Paplašinātā meklēšana
Meklējam tas.
Atrasts vārdos (66):
- tas:1
- tase:1
- botas:1
- jūtas:1
- putas:1
- šitas:1
- untas:1
- gļotas:1
- nartas:1
- čabatas:1
- ķekatas:1
- lamatas:1
- strutas:1
- ārkārtas:1
- ārlietas:1
- klapatas:1
- klikatas:1
- fantasts:1
- tastatūra:1
- ātrgaitas:1
- bezmuitas:1
- jūrlietas:1
- krāsmatas:1
- lēngaitas:1
- skropstas:1
- vējslotas:1
- apakštase:1
- metastāze:1
- siltasiņu:1
- dārglietas:1
- ēdamlietas:1
- garamantas:1
- iekšlietas:1
- karagaitas:1
- plānkārtas:1
- tieslietas:1
- vienkārtas:1
- zeltlietas:1
- zirglietas:1
- aitasgalva:1
- aukstasiņu:1
- fantastika:1
- ikonostass:1
- katastrofa:1
- lietaskoks:1
- mantaskāre:1
- platasmens:1
- rītasvārki:1
- rotaslieta:1
- slotaskāts:1
- ārpuskārtas:1
- vienpalātas:1
- fantastisks:1
- gultasvieta:1
- jostasvieta:1
- maitasputns:1
- pundurvistas:1
- aukstasinīgs:1
- karstasinīgs:1
- katastrofāls:1
- maitasgabals:1
- rakstāmlietas:1
- katastrofisks:1
- tautasdziesma:1
- fantasmagorija:1
- meitasuzņēmums:1
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- (tas) nekas
- kad vadzis pilns, tas lūst
- kas ir, tas ir
- kas nav, tas nav
- ko (tas) līdz
- Kur tas dzirdēts!
- kur tas laiks
- Kur tas rakstīts?
- Kur tas redzēts?
- kur tas suns aprakts
- ne šis, ne tas
- priekš manis tas ir spička
- šis (un) tas
- tas (nu) ir par daudz
- tas ir
- tas ir uz labu
- tas nav (it, itin) nekas
- tas nav itin nekas
- tas nav tas
- Tas ne pēc kā neizklausās!
- tas nekas
- tas tik (vēl) trūkst
- tas tikai (vēl) trūkst
- tas un tas
- tas vairs maizi neēdīs
- tas vēl ir jautājums
- tas viss
- te tas suns aprakts
- tur tas suns aprakts
- viss tas
Atrasts skaidrojumos (3864):
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
- skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas.
- muguru neatliekdams bez atpūtas, bez apstājas.
- bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
- paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- kruzuļi Cirtas, sprogas.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- čabas Čabatas.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- skropstiņas Dem. --> skropstas.
- karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
- pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- ne aci nepamirkšķināt droši, aukstasinīgi.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
- Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- kajīte Dzīvojamā vai atpūtas telpa kuģī.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
- aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
- fantasmagorija Fantastisku ainu, tēlu virkne.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
- vistas fileja gaļas gabals no vistas krūšu daļas.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
- našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- metriku grāmatas grāmatas ar civilstāvokļa aktu ierakstiem; baznīcas grāmatas.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
- lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
- sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
- adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
- iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- svētbilžu siena ikonostass.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- pārskrējiens Īss skrējiens no vienas vietas līdz otrai, no viena punkta līdz otram.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
- tituls Izdevuma, grāmatas u. tml. nosaukums.
- jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
- vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
- izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- dvest Izraisīt (piem., jūtas).
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- izpaunot Izsaiņot (mantas, saiņus u. tml.).
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- izpaunoties Izsaiņot savas mantas, saiņus.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
- panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
- sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
- taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
- jostas vieta jostasvieta, viduklis.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- izjūta Jūtas, emocijas.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- karakuljērs Karakulaitas jērs.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- mākslīgie atsegumi karjeri, šahtas u. tml.
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- ceturtais Kārtas skait. --> četri.
- desmitais Kārtas skait. --> desmit.
- devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
- otrais Kārtas skait. --> divi.
- simtais Kārtas skait. --> simt (100).
- trešais Kārtas skait. --> trīs.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
- septītais Kārtas skaitlis --> septiņi (7).
- sestais Kārtas skaitlis --> seši (6.).
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- katastrofisks Katastrofāls.
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
- šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
- caunāda Kažokāda no izstrādātas caunas ādas.
- seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
- jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
- smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
- dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- ritmoplastika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas un ķermeņa plastiskuma attīstīšanai.
- ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- arbūzs Ķirbju dzimtas augs ar ļoti lieliem, sulīgiem augļiem; šī dārzeņa auglis.
- lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- dancis Latviešu tautas deja.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- laineris Liels ātrgaitas pasažieru kuģis.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- process Lietas izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- štrihs Līnija, (zīmuļa vai otas) vilciens.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- maltas gaļas bifšteks maltas liellopu gaļas kotlete.
- maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- aprakste Mantas aprakstīšana, to apķīlājot.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- pauna Mantas, bagāža.
- loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
- nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
- katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- znots Meitas vīrs.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- goda jūtas morālas, ētiskas jūtas.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- muitnieks Muitas (2) darbinieks.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- polārkamanas Nartas.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- zelta teļš nauda, manta; naudas, mantas vara.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- krūzīte Neliels (porcelāna, fajansa u. tml.) dzeramais trauks ar osu; tase.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- jahta Neliels kuģis (piem., atpūtas braucienam, tūrismam).
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
- ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- parpalas Nevajadzīgas mantas, lietas, vecas nonēsātas drēbes.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- notālēm No lielāka attāluma, no attālākas vietas; iztālēm.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
- tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- noputot Nosmelt putas.
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
- osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- saulīte Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās bailes, ka (kāds) nobīstas; nobiedēt.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
- uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- pakustināt Panākt, ka (ķermeņa daļa) pakustas.
- izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
- pamodināt Panākt, ka pamostas.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
- skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- spīkers Parlamenta vai parlamenta palātas vadītājs.
- pārmaiņa Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- pārskanēt Pārspēt skaļumā citas skaņas.
- pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- iegrāmatot Pastāvīgi, pēc kārtas pierakstīt (ko).
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
- pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt; tas, ko pārvadā.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
- mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
- pēc skaita pēc kārtas.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
- klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- nēsāt (ko) apkārt piedāvāt visiem pēc kārtas.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- latvietība Piederība pie latviešu tautas.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- piegāzt Piegādāt, sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
- breloks Piekars (atslēgām, kabatas pulkstenim u. tml.).
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
- lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- latot Piestiprināt latas.
- apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
- piešpricēt Pievienot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- idiotisms Pilnīga bezjēdzība, absolūtas muļķības.
- lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- mērs Pilsētas galva.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- panelis Plāksne, kurā iemontētas vadības un kontroles ierīces.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- galete Plāns, nesaldinātas mīklas cepums.
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- eklērs Plaucētas mīklas kūka ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
- rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
- lācis Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
- kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
- aube Precētas sievas galvassega.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- galvgals Priekšgals; tas, kas atrodas priekšgalā, ir vadībā.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
- rota Priekšmets (piem., juvelierizstrādājums), ko lieto (kā) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
- duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- Alpu vijolīte prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs; ciklamena.
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (2), tas, kas ir ierakstīts (lentē, kasetē u. tml.).
- nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
- samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
- vārnu dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
- raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
- šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- apstiprinājums Rezultāts --> apstiprināt; tas, kas apstiprina (ko).
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt; tas, kas tiek atstāstīts.
- atvasinājums Rezultāts --> atvasināt; tas, kas ir atvasināts.
- dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; tas, kas ir uzdāvināts.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- rīta svārki rītasvārki.
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
- kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
- ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
- krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- kustību rotaļa rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- rotnieks Rotas komandieris.
- važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
- krustiņš Rotaslieta – krustveida piekariņš.
- auskars Rotaslieta, ko piestiprina pie auss.
- broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
- bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
- kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
- korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
- gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- rūpkombināts Rūpniecības kombināts (padomju iekārtas periodā).
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
- sistēma Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- iznest Saglabāt (piem., jūtas, uzskatus, attieksmes).
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
- rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju, atpūtas nodrošināšanu.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- atrakcija Saistoša izprieca sabiedriskās atpūtas vietās, sabiedriskos pasākumos.
- bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
- nav nekāds eņģelis saka par cilvēku, kam ir trūkumi, sliktas īpašības.
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
- amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
- (visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
- sirds (sa)silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds iesilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas sajūtas, izjūtas.
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- šļaugana dūša saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
- lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
- sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
- sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
- parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- plikas saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- sapūžņot Sākt pūžņot, strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, strutas.
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
- zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- patāls Samērā tāls (no kādas vietas).
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- pieplūkt Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sistēmanalīze Sarežģītas sistēmas izpēte.
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- gaile Sārtas gaismas atspīdums.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
- kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- sacirst malkā sastrādāt (ko) tā, kas tas var tikt izmantots par kurināmo.
- kantēt Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
- kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
- stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- korona Saules vainags – augsti jonizētas, stipri retinātas plazmas apgabals ap Sauli.
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
- savākties Savākt savas mantas; sakravāties.
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- saliecenis Savāžamais kabatas nazis.
- filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
- dzija Savērptas (parasti vilnas) šķiedras kopums.
- saslēgt Savienot (piem., elektriskās iekārtas, vadus).
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- vārnu kājiņas sazarotas grumbiņas acu dobumu ārējās malās.
- pavediens Secīga (kā) virkne; tas, kas saista (ko) secīgā virknē.
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
- sektants Sektas loceklis.
- lielogu mellenes selekcionētas mellenes ar lielām ogām.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība.
- harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
- moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
- sīkizstrādājums Sīks izstrādājums, piem., rotaslieta.
- radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
- spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
- endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
- mīļums Sirsnības, mīlestības jūtas; šo jūtu izpausme.
- klapēt Sist plaukstas, applaudēt.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- īriss Skalbju dzimtas augs ar zobenveida lapām un lieliem ziediem.
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
- frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem piltuvveida ziediem.
- uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
- butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
- lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
- saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
- cuka Slēgtas kurināmās ierīces atvere dūmu izvadīšanai.
- slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- adatu terapija slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; akupunktūra.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- slotas kāts slotaskāts.
- kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- kvarca smiltis smiltis, kas sevišķi bagātas ar kvarcu.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis sociālistisko valstu asociācija (padomju iekārtas laikā).
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- pārmācīt Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- rūna Somu, karēļu, igauņu episka tautasdziesma.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
- kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
- zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
- gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
- skibobs Sporta un atpūtas veids – braukšana ar šādu rīku.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- snovbords Sporta, atpūtas veids – braukšana no kalna ar speciāliem dēļiem.
- zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
- kaujas lādiņš sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
- pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
- gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
- ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
- nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
- flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
- stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- pūžņi Strutaini izdalījumi; strutas.
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
- lapsa Suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- tibetieši Suņu suga – Tibetas mastifs.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
- izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- juku jukām šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības, secības.
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
- maura retējs šī auga savvaļas sugas, kas plaši izplatītas Latvijā.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- tauriņzieži Šīs augu dzimtas augs.
- valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
- samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
- pārnadži Šīs kārtas dzīvnieki, piem., meža cūkas, brieži, aļņi, stirnas.
- prusaki Šīs kārtas kukainis.
- vistveidīgie Šīs kārtas putns.
- pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
- menonīti Šīs sektas loceklis.
- berberi Šīs tautas grupas piederīgais.
- amerikāņi Šīs tautas pārstāvis.
- jūdi Šīs tautas pārstāvis.
- siāmieši Šīs tautas pārstāvis.
- franči Šīs tautas pārstāvju kopums.
- abhāzi Šīs tautas piederīgais.
- afgāņi Šīs tautas piederīgais.
- albāņi Šīs tautas piederīgais.
- angļi Šīs tautas piederīgais.
- armēņi Šīs tautas piederīgais.
- austrieši Šīs tautas piederīgais.
- azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
- baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
- baski Šīs tautas piederīgais.
- baškīri Šīs tautas piederīgais.
- beļģi Šīs tautas piederīgais.
- bengāļi Šīs tautas piederīgais.
- birmieši Šīs tautas piederīgais.
- bosnieši Šīs tautas piederīgais.
- brazīlieši Šīs tautas piederīgais.
- briti Šīs tautas piederīgais.
- bulgāri Šīs tautas piederīgais.
- burjati Šīs tautas piederīgais.
- čečeni Šīs tautas piederīgais.
- čehi Šīs tautas piederīgais.
- čigāni Šīs tautas piederīgais.
- čīlieši Šīs tautas piederīgais.
- čukči Šīs tautas piederīgais.
- dāņi Šīs tautas piederīgais.
- ebreji Šīs tautas piederīgais.
- eskimosi Šīs tautas piederīgais.
- eveni Šīs tautas piederīgais.
- evenki Šīs tautas piederīgais.
- flāmi Šīs tautas piederīgais.
- franči Šīs tautas piederīgais.
- gagauzi Šīs tautas piederīgais.
- grieķi Šīs tautas piederīgais.
- gruzīni Šīs tautas piederīgais.
- gvatemalieši Šīs tautas piederīgais.
- holandieši Šīs tautas piederīgais.
- horvāti Šīs tautas piederīgais.
- hotentoti Šīs tautas piederīgais.
- igauņi Šīs tautas piederīgais.
- inguši Šīs tautas piederīgais.
- inuīti Šīs tautas piederīgais.
- īri Šīs tautas piederīgais.
- islandieši Šīs tautas piederīgais.
- itāļi Šīs tautas piederīgais.
- itālieši Šīs tautas piederīgais.
- izraēlieši Šīs tautas piederīgais.
- jakuti Šīs tautas piederīgais.
- jamaikieši Šīs tautas piederīgais.
- japāņi Šīs tautas piederīgais.
- kabardieši Šīs tautas piederīgais.
- kalmiki Šīs tautas piederīgais.
- karēļi Šīs tautas piederīgais.
- kataloņi Šīs tautas piederīgais.
- katalonieši Šīs tautas piederīgais.
- kazahi Šīs tautas piederīgais.
- kenijieši Šīs tautas piederīgais.
- khmeri Šīs tautas piederīgais.
- ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
- kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
- kolumbieši Šīs tautas piederīgais.
- komieši Šīs tautas piederīgais.
- korejieši Šīs tautas piederīgais.
- korsikāņi Šīs tautas piederīgais.
- krievi Šīs tautas piederīgais.
- kubieši Šīs tautas piederīgais.
- kurdi Šīs tautas piederīgais.
- latvieši Šīs tautas piederīgais.
- leiši Šīs tautas piederīgais.
- lezgīni Šīs tautas piederīgais.
- lībieši Šīs tautas piederīgais.
- lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
- līvi Šīs tautas piederīgais.
- maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
- malajieši Šīs tautas piederīgais.
- maltieši Šīs tautas piederīgais.
- mandžūri Šīs tautas piederīgais.
- maori Šīs tautas piederīgais.
- marokāņi Šīs tautas piederīgais.
- masaji Šīs tautas piederīgais.
- meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
- melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
- moldāvi Šīs tautas piederīgais.
- mongoļi Šīs tautas piederīgais.
- mordvieši Šīs tautas piederīgais.
- ņenci Šīs tautas piederīgais.
- nepālieši Šīs tautas piederīgais.
- norvēģi Šīs tautas piederīgais.
- nūbieši Šīs tautas piederīgais.
- osetīni Šīs tautas piederīgais.
- pakistāņi Šīs tautas piederīgais.
- palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
- paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
- persieši Šīs tautas piederīgais.
- peruāņi Šīs tautas piederīgais.
- poļi Šīs tautas piederīgais.
- portugāļi Šīs tautas piederīgais.
- puertorikāņi Šīs tautas piederīgais.
- romi Šīs tautas piederīgais.
- rumāņi Šīs tautas piederīgais.
- sāmi Šīs tautas piederīgais.
- samojedi Šīs tautas piederīgais.
- serbi Šīs tautas piederīgais.
- skoti Šīs tautas piederīgais.
- somālieši Šīs tautas piederīgais.
- somi Šīs tautas piederīgais.
- sorbi Šīs tautas piederīgais.
- spāņi Šīs tautas piederīgais.
- spānieši Šīs tautas piederīgais.
- sudānieši Šīs tautas piederīgais.
- šveicieši Šīs tautas piederīgais.
- tadžiki Šīs tautas piederīgais.
- tamili Šīs tautas piederīgais.
- tatāri Šīs tautas piederīgais.
- tibetieši Šīs tautas piederīgais.
- tunisieši Šīs tautas piederīgais.
- turki Šīs tautas piederīgais.
- turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
- tuvieši Šīs tautas piederīgais.
- udehi Šīs tautas piederīgais.
- udmurti Šīs tautas piederīgais.
- uiguri Šīs tautas piederīgais.
- ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
- ungāri Šīs tautas piederīgais.
- urugvajieši Šīs tautas piederīgais.
- uzbeki Šīs tautas piederīgais.
- vācieši Šīs tautas piederīgais.
- valoņi Šīs tautas piederīgais.
- velsieši Šīs tautas piederīgais.
- venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
- vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
- zviedri Šīs tautas piederīgais.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piem., adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
- zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- puszīda Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir zīda diegi, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
- šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
- beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
- septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
- bezatbildīgs Tāds cilvēks, kam trūkst atbildības izjūtas.
- punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
- darbīgs Tāds, ar ko tieši veic darba procesu, darba operāciju (par iekārtas, mehānisma detaļu).
- pamests Tāds, ar kuru ir pārtrauktas attiecības.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, gatavošanai u. tml. ieguldītas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
- tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma vai tas ir īsu laiku (piem., par diennakts, gada posmu).
- bakurētains Tāds, kam (kur) ir baku radītas rētas.
- pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
- adatveidīgs Tāds, kam ir adatas veids, forma; tāds, kas līdzīgs adatai.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas.
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- divpalātu Tāds, kam ir divas palātas (2).
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas detaļas, asi, izvirzīti gali.
- lāpstiņveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids (par maziem priekšmetiem).
- lāpstveida Tāds, kam ir lāpstas (1) forma, veids.
- stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības, ļoti godīgs.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noplīst Tāds, kam ir ļoti novalkātas, saplīsušas drēbes.
- nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
- šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (piem., par platību, telpu).
- ierobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
- pieckārtains Tāds, kam ir piecas kārtas.
- platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem); platlapu.
- platlapu Tāds, kam ir platas lapas (par augiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piem., dakšām, grābekli).
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas šādas izjūtas.
- rētains Tāds, kam ir rēta vai rētas; tāds, kur ir rēta vai rētas.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
- norobežots Tāds, kam ir skaidras, noteiktas kontūras.
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
- stērbeļains Tāds, kam ir stērbeles, atsevišķas iegrieztas detaļas (piem., par apģērbu).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kas atgādina ģeometrijas objektus.
- lakstains Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- šahtveida Tāds, kam ir šahtas veids, forma.
- šķeltlapu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
- vārpstveida Tāds, kam ir vārpstas (2) forma, veids.
- slotveida Tāds, kam ir zaru slotas forma, veids.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- zilganbalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilibalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
- caurauklots Tāds, kam izvērtas cauri auklas.
- ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
- bass Tāds, kam nav apautas kājas.
- tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai tās ir vāji attīstītas.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
- ceļojošs Tāds, kam nav pastāvīgas atrašanās vai darbības vietas.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas formas, robežu, raksturīgo pazīmju.
- beztiesīgs Tāds, kam nav tiesību vai tās ir būtiski ierobežotas.
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma, vai arī tas nav zināms.
- nepilntiesīgs Tāds, kam nav visu tiesību; tāds, kura tiesības ir ierobežotas.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sabiedrisks Tāds, kam patīk bieža saskarsme ar citiem cilvēkiem; tāds, kas jūtas labi plašākā sabiedrībā.
- bagāts Tāds, kam pieder daudz mantas, naudas u. c. materiālas vērtības.
- cēls Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- cildens Tāds, kam piemīt augstas ētiskas īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kvalificēts Tāds, kam piemīt noteiktas pazīmes.
- skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
- kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
- māzerains Tāds, kam šķiedras ir izlocītas, neregulāri sakārtotas (par koksni); svēdrains.
- nesātīgs Tāds, kam trūkst mēra izjūtas; tāds, kam arvien nepietiek.
- neērts Tāds, kas (dažādu iemeslu dēļ) izraisa nepatīkamas izjūtas.
- nebaudāms Tāds, kas (piem., sliktas garšas dēļ) nav izmantojams uzturā.
- demokrātisks Tāds, kas aptver plašus tautas slāņus, attiecas uz tiem; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
- vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- galējs Tāds, kas atrodas (kā) galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (piem., par priekšmeta, telpas daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
- piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tuvīns Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- cimdots Tāds, kas ietērpts cimdos (par rokām); tāds, kam rokas ietērptas cimdos.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldvielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldvielas.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu lielumu.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- katastrofāls Tāds, kas ir raksturīgs katastrofai; tāds, kas var izraisīt katastrofu, traģiskas sekas.
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts; tāds, kas ir atjaunojies, atjaunots (piem., pēc atpūtas).
- kaunīgs Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- izpildu Tāds, kas izpilda noteiktas funkcijas.
- glaimojošs Tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi.
- stindzinošs Tāds, kas izraisa ārkārtīgi nepatīkamas sajūtas.
- pikants Tāds, kas izraisa erotiskas, juteklīgas sajūtas, arī mazliet nepieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baismīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, rada drūmas, nomācošas izjūtas; briesmīgs, drausmīgs.
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas.
- riebīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, sliktas sajūtas.
- smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas.
- baigs Tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
- romantisks Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, rada labsajūtu.
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- mīlīgs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas.
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (piem., par aukstu vēju).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- gauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā lēni, nesteidzīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā palēni, bez spraiguma.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- putains Tāds, kas ļoti labi puto; tāds, kas labi veido putas.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām).
- bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piem., par darbību, uzskatiem).
- organizēts Tāds, kas nav stihisks, bet notiek vai noris pēc noteiktas sistēmas un plāna.
- oriģināls Tāds, kas nav tulkots no citas valodas.
- neapzinīgs Tāds, kas neapzinās savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
- drošs Tāds, kas nebīstas, izturas brīvi, nepiespiesti.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piem., kādas konkrētas tiesas) kompetencē, tai paredzētajos pienākumos.
- nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, nejūtas neērti; bezkaunīgs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu izmērus.
- zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- spiedīgs Tāds, kas paaugstinātas temperatūras un mitruma piesātinājuma dēļ izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu); arī tāds, kas intensīvi, nepatīkami karsē.
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
- pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
- nemīlīgs Tāds, kas rada nepatīkamas izjūtas.
- griezīgs Tāds, kas rada nepatīkamas, arī sāpīgas sajūtas, nepatīkami kairina.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
- patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
- aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā; trešais pēc kārtas.
- perēkļains Tāds, kas skar atsevišķas kāda orgāna, ķermeņa daļas vietas.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
- stāvošs Tāds, kas stāv, nekustas.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- izbijis Tāds, kas vairs nav tas, kas bija.
- gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības.
- divkārtīgs Tāds, kas veido divas kārtas.
- izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
- prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- konvertēt Tāds, ko var mainīt pret citas valsts valūtu.
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
- četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
- desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
- deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
- septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
- seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
- trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas; tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- divvietīgs Tāds, kur ir divas vietas.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, skaistas reljefa formas.
- šļakatains Tāds, kur ir šļakatas.
- trīsvietīgs Tāds, kur ir trīs vietas.
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
- nelīdztiesīgs Tāds, kur nepastāv līdztiesība; tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
- pilns Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- bezidejisks Tāds, kurā (pēc padomju ideoloģijas) netiek paustas nozīmīgas, pieņemamas idejas.
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- grupveida Tāds, kurā apvienotas vairākas vienības.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
- kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
- kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
- blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
- nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
- mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
- multidisciplinārs Tāds, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
- saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- četrvietīgs Tāds, kurā ir četras vietas.
- daudzvietīgs Tāds, kurā ir daudzas vietas.
- direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
- klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
- vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
- piecvietīgs Tāds, kurā ir piecas vietas.
- sešvietīgs Tāds, kurā ir sešas vietas.
- diatonisks Tāds, kurā ir tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- multimedijs Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas; multimediāls.
- multimediāls Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas.
- piktogrāfisks Tāds, kurā izmantotas piktogramma vai piktogrammas.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
- emocionāls Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas sakāpinātas emocijas; tāds, kas izraisa raudāšanu, sakāpinātas emocijas.
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas secības, kārtības, sistēmas.
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
- strutains Tāds, kurā rodas strutas; tāds, kas satur strutas.
- naglains Tāds, kurā sadzītas naglas.
- puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji – citas šķiedras.
- saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās.
- irdens Tāds, kura sastāvdaļas nav saistītas cieši kopā, neveido blīvu masu.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
- mašinizēt Tāds, kurā tiek izmantotas mašīnas.
- mīla Tāds, kurā tiek izpaustas mīlestības jūtas.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
- lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
- zvaigžņots Tāds, uz kā ir attēlotas zvaigznes.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
- aizklājs Tas (piem., audums), ar ko aizklāj, aizsedz; tas, kas aizklāj, aizsedz.
- garīgā maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara maize tas (piem., daiļliteratūra), kas garīgi bagātina cilvēku.
- lēts prieks tas (piem., pirkums), kas nav dārgs.
- kroņa numurs tas (piem., priekšnesums), ar ko gūst panākumus, ar ko izceļas starp citiem.
- tas ir tas nozīmē.
- apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj; tas, kas apsedz (ko).
- apsējs Tas, ar ko apsien; tas, kas apsiets (ap ko).
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
- lepnums Tas, ar ko var lepoties, tas, kas dara godu.
- dārgums Tas, kam ir liela vērtība; dārglietas, vērtslietas.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas valda vai ir vadībā.
- rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
- redzesleņķis Tas, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; redzesloks (2).
- orākuls Tas, kam var lūgt padomu; tas, kas pareģo, dod padomu; padomdevējs, pareģotājs.
- svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- kauna traips tas, kas apkauno.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- strīda ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
- atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- ēdājs Tas, kas ēd, patērē ēdienu; tas, kas daudz, labprāt ēd.
- mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
- vedums Tas, kas ir atvests; tas, kas tiek vests.
- žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- veca lieta tas, kas ir jau sen zināms.
- aizliegtais auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
- saskares punkts tas, kas ir kopējs (cilvēkiem, parādībām) un saista (tos).
- stūrakmens Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- tīrā spička tas, kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
- tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
- spēks Tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.); tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.).
- pēcpadomju Tas, kas ir pēc padomju iekārtas.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
- tumša lieta tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- tumša bilde tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- netīra lieta tas, kas ir pretrunā pastāvošajiem likumiem; negodīgs, noziedzīgs darījums.
- gaumes lieta tas, kas ir saistīts ar gaumi, tas, ko nosaka gaume.
- nasta Tas, kas ir saistīts ar ilgstošām grūtībām, rūpēm; tas, kas ir mokošs un ilgstoši nomāc psihi.
- pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
- skaidra lieta tas, kas ir skaidri zināms.
- kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
- špicka Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas, kas ir mazs, nenozīmīgs.
- priekš manis tas ir spička tas, kas ir viegli veicams, izdarāms.
- irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
- pilnvaras devējs tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
- mīla Tas, kas izraisa mīlestības (2) jūtas.
- riebeklis Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
- mīlestība Tas, kas izraisa šādas jūtas.
- slikts Tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu.
- smiekla lieta tas, kas neprasa piepūli.
- nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- ideālā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
- domājamā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
- lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
- tā saucamais tas, kas pēc kādas raksturīgas pazīmes tiek saukts, dēvēts kādā vārdā.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
- fantastika Tas, kas radīts iztēlē; tas, kas reāli nav iespējams.
- kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
- brīnums Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
- ļauns Tas, kas saistīts ar ko naidīgu, nekrietnu, nežēlīgu, arī noziedzīgu; tas, kas saistīts ar ko ļoti nevēlamu, sliktu, arī izraisa ko ļoti nevēlamu; pretstats: labais.
- jauns Tas, kas top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību.
- sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- kā pineklis pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- kā pinekļi pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- jaunums Tas, kas vēl nav bijis; tas, kas vēl nav zināms.
- veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- kopsaucējs Tas, kas vieno; tas, kas ir kopīgs.
- dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- velte Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts; dāvana.
- žēlastības dāvanas tas, ko dod kādam, kas nonācis trūkumā.
- līdzeklis Tas, ko izmanto kādam nolūkam, mērķim; tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
- nesums Tas, ko kāds ir atnesis, tas, kas ir atnests.
- (pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piem., līdzekļu trūkuma dēļ).
- acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
- (nav) spiesta lieta tas, ko veikt, darīt (nav) obligāti nepieciešams.
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
- atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties; tas, ar ko balsta.
- pamats Tas, uz kā (ko) novieto; tas, uz kā (kas) balstās.
- kuģa miglas taure taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
- lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
- karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
- pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
- klaviatūra Taustiņu kopums (ierīcei, piem., datora tastatūra).
- maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
- tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
- tautas garamantas tautas daiļrade, folklora.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
- tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
- zintniecība Tautas gudrību izpausme – buršana, vārdošana, dziedniecība.
- zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
- dzīves līmenis tautas labklājības līmenis.
- uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
- tautas ārstniecība tautas medicīna.
- spēlmanis Tautas muzikants.
- tautas gars tautas nacionālo īpatnību kopums.
- dzīvnieku pasakas tautas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
- vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
- pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- māņi Tautas ticējumi; arī maģijas paņēmieni.
- papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
- tribūns Tautas vadonis; ievērojams sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- etnoģenēze Tautas, etniskas grupas izcelšanās un izveidošanās.
- ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- dziesminieks Tautasdziesmu zinātājs un dziedātājs.
- vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
- varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- pēcvārds Teksts grāmatas, brošūras u. tml. beigās.
- teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- dibentelpa Telpa, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- mašīntelpa Telpa, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- mēbele Telpas iekārtas priekšmets.
- sanitārais mezgls telpas, kas iekārtotas personiskās higiēnas vajadzībām, piem., vannas istaba, tualete.
- dekorācija Telpas, vietas izgreznojums, izrotājums.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
- liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- karstums Temperamentīgums; stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- determinisms Teorija, mācība, ka dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi un cēloniski saistītas.
- varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
- apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
- aizbilstamās teritorijas teritorijas, kas atrodas kādas citas valsts pārvaldībā saskaņā ar ANO statūtiem.
- stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
- tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- pātari Tēvreize un citas lūgšanas.
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks, arī laicīgais valdnieks.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- bibliotēkas abonements tiesības noteiktu laiku bibliotēkas grāmatas izmantot ārpus bibliotēkas.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- civiltiesības Tiesību normas, kas regulē ģimenes, īpašuma, mantošanas, līgumiskās un citas attiecības sabiedrībā.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
- pilsonība Tiesiska personas piederība pie noteiktas valsts.
- piekritība Tiesu iestāžu tiesības un kompetence izlemt noteiktu kategoriju lietas.
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā.
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
- transportlenta Transportiera lenta; arī lentas transportieris.
- stūresrats Transportlīdzekļa (kuģa, jahtas) stūre rata formā; stūre.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
- Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
- attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
- tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
- trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
- uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
- skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (piem., datorprogrammu) citas valodas lietotājiem.
- brīvais tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģinālvalodas (piem., pēc formas, stila u. tml.).
- ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- saturēt Turot (ko), spēt panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašiem tautas slāņiem, to interesēm, centieniem.
- brāļu tautas tuvu radniecīgas tautas.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- satvert Tverot, ņemot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- ūdensnotece Ūdens notecēšana (no kādas vietas).
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
- uzurdīt Urdot pamudināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) izraisās psihē.
- pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
- barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
- laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
- muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- kaltuve Uzņēmums, kurā kaļ monētas, medaļas u. tml.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
- leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
- uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
- sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
- svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
- ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
- mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
- izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
- uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- kampaņa Vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
- grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
- burtnīca Vākos iestiprinātas rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. lapas.
- pekelēties Vākt kopā (mantas).
- tīkliņš Vakuuma vai ar gāzi pildītas elektronierīces elektrods.
- paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
- novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valkāt zeltu valkāt zelta rotaslietas.
- apkārties zeltlietām valkāt zeltlietas pārmērīgā daudzumā.
- zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
- starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
- ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
- Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
- ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
- pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
- patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- valsts apvērsums valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa.
- anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
- brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
- revalvācija Valūtas kursa paaugstināšana; pretstats: devalvācija.
- peldošs valūtas kurss valūtas kurss, kura cena tiek noteikta tirgū.
- hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
- čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
- vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
- lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
- etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
- riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
- varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- Mozus grāmatas Vecās Derības pirmās piecas grāmatas; Tora.
- lupata Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
- pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
- uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- saputoties Veidot putas.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā izvietotas mēbeles un priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošās mēbeles un priekšmeti.
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- antikvariāts Veikals, kas iepērk un pārdod antīkas (2) lietas.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- apstrādāt Veikt noteiktas operācijas, saņemot un tālāk nosūtot (ko).
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- vēlme Vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas.
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
- krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
- vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
- mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- kapitāls Vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, var būt svarīgs.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
- šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
- analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- veterinārā ķirurģija veterinārijas nozare, kas pētī traumas un citas dzīvnieku slimības, kuras ārstējamas ar operatīvām metodēm.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
- platspīļu Vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
- vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
- klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
- klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
- kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
- irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
- fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
- susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
- aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
- gļotvielas Vielas, kas satur gļotas; biezs, recekļveida šķidrums.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
- vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
- migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- translācija Vienā programmēšanas valodā izstrādātas programmas pārveidošana citā valodā.
- kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
- kā pagadās vienalga kā, bez noteiktas kārtības.
- dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu un kultūru.
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
- valūtas kurss vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
- rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
- sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
- kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
- saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
- rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
- sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs [Nicotiana rustica].
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
- sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
- slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1); tas, ko nes; nesamais.
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- Trītons Viens no diviem planētas Neptūna pavadoņiem.
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
- skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
- riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
- galvgalis Vieta, guļvietas daļa, kur guļot atrodas gulētāja galva.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- bārs Vieta, kur dabūjami dažādi alkoholiskie dzērieni un apmeklētājus apkalpo pie augstas letes.
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
- depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- šaurība Vietas, platības nepietiekamība; apstākļi, kas saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
- rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
- tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- puika Vīriešu kārtas pārstāvis.
- dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
- sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piem., priekšmetu).
- šļūcināt Virzīt (ko) tā, ka (tas) šļūc.
- maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
- skart Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
- likt kāju priekšā virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
- tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt (2).
- literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
- plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
- visuriene Visas, dažādas vietas.
- Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
- olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
- šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
- apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- gludenā čūska zalkšu dzimtas brūngana, neindīga čūska ar gludām zvīņām.
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
- neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
- plebejs Zemas kārtas cilvēks.
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
- kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
- dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
- ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
- vīģe Zīdkoku dzimtas koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem [Ficus carica].
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- kontūrzīmējums Zīmējums, kurā attēlotas (kā) kontūras.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- grāmatu gudrība zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
- etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
- fantasts Zinātniski fantastisku darbu autors.
- filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- jājamzirgs Zirgs, ko izmanto jāšanai; jāšanai paredzētas zirgu šķirnes zirgs.
- ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
- kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- piezvanīt Zvanot (piem., durvju zvanu), panākt, ka (tas) noskan.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spēcīgu, galā krustenisku knābi.
- vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
- žagatēns Žagatas mazulis.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- salami Žāvētas desas šķirne.
- okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
- svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
- ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
- mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
- amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.
- korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).
- radiožurnāls Žurnāls, kurā tiek reģistrētas radiogrammas.
tas citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV