Paplašinātā meklēšana

Meklējam aut.

Atrasts vārdos (415):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

aut kājas

Atrasts skaidrojumos (3149):

apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
AAK Antīko automobiļu klubs.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
kāja Apauti apavi.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
pataujāt Apjautāties (par ko).
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
apkrāmēt Apkraut.
nokrauties Apkrauties (2).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
ietvert Apņemt, ieskaut.
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
aptrūkt Aprauties.
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
atjauta Atjautība (2).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
spics Atjautīgs; izmanīgs.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
pielaist Atļaut piedalīties.
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
godīgs Atļauts, likumīgs.
brīv Atļauts.
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā.
atsvešinātība Atrautība, atsvešināšanās.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
izķert Ātri ķerot izņemt, izraut.
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
gaņģis Ātrums (automobiļos, traktoros u. tml.).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
triecienšautene Automātiskā šautene.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
beletrists Beletristisku darbu autors.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
piegulēt Būt cieši piekļautam.
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
pielipt Cieši piekļauties.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
cittautībnieks Cittautietis.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
cittautu Citu tautu; ārzemju.
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
grāvējs Darītājs --> graut.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
rāvējs Darītājs --> raut.
šāvējs Darītājs --> šaut.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu izlase.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
degsme Dedzība, aizrautība.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu); ļaut izdegt (visam); nodedzināt.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
nazis Detaļa ar asu šķautni (mehānismā, ierīcē).
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss devītās līnijas tramvajs, autobuss, trolejbuss.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
stilets Duncis ar trīsšķautņu asmeni.
aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
epiķis Episku darbu autors.
tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
fabulists Fabulu autors.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
fleita Flauta.
F Formula (autosportā).
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
galdadrāna Galdauts.
galdsega Galdauts.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
pamatjautājums Galvenais jautājums.
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
iejava Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
ierindot Iekļaut kādā secībā; iekļaut (kādā grupā).
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
ielaist Iemest; iešaut.
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
autopacēlājs Ierīce auto pacelšanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
iemauties Iesākt maut un apklust.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
aizpļaut Iesākt pļaut; daļēji nopļaut.
ierunāties Iesākt šaut (par šaujamieročiem).
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
loksne Iespiedloksne; autorloksne.
piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
iebliezt Iešaut.
ietriekt Iešaut.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
katafalks Īpaši rati vai automašīna zārka transportēšanai.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
formula Īpašu sacīkšu automašīnu klase.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
nomauties Īsu brīdi maut un pārstāt maut (par govi).
I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
izgudrotājs Izgudrojuma autors.
intervēt Izjautāt (kādu).
klaušināt Izjautāt, pratināt (kādu).
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
izprašņāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
izprasīties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izvicināt dūres izkauties.
izplūkties Izkauties.
izlādēt Izkraut.
izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
dot Izprecināt; ļaut precēties (ar kādu).
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
izravēt Izraut, izraustīt.
ekstrahēt Izraut, izvilkt.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izbliezt Izšaut.
izlaist Izšaut.
izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
jaukt maizi jaut maizi.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kur tas rakstīts? jautā, prasot (kam) pamatojumu.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
prasīt Jautāt.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
čivināt Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
uz nebēdu Jautri, bezrūpīgi.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties Jautri, skaļi parunāties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
nebēda Jautrība, bezrūpība.
līksmība Jautrība, līksme.
jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
nebēdnīgs Jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
rotaļīgs Jautrs, draisks, nenopietns.
ēverģēlīgs Jautrs, draiskulīgs.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
sābru tauta kaimiņtauta.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļautībā.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
kaukāzieši Kaukāza tautu piederīgais.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
slaktēt Kaut [1].
kauču Kaut [3].
jebšu Kaut arī, lai gan.
daudz maz kaut cik.
kauču Kaut gan; kaut arī [2].
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
derivācija Kaut kā novadīšana, novirzīšana no galvenās plūsmas.
kā nebūt kaut kā.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
kādreiz Kaut kad pagātnē.
kā nekā Kaut kādā veidā; kaut kā.
kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
diezin kas kaut kas sevišķs.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
ko nebūt kaut ko.
viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
klupt matos kauties, plēsties.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
villoties Kauties; ķildoties.
vicināt dūres kauties.
klope Kautiņš.
ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
baidīties Kautrēties, neiedrošināties.
kauns Kautrība.
kautrs Kautrīgs; bikls.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
kinodramaturgs Kinoscenārija autors.
kinoscenārists Kinoscenārija autors.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
automatizēties Kļūt automātiskam (2).
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
apslinkoties Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
komentētājs Komentāru sastādītājs, komentāru autors.
apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
astronautika Kosmonautika.
astronauts Kosmonauts.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
dakšot Kraut ar dakšām.
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdot Kraut, likt zārdā.
gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
MAZ Kravas automašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
lacītis Krūšautiņš.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
dancis Latviešu tautas deja.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
LTF Latvijas Tautas fronte.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
jauktā laulība laulība starp dažādu tautību pārstāvjiem.
jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
libretists Libreta autors.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
kaisme Liela aizrautība, dedzība.
datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
gūsts Liela ietekme, pakļautība.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
palaist pasaulē Ļaut (kādam) doties svešumā.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
pieļaut Ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
ritināt Ļaut (kam) ritēt, risināties.
ņemt Ļaut (ko) novietot.
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām).
brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
pieņemt Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis.
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
špricēties Ļaut injicēt sev medikamentus.
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
ļauties apcelties ļaut sevi apcelt.
pakļauties Ļaut sevi ietekmēt.
nokristīties Ļaut sevi nokristīt.
ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
pakļauties Ļaut valdīt pār sevi.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) pastiprināti izdalās sviedri.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
paļaut Ļaut, atļaut.
rādīt Ļaut, ka (kāds) izmeklē, noskaidro (ko).
aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
aizaudzēt Ļaut, lai (kas) aizaug.
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
noaudzēt Ļaut, lai (mati, bārda) izaug (kādā veidā).
audzēt Ļaut, lai aug (piem., mati).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
nopirkties Ļauties (sevi) uzpirkt.
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
rezignēt Ļauties rezignācijai; paust skumjas, bezcerību.
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
bezprātīgs Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
kā kauts ļoti skaļi, izmisīgi (kliegt, bļaut).
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
pieglaust Maigi piekļaut.
pieglausties Maigi piekļauties.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
minoritāte Mazākumtautība.
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
apsautēt Mazliet pasautēt; apsutināt.
apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
cik necik mazliet, kaut nedaudz.
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
diferenciālis Mehānisms, kas nodrošina (parasti automašīnu) asu griešanos ar dažādu ātrumu.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
memuārists Memuāru autors.
liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
mikriņš Mikroautobuss.
karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
noknābāt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
noknābt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
navigators Navigācijas sistēmas ierīce (piem., automobiļos).
ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
noliegt Neatļaut, aizliegt.
nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
mazauto Neliela (mazlitrāžas) automašīna.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
mikroautobuss Neliels autobuss ar 6–18 vietām.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
busiņš Neliels autobuss; mikroautobuss.
sedziņa Neliels galdauts.
humoreska Neliels jautrs instrumentāls skaņdarbs.
lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
pievaldīt Neļaut izpaust.
noslāpēt Neļaut izpausties, nomākt.
nosmacēt Neļaut izpausties, nomākt.
aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
apspiest Neļaut izpausties.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
neļauties izjokoties neļaut sevi izjokot.
nedoties rokā Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
nedoties rokās Neļaut sevi saķert, sagūstīt.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
apturēt Nepieļaut (ko).
nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
noauties Noaut sev apavus, zeķes.
bagāžnieks Nodalījums (vieglajā automašīnā) bagāžas pārvadāšanai.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
nošķibīt Nogriezt, arī noplūkt, noraut (augus, to daļas).
sestais prāts nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
jausma Nojauta, nojausma.
juška Nojauta.
nojausma Nojauta.
nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
apkaut Nokaut (daudzus, visus).
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
nobaurot Nokliegt, nobļaut (ko).
pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
pārtīt zīdaini nomainīt zīdainim autiņus.
nomaut Nomauties.
nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
nokļūt (kāda) nagos nonākt (kāda) varā, pakļautībā.
sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
krist (kāda) nagos nonākt kāda varā, pakļautībā.
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
noslānīt Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
appļaut Nopļaut (visu, visā platībā).
apcirpt Nopļaut.
siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
noklaušināt Nopratināt; izjautāt.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
apraut Noraut (daudzus vai visus).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
noslaktēt Noslepkavot; nokaut.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
noguldīt Nošaut (medībās).
nobliezt Nošaut, nogalināt.
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
ietriekt lodi galvā nošaut, nošauties.
ietriekt lodi pierē nošaut, nošauties.
pielikt pie sienas nošaut.
nokniebt Nošaut.
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
novelistika Noveles žanrs; šā žanra darbu kopums (piem., kāda autora daiļradē).
uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai.
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
saulīte Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
novaicāt Pajautāt.
paprasīt Pajautāt.
instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt; ļaut atkust.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
(uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
piepūlēt Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
revalvēt Pakļaut (valūtu) revalvācijai.
analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
apburt Pakļaut burvestībai; noburt.
diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
represēt Pakļaut represijām.
apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
dabūt savos nagos pakļaut savai varai.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
noslogot Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
nosodīt Pakļaut sodam.
apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
centralizēt Pakļaut vienam centram, vienai vadībai.
paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
pakārtojums Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
rullēties Pakļauties rullēšanai.
liekties Pakļauties, pielāgoties.
pakārtoties Pakļauties, pielāgoties.
izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
rēķināties Paļauties, uzticēties.
cerēt Paļauties.
palaisties Paļauties.
ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
nosēdināt Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
pavest Panākt, ka (kāds) stājas neatļautās intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
cepešpanna Panna ēdiena cepšanai vai sautēšanai.
rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
pārdot Par atlīdzību atļaut izmantot (ko).
izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
pārprasīt Pārjautāt.
satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
kapots Pārsegs (automobiļa motoram).
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
atvairīt Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
salons Pasažieru telpa (piem., lidmašīnā, kuģī, autobusā).
čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
čaulīte Patronas čaula pistolēm, šautenēm u. tml. ieročiem.
pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
rapieris Paukošanas ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni; florete.
florete Paukošanas ierocis ar garu, lokanu, četršķautņu asmeni; rapieris.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
aizlūzt Pēkšņi aprauties.
nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
slāvi Pie kādas no šīs grupas tautām piederīgais.
piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
latvietība Piederība pie latviešu tautas.
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
iedot pa muti piekaut.
sadot pa ribām piekaut.
sadot pa zobiem piekaut.
dot pa aci piekaut.
pieklapēt Piekaut.
piegult Piekļauties.
uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
pielādēt Piekraut.
uzlādēt Piekraut.
piektais autobuss piektā maršruta autobuss.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.
izdarīt kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties.
nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
saērcināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kāds) sadusmojas, kļūst īgns, ķildīgs.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
saaukstēt Pieļaut, ka (kāds) saaukstējas.
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
nokaltēt Pieļaut, ka (kas) nokalst.
nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
nopilināt Pieļaut, ka (kas) nopil.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
sasviedrēt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar sviedriem.
nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
nosaldēt Pieļaut, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļās).
zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
ataudzēt Pieļaut, panākt, ka ataug.
pielaist Pieļaut.
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
ieplakt Pieplokot iekļauties (kur iekšā).
apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
atvēlēt Piešķirt, atļaut izmantot.
vēlēt Piešķirt, atļaut.
pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
nodoties Pilnībā ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
ieaugt ar (visām) saknēm pilnīgi, būtiski iekļauties.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
maksims Pirmais automātiskais ložmetējs (konstruēts 1884. g.).
pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.) pirmās līnijas autobuss, trolejbuss u. tml.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
atplest Plati izstiept, izplest (piem., ko piekļautu, sakļautu).
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
noplucināt Plucinot noraut.
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
noplūkāt Plūkājot noraut.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
pļaut sienu pļaut zāli siena sagatavošanai.
griezt Pļaut.
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
luste Prieks, jautrība, arī izpriecas.
līksme Prieks, pacilātība, jautrība.
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
priekšlogs Priekšējais logs (automobilim).
priekšsajūta Priekšnojauta.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
automatizācija Process --> automatizēt, automatizēties.
aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
pļauja Process, darbība --> pļaut.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
publiskā programmatūra programmatūra, ko neaizsargā autortiesības un ko var izplatīt bez maksas, neprasot tās autora atļauju.
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
ievietot Publicēt (izdevumā); iekļaut (piem., krājumā).
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
deldēt mēli Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
pārslogot Radīt (sistēmai, iekārtai u. tml.) pārslodzi, pieļaut, ka (sistēmai, iekārtai u. tml. rodas pārslodze).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
ielaist Rakstot, rēķinot u. tml. pieļaut, ka rodas (kļūda).
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
šķīt Raut, plūkt, lai ēstu; ēst.
izravēt Ravējot izraut.
melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
izšauties Refl. --> izšaut (3); tikt izšautam.
pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
piešauties Refl. --> piešaut (2); tikt piešautam.
sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
sautēties Refl. --> sautēt; tikt sautētam.
sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam; sautēties.
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
izretināt Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
RAF Rīgas autobusu fabrika.
kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
saauties Saaut sev kājas; saaut sev (zeķes, apavus).
kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
rallijkross Sacensības – braukšana ar sporta automobiļiem slēgtā trasē ar mainīgu asfalta un grunts segumu.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
sašķaidīt Sadragāt; sagraut.
iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
nopostīt Sagraut, iznīcināt (ko).
noslaucīt Sagraut, iznīcināt.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
ruinēt Sagraut; likvidēt.
nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautsaimniecību.
etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
noripo no konveijera saka par automašīnām, kas tiek izlaistas no rūpnīcas.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
piepūšas kā pāvs saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
piepūšas kā tītars saka par cilvēku, kas par kaut ko ļoti lepojas.
kā karsts kartupelis (mutē) saka par grūti atrisināmu jautājumu, problēmu.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
līksma sirds saka, ja izjūt pacilātību, prieku, jautrību.
priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
kā uz kāzām saka, ja kaut kam ļoti gatavojas, īpaši pošas.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
sasist Sakaut (pretinieku).
nokautēt Sakaut, uzvarēt.
saplēsties Sakauties (biežāk par dzīvniekiem).
saglaust Sakļaut, pieglaust (ausis) – par dzīvniekiem.
aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
sadakšot Sakraut ar dakšām.
sagubot Sakraut gubās.
iekrauties Sakraut sev apkārt.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
mesties uz galvas sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
krist matos sākt kauties.
palaist rokas Sākt kauties.
atklāt uguni sākt šaut.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
saslānīt Sapērt; piekaut.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
sajaukties Saplūst – par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
glabāt Sargāt; nepieļaut, ka izzūd.
čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
iekomponēt Saskanīgi iekļaut (kur).
iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
sašauties Sašaut (1) sevi.
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
šķovēt Sautēt (ēdienu).
šmorēt Sautēt pēc apcepšanas.
zem sevis Savā pakļautībā.
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
scenārists Scenārija autors.
modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
sestais tramvajs, autobuss, trolejbuss sestā maršruta tramvajs, autobuss, trolejbuss.
ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
pīpināt Signalizēt (ar automašīnas skaņas signālu).
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; piekaut.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
dot Sist; šaut.
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā).
uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
skandināvi Skandināvijas tautu piederīgais.
valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
džamboreja Skautu salidojums.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
aizsargslānis Slānis, kas aizsargā (no kaut kā).
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
Melnā Berta slēgts automobilis, kurā pārvadāja arestētos.
autofurgons Slēgts kravas automobilis.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
zagšus Slepeni, neatļauti, arī tā, ka (kāds) nemana.
iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
saistība Solījums, apņemšanās (piem., kaut ko paveikt).
rūna Somu, karēļu, igauņu episka tautasdziesma.
baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piem., somi, igauņi, lībieši.
E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre automašīnu apakšējo daļu remontēšanai.
finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
pašizgāzējs Specializēts kravas automobilis ar ierīci kravu mehāniskai izgāšanai.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
laimētava Spēļu automātu zāle.
paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
piespiest Spiežot cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
automodelisms Sporta veids – automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
FIFA Starptautiskā Futbola federācija.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
PEN Starptautiska literātu apvienība.
SOK Starptautiskā olimpiskā komiteja.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
asambleja Starptautiska sanāksme.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
FIDE Starptautiskā Šaha federācija.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
pasaules tirgus starptautiska tirdzniecības sistēma, kurā piedalās lielākā daļa valstu.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
skauts Starptautiskas zēnu organizācijas biedrs.
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
mese Starptautisks gadatirgus un izstāde (galvenokārt vairumtirdzniecībai).
pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās.
protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
internacionāls Starptautisks.
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
līdzautorība Stāvoklis, kad kāds ir atzīts par līdzautoru.
apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
noprasīt Stingri, noteikti pajautāt.
piedauzīt Stipri piekaut, sasit.
pataisīt zili melnu stipri piekaut.
gaļas izcirtējs strādnieks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos pārdošanai.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apkrist ap kaklu strauji apskaut.
palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
pārcirst Gordija mezglu strauji atrisināt kādu grūtu jautājumu, likvidēt kādu sarežģījumu.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
izkampt Strauji izraut.
burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
piesist papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus, radot troksni.
sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
plēsties Strīdēties, arī kauties.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
kantains Stūrains, šķautņains.
piesukāt Sukājot pieglaust (matus), piekļaut (pie kā, kam klāt).
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
sveštautībnieks Sveštautietis.
nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
pods Šāds trauks (kā) vārīšanai, sautēšanai.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
celiņš Šaurs, garens paklājs; arī galdauts.
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
bērt Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
sprāgt Šaut šāviņu, lodi (par šaujamieroci).
lādēt virsū šaut uz kādu.
šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu.
zēvelēt Šaut, parasti intensīvi.
bliezt Šaut.
muskete Šautene ar degļa atslēgu, ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
īsstobrene Šautene ar saīsinātu, apgrieztu stobru.
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
plinte Šautene.
stobrene Šautene.
gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
dārts Šautriņmešana.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība šīs starptautiskās organizācijas filiāle musulmaņu valstīs.
jūdi Šīs tautais piederīgais; senebrejs.
berberi Šīs tautas grupas piederīgais.
amerikāņi Šīs tautas pārstāvis.
jūdi Šīs tautas pārstāvis.
siāmieši Šīs tautas pārstāvis.
franči Šīs tautas pārstāvju kopums.
abhāzi Šīs tautas piederīgais.
afgāņi Šīs tautas piederīgais.
albāņi Šīs tautas piederīgais.
angļi Šīs tautas piederīgais.
armēņi Šīs tautas piederīgais.
austrieši Šīs tautas piederīgais.
azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
baski Šīs tautas piederīgais.
baškīri Šīs tautas piederīgais.
beļģi Šīs tautas piederīgais.
bengāļi Šīs tautas piederīgais.
birmieši Šīs tautas piederīgais.
bosnieši Šīs tautas piederīgais.
brazīlieši Šīs tautas piederīgais.
briti Šīs tautas piederīgais.
bulgāri Šīs tautas piederīgais.
burjati Šīs tautas piederīgais.
čečeni Šīs tautas piederīgais.
čehi Šīs tautas piederīgais.
čigāni Šīs tautas piederīgais.
čīlieši Šīs tautas piederīgais.
čukči Šīs tautas piederīgais.
dāņi Šīs tautas piederīgais.
ebreji Šīs tautas piederīgais.
eskimosi Šīs tautas piederīgais.
eveni Šīs tautas piederīgais.
evenki Šīs tautas piederīgais.
flāmi Šīs tautas piederīgais.
franči Šīs tautas piederīgais.
gagauzi Šīs tautas piederīgais.
grieķi Šīs tautas piederīgais.
gruzīni Šīs tautas piederīgais.
gvatemalieši Šīs tautas piederīgais.
holandieši Šīs tautas piederīgais.
horvāti Šīs tautas piederīgais.
hotentoti Šīs tautas piederīgais.
igauņi Šīs tautas piederīgais.
inguši Šīs tautas piederīgais.
inuīti Šīs tautas piederīgais.
īri Šīs tautas piederīgais.
islandieši Šīs tautas piederīgais.
itāļi Šīs tautas piederīgais.
itālieši Šīs tautas piederīgais.
izraēlieši Šīs tautas piederīgais.
jakuti Šīs tautas piederīgais.
jamaikieši Šīs tautas piederīgais.
japāņi Šīs tautas piederīgais.
kabardieši Šīs tautas piederīgais.
kalmiki Šīs tautas piederīgais.
karēļi Šīs tautas piederīgais.
kataloņi Šīs tautas piederīgais.
katalonieši Šīs tautas piederīgais.
kazahi Šīs tautas piederīgais.
kenijieši Šīs tautas piederīgais.
khmeri Šīs tautas piederīgais.
ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
kolumbieši Šīs tautas piederīgais.
komieši Šīs tautas piederīgais.
korejieši Šīs tautas piederīgais.
korsikāņi Šīs tautas piederīgais.
krievi Šīs tautas piederīgais.
kubieši Šīs tautas piederīgais.
kurdi Šīs tautas piederīgais.
latvieši Šīs tautas piederīgais.
leiši Šīs tautas piederīgais.
lezgīni Šīs tautas piederīgais.
lībieši Šīs tautas piederīgais.
lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
līvi Šīs tautas piederīgais.
maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
malajieši Šīs tautas piederīgais.
maltieši Šīs tautas piederīgais.
mandžūri Šīs tautas piederīgais.
maori Šīs tautas piederīgais.
marokāņi Šīs tautas piederīgais.
masaji Šīs tautas piederīgais.
meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
moldāvi Šīs tautas piederīgais.
mongoļi Šīs tautas piederīgais.
mordvieši Šīs tautas piederīgais.
ņenci Šīs tautas piederīgais.
nepālieši Šīs tautas piederīgais.
norvēģi Šīs tautas piederīgais.
nūbieši Šīs tautas piederīgais.
osetīni Šīs tautas piederīgais.
pakistāņi Šīs tautas piederīgais.
palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
persieši Šīs tautas piederīgais.
peruāņi Šīs tautas piederīgais.
poļi Šīs tautas piederīgais.
portugāļi Šīs tautas piederīgais.
puertorikāņi Šīs tautas piederīgais.
romi Šīs tautas piederīgais.
rumāņi Šīs tautas piederīgais.
sāmi Šīs tautas piederīgais.
samojedi Šīs tautas piederīgais.
serbi Šīs tautas piederīgais.
skoti Šīs tautas piederīgais.
somālieši Šīs tautas piederīgais.
somi Šīs tautas piederīgais.
sorbi Šīs tautas piederīgais.
spāņi Šīs tautas piederīgais.
spānieši Šīs tautas piederīgais.
sudānieši Šīs tautas piederīgais.
šveicieši Šīs tautas piederīgais.
tadžiki Šīs tautas piederīgais.
tamili Šīs tautas piederīgais.
tatāri Šīs tautas piederīgais.
tibetieši Šīs tautas piederīgais.
tunisieši Šīs tautas piederīgais.
turki Šīs tautas piederīgais.
turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
tuvieši Šīs tautas piederīgais.
udehi Šīs tautas piederīgais.
udmurti Šīs tautas piederīgais.
uiguri Šīs tautas piederīgais.
ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
ungāri Šīs tautas piederīgais.
urugvajieši Šīs tautas piederīgais.
uzbeki Šīs tautas piederīgais.
vācieši Šīs tautas piederīgais.
valoņi Šīs tautas piederīgais.
velsieši Šīs tautas piederīgais.
venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
zviedri Šīs tautas piederīgais.
karaīmi Šīs tautības piederīgais.
arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
polinēzieši Šīs tautu grupas piederīgais.
kante Šķautne, mala.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
gaume Tā, ka atbilst attiecīgās tautas tradīcijām; tā, kā pieņemts šajā tautā.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
uzticams Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
uzticīgs Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
četrkantains Tāds (priekšmets), kam ir četras šķautnes; četrstūrains.
dzīvs Tāds, kā (kaut kur) ir ļoti daudz; tīrs, bez piejaukuma.
iekārts Tāds, kam galvenie nesošie elementi pakļauti tikai stiepei.
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
autonoms Tāds, kam ir autonomija.
prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
četršķautņu Tāds, kam ir četras šķautnes.
lietpratīgs Tāds, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
seškanšu Tāds, kam ir sešas šķautnes.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) (par valsti, tautu, nāciju u. tml.).
šķautņains Tāds, kam ir šķautnes (1).
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
trīsšķautņu Tāds, kam ir trīs šķautnes.
bass Tāds, kam nav apautas kājas.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu, rūpju, skumju; bezrūpīgs, jautrs.
anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis, ir kaut kas jauns.
liels Tāds, kas aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
demokrātisks Tāds, kas aptver plašus tautas slāņus, attiecas uz tiem; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
legāls Tāds, kas atbilst likumam, ir oficiāli atļauts.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
atkarīgs Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
lībisks Tāds, kas attiecas uz lībiešu tautu vai valodu, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem [1].
nacionāls Tāds, kas attiecas uz nāciju, tautu, ir tām raksturīgs.
ekonomisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
saimniecisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
bailīgs Tāds, kas baidās; tāds, kurā izpaužas bailes, arī kautrība, nedrošība.
represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad senāk.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
zābakots Tāds, kas ir ieauts zābakos (par kājām).
omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), vēršas (pret ko); tāds, kas aicina citus nepakļauties.
mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
līdzpaņemts Tāds, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prāta kontrolei.
prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu būtību.
oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
jocīgs Tāds, kas izjautrina, izraisa smieklus.
kaunīgs Tāds, kas izjūt kaunu, jūtas neērti, ir kautrīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
līksms Tāds, kas izjūt pacilātību, ir priecīgs, jautrs.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
līdzatkarīgs Tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piem., alkoholisma) ietekmei.
praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties.
patstāvīgs Tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; neatkarīgs.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
neapstrādāts Tāds, kas nav bijis pakļauts agrotehniskai darbībai.
nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
akls Tāds, kas nav pakļauts prāta kontrolei.
ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
pretlikumīgs Tāds, kas neatbilst likumam; neatļauts; nelikumīgs.
pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
neatkarīgs Tāds, kas neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī nekaunīgs.
nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
zemletes Tāds, kas oficiāli nav nopērkams (par preci); tāds, kas saistīts ar slepenu, neatļautu tirdzniecību.
aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai.
pretaizdzīšanas Tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu.
starpkultūru Tāds, kas pastāv, noris starp dažādu tautu kultūrām.
starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
mažorīgs Tāds, kas pauž gaišu, pozitīvu noskaņu; jautrs, priecīgs, optimistisks.
francisks Tāds, kas raksturīgs franču tautai, valodai.
nelegāls Tāds, kas ražots, iegūts nelikumīgā, neatļautā veidā.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
konsensuāls Tāds, kas saistīts ar vienošanos, vienprātīgu piekrišanu (kādā jautājumā).
daudznāciju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām nācijām, tautām.
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
dauzonīgs Tāds, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus.
pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
pieļaujams Tāds, ko var pieļaut, atļaut.
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
ekskluzīvs Tāds, ko visi nevar atļauties, iegādāties; ļoti dārgs.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
līksms Tāds, kurā ir daudz pacilātības, prieka, jautrības.
autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, nekautrīgs, arī nepieklājīgs.
neveikls Tāds, kurā izpaužas kautrēšanās, mulsums, nedrošība.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
līksms Tāds, kurā izpaužas pacilātība, prieks, jautrība.
nebēdnīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, bezrūpība u. tml.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
smejošs Tāds, kurā izpaužas smiekli, jautrība.
pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
nedrošs Tāds, uz ko nevar paļauties, kam nevar ticēt.
drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
kauslis Tas (cilvēks, arī dzīvnieks), kas mēdz kauties.
diedelnieks Tas (cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācīgā veidā sev kaut ko lūdz, prasa.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
autopārvadātājs Tas, kas (ko) pārvadā ar automobili.
iekarotājs Tas, kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
paradums Tas, kas ir ierasts (piem., tautai, sabiedrībai); tradīcija.
pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
aizliegtais auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
līdzpaņemts Tas, kas ir paņemts (kaut kur) līdzi.
traģikomisms Tas, kas izraisa skumjas un jautību reizē.
komisms Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību; komiskums.
komika Tas, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
derivāts Tas, kas radies no kaut kā cita, primāra.
rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
sāpju bērns Tas, kas top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
(pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piem., līdzekļu trūkuma dēļ).
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
kazahi Tauta – Kazahstānas pamatiedzīvotāji.
maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru; kultūras tauta.
kultūras tauta tauta ar augsti attīstītu kultūru.
paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
inuīti Tauta Kanādas ziemeļos.
tatāri Tauta Krievijā, kas dzīvo galvenokārt Tatarstānas autonomajā republikā, Baškīrijā un Krimā.
čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji.
maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
birmieši Tauta, Birmas pamatiedzīvotāji.
bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
čīlieši Tauta, Čīles pamatiedzīvotāji.
dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
franči Tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji.
igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
īri Tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
jamaikieši Tauta, Jamaikas pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
khmeri Tauta, Kampučijas (Kambodžas) pamatiedzīvotāji.
karēļi Tauta, Karēlijas pamatiedzīvotāji.
heti Tauta, kas 18.–12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā.
nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
ņenci Tauta, kas apdzīvo Ņencu autonomo apvidu un dažus citus Krievijas ziemeļu rajonus.
evenki Tauta, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus vai netālu.
bretoņi Tauta, kas dzīvo Bretaņas pussalā (Francijā).
flāmi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Beļģijas ziemeļu daļā.
gagauzi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Moldāvijas un Ukrainas teritorijā.
eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
masaji Tauta, kas dzīvo Kenijas dienvidos un Tanzānijas ziemeļos.
udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
čukči Tauta, kas dzīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
baski Tauta, kas dzīvo Pireneju ziemeļrietumu daļā.
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
pamattauta Tauta, kas ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā).
klejotājtauta Tauta, kas mēdz mainīt apmešanās vietu.
ebreji Tauta, kas vēsturiski cēlusies no senebrejiem.
kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
kirgīzi Tauta, Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
kolumbieši Tauta, Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
nepālieši Tauta, Nepālas pamatiedzīvotāji.
holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
peruāņi Tauta, Peru pamatiedzīvotāji.
poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
portugāļi Tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji.
rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
šveicieši Tauta, Šveices pamatiedzīvotāji.
tadžiki Tauta, Tadžikistānas pamatiedzīvotāji.
siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
etnoss Tauta, tautība vai etniska grupa.
tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
turkmēņi Tauta, Turkmenistānas pamatiedzīvotāji.
tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
tautas garamantas tautas daiļrade, folklora.
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
zintniecība Tautas gudrību izpausme – buršana, vārdošana, dziedniecība.
zintnieks Tautas gudrību zinātājs – burvis, dziednieks.
dzīves līmenis tautas labklājības līmenis.
uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
tautas ārstniecība tautas medicīna.
spēlmanis Tautas muzikants.
tautas gars tautas nacionālo īpatnību kopums.
dzīvnieku pasakas tautas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.
vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
māņi Tautas ticējumi; arī maģijas paņēmieni.
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
tribūns Tautas vadonis; ievērojams sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
etnoģenēze Tautas, etniskas grupas izcelšanās un izveidošanās.
ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm.
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
dziesminieks Tautasdziesmu zinātājs un dziedātājs.
vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
derīgie izrakteņi tautsaimniecībā izmantojami minerāli, ieži.
ekonomika Tautsaimniecība; tautsaimniecības nozare.
tautas saimniecība tautsaimniecība.
sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
kuģubūve Tautsaimniecības nozare – kuģu konstruēšana un būvniecība.
enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
mežsaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, kopšanu un izmantošanu.
tautskolotājs Tautskolas skolotājs.
tautudēls Tautu dēls.
somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piem., somi, igauņi, ungāri, udmurti).
ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, piem., krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovāki, bulgāri.
ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā, piem., vācieši, angļi, zviedri, norvēģi, dāņi, holandieši.
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kā arī Šveices austrumu daļā.
arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
tautumeita Tautu meita.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
stāstījuma teikums teikums, ar kuru kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro).
interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
taksofons Telefona automāts – aparāts telefona sarunām par tūlītēju samaksu.
autogarāža Telpa, celtne automobiļu novietošanai un remontam.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība.
uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam.
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
ne mazāk svarīgs jautājums tikpat svarīgs jautājums.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
fotografēties Tikt fotografētam, ļaut sevi fotografēt.
izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
norauties Tikt norautam.
nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai).
saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
sildīties Tikt pakļautam siltuma iedarbībai.
atbildēt Tikt pakļautam tiesas procesam.
dabūt pa purnu tikt piekautam.
dabūt pa galvu Tikt piekautam.
dabūt pa kaklu Tikt piekautam.
sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
patincināt Tincinot izjautāt (kādu).
tirdzniecības preferences tirdzniecības atvieglojumi, kas paredzēti starptautiskos līgumos.
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
stāties ceļā (kādam, kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
trijšķautņains Trīsšķautņains.
trijšķautņu Trīsšķautņu.
trīsšķautņains Trīsšķautņu.
uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
brīvais tulkojums tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģinālvalodas (piem., pēc formas, stila u. tml.).
atdzejot Tulkot (dzejas darbu); tulkot (kāda autora) dzejas darbus.
ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašiem tautas slāņiem, to interesēm, centieniem.
radniecība Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja izcelšanās, kopēja cilme (par tautām, valodām).
literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām; iekļaut daiļdarbā.
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām); radniecisks (2).
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām).
brāļu tautas tuvu radniecīgas tautas.
ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
bandūra Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
uzauties Uzaut sev (ko).
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
pratināt Uzdot jautājumus (tiesā, izmeklēšanā), lai ko noskaidrotu.
izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
automazgātava Uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu mazgāšanu, tīrīšanu un apkopi.
serviss Uzņēmums, kas veic automašīnu tehnisko apkopi, remontu.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
ilustrācija Uzskatāms piemērs, kas kaut ko paskaidro, pierāda.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
audi Vācijā ražots vieglais automobilis.
folksvāgens Vācijā ražots vieglais automobilis.
mauzeris Vācu ieroču tehniķu konstruētā automātiskā pistole.
šoferēt Vadīt (automašīnu).
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
grozīties Vairākkārt pievērsties (kādam tematam, jautājumam).
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
spļaudīt Vairākkārt spļaut.
spļaudīties Vairākkārt spļaut.
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
šaudīties Vairākkārt šaut (1); šaudīt (1).
šaudīt Vairākkārt šaut (ko).
apšaudīt Vairākkārt šaut (uz ko).
šaudīt Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
šarmēt Valdzināt, pakļaut savam šarmam (kādu).
oriģinālvaloda Valoda, kurā autors ir uzrakstījis kādu tekstu.
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
pārstāvnieciskā demokrātija valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tautas ievēlēti pārstāvji.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
rodsters Vaļējs divvietīgs divdurvju automobilis (kabriolets).
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
savārīt Vārot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
pārvārīt Vārot pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
automobiļu kapsēta vecu, nolietotu automobiļu, to detaļu savāktuve.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pakļaut, arī nonāvēt.
kristīt Veikt kristības ceremoniju; pakļaut (kādu) kristībai.
svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
ievērpt Vērpjot iekļaut (pavedienā).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
nācija Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība noteiktā teritorijā ar kopīgu valodu, kultūru un psiholoģiskām īpatnībām; tauta, kurai ir sava valsts.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
limuzīns Vieglā automašīna.
sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi.
universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
kabriolets Vieglais automobilis ar noņemamu vai nolaižamu jumtu.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
pikaps Vieglais kravas automobilis ar vaļēju kravas kasti.
pasāts Vieglās automašīnas markas "Volkswagen Passat" automašīna.
saglaust Viegli sakļaut (ķermeņa daļas).
glaust Viegli, maigi kļaut (piem., ķermeņa daļu pie kā).
glausties Viegli, maigi kļauties (pie kā, kam klāt).
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
žigulis Vieglo automobiļu marka "Žiguļi"; šīs markas automašīna.
moskvičs Vieglo automobiļu marka; šīs markas automašīna.
spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk – tautībām, kas apdzīvoja Lielupes baseinu.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
lezgīni Viena no Kaukāza tautām, kas dzīvo galvenokārt Dagestānas dienvidaustrumu un Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu un kultūru.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
apskāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> apskaut; skāviens, skāvieni.
rāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> raut.
skāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> skaut; apskāviens, apskāvieni.
oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
evaņģēlists Viens no Jaunās Derības pirmo četru grāmatu autoriem.
motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus; lopkautuve.
šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
dēls Vīrietis kā cildināms (savas tautas, kopas) loceklis.
rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
literārā valoda visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
apakša Zem kaut kā (likt, klāt u. tml.).
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
ballistika Zinātne, kas pētī izšauta ķermeņa (piem., lodes) kustību.
orientālistika Zinātnes nozare par Austrumu tautu valodām, kultūru, vēsturi.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
fantasts Zinātniski fantastisku darbu autors.
disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.
filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
apskatīt no galvas līdz kājām ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
nozvetēt Zvetējot piekaut, arī nopērt (kādu).
S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
SAAB Zviedru autobūves uzņēmums; tā ražoto automobiļu marka.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
kinoreportieris Žurnālists, kas veido kinoreportāžas; kinoreportāžas autors.

aut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

aut

LLVV

aut

MEV

àut