zvērēt
zvērēt zvēru [zvȩ̃ru], zvēri, zvēr [zvȩ̃r], pag. zvērēju darbības vārds; transitīvs
Dot svinīgu solījumu.
PiemēriIr cilvēki, kas gatavi zvērēt, ka labākā atpūta uz ūdeņiem ir tikai un vienīgi makšķerēšana.
- Ir cilvēki, kas gatavi zvērēt, ka labākā atpūta uz ūdeņiem ir tikai un vienīgi makšķerēšana.
- Neviens nevar pieprasīt jums zvērēt mūža uzticību vienai kompānijai.
- Jaunais vīrietis zvēr naudu samaksāt līdz pēcpusdienai.