Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam R.

Atrasts vārdos (31):

Atrasts etimoloģijās (113):

Atrasts normatīvajos komentāros (23):

Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (400):

NRA "NeatkaRīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
radioastronoms [Radioastronomijas]{s:165} speciālists.
radiobiologs [Radiobioloģijas]{s:166} speciālists.
radiologs [Radioloģijas]{s:167} speciālists.
reanimatologs [Reanimatoloģijas]{s:168} speciālists.
reimatologs [Reimatoloģijas]{s:169} speciālists.
rēķinvedis [Rēķinvedības]{s:173} speciālists.
restaurētājs [Restaurācijas]{s:170} speciālists; [restaurators]{s:171}.
restaurators [Restaurācijas]{s:172} speciālists; restaurētājs.
rusists [Rusistikas]{s:174} speciālists.
Kosmonautikas diena 12. apRīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modeRnizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tiRgotāju apvienība Rīgā.
prefektūra AdministRatīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
reihskomisariāts AdministRatīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
triba AdministRatīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
brālība Amatnieku oRganizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
komisārs AmatpeRsona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
instruktors AmatpeRsona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
tribūns AmatpeRsona Senajā Romā.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaRu apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
lendrovers Apvidus automobiļa maRka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
intifada ARābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
gotika ARhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
patriciāts ARistokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
abaks ARitmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
sindikāts ARodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
ordinatūra ĀRstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
stigma Asiņojoša bRūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
maģistrāts Augsta amatpeRsona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
prefekts Augsta pāRvaldes amatpersona (senajā Romā).
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
vandaļi AustRumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
rovers Automobiļu maRka "Rover"; šīs markas automašīna.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās AustRumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
pionieris BēRnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
plebejs BRīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
DOSAAF BRīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
vagants Ceļojošs aktieRis, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt daRba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
pirmais maijs daRba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs aR paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs aR violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
moralitē Didaktiska alegoRiska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
krievi Dienests PSRS armijā.
oblāta Dievmaize (paRasti Romas katoļu baznīcā).
ēģiptieši Ēģiptes ARābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
EBU EiRopas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
rietumi EiRopas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
voluntārisms Filozofisks viRziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostipRināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
reno FRancijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
Marseljēza FRanču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
stola GaRa, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
rekolekcijas GaRīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
pinakotēka Gleznu galeRija (dažās Rietumeiropas zemēs).
tauta Goda nosaukumos lieto, lai noRādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
sakši ĢeRmāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
teitoņi ĢeRmāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
ģermāņi IndoeiRopiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceRemonija (Senajā Romā).
upene Jāņogu ģints kRūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu oRganizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
Bībele Jūdaistu un kRistiešu Svētie Raksti.
santīms KādReizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
leģions KaRaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
leģionārs KaRavīrs (senajā Romā).
vobla Kaspijas jūRā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā gaRīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
stils Kaula vai metāla Rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
zinātniskais komunisms komunisma teoRijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes oRganizācija (bijušajā PSRS).
kara komisārs Komunistiskās paRtijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
pareizticība KRistietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
septītās dienas adventisti kRistīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
rutks KRustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
renesanse KultūRas un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudRabbalts sārmmetāls [Rb].
radons Ķīmiskais elements – Radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
rādijs Ķīmiskais elements – sudRabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudRabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
rodijs Ķīmiskais elements – sudRabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
RB LaikRaksts "Rīgas Balss".
rīcinaugs Lakstaugs aR staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
romanizācija Latīņu valodas, Romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
Lāčplēsis Latviešu tautas bRīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
LR Latvijas Radio.
LR Latvijas Republika.
Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības koopeRatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
ribonukleīnskābe LielmolekulāRs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
latifundija Liels pRivāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
gregoriāņu dziedājumi lituRģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi lituRģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns aR divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
kohorta MilitāRa vienība Senās Romas karaspēkā.
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
rāpulis MuguRkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
brūklene Mūžzaļš puskRūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
rublis Naudas vienība KRievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
tiesu vara neatkaRīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
NVS NeatkaRīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
nēģeri NegRoīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido viRs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
Baltais nams OpeRas nams Rīgā.
retors ORators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
Sarkanā armija Padomju KRievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
vesterns Piedzīvojumu filma, kuRā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
rāte Pilsētas pašpāRvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
poļitruks Politiskais pRopagandists (PSRS).
asesors PRetora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
kooperators PRivātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
adventisti PRotestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
zemesvēzis Racējcircenis.
ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
konstruktīvs Racionāls, loģisks.
racionālistisks Racionāls.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
radināties Radināt sevi (pie kā).
krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
radene Radiniece.
radubērns Radinieka, radu bērns.
krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
radagabals Radinieks.
rads Radinieks.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
radiopārraide Radio raidījums.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
radiouztvērējs Radioaparāts.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
radiotelegramma Radiogramma.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
radioprogramma Radioraidījums.
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
raidstacija Radiostacija.
radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
celsme Radīšana; veidošana.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
demonstrēt Rādīt (citiem savas spējas).
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
atražot Radīt (ko līdzīgu vai jau pastāvošu).
miglot Radīt (miglu).
producēt Radīt (organiskas vielas).
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
izdot Radīt (skaņu).
smieties Radīt (smieklus).
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
gurgulēt Radīt gurgulējošas skaņas, skalojot rīkli.
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
iespaidot Radīt iespaidu.
riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
izbrīnīt Radīt izbrīnu.
producēt Radīt kādā procesā.
murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
čūkstēt Radīt paklusu šņācošu troksni.
čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
čabināt Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).

Atrasts piemēros (200):

šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
ķermenis ..staRp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
memoriālmuzejs "BRaki" ir Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzejs.
piederīgais "Mani piedeRīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
ruk "Ruk!" sivēns atkal ierukšķējās.
izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
populārs "SkRoderdienas Silmačos" ir pati populārākā Rūdolfa Blaumaņa luga.
spindzele "Un tā tRakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
kas "Vai Zvans būs?" pēc bRīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
siena 11. novembRa krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
trakts 1632. gadā ieRīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
satvarstīt 1944. gada oktobRa sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
barikāde 1991. gada baRikādes Rīgas ielās.
romānists 20. gs. latviešu liteRatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
svītrots Ābeļu šķiRne "Rudens svītrotais".
zināties Acis daRba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
aizcelt Aizcelt daRbā uz Rīgu.
aizkuģot Aizkuģot līdz Roņu salai.
notēlot AktieRis notēloja Romeo.
vēstniecība Akustiskā konceRtzāle – Latgales vēstniecība "Gors" Rēzeknē.
modiste Alīdi .. apšuvušas Rīgas smalkākās modistes..
speciālkorespondents AmeRikāņu raidstacijas speciālkorespondente Rīgā.
pusceļš Apstāties pusceļā staRp Rīgu un Liepāju.
historiogrāfija Apzināt Latvijas PSR historiogrāfiju.
aizkrāsne AR muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
kratīties AR pēdējo vilcienu kratīties līdz Rīgai.
pārākums ARī mūsdienās "Rolls-Royce" ir pārākums autobūvē.
atbraukt AtbRaukt no Rīgas.
atjaunotne Atjaunotnes motīvs Raiņa dzejā.
šampanietis AtRaut vaļā Rīgas šampanieša pudeli.
rekviēms Atskaņot MocaRta "Rekviēmu".
melodija Atskaņot Raimonda Paula melodiju no kinofilmas "Ilgais ceļš kāpās".
attālums Attālums no Rīgas līdz Tallinai.
Fauns Auglības un Ražības svētkus svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam.
baletdejotājs Baletdejotāja kaRjeru Māris Liepa sāka Rīgā.
pavārds Baltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
placdarms Baltijas valstis kļūst paR Rietumu valstu placdarmu.
EUR Banka vienojas noteikt Latvijas Bankas pRasījumu EUR.
saplūst BaRikāžu dienās iedzīvotāji no visas Latvijas saplūda Rīgā.
scenārijs BēRnudārza izlaidumā pēc scenārija paredzēts, ka, skanot Raimonda Paula "Piena ceļam", bērni pa pāriem nāks iekšā.
ielidot Biju ielidojis Rīgā tikai uz dažām dienām.
ienākt Biju tikko ienācis Rīgā.
tēvamāsa BiRuta, saukta Ruta, ar tēvamāsas palīdzību gādājusi zāles..
lācis BoRiss [Bērziņš] – smagnējs, visai neveikls lācis, tāds kā mazliet apjucis, bet ļāvīgs. Rasmai galvā līgavas plīvurs.
de BRazīliešu futbolists Ronaldu de Asiss Moreira līdzjutējiem pazīstams kā Ronaldinju.
brīkš BRīkš brīkš, brākš brākš, Kas krūmos brikšināja? Raibas govis brikšināja, Zaļu zāli meklēdamas.
miests Būtībā Rīga tāds miests vien ir.
plaušas CauR Rīgas plaušām – Ķeizarmežu ir desmit minūšu nāciens līdz mūsu mājām.
cekulains Cekulaina zīle dzied Rīgas torņa galiņā.
ceļš Ceļš no Rīgas līdz Kuldīgai.
senāts CiceRons ieguva ļoti labu izglītību, ilgu laiku mācījās retoriku un filozofiju, runāja tiesā, tautas sapulcē, Romas senātā.
kontemplācija Cik ilgs laiks iR dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
čarterreiss ČaRterreiss no Tokijas uz Rīgu.
dagestāņi Dagestāniešu dzejnieks Rasuls Hamzatovs.
satikties Daiļā saules meita, Staltais mēness puisis, – Kā tas nāca? Kā nenāca? – Rokas satikās.
nokraut Daļu kRavas nokrāva Roterdamas ostā.
sarkasms Daudz iRonijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
savaņģot Dibinot spoRta skolu, vingrošanas treneri savaņģoja no Rīgas.
dienēt Dienēt Rīgā.
tēvs Dievs iR mūsu Tēvs un Radītājs.
DR DR koridors.
dramatisms DRamatisms Rembranta glezniecībā.
knipu Dzenis kala knipu, knapu, Raibi svārki mugurā.
pastarpināt Dziesmas pastaRpināja mācītāja piemeklētie citāti no Svētajiem Rakstiem.
piedancot Dziesmu svētku dalībnieki pieskandinās un piedancos Rīgu.
pievārte Dzīvot Rīgas pievārtē.
starpkaru Dzīvot staRpkaru laikā Rīgā.
terjeri Džeka Rasela terjeri.
varoņopera Džoakīno Rosīni romantiskā varoņopera "Vilhelms Tells".
inscenējums EduaRda Smiļģa veidotie Raiņa lugu inscenējumi.
burts EiRo apzīmē ar burtiem EUR.
kristianizēt EiRopa ir kristianizēta pēc Romas impērijas bojā ejas.
sateka Ejot pa Vaives labo kRastu, var nokļūt līdz Vaives un Raunas satekai.
buržuāzija Ekonomiskā kRīze ir skārusi ievērojamu daļu Rietumeiropas vidējā un augstākā buržuāzijas slāņa.
sedliene ElbRusam ir divas virsotnes – Rietumu un Austrumu, kuras atdala sedliene.
rudenāji Es atRadu ganīdama Rudenāja biķerīti. Vai bij mani bāleliņi Rudenājus turējuši?
viebties Es ievilku kāRtīgu malku un viebdamies sniedzu pudeli atpakaļ. Rums jau nu nebija dzēriens pa manai gaumei.
vīrs Es Redzu – nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. Ir 1873. gads. Dimd Rīga. Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies...
esejists Esejists Jānis Rokpelnis.
būt Esmu dzimusi Rīgā.
žurkulēns Filmiņā PaRīzes kanalizācijas caurulēs mitinās jaukais žurkulēns Remī.
studija Filmu studija "Rija".
uguņot FiRma ieguvusi tiesības uguņot Rīgas svētkos.
fon Fon deR Rekes dzimtas ģerbonis.
satelītvalsts Galileja bija nevis tiešā Romas pakļautībā, bet satelītvalsts, kurai bija pašai sava nodokļu sistēma.
lente Galvenā loma Rīgas kinostudijas lentē.
iet Gāzes vads iet uz Rietumeiropu.
heisā Hei-sā! Ragavas traucās, ragavas lidoja.
zibenskarš HitleRs plānoja pret PSRS zibenskaru – 2–3 mēnešu laikā bija paredzēts ieņemt Maskavu, Ļeņingradu un Donbasu.
pieaurot Hokeja līdzjutēji centās pieauRot arēnu "Rīga".
hronists HRonists Baltazars Rusovs.
poētika I. Rankas skulptūru poētika.
Riksdags Iegūt vaiRāk nekā pusi vietu Riksdagā.
kūtrs IekRīt mēness kā rausis Zaļi tumšajās eglēs. Rudens rīts, kūtri ausis, Ilgi viņu tur meklēs.
raidsabiedrība Igaunijas nacionālā Raidsabiedrība EER.
iluminācija Iluminācija Rīgas astoņsimtgades svētkos.
reālists Iļja Repins apgalvoja, ka skaistums slēpjas patiesībā.
inspicēt Inspicēt Rīgas Centrāltirgu.
zemessardze IR izveidoti trīs Zemessardzes novadi: Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.
caurstaigāt IR nācies caurstaigāt teju vai visas lielākās Rīgas slimnīcas.
pārsteidzošs IR pārsteidzoši un iepriecinoši vērot, kā mainījies Rīgas un citu Latvijas pilsētu izskats.
vieskoncerts Itāliešu slavenā tenoRa vieskoncerti Rīgā.
grenlandieši IvaRs Sīlis, Rīgā dzimis grenlandietis, rakstnieks un ceļotājs.
suvenīrizdevums Izdevniecība laidusi klajā suvenīRizdevumu "Rainis. Lauztās priedes", kur klasiskais dzejolis piedāvāts vairāk nekā trīsdesmit valodās.
SAPARD Izmantojot SAPARD iespējas, uzbūvēt viesu māju.
izostīt Izostīt, kad paRedzēts brauciens uz Rīgu.
eliksīrs Jā – ValmieRas braucieni bija dzīvinoša eliksīra deva manā Rīgas vienmuļībā pagurušajā organismā.
viens Janis Rozentāls ir viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem.
pseidonīms Jāņa Pliekšāna pseidonīms iR Rainis.
portrets Jāņa PoRuka portrets Rūdolfa Egles monogrāfijā ir pārliecinošs.
portrets Jaņa Rozentāla gleznotais sievas portrets.
raidstacija Jaunā Raidstacija dzirdama Rīgā un tās apkārtnē.
virsbīskapija JeRsikas valsti 1209. gadā nomainīja Livonijas ordeņa valsts un Rīgas virsbīskapija.
jūgendstils Jūgendstila celtnes Rīgas centrā.
metropole Jūgendstila metRopole Rīga.
viduklis Kādu bRīdi ar viņu parunājās Repa advokāts, kas ir apaļu vidukli un baltiem matiem.
kandidāts Kandidātu saRaksts Rīgas domes vēlēšanām.
bāleliņš KaRā iešu es, māmiņa, Raudās divas zeltenītes: Raudās māsa bāleliņa, Tautu meita arājiņa.
de KaRdināls de Rišeljē.
kiangs Kiangi Rīgas zoodārzā.
kinoteātris KinoteātRis "Rīga".
rags Kolkas Rags atdala Baltijas jūru no Rīgas jūras līča.
stils Komēdija "Pusideālists" iR stila ziņā radikāli atšķirīga no vēlākajiem Raiņa dramatiskajiem darbiem.
komponēt Komponēt Raiņa dzeju.
vietniekpulks Kopš 1870. gada Reinis Kaudzīte bija Vecpiebalgas vietniekpulka loceklis.
lielmeistars KoRa mākslas lielmeistars Teodors Reiters.
mālis Kumeliņš nebaRots, Rīta mālis nesamalts.
sibilla Kūmu sibilla Senajā Romā.
kvartets KvaRtets no operas "Rigoleto".
sekvencēt LaboRatorija plāno pilnu SARS-CoV-2 genoma sekvencēšanu.
pārstāvniecība Latgales pāRstāvniecība Rīgā.
popdziedātājs Latviešu popdziedātājs LauRis Reiniks.
psiholoģisks Latviešu psiholoģiskās pRozas meistare Regīna Ezera.
zemūdene Latviešu zemūdene "Ronis".
pēctecis Latvija iR 1940. gadā okupētās Latvijas Republikas pēctece.
valstspilsēta Latvijā iR desmit valstspilsētas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.
CD-ROM Latvijā izdotās CD-ROM datu bāzes.
bosnieši Latvijas basketbola līdzjutējiem labi pazīstams iR bosnietis Kenans Bajramovičs, kurš pagājušajā sezonā spēlēja "VEF Rīga" rindās.
galvaspilsēta Latvijas galvaspilsēta iR Rīga.
sauklis Latvijas hokeja vidē populāRs ir sauklis "Tikai Rīga, tikai "Dinamo"!"
inkorporācija Latvijas inkoRporācija PSRS sastāvā.
diecēze Latvijas paReizticīgās baznīcas Rīgas diecēze.
akadēmija Latvijas PSR Zinātņu akadēmija.
bigbends Latvijas Radio bigbends.
fonotēka Latvijas Radio fonotēka.
de iure Latvijas Republikas atzīšana de iure.
ģenerālkonsuls Latvijas Republikas goda konsuls vai ģenerālkonsuls ir persona, kurai Latvijas Republika uztic veikt valsti reprezentējošas un konsulārās funkcijas.
ģenerālprokurors Latvijas Republikas ģenrālprokurors.
karogs Latvijas Republikas karogs.
likumdevējs Latvijas Republikas likumdevējs ir Saeima.
rezidents Latvijas Republikas rezidents.
republika Latvijas Republikas Saeima.
valstspilsēta Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās.
ledussega Ledussega Rīgas līcī.
leģenda Leģenda paR Turaidas Rozi.
revolucionārs LeģendāRā revolucionāre Roza Luksemburga.
rokgrupa LeģendāRās latviešu rokgrupas "Remix", "Sīpoli", "Jumprava", "Credo" un "Opus Pro".
izlidot Lidmašīna izlido no Rīgas pulksten astoņos.
atlidot Lidmašīna Rīgā atlido pievakarē.
no Lidot aR lidmašīnu no Rīgas uz Berlīni.
lidot Lidot maRšrutā Rīga–Vīne.
līdz Lidot no Kopenhāgenas līdz Rīgai.
līdz Līdz Rīgai vēl jābrauc daži kilometri.
maģistrāle Līdzās maģistRālei Rīga–Tallina.
civilapģērbs Lielā skaitā tajā piedalījās civilapģēRbā pārģērbti Rīgas karaskolu kursanti un virsnieki.
kebabnīca Lieliska kebabnīca Rīgas nomalē.
bīskapija Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija piRmā Romas katoļu baznīcvalsts.
tauta LPSR Tautas rakstnieks.
pārstāvniecība LR diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.
LR LR ģenerāldirektors.
LR LR pilsoņi.
virspavēlnieks LR Robežsardzes virspavēlnieks.
izlolot Lugāno Rakstītajos darbos Rainis izlolojis Latvijas valsts ideju.
maestro MaestRo Raimonds Pauls.
vietsēdis Mana mamma iR tipisks vietsēdis, viņai pat atbraukšana no Ventspils uz Rīgu nozīmē negulēt visu nakti.
nomaļnieks MaztuRīgs Rīgas nomaļnieks.
radītājs Meklēt otRā to labo, ko katrā ielicis Radītājs.
necilvēcīgs Mēs bRaucām necilvēcīgi lēni, bet Ričards nebija piedabūjams uzņemt lielāku ātrumu.
zvejniecība Mēs nodaRbojamies ar zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē.
mīlasstāsts Mīlasstāsts paR Romeo un Džuljetu.
mīties Mīties aR savu divriteni pa Rīgas ielām.
pakts Molotova-Ribentropa pakts.
tradīcija Mūsdienās katoļu baznīca ietveR vairākas atšķirīgas baznīcas tradīcijas: Romas, Bizantijas, armēņu, maronītu, Austrumu un Rietumu sīriešu, koptu.
spāņi Mūsu tenisists zaudēja spānim Rafaelam Nadalam.
kinomūzika N. Rotas kinomūzika.
stils Nacionālā Romantisma stilā ir uzcelta lielākā daļa Rīgas centra ēku.
sabraukt Naktī Rīgā sabrauca traktori un cita smagā tehnika.
skumjš Nav stāsta skumjāka aR mīlas metu, kā šis par Romeo un Džulietu.
sažmaugt Neizsakāmas sāpes SiRdi tam sažmaudza, greizsirds asajie asmeņi pirmo Reizi sagrieza viņa krūtis. Koknes's; kā viņa Ticamais draugs, tāds viltnieks..
uzmāka Nelocīties nedz AustRumu, nedz Rietumu uzmāku priekšā.
neoromantisms NeoRomantisma iezīmes Jaņa Rozentāla glezniecībā.
līdz No Rīgas līdz Koknesei ir 100 kilometru.
kursēt No Rīgas uz Alūksni kursē autobusi.

R citās vārdnīcās:

Tēzaurs