Paplašinātā meklēšana
Meklējam R.
Atrasts vārdos (31):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2689):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tribūns Amatpersona Senajā Romā.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (Senajā Romā).
- upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
- zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
- komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
- rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- RB Laikraksts "Rīgas Balss".
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LR Latvijas Radio.
- LR Latvijas Republika.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- Baltais nams Operas nams Rīgā.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
- asesors Pretora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
- kooperators Privātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
- zemesvēzis Racējcircenis.
- ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
- ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
- racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
- konstruktīvs Racionāls, loģisks.
- racionālistisks Racionāls.
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- radināties Radināt sevi (pie kā).
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- radene Radiniece.
- radubērns Radinieka, radu bērns.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radagabals Radinieks.
- rads Radinieks.
- cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
- radiopārraide Radio raidījums.
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- neptūnijs Radioaktīvs metāls [Np].
- tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3 [T].
- radiouztvērējs Radioaparāts.
- radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
- radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radiotelegramma Radiogramma.
- radiologs Radioloģijas speciālists.
- radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
- radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
- radioprogramma Radioraidījums.
- radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
- radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
- radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
- radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
- radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
- raidstacija Radiostacija.
- radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
- radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
- radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
- radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
- radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
- ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- radiofrekvence Radioviļņu frekvence.
- celsme Radīšana; veidošana.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- demonstrēt Rādīt (citiem savas spējas).
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- pārplēst Radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārlieku lielu slodzi.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- atražot Radīt (ko sev līdzīgu).
- miglot Radīt (miglu).
- producēt Radīt (organiskas vielas).
- pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
- izdot Radīt (skaņu).
- smieties Radīt (smieklus).
- atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
- rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- ievainot Radīt audu bojājumu ārējas iedarbības rezultātā.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
- svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) – piemēram, par kaitēkļiem.
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- mest Radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas.
- raudāt Radīt gari stieptas, elsām līdzīgas skaņas (par vēju).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas.
- brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- gurgulēt Radīt gurgulējošas skaņas, skalojot rīkli.
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- iespaidot Radīt iespaidu.
- riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
- žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piem., par priekšmetiem, kuros veidojas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
- čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
- brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- izbrīnīt Radīt izbrīnu.
- producēt Radīt kādā procesā.
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- dziedāt Radīt melodiskas skaņas (par priekšmetiem).
- nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
- kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
- žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
- stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
- čūkstēt Radīt paklusu šņācošu troksni.
- čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
- čabināt Radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- ņirkstēt Radīt paklusu, griezīgu troksni, kāds rodas, piem., kam beržoties gar ko.
- čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
- čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
- murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
- sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- vairoties Radīt pēcnācējus (par dzīvniekiem, augiem); radīt jaunus (savas sugas) pārstāvjus.
- sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
- pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
- dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
- šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- rezonēt Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
- tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- dīkt Radīt samērā smalkas, augstas stieptas skaņas; atskanēt tādām skaņām.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- sāpēt Radīt sāpes (2).
- izsāpēt Radīt sāpes un pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs); žilbināt.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
- bļaut Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- blākšķēt Radīt skaļu dobju troksni (piem., par ko smagu, kas pret ko atsitas).
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- skanēt Radīt skaņas.
- kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- īdēt Radīt smalku, stieptu skaņu.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- rībēt Radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
- čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
- izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
- krākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- šņākt Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem).
- šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- šļakstināties Radīt šļakatas, šļakstīties.
- šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
- elsot Radīt šņācošu troksni.
- elst Radīt šņācošu troksni.
- denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
- traumēt Radīt traumu, bojājumu (audos, orgānos).
- traumatizēt Radīt traumu; traumēt.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko.
- žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
- rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) – par dzīvniekiem, putniem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
- būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
- skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
- dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- raudāt Radīt žēlabainas skaņas (par dzīvniekiem).
- ņirgt Rādīt, atsegt zobus.
- atnest Radīt, dot (ienākumus, peļņu).
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- novest Radīt, izraisīt.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
- fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
- treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
- ģenerēt Radīt; izraisīt.
- krējumlaizis Rādītāja pirksts.
- ciltsmāte Radītāja, aizsācēja.
- podlaiža Rādītājpirksts.
- rādītājs Rādītājpirksts.
- ciltstēvs Radītājs, aizsācējs.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- indekss Rādītājs, saraksts.
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- rada Radniecīgs, līdzīgs.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
- izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- meklēt Radošajā darbībā censties atrast (ko).
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
- interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
- atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
- trupa Radošs aktieru vai cirka mākslinieku kolektīvs.
- sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
- kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
- norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
- sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- parādīt Rādot paskaidrot, pamācīt (piem., darbību, paņēmienu).
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
- parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
- parūcināt Radot rūkoņu, pabraukāt.
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- nosprostot Radot šķērsli (kādā vietā), kavēt, pārtraukt plūsmu, pārvietošanos (pa to).
- aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, pārtraukt (kā plūsmu, pārvietošanos).
- pieēnot Radot vieglu ēnu, pasargāt (augus) no saules staru tiešas iedarbības.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- ģenealoģija Raduraksti; (kā) izcelsmes, radniecības pētīšana, noskaidrošana.
- sabats Raganu, burvju u. tml. sapulcēšanās kopā un tikšanās ar velnu.
- ragavas Ragaviņas.
- ragutiņas Ragaviņas.
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar dažādu krāsu plankumiem, laukumiem.
- raibumots Raibumains.
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- tālraide Raidīšana lielā attālumā.
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
- telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu; sūtīt telegrammu.
- dzīt Raidīt projām.
- ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
- radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
- rainists Raiņa daiļrades pētnieks.
- ziedēt Raisīt ziedus (par augiem); būt plaukumā (par ziedu).
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- izrist Raisoties izjukt (parasti par matiem).
- dzīvs Raits (par norisi, darbību).
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- brāziens Rājiens.
- rajonizēt Rajonēt.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- parakāties Rakājoties pameklēt.
- šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur.
- rakāt Rakņāt.
- rakāties Rakņāties (1).
- rakāties Rakņāties (2).
- rakāties Rakņāties (3).
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklējot ko.
- kārpīties Rakņāties (kur, piem., strādājot).
- publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
- grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
- raports Raksta, zīmējuma vismazākā daļa, motīvs, kas periodiski atkārtojas.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- musturains Rakstains.
- mašīna Rakstāmmašīna.
- tabulators Rakstāmmašīnas ierīce tabulu rakstīšanai.
- bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
- rakstāmlietas Rakstāmpiederumi.
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- rakstāmspalva Rakstāmrīks (kopā ar šādu priekšmetu).
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
- rakstīklis Rakstāmrīks.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- saraksts Rakstiska informācija (par ko).
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- rakstīt Rakstiski vērsties (pie kāda).
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums.
- piezīme Rakstisks aizrādījums (skolā).
- vaučers Rakstisks apliecinājums, galvojums.
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- saraksts Rakstisks reģistrs.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu.
- glītrakstīšana Rakstīšana glītā rokrakstā; mācību priekšmets, kurā attīsta šādu prasmi.
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- raksts Rakstīšana.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
- rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
- spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
- recenzēt Rakstīt recenziju, sniegt atsauksmi (par ko).
- pārrakstīt Rakstīt tīrrakstu.
- tvītot Rakstīt tvītus.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
- žirēt Rakstīt žiro.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- rakstītmāka Rakstītprasme.
- rakstīšana Rakstītprasmes apgūšana.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
- dokumentālists Rakstnieks, kas raksta dokumentālo prozu.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejas darbus.
- prozaiķis Rakstnieks, kas savus daiļdarbus raksta prozā.
- esejists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta esejas.
- romānists Rakstnieks, kurš pārsvarā raksta romānus.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot.
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- pārrakstīties Rakstot kļūdīties.
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
- ielaist Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- reklāmraksts Raksts (kā) reklamēšanai.
- ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
- komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
- apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
- artiķelis Raksts presē.
- kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
- diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
- dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
- rūtojums Raksts, ko veido rūtis (2).
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
- apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma).
- zīmējums Raksts, ornaments (piem., no līnijām, kontūrām).
- musturs Raksts; ornaments (piem., adījumā).
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- rakstuzīme Rakstu zīme.
- iedaba Rakstura, personības īpašību kopums; arī raksturs.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- piesitiens Raksturīga nianse, akcents.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- vaids Raksturīga stiepta (putna) balss skaņa.
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- daba Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
- seja Raksturīgo, individuālo (piem., parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
- piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
- šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
- analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
- anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
- anarhistisks Raksturīgs anarhismam, saistīts ar to.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- anglisks Raksturīgs angļiem, angļu valodai.
- antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
- arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- idiotisks Raksturīgs idiotam; pilnīgi bezjēdzīgs, absolūti muļķīgs.
- itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- raksturs Raksturīgs izturēšanās veids (par dzīvniekiem).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
- kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
- kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
- krievisks Raksturīgs krieviem.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
- latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
- latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
- nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- sēlisks Raksturīgs sēļiem, sēļu kultūrai, valodai.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
- slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
- raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
- figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
- noraksturot Raksturot (kādu, ko).
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- skrīveris Rakstvedis, arī ierēdnis.
- proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
- orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
- akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
- orderis Rakstveida rīkojums ko iesniegt vai saņemt (piem., naudu).
- rakstudarbs Rakstveidā veicams uzdevums.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic arheologi zinātniskos nolūkos; tas, ko atrod, kas atklājas šādu rakšanas darbu rezultātā.
- rakums Rakšanas darbi, ko veic zinātniskā, izpētes nolūkā.
- bagarēt Rakt ar bagaru (upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt.
- pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
- zenītraķete Raķešu zenītierocis.
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
- stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
- pildiņš Rāmī iestiprināts plāns dēlis vai finieris.
- slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- lēnīgs Rāms, mierīgs.
- lēns Rāms, mierīgs.
- rimts Rāms, mierīgs.
- rēns Rāms, nesteidzīgs, bez spraiguma.
- norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pār kam, pār ko).
- pierāpties Rāpjoties pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sarāpties Rāpjoties uzkļūt (uz kā).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpot Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
- pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sarāpot Rāpojot savirzīties (kopā, kur).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
- norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
- līst Rāpot, virzīties, pieplokot ar ķermeni (par dzīvniekiem).
- čūska Rāpulis ar garu, veltenisku ķermeni un zvīņainu ādu, kuru periodiski nomaina.
- ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
- reptilis Rāpulis.
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- rasaspodiņš Rasaskrēsliņš.
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
- rasēšana Rasējumu izgatavošana; attiecīgais mācību priekšmets.
- rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
- transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
- norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
- rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
- gūt Rast (atzinību, ievērību u. tml.) – piem., par priekšlikumu, publikāciju, darbības veidu.
- gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
- iziet Rast izeju, izkļūt (no kā).
- iegūt Rast labumu (piem., no kādas vai kāda rīcības).
- tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
- atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
- iegūt Rast, izjust.
- apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- sprēgāt Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
- pavērties Rasties (iespējai, izdevībai u. tml.).
- izveidoties Rasties (kādā procesā, norisē, apstākļos vai mērķtiecīgā darbībā) – par parādībām dabā.
- skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
- iegūt Rasties (kādām īpašībām).
- ienākt Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
- sarasties Rasties (lielākā daudzumā).
- perināties Rasties (par domām, idejām, plāniem, arī tieksmēm u. tml.).
- sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
- izvirzīties Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
- apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā.
- iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
- rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
- izlīdzināties Rasties līdzsvarotībai, saskaņai, harmonijai.
- sarietēt Rasties lielākā daudzumā (par pienu).
- apšķebināties Rasties nelabumam.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- izgulsnēties Rasties nogulumu veidā.
- saplīst Rasties plīsumam, plaisai.
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- rādīties Rasties redzes tēlu veidā.
- spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
- likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- parādīties Rasties un kļūt saskatāmam.
- iegult Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegulties Rasties un pārņemt (par nogurumu, smaguma sajūtu u. tml.).
- iegult Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- iegulties Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
- parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
- augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem); būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām), iekaist.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
- izraisīties Rasties, iesākties.
- sacelties Rasties, iestāties (parasti pēkšņi).
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- piedzimt Rasties, izveidoties.
- uzaugt Rasties, izveidoties.
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- aust Rasties, parādīties (atmiņā, apziņā).
- šķilties Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
- saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
- uzšķilties Rasties, parasti pēkšņi.
- uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
- raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- mesties Rasties; kļūt redzamam, izjūtamam.
- sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums.
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
- divriči Rati ar diviem riteņiem.
- vezums Rati vai ragavas ar kravu.
- pajūgs Rati vai ragavas kopā ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku (iejūgtiem dzīvniekiem).
- līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
- kulba Rati, ragavas ar (parasti auduma) jumtu; ratu, ragavu segtā daļa.
- vāģis Rati.
- sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
- izrāties Rāties un pabeigt rāties.
- krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
- rateļi Ratiņi (kā) pārvadāšanai.
- vāgūzis Ratnīca.
- sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- ritenis Rats.
- konsuls Rātskungs (piem., Rīgā līdz 19. gs. otrajai pusei).
- vezums Ratu vai ragavu krava kā aptuvens mērs.
- noraukt Raucot nobeigt adījumu.
- saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu.
- pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
- asaras Raudāšana, raudas.
- raudiens Raudāšana, raudas.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
- nogaudot Raudāt (kādu laiku).
- noraudāt Raudāt (kādu laiku).
- apraudāties Raudāt īsu brīdi.
- izraudāties Raudāt un beigt raudāt.
- gaudot Raudāt; vaimanāt.
- bimbāt Raudāt.
- kaukt Raudāt.
- ņuņņāt Raudāt.
- pinkšķēt Raudāt.
- puņķoties Raudāt.
- vēkšķēt Raudāt.
- oregano Raudene (augs).
- oregano Raudene (garšviela).
- pinkšķiens Raudiens.
- pieraudāt Raudot izveidot.
- noraudāt Raudot liet (asaras).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
- apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
- čīkstēt Raudulīgi gausties, žēloties.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
- vaimanas Raudulīgi, žēlabaini izsaucieni, paužot bēdas, sāpes.
- ņerkstīgs Raudulīgs, čīkstīgs.
- ņaudulīgs Raudulīgs.
- prove Raudze (1).
- prove Raudze (2).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
- medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
- tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
- mieles Rauga nogulsnes, padibenes.
- ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
- ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- pārraut Raujot pārdalīt.
- saraut Raujot saplūkt, savākt (ko).
- pieraut Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- rupjš Raupjš, negluds, ar izciļņiem.
- rēpuļains Raupjš, negluds, nelīdzens.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piem., par koka mizu).
- speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
- traust Raust (1).
- traust Raust (2).
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- trausties Rausties.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
- sapurināt Raustot stipri sakustināt.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- aizraust Raušot aizvirzīt.
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
- izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
- paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
- saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
- sarausties Raušoties iekļūt (kur).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierausties Raušoties pievirzīties.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
- šķīt Raut, plūkt, lai ēstu; ēst.
- izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
- izravēt Ravējot izraut.
- aizvelkamais Rāvējslēdzējs.
- rāvējs Rāvējslēdzējs.
- rāvējslēdzis Rāvējslēdzējs.
- kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
- neraža Ražas trūkums vai slikta, maza raža.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; veiksmīgs, rezultatīvs.
- bagāts Ražīgs, dāsns.
- produktivitāte Ražīgums; auglīgums.
- saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
- ražojums Ražojot radītais priekšmets, produkts izstrādājums.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
- saimniecība Ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piem., valstī, tās daļā).
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
- grāmatrūpniecība Ražošanas nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- atražošana Ražošanas pastāvīgas atjaunošanas un attīstības process; atjaunošana ražošanas procesā.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- ekonomika Ražošanas un sadales attiecību kopums.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- saimniecība Ražošanas uzņēmums.
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
- atlikums Ražošanas, pārstrādes u. tml. procesa atliekas.
- štancēt Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
- producēt Ražot, izgatavot.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
- reaktīvs Reaģents.
- sagaidīt Reaģēt (ar kādu izturēšanos) uz (kāda) ierašanos.
- uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
- atbildēt Reaģēt (uz ko) ar darbību, izturēšanos.
- atsmaidīt Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
- atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem.
- atsaukties Reaģēt (uz ko), reaģēt ar balsi (par dzīvniekiem).
- reflektēt Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
- klausīt Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
- aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- atbalss Reakcija (piem., sabiedrībā).
- pretreakcija Reakcija, ko izraisa kāda darbība, norise.
- aktivitāte Reakcijas spēja; pastiprināta darbošanās.
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- daba Reālajos apstākļos (ne maketā, plānā u. tml.).
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
- kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
- dzīve Realitāte, īstenība.
- tiešamība Realitāte; īstenība.
- iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
- izmantot Realizēt (piem., tiesības uz ko).
- tirgot Realizēt nelegālas, arī nekvalitatīvas preces.
- materializēt Realizēt, īstenot materiālā formā.
- piepildīt Realizēt, īstenot.
- īstenotājs Realizētājs.
- pārvērsties Realizēties, īstenoties.
- piepildīties Realizēties, īstenoties.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- materiāls Reāls, vielisks.
- reālskolnieks Reālskolas audzēknis.
- reanimatologs Reanimatoloģijas speciālists.
- želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) – par dzīvniekiem.
- redkolēģija Redakcijas kolēģija.
- ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
- redaktūra Redakcionāli labojumi (tekstā).
- redeļots Redeļains.
- izrediģēt Rediģēt un pabeigt rediģēt.
- vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- acs Redze, redzes spēja.
- acugaisma Redze, redzes spēja.
- šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
- tuvredzība Redzes defekts, kas rada grūtības tālu priekšmetu saskatīšanā.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
- redzesloks Redzes lauks.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
- neredzība Redzes trūkums, aklums.
- sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
- aklums Redzes zudums abās acīs.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- sapņot Redzēt (ko) sapnī.
- noredzēt Redzēt (sapni vai ko sapnī); nosapņot.
- caurredzēt Redzēt cauri, saskatīt (ko).
- samurgot Redzēt mokošos, nomācošos sapņos.
- murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
- sasapņot Redzēt sapnī; nosapņot.
- sapņot Redzēt sapņus (miegā).
- redzēt nāvi (vaigu vaigā) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīties nāvei vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
- saredzēt Redzēt; nojaust, noprast.
- ieraudzīt Redzēt.
- matīt Redzēt.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- koreferāts Referāts, ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
- aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- aprakties Refl. --> aprakt.
- aptīties Refl. --> aptīt.
- ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt [2].
- austies Refl. --> aust [2]; tikt austam.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; tikt bārstītam.
- izbārties Refl. --> bārt; izbārt vienam otru.
- blīvēties Refl. --> blīvēt.
- čakarēties Refl. --> čakarēt.
- dalīties Refl. --> dalīt.
- darīties Refl. --> darīt.
- durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
- glābties Refl. --> glābt.
- gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
- ieausties Refl. --> ieaust (1).
- ieberzties Refl. --> ieberzt; tikt ieberztam.
- iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
- iegriezties Refl. --> iegriezt [1] (2), tikt iegrieztam.
- ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
- ielasīties Refl. --> ielasīt [2].
- iesieties Refl. --> iesiet (1).
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslēgties Refl. --> ieslēgt (3).
- ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
- iesmaržoties Refl. --> iesmaržot.
- iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
- iesmidzināties Refl. --> iesmidzināt; iesākt smidzināt; īsu brīdi smidzināt (par lietu).
- iesperties Refl. --> iespert (4).
- ietriekties Refl. --> ietriekt (1).
- ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
- ieviesties Refl. --> ieviest.
- izārdīties Refl. --> izārdīt.
- izbāzties Refl. --> izbāzt (1); tikt izbāztam (1).
- izliekties Refl. --> izliekt.
- izplatīties Refl. --> izplatīt.
- izplesties Refl. --> izplest (1).
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (4); tikt izrakstītam.
- izriesties Refl. --> izriest (2).
- izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
- izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
- izstumties Refl. --> izstumt.
- izšauties Refl. --> izšaut (3); tikt izšautam.
- izšķilties Refl. --> izšķilt; tikt izšķiltam.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt; tikt izšļakstītam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot; tikt iztaisnotam.
- izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
- izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- izvērsties Refl. --> izvērst [1] (1); tikt izvērstam.
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
- izžāvēties Refl. --> izžāvēt (2).
- jaukties Refl. --> jaukt (1).
- klāties Refl. --> klāt [1] (1); tikt klātam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
- krustoties Refl. --> krustot [2]; tikt krustotam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- kulties Refl. --> kult (1); tikt kultam.
- lādēties Refl. --> lādēt [1] (2); tikt lādētam.
- malties Refl. --> malt; tikt maltam.
- mežģīties Refl. --> mežģīt (1); tikt mežģītam.
- nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
- nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
- nolocīties Refl. --> nolocīt; tikt nolocītam.
- nomuļļāties Refl. --> nomuļļāt (1).
- noplivināties Refl. --> noplivināt; tikt noplivinātam.
- norobežoties Refl. --> norobežot; tikt norobežotam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
- nosusināties Refl. --> nosusināt (1); tikt nosusinātam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt; tikt novārtītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
- pacelties Refl. --> pacelt (2).
- pacelties Refl. --> pacelt (3).
- pacelties Refl. --> pacelt (4).
- pacirsties Refl. --> pacirst (2).
- pagriezties Refl. --> pagriezt [1] (1).
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt; kļūt plašākam.
- pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
- pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
- pasisties Refl. --> pasist (2); tikt pasistam.
- pastaipīties Refl. --> pastaipīt (1).
- pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
- piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
- pielīmēties Refl. --> pielīmēt (1); tikt pielīmētam.
- pielocīties Refl. --> pielocīt (1); tikt pielocītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt; tikt piepildītam.
- pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- piešauties Refl. --> piešaut (2); tikt piešautam.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
- plesties Refl. --> plest (1).
- plivināties Refl. --> plivināt. Tikt plivinātam.
- pogāties Refl. --> pogāt (1).
- potēties Refl. --> potēt (1); tikt potētam.
- purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
- raisīties Refl. --> raisīt (1); tikt raisītam.
- raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
- reproducēties Refl. --> reproducēt (3).
- saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam kopā.
- sacelties Refl. --> sacelt (1).
- sacepties Refl. --> sacept (1).
- saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt; kļūt īsākam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saistīties Refl. --> saistīt (2), būt saistītam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
- sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
- sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
- sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1); tikt sakoncentrētam.
- sakrampēties Refl. --> sakrampēt; tikt sakrampētam.
- saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
- salocīties Refl. --> salocīt (1); tikt salocītam.
- samežģīties Refl. --> samežģīt (1).
- samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
- sarausties Refl. --> saraust (2).
- sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- saskaldīties Refl. --> saskaldīt (4); tikt saskaldītam.
- saskaloties Refl. --> saskalot (1); tikt saskalotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
- saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
- saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
- saslēgties Refl. --> saslēgt (1); tikt saslēgtam.
- saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt; tikt sastiprinātam.
- sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
- sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
- satīties Refl. --> satīt (1); tikt satītam.
- satīties Refl. --> satīt (2).
- satuvināties Refl. --> satuvināt (1); tikt satuvinātam.
- sautēties Refl. --> sautēt; tikt sautētam.
- savelties Refl. --> savelt (1); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt (2); tik saveltam.
- savērpties Refl. --> savērpt (1); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (2); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (3); tikt savērptam.
- savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
- savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (5); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (6); tikt savilktam.
- savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt (2); tikt savītam.
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt; tikt skaldītam.
- slēgties Refl. --> slēgt (1); tikt slēgtam.
- slēgties Refl. --> slēgt (2).
- staipīties Refl. --> staipīt (1).
- stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam; sautēties.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
- šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
- šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
- triepties Refl. --> triept; tikt trieptam.
- vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
- velties Refl. --> velt (1).
- velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
- velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
- vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
- vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- žņaugties Refl. --> žņaugt.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- uzcirsties Refleksīvs --> uzcirst (1).
- uzdurties Refleksīvs --> uzdurt.
- uzdzīties Refleksīvs --> uzdzīt (3).
- uzgriezties Refleksīvs --> uzgriezt [1] (3).
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (1).
- uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (2, 3).
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
- uzmaukties Refleksīvs --> uzmaukt.
- uzsūkties Refleksīvs --> uzsūkt.
- veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (1); tikt vērstam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (2); tikt vērstam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (1); tikt vērtam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (2).
- vēsināties Refleksīvs --> vēsināt; tikt vēsinātam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
- reflektors Reflektorisks.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- regbists Regbija spēlētājs.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- pašregulācija Regulācija, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējās iedarbības.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
- monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
- noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
- satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
- vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- oktaedrs Regulārs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
- rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
- ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
- noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
- noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
- noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pašregulēšanās Regulēšanās, kas (piem., kādā sistēmā) noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
- recepcija Reģistratūra (parasti viesnīcā, birojā).
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- grāmatot Reģistrēt (ko), piem., grāmatvedības dokumentā.
- pierakstīt Reģistrēt (piem., kādā sarakstā).
- sareģistrēt Reģistrēt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā) – par šīs iestādes darbinieku.
- matrikulēt Reģistrēt matrikulā.
- reģistrēties Reģistrēt savu laulību (dzimtsarakstu nodaļā).
- pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
- pierakstīties Reģistrēties, pieteikties.
- kāpt galvā Reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- reibīgs Reibinošs.
- reibs Reibinošs.
- reibulis Reibums (1).
- dullums Reibums, reibonis (piem., no alkohola, narkotikām).
- reiba Reibums, reibonis.
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- reimokardīts Reimatisks process sirdī, audos.
- reimatologs Reimatoloģijas speciālists.
- piegājiens Reize, kārta.
- paņēmiens Reize, kurā veic kādu darbību.
- pavadība Reizē, vienlaicīgi ar ko.
- līdztekus Reizē, vienlaikus.
- lāgs Reize.
- vienā reizē Reizē.
- uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
- šad Reizēm, brīžiem; dažreiz.
- brīžiem Reizēm, dažreiz; laiku pa laikam.
- daždien Reizēm, dažreiz.
- dažreiz Reizēm, šad un tad.
- lāgiem Reizēm; dažreiz, šad un tad.
- reizrēķins Reizināšanas tabula.
- vienreizviens Reizināšanas tabula.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
- sareizināt Reizinot iegūt (rezultātu).
- pastarpām Reizumis, pa starpām, pa vidu (norisēm, darbībām).
- sarieties Rejot sazināties.
- svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
- svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
- sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
- reklamēties Reklamēt savu izstrādājumu, uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- arhetips Rekonstruēts hipotētisks agrākais veids; pirmforma.
- prorektors Rektora vietnieks.
- pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
- lēst Rēķināt.
- atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
- aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
- izrēķināt Rēķinot atrisināt.
- sarēķināt Rēķinot iegūt (rezultātu); aprēķināt.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- aprēķināt Rēķinot noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
- pierēķināt Rēķinot pieskaitīt.
- izrēķināt Rēķinot, skaitot izplānot.
- konts Rēķins (bankā).
- faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
- rēķinvedis Rēķinvedības speciālists.
- tūre Relatīvi nobeigta (darbības, norises) daļa, relatīvi nobeigts posms.
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
- daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
- elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
- dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
- ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
- svētcere Reliģiska apcere.
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- ordinācija Reliģiska ceremonija – garīdznieka iesvētīšana amatā.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
- svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- svētdarbība Reliģiska darbība; reliģisks akts (piem., kristības, laulības).
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
- saiešana Reliģiska rakstura pasākums, sapulcēšanās.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
- mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- bauslis Reliģiski ētiska pamatnorma, likums.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrīnās kristietības virziens.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
- rituāls Reliģisku darbību kopums; ceremonija.
- dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- kalnājs Reljefa pacēlumu (kalnu) kopums, virkne; kalnu grēda.
- sedliene Reljefa pazeminājums kalnu grēdas korē.
- leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- nogāze Reljefa slīpums.
- stiegra Reljefs pavediens (audumā).
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- dzesēt Remdēt (slāpes).
- pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
- remontdarbi Remontēšanas darbi.
- izremontēt Remontēt un pabeigt remontēt.
- pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
- ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
- rentgens Rentgenaparāts; izmeklēšana ar rentgenaparātu.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- rentgenogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšana, ar rentgenstaru palīdzību iegūstot uzņēmumu uz speciālas filmas.
- kontrastizmeklēšana Rentgenoloģiska izmeklēšana, kurā izmanto kontrastvielas.
- fluorogrāfija Rentgenoloģiskas izmeklēšanas metode, kurā iegūst kaulu, iekšējo orgānu u. tml. attēlus.
- rentgencaurskate Rentgenoskopija.
- R Rentgens (starojuma mērvienība).
- rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
- rentgens Rentgenstarojums.
- strimala Reņģe.
- demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
- radioreportāža Reportāža, ko pārraida pa radio.
- pils Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
- fotomehānika Reprodukciju izgatavošanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
- kabeļtauva Resna, īpaša vijuma šķiedru tauva.
- runga Resna, smaga nūja.
- tauva Resna, vīta virve, trose.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- resgalis Resnākais (kāda priekšmeta) gals.
- kolīts Resnās zarnas iekaisums.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks.
- brangs Resns, tukls (par cilvēku).
- restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
- restaurators Restaurācijas (1) speciālists; restaurētājs.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
- kabarē Restorāns vai naktsklubs ar izklaidējošu programmu.
- krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
- platkājiņš Retējs.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) pa trīs līdz četri kopā.
- izretināt Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
- retorisms Retoriskums.
- retumis Retos gadījumos; reizēm, šad tad.
- šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- plāns Rets (par apmatojumu).
- rēnijs Rets ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks, grūti kausējams metāls, ko iegūst no molibdēna rūdām [Re].
- šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
- papliks Rets, izretināts.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- izretis Retumis.
- izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
- izretušēt Retušējot likvidēt.
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- revanšists Revanšisma piekritējs.
- pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
- vizitācija Revīzija (baznīcās un draudzēs).
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
- revolucionārisms Revolucionārā (1) aktivitāte, revolucionārās (1) darbības izpausme.
- revolucionizēt Revolucionāri noskaņot; pamudināt uz revolucionāru darbību.
- RA Rēzeknes augstskola.
- dublants Rezerves izpildītājs (teātra, operas, baletā izrādē).
- gals Rezultātā, arī beidzot, beigās.
- sekmes Rezultāti mācībās, ko novērtē ar atzīmi, ballēm, punktiem, ieskaiti u. tml.
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- aplauzums Rezultāts --> aplauzt.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- apstarojums Rezultāts --> apstarot; starojuma plūsma.
- apstiprinājums Rezultāts --> apstiprināt; tas, kas apstiprina (ko).
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
- atskaitījums Rezultāts --> atskaitīt; atskaitītā naudas summa.
- atskārsme Rezultāts --> atskārst; apjēgšana.
- atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
- atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot, atspoguļoties.
- atstāstījums Rezultāts --> atstāstīt; tas, kas tiek atstāstīts.
- atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; atšķaidītā viela, šķīdums, kam koncentrācija samazināta.
- atvasinājums Rezultāts --> atvasināt; tas, kas ir atvasināts.
- atveids Rezultāts --> atveidot; atveidojums.
- atvilkums Rezultāts --> atvilkt (3); atvilktā naudas summa.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
- bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
- briedums Rezultāts --> briest (1); gatavība.
- dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; tas, kas ir uzdāvināts.
- degums Rezultāts --> degt [1] (1).
- dūrums Rezultāts --> durt (1).
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1); tas, kas iegūts īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
- ieslēgums Rezultāts --> ieslēgt (3).
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- izsutums Rezultāts --> izsust (1); izsutusī vieta.
- nodilums Rezultāts --> nodilt; (kā) biezuma, formas u. tml. samazinājums mehāniskās berzes rezultātā.
- nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties; nogulsnējusies (kā) kārta.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); informatīva zīme, uzraksts.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); norādījums.
- noraidījums Rezultāts --> noraidīt; atteikums.
- piepildījums Rezultāts --> piepildīt (3); (kā) saturs, jēga.
- pieradums Rezultāts --> pierast (2); atkarība.
- pietūkums Rezultāts --> pietūkt; pietūkusī vieta.
- risinājums Rezultāts --> risināt.
- saaugums Rezultāts --> saaugt (1).
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
- sagrūdums Rezultāts --> sagrūst (3).
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties; rēta.
- sasalums Rezultāts --> sasalt (1); sasalusi zemes kārta.
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
- spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
- starojums Rezultāts --> starot (2).
- starojums Rezultāts --> starot (3).
- tūkums Rezultāts --> tūkt (1); tūska; satūkusī vieta.
- uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
- veldzējums Rezultāts --> veldzēt (1), veldzēties (1).
- veldzējums Rezultāts --> veldzēt (2), veldzēties (2).
- vizma Rezultāts --> vizmot.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (2).
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (5).
- zudums Rezultāts --> zust.
- efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
- sekas Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kādi cēloņi.
- kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- auglis Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, attieksmei).
- iznākums Rezultāts.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
- rezumē Rezumējums.
- režģojums Režģveida konstrukcija; režģis.
- treliņi Režģveida nožogojums (piem., kāpņu malā, ap balkonu); režģis; arī reliņi.
- margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
- viesrežija Režija, ko veic viesrežisors.
- režisūra Režija; režisora darbs.
- viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
- režisūra Režisoru kopums.
- aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
- RNS Ribonukleīnskābe.
- aizrībēt Rībot aizvirzīties.
- rībināt Rībot, ar lielu troksni pārvietoties.
- ribājs Ribu (1) kopums, ribu (1) apvidus.
- solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
- orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- akts Rīcība, darbība.
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- izdarība Rīcība, izturēšanās.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
- neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
- gājiens Rīcība, paņēmiens (piem., kā sasniegšanai); rīcības, uzvedības veids.
- aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
- izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
- darbs Rīcība.
- terorakts Rīcības epizode, kurā izmanto terorisma paņēmienus.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- rīcībnespējīgs Rīcības nespējīgs.
- padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
- iespēja Rīcības veids, paņēmiens (kā īstenošanai).
- rīcins Rīcinaugs [Ricinus communis].
- pucināt Rīdīt (suni).
- norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- izrīdīt Rīdot suni, izdzīt (kādu).
- mērglis Riebeklis, nelietis.
- riebt Riebties.
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- riekša Riekšava.
- kamera Riepas, bumbas iekšējā, piepūšamā daļa.
- viest Riest (1).
- apriet Riet (uz ko).
- sēsties Rietēt (par sauli, mēnesi).
- laisties Rietēt (parasti par sauli).
- dziesna Riets; rieta blāzma.
- rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas 6. gs. iekaroja Galliju un nodibināja savu valsti.
- R Rietumi.
- vakari Rietumi.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
- rietenis Rietumu vējš.
- rietumvējš Rietumu vējš.
- rietumzemes Rietumvalstis; rietumi (2).
- grumba Rieva (parasti sejas ādā).
- krunka Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
- līnija Rieva, grumba; šaura josla.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- RAF Rīgas autobusu fabrika.
- rīdzinieks Rīgas iedzīvotājs.
- māmuļa Rīgas Latviešu biedrība; šīs biedrības nams.
- RLB Rīgas Latviešu biedrība.
- māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
- RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
- RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
- RTO Rīgas tirdzniecības osta.
- ģipškartons Rīģipsis.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- kakls Rīkle.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
- faringīts Rīkles gļotādas iekaisums.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
- nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstākā institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs padotajiem.
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
- taisīt Rīkot, organizēt.
- turēt Rīkot, veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
- disponēt Rīkoties (ar brīvām summām, kas ir bankas kontos).
- apieties Rīkoties (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.).
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- svaidīties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, izšķērdīgi.
- manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izmantojuma, izlietojuma veidu, vietu u. tml.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- operēt Rīkoties (ar ko), izmantot (ko).
- mētāties Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
- iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
- izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
- lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
- likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
- raut acis no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
- raut aci no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
- mērkaķoties Rīkoties bezjēdzīgi, muļķīgi.
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ievērot Rīkoties saskaņā (ar noteikumiem, norādījumiem, principiem u. tml.).
- taisīt Rīkoties tā, ka (kas) izveidojas.
- vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
- vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- vairīties Rīkoties tā, lai nesastaptos (ar kādu).
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi.
- glābt Rīkoties tā, lai novērstu (kāda) bojāeju; sargāt (kādu) no bojāejas.
- glābt Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
- darīties Rīkoties, apieties.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
- riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
- likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- likt Rīkoties, lai ievietotu, iekārtotu (kādu kur).
- taisīties Rīkoties, lai kļūtu (par ko).
- gādāt Rīkoties, lai nodrošinātu (ko vajadzīgu, nepieciešamu); sarūpēt.
- glābt Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
- palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
- šiverēt Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties.
- cūkoties Rīkoties, uzvesties neestētiski.
- ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- spaile Rīks (kā) saspiešanai.
- savilktnis Rīks (kā) savilcei (1).
- stampa Rīks (koka, metāla u. tml.) ar paresninātu galu kā sasmalcināšanai, blīvēšanai ar sitieniem, grūdieniem, spiedieniem.
- mīstīklas Rīks (linu, arī kaņepāju) stiebru salauzīšanai.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- klabata Rīks (piem., koka plāksne) trokšņa radīšanai.
- slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
- slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
- airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai vai rakstīšanai.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu (kā cieta) griešanai.
- arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- greblis Rīks grebšanai.
- korķviļķis Rīks korķa izvilkšanai no pudeles kakla.
- pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
- rakstāmrīks Rīks rakstīšanai (pildspalva, zīmulis, flomāsters u. tml.).
- pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
- sprēslīca Rīks vērpjamās kodaļas piestiprināšanai pie vērpjamā ratiņa.
- makšķere Rīks zivju ķeršanai – kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
- tralis Rīks zivju ķeršanai – liels maisveida tīkls, ko garās tauvās velk traleris.
- ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
- skuveklis Rīks, aparāts skūšanai.
- abrkasis Rīks, ar ko sakasa mīklas paliekas abrā.
- trinams Rīks, arī ierīce (kā) asināšanai; asināmais.
- karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
- ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
- kārstuve Rīks, iekārta (ar sīkiem āķīšiem) kāršanai.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- griežamais Rīks, instruments griešanai (2).
- verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
- daikts Rīks, instruments.
- mūķis Rīks, ko izmanto (kā) atslēgšanai īstās atslēgas vietā.
- smeļams Rīks, ko lieto smelšanai.
- pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
- instruments Rīks, piederums (kāda darba veikšanai).
- kasīklis Rīks, priekšmets (kā) virsmas notīrīšanai, kasot šo virsmu.
- darbarīks Rīks, priekšmets, kas paredzēts kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pievirzīties (par dzīvnieku).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
- aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
- rīļa Rīma.
- rīmkalis Rīmju sacerētājs.
- rimties Rimt.
- kārta Rinda (piem., adījumā).
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- strīpa Rinda.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- cirkulēt Riņķot, plūst (kādā sistēmā).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- riņķis Riņķveidā; apkārt.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt.
- apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
- ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- noripināt Ripinot panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pieripināt Ripinot pievirzīt.
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
- paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- aizripot Ripojot aizvirzīties.
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
- paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
- vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
- rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
- šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
- kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
- sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
- klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
- ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- atrisināt Risinot atrast pareizo atbildi; risinot, rēķinot atrast pareizo rezultātu.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
- žākstīties Rīstīties.
- brokastis Rīta ēdienreize.
- laudas Rīta lūgšanas (katoļu baznīcā).
- auseklis Rīta zvaigzne.
- ritums Ritējums; gaita, norise.
- velosportists Riteņbraucējs (2).
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- velobraukšana Riteņbraukšana.
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- birt Ritēt (par asarām).
- virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu).
- iet savu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- iet citu ceļu Ritēt savā dabiskajā gaitā, bez citu iejaukšanās.
- iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- ritmika Ritma izpausmju kopums (daiļdarbā, mūzikā u. tml.).
- aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
- sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
- sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
- tarkšķis Ritmisks troksnis, ko rada daži dzīvnieki.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
- takts Ritms (piem., kustībai, darbībai).
- ratiņi Ritošā sastāva elements.
- aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- saritēt Ritot savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- rits Rituāls.
- ierīvēt Rīvējot (ar rīvi) ievirzīt (kur iekšā).
- pārrīvēt Rīvējot (ko), pārklāt (kam pāri).
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piem., ziede, šķidrums) iesūcas.
- pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izrīvēt Rīvējot, beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- ierīvēt Rīvējoties, beržoties radīt (piem., brūci).
- ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
- rīvēties Rīvēt sevi, savu ķermeni.
- kuģelis Rīvētu kartupeļu sacepums.
- krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
- robežlīnija Robeža (2).
- rāmis Robeža (darbības jomai, zināšanām, rīcībai u. tml.).
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- robežapsardze Robežapsardzība.
- robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
- diapazons Robežas (mainīgam lielumam); amplitūda.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
- nulle Robežpunkts starp pozitīvu un negatīvu temperatūru.
- demarkācija Robežu noteikšana, iezīmēšana dabā.
- konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
- robotizācija Robotu (2) ieviešana (piem., ražošanā).
- robottehnika Robotu konstruēšana un izgatavošana; robotu kopums, to izmantošana.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- roķele Rociņa.
- acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
- rojālists Rojālisma piekritējs.
- ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
- ekstremitāte Roka, kāja (cilvēkam).
- ķepa Roka.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
- cimds Rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
- mājiens Rokas kustība gaisā; žests.
- žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- patšautene Rokas ložmetējs.
- bezmēns Rokas svari – svira ar maināmu atbalsta punktu.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- rokasspiediens Rokas tvēriens, parasti sveicinot.
- fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
- nags Rokas.
- handbols Rokasbumba.
- vadonis Rokasgrāmata; ceļvedis.
- manuālis Rokasgrāmata; instrukciju kopums.
- izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- makramē Rokdarbu veids – mezglošana; šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- roks Rokmūzika.
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs; tās cienītājs.
- pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
- hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
- ārtroks Rokmūzikas paveids.
- metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
- uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- aizrakt Rokot aizpildīt, aizbērt.
- aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
- uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- atrakt Rokot atvirzīt nost.
- grāvot Rokot grāvjus, nosusināt.
- sarakt Rokot iegūt (ko lielākā daudzumā); rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
- sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
- norakt Rokot novākt, noņemt; rokot novākt (kādā platībā).
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
- aprakt Rokot pārklāt (ar zemi); ierakt (zemē).
- pierakt Rokot piepildīt (ko).
- parakties Rokot savākt, iegūt.
- rakties Rokot virzīties (kur iekšā, uz priekšu u. tml.).
- aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
- palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai.
- ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
- lāpstiņa Roku darbarīks – plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
- kulstīkla Roku darbarīks linu šķiedru attīrīšanai no spaļiem.
- sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
- manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
- manikīrs Roku nagu apkopšana un kosmētiska apstrāde (nagu apvīlēšana, lakošana, ienadžu izgriešana u. tml.).
- triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- romantisms Romantiska, idealizēta pasaules uztvere.
- romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
- hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
- svētais tēvs Romas katoļu baznīcā – Romas pāvesta tituls.
- katoļi Romas katoļu baznīcai piederīgie.
- kūrija Romas katoļu baznīcas administratīvā pārvaldes iestāde.
- cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
- šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
- pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
- legāts Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- pontifikāts Romas pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas laiks.
- baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
- enciklika Romas pāvesta vēstījums, apkārtraksts.
- C Romiešu cipars 100 (no latīņu centum 'simts').
- M Romiešu cipars 1000 (no latīņu mille 'tūkstotis').
- MM Romiešu cipars 2000.
- MMM Romiešu cipars 3000.
- L Romiešu cipars 50.
- D Romiešu cipars 500.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
- Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
- fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
- airkāji Roņveidīgie.
- rosība Rosīga darbība; rosme.
- rosme Rosīga, aktīva darbība, rosīgs process; rosība.
- ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
- rosmīgs Rosīgs, aktīvs, darbīgs.
- šiverīgs Rosīgs, darbīgs, izdarīgs.
- čadīgs Rosīgs, darbīgs.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
- jestrs Rosīgs, mundrs, možs, enerģisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
- kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
- kairināt Rosināt (kādā) juteklisku tieksmi.
- ieteikt Rosināt (ko) lietot, izvēlēties u. tml., izsakoties atzinīgi (par tā) derīgumu.
- kairināt Rosināt (piem., iztēli, interesi).
- iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
- izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- ieteikt Rosināt izvēlēties (kādu), izsakoties atzinīgi (par tā) piemērotību.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
- čabināties Rosīties, darboties ar paklusu troksni.
- grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
- čubināties Rosīties, darboties.
- galvasrota Rota galvas greznošanai.
- kaklarota Rota, ko nēsā ap kaklu.
- dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
- gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
- greznot Rotājot izdaiļot.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- spanga Rotājums – metāla aplītis vai ripiņa.
- pozaments Rotājums (grezna aukla, lente, bārkstis, pušķis u. tml.).
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- greznums Rotājums; greznojums.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- spēlēties Rotaļāties (2).
- darboties Rotaļāties (ar ko).
- bumboties Rotaļāties ar bumbu.
- meņģēties Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties.
- rotaļot Rotaļāties.
- rotāties Rotaļāties.
- palaidnīgs Rotaļīgs, draisks.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- lelle Rotaļlieta – cilvēka miniatūra figūra.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
- balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
- šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
- klucītis Rotaļlieta kuba figūras veidā.
- lācītis Rotaļlieta lāča formā.
- lellis Rotaļlieta, parasti lelle.
- manta Rotaļlieta.
- mantiņa Rotaļlieta.
- paija Rotaļlieta.
- spēļlieta Rotaļlieta.
- spēļmanta Rotaļlieta.
- spēļmantiņa Rotaļlieta.
- pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
- rotnieks Rotas komandieris.
- važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
- krustiņš Rotaslieta – krustveida piekariņš.
- auskars Rotaslieta, ko piestiprina pie auss.
- broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
- bižutērija Rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
- garnēt Rotāt (ēdienu).
- kniedēt Rotāt ar kniedēm.
- meijot Rotāt ar meijām.
- rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
- ornamentēt Rotāt, izgreznot (melodiju) ar melismiem, pasāžām u. tml.
- ornamentēt Rotāt, izgreznot ar ornamentiem, rakstiem.
- greznoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- krāšņoties Rotāties (piem., ar greznumlietām).
- karogots Rotāts ar karogiem.
- madarains Rotāts ar krāsainiem rakstiem; krāsains, rakstains.
- propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
- rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
- ritenis Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- norotīt Rotījot nolocīt uz leju (ko uzrotītu); rotījot nolocīt (ko) uz leju.
- atrotīt Rotot (uz augšu) atlocīt; uzrotīt.
- uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
- vecrozā Rozā ar violetu nokrāsu.
- vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
- roze Rozes ziedam līdzīgs veidojums vai priekšmets.
- rožlapa Rozes ziedlapa.
- kišmišs Rozīnes no šīs šķirnes vīnogām.
- rožābols Rožābeles ābols.
- zeltsakne Rožainā rodiola.
- rožsārts Rožaini sārts.
- rožkopība Rožu audzēšana.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
- kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
- korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
- rožeļļa Rožu eļļa.
- maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
- tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
- teteris Rubenis [Tetrao tetrix; Lyrurus tetrix].
- gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
- aizrūcināt Rūcinot aizvirzīties.
- pierūcināt Rūcinot piepildīt ar skaņām (ko).
- parūkt Rūcošā balsī padziedāt.
- aizrūkt Rūcot aizvirzīties.
- dzelzsrūda Rūda, kas satur dzelzi; dzelzs rūda.
- polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
- parudens Rudens sākums; arī atvasara.
- rudenāji Rudens saulgrieži; ražas novākšanas svētki.
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, saldskābiem augļiem; mālābele.
- ārdēt Rūdīt.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
- brūns Ruds.
- rižs Ruds.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
- izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
- izrūgt Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.
- sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
- rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
- skābpiens Rūgušpiens.
- urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- kverkšķēt Rūkt, riet.
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- rullis Rullītis (2).
- R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
- ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
- radioruna Runa, ko pārraida pa radio.
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
- novirzīties Runā, rakstos vai darbībā novērsties (no galvenā) un pievērsties kam citam.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- norunāt Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
- pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
- paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
- norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
- sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- norunāt Runājot savstarpēji vienoties.
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu par ko).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
- pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
- stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
- pierunāt Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
- iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
- iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
- pieminēt Runājot, rakstot minēt, nosaukt (ko).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- valoda Runas akts, darbība; runas spēja.
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- mutvārdu Runas formā.
- retorika Runas māksla.
- artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
- vārds Runas valoda; mutvārdi.
- mēle Runas veids.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- valodas kultūra Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
- retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
- pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- skaitīt Runāt (ko iegaumētu, iemācītu).
- pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
- žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
- žūžināt Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
- žūžot Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- stostīties Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
- ironizēt Runāt ar ironiju; smalki izsmiet, zoboties.
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
- sēkt Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
- baumot Runāt baumas.
- murgot Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
- čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
- dirst Runāt muļķības; melot.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- pļūtīt Runāt niekus, muldēt.
- pūst Runāt niekus, nepatiesību.
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
- čiepstēt Runāt sīkā, smalkā balsī.
- ķērkstēt Runāt skarbā, aizsmakušā balsī; skanēt skarbi, ar blakus trokšņiem.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- ņaudēt Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- murmuļot Runāt, murmināt.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- svepstēt Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
- ļurkšķēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkstēt.
- ļurkstēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkšķēt.
- mēļot Runāt, pļāpāt; arī tenkot, melst.
- kverkšķēt Runāt, pļāpāt.
- ļerkšķēt Runāt, pļāpāt.
- ļurināt Runāt, pļāpāt.
- verkšķēt Runāt, pļāpāt.
- pieminēt Runāt, rakstīt (par ko).
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
- klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
- murmuļot Runāt, teikt (ko).
- pļurkstēt Runāt, teikt (ko).
- verkšķēt Runāt, teikt (ko).
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- klabēt Runāt; pļāpāt.
- klabināt Runāt; pļāpāt.
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- manējais Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- es Runātājs (rakstītājs) attiecībā pret citiem.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
- pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
- mutīgs Runīgs, pļāpīgs.
- runātīgs Runīgs.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
- parūpēties Rūpējoties, gādājot (par ko), censties panākt vēlamo rezultātu; censties sagādāt (ko).
- rūpesti Rūpes (1).
- rūpesti Rūpes (2).
- bažas Rūpes (par ko).
- aprūpe Rūpes, gādība (par slimu, vientuļu, nevarīgu u. tml. cilvēku); apkopšana, apkalpošana.
- aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- galvassāpes Rūpes, raizes.
- sargāt Rūpēties (par kā) drošību, būt par sargu (kam); apsargāt.
- aprūpēt Rūpēties (par kādu); apkopt, arī apkalpot (kādu).
- gādāt Rūpēties (par ko).
- kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
- veicināt Rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību.
- kopt Rūpēties par (kā) saglabāšanu un pilnveidošanu.
- kopt Rūpēties par (valodas) tīrību, normu ievērošanu, pilnveidošanu.
- izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko).
- pagādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu); arī iegādāties, pagatavot.
- sargāt Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
- domāt Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
- zināties Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- apsargāt Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
- piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
- nodrošināt Rūpēties, gādāt, lai (kas) būtu iespējams.
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
- kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- apsargāt Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
- sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piem., dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
- ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
- izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
- izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
- tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- svērt Rūpīgi pārdomāt.
- lolot Rūpīgi, ar mīlestību audzēt, kopt.
- izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
- skrupulozs Rūpīgs, precīzs; arī pedantisks, sīkumains.
- zariņbarība Rupjā lopbarība – lapu koku, skuju koku un krūmu sīkie zari un atvases.
- izlamāt Rupjā, apvainojošā veidā izbārt.
- rustika Rupja, vienkāršota apdare.
- rupjgraudu Rupjgraudains (1).
- pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
- gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- dunīts Rupjgraudains magmatisks iezis tumšā krāsā.
- ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- barbarisms Rupjība, brutalitāte, arī kultūras trūkums.
- rupucis Rupjmaize.
- stiprs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- kanva Rupjš audums ar kvadrātveida rūtiņām, ko izmanto par palīglīdzekli izšūšanā.
- ciets Rupjš, biezs (par matiem, apmatojumu).
- barbars Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
- barbarisks Rupjš, brutāls, nekulturāls; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
- rupeklis Rupjš, nekaunīgs cilvēks.
- vulgārisms Rupjš, nepieklājīgs vārds vai teiciens.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jēls Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
- jēlība Rupjš, piedauzīgs, neķītrs vārds, izteiciens.
- brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remontrūpnīca Rūpnīca remontdarbu veikšanai.
- metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. spēkratus.
- industrija Rūpniecība; lielražošana.
- rūpkombināts Rūpniecības kombināts (padomju iekārtas periodā).
- honda Rūpniecības kompānija.
- metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
- metālrūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver metālu ieguvi, apstrādi un pārstrādi.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- mašīnbūve Rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar mašīnu, iekārtu ražošanu.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- sīkrūpniecība Rūpniecības preču ražošana nelielos uzņēmumos.
- rūpnieks Rūpniecības uzņēmuma īpašnieks.
- cehs Rūpniecības uzņēmuma pamatvienība.
- fabrika Rūpniecības uzņēmums, kur ražo ar mašīnām.
- rūpnīca Rūpniecības uzņēmums, kurā notiek mehāniski ražošanas procesi.
- krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- fabricēt Rūpnieciski izgatavot; ražot.
- panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- fabrikāts Rūpniecisks izstrādājums; ražojums.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- rūsgs Rūsgans.
- rusists Rusistikas speciālists.
- ierūsēt Rūsot ieķerties, iesprūst, kļūt grūti izkustināmam.
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
- uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
- atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
- ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
- izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
- parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
- pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
- sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- rūtots Rūtains.
- korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- veterāns Savu laiku nokalpojis karavīrs Senajā Romā.
- simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
- mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- sibilla Senajā Grieķijā un Senajā Romā – pareģe.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- satelīts Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
- pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
- legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
- podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- sestercijs Sīka sudraba (vēlāk bronzas) monēta Senajā Romā.
- biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- rīdzinieks Sporta komanda, sportisti, kas pārstāv Rīgu.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- rietumniecisks Tāds, kas ir orientēts uz sadarbību ar Rietumeiropas valstīm.
- rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- katoļticīgs Tāds, kas pieder pie Romas katoļu baznīcas, tic tās mācībai.
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi Latvijas Republikā).
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- romiešu tiesības tiesību sistēma Senajā Romā.
- dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
- valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas (parasti) Rietumeiropas ziemeļos.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- maģistratūra Valsts amatu kopums (piem., Senajā Romā).
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
R citās vārdnīcās: