Paplašinātā meklēšana

Meklējam līdz.

Atrasts vārdos (127):

Atrasts vārdu savienojumos (113):

Atrasts skaidrojumos (3496):

padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
cena Atalgojums, atlīdzība.
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atklāt savas kārtis atklāt savus nodomus, līdzekļus to sasniegšanai u. tml.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
maksa Atlīdzība naudā; samaksa.
komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
ātrs Ātrā palīdzība.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
atbalsts Atsaucība; palīdzība.
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
stādīt blakus Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
stādīt līdzās Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
balodenes Balandām līdzīgs augs (nezāle).
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
par pliku paldies bez atlīdzības.
par tukšu paldies bez atlīdzības.
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
par tukšu velti Bez maksas, atlīdzības.
par velti Bez maksas, atlīdzības.
tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
preferanss Bridžam līdzīga kāršu spēle.
atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus būt līdzvērtīgam.
stāvēt līdzās būt līdzvērtīgam.
būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
dubults Divkāršs, no divām līdzīgām daļām sastāvošs.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības.
maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
līdzdzīvot Dzīvot līdzās.
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
eļļveidīgs Eļļai līdzīgs.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
flegmatisms Gausums, mierīgums, līdzsvarotība.
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot izlīdzināt.
pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
gludens Gluds, gandrīz gluds, līdzens.
kā dēlis Gluds, līdzens (par ceļu).
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grumba Gramba; arī nelīdzenums.
grumbains Grambains; arī nelīdzens.
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
līdzināt Griežot panākt, ka (kas) kļūst vienāds, līdzens.
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
Starptautiskā Sarkanā krusta un Sarkanā pusmēness kustība humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visas pasaules valstīs.
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
iebrukt Iekrist (līdz ar ko brūkošu, lūstošu).
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
horizonts Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
konfiskācija Īpašuma atsavināšana bez atlīdzības par labu valstij.
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
pārskrējiens Īss skrējiens no vienas vietas līdz otrai, no viena punkta līdz otram.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
sastiebrot Izaugt, līdz veidojas stiebri (par augiem).
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
kūkums Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu, resursus u. tml.
ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
nākt pretī izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
nākt pretim izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
izsvērt Izsvarot, līdzsvarot.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
dzīvot līdzi Just kam līdzi.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
fonds Kādam mērķim paredzētie naudas līdzekļi.
salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās sistēmas elements.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
aizmugure Kādu cilvēku palīdzība, atbalsts.
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels [2].
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
rokasmeita Kalpone, izpalīdze.
hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
templieši Katoļu garīgais bruņniecības ordenis (no 12. līdz 14. gs.).
par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
seanss Kinofilmas demonstrējums no sākuma līdz beigām.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklejot Klejojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklibot Klibojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iezis Klintij līdzīgs iežu atsegums (parasti upju ielejās).
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
izlīdzināties Kļūt līdzenam; pakāpeniski izzust (par negludumiem).
izburbēt Kļūt nelīdzenam; uztūkt.
rūsēt Kļūt rūsganam, rūsai līdzīgā krāsā.
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
saskanība Kopība, līdzība.
sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
balzams Kosmētikas līdzeklis.
špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
sārtums Kosmētisks līdzeklis vaigu sārtināšanai.
rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
ohranka Krievijas slepenpolicija, kas pastāvēja no 1866. līdz 1917. gadam.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
brīvais kritiens kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam.
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
ziedkupena Kupls, bagātīgi ziedošs, sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
gājiens Kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
ieskrējiens Kustība no kāda (parasti miera) stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
rentgenoskopija Ķermeņa, tā daļu vai orgānu caurskatīšana ar rentgenstaru palīdzību.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
mandarīns Ķīniešu ierēdnis (līdz Ķīnas impērijas sabrukumam).
lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
atvilkties Lēni, ar grūtībām atkļūt, atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
līdz kliņķim līdz galējai robežai.
līdz jaunai maizei līdz jaunai graudu ražai.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
līdz kapa malai līdz mūža galam.
uz mūžu līdz mūža galam.
līdz kapam līdz mūža galam.
līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
līdz beidzamajam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
tiktāl Līdz tādam stāvoklim; līdz tai vietai.
līdz pusei līdz vidum; līdz viduklim.
līdzestība Līdzdalība, atbalsts, līdzatbildība.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
nožēla Līdzjūtība, līdzcietība, žēlums.
labiāls līdzskanis līdzskanis, ko izrunā, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
dundurs Liels mušai līdzīgs asinssūcējs kukainis.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
atgādināt Likties līdzīgam.
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
līdz kaklam ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei.
spoguļains Ļoti gluds, līdzens; tāds, kurā (kas) var atspoguļoties.
kā galds ļoti līdzens, gluds (parasti par ceļu).
līdzens kā dēlis ļoti līdzens, gluds.
līdzens kā galds ļoti līdzens, gluds.
kā dvīņu brāļi ļoti līdzīgi.
kā izliets Ļoti līdzīgs.
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
piebeigt Ļoti nomocīt, novest līdz nāvei.
saulains Ļoti pozitīvs, līdzsvarots (par emocionālo stāvokli).
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
filigrāns Ļoti smalki izstrādāts, līdz pilnībai izkopts.
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
kā brālis ļoti tuvs, izpalīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
Eiropas Valodu portfelis mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
plašsaziņas Masu informācijas līdzekļi.
konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
mazbērns Mazs bērns – no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
flegmatisks Mierīgs, gauss [1], līdzsvarots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
palēns Miermīlīgs, līdzsvarots.
pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
monstrozs Monstram līdzīgs; briesmīgs, bailes izraisošs.
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
finansējums Naudas līdzekļi.
finanses Naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
nāsenis Nazāls līdzskanis.
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
apmēram Ne tieši tā, bet līdzīgi.
stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
krunkains Negluds, nelīdzens (piem., par apģērbu).
rēpuļains Negluds, nelīdzens, ar izciļņiem.
kroka Negludums, nelīdzenums (audumam, apģērbam).
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
raupjš Nelīdzens, grumbuļains, rupjš.
červeļains Nelīdzens, krunkains, grubuļains.
kūkumains Nelīdzens.
labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
pozitīvs Nelielas portatīvas ērģeles (no 13. līdz 18. gs.) ar vienu manuāli un dažiem reģistriem.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
valkāt Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
atnest Nesot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
parastā krustaine nezāle ar pienenei līdzīgām ziedkopām zaru galos.
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
nabaga graši niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
ubaga graši niecīga atlīdzība, niecīgs ienākums.
druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
no vāka līdz vākam no sākuma līdz beigām (izlasīt).
no a līdz z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
no a līdz zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
no A līdz Zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
no A līdz Z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
no savas kabatas no saviem līdzekļiem.
tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
bruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem rīkiem, līdzekļiem u. tml.
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
nogriezt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nelīdzēt Nolieguma darb. --> līdzēt.
nervu zāles nomierinošie zāļu līdzekļi.
trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
aizkļūt Nonākt (līdz kādam rezultātam).
sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iznīcībai.
piebeigt Nonāvēt; nonāvēt līdz galam.
noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
tāds Norāda uz (kā) līdzību, salīdzinājumu.
tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
pats Norāda uz (kā) līdzīgumu, vienādību.
no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
uzlikt punktu uz "i" noskaidrot, precizēt visu līdz pēdējam sīkumam, atrisināt pilnīgi visu.
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
aptraipīt rokas noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
nelaimes čupiņa nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
kadiķa oga ogai līdzīga kadiķa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
paegļa oga ogai līdzīga paegļa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
perons Paaugstinājums līdzās sliedēm, pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
satecēt Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
vilkt Palīdzēt (kādam) dzīves grūtībās.
aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
bruģēt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
uzturēt dzīvību palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
nolīdzināt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) sasniegt vēlamo, novērst šķēršļus.
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
atdarīt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
atvērt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
dabūt uz kājām Palīdzēt atgūt veselību.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
saņemt bērnu palīdzēt dzemdībās.
iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
palīdzēties Palīdzēt pašam sev vai viens otram.
uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
asistēt Palīdzēt veikt kādu darbu.
iet palīgā palīdzēt.
nākt talkā palīdzēt.
sniegt (palīdzīgu) roku palīdzēt.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
palīgs Palīdzība.
degunradžvabole Paliela (2–4 cm) vabole ar ragam līdzīgu izcilni uz galvas.
maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
pamatfonds Pamatlīdzekļi.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas līdzsvarā (1).
nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens, gluds.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
pārdot Par atlīdzību atļaut izmantot (ko).
pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības.
pirkt Par maksu, atlīdzību iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
braukt Par transportlīdzekli.
braukāt Par transportlīdzekļiem.
pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
etalons Paraugs salīdzināšanai.
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
līdz ūkai pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam.
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis.
vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
stāvēt klāt (kādam) pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
Pirmais pasaules karš pasaules karš no 1914. līdz 1918. gadam.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzlikt pudeli (arī polšu u. tml.) pasniegt (piem., par atlīdzību) alkoholiska dzēriena (piem., degvīna) pudeli.
uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs.
izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
peldplezna Peldēšanai un niršanai paredzēti, pleznām līdzīgi apavi.
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, atlīdzību).
klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
pielikt (savu) roku piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
pieķīlēt Pielabot (mehānismu, transportlīdzekli u. tml.).
līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
apzagt valsts kasi piesavināties valsts budžeta līdzekļus.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
pievizināt Pievest klāt (par transportlīdzekli).
pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
identitāte Pilnīga atbilstība, vienādība; pilnīga līdzība.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
identisks Pilnīgi līdzīgs, vienāds.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
stepe Plašs bezmežu līdzenums, kurā aug graudzāles un citi lakstaugi.
plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa īpaša baktērija (legionella).
pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
kontraceptīvie līdzekļi pretapaugļošanās līdzekļi.
munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzenā apvidū, plats aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām.
ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
mērpulkstenis Pulksteņveida indikators – mehāniska ierīce ar ciparnīcai līdzīgu skalu un rādītāju.
cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
rada Radniecīgs, līdzīgs.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
izlīdzināties Rasties līdzsvarotībai, saskaņai, harmonijai.
konsuls Rātskungs (piem., Rīgā līdz 19. gs. otrajai pusei).
rēpuļains Raupjš, negluds, nelīdzens.
atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
saimniecība Ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piem., valstī, tās daļā).
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
rēķināt galvā rēķināt domās, neizmantojot palīglīdzekļus.
galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
rentgenogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšana, ar rentgenstaru palīdzību iegūstot uzņēmumu uz speciālas filmas.
pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) pa trīs līdz četri kopā.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
roze Rozes ziedam līdzīgs veidojums vai priekšmets.
lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
magnija sulfāts rūgtais sāls, caurejas līdzeklis.
izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
runāt pusteikumos runāt, neizsakot domu līdz galam.
kanva Rupjš audums ar kvadrātveida rūtiņām, ko izmanto par palīglīdzekli izšūšanā.
smagā rūpniecība rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
šefība Sabiedriskā kārtā (kādam vai kam) sniegts atbalsts, palīdzība.
omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
sastumties Sadurties (par transportlīdzekļiem).
sasviesties Sagāzties uz sāniem (piem., par transportlīdzekli).
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
noturēt līdzsvaru saglabāt līdzsvara stāvokli.
čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
un Saista salikta teikuma vienlīdzīgus palīgteikumus.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
kā izspļauts saka par kādu, kas ārēji ļoti līdzīgs kādam citam.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
amoka skrējiens Saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
zupa Saldais ēdiens ar zupai līdzīgu konsistenci.
zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
blakus Salīdzinājumā (ar ko tuvu esošu).
attiecība Salīdzinājumā (ar ko).
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
sastats Salīdzinājums, sastatījums.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus.
iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
vilkt paralēles salīdzināt.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga.
atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
apmaksa Samaksa, atlīdzība.
pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
sarmojums Sarmai līdzīgs klājums, veidojums (uz augiem, to daļām).
harmonisks Saskanīgs, samērīgs, līdzsvarots.
harmonija Saskaņa, samērīgums, līdzsvars.
izsvarotība Saskaņotība, (kā) vienmērīgs sadalījums; līdzsvarotība.
deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
apvaldīts Savaldīgs, līdzsvarots; mierīgs, nesteidzīgs.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
sniegt Savienojumos "sniegt palīdzību", "sniegt atbalstu" u. tml.; palīdzēt, atbalstīt.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
pašpalīdzība Savstarpēja (kādas cilvēku grupas) palīdzība.
izlīdzēties Savstarpēji palīdzēt.
klasteris Savstarpēji saistīts (līdzīgu objektu) kopums, kopa, grupa; puduris.
bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piem., uzvedībā).
dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
radiosignāls Signāls, ko rada, izmantojot radiotehniskus līdzekļus.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
pulveris Sīki saberzts ārstniecības līdzeklis; viena šāda līdzekļa doza.
grumbulis Sīks izcilnis, nelīdzenums, negludums.
ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
kase Skaidras naudas līdzekļi, to kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
binārā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā visi skaitļi tiek pierakstīti ar divu ciparu (1 un 0) palīdzību.
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz kādam skaitlim).
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
progresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atskriet Skrienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
balstīt Sniegt (piem., morālu, materiālu) palīdzību.
pasniegt palīdzīgu roku (kādam) sniegt palīdzību, palīdzēt.
sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
dominance Sociāla nevienlīdzība.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
partija Spēle (piem., šahā, dambretē) no sākuma līdz beigām.
paspēt Spēt, varēt ierasties pirms (sabiedriskā transportlīdzekļa) atiešanas.
aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
modelisms Sporta veids – dažādu (piem., transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
dienasgaismas spuldze spuldze, kas izstaro dabiskajai gaismai līdzīgu baltu gaismu.
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
pavadība Stāvoklis, kad (kāds) dodas līdzi, pavada.
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
līdzautorība Stāvoklis, kad kāds ir atzīts par līdzautoru.
līdzatkarība Stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs.
nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piem., līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
turēt roku uz pulsa stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
piepelnīties Strādājot, darot (ko), nopelnīt sev papildu materiālos līdzekļus.
piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
pelnīt Strādāt un saņemt par darbu (atlīdzību).
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
pelnīties Strādāt, saņemot par to samaksu, atlīdzību.
sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (atlīdzību).
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlēkt Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
atstumt Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
civilā laika skaitīšana stundu skaitīšana diennaktī no 0 līdz 24.
izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
pasts Sūtījuma nosūtīšanas vai piegādāšanas sakaru līdzeklis.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
jods Šā elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (par parādībām dabā).
suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements iekārtā, ierīcē.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums.
sekste Šādam veidojumam līdzīgs izvirzījums, izaugums.
nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
mokasīni Šādiem indiāņu apaviem līdzīgi mīksti un ērti apavi bez papēža.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz laikam, kad kas mainīsies.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai (piem., tīrīšanai).
toniks Šķidrs kosmētisks līdzeklis, kas tonizē ādu.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem; šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
rāpus Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
atšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā atnākt, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
tuvu Tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
pa vecam tā, kā ir bijis līdz šim.
pusmasts Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā).
tuvu Tā, ka līdz (kā, piem., kāda stāvokļa, darbības) sākumam ir samērā īss laikposms.
savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
garām Tā, ka pietuvojas līdzās un virzās tālāk; tā, ka virzoties neskar (ko), netrāpa (kam).
placebo Tablete, kas pēc formas līdzinās kādām zālēm, taču tā nesatur ārstnieciskās vielas.
diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
aspirēts Tāds (līdzskanis), ko izrunā ar h pieskaņu, piedvesmu.
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunā, momentāni pārtraucot slēgumu.
bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
automātisks Tāds (mehānisms, ierīce), kas darbojas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
pārāks Tāds (piem., priekšmets, ierīce), kas ir labāks, noderīgāks par ko citu, līdzīgu.
iepriekšējs Tāds (piem., priekšmets, parādība), kas atrodas pirms (kā) cita, līdzīga.
nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
lieltonnāžas Tāds (transportlīdzeklis, transporta iekārta), ar ko iespējams pārvadāt lielas tonnāžas kravas.
mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
zemgrīdas Tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda.
platsliežu Tāds dzelceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
tīklains Tāds, kam ārējā daļā (piem., apvalkā, ādā) ir tīkla pinumam līdzīgs raksts.
platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem).
vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
adatveidīgs Tāds, kam ir adatas veids, forma; tāds, kas līdzīgs adatai.
apaļisks Tāds, kam ir apļa forma, tāds, kas ir līdzīgs aplim; ieapaļš.
apaļš Tāds, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
bārdains Tāds, kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
sekstains Tāds, kam ir gaiļa sekstes forma; tāds, kam ir gaiļa sekstei līdzīgi veidojumi.
ribains Tāds, kam ir garens, ribai līdzīgs izcilnis.
gumveida Tāds, kam ir guma veids, forma; tāds, kas līdzīgs gumam.
trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
negluds Tāds, kam ir izciļņi, nelīdzenumi, krokas u. tml.; nelīdzens.
kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma; kanjonam līdzīgs.
tārpveida Tāds, kam ir līdzīga, raksturīga dažu tārpu (garenā, lentveida, cauruļveida) forma.
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
pagaidu Tāds, kam ir likuma spēks, vara līdz tā aizstāšanai ar ko atbilstošu, pastāvīgu.
līmveida Tāds, kam ir līmei līdzīgs veids, īpašības.
apaļš Tāds, kam ir lodes vai lodei līdzīga forma.
nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs.
patāls Tāds, kam ir maz kopēju, līdzīgu pazīmju (ar ko).
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
plakans Tāds, kam ir mazs pacēlums, samērā līdzena horizontāla virsma.
mietveida Tāds, kam ir mieta, līdzīga forma, veids.
miglveida Tāds, kam ir miglas veids; tāds, kas ir līdzīgs miglai.
motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
labils Tāds, kam ir nelīdzsvarots, mainīgs psihiskais stāvoklis.
lēzens Tāds, kam ir neliels, pakāpenisks pazeminājums; tāds, kas ir samērā līdzens, nav stāvs.
augsts Tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai.
parabolisks Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs parabolai (1).
parkveida Tāds, kam ir parka (1) veids; tāds, kas ir līdzīgs parkam (1).
pārslains Tāds, kam ir pārslām līdzīgi veidojumi.
pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
putains Tāds, kam ir putām līdzīga konsistence.
putraimveidīgs Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra, veids.
putraimains Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra.
ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
ragains Tāds, kam ir ragiem līdzīgi izaugumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī (par dzīvniekiem, augiem).
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem; tāds, kas parāda (kādam) žēlastību (1).
žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
rudzupuķe Tāds, kam ir rudzupuķu ziediem līdzīga zilās krāsas nianse.
paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai.
garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
sausiņveida Tāds, kam ir sausiņa konsistence; tāds, kas ir līdzīgs sausiņam.
sniegveidīgs Tāds, kam ir sniegam līdzīgs sastāvs, sniegam līdzīga uzbūve.
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
stiepļveida Tāds, kam ir stieples veids; tāds, kas ir līdzīgs stieplēm.
jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
lineārs Tāds, kam ir taisnas līnijas veids, līdzīgs taisnai līnijai; saistīts ar taisnām līnijām, tām raksturīgs.
līdztiesisks Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu); līdztiesīgs.
līdztiesīgs Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu).
virpuļveida Tāds, kam ir virpuļa (1) veids, tāds, kas ir līdzīgs virpulim (1).
zālveida Tāds, kam ir zāles veids; tāds, kas ir līdzīgs zālei.
vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
gluds Tāds, kam nav izciļņu, iedobumu, kroku, skabargu u. tml.; līdzens.
neatkārtojams Tāds, kam nav līdzīgu; savdabīgs, vienreizējs.
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
trūcīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
nabags Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs; nabadzīgs (1).
nabadzīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs.
dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
komplementārs Tāds, kas (ko) papildina līdz kādam kopumam, veselumam; papildinošs, papildu.
pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
skolniecisks Tāds, kas (pēc izskata, īpašībām un izturēšanās) atgādina, līdzinās skolniekam, skolniecei.
bērnišķīgs Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
pienains Tāds, kas (piem., pēc krāsas) ir līdzīgs pienam.
ugunīgs Tāds, kas (piemēram, pēc spožuma) līdzīgs ugunij.
atšķirīgs Tāds, kas ar īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs (citam).
pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām diezgan ievērojami atšķiras no citiem, sev līdzīgiem.
izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
paliels Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nedaudz pārsniedz kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību.
mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
sūnveida Tāds, kas ārēji līdzinās sūnām, tāds, kam ir sūnu forma, veids.
kaulveida Tāds, kas atgādina kaulu, ar kaulam līdzīgām īpašībām.
pakaļējs Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem līdzīgiem); pēdējais.
blakus Tāds, kas atrodas līdzās, pavisam tuvu, tieši robežojas (ar ko).
savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
saimniecisks Tāds, kas attiecas uz (iestādes, uzņēmuma u. tml.) praktisko darbību, materiālajiem un finanšu līdzekļiem; saistīts ar to.
līdztiesīgs Tāds, kas balstās, pamatojas uz (kā) līdztiesību.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
mehānisks Tāds, kas darbojas ar mehānisma (1) palīdzību.
relejtipa Tāds, kas darbojas līdzīgi relejam.
bezdūmu Tāds, kas degdams nerada dūmus (vai rada salīdzinoši maz dūmu).
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
durstīgs Tāds, kas dursta; tāds, kas rada dzelošu, dūriena sāpēm līdzīgu sajūtu.
tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
līdzcietīgs Tāds, kas emocionāli pārdzīvo citu bēdas, nelaimi; ciešanas un vēlas palīdzēt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; līdzjūtīgs.
virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
atsaucīgs Tāds, kas iejūtīgi reaģē; arī izpalīdzīgs.
paliels Tāds, kas ilguma ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; parasts, pieticīgs.
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam); tāds, kas atbalsta (kādu).
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
izomorfs Tāds, kas ir formas ziņā līdzīgs.
parāde Tāds, kas ir galvenais (citu, līdzīgu kopumā).
pārvietojams Tāds, kas ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietu.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
trešais Tāds, kas ir ievērojami sarežģītāks, bīstamāks, nozīmīgāks u. tml. (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
liels Tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
ādveida Tāds, kas ir līdzīgs ādai.
cauruļveida Tāds, kas ir līdzīgs caurulei.
gripveida Tāds, kas ir līdzīgs gripai.
grīšļveida Tāds, kas ir līdzīgs grīslim.
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
krampjveida Tāds, kas ir līdzīgs krampjiem.
krējumveida Tāds, kas ir līdzīgs krējumam, tāds, kas atgādina krējumu.
krēpjains Tāds, kas ir līdzīgs krēpēm (par parādībām dabā).
mežģīņveida Tāds, kas ir līdzīgs mežģīnēm.
miltveida Tāds, kas ir līdzīgs miltiem; pulverveida.
mozaīkveida Tāds, kas ir līdzīgs mozaīkai; tāds, kas atgādina mozaīku.
murgains Tāds, kas ir līdzīgs murgiem (1); smags, mokošs.
pērtiķveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, atgādina pērtiķi.
riteņveida Tāds, kas ir līdzīgs ritenim (2).
spazmveida Tāds, kas ir līdzīgs spazmām.
spilvenveida Tāds, kas ir līdzīgs spilvenam; mīksts.
spoguļveida Tāds, kas ir līdzīgs spogulim; tāds, kam piemīt spoguļa īpašības.
sprādzienveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveida.
sprādzienveida Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveidīgs.
stiklains Tāds, kas ir līdzīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
samts Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam; samtains.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku).
vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam.
ekvivalents Tāds, kas ir līdzvērtīgs, pilnīgi atbilstošs (kam).
reālistisks Tāds, kas ir ļoti līdzīgs reāli, objektīvi esošajam.
subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
čokurains Tāds, kas ir sagriezies, savilcies kopā; nelīdzens, grumbuļains.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
neizdevīgs Tāds, kas ir sliktāks salīdzinājumā ar ko citu.
pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, sugā.
brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
neikdienišķs Tāds, kas izceļas starp līdzīgiem ar ko neparastu.
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
ekstrēmistisks Tāds, kas izmanto galējos līdzekļus.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
nožēlojams Tāds, kas izraisa (pret sevi) žēlumu, līdzjūtību, līdzcietību.
saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu emocionālo stāvokli (piem., par mākslas darbiem).
biedrisks Tāds, kas izturas kā labs biedrs (draudzīgi, izpalīdzīgi u. tml.).
mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
izpalīdzīgs Tāds, kas labprāt palīdz.
palīdzīgs Tāds, kas labprāt palīdz.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
falšs Tāds, kas līdzīgs (kam) tikai ārēji, daļēji.
neīsts Tāds, kas līdzīgs (kam) tikai ārēji, daļēji.
senatnīgs Tāds, kas līdzīgs kam senlaicīgam; tāds, kas ir saistīts ar senatni.
pērļains Tāds, kas līdzīgs pērlei; tāds, kas atgādina pērli.
vēžveidīgs Tāds, kas līdzīgs vēzim (1), tam raksturīgs.
rotaļveida Tāds, kas līdzinās rotaļai.
sapnīgs Tāds, kas līdzinās sapnim; tāds, par ko sapņo, pēc kā ilgojas.
trūcīgs Tāds, kas liecina par nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkumu, nabadzību (1).
spilgts Tāds, kas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem; izcils, vienreizējs.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
falšs Tāds, kas nav īsts, bet tikai ārēji ir (kam) līdzīgs; neīsts.
neīsts Tāds, kas nav īsts, bet tikai ārēji ir (kam) līdzīgs.
puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
bezatlīdzības Tāds, kas nav jāatlīdzina; bezmaksas.
rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstījies; tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā.
pusjēls Tāds, kas nav līdz galam izcepts, izvārīts u. tml. (par pārtikas produktiem).
negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, pabeigts.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai.
nelīdzens Tāds, kas nav līdzens, kam ir bedres, izciļņi u. tml.
īpatnējs Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs, vienādi vērtējams.
nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
nenosvērts Tāds, kas nav pietiekami noteikts, līdzsvarots, mierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
pusgatavs Tāds, kas nav vēl pilnīgi gatavs, līdz galam pabeigts.
nevienlīdzīgs Tāds, kas nav vienāds, līdzvērtīgi vērtējams.
vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
nepateicīgs Tāds, kas neatmaksājas, nav ieguldīto pūļu, līdzekļu vērts; neizdevīgs.
parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
trūcīgs Tāds, kas nenodrošina iztikai, sadzīvei nepieciešamos līdzekļus; nabadzīgs.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
izlīdzinošs Tāds, kas padara (ko) līdzenu, arī līdzenāku, tvirtāku u. tml.
līdztiesisks Tāds, kas pamatojas, balstās uz (kā) līdztiesību.
vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
agrīns Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3).
agrs Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav.
glābšana Tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos, tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām.
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
cigārveida Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs cigāram – ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
konisks Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam.
āķveida Tāds, kas pēc formas līdzīgs āķim (1).
parasts Tāds, kas pēc izmēra, formas, veida neatšķiras no citiem, līdzīgiem.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc izskata ir līdzīgs cilvēkam, atgādina cilvēku.
bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
sīrupveida Tāds, kas pēc konsistences ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
paliels Tāds, kas pēc lieluma nedaudz pārsniedz ko citu, līdzīgu (par priekšmetu, dzīvu būtni u. tml.).
mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
pamazs Tāds, kas pēc lieluma, daudzuma, skaitliskās vērtības u. tml. ir mazāks par ko citu, līdzīgu; neliels.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
eņģelisks Tāds, kas piemīt eņģelim; eņģelim līdzīgs.
radikāls Tāds, kas pilnīgi, līdz pašiem pamatiem iedarbojas (uz ko), skar (ko); galējs, krass.
dārgs Tāds, kas prasa lielus materiālus līdzekļus, tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
smaržīgs Tāds, kas rada stipru smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (par augiem).
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
vestibulārs Tāds, kas saistīts ar līdzsvara sajūtu, attiecas uz to.
putekļains Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām, putekļiem līdzīgām daļiņām.
rāvains Tāds, kas satur rāvu; tāds, kas ir līdzīgs rāvai.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
stiebrains Tāds, kas satur stiebrus; tāds, kas kļuvis stiebram līdzīgs – sauss, ciets.
ūdeņains Tāds, kas satur ūdenim līdzīgu šķidru vielu.
ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
patstāvīgs Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu).
patstāvīgs Tāds, kas tiek veikts bez citu palīdzības, saviem spēkiem.
algots Tāds, kas tiek veikts par atlīdzību.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
subsidiārs Tāds, ko izmanto par palīglīdzekli, (kā) aizstājēju.
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
vizuāls Tāds, ko veic ar redzes palīdzību.
pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
bedrains Tāds, kur ir daudz bedru, nelīdzenumu, iedobumu.
grumbuļains Tāds, kur ir daudz grumbuļu; nelīdzens.
kukuržņains Tāds, kur ir kukuržņi; grumbuļains, nelīdzens.
tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
vižņains Tāds, kur ir vižņi; arī vižņiem līdzīgs.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
nelīdztiesīgs Tāds, kur nepastāv līdztiesība; tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
referatīvs Tāds, kurā (kas) ir atreferēts vai izklāstīts referāta veidā; referātam līdzīgs.
rustots Tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti; nelīdzens, raupjš.
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
mezglains Tāds, kurā ir daudz mezgliem līdzīgu veidojumu.
koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums, nevienāda attieksme.
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
piesātināts Tāds, kurā izšķīdusī viela ir līdzsvarā ar šķīdumu.
šķembains Tāds, kurā kauls, tā daļa ir sadalījusies atsevišķos, šķembām līdzīgos gabalos.
robains Tāds, kura mala ir nelīdzena, ar robiem; tāds, kam ir izvirzījumi un iedobumi.
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
gluds Tāds, kurā nav viļņu; līdzens.
netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
ragveida Tāds, kura struktūra ir līdzīga raga struktūrai.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
patāls Tāds, līdz kam ir samērā ilgs laikposms.
izdevīgs Tāds, no kā gūst ienākumus, peļņu; tāds, kas dod kādu labumu, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
bezmaksas Tāds, par ko nav jāmaksā, ko saņem bez atlīdzības.
hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
brālīgs Taisnīgs, vienlīdzīgs.
konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
joprojām Tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš.
pretsvars Tas (apstāklis, faktors), kas rada līdzsvaru (kādās attiecībās, norisē u. tml.).
parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
plānotājs Tas (priekšmets, ierīce), kas palīdz plānot.
para- Tas (tāds), kas ir līdzīgs, atrodas klāt salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
atlīdzība Tas, ar ko atlīdzina, samaksā (kādam par darbu, pakalpojumu).
efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
parodija Tas, kam ir tikai ārēja līdzība ar (kādas parādības) būtību.
pirmrindniece Tas, kas (kādā nozarē, kur) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
atbalsts Tas, kas atbalsta (kādu), palīdz (kādam).
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
perfekcionists Tas, kas dara ko līdz pilnībai.
handikaps Tas, kas dod priekšrocības (salīdzinot ar citiem).
līdzdzīvotājs Tas, kas dzīvo kopā, līdzās (kam).
līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
informācija Tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u. tml. palīdzību.
līdzinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), atgādina (ko).
murgi Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
trapece Tas, kas ir līdzīgs šādam četrstūrim.
analogs Tas, kas ir līdzīgs, atbilstošs kam citam.
dubultnieks Tas, kas ir ļoti līdzīgs kādam citam.
pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
ideālā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
domājamā daļa tas, kas no nedalāma kopīpašuma pieder katram līdzīpašniekam.
palīgs Tas, kas palīdz (kā) veikšanai, kādas funkcijas realizēšanai.
orientieris Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
sabiedrotais Tas, kas veicina (ko), palīdz (kādam).
jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
ekvivalents Tas, kas vērtības, daudzuma, īpašību, darbības funkciju u. tml. ziņā ir pilnīgi līdzvērtīgs, atbilstošs (kam citam).
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
(pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piem., līdzekļu trūkuma dēļ).
vaduguns Tas, pēc kā orientēties, līdzināties, kam sekot.
paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
lipīdi Tauki un taukiem līdzīgas vielas augu un dzīvnieku šūnās.
lecitīns Taukiem līdzīga organiska viela, ko satur, piem., dzīvnieku aknas, olas dzeltenums, saulespuķu sēklas.
celulīts Tauku lodīšu uzkrāšanās zemādā, kas padara ādu nelīdzenu.
fanfara Taurei līdzīgs metāla pūšaminstruments bez ventiļiem.
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
ūsas Taustes orgāns – sariem līdzīgi mati augšlūpu sānos (dažiem dzīvniekiem).
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
telemetrija Tehnisko līdzekļu un metožu kopums dažādu procesu raksturlielumu mērīšanai no attāluma.
mašinērija Tehnisku līdzekļu, mehānismu, mašīnu kopums.
automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
papildinātājs Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
apgalvojuma teikums teikums, kurā gramatiskie līdzekļi neizsaka noliegumu.
indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
radiotelegrāfija Telegrāfa zīmju bezvadu pārraide ar radioviļņu palīdzību.
grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas panākts ar šiem līdzekļiem.
izteiksme Tēlošanas veids, stilistiskie līdzekļi (mākslas darbā).
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
konverģences teorija teorija par kapitālisma un sociālisma atšķirību izlīdzināšanos.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
netaisnība Tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums; netaisnīga izturēšanās, rīcība.
subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
līdztiesība Tiesību vienlīdzība.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare par nozieguma atklāšanas un izmeklēšanas metodēm un līdzekļiem.
plecu pie pleca Tieši blakus, līdzās.
stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
ar neapbruņotu aci tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
pie (pirmās) izdevības tiklīdz radīsies labvēlīgi apstākļi.
sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
mēroties Tikt salīdzinātam.
sasaistīties Tikt savienotam (piem., ar saistvielas palīdzību).
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram.
viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
velorikša Transporta līdzeklis – vieglie divriči, pasažieru pārvadāšanai.
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
kārba Transportlīdzeklis (piem., laiva).
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
lunomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
kamanas Transportlīdzeklis braukšanai pa sniega vai ledus ceļiem.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
kokvedējs Transportlīdzeklis, aprīkots ar speciālām statnēm un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
dīzelis Transportlīdzeklis, ko darbina ar šādu motoru.
satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
transports Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums.
braucams Transportlīdzeklis.
stūresrats Transportlīdzekļa (kuģa, jahtas) stūre rata formā; stūre.
stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija.
palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
virāža Transportlīdzekļa pagrieziens ar sānsveri.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
caurgājība Transportlīdzekļa spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos.
tranzītkustība Transportlīdzekļu kustība, kas virzās tranzītā.
satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
kavalkāde Transportlīdzekļu vai cilvēku rinda, virkne.
kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem [Annona cherimola].
bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
pliks Trūcīgs, nabadzīgs, arī bez iztikas līdzekļiem.
bidē Tualetes podam līdzīga ierīce ģenitāliju un anālās atveres apmazgāšanai.
turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
Osmaņu impērija turku impērija, kas pastāvēja no 1299. līdz 1922. gadam.
pa tvērienam turpat blakus, līdzās.
radniecība Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja ģints, dzimta u. tml. (par dzīvniekiem, augiem).
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja izcelšanās, kopēja cilme (par tautām, valodām).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, mērķiem).
radniecisks Tuvs, līdzīgs (piem., pēc nodarbošanās, darbības mērķiem).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām); radniecisks (2).
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām).
blakus Tuvu klāt, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
šaurspīļu upesvēzis upesvēzis, kas ir mazāks par platspīļu upesvēzi (līdz 14 cm garumā), ar šaurākām, gludām spīlēm.
aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība, funkcionālais kustīgums.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
pavadība Uzraudzība (piem., sniedzot palīdzību, atbalstu).
atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
likt vienlīdzības zīmi uzskatīt par vienlīdzīgiem.
naturālisms Uzskatu sistēma par dabu kā visa pastāvošā pamatu un universālu izskaidrošanas līdzekli.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
produkts Uzturlīdzeklis.
uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
uznākt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Trešais reihs Vācija laikā no 1933. līdz 1945. gadam.
reihstāgs Vācijas parlaments (līdz 1945. gadam).
savākt Vācot (naudas līdzekļus), iegūt.
kultūrtrēģerisms Vācu vēsturnieku izstrādātā teorija, kas (piem., Baltijas zemju) kolonizāciju skaidro kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
sēdēt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
būt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
trulis Vagonete; neliela dzelzceļa platforma; vagonetei līdzīgi ratiņi.
ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
reihskanclers Valdības vadītājs, valdības galva Vācijā līdz 1945. gadam.
cariene Valdniece (Krievijā līdz 1917. gadam); šīs valdnieces tituls.
cars Valdnieks (piem., Krievijā līdz 1917. gadam).
dodžs Valdnieks Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gs. beigām).
mameluks Valdnieku dinastija, kas ar pārtraukumiem valdīja Ēģiptē līdz 1811. gadam.
dzīvā valoda valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
mirusi valoda valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
iekšējā runa valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas kā ekspresīvo un emocionālo nozīmju izteikšanas līdzeklis.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
stilistika Valodniecības nozare, kas pēta valodas stilistiskos izteiksmes līdzekļus un to lietojumu.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
sankcija Valsts iestādes iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
gestapo Valsts slepenpolicija nacistiskajā Vācijā (no 1933. līdz 1945. gadam).
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldības īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi.
privatizācija Valsts vai pašvaldības īpašuma nodošana privātīpašumā (par samaksu vai bez atlīdzības).
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
fleksija Vārda gramatiskās formas maiņas līdzeklis.
krupis Vardei līdzīgs bezastains abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
historisms Vārds, kas ir novecojis līdz ar tā apzīmēto reāliju.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
kalambūrs Vārdu spēle, kam pamatā vārdu skanējuma līdzīgums.
heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem mākslas darbā.
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
ambra Vaskveida viela, kas veidojas kašalotu gremošanas orgānos un kuru izmanto parfimērijā, arī kā kvēpināšanas līdzekli.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
skolas vecums vecums aptuveni no 7 līdz 18 gadiem.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
matiņš Veidojums, kas atgādina matu, ir līdzīgs matam.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
marmorēt Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
novilkt Velkot (piem., aiz rokas) panākt, ka novietojas (blakus, līdzās u. tml.).
aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
limfvads Vēnai līdzīgs cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
viegla maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
salda maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
supravadītspēja Vielas īpašība – tās elektriskās pretestības samazināšanās prakstiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
biotips Viena un tā paša genotipa organismu grupa, kam kāda īpašība izpaužas līdzīgā mērā.
klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
no viena koka (drāzti) vienādi, ļoti līdzīgi.
ekvivalence Vienādība, līdzvērtība.
vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
adekvāts Vienāds, līdzvērtīgs (ar ko); atbilstošs.
gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
sezams Viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs, kura sēklas satur eļļu.
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
paralēlisms Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana; dublēšanās.
dublēšanās Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana; pilnīga sakrišana.
līdzsvars Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām).
paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis; pušu līdztiesība.
līdzsvarots Vienlīdzīgs, samērīgs, arī atbilstošs (kādām normām, prasībām).
kristīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs, brālīgs (par sadalījumu).
nevienlīdzība Vienlīdzīgu tiesību trūkums; nevienādība.
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
mierīgs Vienmērīgs, līdzsvarots, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību).
līdzens Vienmērīgs, līdzsvarots.
bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
asfalts Viens no dabiskajiem bitumeniem – tumši brūna, gandrīz melna, sveķiem līdzīga organiska viela.
konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
šiisms Viens no diviem galvenajiem virzieniem islāmā (līdzās sunnismam); valsts reliģija Irānā.
pušelnieks Viens no diviem līdzīpašniekiem.
sunnisms Viens no islāma pamatvirzieniem, kas līdz ar Korānu atzīst arī sunnu.
kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
riba Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atvilināt Vilinot atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi.
sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
grīste Virvei līdzīgi savīts, sagriezts saišķis; daudzu pavedienu kopums, kūlis.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
manevrēt Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
aizvirzīt Virzot pārvietot (kur, līdz kādai vietai).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
aizvirzīties Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
atvirzīties Virzoties atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
pavirzīties Virzoties veikt nelielu attālumu – par mehānismiem, transportlīdzekļiem u. tml.
līdz baltkvēlei visaugstākajā mērā, līdz visaugstākajai pakāpei.
no viena gala līdz otram viscaur, pilnīgi, no sākuma līdz beigām.
iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
velūrs Zamšam līdzīga āda.
gāzties Zaudējot līdzsvaru, smagi krist (par cilvēku).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
zaudēt līdzsvaru zaudēt ķermeņa līdzsvara stāvokli.
izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 15 kilometru augstumam).
mezosfēra Zemes atmosfēras slānis apmēram no 50 līdz 80 kilometru augstumā.
stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 8 līdz 55 km augstumam.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
bērns Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
slēgta zilbe zilbe, kas beidzas ar līdzskani.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
ķīmiskais zīmulis zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei.
pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
embrioloģija Zinātne, kas pētī organismu embrionālo attīstību (līdz dzimšanai).
sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas nodarbojas ar līdzekļiem un metodēm dažādu ražošanas procesu vai tehnisko līdzekļu vadīšanai no attāluma.
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
kiangs Zirgam līdzīgs kalnu stepju dzīvnieks (Tibetā, Nepālā) ar brūnganu apmatojumu [Equus hemionus kiang].
jaunzirgs Zirgs no viena līdz trīs gadu vecumam.
ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
žēlsirdīgais samarietis žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
brīvais žurnālists žurnālists, kas nav saistīts darba attiecībās ar kādu konkrētu masu informācijas līdzekli.

līdz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV