Paplašinātā meklēšana
Meklējam tas.
Atrasts vārdos (66):
- tas:1
- tase:1
- botas:1
- jūtas:1
- putas:1
- šitas:1
- untas:1
- gļotas:1
- nartas:1
- čabatas:1
- ķekatas:1
- lamatas:1
- strutas:1
- ārkārtas:1
- ārlietas:1
- fantasts:1
- klapatas:1
- klikatas:1
- apakštase:1
- ātrgaitas:1
- bezmuitas:1
- jūrlietas:1
- krāsmatas:1
- lēngaitas:1
- metastāze:1
- siltasiņu:1
- skropstas:1
- tastatūra:1
- vējslotas:1
- aitasgalva:1
- aukstasiņu:1
- dārglietas:1
- ēdamlietas:1
- fantastika:1
- garamantas:1
- iekšlietas:1
- ikonostass:1
- karagaitas:1
- katastrofa:1
- lietaskoks:1
- mantaskāre:1
- plānkārtas:1
- platasmens:1
- rītasvārki:1
- rotaslieta:1
- slotaskāts:1
- tieslietas:1
- vienkārtas:1
- zeltlietas:1
- zirglietas:1
- ārpuskārtas:1
- fantastisks:1
- gultasvieta:1
- jostasvieta:1
- maitasputns:1
- vienpalātas:1
- aukstasinīgs:1
- karstasinīgs:1
- katastrofāls:1
- maitasgabals:1
- pundurvistas:1
- katastrofisks:1
- rakstāmlietas:1
- tautasdziesma:1
- fantasmagorija:1
- meitasuzņēmums:1
Atrasts etimoloģijās (190):
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No tautas pašnosaukuma maori. (šķirklī maori)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No latīņu gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No latīņu integritas. (šķirklī integritāte)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu continuitas (continuitatis). (šķirklī kontinuitāte)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No skeleta atlieku atrašanas vietas Kromaņonas alā, Francijā. (šķirklī kromanjonietis)
- No latīņu qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte)
- No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No lietuviešu litas. (šķirklī lits)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- No latīņu maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No franču maltase. (šķirklī maltāze)
- No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No grieķu metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze)
- No latīņu mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- Pēc planētas Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- Pēc planētas Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No vācu Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No vācu Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensitivitāte)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (22):
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
Atrasts vārdu savienojumos (191):
- (abas) rokas aizņemtas
- (tas) nekas
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- astronomiskās koordinātas
- atpūtas industrija
- atpūtas krēsls
- atpūtas nams
- atsitas kā zirņi pret sienu
- Augstas laimes!
- baltas dienas
- barometrs krītas
- baznīcas grāmatas
- brāļu tautas
- briesmu lietas
- brīnumu lietas
- būt lietas kursā
- cikāžu dzimtas
- dabas katastrofa
- dienas ir skaitītas
- dzimtas koka zars
- džutas ģints
- ēst ar ēšanu (grāmatas)
- ģeocentriskās koordinātas
- ģeogrāfiskās koordinātas
- goda jūtas
- Golgātas ceļš
- grāmatas atvēršanas svētki
- gulēt uz gultas
- gulēt uz nāves gultas
- gulēt uz slimības gultas
- gultas režīms
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju
- izlikt lamatas
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci
- jostas vieta
- jūtas kā zivs ūdenī
- kā caur adatas aci izvilkts
- ka nemetas
- kā no grāmatas
- kā pēc grāmatas
- kā šķietas
- kabatas baterija
- kabatas dators
- kabatas formāts
- kabatas grāmatiņa
- kabatas lakats
- kabatas nauda
- kabatas nazis
- kabatas portfelis
- kabatas pulkstenis
- kad vadzis pilns, tas lūst
- kailgliemežu dzimtas
- kājas paliek aukstas
- kara rētas
- karstas asaras
- karstas asinis
- karstas putras strēbējs
- kārtas skaitļa vārds
- kārtas skaitlis
- kas ir, tas ir
- kas nav, tas nav
- katastrofu medicīna
- ķerties pie lietas
- klaušu gaitas
- ko (tas) līdz
- komētas kodols
- kult putas
- Kur tas dzirdēts!
