Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam aut.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
AAK Antīko automobiļu klubs.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
kāja Apauti apavi.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
pataujāt Apjautāties (par ko).
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
apkrāmēt Apkraut.
nokrauties Apkrauties (2).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
ietvert Apņemt, ieskaut.
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
aptrūkt Aprauties.
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
atjauta Atjautība (2).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
spics Atjautīgs; izmanīgs.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
pielaist Atļaut piedalīties.
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
godīgs Atļauts, likumīgs.
brīv Atļauts.
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
atsvešinātība Atrautība, atsvešināšanās.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
gaņģis Ātrums (automobiļos, traktoros u. tml.).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
pirmavots autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.

Atrasts piemēros (199):

vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
kārtība "Jūs esat kārtībā? autobuss tūlīt būs klāt!"
sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
zelts "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
uzšķilties Acīs uzšķiļas jautras liesmiņas.
priekšauts Ādas priekšauts.
salons Ādas salons jūsu automašīnai.
pakļautība Administratīvā pakļautība.
iedziedāt Ādolfa Kaktiņa iedziedātās tautasdziesmas.
uzraut Agrā rītā visi ir uzrauti kājās.
agrārs Agrārais jautājums.
jautājums Agrārais, nacionālais jautājums.
pamaz Agri no rīta autobusā pasažieru ir pamaz.
strautmala Aitas ganās grāvmalās un strautmalās.
smalce Aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
ierieties Aiz kokiem ierējās ložmetējs un automātiskie ieroči.
uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
sargkareivis Aiz stūra parādījās sargkareivis lielā plikādas kažokā, ar šauteni pār plecu.
gadījums Aizbraukt ar gadījuma automašīnu.
aizbraukt Aizbraukt automašīnu.
aizbrāzties Aizbrāžas automobilis.
aizdzīt Aizdzīt automašīnu.
aizfilozofēties Aizfilozofēties līdz dzīvības un nāves jautājumiem.
pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
rotā Aiziet māsa tautiņās, rotā, rotā! Bāleliņus pušķodama, rotā, rotā!
aizkaitināts Aizkaitināts zilonis uzbrūk automašīnai.
aizkarināt Aizkarināt logu ar izžauto veļu.
aiz- Aizkauts (sivēns).
aizkaut Aizkauts sivēns.
aizkraut Aizkraut visus logus ar puķu podiem.
aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
aizokeāna Aizokeāna tautieši.
aizpļaut Aizpļaut ar izkapti jauno ābelīti.
aizpļaut Aizpļauts rudzu lauks.
aizpurkšķināt Aizpurkšķināt ar auto.
aizraut Aizraut aizkarus logam priekšā.
auditorija Aizraut auditoriju ar saistošo referātu.
aizraut Aizraut durvis.
iejūsma Aizraut iejūsmā.
aizraut Aizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
aizraut Aizraut somas rāvējslēdzēju.
breiks Aizrauties ar breiku.
deltaplanierisms Aizrauties ar deltaplanierismu.
detaļa Aizrauties ar detaļām.
kikbokss Aizrauties ar kikboksu.
makramē Aizrauties ar makramē.
misticisms Aizrauties ar misticismu.
radioamatierisms Aizrauties ar radioamatierismu.
sirdslieta Aizrauties ar savu sirdslietu.
speleoloģija Aizrauties ar speleoloģiju.
aizrauties Aizrauties ar sportu.
ar Aizrauties ar sportu.
ultramodernisms Aizrauties ar ultramodernismu.
aizrautīgs Aizrautīga deja.
uzmirdzēt Aizrautīgā sarunā viņas acis uzmirdz.
aizrautīgs Aizrautīgi dziedāt.
dejot Aizrautīgi, viegli dejot.
biologs Aizrautīgs biologs.
aizrautīgs Aizrautīgs grāmatu lasītājs.
aizrautīgs Aizrautīgs sportists.
aizrautīgs Aizrautīgs stāstījums.
aizrautīgs Aizrautīgs zinātnieks.
aizsaitēt Aizsaitēt priekšautu.
švīka Aizsargāt automašīnas virsbūvi pret skrāpējumiem, švīkām.
aizsiet Aizsiet baltu priekšautu.
aizmugure Aizsiet priekšautu aizmugurē.
aizspļaut Aizspļaut ķiršu kauliņu.
aizstiept Aizstiept smago somu līdz autobusam.
aizšaut Aizšaut ar motociklu uz pilsētu.
aizšaut Aizšaut bultu līdz koka galotnei.
bulta Aizšaut durvīm priekšā bultu.
aizšaut Aizšaut kāju kādam priekšā.
aizšaut Aizšaut mērķim garām.
aizšaut Aizšaut roku mutei priekšā.
aizšaut Aizšaut uz veikalu pēc piena.
aizšaut Aizšaut vārtiem bultu.
aizšaut Aizšauts zaķis.
šautra Aiztaisīt lūkas ar šautru.
šīberis Aiztaisīt, aizšaut šīberi.
aiztransportēt Aiztransportēt preces ar automašīnu.
aizturēt Aizturēt lektoru ar jautājumiem.
uzspļaut Aizturētais mēģināja uzspļaut policistam.
iereibis Aizturēts iereibis autovadītājs.
pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
autokapsēta Aizvest uz autokapsētu.
aizvilināt Aizvilināt bērnu no spožās automašīnas.
aizvirzīt Aizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
aizvizināt Aizvizināt bērnus ar autobusu uz skolu.
mazticīgs Ak, mana mazticīgā tauta!
AKKA/LAA AKKA/LAA pārstāv daudzus Latvijas un ārvalstu autorus.
strauts Akmeņainais strauts atdzīvojas pavasarī un rudenī, kā arī lielās lietavās.
cits Akmeņi sakrauti cits uz cita.
lasīt Aktieris lasīja tautasdziesmas.
aktuāls Aktuāls jautājums, notikums.
akūts Akūts jautājums.
akvanautika Akvanautikas projekti.
jautājums Āķīgs jautājums.
sabadīties Alnis sabadījies ar automobili.
pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
pilastrs Altārglezna ir pilastru ieskauta.
autosports Amatieru, profesionāļu autosports.
rokauts Amatnieki auda villaines un rokautus ar ieaustiem bronzas gredzentiņiem.
astronauts Amerikāņu astronauti.
amiši Amiši neizmanto mūsdienu tehnoloģijas, elektrību, nelieto automašīnas un lauksaimniecības tehniku.
analfabētisms Analfabētisms lauksaimniecības jautājumos.
anonīms Anonīms autors.
autors Anonīms autors.
nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
antīks Antīkie automobiļi.
sekcija Antīko automobiļu kluba Padomju tehnikas sekcija.
antrekots Antrekots ir piemērots gan grilēšanai, gan cepšanai, gan sautēšanai.
antropoloģisks Antropoloģiski viendabīga tauta.
savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
vīle Apaļa, plakana, trīsšķautņu vīle.
sprikstēt Aparātā kaut kas sprikst.
sprakstēt Aparātā kaut kas tikko dzirdami sprakstēja.
izdrukāt Aparatūra automātiski izdrukā nepieciešamās ziņas.
apaut Apaut kreiso kāju.
krosenes Apaut krosenes.
pastalas Apaut pastalas.
puante Apaut puantes.
slidzābaki Apaut slidzābakus.
apaut Apaut vilnas zeķes.
ap- Apaut.
stulmeņi Apauties stulmeņos.
autostops Apceļot Eiropu ar autostopiem.
tautietis Apciemot savu tautieti.
sagraut Apcietinājumā sagrauta veselība.
apdarināt Apdarināta tautas dziesma.
vecums Apdrošināmās automašīnas vecuma ierobežojumi.
apdrošināt Apdrošināt automašīnu.
apdzīt Apdzīt priekšējo automašīnu.
apgaismot Apgaismot tautas masas.
apkārt Apgriezt apkārt automašīnu.
izdalīties Apģērbā izdalījās tautiski akcenti.
apiet Apiet autobusu no priekšpuses.
apiet Apiet problemātiskākos jautājumus.
apjauta Apjauta par laika vērtību.
zemstrāva Apjauta, ka esi lieks, romānā atklājas zemstrāvās.
apjautāt Apjautāt kaimiņus.
apjautāt Apjautāt visu klasi.
apjautāties Apjautāties par mācībām, par veselību.
tornādo Apkārtnē plosījies tornādo, paceļot gaisā automašīnas un noraujot ēkām jumtus.
apkaut Apkaut cūkas, vistas.
apkaut Apkaut ienaidniekus.
galds Apklāt galdu ar galdautu.
sistematizēt Apkopot un sistematizēt tautas tradīcijas.
apkraut Apkraut galdu ar dažādām sadzīves mantām.
apkraut Apkraut sevi ar darbu kalniem.
apkrauties Apkrauties ar iepirkumiem.
apkrauties Apkrauties ar pienākumiem.
sainis Apkrauties ar saiņiem.
apkūpēt Apkūpējusi automašīna.
vadīt Apkures sistēmu vada automātika.
apliet Apliet galdautu.
galdauts Apliet galdautu.
kautiņš Aplokā nereti notiek kautiņi.
patoss Aplūkot jautājumu bez lieka patosa.
sistēmisks Aplūkot jautājumu sistēmiski.
aplūkot Aplūkot jautājumus žurnālā.
atjautība Apmainīties atjautībām.
apmēram Apmēram kaut ko jau varēja nojaust.
apmētāt Apmētāt automašīnu ar akmeņiem.
appētīt Appētīt jauno automašīnu.

aut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV