Paplašinātā meklēšana

Meklējam aiz.

Atrasts vārdos (501):

Atrasts vārdu savienojumos (68):

Atrasts skaidrojumos (2456):

(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
paņemt pēdu aizbēgt, aizmukt.
paņemt vagu aizbēgt, aizmukt.
paraut fraku aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut pēdu aizbēgt.
paraut vagu aizbēgt.
aizlaisties lapās aizbēgt.
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
patronese Aizbildne, aizstāve.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
ielaist uguni aizdedzināt.
pielaist uguni aizdedzināt.
pielikt uguni aizdedzināt.
piešaut uguni aizdedzināt.
pielaist sērkociņu aizdedzināt.
laist klāt uguni aizdedzināt.
likt klāt uguni aizdedzināt.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
izputēt no pasaules aiziet bojā.
nolikties uz auss aiziet gulēt.
nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
aizvilkt Aizklāt, aizsegt.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
aizmesties Aizķerties (aiz kā).
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
aiziet Aizlidot; aizpeldēt.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
aizlidināt Aizmest, aizsviest.
aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
izkūpēt no galvas aizmirsties.
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
aiztaisīt pogas aizpogāt.
aiztrenkt Aizpūst, aizdzīt.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
Kara ministrija aizsardzības ministrija.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
širmis Aizslietnis; aizsegs.
uzraut dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzvilkt dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aiztrūkt Aprauties, aizlūzt (par balsi).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
aizkrāsot Ar krāsu aizklāt.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
aizdiegt Ātri aizskriet.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
sadiegt Ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
atvainot Attaisnot, aizbildināt.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
aizauļot Auļojot aizvirzīties.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
kā leiputrijā bagāti, pārticīgi, bez pūlēm, raizēm.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
batons Baltmaizes kukulis.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
sirdēsti Bēdas, arī raizes.
aizbēgt Bēgot aizskriet.
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
šautra Bīdāma bulta (kā) aiztaisīšanai; aizbīdnis.
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
aizbirt Birstot nokļūt (kur, aiz kā).
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
patriekt Bruņotā cīņā padzīt, aizdzīt (ienaidnieku).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
aizslēgt Cieši aizvērt (acis, lūpas).
aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (ko).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
kareivis Cīnītājs; aizstāvis.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
CA Civilā aizsardzība.
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
pusaizaudzis Daļēji aizaudzis.
pusaizsalis Daļēji, nepilnīgi aizsalis.
pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību aizkavēšanās.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
degsme Dedzība, aizrautība.
uguntiņa Dedzība, aizrautība.
sirdsdegsme Dedzība, jūsma, aizrautība.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
ar (visu) sirdi dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtību, ar visām domām un jūtām.
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
no (visas) sirds Dedzīgi, aizrautīgi.
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
maizīte Dem. --> maize.
smalkmaizīte Dem. --> smalkmaize (1).
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
aizlaist Dot prom; aizsūtīt.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
aizducināt Ducinot aizvirzīties.
aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
nodunēt Dunot aizbraukt.
aizdunēt Dunot aizvirzīties.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot.
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
astma Elpas trūkuma lēkme; aizdusa.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
sentimentāls Emocionāli jūtīgs, viegli aizkustināms.
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
aizgaiņāt Gaiņājot aizdzīt.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
lāpu gājiens gājiens ar aizdegtām lāpām.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
bagete Garš, tievs baltmaizes kukulis; franču maize.
jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
aizglaust Glaužot aizlikt (aiz kā).
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
izgraizīt Graizot saīsināt, atdalot kādas daļas.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
aizgrūst Grūžot (lodi), aizmest.
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
aizgulgt Guldzot aizplūst.
izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
paņemt Iegūt, aizgūt.
iekvēlināt Iejūsmināt, aizraut.
iekaist Iejūsmināties, aizrauties.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
okupēt Ieņemt, aizņemt.
ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
mākslīgā niere ierīce nieru funkcijas aizstāšanai.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
iesmēķēt Iesākt smēķēt; aizsmēķēt.
aizsvilināt Iesākt svilināt; aizdedzināt.
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
apvalks Īpašs aizsargs, futlāris (tehniskām ierīcēm, instrumentiem u. tml.).
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
aizdomas krīt ir aizdomas.
bolero Īsa jaciņa bez aizdares.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
piezīme Īss izteikums; aizrādījums.
dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
raizēties Izjust raizes; paust raizes.
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
aizkustināt Izraisīt aizkustinājumu.
paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
aiztraucēt Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
aizjāt Jāšus aizvirzīties.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
jaukt maizi jaut maizi.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
imūns Juridiski neaizskarams.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizlīst Klusi, slepus aiziet.
īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
nodzist Kļūt aizvien klusākam un pārstāt skanēt.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, pārstāt skanēt.
nobažīties Kļūt bažīgam, noraizēties (par ko).
nobriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
izplesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot arvien lielāku platību.
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
spunde Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
šķērskoks Koka stienis (piem., ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
segkrāsa Krāsa (kā) aizsargāšanai.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
aizkratīties Kratoties aizbraukt.
aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
krējumlaiža Krējumlaizis.
atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu un sānu malām roku atbalstīšanai.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
apoloģētika Kristietības aizstāvēšana.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
aizkrist Krītot nokļūt (kur, aiz kā).
iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
salaizīt Laizīt ar mēli.
laizīties Laizīt sevi, sava ķermeņa daļas (piem., lūpas).
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
nolaizīt Laizot apēst.
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
izlaizīt Laizot iztīrīt.
palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
nolaizīt Laizot notīrīt (ko).
aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
pielaizīt Laizot pieēst (ko).
mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī.
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
slīgt miegā lēnām aizmigt.
aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
(tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
kaisme Liela aizrautība, dedzība.
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
bļāviens Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
gardīnes Loga aizkari.
aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
ņirgas Ļauni izsmejoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
aizaudzēt Ļaut, lai (kas) aizaug.
kaismīgs Ļoti aizrautīgs, dedzīgs.
aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svēts Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
bezprātīgs Ļoti liels, aizrautīgs, ārkārtīgs.
mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
pārkreņķēties Ļoti noraizēties.
ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
noraizēties Ļoti raizēties.
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
medusmaize Maize ar medu.
melnā maize maize no rudzu miltiem, rupjmaize.
neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
piecepums Maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
aizmest Metot aizvirzīt; aizsviest.
dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
nomēzt Mēžot notīrīt; aizvākt prom; noslaucīt.
aizmēzt Mēžot, tīrot aizvākt, piem., netīrumus, gružus.
iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
pusmaska Mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
neatvietojams Neaizstājams.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
cauri Neaizturēt.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
noliegt Neatļaut, aizliegt.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
iesmakt Nedaudz aizsmakt.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs, arī rupjš.
apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
otram muti nevar aizsiet nevar otram aizliegt runāt.
aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
spļāviens sejā (kādam) nievīgs, nicinošs aizvainojums.
spļāviens dvēselē (kādam) nievīgs, nicinošs aizvainojums.
iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
rieciens No maizes kukuļa šķērsām nogriezts gabals.
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
aizvējš No vēja aizsargāta vieta.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piem., kā rotāšanai, aizsargāšanai).
zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
pāridarījums Nodarījums, kas aizskar (kādu), sagādā (kādam) ciešanas; pārestība.
piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
aizgāzties Nogāzties (aiz kā, kam priekšā).
aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
novēloties Nokavēties, aizkavēties.
aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
nolaizīties Nolaizīt ar mēli savu ķermeņa daļu.
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
at- Norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
lejpus Norāda, ka (kas) atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
aiz- Norāda, ka ar darbību novieto, aizliek (aiz kā, kam priekšā).
aiz- Norāda, ka ar darbību novietojas, nokļūst (aiz kā, kam priekšā).
at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
brīdinājums Norādījums ar aizlieguma raksturu.
saraizēties Noraizēties.
aizlaisties Norietēt (aiz kā).
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
aizsēsties Nosēsties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
aizslēpt Noslēpt (aiz kā).
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
noplombēt Novietot plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
patriekt ratā padzīt, aizdzīt.
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
aizaugt Pakāpeniski aizsērēt.
erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
adenoīdi Palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
klons Pamatne (maizes krāsnij).
apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
aizkvēpināt Panākt, ka (dūmi) aizklāj, aizsedz (ko).
atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
novēlināt Panākt, ka (kas) novēlojas, aizkavējas.
aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam) priekšā; panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
aizdziedēt Panākt, ka aizdzīst.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg.
aizpeldināt Panākt, ka aizpeld.
aizplivināt Panākt, ka aizplīvo.
aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
iejūsmināt Panākt, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
valsts parāds parāds, kas radies valsts aizņēmuma dēļ.
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
aizaugt Pārklāties ar jauniem audiem; aizdzīt (par brūci).
aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
cirst ceļu pārvarot grūtības, šķēršļus, aizsākt ko jaunu.
izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
negals Pastāvīgas rūpes, raizes.
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
projām Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
atdevība Pašaizliedzība, nodošanās.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
satīt makšķeres pazust, aizbēgt.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizbildnis Persona, kas aizstāv kāda intereses.
politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
protežē Persona, kas ir kāda aizbildnībā, aizstāvībā.
doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
piegāzt Piegādāt, sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
pietaisīt Pievērt; aiztaisīt.
aizpilināt Pilinot aiztecināt (aiz kā, kam garām).
bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
aizpilēt Pilot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
aizpīt Pinot aizdarīt.
uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
acuzobs Pirmais zobs aiz priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
dīglis Pirmsākums, aizmetnis (kādai parādībai).
pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
mehanizācija Plaša mašīnu, mehānismu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu darbu.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
acot Potēt, iespraužot pumpurus aiz auga mizas.
aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
aizdzīt Pret savu gribu aizsūtīt.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (piem., pudeles) atvērumu.
sejsargs Priekšmets, detaļa sejas aizsargāšanai (darbā, sportā).
sejsegs Priekšmets, detaļa, kas aizsedz seju.
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
aizplūde Process --> šķidruma plūšana, aiztecēšana.
aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
publiskā programmatūra programmatūra, ko neaizsargā autortiesības un ko var izplatīt bez maksas, neprasot tās autora atļauju.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
aizpušķot Pušķojot aizsegt.
aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
aizpūst Pūšot aizvirzīt.
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par priekšmetiem, detaļām, ierīcēm, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos u. tml.).
ciltsmāte Radītāja, aizsācēja.
ciltstēvs Radītājs, aizsācējs.
aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
piezīme Rakstisks aizrādījums (skolā).
smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
aizraust Raušot aizvirzīt.
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piem., lēmumu).
aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
aizvērties Refl. --> aizvērt.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
aizrībēt Rībot aizvirzīties.
pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
kā dzērves rindā rindā viens aiz otra.
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
aizripināt Ripinot aizvirzīt.
aizripot Ripojot aizvirzīties.
aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
aizrakt Rokot aizpildīt, aizbērt.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
aizrūcināt Rūcinot aizvirzīties.
aizrūkt Rūcot aizvirzīties.
tumšā rudzu maize rudzu rupjmaize.
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
ķērkstēt Runāt skarbā, aizsmakušā balsī; skanēt skarbi, ar blakus trokšņiem.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
galvassāpes Rūpes, raizes.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
izmest pa durvīm rupji aizraidīt projām, padzīt.
izsviest pa durvīm rupji aizraidīt projām, padzīt.
mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
rupja maize rupjmaize.
rupucis Rupjmaize.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
korķis Sabiezējums, aizsprostojums.
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
iejaut maizi sagatavot mīklu maizei.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
samesties Sagrīļoties, aizķerties u. tml.
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
tiesībsargājošs Saistīts ar tiesībaizsardzību.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
aizsaitēt Saitējot aizsiet.
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
acis aizkrīt saka, ja kāds aizver acis.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
ņemt savās rokās sākt (ko) vadīt, pārzināt; ņemt savā pārziņā, aizbildniecībā.
iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
saraizēties Sākt raizēties un kādu laiku raizēties.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
saldskābā maize saldskābmaize.
kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
iepakaļ Samērā nelielā atstatumā, aizmugurē.
paass Samērā skarbs, aizskarošs.
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
aizsanēt Sanot aizvirzīties.
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
pieplūkt Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot.
klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt.
SAB Satversmes aizsardzības birojs.
uztvert Satvert, aizturēt (par ierīcēm, priekšmetiem).
aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
novākt Savākt un aizgādāt projām no lauka, dārza.
jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
mija Secīga atrašanās (citam aiz cita).
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
atzveltne Sēdekļa aizmugures daļa muguras atbalstīšanai.
aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
maska Sejas aizsegs (elpošanas orgānu aizsargāšanai).
gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas vaļēji uz sēklzvīņām.
segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
Meteņi Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.
Māra Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
aizsīkt Sīcot aizvirzīties.
sasiet Sienot (kā) saites, aiztaisīt, sastiprināt (to).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
aizsiet Sienot aizklāt ciet.
stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
aizsist Sitot aizdarīt.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
elsot Skaļi, smagi elpot (piem., aiz piepūles).
aizskanēt Skanot izplatīties, aizplūst.
ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
aizkulises Skatuves daļa aiz kulisēm.
kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
aizsargslānis Slānis, kas aizsargā (no kaut kā).
aizslapstīties Slapstoties aiziet.
aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
nozagt Slepeni aizvest (kādu); nolaupīt.
aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
aizstiept Slepus aiznest; nozagt.
aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
aizslidot Slidojot aizvirzīties.
aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
piesis Smails izaugums kājas aizmugurē (dažiem putniem).
rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magonēm.
rozīņmaize Smalkmaizīte ar rozīnēm.
rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
bulciņa Smalkmaizīte.
smalkmaize Smalkmaizīte.
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart.
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
sapluinīt Spēcīgi sapurināt (aiz kā).
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
degtspēja Spēja degt, aizdegties (par vielu).
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
aizspiest Spiežot aizdarīt.
aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
bloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
rezervists Sportists, kas vajadzības gadījumā aizstāj citu sportistu.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
aizspraust Spraužot aizdarīt.
aizspraust Spraužot novietot, aizbāzt (aiz kā, kam priekšā).
aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
šķērsis Stienis (piem., ceļa) aizšķēršošanai; barjera (1).
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
kolikas Stipras sāpes vēdera dobuma orgānos; vēdergraizes.
krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
aizlidot Strauji aizritēt, paiet.
aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
aizskriet Strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
aizkrist Strauji aizvērties.
aizšaut Strauji aizvirzīt (ķermeņa daļu kam priekšā).
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
aizlidot Strauji aizvirzīties (pa gaisu).
sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
aizraut Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
izrauties Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
aizstumt Stumjot aizvirzīt.
aizstūrēt Stūrējot aizvirzīt.
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
margarīns Sviesta aizstājējs, ko gatavo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, pievienojot pienu, piena pulveri u. tml.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
maizīte Sviestmaize (parasti neliela).
desmaize Sviestmaize ar desu.
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
aizsviest Sviežot aizvirzīt; aizmest.
nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
mīcīt maizi šādā veidā gatavot mīklu maizes cepšanai.
lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
klaips Šāds (maizes) daudzums.
Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
ambrazūra Šaujamlūka (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās).
aizšaut Šaujot aizvirzīt.
nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
ieslēpties Šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), kļūt nesaskatāmam.
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizšķiest Šķiežot aizvirzīt.
aizšķirt Šķirot aizvērt.
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties aizvirzīties.
aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt, aizstumt.
aizšļākt Šļācot aizvirzīt.
aizšļākt Šļācoties aizvirzīties, aizplūst.
aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
aizšūt Šujot aizdarīt.
aizšūpot Šūpojot aizvirzīt.
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
nopakaļ Tā (piem., palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
gals Tā, ka ir ļoti daudz, cits aiz cita.
pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
rezerve Tā, ka vajadzības gadījumā var aizstāt kādu citu.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
bezprocentu Tāds (aizdevums, aizņēmums), par ko nav jāmaksā procenti.
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
augstsirdīgs Tāds (cilvēku), kas atsakās no sava labuma, upurē savas intereses citu labā; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kareivīgs Tāds (dzīvnieks), kas izrāda agresivitāti (piem., aizstāvot savu teritoriju, ligzdu).
indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
necaurlaidīgs Tāds (materiāls), kas nelaiž sev cauri, aiztur (piem., šķidrumu, gāzi).
aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (piem., ar slēpēm, velosipēdu) brauc aiz motocikla.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
aizdomīgs Tāds, kam ir aizdomas.
vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
pagaidu Tāds, kam ir likuma spēks, vara līdz tā aizstāšanai ar ko atbilstošu, pastāvīgu.
plāns Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
šaurs Tāds, kam ir neliela platība; tāds, kur ir maz brīvas, neaizņemtas platības.
retardēt Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
neuzņēmīgs Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
neaizskarams Tāds, kam ir tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsargspējas; uzņēmīgs.
zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
kails Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
pliks Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu; tāds, kurā nekas neaizsedz, neaizsargā u. tml.
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību, kas neaizraujas, neļaujas jūtām; mierīgs, nosvērts, auksts.
dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
liels Tāds, kas aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizmirsīgs Tāds, kas ātri aizmirst (ko).
aizezera Tāds, kas atrodas aiz ezera.
transfinīts Tāds, kas atrodas aiz galējās robežas; bezgalīgs.
aizjūra Tāds, kas atrodas aiz jūras.
aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
aizkuņģa Tāds, kas atrodas aiz kuņģa.
pakaļējs Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem līdzīgiem); pēdējais.
aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā; aizmugurējs.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai vai aizmugurē.
aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz redzamās sarkanās gaismas joslas.
domīgs Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles, saistīts ar to.
neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piem., ar likumu, pavēli).
pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
mazaizsargāts Tāds, kas ir aizsargāts daļēji, nepietiekami.
neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
slēgts Tāds, kas ir aiztaisīts ciet (piem., ar vāku).
nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
pusaizmirsts Tāds, kas ir daļēji aizmirsts; tāds, ko reti atceras, piemin.
opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar raizēšanos (par laikposmu).
smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
bēdīgs Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
pretkožu Tāds, kas iznīcina kodes, aizsargā pret kodēm.
antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstību.
šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
mitrumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž (sev) cauri, neaiztur mitrumu.
siltumcaurlaidīgs Tāds, kas laiž cauri, neaiztur siltumu.
ūdenscaurlaidīgs Tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (piemēram, par materiālu).
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam).
vakants Tāds, kas nav aizņemts (par amatu), brīvs (par darbavietu).
tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
nepiesātināts Tāds, kas nav ļoti aizņemts, piepildīts.
oficiozs Tāds, kas nav neitrāls, bet pauž, aizstāv (kā) viedokli.
pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
bezrūpīgs Tāds, kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
pliks Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko; kails (5).
kails Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
caurlaidīgs Tāds, kas neaiztur, laiž cauri.
neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
mitrumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž (sev) cauri, aiztur mitrumu.
tumšs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur gaismu.
siltumnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur siltumu.
ūdensnecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž cauri, aiztur ūdeni.
sprādziendrošs Tāds, kas nevar sprāgt; tāds, kas ir aizsargāts pret sprādzienu.
dedzīgs Tāds, kas nododas (kam) ar lielu enerģiju, aizrautību, sajūsmu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
gluds Tāds, kas notiek, norit bez aizķeršanās, bez sarežģījumiem, kavējumiem.
pretuguns Tāds, kas novērš (kā) aizdegšanos.
pretiekaisuma Tāds, kas novērš, aiztur iekaisumu.
aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai.
aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
pretaizdzīšanas Tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu.
preventīvs Tāds, kas pasargā, aizsargā; tāds, kas novērš.
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi rūpējas, gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs uzupurēties citu labā.
svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
aizdomīgs Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
paramilitārs Tāds, kas saistīts ar jauniešu interesi par valsts aizsardzību, militāru ģērbšanās stilu u. tml.
aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā; trešais pēc kārtas.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
gaiscaurlaidīgs Tāds, kas viegli laiž cauri gaisu, neaiztur to.
aizņemt Tāds, ko (kāds) ir aizņēmies.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
dūmakains Tāds, ko aizsedz dūmaka.
neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
subsidiārs Tāds, ko izmanto par palīglīdzekli, (kā) aizstājēju.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
apšaubāms Tāds, ko var apšaubīt; tāds, par kuru rodas šaubas, aizdomas.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
meldrains Tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis.
niedrains Tāds, kur aug daudz niedru; niedrēm aizaudzis.
nebrīvs Tāds, kur pastāv ierobežojumi, aizliegumi.
antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
kompakts Tāds, kura daļas, sastāvdaļas atrodas cieši kopā, neaizņemot daudz vietas; ciešs, blīvs.
pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku; daļēji aizņemts, piepildīts.
aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
aizvainot Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
kvēls Tāds, kurā izpaužas dedzīgums, sajūsma, aizrautība.
diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
indīgs Tāds, kurā izpaužas ļoti dziļa nepatika, ļaunums; arī dzēlīgs, aizskarošs.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
noraizēties Tāds, kurā izpaužas raizes.
raižpilns Tāds, kurā izpaužas raizes.
smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
pirmlaiki Tāla senatne; aizvēsture.
aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
aizklājs Tas (piem., audums), ar ko aizklāj, aizsedz; tas, kas aizklāj, aizsedz.
sargs Tas (piem., priekšmets, ierīce), kas paredzēts pasargāšanai (no kā), aizsardzībai (pret ko).
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
aizstājējs Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
vaļasprieks Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā).
substitūts Tas, ar kuru aizstāj (ko) substitūcijā.
interese Tas, kam pievērš sevišķu uzmanību; tieksmes, aizraušanās.
aizkari Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
fons Tas, kas atrodas aiz priekšplāna, uz kā vizuāli izceļas galvenie (piem., ainavas, gleznas) elementi.
aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
nozarojums Tas, kas atzarojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas prom no galvenā, centrālā.
žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
sirdslieta Tas, kas ir ļoti tuvs, nepieciešams, kam nododas dedzīgi, aizrautīgi.
lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
bēdas Tas, kas izraisa negatīvu emocionālu stāvokli; raizes, rūpes, nepatikšanas.
kreiss Tas, kas pauž un aizstāv sociālistiskus vai komunistiskus uzskatus.
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
implants Tas, ko implantē organismā; kāda orgāna mākslīgs aizstājējs.
aiztaustīties Taustoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
tamili Tauta, kas dzīvo Tamilnadas štatā Indijas dienvidos, kā arī Šrilankā un Malaizijā.
malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
aizmest kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
aizlikt (labu) vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu.
aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
aiztecēt Tekot, plūstot aizvirzīties.
cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
dibentelpa Telpa, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
mīcītava Telpa, kur mīca mīklu maizes cepšanai.
anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
arests Tiesas orgānu aizliegums rīkoties (ar savu īpašumu).
pretējās puses tiesas procesa dalībnieki, kas aizstāv katrs savas intereses.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
aizsardzība Tiesiskais nodrošinājums (kā) aizsargāšanai.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
divpadsmitpirkstu Tievās zarnas sākuma daļa, kas atrodas aiz kuņģa.
franču maize tievs, garš baltmaizes kukulis.
siets Tīklveida pinums, ko izmanto, piem., (kā) iežogošanai, norobežošanai, arī aizsargāšanai.
aiztikšķēt Tikšķot pulkstenim, paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
grimt aizmirstībā tikt aizmirstam, nepieminētam.
izzust no atmiņas tikt aizmirstam.
izgaist Tikt aizmirstam.
aizaugt Tikt aizsegtam (ar ko augošu); augot aizsegt, būt (kam) priekšā.
aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
aiziet Tikt aizsūtītam, aizgādātam (par pasta sūtījumiem).
ieaugt Tikt apņemtam, aizsegtam (ar ko augošu).
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba; tikt padzītam, aizraidītam.
uzglabāties atmiņā tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (ar cilvēkiem).
īpatnējais tilpums tilpums, kuru aizņem viena vielas masas vienība.
viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
aiztīt Tinot aizsegt, aizklāt.
aiztipināt Tipinot aiziet.
protekcionisms Tirdzniecības politika, ar ko valdība aizstāv iekšzemes ražotājus no ārzemju konkurentiem.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
satīrīt Tīrot savākt, aizvākt (piem., atkritumus, netīrumus).
iekost Tīšām sāpināt, aizvainot.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
aiztramdīt Tramdot aizbaidīt, aizdzīt.
aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
aiztrenkt Trencot aizdzīt.
aiztriekt Triecot, trencot aizdzīt.
aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
aiztūkt Tūkstot sašaurināties (par acīm); aizpampt.
skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, virzīties, pārvietoties.
atkritumu konteiners tvertne atkritumu savākšanai un aizvešanai.
ķīļūdens Ūdens straume, viļņojuma pēdas (aiz braucoša kuģa, laivas u. tml.).
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
klona maize uz krāsns pamatnes cepta maize.
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
palikt Uz laiku pazust, aizkavēties (kādā vietā).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
hotdogs Uz pusēm pārgriezta garena maizīte ar cīsiņu, ko pasniedz karstu.
pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
uzšķilties Uzliesmot, aizdegties.
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
ceptuve Uzņēmums, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
kreņķēties Uztraukties, raizēties.
sakreņķēties Uztraukties, raizēties.
kreņķi Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
aizdzenāt Vairākkārt aizdzīt.
saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
melanholiskais temperaments vājais temperamenta tips, kam raksturīgs pastiprināts emocionālais jūtīgums, kas izpaužas vieglā aizvainojamībā.
mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
protektorāts Valsts atkarības forma – stiprākas valsts aizbildniecība pār vājāku.
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
bruņotie spēki valsts orgāns aizsardzībai un karadarbībai.
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
protektorāts Valsts, kas ir šādā aizbildniecībā.
hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
aizvazāt Vazājot aiznest, aizvilkt.
ugunsrati Vecajā Derībā – ugunīgi rati ar zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
aizgainīt Vēcinot (ar rokām vai kādu priekšmetu) aizdzīt; aizgaiņāt.
atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt; vēcinoties atvairīties.
obstipācija Vēdera aizcietējums.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (pret ko).
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
improvizēt Veidot (ko) kā aizstājēju, lai izlīdzētos konkrētajā situācijā.
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
imitēt Veidot priekšmeta, vielas, materiāla aizstājēju, cenšoties panākt ārēju līdzību.
konditoreja Veikals, kur pārdod cepumus, smalkmaizītes, kūkas, tortes u. tml. izstrādājumus; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
nocelt no deguna (priekšas) veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
nocelt no degungala veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.
darīt Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
ierakstīt Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
ievilkt Velkot (aiz kā) panākt, ka ievirzās (kur, kur iekšā).
pievilkt Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest.
ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
novilkt Velkot (piem., aiz rokas) panākt, ka novietojas (blakus, līdzās u. tml.).
aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
aizvilkt Velkot aizgādāt (prom), nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvilkt Velkot aizstiept, novietot.
aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
aizvelt Veļot aizvirzīt.
aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
vārti Veramā, bīdāmā, paceļamā u. tml. daļa (piem., plāksnes veidā) šīs ailes, brīvās vietas aizdarīšanai.
aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
attaisīt Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī iesaiņotu).
siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
sēta Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
iniciators Viela vai vielas, kas izraisa, aizsāk kādu procesu (piem., ķīmisku reakciju).
aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
viens pakaļ otram viens aiz otra; viens pēc otra.
dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
aizdurve Vieta (telpā) aiz durvīm.
aizkalne Vieta aiz kalna.
aizkāpa Vieta aiz kāpas.
aizkrāsne Vieta aiz krāsns.
aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
mugurpuse Vieta, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
aizauss Vieta, kas atrodas aiz auss.
mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
lejpuse Vieta, kas atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
kārdinošs Vilinošs, aizraujošs.
aizvilināt Vilinot aizdabūt (prom).
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
bruņinieks Vīrietis ar staltu, vīrišķīgu stāju, kas izturas pret sievieti cēlsirdīgi, aizstāv un sargā viņu.
aizvirmot Virmojot aizvirzīties; aizvirpuļot.
aizvirpināt Virpinot aizvirzīt.
aizvirpuļot Virpuļojot aizvirzīties.
jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kā).
aizķerties Virzoties, esot kustībā, atdurties pret šķērsli; nokļūt (aiz kā).
neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
kalst Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
kailcirte Visu koku izciršana cirsmā, atstājot tikai aizsargājamos kokus.
aizvizināt Vizinot aizvest.
izvizināt Vizinot izbraukāties; vizinot aizvest (uz kādu vietu).
aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
parapets Zema akmens, betona aizsargjosla, kas norobežo terasi, krastmalu, kāpnes u. tml.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
ārzemes Zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
ziedaizmetnis Zieda aizmetnis.
sēklotne Zieda auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola.
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
lietuvēna krusts zīme piecstaru zvaigznes veidā aizsardzībai pret lietuvēnu.
imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
habilitētais doktors zinātniskais grāds (doktora grāda augstākā pakāpe), ko (Latvijā) piešķir personai, kas aizstāvējusi habilitācijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
maģistrs Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu pētniecisku darbu.
doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
aizzuzēt Zuzot aizvirzīties.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest.
aizžvadzēt Žvadzot aizvirzīties.

aiz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

aiz

LLVV

aiz

MEV

àiz