Paplašinātā meklēšana
Meklējam D.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3817):
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- natūra Daba.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
- negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
- darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
- naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- peizāža Dabasskats, arī skats.
- ainava Dabasskats; aina, skats.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- bioloģisks Dabisks.
- organisks Dabisks.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nogrābt Dabūt, iegūt (sev).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- dadaists Dadaisma pārstāvis.
- ciglis Dadzītis.
- dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
- dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
- daiļamatnieks Daiļamatniecības speciālists.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
- pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
- radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
- daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
- literatūra Daiļliteratūra.
- beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
- deglis Dakts.
- ģeorģīne Dālija.
- jorģīne Dālija.
- slāņojums Dalījums slāņos (1); slāņu kopums.
- slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
- segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
- segmentācija Dalīšana segmentos.
- šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
- grafēt Dalīt (ko) ailēs.
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
- šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
- periodizēt Dalīt periodos.
- smalcināt Dalīt sīkās daļās.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
- drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
- raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
- šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
- šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
- trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
- šķirties Dalīties.
- pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
- izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
- atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
- pusdraudzene Daļēja draudzene.
- pustumsa Daļēja tumsa.
- pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
- puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
- pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
- pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
- pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
- pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
- pusaizaudzis Daļēji aizaudzis.
- puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
- puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
- pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- pusironisks Daļēji ironisks.
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
- apdziedēt Daļēji izdziedēt.
- pusjucis Daļēji izjucis.
- puspajokam Daļēji jokojot.
- puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
- puskoloniāls Daļēji koloniāls.
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- puskurls Daļēji kurls.
- puslabs Daļēji labs.
- puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
- pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
- pusmilitārs Daļēji militārs.
- apganīt Daļēji noganīt.
- puskaltis Daļēji nokaltis.
- pusoficiāls Daļēji oficiāls.
- puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
- puspamests Daļēji pamests.
- puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- apdzīt Daļēji sadzīt.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
- pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
- pussēdus Daļēji sēdus, daļēji – guļus.
- pustumšs Daļēji tumšs.
- rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- pusjucis Daļēji zaudējis prāta spējas.
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- puslīdz Daļēji, gandrīz.
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- pavērt Daļēji, mazliet atvērt.
- puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
- pusaizsalis Daļēji, nepilnīgi aizsalis.
- pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
- ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
- ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
- pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
- pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
- pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
- puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
- puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
- pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
- pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
- pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pustraks Daļēji, pa pusei traks.
- apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
- apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
- ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
- pus Daļēji.
- pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- pusdraugs Daļējs draugs.
- hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
- pusrads Daļējs radinieks.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
- parciāls Daļējs; arī atsevišķs.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- dāmīte Dāma.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
- daoists Daoisma pārstāvis.
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- darbarokas Darba darītāji.
- maizes devējs Darba devējs.
- atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
- sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- biļetens Darba nespējas lapa.
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- produkts Darba rezultāts.
- īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
- uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- ergs Darba un enerģijas mērvienība.
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- virssvārcis Darba virsvalks.
- pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- kolēģis Darbabiedrs; tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- darbs Darbalaiks.
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
- cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
- grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
- cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
- gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
- lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
- adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- štruments Darbarīks, instruments.
- bliete Darbarīks, mehānisms blietēšanai.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
- darbs Darbavieta.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
- airēšana Darbība --> airēt.
- apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
- apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
- apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
- apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
- atlase Darbība --> atlasīt; atlasīšana.
- atvadas Darbība --> atvadīties; atvadīšanās.
- augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
- burāšana Darbība --> burāt.
- darināšana Darbība --> darināt.
- darīšana Darbība --> darīt.
- dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
- dziedāšana Darbība --> dziedāt.
- glābšana Darbība --> glābt.
- grūšana Darbība --> grūst.
- iedzīšana Darbība --> iedzīt.
- iegāde Darbība --> iegādāt, iegādāties; iegādāšanās.
- ieeja Darbība --> ieiet (1); ieiešana.
- ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
- izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
- izdošana Darbība --> izdot.
- izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
- izpirkšana Darbība --> izpirkt.
- izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
- izspēle Darbība --> izspēlēt.
- jāšana Darbība --> jāt.
- kāpiens Darbība --> kāpt, kāpšana.
- lēkšana Darbība --> lēkt.
- lūgšana Darbība --> lūgt.
- makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
- niršana Darbība --> nirt.
- nogāde Darbība --> nogādāt; nogādāšana.
- nomaksa Darbība --> nomaksāt; maksas nokārtošana; samaksa.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- pieņemšana Darbība --> pieņemt.
- plānošana Darbība --> plānot; plāna vai plānu izstrādāšana.
- reducēšana Darbība --> reducēt.
- reducēšanās Darbība --> reducēties.
- redzēšanās Darbība --> redzēties.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- rotāšana Darbība --> rotāt.
- runāšana Darbība --> runāt.
- sagatavošana Darbība --> sagatavot.
- saiešana Darbība --> saiet.
- sasauksme Darbība --> sasaukties (1).
- saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
- satvere Darbība --> satvert (1).
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- skriešana Darbība --> skriet.
- slaukšana Darbība --> slaukt.
- slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
- slidošana Darbība --> slidot.
- smaiļošana Darbība --> smaiļot.
- smēķēšana Darbība --> smēķēt.
- soļošana Darbība --> soļot (1).
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- teikšana Darbība --> teikt.
- vajāšana Darbība --> vajāt.
- velce Darbība --> vilkt.
- vilkšana Darbība --> vilkt.
- voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- atvēršana Darbība → atvērt.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
- piekļuve Darbība-->piekļūt, piekļūšana.
- revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
- rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
- tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- lieta Darbība, pasākums, norise.
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
- nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
- aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
- aizture Darbība, process --> aizturēt.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
- apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
- apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- atņemšana Darbība, process --> atņemt.
- attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
- būve Darbība, process --> būvēt; būvēšana.
- caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
- celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
- dalīšana Darbība, process --> dalīt.
- degustācija Darbība, process --> degustēt.
- demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
- demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
- destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
- digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
- filtrācija Darbība, process --> filtrēt, filtrēties.
- galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
- galvošana Darbība, process --> galvot.
- granulācija Darbība, process --> granulēt.
- grimšana Darbība, process --> grimt.
- iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
- irdināšana Darbība, process --> irdināt.
- izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
- izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
- izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
- izsēja Darbība, process --> izsēt.
- izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (2).
- izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
- izspiešana Darbība, process --> izspiest.
- izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
- izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
- iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- izvade Darbība, process --> izvadīt.
- izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
- kavēšana Darbība, process --> kavēt.
- kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
- klupšana Darbība, process --> klupt.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- kratīšana Darbība, process --> kratīt.
- maiņa Darbība, process --> mainīt, mainīties.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- nivelēšana Darbība, process --> nivelēt (1), nivelēties.
- noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
- notece Darbība, process --> notecēt [1].
- novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
- organizācija Darbība, process --> organizēt.
- orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
- padeve Darbība, process --> padot (2).
- pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
- pāreja Darbība, process --> pāriet.
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
- pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
- pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
- pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- plūsma Darbība, process --> plūst.
- programmēšana Darbība, process --> programmēt.
- rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
- sacere Darbība, process --> sacerēt.
- sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
- sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- saprašana Darbība, process --> saprast.
- saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
- satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
- savilce Darbība, process --> savilkt (4).
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
- simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
- sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
- slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
- smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
- šķiršana Darbība, process --> šķirt.
- šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
- šūpas Darbība, process --> šūpot, šūpoties; viļņošanās.
- tece Darbība, process --> tecēt [1].
- tiece Darbība, process --> tiekties; tiekšanās.
- trīce Darbība, process --> trīcēt.
- utilizācija Darbība, process --> utilizēt.
- uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
- ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
- apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
- izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
- socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt, socializēties.
- socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
- trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
- jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
- pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
- apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (1).
- apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (3).
- fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
- ieguve Darbība, rezultāts --> iegūt (6); iegūšana.
- ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
- izvēle Darbība, rezultāts --> izvēlēties (2).
- plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
- samaksa Darbība, rezultāts --> samaksāt.
- simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
- neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
- akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
- ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
- lauciņš Darbības joma, nozare.
- sfēra Darbības joma, nozare.
- ampluā Darbības lauks.
- misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
- aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
- profils Darbības nozare, novirziens.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
- stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- mirgošana Darbības process --> mirgot.
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
- disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
- nopelns Darbības vai rīcības rezultāts.
- ir Darbības vārda "būt" 3. personas forma.
- iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
- aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
- indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
- darīšana Darbības, interešu sfēra.
- lauks Darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- pa starpām Darbības, norises gaitā.
- rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
- ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
- motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
- seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
- darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
- dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
- personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
- sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
- nodarbināt Darbinot izmantot.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
- urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
- veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso.
- virpotava Darbnīca, cehs, kur virpo.
- adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
- kārstuve Darbnīca, cehs, kurā kārš.
- ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
- ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
- saražot Darbojoties radīt (ko).
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- samalt Darbojoties sasmalcināt.
- nonākt Darbojoties sasniegt (ko).
- malt Darbojoties smalcināt (ko).
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
- pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
- darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- gaita Darbošanās, darbību kopums.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- šancēt Darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
- noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
- raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- rosīties Darboties, rīkoties (kur).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- rīkoties Darboties, rosīties (kur).
- čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
- ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- jēgties Darboties; pūlēties.
- skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- būšana Darbs, darbības sfēra.
- gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
- rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
- ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- vieta Darbs; amats.
- sviedri Darbs; darba augļi.
- maize Darbs.
- liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
- aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
- briljants Dārgakmens vai cita materiāla slīpējums ar 57 vai 58 skaldnēm.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
- karāts Dārgakmeņu masas mērvienība – 0,2 grami.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- lepns Dārgs, grezns.
- delikatese Dārgs, izmeklēts ēdiens.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- rebes Darījumi.
- norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
- aust Darināt (audumu) aužamajos stāvos.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- margot Darināt (rokdarbus, tos izrakstot, rotājot).
- aust Darināt (tīklu).
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
- klapatas Darīšanas, rūpes, noņemšanās.
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- jautrināt Darīt (kādu) jautru.
- dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
- spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
- darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
- asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
- daiļot Darīt daiļu.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
- gludināt Darīt gludu, līdzināt.
- gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
- ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- niknot Darīt niknu.
- palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
- skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
- lubricēt Darīt slidenu, palielināt slīdamību.
- graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt.
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
- izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
- pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
- klajā Darīt zināmu (ko).
- ziņot Darīt zināmu (ko).
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- pieteikties Darīt zināmu savu gaidāmo ierašanos pasaulē (par bērnu).
- izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
- pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
- vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
- laist Darīt zināmu; izplatīt.
- afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
- klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
- īsināt Darīt, veidot īsāku.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
- cēlājs Darītājs --> celt.
- cēlējs Darītājs --> celt.
- dalītājs Darītājs --> dalīt.
- dedzinātājs Darītājs --> dedzināt.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- devējs Darītājs --> dot.
- drupinātājs Darītājs --> drupināt.
- dūrējs Darītājs --> durt.
- grāvējs Darītājs --> graut.
- grauzējs Darītājs --> grauzt.
- griezējs Darītājs --> griezt [2].
- iekarotājs Darītājs --> iekarot.
- iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
- ienācējs Darītājs --> ienākt.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
- izcirtējs Darītājs --> izcirst.
- izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
- iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
- izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- kāpējs Darītājs --> kāpt.
- kopētājs Darītājs --> kopēt.
- krāsotājs Darītājs --> krāsot.
- kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
- ķērājs Darītājs --> ķert.
- lējējs Darītājs --> liet.
- licējs Darītājs --> likt [1].
- līdējs Darītājs --> līst [1].
- maisītājs Darītājs --> maisīt.
- malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
- mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
- mazinātājs Darītājs --> mazināt.
- meklētājs Darītājs --> meklēt.
- mērītājs Darītājs --> mērīt.
- metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
- miglotājs Darītājs --> miglot.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
- mizotājs Darītājs --> mizot.
- modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
- nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
- nesējs Darītājs --> nest.
- nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
- nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
- noņēmējs Darītājs --> noņemt.
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
- pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
- pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
- patērētājs Darītājs --> patērēt.
- pildītājs Darītājs --> pildīt.
- pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
- plānotājs Darītājs --> plānot.
- plēsējs Darītājs --> plēst.
- pūtējs Darītājs --> pūst.
- rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
- rausējs Darītājs --> raust.
- rāvējs Darītājs --> raut.
- ravētājs Darītājs --> ravēt.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- rosinātājs Darītājs --> rosināt; ierosinātājs.
- saiņotājs Darītājs --> saiņot.
- saņēmējs Darītājs --> saņemt.
- saucējs Darītājs --> saukt.
- savācējs Darītājs --> savākt.
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- savilcējs Darītājs --> savilkt.
- sējējs Darītājs --> sēt (1).
- sējējs Darītājs --> siet (1).
- skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
- skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
- skalotājs Darītājs --> skalot.
- slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- slēpotājs Darītājs --> slēpot.
- slidotājs Darītājs --> slidot.
- smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
- soļotājs Darītājs --> soļot.
- spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
- staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
- sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- šāvējs Darītājs --> šaut.
- šķirotājs Darītājs --> šķirot.
- tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
- teicējs Darītājs --> teikt.
- tēlotājs Darītājs --> tēlot.
- turētājs Darītājs --> turēt.
- urbējs Darītājs --> urbt.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- vajātājs Darītājs --> vajāt.
- valdītājs Darītājs --> valdīt.
- vālotājs Darītājs --> vālot.
- vaskotājs Darītājs --> vaskot.
- vērpējs Darītājs --> vērpt.
- vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
- vedējs Darītājs --> vest.
- vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
- voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
- žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
- izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
- izdarīt Darot paveikt.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- sīpolloki Dārza sīpola loki.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
- putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- dārzāji Dārzeņi.
- dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
- puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
- sakņudārzs Dārzs, kur audzē sakņaugus.
- krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
- precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
- koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
- miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
- darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
- lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- kompjuterizācija Datorizācija.
- kompjuterizēt Datorizēt.
- tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
- datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
- superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- kompis Dators.
- kompjūters Dators.
- kompjūtersistēma Datorsistēma.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- kompjūterspeciālists Datorspeciālists.
- kompjūtertehnika Datortehnika.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- antivīruss Datorvīrusu apkarotājs.
- datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- verifikators Datu kontroles iekārta.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
- nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
- pulka Daudz [1].
- pulka Daudz [2] (1).
- pulka Daudz [2] (2).
- noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- saēsties Daudz apēst (ko).
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- nobraukāt Daudz braukājot, notērēt.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, notērēt.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
- sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
- noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- sastrēbties Daudz izstrēbt (ko).
- salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
- salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
- daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
- (par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
- noplītēties Daudz plītējot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
- pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
- deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- saslavēt Daudz slavēt, lielīt.
- nosmēķēties Daudz smēķējot, nonākt (kādā stāvoklī).
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
- divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
- trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
- divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
- nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
- notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- divkārt Daudz vairāk, intensīvāk.
- trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- nozelēt Daudz zelējot, nolietot.
- nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
- izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- cik Daudz, ļoti daudz.
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
- desmits Daudz; vairākkārt.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
- urrā Daudzbalsīgs urrā.
- mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- daudzdimensionāls Daudzējāds.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
- raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
- artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
- sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
- ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
- pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
- pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
- zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
- baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- elodeja Daudzgadīgs ūdensaugs.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- ilgs Daudzi (par laika posmiem).
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- tūkstoškārt Daudzkārt.
- recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
- daudzkārtīgs Daudzkārtējs.
- bagars Daudzkausu ekskavators; pontons ar šādu ekskavatoru; iegulu ekskavators.
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- ņirba Daudzkrāsainība; raibums.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
- multinacionāls Daudznacionāls.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
- šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- daudzkārt Daudzreiz.
- seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
- poliginija Daudzsievība.
- romboedrs Daudzskaldnis ar rombiskām skaldnēm.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
- tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
- perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
- astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
- sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
- poligons Daudzstūris.
- ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
- klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
- kvantums Daudzums (parasti liels).
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
- maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- apjoms Daudzums, kopums.
- pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
- pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
- miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
- miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
- viens Daudzums, skaits 1.
- desmit Daudzums, skaits 10.
- simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
- simt Daudzums, skaits 100.
- tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
- tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
- vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
- divpadsmit Daudzums, skaits 12.
- trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
- četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
- piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
- sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
- septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
- astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
- deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
- divi Daudzums, skaits 2.
- divdesmit Daudzums, skaits 20.
- divsimt Daudzums, skaits 200.
- trīs Daudzums, skaits 3.
- trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
- trīssimt Daudzums, skaits 300.
- četri Daudzums, skaits 4.
- četrdesmit Daudzums, skaits 40.
- četrsimt Daudzums, skaits 400.
- pieci Daudzums, skaits 5.
- piecdesmit Daudzums, skaits 50.
- piecsimt Daudzums, skaits 50.
- seši Daudzums, skaits 6.
- sešdesmit Daudzums, skaits 60.
- sešsimt Daudzums, skaits 600.
- septiņi Daudzums, skaits 7.
- septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
- septiņsimt Daudzums, skaits 700.
- astoņi Daudzums, skaits 8.
- astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
- astoņsimt Daudzums, skaits 800.
- deviņi Daudzums, skaits 9.
- deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
- deviņsimt Daudzums, skaits 900.
- padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- bagātība Daudzveidība.
- dažādība Daudzveidība.
- daudzkrāsains Daudzveidīgs, bagātīgs.
- bagātīgs Daudzveidīgs, bagāts.
- raibin Daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- dažāds Daudzveidīgs, visāds.
- daudzplākšņains Daudzveidīgs.
- daudzšķautņains Daudzveidīgs.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- aerobuss Daudzvietīga (250–500 vietu) pasažieru lidmašīna.
- laineris Daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
- autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
- poliandrija Daudzvīrība.
- Daugavas vizbulis Daugavas anemone.
- kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
- dauzonis Dauzoņa.
- uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
- atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
- sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- balva Dāvana, velte.
- prezents Dāvana.
- dāvāt Dāvināt.
- šķiņķot Dāvināt.
- izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
- iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
- disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
- nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
- plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
- takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- šā Dažādi, visādi.
- ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
- bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
- mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
- krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- krustu Dažādos virzienos, viscaur.
- šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- diferents Dažāds, atšķirīgs, citāds.
- raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
- daudzveidīgs Dažāds, nevienāds, atšķirīgs.
- dažnedažāds Dažāds, visāds.
- dažādīgs Dažāds.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu izlase.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- kokteilis Dažādu elementu sajaukums.
- kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
- poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
- rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
- dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
- topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
- onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
- eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
- eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- buķete Dažādu ziedu pušķis.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- pavirināt Dažas reizes virināt.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- vietām Dažās vietās; dažviet.
- pa starpām Dažās vietās.
- rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
- klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- palaikam Dažreiz, reizēm.
- kādreiz Dažreiz; šad tad.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- dažkārt Dažreiz.
- otrs Dažs, kāds.
- viens Dažs, kāds.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
- serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību aizkavēšanās.
- dažugad Dažu gadu.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
- pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- dažunakt Dažu nakti.
- mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
- imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- izdebatēt Debatējot noskaidrot.
- Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
- pamale Debess josla pie horizonta.
- saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- jums Debess velve, debess kupols.
- debesjums Debess velve.
- decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- degsme Dedzība, aizrautība.
- uguntiņa Dedzība, aizrautība.
- sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
- spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
- sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
- no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
- aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
- lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
- liesmains Dedzīgs, kvēls.
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
- svilināt Dedzināt (1).
- kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
- ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
- grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
- smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes.
- svilīgs Dedzinoši karsts.
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
- nodedzināt Dedzinot izlietot.
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
- nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
- defektologs Defektoloģijas speciālists.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- degslāneklis Degakmens.
- ugunssārts Degošs sārts.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
- pārdegt Degot pārdalīties.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
- izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
- dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
- uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
- liesmot Degt ar liesmu.
- zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
- rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
- šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
- degungals Deguna priekšējā daļa, gals.
- snīpis Deguns.
- šņukurs Deguns.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
- bāka Degvielas tvertne.
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
- brandavīns Degvīns.
- sīvs Degvīns.
- šņabis Degvīns.
- osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- izvirst Deģenerēties.
- deists Deisma piekritējs.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- dancis Deja.
- solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
- horeogrāfija Dejas māksla.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- deja Dejošana.
- šīberēt Dejot (balles dejas).
- dancot Dejot (ko).
- lēkt Dejot (strauju deju).
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- piedēt Dējot piepildīt (ko).
- svingot Dejot svingu; mainierīgi dejot modernu deju.
- šeikot Dejot šeiku.
- tvistot Dejot tvistu.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- valsēt Dejot valsi.
- iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- dancot Dejot.
- diet Dejot.
- kratīties Dejot.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
- dekadents Dekadentisma pārstāvis.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- lasīt Deklamēt.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
- nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- makijāža Dekoratīvā kosmētika.
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
- drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
- pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
- puķe Dekoratīvs (par augiem).
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
- gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
- košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
- roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
- puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
- apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
- greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
- aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
- caka Dekoratīvs rotājums.
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- vedekla Dēla sieva.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- trīt Deldēt.
- kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
- veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
- galds Dēlis.
- plauksta Delna (1).
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
- zālīte Dem --> zāle.
- ābolītis Dem. --> ābols.
- ačtele Dem. --> acs.
- actiņa Dem. --> acs.
- ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
- aitiņa Dem. --> aita.
- aptieciņa Dem. --> aptieka.
- augšiņa Dem. --> augša.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- auseklītis Dem. --> auseklis.
- austiņa Dem. --> auss.
- avotiņš Dem. --> avots.
- balodītis Dem. --> balodis.
- baloniņš Dem. --> balons (2).
- baltrocītis Dem. --> baltrocis.
- bārkstiņas Dem. --> bārkstis.
- batoniņš Dem. --> batons.
- bedrīte Dem. --> bedre.
- biksītes Dem. --> bikses.
- bitīte Dem. --> bite.
- bļodiņa Dem. --> bļoda.
- brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
- bullītis Dem. --> bullis.
- celiņš Dem. --> ceļš.
- cepurīte Dem. --> cepure.
- cīrulītis Dem. --> cīrulis.
- cūciņa Dem. --> cūka.
- dadzītis Dem. --> dadzis.
- daļiņa Dem. --> daļa.
- dārgumiņš Dem. --> dārgums.
- dārziņš Dem. --> dārzs.
- debestiņa Dem. --> debess.
- dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
- dēliņš Dem. --> dēls.
- desiņa Dem. --> desa.
- diedziņš Dem. --> diegs.
- dieniņa Dem. --> diena.
- dieviņš Dem. --> dievs.
- dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
- eglīte Dem. --> egle.
- ērcīte Dem. --> ērce.
- ezītis Dem. --> ezis.
- galdiņš Dem. --> galds.
- galviņa Dem. --> galva.
- glāzīte Dem. --> glāze (1).
- gotiņa Dem. --> govs.
- grāmatiņa Dem. --> grāmata.
- groziņš Dem. --> grozs (1).
- gumiņš Dem. --> gums.
- iedobīte Dem. --> iedobe.
- ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
- irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
- jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
- jumtiņš Dem. --> jumts.
- kājiņa Dem. --> kāja.
- kaktiņš Dem. --> kakts (1).
- kamaniņas Dem. --> kamanas.
- kanniņa Dem. --> kanna [1].
- kāpnīte Dem. --> kāpnes.
- karodziņš Dem. --> karogs.
- kārpiņa Dem. --> kārpa.
- kastīte Dem. --> kaste.
- katliņš Dem. --> katls.
- kātiņš Dem. --> kāts.
- kauliņš Dem. --> kauls.
- kažociņš Dem. --> kažoks.
- klucītis Dem. --> klucis.
- klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
- kociņš Dem. --> koks.
- kopiņa Dem. --> kopa (2).
- krāniņš Dem. --> krāns [1].
- krāsniņa Dem. --> krāsns.
- krītiņš Dem. --> krīts.
- krustiņš Dem. --> krusts.
- krūtiņa Dem. --> krūts.
- krūzīte Dem. --> krūze.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- kuģītis Dem. --> kuģis.
- kūlītis Dem. --> kūlis.
- kumeliņš Dem. --> kumeļš (1).
- kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
- kundziņš Dem. --> kungs.
- kurpīte Dem. --> kurpe.
- kurvītis Dem. --> kurvis.
- ķauķītis Dem. --> ķauķis.
- ķeksītis Dem. --> ķeksis.
- ķermenītis Dem. --> ķermenis.
- lācītis Dem. --> lācis.
- laiviņa Dem. --> laiva.
- lakatiņš Dem. --> lakats.
- lampiņa Dem. --> lampa.
- lapiņa Dem. --> lapa.
- lāpstiņa Dem. --> lāpsta.
- lāsīte Dem. --> lāse.
- latiņa Dem. --> lata.
- lauciņš Dem. --> lauks.
- ledenīte Dem. --> ledene.
- lodīte Dem. --> lode [1].
- lodziņš Dem. --> logs.
- lukturītis Dem. --> lukturis.
- ļautiņi Dem. --> ļaudis.
- ļipiņa Dem. --> ļipa.
- maisiņš Dem. --> maiss.
- maizīte Dem. --> maize.
- mājiņa Dem. --> māja.
- maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- māsiņa Dem. --> māsa.
- māmiņa Dem. --> māte.
- mammīte Dem. --> māte.
- matiņš Dem. --> mats (1).
- matiņš Dem. --> mats (2).
- mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
- medutiņš Dem. --> medus.
- meitiņa Dem. --> meita (1).
- meitiņa Dem. --> meitene (1).
- mēlīte Dem. --> mēle.
- mēnestiņš Dem. --> mēness.
- mietiņš Dem. --> miets.
- muļķītis Dem. --> muļķis.
- mūrītis Dem. --> mūris.
- mušiņa Dem. --> muša.
- nagliņa Dem. --> nagla.
- naudiņa Dem. --> nauda.
- nieciņš Dem. --> nieks; sīks priekšmets.
- nūjiņa Dem. --> nūja.
- odziņa Dem. --> oga.
- pantiņš Dem. --> pants [1].
- pasaulīte Dem. --> pasaule.
- pasīte Dem. --> pase.
- pavadiņa Dem. --> pavada.
- pēdiņa Dem. --> pēda.
- peciņa Dem. --> peka, pēda.
- pelīte Dem. --> pele.
- pērlīte Dem. --> pērle.
- pieniņš Dem. --> piens.
- piciņa Dem. --> pika.
- pīlīte Dem. --> pīle.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- pipariņš Dem. --> pipars.
- pirkstiņš Dem. --> pirksts.
- plācenītis Dem. --> plācenis.
- plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
- pleciņš Dem. --> plecs.
- plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
- podiņš Dem. --> pods.
- prātiņš Dem. --> prāts.
- pūcīte Dem. --> pūce.
- puķīte Dem. --> puķe.
- pūriņš Dem. --> pūrs [2].
- pusīte Dem. --> puse.
- pūslītis Dem. --> pūslis.
- radziņš Dem. --> rags.
- rāmītis Dem. --> rāmis.
- riekstiņš Dem. --> rieksts.
- robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
- rozīte Dem. --> roze [1].
- rozīnīte Dem. --> rozīne.
- rullītis Dem. --> rullis.
- rūtiņa Dem. --> rūts.
- saitīte Dem. --> saite (1).
- saknīte Dem. --> sakne.
- saliņa Dem. --> sala.
- salmiņš Dem. --> salms.
- saujiņa Dem. --> sauja.
- saulīte Dem. --> saule.
- sedziņa Dem. --> sega.
- sēnīte Dem. --> sēne (2).
- sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
- sieriņš Dem. --> siers.
- sietiņš Dem. --> siets; neliels, smalks siets.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- silīte Dem. --> sile.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- skaidiņa Dem. --> skaida.
- skaliņš Dem. --> skals.
- skropstiņas Dem. --> skropstas.
- skudriņa Dem. --> skudra.
- skujiņa Dem. --> skuja.
- slotiņa Dem. --> slota.
- smadzenītes Dem. --> smadzenes.
- smaidiņš Dem. --> smaids.
- smalkmaizīte Dem. --> smalkmaize (1).
- soliņš Dem. --> sols [1].
- somiņa Dem. --> soma.
- spēlīte Dem. --> spēle.
- spilventiņš Dem. --> spilvens.
- spraudīte Dem. --> spraude.
- sprīdītis Dem. --> sprīdis.
- stabiņš Dem. --> stabs.
- standziņa Dem. --> stanga.
- stiebriņš Dem. --> stiebrs.
- stienītis Dem. --> stienis.
- stobriņš Dem. --> stobrs.
- stundiņa Dem. --> stunda.
- stūrītis Dem. --> stūris.
- sudmaliņas Dem. --> sudmalas.
- šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
- sunītis Dem. --> suns.
- svariņš Dem. --> svari.
- svariņš Dem. --> svars.
- svecīte Dem. --> svece.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (1); ļoti mazs (kā) daudzums.
- šķipsniņa Dem. --> šķipsna (2).
- šķīvītis Dem. --> šķīvis.
- šūniņa Dem. --> šūna.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- tīkliņš Dem. --> tīkls.
- tiltiņš Dem. --> tilts.
- tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
- topiņš Dem. --> tops.
- trubiņa Dem. --> truba.
- tumsiņa Dem. --> tumsa.
- tupelīte Dem. --> tupele.
- uguntiņa Dem. --> uguns.
- urdziņa Dem. --> urga.
- vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
- vagoniņš Dem. --> vagons.
- vāciņi Dem. --> vāks; apvākojums.
- vālīte Dem. --> vāle.
- valnītis Dem. --> valnis.
- vārpiņa Dem. --> vārpa.
- vārpstiņa Dem. --> vārpsta.
- vārtiņi Dem. --> vārti.
- velniņš Dem. --> velns; arī velnēns.
- vilciņš Dem. --> vilks.
- vilnītis Dem. --> vilnis (1, 3).
- vistiņa Dem. --> vista.
- zaķītis Dem. --> zaķis.
- zaldātiņš Dem. --> zaldāts.
- ziediņš Dem. --> zieds.
- zīlīte Dem. --> zīle [1].
- zirdziņš Dem. --> zirgs.
- zirnītis Dem. --> zirnis.
- zivtiņa Dem. --> zivs.
- zobiņš Dem. --> zobs.
- zolīte Dem. --> zole.
- zvaigznīte Dem. --> zvaigzne.
- zvaniņš Dem. --> zvans.
- zvirbulēns Dem. --> zvirbulis; zvirbuļa mazulis.
- žagariņš Dem. --> žagars.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- taciņa Deminutīvs --> taka.
- vējdzirnaviņas Deminutīvs --> vējdzirnavas.
- vēzītis Deminutīvs --> vēzis [1].
- viegliņām Deminutīvs --> viegli; ļoti viegli.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
- demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
- demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
- tumšie spēki Dēmoniski spēki.
- nodemonstrēt Demonstrējot parādīt, atklāt.
- nomontēt Demontēt.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- sātanisms Dēmonu, sātana pielūgšana.
- dendrologs Dendroloģijas speciālists.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- priekšstāvis Deputāts; pārstāvis.
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- ģeldēt Derēt.
- dergt Dergties.
- lieti Derīgi; labi.
- karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- praktisks Derīgs, lietderīgs.
- ģeldīgs Derīgs.
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
- desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
- kagors Deserta vīns no dažādu šķirņu vīnogām.
- muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
- desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
- desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
- desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- desmitdaļa Desmitā daļa.
- krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
- desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
- desmitnieks Desmits.
- pārtvaice Destilācija.
- destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
- pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
- pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārtvaicēt Destilēt.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nokritizēt.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- savienotājdetaļa Detaļa (kā) savienošanai.
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- nazis Detaļa ar asu šķautni (mehānismā, ierīcē).
- bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
- cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
- ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
- mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
- patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
- uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
- serdenis Detaļa, uz kuras ko uztin.
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- krimiķis Detektīvromāns.
- privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
- detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
- determinists Determinisma piekritējs.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- donors Devējs.
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
- nosaukties Dēvēt sevi (par ko).
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- godināt Dēvēt, saukt; godāt.
- godāt Dēvēt, saukt.
- dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
- sacienāt Devīgi, bagātīgi pacienāt.
- samielot Devīgi, bagātīgi, pamielot.
- pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- dāsns Devīgs.
- deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- devītnieks Deviņnieks.
- deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
- nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
- deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- saulessvece Deviņvīruspēks.
- devītdaļa Devītā daļa.
- devītklasnieks Devītās klases skolēns.
- pienesums Devums (2), ieguldījums.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
- karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
- dezis Dezodorants.
- DNS Dezoksiribonukleīnskābe.
- gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
- nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- jumtiņš Diakritiska zīme (^).
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
- caurmērs Diametrs.
- d Diametrs.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- pēcpuse Dibens.
- organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- didaktisms Didaktiskums.
- DJ Dīdžejs, diskžokejs.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
- audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- dzija Diegi.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- trāklēt Diegt [1].
- parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
- parītdiena Diena pēc rītdienas.
- parīt Dienā pēc rītdienas.
- rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
- rītdiena Diena pēc šodienas.
- rīt Dienā pēc šodienas.
- vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
- vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
- vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
- aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
- miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
- nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
- rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
- dienvidus Diendusa.
- pusdienlaiks Diendusa.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
- rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
- civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- kalpot Dienēt (karaspēkā).
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
- darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
- pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
- tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
- aizvakar Dienu pirms vakardienas.
- kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
- koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- DA Dienvidaustrumi.
- dienvidrīti Dienvidaustrumi.
- dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
- D Dienvidi.
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- DR Dienvidrietumi.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
- dienvidvējš Dienvidu vējš.
- dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
- dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
- dienlilija Dienziede.
- dietologs Dietoloģijas speciālists.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
- Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
- pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- dieve Dieviete.
- dievišķs Dievišķīgs.
- dievišķīgs Dievišķs.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- dievvārdi Dievkalpojums.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
- prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- Allāhs Dievs (islāmā).
- Debesu Kungs Dievs.
- Debesu tēvs Dievs.
- radītājs Dievs.
- dievturis Dievturības piekritējs.
- pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
- patāls Diezgan attāls, samērā tāls (par radniecību).
- pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
- paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
- papostīt Diezgan izpostīt.
- paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
- pašvaks Diezgan nespēcīgs, pavārgs.
- paprasts Diezgan prasts.
- resnīgs Diezgan resns, paresns.
- parupjš Diezgan rupjš, nepieklājīgs.
- paskops Diezgan skops.
- pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
- pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
- notāls Diezgan tāls, attāls.
- paplāns Diezgan trūcīgs.
- gana Diezgan, pietiekami.
- paticams Diezgan, samērā ticams.
- patrūcīgs Diezgan, samērā trūcīgs.
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- DVD Digitālais video.
- digitalizācija Digitālas tehnoloģijas ieviešana.
- dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākumposmā.
- pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- dīgstība Dīgtspēja.
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- spīkers Diktors radiofonā.
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- izdilt Dilstot izveidoties.
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
- nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- dimēt Dimdēt.
- aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
- dima Dimdoņa.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- direktrise Direktore.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
- direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
- nodiriģēt Diriģējot panākt, ka atskaņo.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
- vadonis Diriģents, kora vadītājs.
- rājiens Disciplināra soda veids; attiecīgais sods.
- pašdisciplīna Disciplīnas attiecināšana uz sevi, tās ievērošana pēc paša gribas.
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- disko Diskomūzika.
- diskutabls Diskutējams, strīdīgs.
- izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
- šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
- koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
- mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
- māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
- ķēmīgs Dīvains.
- bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
- dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
- guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- divkārt Divās kārtās, divkārtīgi.
- ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- divreiz Divas reizes.
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- diedelējošs Divd. --> diedelēt.
- specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
- speķots Divd. --> speķot.
- vaskots Divd. --> vaskot.
- vedams Divd. --> vest.
- vizuļots Divd. --> vizuļot.
- žilbinošs Divd.--> žilbināt.
- duālisms Divdabība, divējādība.
- duālistisks Divdabīgs, divējāds.
- divatnējs Divdabīgs; divējāds.
- particips Divdabis.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
- bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
- divdimensionāls Divdimensiju.
- dubultstandarts Divējāda pieeja.
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- abi Divi minētie.
- virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- divēji Divi vai divi dažādi.
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- pāris Divi, daži, nedaudzi.
- divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
- diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
- dubultporcija Divkārša porcija.
- reduplikācija Divkāršošana, divkāršošanās; divkāršojums.
- dubultot Divkāršot.
- dubults Divkāršs, no divām līdzīgām daļām sastāvošs.
- divkāršs Divkārtējs.
- duelis Divkauja (1).
- sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
- divkosis Divkosīgs cilvēks.
- divmājnieki Divmāju augi.
- briga Divmastu buru kuģis ar taisnām burām abos mastos.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- divpusīgs Divpusējs (1).
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- divkārt Divreiz.
- distihs Divrinde.
- rats Divritenis.
- ričuks Divritenis.
- vellapēds Divritenis.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
- motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
- monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- divspēle Divu aktieru tēlojums (piem., izrādē).
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- proporcija Divu attiecību vienādība.
- divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
- pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
- hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- divlatnieks Divu latu monēta.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
- dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
- sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
- polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
- unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
- bilingvisms Divvalodība.
- tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- nobilis Dižciltīgais, aristokrāts.
- bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
- patricietis Dižciltīgs romietis.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- cēls Dižens; svinīgs, arī skaists.
- dižmanis Dižmanīgs cilvēks.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās.
- dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- dūkt Dobji, zemu skanēt.
- zumēt Dobji, zemu skanēt.
- truls Dobjš (par skaņu).
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
- dobulis Dobums (2) (acīm).
- orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
- sinuss Dobums, iedobums (organismā).
- docentūra Docenta vieta, amats.
- docentūra Docentu kopums augstskolā.
- izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
- saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
- izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
- šurpnākot Dodoties šurp.
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
- avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
- patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
- polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
- pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
- zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
- dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- aktis Dokumentu kopums.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
- robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- balss Doma, uzskats.
- ideja Doma; priekšlikums, ierosinājums.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
- nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
- iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
- deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- doma Domāšanas process.
- doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
- uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- gudrot Domāt, prātot (par ko).
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- funktierēt Domāt; spriest.
- smadzeņot Domāt.
- domnieks Domes loceklis.
- pamattonis Dominējošā krāsa, tonis.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa.
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- funktieris Domu gaita.
- telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
- vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- pensionēšanās Došanās pensijā.
- uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
- izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
- sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
- ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
- ienest Dot (ienākumus, peļņu).
- kukuļot Dot (kādam) kukuli (3).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- nokristīt Dot (kam) nosaukumu; nosaukt.
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
- dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- piedot Dot (ko) klāt, papildus.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
- cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
- atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
- šķiņķot Dot dāvanu.
- dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
- mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
- palaist pasaulē Dot dzīvību, radīt.
- grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
- barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
- garantēt Dot garantiju.
- atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
- piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
- piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
- piedāvāt Dot iespēju (ko) izmantot, iegādāties u. tml.
- izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
- nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
- pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
- izglītot Dot izglītību, zināšanas.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- kreditēt Dot kredītu (1).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
- maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- pamielot Dot paēst, padzert; pacienāt.
- paskaidrot Dot paskaidrojumu.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
- likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- aizlaist Dot prom; aizsūtīt.
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
- zvērēt Dot svinīgu solījumu.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
- saukt Dot vārdu, nosaukumu; dēvēt (par ko).
- ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
- mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
- nest Dot, izraisīt, radīt.
- maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- dāvana Dotības, spējas.
- dotumi Dotības.
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- gāzties Doties (par lielu ļaužu daudzumu).
- tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
- iziet Doties ceļā kājām.
- aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- kāpt uz kuģa Doties kuģī.
- aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
- pensionēties Doties pensijā.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas).
- pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
- aizceļot Doties prom (piem., par gājputniem).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
- šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
- laisties Doties prom; bēgt.
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- izkustēties Doties uz kurieni.
- nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
- nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- dēties Doties, likties; palikt.
- brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
- nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
- draiskulība Draiskulīga izdarība, nerātnība.
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks; draiskulīgs dzīvnieks.
- nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
- draiskot Draiskuļot.
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- aina Dramatiska sacerējuma (lugas) cēliena daļa.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
- luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
- aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
- habits Drānas, tērps (mūkam).
- sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums.
- meitene Draudzene (vīrietim).
- māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
- diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
- nodeva Draudzes locekļu maksājums baznīcai.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- būt draugos Draudzēties (ar kādu).
- brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
- čupoties Draudzēties, brāļoties.
- tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
- brālība Draudzība, vienotība.
- brālīgs Draudzīgs, tuvs.
- čomisks Draudzīgs.
- pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
- čoms Draugs, paziņa.
- dražē Dražeja.
- apdrāzt Drāžot apdarināt.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- atdrāzt Drāžot atšķelt, atdalīt.
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
- sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
- nodrāzties Drāžoties noskriet, nobraukt.
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- šmotkas Drēbes, apģērbs.
- drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- purināties Drebināties, skurināties.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- skroderis Drēbnieks.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- skolot Dresēt (par dzīvnieku).
- apmācīt Dresēt, vingrināt dzīvniekus.
- dīdītājs Dresētājs.
- varēt Drīkstēt.
- ķeskas Driskas, skrandas.
- nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- acīmredzot Droši vien; iespējams.
- noteikti Droši, izlēmīgi, nešauboties.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- baisma Drūma, nomācoša izjūta; baigs pārdzīvojums.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- drumsla Drumstala.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- drupača Drupata.
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
- piedrupināt Drupinot pievienot (klāt).
- sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
- izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
- izdrupt Drūpot kļūt robainam, bedrainam, caurumainam.
- sadrupt Drūpot sadalīties.
- apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
- irt Drupt, jukt.
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
- jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
- biežņa Drūzma, blīvs (kā) kopums.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- dublāža Dublēšana, dublējums (par filmu, filmas epizodi).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- ārlogs Dubultloga ārējā daļa; ārējais logs.
- dubultīgs Dubults.
- aizducināt Ducinot aizvirzīties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
- pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
- nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
- piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- dūdinieks Dūdas vai dūdu spēlētājs.
- dūkas Dūdas.
- piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- duelants Dueļa dalībnieks.
- dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
- dūkainis Dūkans zirgs.
- dūkains Dūkans.
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs, dumbrājs.
- dūksnains Dūkstains.
- dūksnājs Dūkstājs.
- dulns Dulls.
- mendele Dullums, trakums.
- mendelis Dullums, trakums.
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums; nogulsnējuma pakāpe.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- dumbrājs Dumbraina vieta; dumbrs; muklājs, dūksnājs.
- dūlis Dūmeklis.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- dumiķis Dumjš cilvēks.
- apdauzīts Dumjš, aprobežots.
- zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- glupjš Dumjš.
- glups Dumjš.
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
- kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
- rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
- dūmakains Dūmu krāsā, pelēks; dūmains (2).
- dūmains Dūmu krāsā; pelēks.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- stilets Duncis ar trīsšķautņu asmeni.
- dūcis Duncis.
- izdungot Dungojot izdziedāt.
- nodungot Dungojot nodziedāt.
- piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
- piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
- nodunēt Dunot aizbraukt.
- aizdunēt Dunot aizvirzīties.
- atdunēt Dunot atskanēt, dunot atkļūt šurp.
- pēlis Dūnu sega; ar dūnām pildīts matracis.
- kulaiņi Dūraiņi.
- pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- kulaks Dūre.
- štiks Durklis.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
- atdurt Durot atdalīt.
- iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
- bakstīt Durot izveidot.
- izdurt Durot izveidot.
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nodurties Durot, ar dūrienu nonāvēt sevi.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- atdurstīt Durstot atdalīt.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
- ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
- cemme Dusmas, īgnums.
- errastība Dusmas.
- piktums Dusmas.
- skrobe Dusmas.
- agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
- žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizkaitināts Dusmīgs, nikns.
- errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
- cemmīgs Dusmīgs.
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- besīties Dusmoties, noskaisties.
- erroties Dusmoties; skaisties.
- pūsties Dusmoties.
- skaisties Dusmoties.
- errastība Dusmu izraisīšana, kaitināšana.
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- dvēselīgs Dvēselisks.
- nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
- dvīņubrālis Dvīņu brālis.
- dvīņumāsa Dvīņu māsa.
- zimze Dzega.
- lāčsūna Dzegužlini.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- poēzija Dzeja; dzejas māksla.
- atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- dziesminieks Dzejnieks.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- piecrinde Dzejolis, pants ar piecām rindām.
- perša Dzejolis, pants.
- vārsma Dzejolis, pants.
- dzeja Dzejolis.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- kodums Dzēliens (1).
- kodiens Dzēliens.
- atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
- graizīt Dzēlīgi izsmiet, pelt.
- jiftīgs Dzēlīgs, ass.
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
- dzīle Dzelme; ūdens dziļums.
- dzeloņdrāts Dzeloņstieple.
- dzelties Dzelt (2); durties.
- kost Dzelt (par kukaiņiem).
- ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
- dzelte Dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
- oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans olivīns.
- distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- vagonu parks Dzelzceļa tīklā esošais vagonu kopums.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- tamburs Dzelzceļa vagona priekštelpa.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- dzelži Dzelzs priekšmeti; dzelzs gabali; dzelzs lūžņi.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- čuguns Dzelzs un oglekļa sakausējums.
- nodzelt Dzeļot nonāvēt.
- sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
- piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
- laist Dzemdēt, radīt.
- radības Dzemdības.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
- jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- piedzīt Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- iedzīt Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
- metējs Dzērājs.
- šņabdegunis Dzērājs.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
- šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- dzira Dzēriens.
- uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
- salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
- iedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, manāmi apreibt.
- izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
- iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
- pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
- piedzert Dzerot piepildīt.
- atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
- mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- pļumpēt Dzert (parasti daudz).
- pumpēt Dzert (parasti daudz).
- lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
- sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
- šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- malkot Dzert lēni, nelieliem malkiem.
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piem., par kaķi, suni).
- švunka Dzērumā, alkohola reibumā.
- štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
- šmiga Dzērums, alkohola reibums.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
- izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
- radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
- dzisināt Dzesināt, dzesēt.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
- dzesma Dzestra gaisa plūsma; vēsma.
- dzēšpapīrs Dzēšlapa.
- izdzēst Dzēšot iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
- nodzēst Dzēšot likvidēt.
- sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- lalināt Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- sadziedāt Dziedāt kopā (ar kādu); sadziedāties.
- sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
- piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
- līgot Dziedāt līgodziesmas.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- skandināt Dziedāt, atskaņot.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
- lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
- skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu).
- dainot Dziedāt.
- ziņģēt Dziedāt.
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- mecosoprāns Dziedātāja ar šādu balsi.
- primadonna Dziedātāja, kas izpilda galvenās lomas; aktrise teātrī, kas izpilda galvenās lomas.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- tenors Dziedātājs ar šādu balsi.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- šlāgerdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda šlāgerus.
- popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
- kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- kapela Dziedātāju ansamblis, koris.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
- dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
- nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- nodziedāt Dziedot atskaņot, izpildīt.
- nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
- iedziedāt Dziedot ieskaņot.
- iedziedāties Dziedot ievingrināt balsi.
- izdziedāt Dziedot izpaust.
- izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
- sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
- pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
- ielīgot Dziedot līgodziesmas, sagaidīt (Līgo svētkus).
- locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
- piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
- iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
- nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
- dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- šansons Dziesma, romance (franču kultūrā).
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
- akacis Dziļa bedre upē vai ezerā.
- caurums Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
- pietāte Dziļa cieņa, godbijība.
- respekts Dziļa cieņa, godbijīga attieksme.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- pavārnīca Dziļa karote (kā) šķidra smelšanai.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- dzelme Dziļa vieta (upē, ezerā, jūrā u. tml.); dziļums.
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
- ievilkt Dziļi ieelpot.
- atņemt elpu Dziļi ieelpot.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- ierakt Dziļi iespiest.
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (kur).
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
- dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- ciets Dziļš, ciešs.
- salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
- ciešs Dziļš.
- piedzimt Dzimstot nākt pasaulē.
- dzimumdiena Dzimšanas diena.
- šūpuļsvētki Dzimšanas diena.
- redzēt dienas gaismu Dzimt.
- nākt Dzimt.
- dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
- dzimtļaudis Dzimtcilvēki.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
- lielskungs Dzimtkungs, muižas īpašnieks.
- dzimtkungs Dzimtmuižas īpašnieks.
- zagss Dzimtsarakstu nodaļa.
- seksualitāte Dzimuma juteklība, dzimumtieksme.
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
- sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
- libido Dzimumdziņa.
- dzimumbriedums Dzimumgatavība.
- dzimumdziņa Dzimuminstinkts.
- metams Dzimumloceklis.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
- impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
- ģenitālijas Dzimumorgāni.
- vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
- dzemde Dzimumorgāns, kurā attīstās apaugļotā olšūna.
- kūsis Dzimumorgānu apmatojums.
- masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts – bālgana masa.
- kārta Dzimums.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- kopulācija Dzimumšūnu saplūšana; apaugļošanās.
- biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
- homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
- siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- dzinējs Dzinējsuns.
- saulesakmens Dzintars.
- zītars Dzintars.
- cemme Dzintele.
- dzenulis Dzinulis.
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
- acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- auss Dzirde.
- daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
- auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
- orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
- dzirksts Dzirkstele.
- sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
- dzirkstīt Dzirkstēt (2).
- spridzēt Dzirkstēt, mirdzēt.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
- dzirnas Dzirnavas.
- sudmalas Dzirnavas.
- melderiene Dzirnavniece.
- melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
- melderis Dzirnavnieks.
- sudmalnieks Dzirnavnieks.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
- dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
- dzīslots Dzīslains.
- dzīslojums Dzīslu (1) tīkls, sazarojums; stiegrojums.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- sarepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli.
- pāraugt Dzīstot pārklāties.
- asnot Dzīt asnus.
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- aiztriekt ellē Dzīt projām.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- radījums Dzīva būtne.
- dzīvsvars Dzīva mājdzīvnieka svars.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
- kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
- kundze Dzīvesbiedre.
- možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
- dzīvotprieks Dzīvesprieks.
- dzīve Dzīvesveids.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
- mājvieta Dzīvesvieta.
- esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
- galva Dzīvība.
- nāve Dzīvības izbeigšanās.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana organismā; atdzīvināšana.
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
- izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
- uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
- viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- bērns Dzīvnieka mazulis.
- gaļa Dzīvnieka muskuļaudi.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
- ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
- pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
- puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
- monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
- migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
- garastis Dzīvnieks ar garu asti.
- garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
- kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
- ausainis Dzīvnieks ar lielām ausīm.
- melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
- platradzis Dzīvnieks ar platiem ragiem.
- raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākumposmā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
- garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi.
- sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
- spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
- ūsainis Dzīvnieks, kam ir ūsas (2).
- barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
- ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
- ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
- dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
- mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
- gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- ragnesis Dzīvnieks, kuram ir ragi.
- kustonis Dzīvnieks; mājdzīvnieks.
- kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- taksidermija Dzīvnieku izbāžņu izgatavošana.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- sūds Dzīvnieku izkārnījumi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- jaunulis Dzīvnieku mazulis.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- tēvs Dzīvnieku tēviņš.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
- filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
- istaba Dzīvojamā māja (laukos).
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- kajīte Dzīvojamā vai atpūtas telpa kuģī.
- namsaimnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namīpašnieks.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namsaimnieks.
- nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
- nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
- nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (ko); dzīvojot sagaidīt (ko).
- kortelis Dzīvoklis; īrēta istaba.
- kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- kopdzīve Dzīvošana kopā (ar ko).
- sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
- nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
- mist Dzīvot (kādos apstākļos).
- vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- līdzdzīvot Dzīvot līdzās.
- (tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- (tikko) vilkt garu Dzīvot ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
- (tikko) dzīvību vilkt Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
- nabagoties Dzīvot nabadzībā; skopoties.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
- mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
- iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- kulties Dzīvot, strādāt, pārvarot grūtības, trūkumu; pūlēties.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums – balts, indīgs pulveris.
- radība Dzīvu būtņu kopums.
- kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
- kolonija Dzīvu organismu kopa.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- džezbends Džeza orķestris.
- dzinkstēt Džinkstēt.
- aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot.
- džinsas Džinsi.
- džinsenes Džinsi.
- J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
- sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
- inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- palūgties Kādu brīdi lūgt Dievu; lūgties.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
- dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
- zulusi Klejotāju cilts Dienvidāfrikā.
- Antarktīda Kontinents, kurā atrodas Dienvidpols.
- kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- LDz Latvijas Dzelzceļš.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- boa Milzu žņaudzējčūska (Dienvidamerikā) [Boa constrictor].
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
- sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- dziesmu kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
- koru kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
- dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem.
- makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
- maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
- ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
- piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
- mūžīgs Tāds, kam nav sākuma un beigu (parasti par Dievu kā augstāko esamību).
- polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
- neticīgs Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezdievīgs Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- reliģiozs Tāds, kas tic Dieva esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- dievticīgs Tāds, kas tic Dieva esamībai; reliģiozs.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
- reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
- reliģiozitāte Ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
- palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- dodžs Valdnieks Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gs. beigām).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
- ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- Mozus grāmatas Vecās Derības pirmās piecas grāmatas; Tora.
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
- lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
- tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- evaņģēlists Viens no Jaunās Derības pirmo četru grāmatu autoriem.
- kramaļģes Vienšūnas aļģes ar krama un pektīna ārējo apvalku [Diatomeae].
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- anemone Vizbuļu ģints augs ar baltiem, palieliem ziediem; Daugavas vizbulis [Anemone sylvestris].
- pampa Zāļu stepe Dienvidamerikā.
- pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
D citās vārdnīcās: