Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzi.
Atrasts vārdos (200):
- dzi:1
- dzija:1
- dziļš:1
- dzimt:1
- dziņa:1
- dzira:1
- dzisa:1
- dzist:1
- budzis:1
- dadzis:1
- daudzi:1
- dzidrs:1
- dziets:1
- dzilna:1
- dzimis:1
- dzimta:1
- dzimte:1
- dzimts:1
- dzirde:1
- apdzist:1
- atdzimt:1
- atdzist:1
- drudzis:1
- dziedāt:1
- dziedēt:1
- dziesma:1
- dziesna:1
- dziļums:1
- dzimums:1
- dzinējs:1
- dzinums:1
- dzirdēt:1
- dzirdīt:1
- dzirnas:1
- iedzimt:1
- algādzis:1
- apdziras:1
- apodziņš:1
- audzināt:1
- bēdzināt:1
- dedzināt:1
- diedziņš:1
- dzimšana:1
- dzimtene:1
- dzintars:1
- dzintele:1
- dzinulis:1
- dzirdīgs:1
- dzirkles:1
- dzirksts:1
- dzisināt:1
- iedzimts:1
- ienadzis:1
- apdziedāt:1
- apdziedēt:1
- apdzirdīt:1
- daudzināt:1
- dobradzis:1
- dzidrināt:1
- dziedināt:1
- dziednīca:1
- dziedonis:1
- dziesmots:1
- dzilnītis:1
- dziļūdens:1
- dzimstība:1
- dzimtnoma:1
- dzinkstēt:1
- dzirdināt:1
- dzirkstēt:1
- dzirkstīt:1
- dzirnavas:1
- garnadzis:1
- grudzināt:1
- iedziedāt:1
- iedzirdīt:1
- izdziedāt:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- apdedzināt:1
- aplīdzināt:1
- atlīdzināt:1
- bārddzinis:1
- bezdzimuma:1
- cauraudzis:1
- divdzimumu:1
- dziedājums:1
- dziedāšana:1
- dziedātājs:1
- dziedinošs:1
- dziednieks:1
- dziedzeris:1
- dziļdomīgs:1
- dziļurbums:1
- dzimtkungs:1
- dzimtmuiža:1
- dzimumakts:1
- dzimumšūna:1
- dzimumzīme:1
- dzinējsuns:1
- dzirdamība:1
- dzirkstele:1
- dzirkstīgs:1
- dzirnavupe:1
- ieaudzināt:1
- iededzināt:1
- iedziļināt:1
- iedzimtais:1
- iedzimtība:1
- ieildzināt:1
- iemidzināt:1
- izaudzināt:1
- izdedzināt:1
- aizdedzināt:1
- aizlīdzināt:1
- aizmidzināt:1
- apakšdzimta:1
- apsmidzināt:1
- atomdzinējs:1
- audzināšana:1
- audzinātājs:1
- augstdzimis:1
- bundzinieks:1
- dedzinātājs:1
- degunradzis:1
- dziļumbumba:1
- dzimtbūšana:1
- dzimtļaudis:1
- dzimumdiena:1
- dzimumdziņa:1
- dzimumdzīve:1
- dzimumspēja:1
- dzinējspēks:1
- dzintarains:1
- dzirksteļot:1
- dzirnakmens:1
- dzirnaviņas:1
- iesmidzināt:1
- izdaudzināt:1
- aizklidzināt:1
- apdziedāties:1
- atspirdzināt:1
- atsvaidzināt:1
- dziedniecība:1
- dziesminieks:1
- dziesmuspēle:1
- dzimtcilvēks:1
- dzimtīpašums:1
- dzimumorgāni:1
- dzinējraķete:1
- dzintarskābe:1
- dzirdinātava:1
- dzirnavezers:1
- dzirnavnieks:1
- iedziedāties:1
- izdziedāties:1
- aizdziedāties:1
- apdedzinājums:1
- apdedzināšana:1
- apdedzināties:1
- apdziedāšanās:1
- atspirdzinošs:1
- augstdzimtība:1
- dziedniecisks:1
- dzimtsarakstu:1
- dzimtzemnieks:1
- dzimumhormoni:1
- dzimumnespēja:1
- dzimumpazīmes:1
- dzimumtieksme:1
- dzintarpriede:1
- dzirksteļains:1
- iedziļināties:1
- iežadzināties:1
- dziedātājputni:1
- dziedzermatiņi:1
- dzimtmuižnieks:1
- dzimumbriedums:1
- dzimumgatavība:1
- dzimumloceklis:1
- elektrodzinējs:1
- iedzintarojums:1
- iedzirkstēties:1
- iedzirkstīties:1
- iekladzināties:1
- iesmidzināties:1
- atspirdzinājums:1
- atsvaidzinātājs:1
- atsvaidzināties:1
- darbaudzinātājs:1
- dzimumdziedzeri:1
- dzimuminstinkts:1
- dzimumnoziegums:1
- dzintardzeltens:1
- dziedātājstrazds:1
- dzimtbūtniecisks:1
- dzimumattiecības:1
- dzimumvairošanās:1
- dzimumlīdztiesība:1
- dzimumuzbudinājums:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (atrast) dzirdīgas ausis
- (pēdējais) modes kliedziens
- absolūtā dzirde
- ādgraužu dzimta
- agavju dzimta
- aiznest sev līdzi kapā
- akantu dzimta
- akmeņgraužu dzimta
- akmeņlauzīšu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- aktinīdiju dzimta
- alatu dzimta
- albatrosu dzimta
- aligatoru dzimta
- amarantu dzimta
- amariļļu dzimta
- Amerikas grifu dzimta
- angļu radziņš
- anšovu dzimta
- apdedzināt nagus
- apdedzināt pirkstus
- apdziru ģints
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.)
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- asaru dzimta
- asinszāļu dzimta
- asparāgu dzimta
- asteru dzimta
- astoņkāju dzimta
- audzēt odzi azotē
- aug buciņš, aug radziņi
- balandu dzimta
- baldriānu dzimta
- baložu dzimta
- balteņu dzimta
- balzamīņu dzimta
- banānu dzimta
- bārbeļu dzimta
- baznīcas dziesmas
- bebru dzimta
- begoniju dzimta
- bērzlapju dzimta
- bērzu dzimta
- bezdelīgu dzimta
- bišu dzimta
- bļauru apakšdzimta
- briežu dzimta
- briežvaboļu dzimta
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- bukšu dzimta
- būt starp diviem dzirnakmeņiem
- čakstu dzimta
- ceļteku dzimta
- čemurziežu dzimta
- cērmju dzimta
- cielavu dzimta
- cikāžu dzimtas
- cilvēku dzimums
- cīņa ar vējdzirnavām
- cīnīties (kā) ar vējdzirnavām
- ciprešu dzimta
- circeņu dzimta
- ciršļu dzimta
- cīruļu dzimta
- cūkdelfīnu dzimta
- cūku dzimta
- daiļā dzimuma pārstāve
- daiļais dzimums
- Dāvida dziesmas
- dedzināt eglīti
- dedzināt elektrību
- dedzinātie kaļķi
- degunradžu dzimta
- delfīnu dzimta
- dievkrēsliņu dzimta
- divdzimumu zieds
- dižskābaržu dzimta
- dižtauriņu dzimta
- dobradžu dzimta
- doņu dzimta
- dūkuru dzimta
- dunduru dzimta
- dvēseles dziļumos
- dzegužu dzimta
- dzeloņcūku dzimta
- dzeņu dzimta
- dzērvju dzimta
- dziedamā rīkle
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu
- dziedāt citu dziesmu
- dziedāt savu dziesmu
- dziedāt slavas dziesmas
- dziedātājputnu apakškārta
- dziedi vai raudi
- dziesma bez vārdiem
- dziesma ir nodziedāta
- dziesmu grāmata
- dziesmu kamols
- dziesmu kari
- dziesmu karš
- dziesmu spēle
- dziļā kūts
- dziļa nakts
- dziļās vēnas
- dzilnīšu dzimta
- dzilnu ģintis
- dziļš klepus
- dzimis avīžnieks
- dzimis laimes krekliņā
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzimšanas apliecība
- dzimšanas diena
- dzimšanas gads
- dzimtā zeme
- dzimtas koka zars
- dzinēja tilpums
- dzintara kāzas
- dzirdamības slieksnis
- dzirdes atmiņa
- dzirksteles šķīst gar acīm
- dzirkstis šķīst gar acīm
- dzīvot līdzi
- dzīvot līdzi laikam
- ebenu dzimta
- emu dzimta
- endokrīnie dziedzeri
- ēriku dzimta
- ezerriekstu dzimta
- ežu dzimta
- fazānu dzimta
- fiziskā audzināšana
- flamingu dzimta
- gaileņu dzimta
- gaisa atsvaidzinātājs
- gaļasmušu dzimta
- galda dziesma
- gandreņu dzimta
- ganībērču dzimta
- garastīšu dzimta
- gārgaļu dzimta
- garīgās dziesmas
- garkāju dzimta
- gārņu dzimta
- gibonu dzimta
- glīveņu dzimta
- glodeņu dzimta
- gobu dzimta
- granātu dzimta
- graudzāļu dzimta
- gregoriāņu dziedājumi
- gregoriskie dziedājumi
- grīšļu dzimta
- gulbja dziesma
- gundegu dzimta
- hameleonu dzimta
- hiēnu dzimta
- hortenziju dzimta
- ibisu dzimta
- ieaudzis nags
- iededzināt elektrību
- iededzināt gaismu
- iededzināt uguni
- iedzimta slimība
- iedzimtais grēks
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri
- iepirkt par dzimtu
- iet dziļumā
- iguānu dzimta
- ingveru dzimta
- irbeņu dzimta
- īvju dzimta
- izlīdzināt kursu
- izlīdzināt rezultātu
- izlīdzināt soli
- izlīdzināt spēli
- izskriet līdzi
- jāņu dziesmas
- jātnieciņu dzimta
- jenotu dzimta
- jūras zirdziņš
- jūrascūciņu dzimta
- jūrasgrunduļu dzimta
- jūraszāļu dzimta
- just līdzi (kam)
- kā aizmidzis
- kā dadzis acī
- kā dzird
- kā ieaudzis
- kā mednis dziesmā
- kā mežā audzis
- kā mucā audzis
- kā no jauna piedzimis
- kā no zemes izaudzis
- kā pa diedziņu
- kā pieaudzis
- kā sadedzis
- kā sālsstabs (sastindzis)
- kad vadzis pilns, tas lūst
- kaiju dzimta
- kailgliemežu dzimtas
Atrasts skaidrojumos (200):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
- ielaist uguni aizdedzināt.
- pielaist uguni aizdedzināt.
- pielikt uguni aizdedzināt.
- piešaut uguni aizdedzināt.
- pielaist sērkociņu aizdedzināt.
- laist klāt uguni aizdedzināt.
- likt klāt uguni aizdedzināt.
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- paķert Aizvest, paņemt līdzi.
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- alkšņains Alkšņiem apaudzis.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
- apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- dziesmots Ar daudzām dziesmām, dziesmu bagāts.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
- iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
- dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- izlolot Ar mīlestību, maigumu, gādību izaudzināt.
- caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
- sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- kaunums Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- veseļot Ārstēt, dziedināt.
- dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
- renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
- auksts Atdzisis.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
- gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
- maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
Atrasts piemēros (200):
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- līdzināties "Līdzināties! Mierā!"
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
- krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
- vadzi "Vadzi, kā dzērves klaigā!"
- vadzi "Vadzi, ņem labāk šo kapli," viņš pamāca.
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
- saspridzināt 1944. gadā nams tika saspridzināts.
- nikerbokeri 20. gs. 30. gadu modes kliedziens – nikerbokeri.
- sadziedāties Abas radinieces vienādas, abas sadziedājušās.
- izdzīt Ābele izdzinusi jaunas atvases.
- pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
- brūns Abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- vienvērtīgs Abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
- ataugt Āboliņa laukā ataudzis atāls.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- abstrakts Abstrakts jēdziens.
- dzimums Abu dzimumu personas.
- romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
- atmirdzēt Acīs atmirdz dzirkstošs prieks.
- dzirkstīt Acīs dzirkstī sajūsma.
- iedzalkstīties Acīs iedzalkstās spīta dzirkstelīte.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas prieks.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas savāds mirdzums.
- iedzirkstēties Acis iedzirkstas.
- iedzirkstīties Acis iedzirkstījās nerātnā priekā.
- dobulis Acis liekas dziļi iegrimušas dobuļos.
- nodzist Acīs nodziest prieks.
- nodzirkstīt Acis nodzirkstīja aiz briļļu stikliem.
- uzdzirkstēt Acīs uzdzirkst līksma uguntiņa.
- uzdzirkstīt Acis uzdzirkstī dusmās.
- adekvāts Adekvāti jēdzieni.
- divkārtīgs Adījums no divkārtīgas dzijas.
- dzija Adīt cimdus no mīkstas dzijas.
- valdziņš Adīt kreiliskos valdziņus.
- sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
- adjektīvs Adjektīvu salīdzināmās pakāpes.
- iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
- valdziņš Adot nosprūk valdziņš.
- rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- degunradzis Āfrikas degunradzis.
- pieklaudzināt Agrā rītā kāds pieklaudzina pie loga.
- izmirt Agrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
- trauksme Agrākā trauksme un vēlēšanās mācīties viņā ir apdzisusi.
- aģitbrigāde Aģitbrigāde iedvesmo talciniekus ar dziesmām un dejām.
- akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
- vīties Aijādami, žūžodami zari liecas, glāsta, vijas, laimes saldā nevarībā mani tin kā zaļās dzijās.
- attēlot Ainavists attēlojis dzimtenes krāšņumu.
- strupināt Ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- šļūkt Aiz durvīm bija dzirdami šļūcoši soļi.
- sarkanmatains Aiz letes rosās sarkanmatains krodzinieks.
- krāciens Aiz loga dzirdami sniegputeņa krācieni.
- vaga Aiz slēpēm sniegā paliek dziļas vagas.
- čūskulājs Aizaudzis čūskulājs.
- aizaugt Aizaudzis ezers.
- ezers Aizaudzis ezers.
- piedūņot Aizaudzis, piedūņots dīķis.
- dīķis Aizaudzis, sekls dīķis.
- napalms Aizdedzināt ar napalmu.
- sērkociņš Aizdedzināt ar sērkociņu.
- deglis Aizdedzināt degli.
- aizdedzināt Aizdedzināt kabatas bateriju.
- kaķactiņa Aizdedzināt kaķactiņu.
- aizdedzināt Aizdedzināt klausītāju sirdis.
- petarde Aizdedzināt petardi.
- aizdedzināt Aizdedzināt sveci.
- vējlukturis Aizdedzināt vējlukturi.
- spička Aizdedzināt, nodzēst spičku.
- pīpe Aizdedzināt, smēķēt pīpi.
- aizdziedāt Aizdziedāt dziesmu līdz pusei.
- aiz- Aizdziedāt.
- aizdziedēt Aizdziedēt čūlu.
- aizkrācieši Aizkrāciešu dziesmas.
- aizkrūts Aizkrūts dziedzeris.
- aiz- Aizkuņģa (dziedzeris).
- dziedzeris Aizkuņģa dziedzera sula.
- tumors Aizkuņģa dziedzera tumors.
- aizkuņģa Aizkuņģa dziedzeris.
- aizlīdzināt Aizlīdzināt bedres uz ceļa.
- aizlīdzināt Aizlīdzināt plaisas sienā.
- aizlīdzināt Aizlīdzināt spraugas grīdā ar tepi.
- aizmidzināt Aizmidzināt bērnu.
- aizmidzināt Aizmidzināt slimnieku pirms operācijas.
- aizmirst Aizmirst dziesmai vārdus.
- aizpildīt Aizpildīt klusumu ar dziesmu.
- aizrautīgs Aizrautīgi dziedāt.
- satraukums Aizskatuvē jūtams satraukums, jo daļai dziedātāju šī ir pirmā debija uz lielās skatuves.
- aizsmakt Aizsmakušā balsī dziedāt.
- aizsnigt Aizsnidzis mežs.
- kaudze Aizsūtīt veselu kaudzi vēstuļu.
- aizšalkt Aizšalc dziesma.
- aizšalkt Aizšalkušas dziesmu svētku dienas.
- vīstoklis Aiztur pusaudzi ar aizdomīgu vīstokli.
- sadzirdināt Aizvedu mucu ūdens un sadzirdināju zirgus.
- atbēgt Aizvestais suns atbēdzis mājās atpakaļ.
- slēdzis Aizvilkt ciet somas slēdzi.
- diezgan Aka ir diezgan dziļa.
- parakt Aka jāparok dziļāka.
- akcentēt Akcentēts dziedājums.
- akls Akls no dzimšanas.
- dziedāt Aktieri brīvdabas izrādē dziedāja populāras melodijas.
- kūleņot Aktieri dziedāja, dejoja, kūleņoja.
- lasīt Aktieris lasīja tautasdziesmas.
- izlīdzinātība Aktieru tēlojuma izlīdzinātība.
- krāpt Aktrise bija vīru daudzkārt krāpusi ar slavenu dziedātāju.
- pietāte Aktrise pie šīs lomas strādāja ar dziļu pietāti.
- sievietisks Aktrise tēlā ielika daudz sievietiskas pievilcības un valdzinājuma.
- āķveida Āķveida slēdzis.
- verdzināt Alkohols mani verdzina.
- drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
- dzert Alus ir norūdzis un dzerams.
- pārrūgt Alus ir pārrūdzis.
- uzrūgt Alus jau uzrūdzis.
- norūgt Alus tikko norūdzis.
- alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
- recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
- teļš Aļņu govīm piedzimuši teļi.
- mazulis Aļņu pārim piedzimis mazulis.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- rokeris Amerikāņu elka – rokera Boba Dilana – dziesmas.
- atbalss Āmura klaudzienu, šāviena atbalss.
- angoras Angoras dzija.
- vesels Annei šķita, ka pagājusi vai vesela mūžība, kad viņa dzirdēja saucam savu vārdu.
- videoklips Ansamblim jauna dziesma un videoklips.
- ieskaņot Ansamblis ieskaņojis savas jaunākās dziesmas kompaktdiskā.
- sadziedāties Ansamblis jau sadziedājies.
- priekšdziedātājs Ansambļa priekšdziedātāja.
- rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
- jēdzienisks Antonīms – jēdzieniski pretējs vārds.
- atvase Ap celmu izaudzis vesels atvašu vainags.
- iegult Ap muti iegūlušas dziļas rievas.
- appīt Ap pudeli appina klūdziņas.
- apadīt Apadīt jakas apakšmalu ar citas krāsas dziju.
- apakšzeme Apakšzemes kodolsprādziens.
- sprakstēt Aparātā kaut kas tikko dzirdami sprakstēja.
- nākt Aparātam nāk līdzi instrukcija.
- apatīts Apatīts labvēlīgi iedarbojas uz kaklu, vairogdziedzeri, saules pinumu.
- dzimumšūna Apaugļot dzimumšūnu.
- apdarināt Apdarināt siena kaudzi.
- apdarināt Apdarināta tautas dziesma.
- krāsns Apdedzināšanas krāsns.
- apdedzināt Apdedzināt baļķa galu.
- dolomīts Apdedzināt dolomītu, lai iegūtu kaļķus.
- apdedzināt Apdedzināt fajansa traukus, māla izstrādājumus.
- apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
- apdedzināt Apdedzināt roku pie karstās plīts.
- čulgains Apdedzinātas, čulgainas rokas.
- apdedzināties Apdedzināties jaunības neapdomībā.
- apdedzināties Apdedzināties ugunskurā.
- uzreiz Apdedzināto vietu uzreiz turēt aukstā ūdenī.
- apdedzināt Apdedzināts dolomīts.
- apdegt Apdedzis karavīrs.
- apdegt Apdedzis sērkociņš.
- apdult Apdult no sprādziena.
- apdziedāšanās Apdziedāšanās dziesmas.
- apdziedāt Apdziedāt dzimtenes skaistumu.
- apdziedāt Apdziedāt kāzu viesus.
- apdziedēt Apdziedēt brūci, pušumu.
- taranēt Apdzinējs mēģināja mūs taranēt, tomēr izdevās izvairīties.
- apdzirdīt Apdzirdīt ciemiņu.
- apdziras Apdziru ekstrakts.
- vulkāns Apdzisis vulkāns.
- ap- Apdzist.
- luminiscēt Apgaismojot kristālu ar spuldzi, tas sāks luminiscēt.
- apglabāt Apglabāt cerību dziļi sirdī.
dzi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV