Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiz.
Atrasts vārdos (200):
- aiz:1
- aiz-:1
- aiza:1
- aizart:1
- aizdot:1
- aizēna:1
- aizēst:1
- aizgūt:1
- aiziet:1
- aizjāt:1
- aizāķēt:1
- aizaugt:1
- aizauss:1
- aizaust:1
- aizbāzt:1
- aizbēgt:1
- aizbērt:1
- aizbirt:1
- aizcelt:1
- aizdare:1
- aizdars:1
- aizdegt:1
- aizdūkt:1
- aizdusa:1
- aizdzīt:1
- aizdzīt:2
- aizēnot:1
- aizgore:1
- aizgrūt:1
- aizjozt:1
- aizjūgs:1
- aizjūgt:1
- aizjūra:1
- aizkapa:1
- aizkāpa:1
- aizkāpt:1
- aizkari:1
- aizkārt:1
- aizkaut:1
- aizklāt:1
- aizkļūt:1
- aizauļot:1
- aizbīdīt:1
- aizbilst:1
- aizbizot:1
- aizbrāzt:1
- aizbrist:1
- aizbrukt:1
- aizburāt:1
- aizbūvēt:1
- aizceļot:1
- aizcirst:1
- aizčāpot:1
- aizčurāt:1
- aizdabūt:1
- aizdarīt:1
- aizdedze:1
- aizdejot:1
- aizdiebt:1
- aizdiegt:1
- aizdiegt:2
- aizdipēt:1
- aizdomas:1
- aizdrāzt:1
- aizdunēt:1
- aizdurve:1
- aizdzert:1
- aizezera:1
- aizezere:1
- aizgādāt:1
- aizgalds:1
- aizgrābt:1
- aizgrimt:1
- aizgrūst:1
- aizgulgt:1
- aizjoņot:1
- aizkadrs:1
- aizkājot:1
- aizkakāt:1
- aizkalne:1
- aizkalst:1
- aizkātot:1
- aizkavēt:1
- aizklājs:1
- aizklāts:1
- aizklīst:1
- ābolmaize:1
- aizaudzēt:1
- aizbaidīt:1
- aizbāznis:1
- aizbīdnis:1
- aizbiedēt:1
- aizblīvēt:1
- aizbraukt:1
- aizbultēt:1
- aizcietēt:1
- aizcilpot:1
- aizdambēt:1
- aizdārdēt:1
- aizdegune:1
- aizdevējs:1
- aizdevums:1
- aizdimdēt:1
- aizdomīgs:1
- aizdoties:1
- aizdrīvēt:1
- aizdzenāt:1
- aizgādība:1
- aizgādīgs:1
- aizgādnis:1
- aizgainīt:1
- aizgaiņāt:1
- aizgājējs:1
- aizglaust:1
- aizgrauzt:1
- aizgriezt:1
- aizgriezt:2
- aizgūties:1
- aizgūtnēm:1
- aizguvums:1
- aizirties:1
- aizkaltēt:1
- aizkārpīt:1
- aizkašņāt:1
- aizkausēt:1
- aizkausēt:2
- aizklapēt:1
- aizklejot:1
- aizklibot:1
- aizkliegt:1
- aizbetonēt:1
- aizbildnis:1
- aizdarināt:1
- aizdegties:1
- aizdipināt:1
- aizdreifēt:1
- aizducināt:1
- aizdziedāt:1
- aizdziedēt:1
- aizelsties:1
- aizgādnība:1
- aizgavēnis:1
- aizgāzelēt:1
- aizgāzties:1
- aizgrandēt:1
- aizgulties:1
- aizgūtnīgs:1
- aizkabināt:1
- aizkarināt:1
- aizairēties:1
- aizaulekšot:1
- aizbildnība:1
- aizbraucējs:1
- aizbrāzties:1
- aizburbuļot:1
- aizcementēt:1
- aizciesties:1
- aizdārdināt:1
- aizdedzināt:1
- aizdimdināt:1
- aizdomāties:1
- aizdrāzties:1
- aizgājušais:1
- aizgrābtība:1
- aizgrieznis:1
- aizgulēties:1
- aizgurkstēt:1
- aizkaitināt:1
- aizkāsēties:1
- aizkaukties:1
- aizkavēties:1
- aizklaudzēt:1
- aizbarikādēt:1
- aizciemoties:1
- aizcietējums:1
- aizdambējums:1
- aizdancoties:1
- aizdauzīties:1
- aizdžinkstēt:1
- aizgrauzties:1
- aizgriezties:1
- aizgrīļoties:1
- aizkaitināts:1
- aizkārpīties:1
- aizklidzināt:1
- aizkliegties:1
- aizklumburot:1
- aizklunkurot:1
- aizbilstamais:1
- aizblandīties:1
- aizčīkstēties:1
- aizdziedāties:1
- aizgāzelēties:1
- aizklausīties:1
- aizbildināties:1
- aizbildniecība:1
- aizčiepstēties:1
- aizčirkstēties:1
- aizfilozofēties:1
- aizdevumprocents:1
Atrasts etimoloģijās (111):
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No vācu Kladde (aizgūts 19. gs. beigās). (šķirklī klade)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- no krievu обижать 'aizvainot, apvainot'. (šķirklī abižot)
- 19. gs. aizguvums no baltvācu linje, vācu Linie, ietekmējoties arī no krievu линия. (šķirklī līnija)
- No franču arrie\re-garde (arrie\re 'aizmugures' un garde 'sardze, apsardze'). (šķirklī arjergards)
- No grieķu lēthargia (lēthē 'aizmirstība' un argia 'bezdarbība'). (šķirklī letarģija)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No grieķu amnēstia 'aizmiršana'. (šķirklī amnestija)
- No grieķu apologeisthai 'aizstāvēt'. (šķirklī apoloģija)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No grieķu asthma 'aizdusa'. (šķirklī astma)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- Šo vārdu šaha figūras apzīmēšanai latviešu valodā ieviesa J. Dravnieks, aizstājot agrāko nosaukumu – bauris. (šķirklī bandinieks)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- 19. gs. aizguvums no krievu чугун. (šķirklī čuguns)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu добыть 'iegūt, dabūt' (K. Karulis). (šķirklī dabūt)
- No latīņu deductio 'izvešana, aizvešana'. (šķirklī dedukcija)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No latīņu conclave 'aizslēdzama telpa'. (šķirklī konklāvs)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No latīņu curator 'aizgādnis'. (šķirklī kurators)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'maizes cepējs un pārdevējs'. (šķirklī maiznieks)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no krievu неделя. (šķirklī nedēļa)
- No latīņu obstructio 'aizsprostojums' (obstruere 'priekšā novietot, aizsprostot'). (šķirklī obstrukcija)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No lībiešu paizəm. (šķirklī paisums)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No franču patronage 'aizbildnība, aizgādnība'. (šķirklī patronāža)
- No latīņu patronus 'aizstāvis, aizgādnis'. (šķirklī patrons)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No latīņu protectio 'aizsegšana; aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcija)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- Iespējams, aizguvums no somugru valodām. (šķirklī rija)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- Sens aizguvums no krievu рубеж 'robeža'. (šķirklī robeža)
- No latīņu rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No krievu самбо – saīsinājums no сам(озащита) б(ез) о(ружия) 'pašaizsardzība bez ieroča'. (šķirklī sambo)
- Saīsinājums no angļu sun protection factor 'saules aizsardzības faktors'. (šķirklī SPF)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- Internacionāls aizguvums no persiešu valodas. (šķirklī tahta)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No vācu Hunger 'bads' un Kummer 'bēdas; raizes; rūpes'. (šķirklī umurkumurs)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No latīņu vetō 'aizliedzu'. (šķirklī veto)
Atrasts normatīvajos komentāros (34):
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- Ieteicams lietot aizguvuma emodži vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (aiz)iet bojā
- (aiz)iet zudumā
- (aiz)laist bojā
- (aiz)laist ciet govi
- (aiz)laist postā
- (aiz)triekt pie velna
- (aiz)triekt ratā
- (kliedz) kā aizkauts
- acis aizkrīt
- acis aizlipušas
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņām atslēgām
- aiz (trej)deviņām jūrām
- aiz (trej)deviņām zemēm
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz dusmām zaudēt valodu
- aiz gara laika
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiz kulisēm
- aiz matiem izvilkt
- aiz muguras
- aiz okeāna
- aiz restēm
- aiz septiņām atslēgām
- aiz septiņiem zieģeļiem
- aiz slēgtām durvīm
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aizbāzt muti
- aizbilstamās teritorijas
- aizcirst durvis
- aizdomas krīt
- aizdot dusmas
- aizgūts vārds
- aiziet aizsaulē
- aiziet citos medību laukos
- aiziet gar degunu
- aiziet garu ceļu
- aiziet kapā
- aiziet latatā
- aiziet mūžībā
- aiziet no dzīves
- aiziet no šīs pasaules
- aiziet pa burbuli
- aiziet pa pieskari
- aiziet pagātnē
- aiziet par tālu
- aiziet pelnītā atpūtā
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- aiziet tālu priekšā
- aizkapa balss
- aizkapa dzīve
- aizlaist bojā
- aizlaist gar degunu
- aizlaist pa vējam
- aizlaist postā
- aizlaist tautās
- aizlaist vējā
- aizlaist zemi atmatā
- aizlaisties lapās
- aizliegtā literatūra
- aizliegtā zona
- aizliegtais auglis
- aizlikt (labu) vārdu
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizlikt priekšautu (priekšā)
- aizlīmēt logu
- aizmālēt acis
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aizmest mezglu
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizmiglot acis
- aizmigt kā nosistam
- aizmugures pozīcija
- aizmugures stāvoklis
- aizņemts (pats) ar sevi
- aiznest labas dienas
- aiznest sev līdzi kapā
- aizpildīt robu
- aizpildīt robus
- aizraidīt uz viņpasauli
- aizskart godu
- aizslēgt acis uz mūžu
- aizslēgt sirdi
- aizslīdēt gar ausīm
- aizsvilties dusmās
- aiztaisīt pogas
- aiztecējis daudz ūdeņu
- aiztriekt ellē
- aizturēt elpu
- aizvadīt kapā
- aizvadīt uz viņpasauli
- aizvērt acis
- aizvērt acis uz mūžu
- ar aizmiegtām acīm
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar roku aizsniedzams
- ausis aizkrīt
- auss aizkrīt
- bada maize
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bišu maize
- bļauj kā aizkauts
- būt aiz ādas
- būt aiz muguras
- būt aizņemtam
- būt svešā maizē
- cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām
- civilā aizsardzība
- daudz ūdeņu aiztecējis
- dienišķā maize
- dot maizi
- dūmu aizsegs
- dušas aizkars
- dzelzs aizkars
- dzīvot svešā maizē
- ēd laizīdamies
- ēd pirkstus laizīdams
- elpa aizraujas
- elpu aizraujošs
- ēst kāda maizi
- ēst savu maizi
- franču maize
- gara maize
- garīgā maize
- grāmata aiz septiņiem zieģeļiem
- grāmata aiz septiņiem zīmogiem
- grauzt sausu maizi
- grimt aizmirstībā
- haizivju kārta
- iebāzt aiz restēm
- iejaut maizi
- iet aiz arkla
- ietupināt aiz restēm
- izvazāt aiz deguna
- jaukt maizi
- jaut maizi
- jumts aizbraucis
- kā aizmidzis
- kā aizsvilies
- kā aizsvilis
- kā aizvērtām acīm
- kā circenis aizkrāsnē
- kā izlaizīts
- kā medus maize
- kā medus uz maizes
- kā nolaizīts
- kaunu maizē apēdis
- klona maize
- krājaizdevu sabiedrība
- kroņa maize
- kumoss aizspriežas kaklā
- laizīt brūces
- līdz jaunai maizei
- likt aiz auss
- likt aiz restēm
- maize bez garozas
- maizes darbs
- maizes devējs
- maizes klēts
- maizes kule
- maizes lāpsta
- maizes tītenis
- maizeskoku ģints
- malējais aizsargs
- melnā maize
- mīcīt maizi
- nauda (aiz)iet
- nāve aizsauc
- ne aci neaizlikt
- ne acu neaizlikt
- ne tik (daudz), cik melns aiz naga
- ne tik (daudz), kā melns aiz naga
- neaizdarīt ne aci
- neaizmirstuļu ģints
- neaizsalstoša osta
- neaizvērt acis
- neaizvērt ne aci
- neraudzēta maize
- nodedzināt visus tiltus (aiz sevis)
- nogrābt aiz rīkles
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis)
- nokļūt aiz restēm
- nokrīt kā aizpļauts
- nomirt aiz garlaicības
- nonākt aiz restēm
- noturēt mēli aiz zobiem
- ogu maize
- otram muti nevar aizsiet
- palikt aiz durvīm
- palikt aiz iekavām
- palikt aiz kadra
- par (pliku) sviestmaizi
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums
- patupēt aiz restēm
- pavazāt aiz deguna
- pelnīt maizi
- pie maizes un ūdens
- pie ūdens un maizes
Atrasts skaidrojumos (200):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- zem sevis aiz sevis.
- nevīžot aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sūtnis aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizirties aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- aizzelt aizaugt.
- izbaidīt aizbaidīt.
- aizspundēt aizbāzt (mucu) ar spundi.
- apspraust aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
- paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
- paraut fraku aizbēgt.
- piesist pēdu aizbēgt.
- paraut pēdu aizbēgt.
- paraut vagu aizbēgt.
- aizlaisties lapās aizbēgt.
- aizlaisties aizbēgt.
- aizmukt aizbēgt.
- aizmest aizbērt, aizpildīt.
- šīberis aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
- atrunāties aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- patronese aizbildne, aizstāve.
- patronāts aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- patrons aizbildnis, aizstāvis.
- aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizkuģot aizbraukt ar kuģi.
- aiziet aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizlidot aizbraukt.
- aizbrāzt aizbrāzties.
- aizzēģelēt aizburāt.
- aizvākt aizdabūt projām (kādu).
- aizvērt aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizbultēt aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizkņopēt aizdarīt ar spiedpogām.
- aizvākot aizdarīt ar vāku.
- aizvaskot aizdarīt ar vaska kārtu.
- aizšņorēt aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- blīvēt aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aiztaisīt aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizvilkties aizdarīties, sakļauties.
- aizlāpīt aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- piepīpēt aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- uzšķilt aizdedzināt, uzdedzināt.
- ielaist uguni aizdedzināt.
- pielaist uguni aizdedzināt.
- pielikt uguni aizdedzināt.
- piešaut uguni aizdedzināt.
- pielaist sērkociņu aizdedzināt.
- laist klāt uguni aizdedzināt.
- likt klāt uguni aizdedzināt.
- pašaizdegšanās aizdegšanās pašam no sevis bez ārējas iedarbības.
- ugunsperēklis aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- termiņaizdevums aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- izlikt aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- augļot aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizlienēt aizdot.
- aiztapināt aizdot.
- palienēt aizdot.
- tapināt aizdot.
- aizdrāzt aizdrāzties.
- aiznesties aizdrāzties.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizgaiņāt aizdzīt, izkliedēt.
- aizgainīt aizdzīt, izkliedēt.
- atstāt aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- noklīst aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- aizēna aizēnota vieta; paēna.
- aizvest aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- paspārne aizgādība, aizbildniecība.
- aizgāzelēt aizgāzelēties.
- eksaltācija aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- eksaltēts aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- nogriezt ūdeni aizgriezt ūdens krānu.
- paraugs aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- ķert aizgūtnēm ieelpot.
- grāmatniecisks aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- aizguvums aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
- anglisms aizguvums no angļu valodas.
- baltisms aizguvums no baltu valodām.
- gallicisms aizguvums no franču valodas.
- slāvisms aizguvums no kādas slāvu valodas.
- somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas.
- rusisms aizguvums no krievu valodas.
- kursisms aizguvums no kuršu valodas.
- lituānisms aizguvums no lietuviešu valodas.
- polonisms aizguvums no poļu valodas.
- ģermānisms aizguvums no vācu valodas.
- superstrāts aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizvākties aiziet (par karaspēku).
- noiet aiziet (uz kurieni).
- izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izmirt aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- nobeigties aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
- izputēt no pasaules aiziet bojā.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- atkāpties aiziet no amata (parasti valdībā).
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- pamest aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
- notīties aiziet prom; nozust.
- aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt aiziet, aizbraukt prom.
- atiet aiziet, atkāpties (no kā).
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- aiztīties aiziet, iziet.
- aizkājot aiziet.
- aizkāpt aiziet.
- sakas aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- zveņģele aizjūga piederums.
- aizāķēt aizkabināt; uzkarināt.
- aizkarināt aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
- aizture aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- uzkavēt aizkavēt (kādu).
- ievilkt aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķerties aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- piesegt aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aiztumšot aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
- aizvilkt aizklāt, aizsegt.
- aizmaldīties aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizdauzīties aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizblandīties aizklīst.
- aizvazāties aizklīst.
- aiztikt aizkļūt.
- aizkrampēties aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizgore aizkrāsne.
- aizmālēt aizkrāsot.
- aizbarikādēt aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizkrāmēt aizkraut (ar priekšmetiem).
- tīmuss aizkrūts dziedzeris.
- maltāze aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- pankreatīts aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- insulīns aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizkūpēt aizkvēpt.
- aizlipināt aizķepināt.
- aizķepēt aizķept.
- aizķere aizķeršanās; kavēšanās.
- aizķeksēt aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- uzķert aizķert.
- uzkārties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizmesties aizķerties (aiz kā).
- ieķerties aizķerties, iesprūst u. tml.
- uzķerties aizķerties; saskaroties pielipt.
- aplauzīt aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- aiztīties aizlavīties, aizbēgt.
- aizskriet aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet aizlidot; aizpeldēt.
- aizlaisties aizlidot.
- diskvalificēt aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- arestēt aizliegt rīkoties, lietot.
- tabu aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- diskvalifikācija aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- prohibīcija aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- noliegums aizliegums.
- aizplombēt aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizkabināt aizlikt (aiz kā).
- aizrestot aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- aizlocīties aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- aizvilt aizmānīt, aizvilināt.
- aizmārša aizmāršīgs cilvēks.
- aizlidināt aizmest, aizsviest.
- aizsviest aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
Atrasts piemēros (200):
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
- noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- maize "Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien..."
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
- tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "Tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- apgraizīt Ābelei apgraizīja vecos zarus.
- paaugties Ābeļu zaros aizmetusies un krietni paaugusies jaunā ābolu raža.
- rīvēt Ābolu krēms ar rīvētu rupjmaizi.
- pārkarens Abpus aizai slējās augstas, pārkarenas klintis.
- romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
- aizkvēloties Acīs aizkvēlojās naids.
- aizpampt Acis aizpampušas no raudāšanas.
- gruzdēt Acīs gruzd aizvainojums.
- nodzirkstīt Acis nodzirkstīja aiz briļļu stikliem.
- plesties Acis pletās aizvien lielākas.
- kust Acis vai kūst aiz laipnības.
- aizņirbēt Acu priekšā aizņirbēja dzeltens tauriņš.
- acumirklis Acumirklī aizmirsies telefona numurs.
- acumirklīgs Acumirklīga aizraušanās.
- āda Ādas aizstājējs.
- aizstāvība Advokāta aizstāvības runa.
- aizstāvēt Advokāts aizstāv apsūdzēto.
- līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
- sālsmaize Aicināt draugus uz sālsmaizi.
- redeles Aitu aizgalds ar redelēm barības ielikšanai.
- aizkari aiz aizkara spēlēja mūzika.
- tarkšķēt aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
- smalce aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
- manīt aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
- ēka aiz baltās mājas atradās muižas saimniecības ēkas: rentnieku māja, staļļi, kūtis.
- grūtums aiz bēdām sirds pilna grūtuma.
- skupsna aiz bērzu skupsnas jau vīdēja mājas.
- ieklīst aiz biezajām sienām ieklīst reta ārpasaules skaņa.
- brīnums aiz brīnumiem ieplest acis.
- priekšplāns aiz ceļa līkuma pavērās ezera priekšplāns ar gleznainiem krastiem.
- šļūkt aiz durvīm bija dzirdami šļūcoši soļi.
- iekāsēties aiz durvīm kāds iekāsējās.
- klaudzēt aiz durvīm klaudzēja āmuri.
- sagrābt aiz durvīm meiteni sagrābj putenis.
- dusmas aiz dusmām iesist.
- sārtoties aiz dusmām sārtojas vaigi.
- uzsprāgt aiz dusmām uzsprāgu kājās.
- tur aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
- pļāpāt aiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
- noklaudzēt aiz ienācējiem noklaudz dārza vārtiņi.
- nākt aiz izcirtuma nāk jaunaudze.
- trobelis aiz kaimiņu sienas notika trobelis.
- aizkrist aiz kakla aizkrīt kāds rasas piliens.
- zaigot aiz kāpām zaigo debeszila jūra.
- zilnēt aiz kāpām zilnē jūra.
- pavadītājs aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
- dēties aiz kauna nezināt, kur dēties.
- bezdibenis aiz klints malas ir bezdibenis.
- atplaiksnīties aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
- sārtdzeltens aiz kokiem grimst sārtdzeltena saule.
- ierieties aiz kokiem ierējās ložmetējs un automātiskie ieroči.
- neredzēt aiz kokiem neredzēt mežu.
- sarkanmatis aiz krēsla stāv sarkanmatis vīrietis baltā uzvalkā.
- turpināties aiz krustojuma ceļš turpinājās pilsētas virzienā.
- valdīt aiz kulisēm pirms koncerta valda priecīgs satraukums.
- vaga aiz kutera palika ūdens vaga.
- izkust aiz laimes gandrīz vai izkust.
- lepnība aiz lepnības nesveicināt.
- izgāzt aiz lepnuma staigā krūtis izgāzis.
- sarkanmatains aiz letes rosās sarkanmatains krodzinieks.
- vecīte aiz letes sēž vecīte.
- svītra aiz lidmašīnas paliek balta svītra.
- palsens aiz loga aust palsens rīts.
- čivināt aiz loga čivina zvirbuļi.
- krāciens aiz loga dzirdami sniegputeņa krācieni.
- ziemeļvējš aiz loga gaudo ziemeļvējš.
- grabināties aiz loga grabinās lietus.
- iešalkties aiz loga iešalcas lietus.
- biezs aiz loga jau bieza krēsla, nakts.
- melnot aiz loga melnoja nakts.
- nozibēt aiz loga nozib palmas.
- ņirbēt aiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
- raudāt aiz loga raud vējš.
- rībināt aiz loga rībina pērkons.
- necaurskatāms aiz loga sācis līt, turklāt blīvi un necaurskatāmi.
- sačivināties aiz loga sačivinās strazdi.
- sasaukties aiz loga sasaucās kaijas.
- satumst aiz loga satumst vakars.
- skraidīt aiz loga skraidīja vējš.
- spelgonis aiz loga spalgoņa.
- šalkt aiz loga šalc liepa.
- aiz aiz loga zied puķes.
- zibēt aiz logiem zib ziedoši dārzi.
- pielīt aiz mājām sākās pielijis meža ceļš.
- sākties aiz mājas sākas pļava.
- uznākt aiz mākoņiem saule jau uznākusi.
- sacelties aiz mašīnas saceļas sniega mākonis.
- pievirzīties aiz meža ceļš pievirzās tuvāk jūrai.
- izliekties aiz meža ceļš strauji izliecas uz ezera pusi.
- dārdēt aiz meža dārd lielgabali.
- vien aiz motocikla ceļa putekļi vien pajuka.
- uzviļņot aiz motorlaivas uzviļņo ūdens.
- nolīt aiz muguras nolīst smieklu šalts.
- skabarga aiz naga iedūrusies skabarga.
- salīst aiz nagiem salīduši netīrumi.
- pagrieziens aiz nākamā pagrieziena upē sāksies krāces.
- neziņa aiz neziņas un satraukuma sākt raudāt.
- nobīlis aiz nobīļa iekliegties.
- satrūkties aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- zilgmot aiz pakalniem zilgmo meži.
- pārbīlis aiz pārbīļa nespēt pakustēties.
- pārgurums aiz pārguruma nevar nostāvēt kājās.
- pārsteigums aiz pārsteiguma aizraujas elpa.
- mēms aiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
- kārba aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
- priedulājs aiz priedāja redzama jūra.
- pasprukt aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
- apraudāties aiz prieka pat apraudāties.
- aizpukstēties aiz prieka sirds aizpukstas.
- parunāt aiz prieka tikko varēju parunāt.
- uzraut aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
- palocīties aiz sāpēm nevarēju palocīties.
- mesties aiz satraukuma vaigi metās sārti.
- vaukšķēt aiz sētas nemitīgi vaukšķ suns.
- trakot aiz sētas rēc un trako divi suņi.
- dudināt aiz sienas dudina mātes balss.
- murdēt aiz sienas murdēja neskaidras balsis.
- aiz aiz sienas sit pulkstenis.
- skrabināt aiz sienas skrabina peles.
- vaga aiz slēpēm sniegā paliek dziļas vagas.
- stoika aiz stoikas grozījās apaļš krogus papa ar ādas skoteli pār vēderu.
- sargkareivis aiz stūra parādījās sargkareivis lielā plikādas kažokā, ar šauteni pār plecu.
- tāltāls aiz tāltālām zemēm.
- slēpties aiz tirgotāja laipnības slēpās viltība.
- izkārtne aiz tūrisma izkārtnes tika sabūvētas privātas villas.
- līkāt aiz ugunskura līkā mežinieki un šņakstina cirvjus. Apdarina baļķi.
- nosvīst aiz uztraukuma nosvīst.
- samulst aiz uztraukuma samulst.
- sātanisks aiz viņa svētulīgās maskas slēpjas sātaniski nodomi.
- uzkasīt aiz žoga ir divu metru josla, ko regulāri uzkasa.
- aizāķēt aizāķēt ciet durtiņas.
- aizāķēt aizāķēt cilpu aiz durvju roktura.
- aizāķēt aizāķēt svārkus.
- aiz- aizart (vagas).
- aizart aizart ceļu.
- aizart aizart kartupeļu vagas.
- aizart aizart kviešu sējumus.
- aizart aizart līdz vagas galam.
- vaga aizart vagas ar iestādītajiem kartupeļiem.
- aizart aizarts lauks.
- aizaudzēt aizaudzēt dārzu ar nezālēm.
- aizaudzēt aizaudzēt griezuma vietu.
- aizaudzēt aizaudzēt krūmus logam priekšā.
- aizaudzēt aizaudzēt logu ar vīnstīgām.
- aizaudzēt aizaudzēt pārplēsto ādu.
- čūskulājs aizaudzis čūskulājs.
- aizaugt aizaudzis ezers.
- ezers aizaudzis ezers.
- piedūņot aizaudzis, piedūņots dīķis.
- dīķis aizaudzis, sekls dīķis.
- purvaine aizaugusi purvaines zeme.
aiz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV