Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzi.

Atrasts vārdos (481):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3712):

Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ieaijāt Aijājot iemidzināt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
paķert Aizvest, paņemt līdzi.
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
alkšņains Alkšņiem apaudzis.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
veseļot Ārstēt, dziedināt.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
auksts Atdzisis.
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību, bēdu.
rūpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz grūtību.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
sīkaļa Bērns, pusaudzis.
ute Bērns, pusaudzis.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
patukšs Bez dziļāka satura.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis.
apdziedēt Daļēji izdziedēt.
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
gludināt Darīt gludu, līdzināt.
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
svilināt Dedzināt (1).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
svilīgs Dedzinoši karsts.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
nodedzināt Dedzinot izlietot.
sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
dadzītis Dem. --> dadzis.
dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
vējdzirnaviņas Deminutīvs --> vējdzirnavas.
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
pāris Divi, daži, nedaudzi.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
rejošs klepus dobjš, dziļš, arī biežs klepus.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
izdungot Dungojot izdziedāt.
nodungot Dungojot nodziedāt.
piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
dzīle Dzelme; ūdens dziļums.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
sadziedāt Dziedāt kopā (ar kādu); sadziedāties.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
dzelme Dziļa vieta (upē, ezerā, jūrā u. tml.); dziļums.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
nakts melnums dziļas nakts tumsa.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
salds miegs dziļš miegs.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
tēva sēta dzimtā māja.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
dzimtā zeme dzimtene.
seksualitāte Dzimuma juteklība, dzimumtieksme.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
libido Dzimumdziņa.
impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts – bālgana masa.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
seksuālā orientācija dzimumtieksme.
netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
reemigrācija Emigrantu atgriešanās dzimtenē.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
vaga Garens padziļinājums zemē.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
toniks Gāzēts atspirdzinošs dzēriens.
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
izglaust Glaužot izlīdzināt.
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
dzimumhormoni Hormoni, kurus izdala dzimumdziedzeri.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
iepotēt Ieaudzināt.
sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
aizdziedāties Iedziedāties.
ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
nogrimt sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
iet dziļumā iedziļināties, padziļināties; pētīt dziļāk, pamatīgāk.
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
atsisties Iedzimt (kādā).
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
albīnisms Iedzimts krāsvielu trūkums ādā, matos u. tml.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
ierakstīts gēnos iedzimts.
iedzirkstīties Iedzirkstēties.
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
bagāts Iejūtīgs, dziļš (par psihi).
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
piegulēt Iesaistīt dzimumattiecībās.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
paņemt Iesākt dziedāt (piem., kādā tonī).
iedziedāties Iesākt dziedāt; iesākt dziedāt un apklust.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
iet pie bikts iet uz grēksūdzi.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt.
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
izsvilināt Izdedzināt.
izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
izdzimums Izdzimtenis.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
nogriezt elektrību Izslēgt elektrības slēdzi.
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
jāņu dziesmas jāņudziesmas; līgodziesmas.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
nojēgums Jēdziens.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
dzīvot līdzi Just kam līdzi.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
dvēselisks Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās sistēmas elements.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
olvads Kanāls sievišķajos dzimumorgānos, pa kuru olšūnas izkļūst no olnīcas.
sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
kāķis Kauna stabs (pie kā sodīja ar rīkstēm dzimtcilvēkus).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
sakladzināties Kladzinot sazināties.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
klidzināt Klaudzināt.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sisties Klauvēt, klaudzināt.
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
klavierpavadījums Klavieru pavadījums (dziedātājam, korim, solo instrumentam).
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klaigas Kliedzieni, skaļi izsaucieni, arī sasaukšanās.
kanaks Klusā okeāna salu iedzimtais.
dudināt Klusi dziedāt, dungot (kādu melodiju).
kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
pavārgs Kluss, tikko sadzirdams.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
nostiprināties Kļūt dziļākam, noturīgākam.
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā).
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
noslāpt Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
atomdzinējs Kodoldzinējs.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
piltuve Konusveida padziļinājums.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
Dziesmu svētki kora dziedāšanas svētki ar daudzu koru piedalīšanos.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
kamerkoris Koris ar nelielu dziedātāju sastāvu.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
dzīpars Krāsots (parasti vilnas) dzijas pavediens.
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
Ziemas svētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Ziemassvētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
krogus papus krodzinieks.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
mamogrāfija Krūšu dziedzeru rentgenoloģiska izmeklēšana.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
mastīts Krūts piena dziedzera iekaisums.
dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
burinieks Kuģis, kam par dzinējspēku izmanto vēju; buru kuģis.
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
kundzīgs Kundzisks.
nokurināt Kurinot sadedzināt.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
kasete Kvadrātveida vai četrstūrains padziļinājums.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
noķērkt Ķērcošā balsī nodziedāt.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
arbūzs Ķirbju dzimtas augs ar ļoti lieliem, sulīgiem augļiem; šī dārzeņa auglis.
lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
nolalināt Lalinot vai lallinot nodziedāt (ko).
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
līdz Līdzi.
strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
planēt Līdzināt (zemes virsu).
šļūkt Līdzināt ar šļūci.
iedzimt Līdzināties (kādam no vecākiem) ar kādām īpašībām.
žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
grūtības Liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
līgotne Līgodziesma.
uzlīgot Līgojot uzdziedāt līgodziesmas.
līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
gavilēt Līksmi, priecīgi dziedāt.
iegavilēties Līksmi, priecīgi iedziedāties.
izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
lāsot Līņāt, smidzināt.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
ledains Ļoti auksts, stindzinošs.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs (par skaņu, balsi).
kristāldzidrs Ļoti dzidrs, skaidrs.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs, spožs.
nāves miegs Ļoti dziļš miegs.
svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
līdz īkstīm ļoti pamatīgi, dziļi.
kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs; kristāldzidrs.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
tīrs kā zītars ļoti tīrs, dzidrs.
skaidrs kā zītars ļoti tīrs, dzidrs.
kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs.
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
pedagoģija Mācīšana, audzināšana.
izglītība Mācīšanas un audzināšanas process.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
tēva mājas mājas, kurās dzīvo vai ir dzīvojis tēvs; dzimtās mājas.
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
hibisks Malvu dzimts tropu augs ar lieliem, krāšņiem ziediem sarkanā vai baltā krāsā.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
apsvilināt Mazliet apdedzināt.
paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
puisis Mazs zēns, arī pusaudzis.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
gailēns Mazs, nepieaudzis gailis.
velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
izlaist Neatskaņot, nenodziedāt.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
paaudzināt Nedaudz, mazliet audzināt.
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
nomiegs Nedziļš miegs, snauda; nomidzis.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
gulēt uz ausīm Nedzirdēt.
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
robiņš Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
erickiņš Neliels dziedātājputns ar rūsgansarkanīgu asti.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
signālkarodziņš Neliels karodziņš, kas paredzēts signalizēšanai.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piem., audos).
apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
cīrulis Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns.
tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
dzelošs Nepatīkami ass, dedzinošs (par sajūtām).
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
valkāt Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
bezmiegs Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies.
uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
maita Nobeidzies dzīvnieks, dzīvnieka līķis.
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
nosvilināt Nodedzināt.
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
nobaurot Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
noskandēt Nodziedāt.
noskandināt Nodziedāt.
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
sensoriskais nogurums nogurums, kas rodas, ilgstoši sasprindzinot maņu orgānus.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
izdzēst Nolīdzināt, izlīdzināt (pēdas, sliedes u. tml.).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
tāds Norāda uz (kā) līdzību, salīdzinājumu.
no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
simt- Norāda, ka jēdziens sastāv no simt vienībām.
vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
noņurcīt Ņurcot (dzīvnieku), novārdzināt (to).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
operdziedonis Operdziedātājs.
minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
padziļināt Padarīt dziļāku.
izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
robs Padziļinājums (kā) virsmā.
pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
niša Padziļinājums telpas sienā.
orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
stiept garumā paildzināt, palēnināt.
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
ievilkt garumā paildzināt.
pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
stiepties garumā paildzināties, palēnināties.
vilkties garumā paildzināties, palēnināties.
ievilkties garumā paildzināties.
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
dūdot Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
dūdot Paklusu dziedāt; klusu, liegi skanēt.
murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
izplēnēt Pamazām izdegt, izdzist.
sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
dzesināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziest.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
dzidrināt Panākt, ka kļūst skaidrs, dzidrs (bez duļķēm, nosēdumiem u. tml.).
pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
iepukstēties Par dzinēju, ierīci u. tml.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
pārdziedāties Pārāk daudz dziedāt.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
sērmūkslis Parastais pīlādzis [Sorbus aucuparia].
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
etalons Paraugs salīdzināšanai.
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
reinkarnācija Pārdzimšana, dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī pēc vecā ķermeņa nāves.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
pārspridzināt Pārsprādzināt.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
palīgot Pasvinēt Jāņus, padziedāt līgodziesmas.
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt; iešķelta, padziļināta vieta.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
nākt pasaulē piedzimt.
ierasties pasaulē piedzimt.
atskriet Piedzimt.
ierasties Piedzimt.
ieraudzīt dienas gaismu Piedzimt.
rasties Piedzimt.
piedzirdināt Piedzirdīt.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
pierietēt Piepildīties ar pienu (par piena dziedzeriem).
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
pīlādžkoks Pīlādzis.
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
nogremdēties Pilnīgi iedziļināties, nodoties (kam).
iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist; kļūt vēsam vai aukstam.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
noplanēt Planējot nolīdzināt.
tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
popdziedonis Popdziedātājs.
hits Populāra dziesma vai skaņdarbs.
tops Populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
kopdzīve Pretēju dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā.
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzenā apvidū, plats aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
prostata Priekšdziedzeris.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
Alpu vijolīte prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs; ciklamena.
gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
dzimšana Process --> dzimt.
audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus palīgdarbus; junga.
tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
tīnis Pusaudzis, tīneidžeris.
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
vārnu dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, kraukļi, krauķi, kovārņi, sīļi, žagatas un riekstroži.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
šķilties Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
sareģistrēt Reģistrēt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā) – par šīs iestādes darbinieku.
reģistrēties Reģistrēt savu laulību (dzimtsarakstu nodaļā).
baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
dziesmu grāmata reliģisku dziesmu tekstu krājums.
atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
parūkt Rūcošā balsī padziedāt.
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
dziesmu kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
koru kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
sasvilināt Sadedzināt.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
ārstniecisks Saistīts ar ārstēšanu; lietojams ārstēšanā; dziedniecisks.
pedagoģisks Saistīts ar audzināšanu, izglītošanu, izglītību.
dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, dzimumattiecībām, dzimumaktu.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
aizraut Sajūsmināt, valdzināt.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
kaķa acis saka par labu redzi, spēju redzēt tumsā.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kaķu koncerts saka par nesaskanīgu dziedāšanu, nelabskanīgu muzicēšanu.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
bauro kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
blakus Salīdzinājumā (ar ko tuvu esošu).
attiecība Salīdzinājumā (ar ko).
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
sastats Salīdzinājums, sastatījums.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus.
iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
vilkt paralēles salīdzināt.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
paliels Samērā pieaudzis.
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
saspringtums Sasprindzinājums (1).
saspringtums Sasprindzinājums (2).
saspringtums Sasprindzinājums (3).
saspringums Sasprindzinājums.
saspringt Sasprindzināt (1).
saspringt Sasprindzināt (2).
sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
saspriegt Sasprindzināt.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
saspriegts Sasprindzināts (2).
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs.
sasprādzēt Sastiprināt ar sprādzi.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird un atsaucas, reaģē.
sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
savaņģot Savaldzināt; piesaistīt sev.
sagrozīt galvu Savaldzināt.
nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
šarms Savdabīga pievilcība, valdzinājums.
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
kopulācija Savienošanās dzimumaktā.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
nodrāzties Savstarpēji veikt dzimumaktu.
onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
pieņi Sēklas dziedzeri (zivju tēviņiem).
ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
orgasms Seksuālā apmierinājuma kulminācija dzimumaktā.
pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
dzimumtieksme Seksuāla tieksme pret otru (pretēja dzimuma) indivīdu.
priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
bards Seno ķeltu dziesminieks.
vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
skalds Seno skandināvu dziesminieks.
ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
rumpuču dzimta sēņu dzimta, kurā ietilpst, piem., bisītes (jeb ķerveļi) un lāčpurni.
ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
meitene Sieviešu dzimuma (dzīvnieku) mazulis.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piem., uzvedībā).
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
olšūna Sievišķā dzimumšūna.
olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
siltumterapija Siltumdziedniecība.
tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
dungot Sist, klaudzināt.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
īriss Skalbju dzimtas augs ar zobenveida lapām un lieliem ziediem.
krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem piltuvveida ziediem.
nobļaut Skaļā balsī nodziedāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot nodziedāt.
pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, saucieni; brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
ķērciens Skaļš, griezīgs (parasti putna) kliedziens, sauciens.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
gavilēt Skanīgi, priecīgi dziedāt (par putniem).
sidrabains Skanīgs, dzidrs, samērā augsts (par skaņu).
sudrabains Skanīgs, dzirds, samērā augsts (par skaņu).
pēcskaņa Skaņa, kas ir dzirdama pēc skaņas avota darbības beigām.
akustika Skaņas izplatība un dzirdamība (telpā).
rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
progresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
pēcspēle Skaņdarba instrumentāls noslēgums (parasti pēc dziedājuma).
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piem., dzenu – dzinu).
rēkoņa Skaņu vai trokšņu kopums, kāds dzirdams (kam) rēcot.
dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
gaņģis Skreja (dzirnavās).
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
dvēseles dziļumos slēptākajās jūtās, domās; dziļākajā cilvēka būtībā.
sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
noblēt Slikti nodziedāt.
tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
ekshibicionisms Slimīga tieksme izrādīt savus dzimumorgānus.
erotomānija Slimīgi sakāpināta dzimumtieksme.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
skelets Slodzi nesošo daļu, elementu kopums (piem., celtnei, ierīcei).
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
sīkt Smalkā balsī, klusi dziedāt; dīkt.
nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
šmiuksts Smalks, svelpjoši šņācošs troksnis, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu.
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
smīlāt Smidzināt (1).
miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
miglot Smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu).
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (kādu vielu).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
atveldzēt Sniegt garīgu baudījumu, atslodzi.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
solo dziesma solodziesma.
rūna Somu, karēļu, igauņu episka tautasdziesma.
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot.
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
dziedamā rīkle spēja dziedāt.
seksualitāte Spēja ierosināt dzimumtieksmi.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
muzicēt Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
pieskandināt Spēlējot, dziedot u. tml. panākt, ka (skaņas) izplatās, piepilda (ko).
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
noturēt Spēt pareizi nodziedāt.
papīkstēt Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
izspiest Spiežot (piem., pedāli, slēdzi), pārtraukt ierīces, mehānisma darbību.
sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
sporta meistars sportists, kas sasniedzis attiecīgajai sporta klasei atbilstošus rezultātus, izpildījis attiecīgā līmeņa prasības.
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
eksplozija Sprādziens.
izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
laist gaisā spridzināt.
izspridzināt Spridzinot iznīcināt.
izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst.
pārspridzināt Spridzinot pārdalīt.
izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
predikāts Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par subjekta pazīmi.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā izsecina jaunu spriedumu.
atzinums Spriedums, slēdziens; vērtējums.
saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
pārgulēt Stāties dzimumattiecībās (ar kādu).
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
pavadība Stāvoklis, kad (kāds) dodas līdzi, pavada.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic paātrināti.
trauksme Steiga, rosība, sasprindzinājums.
progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons.
rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
stindzīgs Stindzinošs.
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
turēt roku uz pulsa stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
sprāgt Strauji virzīties, šķīst, šķelties u. tml. (piem., par dzirkstelēm).
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sufliera būda suflierim paredzēts, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā.
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
lapsa Suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
propoliss Sveķaina, aromātiska viela, ko ražo medus bites no koku pumpuru un jauno dzinumu izsvīduma; bišu līme.
izsvēpēt Svēpējot, dedzinot izdzīt.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, atsaucas.
ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
zars Šāda dzinuma sākuma vieta (koka dēlī).
putu karote šāds rīks ar lēzenāku, caurumotu padziļinājumu un garāku kātu putu nosmelšanai vai biezumu izņemšanai no viruma.
viendīgļlapju klase šādu augu klase, pie kuras pieder, piem., graudzāļu dzimta, palmu dzimta, orhideju dzimta, grīšļu dzimta, skalbju dzimta.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
šansonete Šansonu dziedātāja.
šansonjē Šansonu dziedātājs.
aiza Šaura, dziļa ieleja starp kalniem.
plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
tauriņzieži Šīs augu dzimtas augs.
valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
skudras Šīs dzimtu grupas īpatnis.
dalīties Šķelties bezdzimumu vairošanās procesā (par vienkāršākajiem organismiem).
plēst Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu).
krams Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, dzirkstele).
piešķilt Šķiļot panākt, ka rodas (dzirkstele, liesma); šķiļot panākt, ka (kas) rada dzirksteli, liesmu.
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
aijā Šūpuļdziesmas refrēns.
žūžū Šūpuļdziesmas refrēns.
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
placebo Tablete, kas pēc formas līdzinās kādām zālēm, taču tā nesatur ārstnieciskās vielas.
ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
pusvilnas Tāds (audums), kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji – citas šķiedras; tāds, kas izgatavots no šāda materiāla.
daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē piedzimis pirmais.
neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
mazgadīgs Tāds (bērns), kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam ir dzirde; tāds, kas ļoti labi dzird.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
a cappella Tāds (dziedājums), ko izpilda bez instrumentāla pavadījuma.
iekšdedzes Tāds (dzinējs), kurā degviela sadeg cilindrā.
divtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kam pilns darba cikls norisinās divos virzuļa gājienos.
četrtaktu Tāds (iekšdedzes dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās četros virzuļa gājienos.
samērojams Tāds (lielums), ko ir viegli samērot, salīdzināt ar ko citu; salīdzināms.
kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
patentbrīvs Tāds medikaments, kam ir tā pati aktīvā viela kā oriģinālam un kas parādās tirgū, kad ir beidzies patents oriģinālajam medikamentam; ģenērisks.
dārgs Tāds, ar ko saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība; tuvs, mīļš.
smidzināms Tāds, ar ko smidzina (par ierīci, iekārtu).
izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
svaigs Tāds, kad ir tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
bārdains Tāds, kam ir bārda; bārdas rugājiem apaudzis, neskuvies.
cerains Tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem.
pilnpiedziņas Tāds, kam ir četru riteņu piedziņa.
simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra forma; tāds, kam ir vairāki vai daudzi stūri.
raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
erudīts Tāds, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
impotents Tāds, kam ir dzimumnespēja.
dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
debils Tāds, kam ir iedzimta garīgā atpalicība vieglākajā formā.
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
izgriezt Tāds, kam ir liels izgriezums, dziļš šķēlums u. tml.
jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
mazlitrāžas Tāds, kam ir neliels dzinēja darba tilpums.
lēzens Tāds, kam ir neliels padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels padziļinājums (par priekšmetiem).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
pakurls Tāds, kam ir pavājināta dzirde.
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
ragains Tāds, kam ir ragiem līdzīgi izaugumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī (par dzīvniekiem, augiem).
sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība; tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā (par dzīvniekiem, augiem).
plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
plankumots Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
robots Tāds, kam ir robi vai izvirzījumi un padziļinājumi; robains.
rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
nedziļš Tāds, kam ir samērā neliels dziļums.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
daudzžuburains Tāds, kam ir vairāki, daudzi žuburi.
konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
bezsaturīgs Tāds, kam nav (dziļāka, nopietna) satura; tukšs, nevērtīgs.
tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; paviršs.
bezdzimuma Tāds, kam nav dzimuma pazīmju.
nedzirdīgs Tāds, kam nav dzirdes spēju; kurls.
sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
piesmakt Tāds, kam nav skanīguma, dzidruma.
truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
nevainīgs Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
šarmants Tāds, kam piemīt savdabīga pievilcība, valdzinājums.
šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
bezdibenīgs Tāds, kam šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļš.
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
skolniecisks Tāds, kas (pēc izskata, īpašībām un izturēšanās) atgādina, līdzinās skolniekam, skolniecei.
bērnišķīgs Tāds, kas (pēc rakstura, īpašībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
slapjš Tāds, kas (piem., kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala daudz šķidruma.
īsts Tāds, kas (terminos) norāda uz pamatjēdzienu.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
nopietns Tāds, kas ar atbildību, apzinīgu attieksmi veic savu darbu un ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.
sūnveida Tāds, kas ārēji līdzinās sūnām, tāds, kam ir sūnu forma, veids.
apakšzeme Tāds, kas atrodas vai norisinās dziļos zemes slāņos.
sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
atspirdzinošs Tāds, kas atspirdzina.
neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
ģenētisks Tāds, kas attiecas uz ģenētiku un iedzimtību; tāds, kas saistīts ar gēniem.
prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
viendzimuma Tāds, kas attiecas uz sava dzimuma personām; tāds, kas saistīts ar sava dzimuma personām.
akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes dzimumattiecībām, tuvību.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pusakls Tāds, kas daļēji zaudējis redzi.
bezdūmu Tāds, kas degdams nerada dūmus (vai rada salīdzinoši maz dūmu).
dzirksteļains Tāds, kas dzirksteļo.
dzirkstīgs Tāds, kas dzirkstī (1).
pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
urdīgs Tāds, kas iedziļinās, cenšas noskaidrot (kā) būtību.
daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
sūnains Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
mazs Tāds, kas ir bērna vecumā, vēl nav pieaudzis.
pasekls Tāds, kas ir bez dziļāka satura; patukšs.
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms (ar ko īpašu, atšķirīgu).
smeldzošs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzīgs (1).
smeldzīgs Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (1).
līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
pieaudzis Tāds, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību (par cilvēku).
pazīstams Tāds, kas ir iepriekš redzēts, dzirdēts, zināms un ir iegaumēts.
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu lielumu.
miniatūrs Tāds, kas ir ievērojami mazāks, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā.
trešais Tāds, kas ir ievērojami sarežģītāks, bīstamāks, nozīmīgāks u. tml. (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
liels Tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību.
ražens Tāds, kas ir izaudzis liels, spēcīgs; tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
izstīdzēt Tāds, kas ir izaudzis tievs un garš (par cilvēku).
vilna Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
sprādzienveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveida.
sprādzienveida Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveidīgs.
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
smidzināms Tāds, kas ir paredzēts smidzināšanai (par vielu).
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
pazīstams Tāds, kas ir populārs, daudziem zināms (par cilvēku).
pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
gaišs Tāds, kas ir samērā dzidrs, caurspīdīgs; tāds, kas nav tumšā krāsā.
pēdējais Tāds, kas ir sasniedzis beidzamo robežu; galējais.
pilngadīgs Tāds, kas ir sasniedzis pilngadības vecumu.
pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs; tāds, kam trūkst dziļuma.
neizdevīgs Tāds, kas ir sliktāks salīdzinājumā ar ko citu.
dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, sugā.
brūns Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
svaigs Tāds, kas ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi; tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams (par skaņu); tāds, kas rada vāji dzirdamas skaņas.
vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
lielmanīgs Tāds, kas izceļ savu turību, pārākumu, ir augstprātīgs, kundzisks.
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
galējs Tāds, kas izpaužas ļoti krasi; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi.
pilnīgs Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti.
erotisks Tāds, kas izraisa dzimumtieksmi, stimulē to.
vilinošs Tāds, kas izraisa patiku, valdzina (piem., par cilvēku, tā ārieni).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
sāpīgs Tāds, kas izraisa, piem., ar nelaimi, psihiskām ciešanām saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts; arī ārkārtīgs.
rotaļveida Tāds, kas līdzinās rotaļai.
sapnīgs Tāds, kas līdzinās sapnim; tāds, par ko sapņo, pēc kā ilgojas.
gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
urķīgs Tāds, kas mēdz sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
nedzirdēts Tāds, kas nav dzirdēts, ko nav gadījies dzirdēt (kādu laiku, parasti ilgstoši).
neizdevies Tāds, kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
bezatlīdzības Tāds, kas nav jāatlīdzina; bezmaksas.
svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
neredzams Tāds, kas nav redzams, uztverams ar redzi.
vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
nepilngadīgs Tāds, kas nav sasniedzis pilngadību.
atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
daudznozīmīgs Tāds, kas nav vienpusīgs, vienveidīgs; tāds, kas ietver vairākus jēdzienus.
netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu izmērus.
zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
sekls Tāds, kas nesniedzas, neatrodas (kur) dziļi iekšā.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
recesīvs Tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku, arī cilvēku pazīmēm, īpašībām).
sprādziendrošs Tāds, kas nevar sprāgt; tāds, kas ir aizsargāts pret sprādzienu.
dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas; veģetatīvs.
svabads Tāds, kas noris viegli, bez sasprindzinājuma.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi; tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
nepiespiests Tāds, kas notiek, norisinās bez lieka sasprindzinājuma, brīvi, dabiski.
prettrokšņu Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
dabīgs Tāds, kas pastāv jau no dzimšanas; iedzimts.
relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā (ar ko), attiecībā (pret ko); arī nepilnīgs.
kairs Tāds, kas patīkami satrauc, valdzina, rosina juteklisku tieksmi.
īsts Tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs (1).
kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas; iedzimts.
raganīgs Tāds, kas piemīt raganām, tām raksturīgs; noslēpumaini valdzinošs.
skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, dzidras skaņas.
smaržīgs Tāds, kas rada stipru smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (par augiem).
dzēlīgs Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
apdziedāšanās Tāds, kas saistīts ar apdziedāšanos.
vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
tonisks Tāds, kas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu.
urķīgs Tāds, kas saistīts ar vēlmi sīki izpētīt, iedziļināties, noskaidrot.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, valdzina.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
relaksējošs Tāds, kas samazina spriedzi, atslābina.
totāls Tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; galīgs.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
galīgs Tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti.
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem.
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem.
daudzkomponentu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem komponentiem.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem sējumiem.
salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
emocionāls Tāds, kas spēj dziļi pārdzīvot.
seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
spulgs Tāds, kas spulgo; tāds, kura rezultātā izplatās skaidra, dzidra gaisma.
ass Tāds, kas stindzina (par vēju, aukstumu).
garš Tāds, kas šķiet paildzināts.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
noklausīts Tāds, kas uztverts noklausoties; dzirdēts.
sprāgstošs Tāds, kas var izraisīt sprādzienu, eksploziju.
smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
pusizdzisis Tāds, kas vēl nav pilnībā izdzisis, bet vāji deg, kvēlo.
pusaugu Tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem, augiem).
piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziju).
sprādziennedrošs Tāds, kas viegli sprāgst, ir sprādzienbīstams.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
pazīstams Tāds, ko daudzi zina; tāds, kas ir iemantojis popularitāti.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
nedziedējams Tāds, ko nevar sadziedēt, izārstēt; neārstējams.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
kopīgs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs (2).
kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis un pavadījis bērnību.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru; niedrēm aizaudzis.
zālains Tāds, kur aug zāle; tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
asarains Tāds, kurā dzirdamas raudas; raudulīgs; žēlabains.
nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
skaļš Tāds, kurā ir dzirdams stiprs troksnis, spēcīgas skaņas.
daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir vairāki vai daudzi dzīvokļi.
drudžains Tāds, kurā izpaužas drudzis.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas dziļa nomāktība, bēdas.
dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
izjusts Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
melodisks Tāds, kurā izpaužas melodija; labskanīgs, dzirdei tīkams.
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
nekulturāls Tāds, kurā izpaužas uzvedības normu, audzināšanas trūkums.
dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums.
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
sīkumains Tāds, kura saturs pauž pārmērīgu iedziļināšanos sīkumos.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kas ir ar izciļņiem un padziļinājumiem.
robains Tāds, kura virsmā ir regulāri padziļinājumi un pacēlumi.
spulgs Tāds, kura virsma skaidri, dzidri atstaro gaismu.
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml.
izdevīgs Tāds, no kā gūst ienākumus, peļņu; tāds, kas dod kādu labumu, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
sirdsmīļš Tāds, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
dibens Tālākā, dziļākā (piem., telpas) daļa.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
atlīdzība Tas, ar ko atlīdzina, samaksā (kādam par darbu, pakalpojumu).
virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
pirmrindniece Tas, kas (kādā nozarē, kur) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
atspirdzinājums Tas, kas atspirdzina, ar ko atspirdzinās.
handikaps Tas, kas dod priekšrocības (salīdzinot ar citiem).
mantojums Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
sūnainis Tas, kas ir apaudzis ar sūnām.
kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
sēras Tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, skumjas sakarā ar kāda nāvi.
nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi; kopējais guvums.
vaduguns Tas, pēc kā orientēties, līdzināties, kam sekot.
sataurēt Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, pievērš uzmanību.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas kultūraugi, kuru sēklas (piem., pupas, zirņus) izmanto pārtikā.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
zintniecība Tautas gudrību izpausme – buršana, vārdošana, dziedniecība.
zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
dziesminieks Tautasdziesmu zinātājs un dziedātājs.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
loma Teksts, ko runā vai dzied šāds tēls, darbības persona.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
introversija Tendence, nosliece uz padziļinātu pašanalīzi.
konverģences teorija teorija par kapitālisma un sociālisma atšķirību izlīdzināšanos.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
tēvu zeme tēvzeme; dzimtene.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
klūga Tievs, lokans (parasti kārkla) dzinums, atvase, ko izmanto pinumiem.
neapbruņots Tikai ar redzi, bez optiskām ierīcēm.
ar neapbruņotu aci tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
paslīdēt gar ausīm tikt nesadzirdētam, atstātam bez ievērības.
sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
sadārdzināties Tikt sadārdzinātam.
mēroties Tikt salīdzinātam.
zaudēt galvu Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
uztīt Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
kristāltīrs Tīri skanošs, ļoti dzidrs (par skaņu, balsi).
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
notrallināt Trallinot nodziedāt (dziesmu, melodiju).
patrallināt Trallinot padziedāt.
uztrallināt Trallinot uzdziedāt.
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
trīsvienība Triju (piem., cilvēku, parādību, jēdzienu) kopa.
trijādība Triju (piem., priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
triāde Triju vienību (piem., priekšmetu, jēdzienu) kopums, sistēma no trim elementiem.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
čala Troksnis, kāds rodas, daudziem cilvēkiem reizē sarunājoties, tērzējot.
muskats Tropu koks, retāk krūms ar veselām, ādainām lapām un viendzimuma ziediem lapu žāklēs.
ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
skalturis Tureklis, kurā ievieto dedzināmo skalu.
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja ģints, dzimta u. tml. (par dzīvniekiem, augiem).
kušķis Tuvu kopā saaudzis, neliels (augu) kopums; neliels, saujā saņemams (kā) kopums.
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
hidroterapija Ūdensdziedniecība – ūdens izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
dzirnavezers Ūdenskrātuve (pie dzirnavām), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
dzirnavupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
turbourbis Urbmašīnas agregāts ar turbīnas veida dzinēju.
artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
uzziņģēt Uzdziedāt.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
biktēt Uzklausīt kāda grēksūdzi.
uzbļāviens Uzkliedziens.
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
uzvilkt Uzsākt dziedāt, spēlēt.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
uzmirdzināt Uzsmidzināt (2).
sapūsties Uzsmidzināt sev (ko).
uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
uzsijāt Uzsmidzināt.
uzšpricēt Uzsmidzināt.
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
uzberzēt gaisā uzspridzināt.
uzlaist gaisā uzspridzināt.
uzspert gaisā uzspridzināt.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
mandrāža Uztraukums; lampu drudzis.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
mizgraužu dzimta vaboļu dzimta, kurā ietilpst dažādi kaitēkļi, piem., alkšņu matainie mizgrauži, liepu sīkie mizgrauži.
skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) noiet, nonāk (kur).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
knaģis Vadzis, pakaramais.
ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt.
skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
nopliķēt Vairākkārt viegli sitot (pa ko), nolīdzināt.
rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas regulē vielmaiņu un veicina augšanu.
dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
kārdinošs Valdzinošs, kairinošs.
poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
acs Valdziņš (adījumā).
raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda.
kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
mātes valoda valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
padziedāt Varēt (spēt) dziedāt.
krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
līgo Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
kaplodziņš Vēdlodziņš.
vēdlogs Vēdlodziņš.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
drāzt Veikt dzimumaktu (par vīrieti).
drāzties Veikt dzimumaktu.
vējenes Vējdzirnavas.
pēc tam vēlāk, tad, kad kas ir beidzies.
noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
rovis Velvēts pārsegums virs atklāta pavarda (piem., dzirksteļu uztveršanai, dūmu novadīšanai); pavards ar šādu pārsegumu.
termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
pūriņš Veļas komplekts (jaundzimušajam).
barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
mērot Vērtējot salīdzināt.
samērot Vērtējot salīdzināt.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
ņemt Vest (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu); dziedātājs ar šādu balsi.
susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
poligāmija Viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļama labība.
metiens Vienā reizē dzimušo dzīvnieku mazuļu kopums.
pašapaugļošanās Viena un tā paša dzimuma organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas troņa mantošanas kārtībā nomaina cits citu.
ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
viengadnieks Vienaudzis.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
kvieši Viengadīgi graudzāļu dzimtas labības augi.
rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
sarene Viengadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kura vārpiņas klātas sariņiem.
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
mahorka Viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs [Nicotiana rustica].
ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
lēcas Viengadīgs tauriņziešu dzimtas pākšaugs ar sīkiem ziediem un īsām, plakanām pākstīm.
sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
dalīšanās Vienkāršāko organismu bezdzimumu vairošanās, šūnām daloties.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
pazare Viens no (koka, krūma u. tml.) apakšējiem zariem; dzinums, kas attīstās no galvenā stublāja vai sānu dzinumiem lapu žāklēs.
korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
mežvidus Vieta meža vidū; vieta tālu, dziļi mežā.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
bezdibenis Vieta, kur šķietami nav pamata, dibena; ļoti dziļa vieta.
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
elektrovilciens Vilciens, kura kustību nodrošina elektriskie dzinēji, elektriskais vilciens.
vilkt garumā Vilcināt, paildzināt (darbību, norisi).
rupjvīle Vīle ar platām, dziļām rievām (parasti rupjapstrādei).
koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
vilkvālīte Vilkvālīšu dzimtas lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem.
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
ametists Violets, dzidrs minerāls (kvarca paveids), kura kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
falls Vīrieša dzimumloceklis.
krāniņš Vīrieša dzimumloceklis.
penis Vīrieša dzimumloceklis.
pimpis Vīrieša dzimumloceklis.
dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
mantība Vīrieša dzimumorgāni.
dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
dzimumspēja Vīrieša spēja veikt dzimumaktu; potence.
dzimumdzīve Vīrieša un sievietes fiziska tuvība, saistīta ar dzimuminstinkta apmierināšanu.
zēns Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis.
dēls Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
smokings Vīriešu melns svinību tērps – žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
fraka Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu muguras daļu ar dziļu šķēlumu.
sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
pederasts Vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda dzimta.
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
reljefs Virsmas veidojums (piem., ķermeņa daļai) ar izciļņiem un padziļinājumiem.
cers Virszemes dzinumu sazarojums; šāds sazarojums kopā ar saknēm.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
pārējais Viss cits (no kāda kopuma), salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
bass Viszemākā vīriešu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
patrona Vītņota detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi.
pūpols Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
motorzāģis Zāģis, ko darbina ar benzīna motoru vai elektrodzinēju.
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
gludenā čūska zalkšu dzimtas brūngana, neindīga čūska ar gludām zvīņām.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
piesmakt Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
rūkt Zemā balsī (arī nepareizi) dziedāt.
iedūkties Zemā balsī iedziedāties.
dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
rūciens Zema, dobja skaņa, troksnis, kāds dzirdams, kam ierūcoties, rūcot.
nodūkt Zemā, dūcošā balsī nodziedāt.
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
rūciens Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
svešatne Zeme, kas (kādam) nav dzimtene; nepazīstama, sveša zeme, vieta.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
vīģe Zīdkoku dzimtas koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem [Ficus carica].
putekšņi Ziedauga sporas ar vīrišķām dzimumšūnām.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
kaila ziema ziema, kad nav sniega vai maz snidzis.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
simbols Zīme, ko izmanto jēdzienu, darbību u. tml. apzīmēšanai.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
ģenētika Zinātne, kas pēta organismu iedzimtības un mainības likumības.
embrioloģija Zinātne, kas pētī organismu embrionālo attīstību (līdz dzimšanai).
pedagoģija Zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību; attiecīgais mācību priekšmets.
sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
zirgs Zirdziņš (2).
ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
storu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst stores, sterletes, belugas.
lašu dzimta zivju dzimta, kurā ietilpst, piem., laši, foreles, taimiņi, repši, sīgas.
plekstu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder zivis ar plakanu ķermeni, piem., Baltijas plekste, gludā plekste, zeltplekste, akmeņplekste.
siļķu dzimta zivju dzimta, pie kuras pieder, piem., siļķes, brētliņas, sardīnes.
pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.
dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.
pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).
nožvadzināt Žvadzināt un beigt žvadzināt.

dzi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

dzi

LLVV

dzi

MEV

dzi