltpulkstenīte Forsītija.
- polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
- foto Fotogrāfija; fotografēšana.
- bilde Fotogrāfija.
- fotoattēls Fotogrāfija.
- fotošops Fotogrāfiju apstrāde.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- ftiziatrs Ftiziatrijas speciālists.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
- loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
- ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
- diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- gadu mija gadumija.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- pamatkoncepcija Galvenā koncepcija.
- pamatprofesija Galvenā profesija.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
- šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
- virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatkritērijs Galvenais, būtiskākais kritērijs.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- ticības mācība galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
- varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
- pamatvilciens Galvenokārt, galvenajās līnijās, pamatos.
- cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
- vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
- gastronoms Gastronomijas veikals.
- rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
- gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
- ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
- glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
- bilde Glezna, reprodukcija.
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- grafologs Grafoloģijas speciālists.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- vērbaļķis Griestu sija.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
- dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
- gumijnieki Gumijas zābaki.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas fakultāte.
- fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
- ģeologs Ģeoloģijas speciālists.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- morfoloģija Ģeomorfoloģija.
- ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
- ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
- soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
- disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- hematologs Hematoloģijas speciālists.
- krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- herpetologs Herpetoloģijas speciālists.
- HES Hidroelektrostacija.
- hidrostacija Hidroelektrostacija.
- hidrogrāfs Hidrogrāfijas speciālists.
- hidroģeologs Hidroģeoloģijas speciālists.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- hidrologs Hidroloģijas speciālists.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- hipertoniskā slimība hipertonija.
- puķu bērni hipiju kustība 20. gs. 60. gados.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- histologs Histoloģijas speciālists.
- historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- holdingkompānija Holdinga kompānija.
- homeopāts Homeopātijas speciālists.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
- bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- ideālists Ideālisma filozofijas pārstāvis.
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- idiotisms Idiotija.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
- kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
- pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
- siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
- stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
- dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
- vizitēt Ierasties vizitācijā.
- činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
- iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
- kontrolieris Ierīce (kā) kontrolēšanai vai reģistrācijai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
- akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
- polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
- kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
- cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
- mākslīgā niere ierīce nieru funkcijas aizstāšanai.
- optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
- izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, ēkās, tiltos u. tml.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
- informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
- indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
- atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
- vilkt elektrību ierīkot elektrības līniju.
- kanalizēt Ierīkot kanalizāciju.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
- kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
- iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
- konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
- plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
- skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
- silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- EEK Igaunijas naudas vienība – Igaunijas krona.
- ihtiologs Ihtioloģijas speciālists.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
- sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- bilde Ilustratīvs attēls, ilustrācija.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- imunologs Imunoloģijas speciālists.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
- degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- indieši Indijas iedzīvotāji.
- kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
- sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- indologs Indoloģijas speciālists.
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
- zoonoze Infekcijas slimība.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- IT Informācijas tehnoloģijas.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
- kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- intramuskulārā injekcija injekcija muskulī.
- intravenozā injekcija injekcija vēnā.
- intravenoza injekcija injekcija vēnā.
- šprice Injekcija.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- inkvizitors Inkvizīcijas loceklis.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
- ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
- subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- lasījums Interpretācija.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- nots Intonācija, noskaņa.
- metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
- tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
- toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
- iekšējā balss intuīcija.
- miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
- inventūra Inventarizācija.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (Senajā Romā).
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
- kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
- ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- konfiskācija Īpašuma atsavināšana bez atlīdzības par labu valstij.
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
- brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- islāmticīgais Islāma reliģijas pārstāvis, praktizētājs.
- skečs Īss humoristisks vai dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
- pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
- reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- iziet ielās iziet demonstrācijā.
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- klucis Izkārnījumi, fekālijas.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
- izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- dzēst obligāciju izmaksāt obligācijā minēto summu.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
- elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
- zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
- iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
- eiforizēt Izraisīt eiforiju.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- koagulēt Izraisīt koagulāciju.
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
- izmeijot Izrotāt ar meijām.
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
- iedoma Iztēle, fantāzija.
- izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- novilkt Izvietot līnijveidā.
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
- reinterpretācija Jauna interpretācija.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
- fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
- jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- Māra Jaunava Marija.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
- amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
- riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
- jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- siena mēnesis jūlijs.
- liepu mēnesis jūlijs.
- ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
- pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
- saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
- pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
- ziedu mēnesis jūnijs.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
- tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- rīcība Juridisko tiesību realizācija.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- izjūta Jūtas, emocijas.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- sentiments Jūtu, emociju izpaudums.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
- portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
- zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
- korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- valstsgriba Kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
- apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
- kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
- late Kafija ar nelielu daudzumu piena.
- balta kafija kafija ar pienu vai krējumu.
- melna kafija kafija bez piena vai krējuma.
- kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- kaiva Kaija.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
- ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
- ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
- kaļķūdens Kalcija hidroksīda (veldzēto kaļķu) šķīdums ūdenī.
- kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
- ciānkālijs Kālija cianīds – ļoti stipra inde.
- silvīns Kālija hlorīds.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- zilie graudiņi kālija permanganāts.
- frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai.
- buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
- landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
- Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
- reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
- neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- karaļnams Karaļu dinastija; karaliskā ģimene.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
- papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
- štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
- sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
- baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
- stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- kardiologs Kardioloģijas speciālists.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
- trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
- inkvizīcija Katoļu baznīcas institūcija cīņai pret ķecerību (13.–19. gs.).
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
- kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
- abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
- ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
- šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
- sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- eskadrons Kavalērijas apakšvienība.
- kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
- smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
- kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- kinematogrāfs Kinematogrāfija.
- kinematogrāfists Kinematogrāfijas speciālists.
- stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
- televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs.
- kinologs Kinoloģijas speciālists.
- kino Kinomāksla; kinematogrāfija.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
- kinodramaturgs Kinoscenārija autors.
- kinoscenārists Kinoscenārija autors.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
- esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
- lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
- lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
- auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- iezis Klintij līdzīgs iežu atsegums (parasti upju ielejās).
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- dudināt Klusi dziedāt, dungot (kādu melodiju).
- dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
- korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
- iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- aiziet pagātnē kļūt par bijušo, pagājušo.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pietuvoties Kļūt tuvākam (kā realizācijai).
- tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
- datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- atomenerģija Kodolenerģija.
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- arborētums Koku un krūmu kolekcija.
- satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
- krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
- lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
- joku luga komēdija.
- kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
- radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
- komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
- spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
- stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
- kompartija Komunistiskā partija.
- komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
- boļševiks Komunistiskās partijas biedrs (no 1918. gada); komunists.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
- kumulēties Koncentrēties (par enerģiju).
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
- konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
- eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
- endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
- labējs Konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- pamatlikums Konstitūcija.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
- pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- Austrālija Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas.
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- konvencionālā muita konvencijas muita.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- trijatā Kopā pa trijiem (cilvēkiem).
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
- folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
- speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
- KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- kosmetologs Kosmetoloģijas speciālists.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- kosmologs Kosmoloģijas speciālists.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- košļene Košļājamā gumija.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- dzīpars Krāsots (parasti vilnas) dzijas pavediens.
- palete Krāsu kopums, kombinācija.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija.
- krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
- maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- sirmā stunda krēslas stunda, mijkrēslis.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- ohranka Krievijas slepenpolicija, kas pastāvēja no 1866. līdz 1917. gadam.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- kremlis Krievijas valdība, tās politika.
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
- sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
- hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- malārijods Kukaiņi, kas pārnēsā malārijas ierosinātājus.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- kukluksklanietis Kukluksklana organizācijas loceklis.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- kulinārs Kulinārijas speciālists.
- kult riju kult labību, kas atrodas rijā.
- priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- kultūrtrēģeri Kultūrtrēģerisma ideologi; šīs teorijas realizētāji.
- kurortologs Kurortoloģijas speciālists.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
- amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
- plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
- alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
- galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
- daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
- mandarīns Ķīniešu ierēdnis (līdz Ķīnas impērijas sabrukumam).
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
- vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
- replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
- ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
- vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
- laparotomija Ķirurģiska operācija – vēdera dobuma atvēršana.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- lāzerķirurģija Ķirurģisku operāciju veikšana, izmantojot lāzeru.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- menzūra Laboratorijas trauks ar iedaļām šķidruma daudzuma precizēšanai, mērīšanai.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
- navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- pilna loze laimējusi loterijas biļete.
- uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- jods Latviešu mitoloģijā – ļaunais gars, velns.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
- nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
- latvji Latvija.
- LĀB Latvijas Ārstu biedrība.
- latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LAMB Latvijas Automoto biedrība.
- LB Latvijas Banka.
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- LČ Latvijas čempionāts.
- LDz Latvijas Dzelzceļš.
- LFF Latvijas Futbola federācija.
- LHF Latvijas Hokeja federācija.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- LETA Latvijas Informācijas aģentūra.
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- LNO Latvijas Nacionālā opera.
- LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
- leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- LOC Latvijas Onkoloģijas centrs.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LR Latvijas Radio.
- LR Latvijas Republika.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
- repši Latvijas rubļi (20. gs. 90. gadu sākumā).
- repšiki Latvijas rubļi (20. gs. 90. gadu sākumā).
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
- LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
- RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- LTV Latvijas Televīzija.
- LU Latvijas Universitāte.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- kāzas Laulību noslēgšanas ceremonija un svinības.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- asins vēzis leikēmija.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
- kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
- homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
- leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- letarģiskais miegs letarģija.
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- liberālis Liberālas partijas biedrs.
- lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji (Lībijas arābi).
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
- kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- izlīdzinātība Līdzsvarotība; saskaņa, harmonija.
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
- korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
- pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- lielummānija Lieluma mānija.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
- koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- limnologs Limnoloģijas speciālists.
- lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- taisne Līnija ar nemainīgu virzienu.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- štrihs Līnija, (zīmuļa vai otas) vilciens.
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
- kontūrlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) kontūras.
- robežlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) robežu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
- aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
- riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- līnijrati Līnijdroška.
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- librets Literārs scenārijs (baletam).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
- landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
- lobētājs Lobijs.
- lobists Lobijs.
- lobisms Lobiju darbība; šāda darbība kā sistēma.
- biedrs Loceklis (partijā, biedrībā u. tml.).
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- balkons Lodžija.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- logopēds Logopēdijas speciālists.
- plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
- arka Lokveida būvkonstrukcija.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
- piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
- traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- rezignēt Ļauties rezignācijai; paust skumjas, bezcerību.
- hiperinflācija Ļoti augsta inflācija.
- rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- kā baznīcā ļoti klusi, godbijīgi.
- čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- puspasaule Ļoti liela teritorija.
- rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
- nobijies kā diegs ļoti nobijies.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- krusttēvs Mafijas boss.
- mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
- gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- magnēzijs Magnija oksīds.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
- magnēzijs Magnijs.
- maijroze Maijrozīte.
- lapu mēnesis maijs.
- ziedoņa mēnesis maijs.
- maiju raksts maiju lietots hieroglifu raksts.
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas žurnāls.
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- galerists Mākslas galerijas īpašnieks.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem un izmanto audumu, elektroizolācijas materiālu u. tml. ražošanai.
- sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
- ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- purva drudzis malārija.
- malārijas odi malārijodi.
- manifestants Manifestācijas (1) dalībnieks.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- redakcijas portfelis manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
- plašsaziņas Masu informācijas līdzekļi.
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- viela Matērija.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- enerģija Matērijas kustības mērs, viena no tās pamatīpašībām.
- kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
- sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
- absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
- šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
- mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
- anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- seroloģija Medicīnas nozare, kas pēta antigēna un antivielu reakcijas serumā.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
- katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
- ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- sarežģījums Medicīniska komplikācija.
- karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
- krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- meldija Melodija.
- meldiņš Melodija.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
- ornamentika Melodijas izgreznojumi, rotājumi.
- ornaments Melodijas izrotājums (piem., melisms, pasāža).
- fioritūra Melodijas izrotājums (piem., trilleris, priekšskanis).
- melisms Melodijas izrotājums.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- mēnešreize Menstruācija.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- mērs Mēraukla; arī kritērijs.
- uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
- meteostacija Meteoroloģiskā stacija.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piem., baļķi, kluči).
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- ārējā migrācija migrācija uz citām valstīm.
- iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- mikologs Mikoloģijas speciālists.
- mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- milicis Milicijas darbinieks.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
- salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- pitons Milzu žņaudzējčūska, kas savu upuri nonāvē, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- mineralogs Mineraloģijas speciālists.
- barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- mīnu lauks mīnēta teritorija.
- pirkstiņbaterija Miniatūra izmēra baterija.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- mirgošanas aritmija mirdzaritmija.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
- mitologs Mitoloģijas speciālists.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā).
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- multene Multiplikācijas filma; multfilma.
- multfilma Multiplikācijas filma.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- mutaģenēze Mutāciju rašanās process.
- minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- Jāņu nakts nakts no 23. uz 24. jūniju.
- narkologs Narkoloģijas speciālists.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- kaustiskā soda nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- NP Naturalizācijas pārvalde.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
- santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- radionavigācija Navigācijas sistēma, kurā izmanto radiosignālus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- navigators Navigācijas sistēmas ierīce (piem., automobiļos).
- navigators Navigācijas speciālists (parasti kuģa vadīšanā).
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- negatīvisms Negāciju (2) uzsvēršana, izvirzīšana priekšplānā.
- ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
- neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- liekuļots Neīsts, mākslots (piem., par jūtu, emociju izpausmi).
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
- jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
- varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
- mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
- madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- kavatīne Neliela liriska ārija (operā).
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- taverna Neliels restorāns, krogs (piem., Itālijā).
- pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
- slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
- līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
- fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
- dzīslojums Neregulāru līniju kopums (kādā materiālā, priekšmetā u. tml.).
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
- rūgta kafija nesaldināta kafija.
- neķert Nesaņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- NVO Nevalstiska organizācija.
- dirsa Nevēlamā situācijā.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
- nigērieši Nigēras un Nigērijas pamatiedzīvotāji.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
- pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
- boksīts Nogulumiezis – alumīnija rūda.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- slāņojums Nogulumiežu uzbūve ar dažādu iežu slāņu miju; dalījums slāņos (1).
- sestais prāts nojauta, intuīcija.
- nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- 3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
- palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
- (būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- NOK Norvēģijas krona.
- stortings Norvēģijas parlaments.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
- nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
- numerologs Numeroloģijas speciālists.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- relīze Oficiāla informācija presei.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- soda mērs oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
- okeanoloģija Okeanogrāfija.
- okeanogrāfs Okeanogrāfijas speciālists.
- hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
- okeanologs Okeanoloģijas speciālists.
- dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
- naglotais papēdis okupācijas režīms, jūgs; okupācijas režīmā, jūgā.
- zem naglotā papēža okupācijas režīms, jūgs; okupācijas režīmā, jūgā.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- onkologs Onkoloģijas speciālists.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- kredītoperācija Operācija (bankā), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
- slimnīcas operāciju bloks operāciju zāle ar palīgtelpām.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- opozicionārs Opozīcijas (1) pārstāvis.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- polariskops Optiska ierīce gaismas polarizācijas novērošanai.
- stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
- optometrists Optometrijas speciālists.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
- leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
- departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- ornitologs Ornitoloģijas speciālists.
- ortodonts Ortodontijas speciālists.
- ortopēds Ortopēdijas speciālists.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- otorinolaringologs Otorinolaringoloģijas speciālists.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
- parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
- politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
- degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, rasties (piem., par emocijām, domām).
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
- devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- revalvēt Pakļaut (valūtu) revalvācijai.
- diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
- represēt Pakļaut represijām.
- paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- paleontologs Paleontoloģijas speciālists.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
- (ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
- iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
- panelis Paneļdiskusija.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- sauss Par vietu, teritoriju.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
- statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
- helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- steks Paresna gumijas nūja (policistiem).
- odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- tualetes ūdens parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā).
- kaparot Pārklāt galvanizācijas procesā (parasti metālu) ar varu.
- rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- fanātisms Pārmērīga nodošanās kādai reliģijai.
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
- apraide Pārraidīšana, raidīšana (radio, televīzijā).
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
- landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
- apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- partejisks Partijisks.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
- izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- skola Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
- sabrukums Pastāvēšanas izbeigšanās (piem., valstij).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- prozektors Pataloģiskās anatomijas speciālists.
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- hlamīdija Patogēna baktērija, kas vairojas gļotādā.
- patologs Patoloģijas (1) speciālists.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
- patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- priekškalne Pauguraina, kalnaina teritorija lielu kalnu priekšā.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
- deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
- pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
- šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
- tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
- kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
- atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
- neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
- pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
- kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
- pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
- krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- pujene Peonija.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
- studists Persona, kas mācās studijā (1).
- kolaboracionists Persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu vai atbalsta šādu sadarbību.
- stipendiāts Persona, kas saņem stipendiju.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju, novērtēšanu.
- pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
- operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
- kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- karodziņš Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- līnijkopa Piecu paralēlu, horizontālu līniju kopa (nošu rakstībā).
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- pievadīt Piegādāt (pa vadiem, komunikācijām u. tml.).
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- uzlādēt Pielādēt (šaujamieroci, munīciju).
- tiesībaizsardzības institūcijas piem., policija, advokatūra, prokuratūra, tiesa.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
- izvazāt Pieminēt (kādu) daudzos avīžu rakstos, televīzijas raidījumos u. tml.
- lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
- sviests Piena produkts ar lielu tauku koncentrāciju, ko iegūst no krējuma.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- gumijot Piesūcināt ar gumiju; apvilkt ar gumiju.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
- kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
- prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
- pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- buršs Pilntiesīgs studentu korporācijas biedrs; vecāko kursu students.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- partorgs Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933–1961).
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- palasts Pils, grezna reprezentācijas celtne.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
- pirmpublikācija Pirmā (kā) publikācija.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- sākumstadija Pirmā, sākotnējā (kā) stadija.
- draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.) pirmās līnijas autobuss, trolejbuss u. tml.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- priekšstadija Pirmsstadija.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
- vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
- plantators Plantācijas īpašnieks (kolonijās).
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- plaušu karsonis plaušu iekaisums; pneimonija.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa īpaša baktērija (legionella).
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- slepenpolicija Policija, kuras ierēdņi darbojas slepeni.
- kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
- policists Policijas darbinieks.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
- komisārs Policijas virsnieks (dažās valstīs).
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
- gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
- karabinieris Policists, žandarms (piem., Itālijā).
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
- tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- politiskā ekonomija politekonomija.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- politinformators Politinformācijas vadītājs.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- Latviešu zemnieku savienība politiska partija Latvijā.
- toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
- politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
- frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
- frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
- monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
- politologs Politoloģijas speciālists.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- genofonds Populācijas vai sugas gēnu kopums.
- lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
- papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai porcijai.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- siltums Pozitīvas emocijas, to izpausme.
- gaišums Pozitīvu emociju kopums, to izpausme; labvēlība; prieks, optimisms.
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- meditēt Praktizēt meditāciju.
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
- noiets Preču realizācija tirdzniecībā.
- korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- kontrrevolūcija Pret revolūciju vērsta darbība, cīņa ar mērķi atjaunot veco kārtību.
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- mirdzums Prieks, pozitīvas emocijas, to izpausme.
- ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
- pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- privātģimnāzija Privātā ģimnāzija.
- PA Privatizācijas aģentūra.
- vaučers Privatizācijas sertifikāts valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
- detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- pamatprodukcija Produkcijas galvenā daļa.
- kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
- proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis.
- diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists, psihisko slimību ārsts.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku psiholoģiju.
- psihologs Psiholoģijas speciālists.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt (piem., promocijas darbu).
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- pulmonologs Pulmoloģijas speciālists.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- dabiskā kafija pupiņu kafija.
- dabīgā kafija pupiņu kafija.
- šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- pusporcija Puse no ēdiena porcijas.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
- radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radiologs Radioloģijas speciālists.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
- radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
- raidstacija Radiostacija.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
- pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
- saraksts Rakstiska informācija (par ko).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
- recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- zīmējums Raksts, ornaments (piem., no līnijām, kontūrām).
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
- arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- gūt Rast (atzinību, ievērību u. tml.) – piem., par priekšlikumu, publikāciju, darbības veidu.
- izlīdzināties Rasties līdzsvarotībai, saskaņai, harmonijai.
- parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- atbalss Reakcija (piem., sabiedrībā).
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- aktivitāte Reakcijas spēja; pastiprināta darbošanās.
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- paskatīties patiesībai acīs reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- reanimatologs Reanimatoloģijas speciālists.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- redkolēģija Redakcijas kolēģija.
- ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- regbists Regbija spēlētājs.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- reimatologs Reimatoloģijas speciālists.
- atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
- daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
- elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
- dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
- ordinācija Reliģiska ceremonija – garīdznieka iesvētīšana amatā.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- rituāls Reliģisku darbību kopums; ceremonija.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- garantijas remonts remonts garantijas laikā atklāto trūkumu novēršanai.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- rentgencaurskate Rentgenoskopija.
- rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
- demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
- fotomehānika Reprodukciju izgatavošanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- kabeļtauva Resna, īpaša vijuma šķiedru tauva.
- restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
- restaurators Restaurācijas (1) speciālists; restaurētājs.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- vizitācija Revīzija (baznīcās un draudzēs).
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
- buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; atšķaidītā viela, šķīdums, kam koncentrācija samazināta.
- režģojums Režģveida konstrukcija; režģis.
- margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
- viesrežija Režija, ko veic viesrežisors.
- režisūra Režija; režisora darbs.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
- šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
- iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
- elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
- manuālis Rokasgrāmata; instrukciju kopums.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
- šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
- Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
- fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- meijot Rotāt ar meijām.
- ornamentēt Rotāt, izgreznot (melodiju) ar melismiem, pasāžām u. tml.
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- vēja rotors rotors vēja enerģijas uztveršanai.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
- R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- ironizēt Runāt ar ironiju; smalki izsmiet, zoboties.
- čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
- ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
- honda Rūpniecības kompānija.
- panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- pieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- ieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- pieliet eļļu ugunij saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
- muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- nodibinājums Sabiedriska organizācija (bez biedriem) mantiska kopuma pārvaldīšanai; fonds.
- kultūras biedrība sabiedriska organizācija kultūras un izglītības pasākumu veicināšanai.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
- virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
- frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
- decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
- segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- kolaboracionisms Sadarbība ar okupantiem, okupācijas režīmu.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
- rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
- medību saimniecība saimniecisku pasākumu kopums, lai nodrošinātu optimālu savvaļas dzīvnieku skaitu populācijā.
- naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
- šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās reliģiskā ceremonijā.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- kompozicionāls Saistīts ar (piem., daiļdarba) kompozīciju, tai raksturīgs.
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
- agresīvs Saistīts ar agresiju.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju, raksturīgs aristokrātijai, aristokrātiem; izsmalcināts.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (1), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar bioenerģiju.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem.
- operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju, tai raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, dzīvās matērijas organizāciju.
- epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
- eiharistisks Saistīts ar eiharistiju.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
- zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- embrionāls Saistīts ar embriju, embrija stadijā.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- filantropisks Saistīts ar filantropiju, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju, tai raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju, tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2); tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju, tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju, tai raksturīgs.
- ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- infekciozs Saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju un fotogrāfiju.
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju, fotogrāfiju un skaņu ierakstīšanu.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- nukleārs Saistīts ar kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijai (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- komerciāls Saistīts ar komerciju, ar peļņas ieguvi.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1]; tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju vai kooperatīvu [1], tiem raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju, uzņēmumu, organizāciju u. tml.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju, tai raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju; raksturīgs mafijai.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, meditēšanu.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melodisks Saistīts ar melodiju, tai raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
- silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kurā slēpjas provokācija (1).
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar realitāti, matēriju, tai raksturīgs.
- reduktīvs Saistīts ar redukciju (3), tai raksturīgs.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju, atpūtas nodrošināšanu.
- reliģiozs Saistīts ar reliģiju, ar reliģisku saturu.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu; režijai, režisora darbam raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģiju, tās iegūšanu.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- socio- Saistīts ar socioloģiju.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju; tāds, kas iedveš, rada kādu priekšstatu.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- mikslis Sajaukums, maisījums, arī (kā) kombinācija.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
- kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
- nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
- tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
- ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
- nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
- pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
- taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- staigāt pa naža asmeni saka, ja (kāds) atrodas riskantā situācijā, stāvoklī, no kura jāizkļūst.
- nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- galva sāk pampt saka, ja bijusi liela garīga piepūle, slodze.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
- uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
- laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
- kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
- kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, lokans, izmanīgs.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
- visi striķi trūkst saka, ja nonāk bezizejas situācijā.
- cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
- paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
- gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
- seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
- kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
- jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- sapost Sakārtot, izgreznot (piem., telpu, teritoriju).
- radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- pirmmatērija Sākotnējā, pirmatnējā matērija.
- nulle Sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- apgūt Sākt izmantot un ietvert savas darbības lokā (piem., kādu teritoriju).
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- izejpozīcija Sākuma pozīcija.
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija.
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- bērnu autiņos sākumstadijā.
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
- izkliedēt Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
- nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
- virve Samērā resns šķiedru, auklu savijums.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sanskritologs Sanskritoloģijas speciālists.
- brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
- partija Saražotais (kādas produkcijas) kopums.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
- sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- savažot Sasaistīt (par emocijām, jūtām u. tml.).
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
- samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- nobriest Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
- satelīts Satelīttelevīzija.
- fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
- sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
- uzvākt Savākt (piemēram, ko nokritušu, izlijušu).
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
- saskaņa Savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība (starp cilvēkiem).
- rēķins Savstarpējas pretenzijas.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
- attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
- mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
- komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- scenārists Scenārija autors.
- skatuves glezniecība scenogrāfija.
- scientiologs Scientioloģijas speciālists.
- scientologs Scientoloģijas piekritējs, sekotājs.
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- desegregācija Segregācijas likvidēšana.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
- seismologs Seismoloģijas speciālists.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
- mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- iekšējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- kanclers Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
- seksologs Seksoloģijas speciālists.
- seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
- orgasms Seksuālā apmierinājuma kulminācija dzimumaktā.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
- livrs Sena naudas vienība Francijā.
- mārka Sena naudas vienība Livonijā.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- sibilla Senajā Grieķijā un Senajā Romā – pareģe.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
- Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
- Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
- himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
- Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
- taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
- sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
- septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
- laidiens Sērijveida izdevuma atsevišķs iespiedums.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- pašiedvesma Sevis iedvesmošana; pašsuģestija.
- pašapmāns Sevis maldināšana, arī ilūzija.
- pašsuģestija Sevis suģestija.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
- sholastiķis Sholastiskās filozofijas pārstāvis.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- sicīlieši Sicīlijas pamatiedzīvotājs.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
- signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- pārsijāt Sijājot pārklāt (ar ko).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
- kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
- sū Sīknaudas vienība Francijā no 18. gs.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
- kvēpi Sīku melnu oglekļa daļiņu produkts, ko ražo īpašā veidā (piem., gumijas rūpniecībai).
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe.
- leduspuķe Sīkziedu begonija.
- konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
- silikāti Silīcijskābju sāļi.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
- termoenerģija Siltuma enerģija.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
- siltumizolators Siltumizolācijas materiāls.
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
- parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
- alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- sinologs Sinoloģijas speciālists.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- bakelīts Sintētiska viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā izolācijai.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
- sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
- multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
- gadījums Situācija, apstākļi.
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
- identitātes zādzība situācija, kad kāds ļaunprātīgos nolūkos bez personas atļaujas lieto tās personīgo informāciju.
- problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
- konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
- štelle Situācija, stāvoklis.
- priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
- vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- jogurts Skābpiena produkts, kas raudzēts ar īpašu baktēriju ieraugu.
- pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- šifrs Skaitļu un burtu kombinācija atslēgā; kods.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- skandināvi Skandināvijas tautu piederīgais.
- skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
- SAS Skandināvu lidsabiedrību konsorcijs.
- varjagi Skandināvu vikingi (krievu historiogrāfijā).
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
- c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
- a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
- d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- orķestrācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana orķestra sastāvam; instrumentācija.
- instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
- partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
- gājiens Skaņu secība (melodijā).
- dinamika Skaņu stipruma gradācija skaņdarba izpildījumā.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
- rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
- butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
- asaka Skeleta kauls (zivij); (zivs) skelets.
- konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- makrele Skumbrija.
- ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
- krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
- serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
- ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
- falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- kara noslēpums slepena militāra informācija.
- slepenraksts Slepena rakstība (ar šifru, saīsinājumiem u. tml.); kriptogrāfija.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- slepenpolicists Slepenpolicijas ierēdnis.
- provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
- noplūde Slepenu ziņu, informācijas u. tml. nonākšana atklātībā.
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
- nelaba slava slikta reputācija, neslava.
- slikta slava slikta reputācija; neslava.
- epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
- dezinfekcija Slimību izraisošo mikrobu, baktēriju u. tml. iznīcināšana.
- ārstniecība Slimību novēršanas teorija un prakse; ārstēšana.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- klīvers Slīpa trijstūrveidīga bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
- slovāki Slovākijas pamatiedzīvotāji.
- slovēņi Slovēnijas pamatiedzīvotāji.
- evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
- matča Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
- miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- informēt Sniegt (kādam) informāciju.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
- konsultēt Sniegt konsultāciju; būt par konsultantu.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- sociālantropologs Sociālantropoloģijas speciālists.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- Sociālistiskās sadraudzības valstis sociālistisko valstu asociācija (padomju iekārtas laikā).
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
- sociologs Socioloģijas speciālists.
- melnā sotņa soda ekspedīcija (1905.–1907. g. revolūcijas laikā).
- katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- solo partija solopartija.
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
- tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- režisors Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u. tml., veic (kā) režiju.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- sovetologs Speciālists, kas nodarbojas ar sovetoloģiju.
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- degazētājs Speciālists, kas veic degazāciju.
- ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
- novirziens Specializācijas nozare.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
- izvirdums Spēcīga, pēkšņa (emociju) izpausme.
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
- kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas spēcīgas emocijas.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- duka Spēks, enerģija; elpa.
- kodolspēkstacija Spēkstacija, kuru darbina kodolreaktors.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
- speleologs Speleoloģijas speciālists.
- čīgāt Spēlēt (parasti vijoli).
- spēlēt pirmo vijoli Spēlēt orķestrī pirmās vijoles partiju.
- zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
- zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
- meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- aeroklubs Sporta klubs, kurā nodarbojas ar aviāciju.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
- mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
- supersmagsvars Sportists, kas cīnās šai kategorijā.
- bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
- rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
- skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā); supersmagsvars.
- supersmagsvars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā).
- pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
- pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
- pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- vērpums Sprieguma palielinājums (kā) vērpes deformācijā.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- starpstadija Stadija starp kādas norises sākumu un beigām.
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
- svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
- svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- skauts Starptautiskas zēnu organizācijas biedrs.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- auts Stāvoklis sporta spēlē, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- pozīcija Stāvoklis, situācija.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- armatūra Stiegru kopums (dzelzbetona konstrukcijās).
- savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
- kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
- espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnogu vīnu un to ozolkoka mucās nogatavinot; brendijs.
- stoiķis Stoicisma filozofijas piekritējs.
- stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- odontoloģija Stomatoloģijas nozare par zobu uzbūvi un slimībām.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- stomatologs Stomatoloģijas speciālists.
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- komiltonis Students – studentu korporācijas biedrs.
- krāsnesis Studentu korporācijas biedrs, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- korporants Studentu korporācijas biedrs; korporelis.
- korporelis Studentu korporācijas biedrs.
- tautietis Studentu korporācijas hierarhijas pakāpe.
- konvents Studentu korporācijas locekļu kopums; šīs organizācijas sanāksme.
- komeršs Studentu korporācijas svētki.
- oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
- korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
- filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
- maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- substantivizācija Substantivācija.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
- surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
- surdologs Surdoloģijas speciālists.
- surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- gumiarābiks Sveķi, ko iegūst no dažu sugu tropiskajām akācijām (izmanto par līmes izejvielu).
- Mātes diena svētki, ko Latvijā svin kopš 1921.gada maija otrajā svētdienā.
- ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- mirre Šā koka aromātiski sveķi, ko izmanto, piemēram, kvēpināšanai reliģiskās ceremonijās.
- mušiņa Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
- knupis Šāda veida priekšmets bez cauruma, ko (zīdainim, mazam bērnam) dod zīšanas ilūzijas radīšanai; māneklis.
- zibspuldze Šādai funkcijai paredzēta ierīce viedtālrunī.
- policija Šādas institūcijas darbinieku grupa, nodaļa u. tml.
- kabala Šādas mācības ietekme un izpausme dažādās maģijas formās (buršanā, astroloģijā u. tml.).
- platība Šādas teritorijas lielums.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
- vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
- kāškrusts Šāds krusts – nacistiskās partijas emblēma, nacistu simbols.
- laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- nots Šādu grafisku zīmju kopums – skaņdarba, melodijas u. tml. pieraksts.
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
- kristība Šai ceremonijai sekojošās viesības.
- adventisti Šai konfesijai piederīgais.
- anglikāņi Šai konfesijai piederīgais.
- baptisti Šai konfesijai piederīgais.
- kalvinisti Šai konfesijai piederīgais.
- luterāņi Šai konfesijai piederīgais.
- metodisti Šai konfesijai piederīgais.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- strēle Šaura, garena teritorija; kādas teritorijas daļa.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
- plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- ugunslīnija Šaušana no šādas līnijas kādā (piem., biatlona) sacensību posmā.
- stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
- ugunspozīcija Šaušanai izvēlēta pozīcija (artilērijas ierocim, ložmetējam).
- maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
- ebenkoks Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
- krūts Šī ķermeņa daļa kā vieta, kur norisinās psihisku pārdzīvojumu, emociju izpausme.
- deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
- presbiterāņi Šīs konfesijas piederīgais.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- brīvmūrnieki Šīs organizācijas biedrs, masons.
- masoni Šīs organizācijas biedrs.
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- leiboristi Šīs partijas biedrs.
- Sarkanā Pusmēness biedrība šīs starptautiskās organizācijas filiāle musulmaņu valstīs.
- sēļi Šīs teritorijas iedzīvotājs.
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- traversa Šķērssija, šķērsstienis – dažādu konstrukciju un mašīnu sastāvdaļa.
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija.
- osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
- hidrodinamika Šķidrumu kustība un mijiedarbība ar citiem ķermeņiem.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- normalitāte Šķīdumu normālas koncentrācijas mērs, ko izsaka ar vielas gramekvivalentu skaitu litrā.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- pakāpe Šķira, kategorija; stāvoklis, kvalifikācija (dienestā).
- terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- satelīta šķīvis šķīvjveida ierīce satelīttelevīzijas sakaru nodrošināšanai.
- augustīnieši Šo ordeņu, kongregāciju loceklis.
- brūnītis Šokolādes kēksiņš; braunijs.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
- hromosoma Šūnas kodola veidojums, kas sastāv no nukleīnskābēm un olbaltumvielām un kurā glabājas ģenētiskā informācija.
- šūpoles Šūpošanās konstrukcija – virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
- auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
- gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
- vieta Tā, ka atttiecīgajā situācijā iederas, ir vajadzīgs.
- pa vecam tā, kā ir bijis līdz šim.
- pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piem., kādā situācijā, stāvoklī).
- politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru.
- divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
- tad Tādā gadījumā, tādā situācijā u. tml.
- reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
- uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
- jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
- pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
- augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu ražu, produkciju; produktīvs, ražīgs.
- daudzgadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst trīs un vairākus gadus.
- viengadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru.
- pazīstams Tāds (cilvēks), ar ko ir bijusi ciešāka saskare, kontakts.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
- nesātīgs Tāds (ēdiens), kas nav sātīgs, kurā ir neliels kaloriju daudzums.
- daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
- puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
- nerūsošs Tāds (metāls), kas nerūsē, ir izturīgs pret koroziju.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
- vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
- sērijveida Tāds (piem., poligrāfisks izdevums), kas veido kādu sēriju, ietilpst kādā sērijā.
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
- nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
- bezatomu Tāds (reģions, teritorija u. tml.), kur nav izvietoti kodolieroči; kodolbrīvs.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur daudz kalcija un magnija sāļus.
- zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (par darbarīkiem, ierīcēm, iekārtām).
- darbīgs Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
- tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- izbijis Tāds, kā vairs nav; bijušais.
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekscentrisks Tāds, kam (kas, piem., simetrijas ass) neatrodas centrā.
- hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
- ambiciozs Tāds, kam ir ambīcijas; tāds, kurā izpaužas ambīcijas.
- analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
- profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
- koncentrēts Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe.
- autonoms Tāds, kam ir autonomija.
- daudzdimensionāls Tāds, kam ir daudz dimensiju.
- lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
- divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (piem., platums un garums).
- epidēmisks Tāds, kam ir epidēmijas pazīmes, raksturs.
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) daudzveidīgums, skaistums, bagātīgums.
- ornamentāls Tāds, kam ir izgreznojumi, izrotājumi (piem., par melodiju).
- līnijveida Tāds, kam ir līnijas forma, veids.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- mazkaloriju Tāds, kam ir maz kaloriju.
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
- kvalificēts Tāds, kam ir noteikta kvalifikācija (1).
- silts Tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (pēc Celsija skalas).
- auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- oligofrēns Tāds, kam ir oligofrēnija.
- pensionēts Tāds, kam ir piešķirta pensija; tāds, kas ir devies pensijā.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- zebrveida Tāds, kam ir raksturīga gaišu un tumšu svītru mija.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, harmonija (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); gaišs (4).
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīmisks.
- sinonīmisks Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija; sinonīms [2].
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
- auksts Tāds, kam ir samērā zema temperatūra; tāds, kura temperatūra ir zem nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: silts.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kas atgādina ģeometrijas objektus.
- studijveida Tāds, kam ir studijas, uzmetuma, skices raksturs.
- suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) (par valsti, tautu, nāciju u. tml.).
- lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
- viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
- trijstūrains Tāds, kam ir trijstūra veids; trīsstūrains.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas (piem., garums, platums, augstums).
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- multifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls.
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- viensērijas Tāds, kam ir viena sērija (parasti par filmu).
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- rekordīss Tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis.
- mazkvalificēts Tāds, kam ir zema kvalifikācija.
- rūgts Tāds, kam ir, piem., vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
- nekvalificēts Tāds, kam nav atbilstošas kvalifikācijas noteikta darba veikšanai.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, līkumu, arī tāds, kas ir bez novirzēm, atkāpēm (par līniju, virzienu u. tml.).
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
- neitrāls Tāds, kam nav ne skābju, ne sārmu īpašību; tāds, kam nav ne skāba, ne bāziska reakcija.
- pliks Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas, pamatojuma.
- kails Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas.
- neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- nesimetrisks Tāds, kam nav simetrijas; asimetrisks.
- gurdens Tāds, kam nav spēka, enerģijas; tāds, kurā izpaužas nespēks, enerģijas trūkums.
- atonāls Tāds, kam nav tonālās skaņu organizācijas.
- nevainīgs Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asimetrisks Tāds, kam piemīt asimetrija.
- izotropisks Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju; izotrops.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija; tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- simetrisks Tāds, kam piemīt simetrija; tāds, kam raksturīga simetrija.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
- ekstraverts Tāds, kam raksturīga ekstraversija; sabiedrisks, aktīvs.
- fleksīvs Tāds, kam raksturīga fleksija.
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- pesimistisks Tāds, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
- trīsstūrains Tāds, kam trīsstūra veids; trijstūrains.
- nemāksliniecisks Tāds, kam trūkst mākslinieciskuma; tāds, kas neatbilst mākslas darba kritērijiem.
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
- zems Tāds, kas (kādā skalā, gradācijā) ir zem vidējā līmeņa.
- piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē; tāds, kas ļauj iegūt pareizu informāciju.
- vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
- bezpartejisks Tāds, kas (padomju iekārtā) nav komunistiskās partijas biedrs.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ugunīgs Tāds, kas (piemēram, pēc spožuma) līdzīgs ugunij.
- trīsbalsīgs Tāds, kas (vienlaicīgi) skan, ir atskaņojams trijās balsīs.
- baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
- kaligrāfisks Tāds, kas atbilst kaligrāfijas prasībām; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- kinematogrāfisks Tāds, kas atbilst kinematogrāfijas specifikai, prasībām.
- idejisks Tāds, kas atbilst komunistiskās ideoloģijas principiem; tāds, kurā izpaužas komunistiskās ideoloģijas principi.
- evaņģēlisks Tāds, kas atbilst, ir saskaņā ar evaņģēlijā sludināto mācību.
- reģeneratīvs Tāds, kas atjaunojas vai ir iegūstams reģenerācijas (2) procesā.
- attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (piem., valsts, kontinenta) teritorijā.
- margināls Tāds, kas atrodas malā, perifērijā; tāds, kas nav galvenais, centrālais; maznozīmīgs.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
- perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
- ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
- piejūra Tāds, kas atrodas pie jūras, jūras piekrastē; tāds, kas ir raksturīgs šai teritorijai.
- polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
- stagnants Tāds, kas atrodas stagnācijas (1) stāvoklī.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) – par līniju, virzienu.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- zemākais Tāds, kas atrodas zemā attīstības stadijā; primitīvs.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
- zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs (1).
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- bakterioloģisks Tāds, kas attiecas uz bakterioloģiju, ir ar to saistīts; mikrobioloģisks.
- padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
- epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidemioloģiju, saistīts ar to.
- etimoloģisks Tāds, kas attiecas uz etimoloģiju, saistīts ar to.
- etioloģisks Tāds, kas attiecas uz etioloģiju, saistīts ar to.
- etnogrāfisks Tāds, kas attiecas uz etnogrāfiju, saistīts ar to.
- farmaceitisks Tāds, kas attiecas uz farmāciju.
- fenoloģisks Tāds, kas attiecas uz fenoloģiju, saistīts ar to.
- filozofisks Tāds, kas attiecas uz filozofiju, saistīts ar to.
- fizioterapeitisks Tāds, kas attiecas uz fizioterapiju, saistīts ar to.
- fonoloģisks Tāds, kas attiecas uz fonoloģiju, saistīts ar to.
- frazeoloģisks Tāds, kas attiecas uz frazeoloģiju; tāds, kas raksturīgs frazeoloģismiem.
- ģeogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ģeogrāfiju (1), saistīts ar to.
- ģeohronoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeohronoloģiju.
- ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
- hologrāfisks Tāds, kas attiecas uz hologrāfiju, saistīts ar to.
- klimatoloģisks Tāds, kas attiecas uz klimatoloģiju, saistīts ar to.
- konfederatīvs Tāds, kas attiecas uz konfederāciju, saistīts ar to.
- konvencionāls Tāds, kas attiecas uz konvenciju, saistīts ar to.
- korelatīvs Tāds, kas attiecas uz korelāciju, saistīts ar to.
- kosmoloģisks Tāds, kas attiecas uz kosmoloģiju, Visumu, saistīts ar to.
- kriptogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kriptogrāfiju, saistīts ar to.
- kristālķīmisks Tāds, kas attiecas uz kristālķīmiju, saistīts ar to.
- kristalogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kristalogrāfiju, saistīts ar to.
- kserogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kserogrāfiju, saistīts ar to.
- ksilogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ksilogrāfiju, saistīts ar to.
- kulinārs Tāds, kas attiecas uz kulināriju, saistīts ar to.
- laparoskopisks Tāds, kas attiecas uz laparoskopiju, saistīts ar to.
- leksikoloģisks Tāds, kas attiecas uz leksikoloģiju, saistīts ar to.
- litogrāfisks Tāds, kas attiecas uz litogrāfiju, saistīts ar to.
- logopēdisks Tāds, kas attiecas uz logopēdiju, saistīts ar to.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- metalurģisks Tāds, kas attiecas uz metalurģiju, saistīts ar to.
- meteoroloģisks Tāds, kas attiecas uz meteoroloģiju, saistīts ar to.
- metroloģisks Tāds, kas attiecas uz metroloģiju, saistīts ar to.
- mikoloģisks Tāds, kas attiecas uz mikoloģiju, saistīts ar sēnēm vai sēnītēm.
- mikrobioloģisks Tāds, kas attiecas uz mikrobioloģiju, saistīts ar to.
- mikroķirurģisks Tāds, kas attiecas uz mikroķirurģiju, saistīts ar to.
- mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz mineraloģiju, saistīts ar to.
- mitoloģisks Tāds, kas attiecas uz mitoloģiju, saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (1), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (2), saistīts ar to.
- morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (3), saistīts ar to.
- muzikoloģisks Tāds, kas attiecas uz muzikoloģiju, saistīts ar to.
- nacionāls Tāds, kas attiecas uz nāciju, tautu, ir tām raksturīgs.
- neiropatoloģisks Tāds, kas attiecas uz neiropatoloģiju, saistīts ar to.
- teritoriāls Tāds, kas attiecas uz noteiktu teritoriju.
- numeroloģisks Tāds, kas attiecas uz numeroloģiju, saistīts ar to.
- odoroloģisks Tāds, kas attiecas uz odoroloģiju, saistīts ar to.
- oftalmoloģisks Tāds, kas attiecas uz oftalmoloģiju, ir saistīts ar to.
- okeanogrāfisks Tāds, kas attiecas uz okeanogrāfiju, ir saistīts ar to.
- okeanoloģisks Tāds, kas attiecas uz okeanoloģiju, ir saistīts ar to.
- onkoloģisks Tāds, kas attiecas uz onkoloģiju, saistīts ar to.
- ontoloģisks Tāds, kas attiecas uz ontoloģiju, tai raksturīgs.
- endokrīns Tāds, kas attiecas uz organisma iekšējo sekrēciju.
- ornitoloģisks Tāds, kas attiecas uz ornitoloģiju vai putniem, saistīts ar tiem.
- ortogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ortogrāfiju, saistīts ar to.
- ortopēdisks Tāds, kas attiecas uz ortopēdiju, saistīts ar to.
- paleoantropoloģisks Tāds, kas attiecas uz paleoantropoloģiju, ir saistīts ar to.
- pedagoģisks Tāds, kas attiecas uz pedagoģiju, saistīts ar to.
- plutokrātisks Tāds, kas attiecas uz plutokrātiju, ir tai raksturīgs.
- reālpsiholoģisks Tāds, kas attiecas uz reālpsiholoģiju, saistīts ar to.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
- reliģisks Tāds, kas attiecas uz reliģiju, saistīts ar to.
- rentgenoloģisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoloģiju, saistīts ar to.
- rentgenoskopisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoskopiju, saistīts ar to.
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- hellēnisks Tāds, kas attiecas uz Seno Grieķiju, sengrieķiem.
- transplantoloģisks Tāds, kas attiecas uz transplantoloģiju, saistīts ar to.
- optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
- kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- stepe Tāds, kas aug, uzturas šādā teritorijā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem).
- stereofonisks Tāds, kas balstās stereofonijas principos; tāds, kas rada iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
- intuitīvs Tāds, kas balstās uz intuīciju, kura pamatā ir intuīcija.
- hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
- represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
- aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz; kādreizējs.
- nesens Tāds, kas bijis, noticis pirms neilga laika.
- otrreizējs Tāds, kas bijis, noticis vai atkārtojas otru reizi.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- ekonomisks Tāds, kas dod ekonomiju; materiāli, saimnieciski izdevīgs.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- augstākstāvošs Tāds, kas hierarhijā ieņem augstāku stāvokli.
- narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piem., labsajūtu, halucinācijas, miegu, nejutību.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- profilēts Tāds, kas ir ar šķērsgriezuma konfigurāciju.
- atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- aizgājušais Tāds, kas ir bijis, noticis agrāk; pagājušais.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad senāk.
- pagājušais Tāds, kas ir bijis, noticis, norisējis pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
- toreizējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pagātnē noteiktu laikposmu.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms tagadējā, pašreizējā.
- retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
- sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
- tipogrāfisks Tāds, kas ir iespiests tipogrāfijā.
- vilna Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
- laimīgs Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
- zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
- rezignēts Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas rezignācija; skumjš, bezcerīgs.
- ūnikums Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- tīrskanīgs Tāds, kas ir precīzs intonācijā, tonalitātē u. tml.
- antikonstitucionāls Tāds, kas ir pretrunā ar konstitūciju.
- mutants Tāds, kas ir radies mutācijas rezultātā; tāds, kurā notikusi mutācija.
- naksnīgs Tāds, kas ir raksturīgs naktij.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar kreisu politisko orientāciju, šādai politiskai orientācijai raksturīgu ideoloģiju, kreisi revolucionāru darbību.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- interaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
- brūns Tāds, kas ir saistīts ar nacistisko Vāciju.
- vietējs Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
- sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
- pastorāls Tāds, kas ir saistīts ar praktisko teoloģiju, mācītāja pienākumiem.
- reakcionārs Tāds, kas ir saistīts ar reakciju (2), tai raksturīgs.
- ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
- stomatoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar stomatoloģiju.
- toksikoloģisks Tāds, kas ir saistīts ar toksikoloģiju.
- tradicionāls Tāds, kas ir saistīts ar tradīcijām, to ievērošanu.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen bijis noticis; jaunākais.
- oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
- antimonarhistisks Tāds, kas ir vērsts pret monarhiju, monarhismu.
- antireliģisks Tāds, kas ir vērsts pret reliģiju.
- vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; dievbijīgs.
- bijīgs Tāds, kas izjūt bijību; tāds, kurā izpaužas bijība.
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas.
- mutagēns Tāds, kas izraisa mutācijas.
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
- romantisks Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa pret sevi simpātijas, patiku, mīļumu.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju, arī tāds, kam ir sensācijas raksturs.
- digitāls Tāds, kas izteikts ciparu kodā, operē ar ciparu elektrisko signālu vai veic šā signāla vizuālo indikāciju.
- godbijīgs Tāds, kas izturas ar bijību, cieņu (pret ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
- kreolisks Tāds, kas izveidojies (kā) mijiedarbībā.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- fotogēnisks Tāds, kas labi izskatās uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
- ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
- neapstrādāts Tāds, kas nav bijis pakļauts agrotehniskai darbībai.
- neizdevies Tāds, kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstījies; tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- bezpartejisks Tāds, kas nav pieslējies nevienai partijai, nav nevienas partijas biedrs.
- vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- nelīdzens Tāds, kas nav viscaur vienā lielumā, arī vienā līnijā.
- kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
- kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
- antisanitārs Tāds, kas neatbilst sanitārijas nosacījumiem, prasībām.
- nepiederošs Tāds, kas neietilpst (piem., kādā kolektīvā, organizācijā), nav tai piederīgs; svešs.
- panesams Tāds, kas neizraisa (organismā) ļoti nevēlamu vai bīstamu reakciju.
- pasauss Tāds, kas neizraisa emocijas, diezgan neizteiksmīgs; neinteresants.
- disidentisks Tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai.
- autoritārs Tāds, kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu; valdonīgs, nedemokrātisks.
- mazproduktīvs Tāds, kas nerada vai nenodrošina pietiekamu produkcijas daudzumu; mazražīgs.
- nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mīksts Tāds, kas neveido asas līnijas (piem., par audumu).
- dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
- pēcoperācijas Tāds, kas noris neilgi pēc ķirurģiskas operācijas.
- pēcgarantijas Tāds, kas noris pēc garantijas termiņa beigām.
- pretkorozijas Tāds, kas novērš koroziju.
- deduktīvs Tāds, kas pamatojas uz dedukciju, tāds, kurā izmantota dedukcija.
- demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
- kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
- pozicionāls Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu.
- siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
- glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
- baltvācu Tāds, kas pārstāv Baltijas vāciešus, saistīts ar tiem.
- dzimtsarakstu Tāds, kas pārzina un veic civilstāvokļa reģistrāciju (par iestādi).
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
- nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
- iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā; šķietams.
- pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
- pirmsoperācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms ķirurģiskas operācijas.
- pirmsokupācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms okupācijas.
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- pirmsavārijas Tāds, kas pastāv, noris pirms avārijas.
- starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- elastīgs Tāds, kas pēc deformācijas atjauno savu agrāko formu; arī lokans.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
- nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- viltīgs Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piem., par barību, gaisu).
- oratoriāls Tāds, kas raksturīgs oratorijai.
- sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
- reaktīvs Tāds, kas rodas reakcijas [1] (2) rezultātā.
- akadēmisks Tāds, kas saistīts ar augstāko izglītības iestādi, studijām.
- bakteriāls Tāds, kas saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- bakterioloģisks Tāds, kas saistīts ar baktēriju izlietošanu.
- demagoģisks Tāds, kas saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
- ģeometrisks Tāds, kas saistīts ar ģeometriju, attiecas uz to.
- hematoloģisks Tāds, kas saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Tāds, kas saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Tāds, kas saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju; mānīgs, šķietams.
- industriāls Tāds, kas saistīts ar industrializāciju, tāds, kur veikta industrializācija.
- partijisks Tāds, kas saistīts ar kādu politisko partiju; tāds, kas atbilst politisko partiju darbības principiem.
- fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
- darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
- pārpasaulīgs Tāds, kas saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- reproduktīvs Tāds, kas saistīts ar reprodukciju (2), vairošanos.
- sekretors Tāds, kas saistīts ar sekrēciju.
- hidrodinamisks Tāds, kas saistīts ar šķidrumu kustību un mijiedarbību.
- tomogrāfisks Tāds, kas saistīts ar tomogrāfiju.
- topogrāfisks Tāds, kas saistīts ar topogrāfiju.
- toponīmisks Tāds, kas saistīts ar toponīmiju, toponīmiku.
- traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
- traģikomisks Tāds, kas saistīts ar traģikomēdiju.
- transformatīvs Tāds, kas saistīts ar transformāciju.
- termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
- postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
- postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
- postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- trīsdaļīgs Tāds, kas sastāv no trijām daļām.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām nācijām, tautām.
- daudzsēriju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām sērijām.
- ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, satur informāciju (1); tāds, kas ir saistīts ar informāciju (1).
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
- ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
- transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
- ticīgs Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
- rentgenogrāfisks Tāds, kas tiek veikts, izmantojot rentgenogrāfiju.
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, u. tml.; jaunākais.
- cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
- izbijis Tāds, kas vairs nav tas, kas bija.
- sprāgstošs Tāds, kas var izraisīt sprādzienu, eksploziju.
- stagnants Tāds, kas veicina stagnāciju (1).
- izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
- frontāls Tāds, kas vērsts tieši pret pretinieka pozīciju.
- pretinflācijas Tāds, kas vērsts, arī darbojas pret inflāciju, tās pārvarēšanu.
- plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu.
- piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziju).
- remontants Tāds, kas vienā veģetācijas periodā zied un dod augļus atkārtoti.
- caurviju Tāds, kas vijas cauri (visam mākslas darbam).
- sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu); tāds, kam ir sprogas (par dzīvnieku).
- sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas; tāds, kam ir sprogas.
- vijīgs Tāds, kas vijas, arī tāds, kas ir lokans (par augiem, to daļām).
- riņķveida Tāds, kas virzās pa apli, riņķa līniju.
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; primārs.
- teratogēns Tāds, kas, iedarbodamies uz (cilvēka un dzīvnieka) organismu, rada organismā kroplības, anomālijas.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
- stiprs Tāds, ko dara, tāds, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); spēcīgs (2).
- kopējams Tāds, ko izmanto kopijas (1) iegūšanai.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- mehānisks Tāds, ko izraisa ķermeņu iedarbība vai ķermeņu mijiedarbība.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
- nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, vērst par nebijušu.
- daudzpartiju Tāds, ko veido vairākas partijas.
- vielisks Tāds, ko veido viela, matērija.
- koleģiāls Tāds, ko veido, izstrādā, veic kolēģija (1).
- daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
- zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
- vējains Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
- cauraudzis Tāds, kur treknums mijas ar liesumu.
- studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
- bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- šķautņains Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
- kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kas saistīts ar šādu sintēzi; tāds, kurā izmantota šāda sintēze.
- plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzuma.
- rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
- alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija; saistīts ar alegoriju, raksturīgs tai.
- klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
- bilžains Tāds, kurā ir ilustratīvi attēli, ilustrācijas.
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko).
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- disharmonisks Tāds, kurā izpaužas harmonijas trūkums, nesaskaņotība.
- zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, izsmējīgums.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
- emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
- kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
- melodisks Tāds, kurā izpaužas melodija; labskanīgs, dzirdei tīkams.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
- saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
- koncentrēts Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
- tranzistors Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
- vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi ir saistīti ar oglekli.
- stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
- neizteiksmīgs Tāds, kurā neizpaužas emocijas; tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma.
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
- saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
- stadiāls Tāds, kura norisē, veidošanā ir stadijas; arī saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- neprognozējams Tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt.
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
- lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
- dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
- daudzfunkcionāls Tāds, kurš pilda dažādas funkcijas.
- nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju pastāvēšana, kas bijušas raksturīgas tāliem senčiem.
- lineāls Taisna, šaura plāksne ar iezīmētu garuma mērvienību skalu mērīšanai un līniju vilkšanai.
- hipotenūza Taisnleņķa trijstūra mala, kas atrodas pretī šā trijstūra taisnajam leņķim.
- trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
- diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
- taksidermists Taksidermijas speciālists.
- informatīvais telefons tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
- T Tango (sporta deju klasifikācijā).
- eskadrons Tanku vienība dažu valstu armijās.
- okupants Tas (cilvēks, arī valsts, armija), kas veic okupāciju, piedalās tās īstenošanā.
- galvotājs Tas (persona, iestāde, organizācija), kas uzņemas galvojuma saistības.
- signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
- noslēpums Tas (piem., fakts, informācija), kas tiek slēpts, ko nedrīkst izpaust.
- satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
- iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
- garants Tas (piem., persona, iestāde), kas dod garantiju, garantē (ko).
- priekštecis Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas valda vai ir vadībā.
- ekstraverts Tas, kam raksturīga ekstraversija.
- pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
- jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
- atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
- aizgājušais Tas, kas ir bijis, noticis agrāk.
- paradums Tas, kas ir ierasts (piem., tautai, sabiedrībai); tradīcija.
- resursi Tas, kas ir izmantojams programmu izpildes procesā vai informācijas ieguvei.
- izsijas Tas, kas ir izsijāts; arī atsijas.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- novatorisms Tas, kas ir jauns, moderns, vēl nebijis; kā jauna, moderna radīšana, ieviešana.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
- pagājība Tas, kas ir pagājis, bijis; pagātne.
- pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
- punkts Tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī).
- klasika Tas, kas ir saglabāts no (kā) sākotnes, ir saistīts ar (tā) tradīcijām, vērtībām.
- irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
- akcents Tas, kas izceļ, padara pievilcīgu (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
- pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
- pilnvaras devējs tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
- alergēns Tas, kas izraisa alerģiju.
- pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
- nepiederošs Tas, kas nav (piem., kāda kolektīva, organizācijas) loceklis; sveša persona.
- bezpartejisks Tas, kas nav komunistiskās partijas biedrs (padomju iekārtā).
- apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
- zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
- robežšķirtne Tas, kas nošķir (vienu teritoriju no otras).
- atliekas Tas, kas palicis no pagātnes, no bijušā, izzūdošā; paliekas.
- palīgs Tas, kas palīdz (kā) veikšanai, kādas funkcijas realizēšanai.
- starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- dokuments Tas, kas satur informāciju (piem., raksts, fotogrāfija, audioieraksts, datora diskete).
- ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jaunums Tas, kas vēl nav bijis; tas, kas vēl nav zināms.
- ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
- bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ziņas.
- objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
- karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
- feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- tatāri Tauta Krievijā, kas dzīvo galvenokārt Tatarstānas autonomajā republikā, Baškīrijā un Krimā.
- čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
- inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
- kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
- abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
- armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
- austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
- brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
- burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- franči Tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
- grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
- gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
- igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
- īri Tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
- itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
- jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
- kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
- khmeri Tauta, Kampučijas (Kambodžas) pamatiedzīvotāji.
- karēļi Tauta, Karēlijas pamatiedzīvotāji.
- heti Tauta, kas 18.–12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā.
- ņenci Tauta, kas apdzīvo Ņencu autonomo apvidu un dažus citus Krievijas ziemeļu rajonus.
- evenki Tauta, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
- bretoņi Tauta, kas dzīvo Bretaņas pussalā (Francijā).
- flāmi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Beļģijas ziemeļu daļā.
- gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
- eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
- masaji Tauta, kas dzīvo Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos.
- udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
- čukči Tauta, kas dzīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
- tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- pamattauta Tauta, kas ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
- kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
- kolumbieši Tauta, Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
- briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
- angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
- malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
- mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
- mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
- palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
- poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
- asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
- skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
- siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
- tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
- turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
- udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
- māņi Tautas ticējumi; arī maģijas paņēmieni.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
- somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
- ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
- balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kā arī Šveices austrumu daļā.
- arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
- polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- režija Teātra izrādes, operas, kinofilmas u. tml. iestudēšana; koncertu, sarīkojumu, arī televīzijas, radio raidījumu u. tml. mākslinieciskā izveide.
- stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
- kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
- pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
- ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
- vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā.
- čaihana Tējnīca (Vidusāzijā, Irānā).
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
- noraksts Teksta oriģināla precīzs atveidojums; kopija.
- tekstils Tekstilizstrādājums, arī tekstilijas.
- tekstologs Tekstoloģijas speciālists.
- titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
- karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- telemetrs Telemetrijas ierīce, iekārta.
- tālrāde Televīzija.
- tālraide Televīzija.
- TV Televīzija.
- telecentrs Televīzijas centrs.
- telekamera Televīzijas kamera.
- MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
- telekanāls Televīzijas kanāls.
- telekompānija Televīzijas kompānija.
- telepārraide Televīzijas pārraide.
- teleprogramma Televīzijas programma.
- telesabiedrība Televīzijas sabiedrība; telekompānija.
- ziepju opera televīzijas seriāls ar masu gaumei atbilstošu, vienkārši uztveramu sižetu.
- sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- kapitula zāle telpa (parasti baznīcā, katedrālē), kurā pulcējas šāda kolēģija.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
- stūris Telpas daļa, kurai ir no pārējās telpas atšķirīga funkcija.
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- hologramma Telpisks attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- stereoskopisks Telpisks, trīsdimensiju; tāds, kas saistīts ar telpisku, trīsdimensiju attēlu radīšanu.
- anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
- dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- lektorijs Tematiski vienotu publisku lekciju cikls; telpa šādiem lekciju cikliem.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- teokrāts Teokrātijas piekritējs, atbalstītājs.
- teologs Teoloģijas speciālists.
- pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
- intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
- darvinisms Teorija par dzīvās dabas evolūciju, sugu rašanos un attīstību dabiskās atlases rezultātā.
- konverģences teorija teorija par kapitālisma un sociālisma atšķirību izlīdzināšanos.
- tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
- vēsturiskais materiālisms teorija, kas dialektiskā materiālisma principus piemēro vēstures zinātnei un socioloģijai.
- maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
- siloģistika Teorija, kas pēta siloģismu pareizības nosacījumus.
- metateorija Teorija, kuras pētīšanas objekts ir kāda cita teorija.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
- teorētiķis Teorijas (2) speciālists.
- bankrots Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
- teozofs Teozofijas piekritējs.
- darba terapija terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
- staru terapija terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
- terapeits Terapijas (2) speciālists.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
- sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
- teriologs Terioloģijas speciālists.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
- ledus lauks teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
- ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- province Teritorija ar kādām, piem., ģeoloģiskām īpatnībām.
- vagonu parks Teritorija ar sliežu ceļiem, kurā atrodas vagonu depo.
- lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- piejūra Teritorija pie jūras; jūras piekraste.
- paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
- neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
- mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
- ietekmes sfēra teritorija, kas atrodas (kā) ietekmē.
- aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
- austrumi Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
- šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
- nožogojums Teritorija, ko ierobežo šāds veidojums.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
- priekšējā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
- pirmā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
- kaujas lauks teritorija, kur risinās kauja.
- apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
- placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
- zona Teritorija, kurā notiek kāda meteoroloģisko parādību izpausme.
- tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
- kņaziste Teritorija, kurā valda kņazs.
- Eirozona teritorija, kurā valstu oficiālā valūta ir eiro.
- rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
- būvlaukums Teritorija, laukums, kur notiek būvdarbi.
- kara lauks teritorija, vieta, kur notiek karadarbība; karalauks.
- karalauks Teritorija, vieta, kur notiek karadarbība.
- rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā; rietumu daļa.
- ziemeļdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas ziemeļu virzienā.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- terminologs Terminoloģijas speciālists.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pēta siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
- TEC Termoelektrostacija.
- termobaterija Termoelementu baterija.
- T Tesla (magnētiskās indukcijas mērvienība).
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- dogmats Ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
- tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
- bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
- likumdošanas iniciatīva tiesības iesniegt likumprojektus likumdošanas institūcijai.
- ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- mandāts Tiesības pārvaldīt kādu teritoriju.
- jurisdikcija Tiesības pieņemt juridiskus lēmumus, šo tiesību realizācija; pārvaldība.
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- tiesībsargs Tiesībsargājošo institūciju (piem., policijas) darbinieki.
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
- juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
- statūti Tiesību normu kopojums, kas noteic sabiedrisko attiecību sfēras vai atsevišķas organizācijas tiesību reglamentācijas pamatu.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- piekritība Tiesu iestāžu tiesības un kompetence izlemt noteiktu kategoriju lietas.
- tiesu pristavs tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
- tiflopedagogs Tiflopedagoģijas speciālists.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- demobilizēties Tikt atvaļinātam no armijas, obligātā karadienesta.
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus.
- kvalificēties Tikt novērtētam, atzītam par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- palielināties Tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.).
- pienākt Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- timpanīts Timpānija.
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
- cinkogrāfija Tipogrāfijas nodaļa, kur izgatavo šādas klišejas.
- burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
- grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver grāmatu, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
- faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
- kupcis Tirgotājs (parasti Krievijā).
- papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
- titultitrs Titrs, kurā minēts filmas, televīzijas pārraides nosaukums.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
- lords Tituls, kas saistīts ar augstu amatu Lielbritānijā; persona, kam ir šāds tituls.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- toksikologs Toksikoloģijas speciālists.
- topogrāfs Topogrāfijas speciālists.
- toponīmists Toponīmijas, toponīmikas speciālists.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- bāka Torņveida būve ar gaismas signalizāciju kuģošanas drošībai.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piem., lielu organizāciju, resoru u. tml.).
- tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
- Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
- bēdu luga traģēdija, drāma.
- orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
- notrallināt Trallinot nodziedāt (dziesmu, melodiju).
- transplantāts Transplantācijas materiāls.
- autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
- dzelzceļš Transporta veids – pasažieru un kravas pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
- satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija.
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
- mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- traumatologs Traumatoloģijas speciālists.
- tredjūnists Tredjūnijas biedrs.
- Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
- kotangenss Trigonometriska funkcija – leņķa kosinusa attiecība pret šā leņķa sinusu.
- sinuss Trigonometriska funkcija – leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- tangenss Trigonometriska funkcija – leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
- kosinuss Trigonometriska funkcija – leņķim piegulošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- trīskrāsains Trijās krāsās.
- trijkāju Trijkājains.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trīsskanis Trijskanis (1).
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums – pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- trijstūrveida Trijstūrains; trīsstūrains.
- delta Trijstūrveidīga zemiene, kas upes grīvā izveidojusies, no sanesām un nogulsnēm; trijstūrveidīgs upes sazarojumu kopums grīvā.
- trijnieks Triju (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- trijotne Triju (parasti cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
- trīsvienība Triju (piem., cilvēku, parādību, jēdzienu) kopa.
- trijādība Triju (piem., priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- mīlas trīsstūris triju cilvēku kopa, starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
- triptihs Triju tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu kopums.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- akords Triju un vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa.
- kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- triāde Triju vienību (piem., priekšmetu, jēdzienu) kopums, sistēma no trim elementiem.
- trijzarains Trijzaru.
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- trīsdimensionāls Trīsdimensiju.
- pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
- trīsstūrveida Trīsstūrains; trijstūrains.
- T Tritijs (ūdeņraža izotops).
- troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- taifūns Tropiskais ciklons, virpuļviesulis (parasti Austrumāzijas musonu apgabalos).
- kafija Tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu; kafijkoks.
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- sausā tualete tualete, kura nav pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas iekārtām.
- bidē Tualetes podam līdzīga ierīce ģenitāliju un anālās atveres apmazgāšanai.
- milēniums Tūkstošgade; gadu tūkstošu mija.
- ūdens Tukšas frāzes, nebūtiska informācija.
- surdotulkojums Tulkojums zīmju valodā (piem., televīzijā, publiskā pasākumā).
- solidols Tumšbrūna, viskoza ziede, ko izmanto berzes mazināšanai, ierīču, detaļu u. tml. konservācijai.
- tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- vēja turbīna turbīna, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
- labietis Turīgs un ietekmīgs zemnieks (Latvijā 11.–13. gs.); bajārs (2).
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā).
- Osmaņu impērija turku impērija, kas pastāvēja no 1299. līdz 1922. gadam.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- hidroenerģija Ūdens kustības enerģija.
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
- undīne Ūdensmeita, nāra, kas var iemantot cilvēka dvēseli, iemīlot zemes cilvēku (piemēram, ģermāņu mitoloģijā).
- hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
- H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- robežupe Upe, kas tek gar (valsts, retāk kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
- urologs Uroloģijas speciālists.
- piekraste Ūtenstilpes josla vai plašāka teritorija, kas atrodas pie krasta, tā tuvumā.
- utopists Utopijas (1) paudējs, piekritējs, arī īstenotājs.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
- tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
- sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- tipogrāfisks Uz tipogrāfijas darbiem attiecīgs, saistīts ar to.
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju virkne, kopums.
- peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
- bakhanālijas Uzdzīve; orģijas.
- uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
- svelt Uzkurināt (emocijas).
- zīme Uzlīme, birka, etiķete u. tml., kas satur informāciju par preci, tās cenu.
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml. vadība.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
- valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
- dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
- filozofija Uzskatu kopums, teorija, ko izstrādājis kāds filozofs; atsevišķa šīs zinātnes nozare.
- filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
- saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- māņi Uztveres izkropļojumi, šķitumi; arī vīzijas, rēgi.
- māns Uztveres izkropļojums; vīzija; šķitums.
- lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
- sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
- dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
- Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
- Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
- apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
- ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
- boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
- ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
- teitoņi Vācieši; vācu ordeņa locekļi (Baltijā).
- D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Trešais reihs Vācija laikā no 1933. līdz 1945. gadam.
- poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
- audi Vācijā ražots vieglais automobilis.
- folksvāgens Vācijā ražots vieglais automobilis.
- bundesvērs Vācijas bruņotie spēki.
- reihs Vācijas impērija.
- ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
- vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta.
- reihstāgs Vācijas parlaments (līdz 1945. gadam).
- pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
- kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
- izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- komanda Vadības signāls veikt noteiktu (datora) operāciju.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- apstāvēt Vadīt bēru ceremoniju, teikt izvadīšanas runu.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- fīrers Vadonis (Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera pašpieņemtais tituls).
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- rallijreids Vairākdienu rallijs, kura dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un pārbraucieni.
- grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
- fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
- jumta organizācija vairāku atsevišķu organizāciju kopējā, vadošā organizācija.
- koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
- portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- kolekcionēt Vākt un kārtot (ko) kolekcijā; krāt.
- kanclers Valdības vadītājs (piem., Vācijā, Austrijā).
- reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
- pārvaldīt Valdīt (pār noteiktu teritoriju); valdot (pār ko), vadīt, pārzināt (tā) darbību.
- cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas locekles tituls.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda locekļa tituls.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- maharādža Valdnieks (Indijā); šā valdnieka tituls.
- cars Valdnieks (piem., Krievijā līdz 1917. gadam).
- rādža Valdnieks Indijā; šī valdnieka tituls.
- dodžs Valdnieks Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gs. beigām).
- landgrāfs Valdnieks, firsts (Vācijā).
- mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- figūra Valodas konstrukcija izteiksmīguma pastiprināšanai.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
- kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu veidošanu; vārdnīcu izstrādāšanas teorija un prakse.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
- semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
- pielaide Valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
- Valsts kase valsts finansiālie resursi; institūcija, kur notiek šo finansiālo resursu sadale, izmaksa valsts iestādēm.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- konstitucionālā monarhija valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- asesors Valsts ierēdnis (piem., cariskajā Krievijā).
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- reģistrs Valsts iestāde, kas veic (kā) reģistrāciju un ar to saistītās darbības.
- akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
- ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
- administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
- redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
- gestapo Valsts slepenpolicija nacistiskajā Vācijā (no 1933. līdz 1945. gadam).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
- brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- koloniāla valsts valsts, kurai ir kolonijas.
- metropole Valsts, kurai ir kolonijas.
- preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
- robežposms Valsts, teritorijas robežas posms.
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
- nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- V Vanādijs.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- historisms Vārds, kas ir novecojis līdz ar tā apzīmēto reāliju.
- internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
- kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- vārdu šķira vārdu gramatiskā kategorija, ko raksturo formu, nozīmju un sintaktiskā lietojuma kopīgums; vārdšķira.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (kādu valsti, teritoriju) par koloniju.
- vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
- Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
- ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
- spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
- ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- benediktieši Vecākais katoļu baznīcas ordenis, ko 6. gs. dibinājis Nursijas Benedikts.
- nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt vecuma pensiju.
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- subordinēt Veidot (kā) subordināciju.
- variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
- dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
- stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
- intarsēt Veidot intarsiju.
- kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
- perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
- definēt Veidot, formulēt definīciju; īsi raksturot (ko).
- vilkt Veidot, zīmēt (līniju, svītras u. tml.).
- operēt Veikt (kā) ķirurģisku operāciju.
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (1).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (2).
- rezecēt Veikt (kā) rezekciju.
- režisēt Veikt (kā) režiju.
- selekcionēt Veikt (kā) selekciju (1).
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju; nosacīt (kā) standartu.
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (1).
- sterilizēt Veikt (kā) sterilizāciju (2).
- substituēt Veikt (kā) substitūciju.
- temperēt Veikt (kā) temperāciju.
- transkribēt Veikt (kā) transkripciju.
- translēt Veikt (kā) translāciju (2).
- translēt Veikt (kā) translāciju.
- aģitēt Veikt aģitāciju.
- izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
- atestēt Veikt atestāciju.
- degazēt Veikt degazāciju.
- izdezinficēt Veikt dezinfekciju.
- hibridizēt Veikt hibridizāciju, krustot.
- indeksēt Veikt indeksāciju.
- iekasēt Veikt inkaso operāciju.
- interpolēt Veikt interpolāciju.
- piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
- kolektivizēt Veikt kolektivizāciju.
- konsekrēt Veikt konsekrāciju.
- kristīt Veikt kristības ceremoniju; pakļaut (kādu) kristībai.
- operēt Veikt ķirurģisku operāciju (kam).
- meliorēt Veikt meliorāciju.
- mistificēt Veikt mistifikāciju (2).
- reducēt Veikt muižu redukciju.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- apstrādāt Veikt noteiktas operācijas, saņemot un tālāk nosūtot (ko).
- perkutēt Veikt perkusiju (1).
- rezervēt Veikt rezervāciju.
- mežģīties Veikt savas funkcijas nepilnīgi, ar traucējumiem (par orgāniem).
- tarificēt Veikt tarifikāciju.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- vēja parks vēja elektroenerģijas ražotnes parks.
- Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
- pirmreizējs Vēl nebijis.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
- Satversmes sapulce vēlēta institūcija Satversmes jeb konstitūcijas izstrādei.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
- zemste Vēlēts vietējās pašpārvaldes orgāns (cariskajā Krievijā).
- sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
- valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
- barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- venerologs Veneroloģijas speciālists.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- martini Vermuta veids, ko ražo Itālijā.
- savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- antidemokrātisks Vērsts pret demokrātismu, demokrātiju.
- pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem; antikomunistisks.
- antikomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi, pret komunistiem.
- korrida Vēršu cīņa (piem., Spānijā, Portugālē).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- vertikāle Vertikāla līnija, taisne.
- vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
- sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs.
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (kādā noteiktā teritorijā); augu valsts.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (noteiktā teritorijā); dzīvnieku valsts.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
- veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
- veterinārs Veterinārijas speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
- furors Vētraina, neapvaldīta emociju izpausme (sabiedrībā).
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- medijs Vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u. tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
- lauks Vide, kurā norisinās, piem., fizikāli procesi, fizikālu objektu mijiedarbība.
- zellis Vidējā amata kvalifikācijas pakāpe profesionālā korporācijā; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- dzeguze Vidēja lieluma putns, kas savu ligzdu nevij, bet olas dēj citu putnu ligzdās.
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- videotēka Videokasešu krājums, kolekcija; vieta, kur tās glabā.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
- licenciāts Viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
- fogts Viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
- šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
- landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
- prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
- skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- jēgers Vieglais kājnieks, strēlnieks (dažu Eiropas valstu armijās).
- kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
- kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
- ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- paviljons Vieglas konstrukcijas celtne, kurā ir liela, plaša telpa.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- trīsas Vieglas vibrācijas.
- trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
- gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
- spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ražots no īsiem stikla šķiedras pavedieniem.
- dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
- kodoldegviela Viela (piem., bagātināts urāns), ko izmanto kodolreaktoros, lai var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
- iniciators Viela vai vielas, kas izraisa, aizsāk kādu procesu (piem., ķīmisku reakciju).
- katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
- baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās.
- sensibilizators Viela, kas izraisa alerģisku reakciju.
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
- reaģents Viela, kas izraisa ķīmisko reakciju.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- sublimāts Viela, kas rodas sublimācijas procesā.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- kaučuks Viela, ko iegūst no dažu tropu augu (kaučukaugu) pienainās sulas vai mākslīgi un ko izmanto gumijas ražošanai.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
- kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
- difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- opiāti Vielas, kas satur opiju.
- antidepresanti Vielas, ko lieto depresijas ārstēšanai.
- skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno sīka dalījuma notis.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- tribunāls Viena no augstākajām tiesu instancēm, tiesas kolēģija, kas izskata bīstamus noziegumus.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
- miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- katete Viena no taisnleņķa trijstūra divām malām, kas veido taisnu lenķi.
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
- elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
- dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
- superpozīcija Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- cunfte Vienas profesijas cilvēku kopa.
- kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- viendimensionāls Viendimensijas.
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
- steķis Vienkārša koka konstrukcija (kā) novietošanai.
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
- dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
- protestantisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas 16. gs. reformācijas gaitā atzarojās no katolicisma un kura galvenās konfesijas ir luterāņi, baptisti, anglikāņi.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- internacionālisms Viens no marksistiskās ideoloģijas pamatprincipiem, kura pamatā ir sociālā taisnīguma prevalēšana pār nacionālajām interesēm.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
- tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
- baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
- banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
- mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
- iekšiene Vieta (teritorijā), kas atrodas tālāk no malas, robežas.
- dievgalds Vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
- mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
- glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
- ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
- apsūdzēto sols Vieta, situācija, kur tiek atmaskots nozieguma pārkāpums.
- sijātava Vieta, telpa, kur sijā (ko).
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- nomale Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tālu no centra; nomaļa vieta.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
- poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
- šejiene Vieta, teritorija, kurā atrodas runātājs.
- vietējā narkoze vietējā anestēzija.
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- cirta Vijīga, viļņaina matu šķipsna; sproga.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- vijums Vijīgs ornaments, līnija, formas veidojums.
- vīteņaugs Vijīgs vai kāpelējošs augs.
- pijole Vijole.
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- kvinta Vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni.
- vijoļspēle Vijoles spēle.
- vijoļskola Vijoļspēles skola.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- novīt Vijot izgatavot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- tīties Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
- aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
- apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
- bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- pielūdzējs Vīrietis, kas izjūt un izrāda (sievietei) savas simpātijas, patiku.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas, mīlestībā vieglprātīgs, bezatbildīgs cilvēks.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- dzimumloceklis Vīrišķais kopulācijas un urinēšanas orgāns.
- universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
- kanaks Vīrs, vecis; (bijušais) karavīrs.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva.
- virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
- rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- SARS Vīrusa izraisīta slimība – atipiskā pneimonija.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- virusologs Virusoloģijas speciālists.
- rotavīruss Vīruss, kas izraisa infekcijas slimību, kam raksturīga vemšana, caureja, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- bakteriofāgs Vīruss, kas parazitē baktērijās un iznīcina tās.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- balles dejas visā pasaulē populāras improvizācijas tipa dejas – valsis, lēnais valsis, tango, fokstrots, u. c.
- sīks Visaptverošs, detalizēts (piem., par faktiem, informāciju).
- distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- topmodelis Visaugstākās kategorijas modelis.
- bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
- kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
- pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- rupjvītne Vītne ar samērā lielu soli un samērā lielu vijumu šķērsgriezumu.
- tranzītvīza Vīza, kas atļauj šķērsot tās valsts teritoriju, kura vīzu izdevusi.
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- informatīvā grafika vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski attēlo kompleksu informāciju; infografika.
- infografika Vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski sniedz kompleksu informāciju; informatīvā grafika.
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- koloratūra Vokālajā mākslā – melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem (soprāna balsij); šādu izrotājumu izpildījums.
- ārija Vokāls skaņdarbs solistam ar orķestri (operas vai oratorijas sastāvdaļa).
- vulkanologs Vulkanoloģijas speciālists.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
- pazaudēt Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
- sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
- nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
- zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
- luidors Zelta monēta (Francijā, 17.–18. gs.).
- gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā.
- červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
- baltais zelts zelta sakausējums ar pallādiju, platīnu vai niķeli.
- sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
- zeltalietus Zeltlija; zelta lietus.
- asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
- neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas Vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
- ZM Zemkopības ministrija.
- brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
- zenītuguns Zenītartilērijas uguns.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- līgavas pušķis ziedu sakārtojums, ko kāzu ceremonijā tur līgava.
- ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
- biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
- Santaklauss Ziemassvētku vecītis (piem., angļu, amerikāņu tradīcijās).
- mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pirms kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
- zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- cirkumflekss Zīme (~), ko latviešu valodniecībā lieto stieptās zilbes intonācijas apzīmēšanai.
- robežzīme Zīme, ar ko norāda (kādas teritorijas) robežu.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
- ceļa rādītājs zīme, uzraksts ar informāciju par (kā) atrašanās vietu.
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
- logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
- puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- taksonomija Zinātne par augu un dzīvnieku klasifikāciju un identifikāciju.
- bakterioloģija Zinātne par baktērijām – mikrobioloģijas nozare.
- antropoloģija Zinātne par cilvēku, par tā izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos.
- epizootoloģija Zinātne par dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos un apkarošanu.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija.
- veterinārā medicīna zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu; veterinārija, veterinārmedicīna.
- poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- mikoloģija Zinātne par sēnēm, to īpašībām, taksonomiju, izmantošanu.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- citoloģija Zinātne par šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijām.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
- zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe.
- scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
- radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
- agroķīmija Zinātnes nozare par ķīmijas izmantošanu zemkopībā.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
- infektoloģija Zinātnes nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanu.
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
- nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
- jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
- ZA Zinātņu akadēmija.
- ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
- bioloģija Zinātņu komplekss par dzīvību un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī).
- ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
- rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
- romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
- dabaszinātnes Zinātņu nozares (piem., bioloģija, botānika, ķīmija, ekoloģija), kas pētī dzīvo un nedzīvo dabu.
- letonika Zinātņu nozares, kas pēta Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- liecība Ziņas, dati, informācija (par ko).
- informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
- jūras asaris zivs, kas atrodama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
- ornitoloģija Zooloģijas nozare, kas pēta putnus.
- herpetoloģija Zooloģijas nozare, kas pēta rāpuļus.
- entomoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī kukaiņus.
- terioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zīdītājus.
- ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis, to uzbūvi, dzīvesveidu, izplatību u. tml.
- zoologs Zooloģijas speciālists, kas pēta dzīvniekus.
- zoopsihologs Zoopsiholoģijas speciālists, kas pētī dzīvnieku psihi.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā.
- supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Riksdags Zviedrijas parlaments.
- sers Žāvēšanai rijā izklāta labība (pirms kulšanas); arī žāvēšanai paredzētā labība.
- intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
- brīvais žurnālists žurnālists, kas nav saistīts darba attiecībās ar kādu konkrētu masu informācijas līdzekli.
ij citās vārdnīcās:
MEV