Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pinkšķēt sarunvaloda
pinkšķēt pinkšķu, pinkšķi, pinkšķ, pag. pinkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.Raudāt.
PiemēriGandrīz sāku pinkšķēt.
1.1.Žēloties, gausties.
PiemēriIesaku nepinkšķēt, bet gan strādāt.