Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam D.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts etimoloģijās (95):

Atrasts normatīvajos komentāros (29):

Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)

Atrasts vārdu savienojumos (71):

Atrasts skaidrojumos (400):

padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
daiļdārznieks [Daiļdārzniecības]{s:68} speciālists.
dārznieks [Dārzkopības]{s:69} speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
defektologs [Defektoloģijas]{s:71} speciālists.
kaimans Aligatoru Dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu proDucenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu proDucenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
polārais apgabals apgabals starp zemesloDes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
askētisms Atteikšanās no miesīgām bauDām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūDvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līDz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (Dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
pusbībele Bībeles otrā Daļa – Jaunā Derība.
Noass Bībeles persona Vecajā Derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu Divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
ticēt Būt tāDam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
HIV Cilvēka imūnDeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
svēts Cilvēks, kas Dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūDz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
burkāns Čemurziežu Dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
natūra Daba.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
peizāža Dabasskats, arī skats.
ainava Dabasskats; aina, skats.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
bioloģisks Dabisks.
organisks Dabisks.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nogrābt Dabūt, iegūt (sev).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
grābt Dabūt, iegūt.
dadaists Dadaisma pārstāvis.
ciglis Dadzītis.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
literatūra Daiļliteratūra.
beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
deglis Dakts.
ģeorģīne Dālija.
jorģīne Dālija.
slāņojums Dalījums slāņos (1); slāņu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
segmentācija Dalīšana segmentos.
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
periodizēt Dalīt periodos.
smalcināt Dalīt sīkās daļās.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
šķirties Dalīties.
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
pusdraudzene Daļēja draudzene.
pustumsa Daļēja tumsa.
pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis.
puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
pusironisks Daļēji ironisks.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
apdziedēt Daļēji izdziedēt.
pusjucis Daļēji izjucis.
puspajokam Daļēji jokojot.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
puskoloniāls Daļēji koloniāls.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
puskurls Daļēji kurls.
puslabs Daļēji labs.
puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
pusmilitārs Daļēji militārs.
apganīt Daļēji noganīt.
puskaltis Daļēji nokaltis.
pusoficiāls Daļēji oficiāls.
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
puspamests Daļēji pamests.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
apdzīt Daļēji sadzīt.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
pussēdus Daļēji sēdus, daļēji – guļus.
pustumšs Daļēji tumšs.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
pusjucis Daļēji zaudējis prāta spējas.
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
puslīdz Daļēji, gandrīz.
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
pusaizsalis Daļēji, nepilnīgi aizsalis.
pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pustraks Daļēji, pa pusei traks.
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
pus Daļēji.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pusdraugs Daļējs draugs.
hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
pusrads Daļējs radinieks.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
parciāls Daļējs; arī atsevišķs.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
dāmīte Dāma.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
daoists Daoisma pārstāvis.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
darbarokas Darba darītāji.
maizes devējs Darba devējs.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
biļetens Darba nespējas lapa.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
produkts Darba rezultāts.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
ergs Darba un enerģijas mērvienība.
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
virssvārcis Darba virsvalks.
pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
darbs Darbalaiks.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
štruments Darbarīks, instruments.
bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
darbs Darbavieta.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
airēšana Darbība --> airēt.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
atlase Darbība --> atlasīt; atlasīšana.
atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
burāšana Darbība --> burāt.
darināšana Darbība --> darināt.
darīšana Darbība --> darīt.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
dziedāšana Darbība --> dziedāt.
glābšana Darbība --> glābt.
grūšana Darbība --> grūst.
iedzīšana Darbība --> iedzīt.
iegāde Darbība --> iegādāt, iegādāties; iegādāšanās.
ieeja Darbība --> ieiet (1); ieiešana.
ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
izdošana Darbība --> izdot.
izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
izspēle Darbība --> izspēlēt.
jāšana Darbība --> jāt.
kāpiens Darbība --> kāpt, kāpšana.
lēkšana Darbība --> lēkt.
lūgšana Darbība --> lūgt.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
niršana Darbība --> nirt.
nogāde Darbība --> nogādāt; nogādāšana.
nomaksa Darbība --> nomaksāt; maksas nokārtošana; samaksa.
padarīšana Darbība --> padarīt.
pieņemšana Darbība --> pieņemt.
plānošana Darbība --> plānot; plāna vai plānu izstrādāšana.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
redzēšanās Darbība --> redzēties.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
rotāšana Darbība --> rotāt.
runāšana Darbība --> runāt.
sagatavošana Darbība --> sagatavot.
saiešana Darbība --> saiet.
sasauksme Darbība --> sasaukties (1).
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
satvere Darbība --> satvert (1).
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
skriešana Darbība --> skriet.
slaukšana Darbība --> slaukt.
slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
slidošana Darbība --> slidot.
smaiļošana Darbība --> smaiļot.
smēķēšana Darbība --> smēķēt.
soļošana Darbība --> soļot (1).
stostīšanās Darbība --> stostīties.
šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.

Atrasts piemēros (200):

nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāDa pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
uzkrist ..izDauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
ārdīt ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
mežainis ..ūDens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
goddevīgs ..vienā laiDā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
uzsaukt "Drīz atgriezīšos!" viņš man uzsauca.
lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kunDze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
rasi "Šurp nākDama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
kalibrs "Vai tu proti kāDu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
sastāvs 13. gs. Daugavpils ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
vācbalti 1822. gaDā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
musketieris A. Dimā romāns "Trīs musketieri".
abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
AIDS AIDS slimnieks.
aizšalkt Aizšalkušas Dziesmu svētku dienas.
studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
rokeris Amerikāņu elka – rokera Boba Dilana – dziesmas.
dinastija Anglijas karalis Džeimss II, pēdējais no Stjuartu dinastijas.
matrona Angļu rakstniecības matrona Džeina Ostina.
triloģija Annas BrigaDeres triloģija "Dievs. Daba. Darbs".
novērotājs ANO, EDSO novērotāji.
apgāds ApgāDa "Daugava" izdotās grāmatas.
apgarots Apgarots koncerts Doma baznīcā.
palīgs Ar Dieva palīgu.
rīme Asprātīgo rīmju autors Jānis Dreslers.
caur AtDot sevi Dievam caur Jēzu Kristu.
atgriezties Atgriezties pie Dieva.
aiziet Augstsprieguma līnijas vaDi aiziet pāri Daugavai.
mols Austrumu un rietumu mols Daugavas grīvā.
CSDD AutovaDītāja apliecības saņemšana CSDD.
satecēt BelgraDa, tā atrodas vietā, kur satek divas upes – Sava un Donava.
popgrupa Bērnu vokālā popgrupa "Dzeguzīte".
šķēpnesis Bet taures skaņas pilī No miega MiervalDi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
emocijzīme Biežāk lietotās emocijzīmes ir :) – smaiDs un :D – plats smaids.
ķēzīt Bille noslaucīja Degunu brīvajā piedurknē. – "Ķēzī tik drēbes! Drāniņas nav?"
nosoļot Braši nosoļot Dziesmu svētku gājienā.
motokamanas Braukt ar motokamanām pa aizsalušo Daugavu.
pierobeža Braukt pa Daugavu no pierobežas līdz Daugavpilij.
tabloīds Britu tabloīDs "Daily Star".
prizma Caur emocionālo pārDzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
CD CD atskaņotājs.
cerības Cerība uz Dievu.
svešniecība Cilvēka svešniecību Dieva priekšā pazīst visas pasaules tautas, visas reliģijas.
sargeņģelis Cilvēkam pieDzimstot, Dievs viņam dod sargeņģeli.
personificēt Cilvēki Baznīcu personificē ar mācītāju, bet tas nav pareizi, jo Baznīcu personificē Dievs.
aizgriezties Cilvēks aizgriezies no Dieva.
cīnīties Cīnīties ar AIDS.
CSDD CSDD datubāze.
pusparazīts Dabā āmulis ir pusparazīts, kas mitinās koku vainagos.
uzlādēt Daba attīra un uzlādē.
ieprogrammēt Daba ieprogrammējusi, ka zēnu dzimst vairāk.
elektromagnētisms Dabā ir četri fundamentālie spēki: gravitācija, elektromagnētisms un vājais un stiprais kodolspēks.
pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
vēsma Dabā jau jūtama rudens tuvošanās vēsma.
pamosties Dabā pamostas dzīvība – strautiņi čalo, putniņi dzied, un zied pirmās pavasara puķītes.
sabrukt Dabā radioaktīvie elementi pakāpeniski sabrūk.
ziedonis Daba reibst ziedoņa plaukumā.
sakņot Dabā sakņota dzīvesziņa.
atommasa Dabā sastopamo elementu atommasa ir konstanta.
silīcijs Dabā silīcijs brīvā veidā nav sastopams, to satur vairāki minerāli un ieži – bazalts, granīts, smiltis, kvarcs un citi.
sniegt Daba sniedz spēku.
sparoties Daba sparojas pretī.
piegandēt Daba šeit nav īpaši piegandēta.
uzmosties Daba uzmodusies no ziemas miega.
raibums Dabā vērojams rudens raibums.
apveltīt Daba viņu bija apveltījusi ar izcilu prātu.
saskanīgs Dabā viss ir savstarpēji saskanīgs.
viest Dabā viss viesa rudens tuvošanos.
zilskābe Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos.
saslēgties Daba, deja, dejotājs – viss saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība.
nekaitīgs Dabai nekaitīgs iepakojums.
aina Dabas aina.
aizsardzība Dabas aizsardzība.
apraksts Dabas apraksts.
daile Dabas daile.
dot Dabas dots talants.
draugs Dabas draugi.
estetizācija Dabas estetizācija.
fenomens Dabas fenomens.
gāze Dabas gāze.
pamatkomponents Dabas gāzes pamatkomponents ir metāns.
pievadcaurule Dabas gāzes pievadcaurule.
krāšņums Dabas krāšņums.
laikagrieži Dabas laikagrieži.
robežzīme Dabas lieguma robežzīmes.
teritorija Dabas lieguma teritorija.
liekņa Dabas liegums "Līvbērzes liekņa".
liegums Dabas liegums.
abstrakcija Dabas likuma abstrakcija.
likums Dabas likumi.
izpratne Dabas likumu izpratne.
punduržubīte Dabas muzeja izstādē aplūkojamas punduržubītes jeb amadīnas.
taksidermists Dabas muzeja taksidermists.
neaizskaramība Dabas neaizskaramība rezervātos.
palete Dabas noskaņu palete.
objekts Dabas objekts.
dzīvība Dabas pamošanās mežā ienesa dzīvību.
parādība Dabas parādības.
zvērkopis Dabas parka zvērkope.
sargāt Dabas parks izveidots ar nolūku sargāt putnu ligzdošanas vietas.
pašregulēšanās Dabas pašregulēšanās mehānismi.
pētnieks Dabas pētnieks.
process Dabas procesi.
reālija Dabas reālija.
recepcija Dabas recepcija.
resursi Dabas resursi.
atražošana Dabas resursu atražošana.
ritms Dabas ritmi.
sižets Dabas sižeti Vilhelma Purvīša gleznās.
satricināt Dabas skaistums spēj mūs satricināt līdz sirds dziļumiem.
skaistums Dabas skaistums.
sintēze Dabas skaņu sintēze.
sodība Dabas sodība.
daba Dabas spēki.
personifikācija Dabas spēku personifikācija.
turpināties Dabas stihija turpinājās vairākas dienas.
stihija Dabas stihija.
kalpot Dabas tēlojumi daiļdarbā kalpo pārdzīvojumu atklāsmei.
inspekcija Dabas un pieminekļu aizsardzības inspekcija.
kalendārs Dabas un vēstures kalendārs.
satrīcēt Dabas varenais skaistums liek sirdij satrīcēt.
visuvarenība Dabas visuvarenība.
tulks Dabas zīmju tulks.
svešvārds Dabas zinātnes tagad dēvē svešvārdā – eksaktās zinātnes.
zinātne Dabas zinātnes.
praktikums Dabas zinību praktikums.
mīlestība Dabas, dzīvnieku mīlestība.
dzeja Dabas, mīlas dzeja.
poēzija Dabas, mīlas poēzija.
dialektika Dabas, vēstures dialektika.
odorants Dabasgāze ar odorantu.
sasūknēt Dabasgāze tiks sasūknēta pazemes krātuvē.
dabasgāze Dabasgāzes izmantošana.
pārvade Dabasgāzes pārvades sistēmas.
dabasgāze Dabasgāzes tarifs.
dabaszinātnieks Dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
dabīgs Dabīga interese.
spēļlieta Dabīgā koka spēļlieta.
dabīgs Dabīgā pupiņu kafija.
pumeks Dabīgais pumeks.
dabīgs Dabīgais zīds.
dabīgs Dabīgas krāsvielas.
pildviela Dabīgās matraču pildvielas.
antitoksīns Dabīgi antitoksīnu plāksteri.
noapaļot Dabīgi noapaļots akmens.
dabīgs Dabīgi raudzēts kvass.
antibiotiķi Dabīgie antibiotiķi.
fenols Dabīgie fenoli augļos un ogās.
psihostimulators Dabīgie, sintētiskie psihostimulatori.
dabīgs Dabīgs process.
dabīgs Dabīgs produkts.
dabisks Dabiska humora izjūta.
dabisks Dabiska interese.
dabisks Dabiska norise.
pernica Dabiskā pernica.
saldo Dabiskā pieauguma saldo ir negatīvs.
pļava Dabiskā pļava.
promteka Dabiska promteka.
sēpija Dabiskā sēpija.
ūdenstilpe Dabiska ūdenstilpe.
nesamākslots Dabiska un nesamākslota vide.
ventilācija Dabiskā ventilācija.
zemesmēle Dabiska zemesmēle.
anabioze Dabiskā, mākslīgā anabioze.
gaisma Dabiskā, mākslīgā gaisma.
konvekcija Dabiskā, mākslīgā konvekcija.
velkme Dabiska, mākslīga velkme.
vilkme Dabiskā, mākslīgā vilkme.
poza Dabiska, nepiespiesta poza.
barīts Dabiskais barīts.
dabisks Dabiskais bišu medus.
glaukonīts Dabiskais glaukonīts.
kampars Dabiskais kampars.
kaučuks Dabiskais kaučuks.
minors Dabiskais minors.
onikss Dabiskais onikss.
pavadonis Dabiskais pavadonis.
dabisks Dabiskais zīds.
zīds Dabiskais zīds.
apgaismojums Dabiskais, mākslīgais apgaismojums.
magnēts Dabiskais, mākslīgais magnēts.
latekss Dabiskais, sintētiskais latekss.
vasks Dabiskais, sintētiskais vasks.
imitācija Dabiskās ādas imitācija.
ganības Dabiskās ganības.
izcelsme Dabiskas izcelsmes dārgakmeņi.
radības Dabiskas radības.
vajadzība Dabiskās vajadzības.
ventilācija Dabiskās vilkmes ventilācija.
tekstilšķiedra Dabiskās, ķīmiskās, mākslīgās tekstilšķiedras.

D citās vārdnīcās:

Tēzaurs