- kur tas laiks
- Kur tas rakstīts?
- Kur tas redzēts?
- kur tas suns aprakts
- kustas kā ūdenszāle
- lentzivju dzimtas
- līdz jostas vietai
- liet (rūgtas, gaužas) asaras
- maitas gabals
- mājiens ar sētas mietu
- mājiņa uz vistas kājas
- maltas gaļas bifšteks
- mazās planētas
- meitas istaba
- meitas istabiņa
- meitas uzņēmums
- meitas uzvārds
- mēle metas
- melns metas ap acīm
- melns metas gar acīm
- melns metas priekš acīm
- mest šļakatas
- metriku grāmatas
- mīdīties uz vietas
- mīņāties uz vietas
- Mozus grāmatas
- muitas barjera
- muitas savienība
- ne kripatas
- ne šis, ne tas
- nebaltas dienas
- no savas kabatas
- no vienas vietas
- no vietas
- nogulēt uz gultas
- nolikt pie vietas (kādu)
- nomīņāties uz vietas
- noskaitīt kā no grāmatas
- ostas vārti
- pēc izjūtas
- peldošs valūtas kurss
- pie vietas
- piemetas vadātājs
- pilsētas zaļā rota
- raibas lietas
- raibs metas ap acīm
- raibs metas gar acīm
- raibs metas priekš acīm
- raudāt rūgtas asaras
- saistīt pie gultas
- sametas tumšs gar acīm
- sasist plaukstas
- saukt lietas īstajos vārdos
- sēdēt uz diētas
- sēdēt uz savas mantas
- sētas durvis
- sētas māja
- sibillu grāmatas
- simetriskās skaņkārtas
- sirds kā uz plaukstas
- šis (un) tas
- sist plaukstas
- sitas kā pliks pa nātrēm
- skrāpēt kā ar vistas kāju
- skriet uz vietas
- slotas kāts
- stāvēt uz vietas
- tā, ka kājas pie zemes nemetas
- tas (nu) ir par daudz
- tas ir
- tas ir uz labu
- tas nav (it, itin) nekas
- tas nav itin nekas
- tas nav tas
- tas nekas
- tas tik (vēl) trūkst
- tas tikai (vēl) trūkst
- tas un tas
- tas vairs maizi neēdīs
- tas vēl ir jautājums
- tas viss
- tautas ārstniecība
- tautas augstskolas
- tautas daiļamata meistars
- tautas eposs
- tautas fronte
- tautas garamantas
- tautas gars
- tautas kalps
- tautas komisariāts
- tautas komisārs
- tautas medicīna
- tautas nobalsošana
- tautas saimniecība
- tautas skaitīšana
- tautas sports
- tautas teātris
- tautas tērps
- tautas tribūns
- te tas suns aprakts
- terakotas armija
- Tērbatas rožābele
- tur tas suns aprakts
- turēties pie lietas
- tvaiks krītas
- uz līdzenas vietas
- uz vietas
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzsēdināt uz adatas
- vaku grāmatas
- valsts iekšējās lietas
- valūtas kurss
- vanagu dzimtas grifu apakšdzimta
- vezums nekust (ne) no vietas
- vezums stāv uz vietas
- vietas izpildītājs
- viss tas
- vistas aklums
- vistas fileja
- vistas karbonāde
Atrasts skaidrojumos (200):
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
- skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
Atrasts piemēros (199):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- žogs ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- nolādēts "Kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
- palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
- pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
- koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
- lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
- nosmiet "tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- ūnikums "tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- noteikt "tas ir jauki," meitene noteica.
- lops "tas lops mani apvaino!"
- neklapēt "tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? tas tiešām esi tu?"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- spicenes 13 cm augstas spicenes.
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- nomuļļāties 20 gadus esam nomuļļājušies uz vietas.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- hrivna 5 hrivnu monētas.
- virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
- tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
- nolēmēts Abas kājas nolēmētas.
- pretstāve Abas planētas atradīsies pretstāvē.
- variēt Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
- sapazīties Abi mūziķi sapazīstas.
- pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
- abstrakts Abstraktas idejas.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas prieks.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas savāds mirdzums.
- iedzirkstēties Acis iedzirkstas.
- iesisties Acīs iesitas spilgta gaisma.
- piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
- paspūris Acis zem paspurušajām uzacīm lūkojās žirgtas un vērīgas.
- orbīta Acu orbītas.
- stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
- zirglietas Ādas zirglietas.
- acs Adatas acs.
- adata Adatas acs.
- dūriens Adatas dūriens.
- pasargāt Adatas ezi pasargā no suņiem.
- nolūzt Adatas gals nolūzis.
- gals Adatas gals.
- ņirbēt Adatas ņirb pirkstos.
- smaile Adatas, bultas, durkļa smaile.
- dzija Adīt cimdus no mīkstas dzijas.
- kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- afektēts Afektētas kustības.
- mis Agatas Kristi radītā mis Mārpla.
- uzmosties Agrā pavasarī varde uzmostas un pamet slēptuvi.
- piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
- ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
- sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
- strupināt Ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.
- plūkt Aitas aplokā plūc āboliņu.
- pelnains Aitas ar pelnainu vilnu.
- strautmala Aitas ganās grāvmalās un strautmalās.
- spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
- izmīņāt Aitas izmīņājušas āboliņu.
- mēt Aitas mēj.
- pasprukt Aitas pasprukušas ārā no aploka.
- sasiet Aitas pirms cirpšanas sasien.
- plūkāt Aitas plūkāja āboliņu.
- skriet Aitas skrēja laukā no aploka.
- izdoties Aitas šogad labi izdevušās.
- izturēt Aitas var izturēt aukstumu.
- pārziemot Aitas var pārziemot brīvā dabā.
- arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
- aitasgalva Aitasgalva tāds!
- aitasgalva Aitasgalvas! Lai viņi paši tagad tiek galā!
- turpināties Aiz krustojuma ceļš turpinājās pilsētas virzienā.
- satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- aizpukstēties Aiz prieka sirds aizpukstas.
- vaukšķēt Aiz sētas nemitīgi vaukšķ suns.
- trakot Aiz sētas rēc un trako divi suņi.
- izkārtne Aiz tūrisma izkārtnes tika sabūvētas privātas villas.
- aiz- Aizbāzt (cimdus aiz jostas).
- aizbāzt Aizbāzt cimdus aiz jostas.
- aizčiepstēties Aizčiepstas cālēns.
- aizčirkstēties Aizčirkstas putniņš.
- aizdedzināt Aizdedzināt kabatas bateriju.
- vēdlūka Aizdrīvētas vēdlūkas.
- aizgūtnēm Aizgūtnēm lasīt grāmatas.
- vai Aiziet pārliecināties, vai durvis aizslēgtas jeb vai tās palikušas vaļā.
- aizjūra Aizjūras ostas.
- aizlāpīt Aizlāpītas piedurknes.
- aizlocīt Aizlocīt grāmatas lapu.
- aiznaglot Aiznaglotas durvis.
- aizņemt Aizņemtas lietas jāatdod.
- noteikts Aizpildīt iesniegumu uz noteiktas veidlapas.
- muita Aizpildīt muitas deklarāciju.
- sadalīt Aizsargājamo augu sugas sadalītas trīs grupās.
- pazaudēt Aizsargu kļūdas dēļ komanda pazaudēja trešo spēli pēc kārtas.
- aizskart Aizskart saimnieka goda jūtas.
- ragana Aizspriedumi par to, ka vīramātes ir īstas raganas, kļuvuši par klasiku.
- pora Aizsprostotas poras.
- aizstiepties Aizstiepties pāri galdam pēc grāmatas.
- aizsvilties Aizsvilstas kadiķa zars.
- aiztikt Aiztikt uz letes noliktās grāmatas.
- aiztramdīt Aiztramdīt aitas no āboliņa lauka.
- aiztrenkt Aiztrenkt vistas no sakņu dārza.
- aiztriekt Aiztriekt aitas no labības lauka.
- sastūķēt Aizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.
- līga Aizvadītas spēles augstākajā līgā.
- aizvākot Aizvākotas medus šūnas.
- aizvaskot Aizvaskotas medus šūniņas.
- ak Ak tu tas esi!
- akcepts Akcepts grāmatas izmantošanai skolās.
- atsisties Akmens atsitas pret asfaltu.
- kustēties Akmeņi zem kājām kustas.
- galīgs Aknas viņam ir galīgi beigtas.
- akrilšķiedra Akrilšķiedru iegūšanai izmanto akmeņogļu, naftas vai gāzes pārstrādes produktus.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- lasīt Aktieris lasīja tautasdziesmas.
- zona Aktīvās atpūtas zona.
- satērpt Aktrises ir satērptas košas kā puķes.
- vēdersāpes Akūtas, hroniskas vēdersāpes.
- iesmilkstēties Alā iesmilkstas vilcēni.
- sadure Alas Saltupītes un Amatas sadurē.
- reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
- pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
- kāpt Alus putas kāpj pāri glāzes malām.
- šļākt Alus putas šļāc pāri glāzes malām.
- uzkāpt Alus putas uzkāpj līdz kausa malām.
- amarants Amarants ir viegli audzējams un prot pielāgoties mainīgiem apstākļiem, tas var iztikt pilnīgi bez lietus pat līdz 40 dienām.
- ambivalents Ambivalentas sekas.
- amerikanizēt Amerikanizētas kafejnīcas.
- galvassāpes Amerikāņiem ir citas galvassāpes – Brazīlijas krīze.
- kāts Āmura, cirvja, lāpstas kāts.
- anakardija Anakardijas tiek kultivētas to augļu – Indijas riekstu jeb kešjuriekstu dēļ.
- pundurvistas Angļu pundurvistas.
- rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
- antikvārs Antikvārs iegādājas senas un vērtīgas grāmatas.
- aorta Aortas plīsums.
- aorta Aortas sienās ir daudz elastīgo audu.
- sinuss Aortas sinuss.
- vārstulis Aortas vārstulis.
- stenoze Aortas vārstuļa stenoze.
- palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
- sastumdīt Ap māju sastumdītas zemes kaudzes.
- zilgansārts Ap oglēm laizījās zilgansārtas uguns mēles.
- pārvietoties Ap Sauli planētas pārvietojas pa riņķveida orbītu.
- ap Ap svārku apakšdaļu tika izšūtas pērlītes.
- apadīt Apadīt jakas apakšmalu ar citas krāsas dziju.
- apakš Apakš galda, gultas, krēsla.
- izgriezums Apaļš izgriezums kleitas mugurpusē.
- ap- Apbraukāt (visas vietas).
- apburzīt Apburzītas drēbes.
- apcirpt Apcirpt aitas.
- apčamdīt Apčamdīt kabatas.
- apdarināt Apdarināta tautas dziesma.
- čulgains Apdedzinātas, čulgainas rokas.
- apdeldēt Apdeldētas frāzes.
- tiece Apdzīvotās vietas tieces areāls ir teritorija ap apdzīvoto vietu.
- vācisks Apdzīvotās vietas vāciskais nosaukums.
- pašpārvalde Apgabalam piešķirtas ierobežotas pašpārvaldes tiesības.
- apgāds Apgāda "Daugava" izdotās grāmatas.
- luminiscēt Apgaismojot kristālu ar spuldzi, tas sāks luminiscēt.
- apgaismot Apgaismot ceļu ar kabatas lukturīti.
- apgaismot Apgaismot lietas patiesos apstākļus.
tas citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV