pinkšķēt sarunvaloda
pinkšķēt pinkšķu, pinkšķi, pinkšķ, pag. pinkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.Raudāt.
PiemēriGandrīz sāku pinkšķēt.
- Gandrīz sāku pinkšķēt.
- Ko var mūžīgi pinkšķēt par katru nieku?
- Puika pinkšķ kā meitene.
- Iet uz mājām pinkšķēdams.
1.1.Žēloties, gausties.
PiemēriIesaku nepinkšķēt, bet gan strādāt.
- Iesaku nepinkšķēt, bet gan strādāt.